Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 4.augustā Noteikumi Nr. 278

R īgā (prot. Nr. 42, 1.§))

Noteikumi

par ietekmes uz vidi novērtējumu

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

I nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

Noteikumos lietoti šādi termini:

1) ietekme uz vidi - paredzētās darbības izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojum u un minēto jomu mijiedarbību;

2) ietekmes uz vidi novērtējums - procedūra, kas veicama šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai;

3) paredzētā darbība - aprīkojuma un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vai maiņa, būvniecība, teritoriju plānojumu izstrādāšana, dabas resursu ieguve vai izmantošana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi;

4) ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas gatavojas veikt kādu no šo noteikumu 4.pantā minētajām paredzētajām darbībām.

2.pants. Noteikumu mērķis

Noteikumu mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

3.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma principi

Ietekmes uz vidi novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:

1) ietekmes uz vidi novērtējumu veic pēc iespējas agrākā paredzētās darbības tehniskās plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;

2) šo noteikumu 4.pantā noteikto objektu ietekmes uz vidi novērtējumu veic, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju, uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī ievērojot sabiedriskajā apspriešanā izteiktos priekšlikumus;

3) pieņemot lēmumu akceptēt paredzēto darbību, šo noteikumu 19.pantā minētajam atzinumam par noslēguma ziņojumu ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, ja atzinumā ir izteikts aizliegums tāpēc, ka nav ievērotas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

4) sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par paredzamajām darbībām un piedalīties ietekmes uz vidi novērtēšanā;

5) vides problēmu risināšana jāuzsāk vēl pirms pilnīgu zinātnisku pierādījumu saņemšanas par to cēloņiem. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi, un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);

6) likumības, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, atklātuma, plānošanas, vides un tautsaimniecības līdzsvara principi.

4.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamība

(1) Ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams:

1) šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem objektiem;

2) paredzētajām darbībām, kurām ir iespējama pārrobežu ietekme un kuru ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem;

3) paredzētajām darbībām, kuru ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā minēto sākotnējo izvērtējumu.

(2) Ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams stratēģiju, rīcības plānu, nacionālo programmu un attīstības programmu projektiem, kuru pieņemšana varētu būtiski ietekmēt vidi, tomēr tajos jābūt sadaļai, kurā ir sniegta informācija par attiecīgā projekta ietekmi uz vidi.

5.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma finansēšana

Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē ierosinātājs.

6.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana

Ietekmes uz vidi novērtējumu veic Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk - kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

II nodaļa

Paredzētās darbības pieteikšana

7.pants. Paredzētās darbības pieteikšana kompetentajā institūcijā

Paredzēto darbību piesaka kompetentajā institūcijā, iesniedzot rakstisku pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus paredzētās darbības veikšanas vietas vai izmantoto tehnoloģiju veidu alternatīvus risinājumus, šādos gadījumos:

1) ja ierosinātājs gatavojas veikt paredzēto darbību atbi lstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

2) ja ierosinātājs gatavojas veikt paredzēto darbību, kurai ir iespējama pārrobežu ietekme.

8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzētās darbības, kuras nav minētas šo noteikumu 7.pantā, bet kuras var būtiski ietekmēt vidi, ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstisku pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus paredzētās darbības veikšanas vietas vai izmantoto tehnoloģiju veidu alternatīvus risinājumu s.

9.pants. Paredzētās darbības pieteikuma saturs

Paredzētās darbības pieteikuma saturu nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums

10.pants. Paredzētās darbības, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums

Saskaņā ar šo noteikumu 8.pantu reģionālajā vides pārvaldē pieteiktajām paredzētajām darbībām jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums (turpmāk - sākotnējais izvērtējums), lai, pamatojoties uz šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem, noteiktu, vai attiecīgajām paredzētajām darbībām ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

11.pants. Sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtība

Sākotnējo izvērtējumu veic attiecīgā reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12.pants. Sākotnējā izvērtējuma rezultāts

(1) Ja saskaņā ar sākotnējo izvērtējumu attiecīgajai paredzētajai darbībai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, reģionālā vides pārvalde sākotnējo izvērtējumu kopā ar paredzētās darbības pieteikumu nosūta kompetentajai institūcijai apstiprināšanai.

(2) Ja saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātu attiecīgajai paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, reģionālā vides pārvalde paziņo to ierosinātājam un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izdod tehniskos noteikumus un pieņem attiecīgu lēmumu.

IV nodaļa

Ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas kārtība

13.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamības apstiprinājums

(1) Ja pēc saņemtā pieteikuma izskatīšanas kompetentā institūcija ar lēmumu apstiprina ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, tā rakstiski paziņo ierosinātājam un ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām par ietekmes uz vidi novērtējuma uzsākšanu.

(2) Ieinteresētajai personai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārsūdzēt kompetentās institūcijas lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību tām paredzētajām darbībām, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums.

(3) Ja kompetentā institūcija neapstiprina ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību, tā rakstiski paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī Ministru kabineta noteiktajā k ārtībā publicē paziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu.

14.pants. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana

(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas apstiprinājums ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamībai, ierosinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības pārstāvju iespējām iesniegt rakstiskus priekšlikumus par tās iespējamo ietekmi uz vidi.

(2) Pēc kompetentās institūcijas, reģionālās vides pārvaldes, attiecīgās pašvaldības deputāta vai vismaz desmit Latvijas Republikas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju rakstiska pieprasījuma ierosinātājs nodrošina paredzamās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu. Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā ir tiesīga piedalīties un izteikt savus priekšlikumus jebkura ieinteresētā persona.

(3) Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izņemot šādus gadījumus:

1) paredzētā darbība ir būvniecība, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību;

2) paredzētā darbība ir teritoriju plānojuma izstrādāšana, un tās sabiedriskā apspriešana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

(4) Kompetentā institūcija piedalās visās paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās, kas notiek saskaņā ar šiem noteikumiem, normatīvajiem aktiem par būvniecību un normatīvajiem aktiem par teritoriju attīstības plānošanu.

15.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma programma

(1) Pēc ierosinātāja rakstiska pieprasījuma kompetentā institūcija izstrādā un nosūta ierosinātājam ietekmes uz vidi novērtējuma programmu (turpmāk - programma), kas ietver vides aizsardzības prasības un noteikumus, kā arī nepieciešamo pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu ietekmes uz vidi novērtējuma turpmākai veikšanai.

(2) Programma tiek izstrādāta, pamatojoties uz paredzētās darbības pieteikumu, paredzētās darbības sākotnējo izvērtējumu, ja tāds ir bijis, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības pārstāvju priekšlikumus un ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju sniegto informāciju. Minimālās prasīb a s programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Izstrādājot programmu, kompetentajai institūcijai ir tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt ierosinātājam papildu informāciju.

16.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sagatavošana un sabiedriskā apspriešana

(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu (turpmāk - darba ziņojums) un iesniedz to kompetentajā institūcijā, kā arī - pēc kompetentās institūcijas norādījuma - citās institūcijās izvērtēšanai.

(2) Darba ziņojumā sniedz informāciju par:

1) paredzēto darbību un tās iespējamajiem veikšanas vietu vai izmantoto tehnoloģiju veidu alternatīvajiem risinājumiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbī bas);

2) paredzētās darbības un tās alternatīvo risinājumu iespējamās ietekmes uz vidi raksturojumu;

3) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, lai novērstu vai mazinātu paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

(3) Ierosinātājam ir tiesības saņemt darba ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no kompetentās institūcijas, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Ar minētās informācijas sagatavošanu saistītās izmaksas sedz ierosinātājs.

(4) Ja darba ziņojuma sagatavošanas gaitā ierosinātājs nolemj atteikties no paredzētās darbības, tas nekavējoties paziņo savu lēmumu kompetentajai institūcijai.

(5) Ierosinātājs publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar darba ziņojumu, iesniegt rakstiskus priekšlikumus un piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.

(6) Darba ziņojuma saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas kārtību un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17.pants. Darba ziņojuma izvērtēšana

Kompetentā institūcija, ņemot vērā ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju atzinumus, sabiedrības pārstāvju iesniegtos rakstiskos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtē darba ziņojuma atbilstību programmas prasībām un sagatavo atzinumu (ja nepieciešams, pieaici n a ekspertus), ko nosūta ierosinātājam. Atzinumā var norādīt, kādas izmaiņas vai papildinājumi darba ziņojumā izdarāmi.

18.pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums

Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu par darba ziņojumu, ierosinātājs sagatavo ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu (turpmāk - noslēguma ziņojums) un iesniedz to kompetentajā institūcijā.

19.pants. Atzinums par noslēguma ziņojumu

(1) Kompetentā institūcija sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, kompetentajai ins t itūcijai ir tiesības nosūtīt noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības.

(2) Kompetentā institūcija nosūta atzinumu par noslēguma ziņojumu ierosinātājam, ietekmes uz vidi novērtēšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, publicē paziņojumu par atzinuma par noslēguma ziņojumu pieņemšanu, kā arī par iespēju iepazīties ar minēto atzinumu un noslēguma ziņojumu.

(3) Atzinums par noslēguma ziņojumu ir spēkā trīs gadus. Ja minētajā laikā netiek pieņemts šo noteikumu 20.pantā minētais paredzētās darbības akcepts, jāveic jauns ietekmes uz vidi novērtējums.

V nodaļa

Paredzētās darbības akcepts

20.pants. Paredzētās darbības akcepta jēdziens

Paredzētās darbības akcepts ir šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts valsts vai pašvaldības institūcijas lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.

21.pants. Paredzētās darbības akceptēšana

(1) Lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.

(2) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija pēc vispusīgas noslēguma ziņojuma un kompetentās institūcijas atzinuma par noslēguma ziņojumu izvērtēšanas, kā arī ņemot vērā ieinteresēto valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un sabiedrības pārstāvju viedokli, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību.

22.pants . Informēšana par pieņemto lēmumu

(1) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.

(2) Ieinteresētās personas attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā var iepazīties ar:

1) lēmuma sa turu;

2) lēmuma pieņemšanas pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksu nosacījumiem un kārtību.

VI nodaļa

Ierosinātāja un ekspertu atbildība

23. pants. Ierosinātāja atbildība

Ierosinātājs ir atbildīgs par:

1) iesniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī par darba ziņojuma un noslēguma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

2) noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanu.

24. pants. Pieaicināto ekspertu atbildība

Pieaicinātie eksperti ir atbildīgi par:

1) kompetentajai institūcijai iesniegto dokumentu izvērtējuma objektivitāti;

2) sava atzinuma kvalitāti un atzinuma sagatavošanas termiņu ievērošanu.

Noslēguma jautājumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 45.nr.).

2. Ministru kabinets trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izveido kompetento institūciju.

3. Vides valsts ekspertīzes pārvalde pilda kompetentās institūcijas pienākumus līdz dienai, kad darbību sāk kompetentā institūcija.

4. Šie noteikumi netiek piemēroti tām paredzētajām darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" ir izdots pozitīvs Vides valsts ekspertīzes pārvaldes atzinums, un tām, kuru projektēšanas ekoloģiskais uzdevums ir izsniegts pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

aizsardzības ministrs T.Jundzis

1.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 4.augusta noteikumiem Nr.278

Objekti, kuru ietekmes uz vidi

novērtējums ir nepieciešams

1. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) jēlnaftas, ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk tonnu dienā.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar jaudu 100 megavatu vai vairāk.

3. Atomelektrostacijas un kodolreaktori, arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniskās pētniecības darbam paredzētās iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).

4. Iekārtas izmantotās kodoldegvielas atkārtotai apstrādei.

5. Iekārtas vai zonas, kas paredzētas:

1) kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai;

2) izmantotās kodoldegvielas vai augstas radioaktivitātes atkritumu apstrādei;

3) izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai;

4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanai;

5) izmantotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus to ražošanas vai rašanās vietas.

6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) melno un krāsaino metālu, izņemot dārgmetālus, pirmapstrādei un ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus.

7. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstrādei:

1) azbestcementa produktiem ar gala produkcijas apjomu vairāk nekā 10000 tonnu gadā;

2) abrazīviem materiāliem ar gala produkcijas apjomu vairāk nekā 50 tonnu gadā;

3) citos gadījumos, ja iekārtas izmanto vairāk nekā 50 tonnu azbesta gadā.

8. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) rūpnieciskai vielu ražošanai, izmantojot vairākus secīgus ķīmisko vielu pārvēršanas procesus :

1) ķīmisko izejvielu (organisko un neorganisko) ražošana;

2) fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo minerālmēslu (vienkāršu vai saliktu) ražošana;

3) augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošana;

4) farmaceitisko produktu ražošana, izmantojot ķīmiskos un bioloģiskos procesus;

5) sprāgstvielu ražošana.

9. Dzelzceļa līnijas, ja jaunbūvējamā vai rekonstruējamā (kapitāli remontējamā) dzelzceļa posma garums ir lielāks nekā 2100 metru.

10. Starptautiskās lidostas.

11. Valsts un pašvaldību autoceļu rekonstruējamie un no jauna būvējamie ceļa posmi, ja to garums ir lielāks nekā 10 kilometru.

12. Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdens transportam ar tilpību 1350 tonnu un vairāk.

13. Ostas un piestātnes ārpus ostām kravu pārkraušanai (izņemot pasažieru kuģu piestātnes), ja tās var apkalpot kuģus ar tilpību 1350 tonnu un vairāk.

14. Bīstamo atkritumu uzglabāšanas un apglabāšanas vietas.

15. Sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas.

16. Atkritumu sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas ar pārstrādes apjomu 100 tonnu dienā un vairāk.

17. Pazemes ūdeņu ieguve vai mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana ar kopējo gada apriti 0,5 miljoni kubikmetru un vairāk.

18. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem (izņemot centralizētu dzeramā ūdens ieguvi), ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % tā plūsmas.

19. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu, kas pārsniedz 30000 cilvēkekvivalentu.

20. Naftas un dabas gāzes rūpnieciska ieguve.

21. Aizsprosti vai citas hidrobūves ūdeņu uzkrāšanai, ja to mākslīgi uzkrātā ūdens tilpums pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

22. Naftas, gāzes un ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 500 milimetru un garums - 40 kilometru.

23. Cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi ar vairāk nekā:

1) 85000 vietu broileriem;

2) 60000 vietu vistām;

3) 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka nekā 30 kilogramu;

4) 900 vietu sivēnmātēm.

24. Rūpnieciskās iekārtas:

1) celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgas šķiedrainas izejviel as;

2) papīra un kartona ražošanai ar jaudu vairāk nekā 50000 tonnu gadā.

25. Atklātas derīgo izrakteņu ieguves vietas ar platību vairāk nekā 10 hektāru vai kūdras ieguve, ja ieguves teritorija ir lielāka nekā 100 hektāru.

26. Augstsprieguma elektrolīnijas, kuru garums vairāk nekā 15 kilometru un spriegums 110 kilovoltu vai vairāk.

27. Naftas un naftas ķīmijas produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 50000 tonnu un vairāk, kā arī ķīmisko produktu glabātavas ar kopējo ietilpību 20000 tonnu un vairāk.

28. Meţa apsaimniekošana platībās, kas ir lielākas nekā 1000 hektāru.

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

aizsardzības ministrs T.Jundzis

2.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 4.augusta noteikumiem Nr.278

Kritēriji, pēc kuriem novērtējama

paredzētās darbības ietekme uz vidi

1. Paredzēto darbību raksturojošie faktori:

1) apjoms;

2) mijiedarbība ar citām darbībām;

3) dabas resursu izmantošana;

4) atkritumu rašanās;

5) piesārņojums un traucējumi;

6) avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas).

2. Paredzētās darbības vieta un attiecīgā ģeogrāfiskā teritorija, pievēršot īpašu uzmanību šādiem faktoriem:

1) līdzšinējais zemes izmantošanas veids;

2) teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums, kvalitāte un atjaunošanās iespējas;

3) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību:

a) mitrājiem;

b) piekrastes joslai;

c) augstieņu un mežu rajoniem;

d) dabas rezervātiem un parkiem;

e) aizsargājamām vai īpaši aizsargājamām teritorijām;

f) teritorijām, kurās noteiktie kvalitātes kritēriji jau ir pārsniegti;

g) blīvi apdzīvotām teritorijām;

h) vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgām ainavām.

3. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz vidi raksturojums, ko vērtē atbilstoši šī pielikuma 1. un 2.punktā noteiktajiem kritērijiem un ņemot vērā:

1) paredzētās darbības apjomu (ietekmētās teritorijas lielumu un ietekmēto cilvēku daudzumu);

2) paredzētās darbības iespējamo pārrobežu ietekmi;

3) ietekmes uz vidi nozīmīgumu un kompleks umu;

4) ietekmes uz vidi varbūtību;

5) ietekmes uz vidi ilgumu, bieţumu un atgriezeniskumu.

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

aizsardzības ministrs T.Jundzis