1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā. Ukrainas civiliedzīvotāji šā likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
2. pants. Sniedzamā atbalsta koordinācija
(1) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija):
1) pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem (turpmāk — pieteikums);
2) informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus;
3) koordinē atbalsta nodrošināšanu.
(2) Pieteikumus pieņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
(3) Koordinēta atbalsta sniegšanai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā Komisija var izveidot vienotu valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktu, tā darbībā iesaistot arī nevalstiskās organizācijas.
(4) Šajā pantā minētās institūcijas apkopo no Ukrainas civiliedzīvotājiem saņemto atbalsta sniegšanai nepieciešamo informāciju. Ministru kabinets nosaka atbalsta sniegšanas nodrošināšanai iegūstamās informācijas apjomu, tās apkopošanas, izmantošanas kārtību un glabāšanas termiņus.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
2.1 pants. Nodarbināto norīkošana
Lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveidīgas ierašanās gadījumā nodrošinātu šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā minētās ilgtermiņa vīzas izsniegšanu vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var uz laiku līdz trim mēnešiem norīkot šīs institūcijas amatpersonu (darbinieku) pildīt attiecīgus amata (darba) pienākumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, norīkošanu saskaņojot ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Šāda norīkošana nav uzskatāma par pārcelšanu citā amatā (darba vietā).
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
3. pants. Uzturēšanās un nodarbinātības tiesības
(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.
(2) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram nav derīga ceļošanas dokumenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir uzturēšanās atļauju — trešās valsts pilsoņa personas apliecību — uz vienu gadu atbilstoši Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 24. punktā un Patvēruma likuma 61. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, neiekasējot valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas —trešās valsts pilsoņa personas apliecības — izsniegšanu.
(3) Ja persona, kurai piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas apstiprināta intervijas anketa.
(4) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus, nepiemēro Patvēruma likuma 65. panta otro daļu.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
3.1 pants. Izņēmums attiecībā uz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu
Ja personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, lūdz izsniegt vai par 14 gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, un Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis, kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, nav sasniedzams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var nepiemērot Personu apliecinošu dokumentu likuma 10. panta piekto daļu.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
4. pants. Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīgums
Ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
5. pants. Vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam vai personas tiesiskā statusa noteikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana
Ja Ukrainas civiliedzīvotājs pieprasa vīzu (arī šā likuma 3. pantā minēto) vai uzturēšanās atļauju, bet iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām vai nav iesniegti visi normatīvajos aktos noteiktie vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var noteikt līdz vienam gadam ilgu termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dokumentiem, kas nepieciešami personas tiesiskā statusa noteikšanai Latvijā, kā arī uz ziņu iekļaušanu vai aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā.
5.1 pants. Dzīvniekiem noteikto veselības prasību izpildes nodrošināšana un dzīvnieku reģistrēšana
(1) Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauts ieceļot Latvijas Republikā ar dzīvniekiem un atļauts ievest dzīvniekus no Ukrainas arī tad, ja nav nodrošināta dzīvnieku veselības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde.
(2) Lai attiecībā uz Latvijas Republikā ievestajiem dzīvniekiem nodrošinātu obligāto veselības prasību izpildi un dzīvnieku reģistrēšanu, Komisija pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par šo prasību izpildei nepieciešamā atbalsta saņemšanu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētos dzīvniekus reģistrē un attiecībā uz tiem nodrošina obligāto veselības prasību izpildi, kā arī nosaka dzīvniekiem noteikto obligāto veselības prasību izpildes nodrošināšanai veicamo pasākumu apmaksas maksimālo apmēru.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
6. pants. Izmitināšanas vietas pienākumi
(1) Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nepieciešams papildu atbalsts (piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam vai saistībā ar funkcionāliem traucējumiem — acīmredzamiem kustību traucējumiem, garīga rakstura traucējumiem, aprūpes vajadzībām, specifiskām veselības aprūpes un citām vajadzībām), viņš par to informē izmitināšanas vietu, lai tiktu nodrošināts tūlītējs nepieciešamais atbalsts un aprūpe. Izmitināšanas vieta par saņemto lūgumu informē šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto institūciju.
(2) Izmitināšanas vieta informē Pārtikas un veterināro dienestu par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā kopā ar dzīvnieku.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
7. pants. Atbalsta apjoms
(1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem:
1) Sabiedrības integrācijas fonda sniegto atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros;
2) atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros;
3) līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums;
4) steidzamības kārtā valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus;
5) Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros finansētos aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus;
6) sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros, nepiemērojot normatīvajos aktos par deinstitucionalizācijas īstenošanu noteikto personas individuālo vajadzību izvērtēšanas un individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādes kārtību. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta vai kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu bērnam;
7) dzīvniekiem noteikto obligāto veselības prasību izpildes un reģistrēšanas izmaksu segšanu;
8) kuriem Ukrainā ir noteikta I grupas invaliditāte vai bērna ar invaliditāti statuss, — tiesības saņemt invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija.
(11) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājam cita veida atbalstu, ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek konstatēta tā nepieciešamība.
(12) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Kredītiestāde atver pamatkontu neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem.
(2) Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā atrodas bērna uzturēšanās vieta. Ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura uzturēšanās vieta atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, pašvaldība attiecīgajam privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.
(3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošina tā pašvaldība, kuras teritorijā ir personas dzīvesvieta. Pašvaldības sociālais dienests līdz 2022. gada 31. augustam neveic Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu.
(4) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Ukrainas civiliedzīvotājs papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja tas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
(41) Ukrainas civiliedzīvotājam aptiekā tiek izsniegtas hronisku slimību ārstēšanai paredzētas zāles, izņemot narkotiskās zāles vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, pamatojoties uz Ukrainā izrakstītu recepti, ja tā izrakstīta skaidri salasāmā rokrakstā vai izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu receptes rekvizītu un teksta uztveri, un tajā nav veikti labojumi. Zāles tiek izsniegtas arī tad, ja receptes derīguma termiņš ir beidzies ne agrāk kā pirms 14 dienām. Ukrainā izrakstītas receptes aptiekā glabā trīs gadus.
(5) Lai nodrošinātu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu noteikto kārtību pasākumu īstenotāju izvēlei.
(6) Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un nav attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā.
(7) Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētā pabalsta saņemšanai persona iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu viena mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas.
(8) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus dotētajā reģionālās nozīmes maršrutā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
8. pants. Atbalsta finansēšana
(1) Pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.
(2) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
(3) Lai nodrošinātu šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
8.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana
Pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:
1) šīs preces eksportē no Eiropas Savienības teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
2) šīs preces piegādā citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022. Pantu piemēro no 24.02.2022. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)
9. pants. Izņēmums attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu
Šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem pasūtītājam Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē ir tiesības veikt iepirkumus, nepiemērojot attiecīgo iepirkumu nozari reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos ar piegādātājiem noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai nodrošinātu lietderīgu pasūtītāja finansējuma izlietošanu, organizējot šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, tiek veikta cenu aptauja.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
10. pants. Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības
(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem ir tiesīga uz laiku līdz vienam gadam tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut tādu ārvalsts televīzijas programmu, kuras pamata audiovalodas skaņas celiņš ir ukraiņu valodā. Šajā gadījumā nav piemērojama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61. panta otrajā daļā noteiktā prasība par konkursa procedūras piemērošanu.
(2) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāts pienākums iekļaut šā panta pirmajā daļā minēto programmu savu retranslējamo programmu sarakstā.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai programmai nav piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par obligātu subtitru nodrošināšanu.
(4) Programmas tehnisko izplatīšanu tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Par izplatīšanas nosacījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un programmas īpašnieks vai tiesiskais pārstāvis vienojas savstarpējā līgumā.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu finansē šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
11. pants. Pašvaldības tiesības ziedot
Pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.
11.1 pants. Juridisko personu tiesības ziedot
(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai ārpus statūtos noteiktajiem mērķiem.
(2) Biedrībām un nodibinājumiem, pieņemot no fiziskajām un juridiskajām personām ziedojumus un dāvinājumus vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ir tiesības gada pārskata sadaļā "Ziedojumu un dāvinājumu pārskats" nesniegt identifikācijas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem.
(3) Publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk arī — kapitālsabiedrība), ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
(4) Kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto apmēru.
(5) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta trešās daļas 1. un 3. punktā minētā finanšu ministra atļauja nav nepieciešama, ja šajos punktos minētā kapitālsabiedrība dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
(6) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai nepārsniedz 1500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde, saņemot padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota.
(7) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai pārsniedz 1500 euro vai kalendāra gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt attiecīgās kapitālsabiedrības valde ar publiskas personas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un padomes piekrišanu, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota.
(8) Kapitālsabiedrībai ir pienākums ievērot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos ierobežojumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Pirms ziedojuma veikšanas kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) atbilstību šā likuma mērķiem un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām. Kapitālsabiedrības valde un padome, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī šā lēmuma izpildes kontroli. Kapitālsabiedrības valdei un padomei, ja kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst saistošo normatīvo aktu prasībām.
(9) Kapitālsabiedrība pēc šā panta septītajā daļā minētā dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas 10 darbdienu laikā informē Finanšu ministriju par veikto dāvinājumu (ziedojumu), norādot tā summu un saņēmēju.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
12. pants. Primārā atbalsta sniegšanas nosacījumi
(1) Valsts līdz 90 dienām nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (turpmāk viss kopā — personām primāri sniedzamais atbalsts).
(2) Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās nepieciešamības preču sarakstu un apjomu nosaka Ministru kabinets.
(3) Kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, kā arī pirmās nepieciešamības preču glabāšanu un izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.
13. pants. Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā
(1) Pašvaldības:
1) nodrošina tūlītēju palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ierobežo personas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt, kā arī pēc vajadzības piešķir sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un pakalpojumu pārvietošanās atbalstam;
2) apzina vietas, kurās uzturas Ukrainas civiliedzīvotāji, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai plānotu turpmāko palīdzību un sniegtu nepieciešamo atbalstu;
3) uzkrāj informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu un tā izmaksām.
(2) Pašvaldības sniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas iedzīvotājiem sniegto atbalstu.
(21) (Daļa stājas spēkā 21.03.2022. un iekļauta likuma redakcijā uz 21.03.2022. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu)
(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izņemot šā likuma 11. pantā minētos izdevumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2022. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 21.03.2022. un iekļauta likuma redakcijā uz 21.03.2022. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
14. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības nodarboties ar ārstniecību
(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.
(2) Ministru kabineta noteiktā reģistrācijas termiņa atjaunošanas kārtība ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ir veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.
(3) Ministru kabineta noteiktā resertifikācijas kārtība ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ilgstoši veikušas ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē profesionālo darbību veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.
(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās ārstniecības personas (izņemot māsas, māsas palīgus) strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi strādā reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi.
(5) Kompetentajām institūcijām ir tiesības vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
15. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība izglītībā
(1) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.
(2) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai noteiktajām atsevišķām prasībām
(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.
(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.
(3) Aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde var nodarbināt farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt klientiem informāciju saprotamā veidā, ja tāda prasība amata pienākumu veikšanai vajadzīga, kā arī saziņu ar personālu aptiekā.
(4) Lai reģistrētu Ukrainas civiliedzīvotāju Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā kā personu, kam ir tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām, kā arī pienākums pierādīt, ka attiecībā uz personu nav reģistrēts vadīšanas tiesību aizliegums, ja vadītāja apliecība izsniegta ārvalstī.
(5) Darba devējs ir tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
17. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskajā aprūpē
(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri ir Ukrainas civiliedzīvotāji.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas strādā farmaceita tiešā vadībā klātienē.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
18. pants. Nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana
(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.
(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.
(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā.
(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem pienākumiem atsvabina.
(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:
1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;
2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;
3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;
4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;
5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:
1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;
2) sadzīves apstākļus;
3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās attiecībās.
(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir pieejama.
(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma 242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet citādi.
(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.
(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta bērna ārkārtas aizbildnim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.
(11) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veido un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas analīzi.
(12) Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu notiek elektroniski.
(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.
(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem koleģiāli.
(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:
1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā. Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;
2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;
3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību);
4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa pienākumus;
5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:
a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā,
b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība,
c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,
d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis,
e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un ārkārtas aizbildni,
f) nepavadīts bērns ir miris,
g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi;
6) noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta saņemšanu;
7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no valsts;
8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas maiņu.
(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:
1) saņemt šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteikto atbalstu;
2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai;
3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam rodas domstarpības.
(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir šādi:
1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;
2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;
3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna dzīvībai vai veselībai.
(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.
(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk — bērnu aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt ārkārtas aizbildnību. Ja nav iespējams minētajai grupai nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.
(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
19. pants. Atbalsts ārkārtas aizbildnim
(1) Ārkārtas aizbildnis saņem atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei, ko izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu.
(2) Atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 171 euro mēnesī neatkarīgi no nepavadīto bērnu skaita.
(3) Pabalsts nepavadīta bērna uzturam mēnesī nedrīkst būt mazāks par:
1) 215 euro par nepavadītu bērnu līdz septiņu gadu vecumam;
2) 258 euro par nepavadītu bērnu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.
(4) Lai saņemtu atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, ārkārtas aizbildnis iesniedz rakstveida iesniegumu pašvaldībai, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu. Minēto iesniegumu pašvaldība izskata 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas un pieņem lēmumu piešķirt atlīdzību par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu, pabalstu nepavadīta bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei vai atteikumu tos piešķirt.
(5) Pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei izmaksā pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas nepavadītam bērnam nepieciešamas lietas.
(6) Pašvaldība var lemt par papildus nepieciešamo pakalpojumu piešķiršanu nepavadīta bērna sociālās situācijas uzlabošanai.
(7) Pēc tam, kad nepavadīts bērns sasniedzis pilngadību, pabalstu bērna uzturam pašvaldība izmaksā pašam bērnam līdz brīdim, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
1. Valsts šā likuma 7. panta pirmajā un trešajā daļā, 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto atbalstu, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, sākot ar 2022. gada 24. februāri.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
2. Šā likuma 8.1 pantu piemēro no 2022. gada 24. februāra.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
3. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. martam izdod šā likuma 2. panta ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)
4. Grozījums šā likuma 13. pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un papildināšanu ar 2.1 daļu stājas spēkā 2022. gada 21. martā.
(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022. 13. panta otrās daļas jaunā redakcija un 2.1 daļa iekļauta likuma redakcijā uz 21.03.2022.)