Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 20.06.2020. - ... / Spēkā esošā
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Rīgas domes atlaišanas likums

1. pants. Ar šo likumu Saeima atlaiž Rīgas domi, ņemot vērā, ka Rīgas dome:

1) nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījusies vairāk kā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 4. punkts);

2) pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju — organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma "Par pašvaldībām" 91. panta pirmās daļas 1. punkts).

2. pants. Ar šo likumu Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

1) pagaidu administrācijas vadītājs — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks — Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš;

3) pagaidu administrācijas loceklis — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

3. pants. Pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību. Pagaidu administrācijas vadītājs pilda normatīvajos aktos Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus.

4. pants. Pagaidu administrācijas vadītājam, pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam un pagaidu administrācijas loceklim ir atļauts savienot savus amatus ar amatiem, kurus viņi ieņem institūcijās, no kurām deleģēti.

5. pants. (1) Rīgas domes vēlēšanas notiek 2020. gada 29. augustā. Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā izsludina 2020. gada 7. jūlijā.

(2) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Vēlētāju reģistra likumā minēto darbību veikšanas termiņi ir šādi:

1) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā un 8. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas 50 dienas pirms vēlēšanām;

2) Vēlētāju reģistra likuma 7. pantā minētā darbība — Centrālā vēlēšanu komisija informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par visām izmaiņām ziņās par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem — veicama vienas dienas laikā;

3) Vēlētāju reģistra likuma 8. panta otrajā daļā minētās darbības veicamas divu nedēļu laikā no attiecīgo ziņu saņemšanas dienas;

4) Vēlētāju reģistra likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veicamas 45 dienas pirms vēlēšanām, vēlētāju reģistrā iekļaujot ziņas par tiem vēlētājiem, kuriem atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam ir tiesības vēlēt Rīgas domi;

5) Vēlētāju reģistra likuma 12. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanām;

6) Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmajā un trešajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām;

7) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturtajā daļā minētās tiesības īstenojamas ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām, iesniedzot iesniegumu Rīgas pilsētas pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Iesniegumu var iesniegt elektroniski vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Elektroniski sagatavoto iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv iesniegtais iesniegums ir derīgs bez paraksta. Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu ar aprēķinu, lai tas tiktu saņemts Rīgas pilsētas pašvaldībā vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādē ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām. Pēc šā termiņa saņemtus iesniegumus neizskata;

71) aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, iesniegumu par vēlēšanu iecirkņa maiņu iesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai;

8) Vēlētāju reģistra likuma 14. panta 4.1 daļā minētās tiesības īstenojamas ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 14 dienas pirms vēlēšanām;

9) Vēlētāju reģistra likuma 16. panta pirmajā daļā minētās darbības veicamas ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām;

10) Vēlētāju reģistra likuma 17. pantā minētās darbības nav piemērojamas.

(3) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, nosakāms, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta ceturtajā daļā minēto darbību veikšanas termiņš ir no četrdesmit sestās dienas līdz četrdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta septītajā daļā minētās darbības — kandidātu saraksta un tam pievienojamo dokumentu sagatavošana — veicamas, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu vai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(4) Lai nodrošinātu vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, uz tām attiecināmi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta 2.1 daļas nosacījumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2020., 16.04.2020. un 18.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

5.1 pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var izmantot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 26. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības nobalsot iepriekš. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir šāds: trešdien — no pulksten 16.00 līdz 21.00, ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 16.00, piektdien — no pulksten 12.00 līdz 20.00.

(2) Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 32. pantā paredzētās tiesības balsot vēlētāju atrašanās vietā vēlētāji var izmantot, iesniedzot iesniegumu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai. Iesniegumu var iesniegt, nosūtot pa pastu vai elektroniski, kā arī iesniedzot to valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Elektroniski sagatavoto iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu. Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv iesniegtais iesniegums ir derīgs bez paraksta.

(3) Ja vēlētājs pats nespēj pieteikt balsošanu viņa atrašanās vietā, iesniegumu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā var parakstīt un iesniegt viņa ģimenes loceklis vai cita persona, kurai vēlētājs uzticas.

(4) Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija informāciju par vēlētāju, kuram organizējama balsošana viņa atrašanās vietā, iesniedz attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijai (turpmāk — iecirkņa komisija).

(5) Iecirkņa komisija balsošanu vēlētāja atrašanās vietā drīkst organizēt arī iepriekšējās balsošanas dienās.

(18.06.2020.  likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

5.2 pants. (1) Vēlētājs drīkst balsot vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, vai jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Ja vēlētājs nodod savu balsi citā vēlēšanu iecirknī, tā iecirkņa komisija, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, svītro viņu no vēlētāju saraksta.

(2) Ja vēlētājs balso vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš nav reģistrēts, iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā:

1) veic vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts;

2) saņem no tā iecirkņa komisijas, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, apstiprinājumu, ka viņš nav nobalsojis;

3) iekļauj vēlētāju attiecīgā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā;

4) vēlētājam balsošanu atsaka un vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņu neiekļauj, ja iecirkņa komisija, veicot ziņu elektronisku apmaiņu, saņem informāciju, ka vēlētājs jau ir nobalsojis.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētās darbības veikt nav iespējams, iecirkņa komisija vēlētāju reģistrē atsevišķā balsotāju sarakstā, vēlētājam izsniedz ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu reģistrācijas aploksni (uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu, balsotāju saraksta lapas numuru un vēlētāja kārtas numuru lapā), vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu. Vēlētājs nobalso Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā, pēc tam ievieto vēlēšanu aploksni reģistrācijas aploksnē, to aizlīmē un iemet vēlēšanu kastē.

(4) Iecirkņa komisija pēc tam, kad iespējams veikt šā panta otrajā daļā minētās darbības, tās veic, netraucējot balsošanu, pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem un tajos atzīmē, vai vēlētāja balss ir līdzskaitāma.

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

5.3 pants. (1) Atverot vēlēšanu kastes, iecirkņa komisija nosaka reģistrācijas aplokšņu derīgumu. Par nederīgu uzskatāma reģistrācijas aploksne:

1) uz kuras nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds, balsotāju saraksta lapas numurs, vēlētāja kārtas numurs lapā;

2) kas nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;

3) kas saņemta no personas, kurai nav balsstiesību Rīgas domes vēlēšanās;

4) kas saņemta no vēlētāja, kurš jau ir nobalsojis.

(2) Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā."

(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

6. pants. Pagaidu administrācijas darbību nodrošina un finansē no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem.

7. pants. Pagaidu administrācijai nosakāma atlīdzība pēc analoģijas ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un komiteju vadītājiem paredzēto atlīdzību, piemērojot šādus koeficientus:

1) pagaidu administrācijas vadītājam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,64;

2) pagaidu administrācijas vadītāja vietniekam — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 3,2;

3) pagaidu administrācijas loceklim — mēneša vidējās darba samaksas apmērā, piemērojot koeficientu 2,55.

Pārejas noteikums

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

Par priekšvēlēšanu izdevumiem, kas radušies laikposmā no 2020. gada 25. februāra līdz 2020. gada 13. aprīlim, politiskajām organizācijām (partijām) nav jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija un tos neiekļauj priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.

(20.03.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.03.2020.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 13. februārī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 24. februārī
20.06.2020