Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei;
2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas vai tā izmantošanas izbeigšanai;
3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;
4) būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:
a) būvdarbu līgumam — šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai projektēšana un attiecīgo šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai būves izveide, vai būves projektēšana un izveide, vai būves izveide, izmantojot jebkādus līdzekļus atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām, kurām ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju,
b) pakalpojuma līgumam — pakalpojumu sniegšana, kuri nav šā punkta "a" apakšpunktā minētie pakalpojumi,
c) piegādes līgumam — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds iepirkuma līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana;
5) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un atbilst vienai no šādām pazīmēm:
a) iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām,
b) veic iepirkuma procedūras, lai noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;
6) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām;
61) elektroniskais rēķins — rēķins, kas izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kura ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;
7) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes;
8) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;
9) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt arī citu informāciju;
10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;
11) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumus;
12) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;
13) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;
14) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;
15) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un definēt vislabāk piemērotos līdzekļus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzību apmierināšanai;
16) kopējā tehniskā specifikācija — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu noteikta tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā;
161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem;
17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;
171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams;
18) metu konkurss — procedūra, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko;
19) pasūtītājs — publiska persona vai tās iestāde, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:
a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
b) ir publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona uzrauga šādas privāto tiesību juridiskās personas pārvaldību, tostarp attiecībā uz šādu privāto tiesību juridisko personu īsteno izšķirošo ietekmi Koncernu likuma izpratnē, vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē publiska persona vai tās institūcija, vai cita šajā punktā minētajiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;
20) pasūtītāja uzņēmums — jebkurš komersants, kas atrodas pasūtītāja tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Pasūtītājam ir izšķiroša ietekme, ja tam tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk par 50 procentiem) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tas kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tas ir tiesīgs iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;
21) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;
22) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;
23) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;
24) pircēja profils — internetā publiski pieejama sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;
25) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;
26) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par tām personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;
27) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:
a) pasūtītājs vai pasūtītāja uzņēmums, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības likuma II nodaļā minētajās jomās,
b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde, pamatojoties uz tādiem normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuru normas ierobežo darbību veikšanu minētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās. Šā punkta noteikumi nav attiecināmi uz privāto tiesību subjektu, ja tiesības noslēgt līgumu piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu, enerģētikas vai elektroenerģijas, pasta vai zemes dzīļu jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra regulu Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70 vai pamatojoties uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu, kurā ir bijusi nodrošināta atklātība un objektīvi kritēriji līguma piešķiršanai;
28) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra bez dalības uzaicinājuma iepriekšējas publicēšanas, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;
29) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;
30) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;
31) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju dokuments, izņemot oficiālos standartus, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;
311) tīrs autotransporta līdzeklis:
a) M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzeklis, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 CO2 g/km atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas par 80 procentiem no emisiju robežvērtībām, kas noteiktas regulas Nr. 715/2007 I pielikumā,
b) M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam atbilstoši normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību. Tādiem autotransporta līdzekļiem, kas darbināmi ar šķidrajām biodegvielām, sintētiskām vai parafinizētām degvielām, minētās degvielas netiek jauktas ar tradicionālajām fosilajām degvielām;
32) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);
33) zaļais publiskais iepirkums — tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites cikla laikā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 05.12.2019., 02.09.2021., 24.03.2022., 05.05.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
2. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1) iepirkuma procedūras atklātumu;
2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.
3. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība gāzes apgādes, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes jomā
(1) Gāzes apgādes un siltumapgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un pasūtītāja uzņēmums vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju, turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.
(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama pasūtītāja uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.
4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā
(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.
(2) Šo likumu piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas veic kādu no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, arī iepirkumiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējās hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, un iepirkumiem, kuri saistīti ar notekūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu.
5. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā
(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trošu ceļu transporta tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai to pakalpojumu nodrošināšanai.
(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, tai skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.
6. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā
Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro universālajam pasta pakalpojumam un citiem pasta pakalpojumiem, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs.
7. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā
Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas vai gāzes iegūšanai vai akmeņogļu vai cita kurināmā meklēšanai vai iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.
8. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver vairākas iepirkuma priekšmeta daļas
(1) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.
(2) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko neattiecas šis likums, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs katrai no daļām piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta.
(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un tas satur arī koncesijas līguma elementus un ja iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo likumu, ja līgumcena iepirkuma daļai, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.
(4) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošie normatīvie akti, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nedrīkst pieņemt, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas). Piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm:
1) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli;
2) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli.
(5) Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta ceturtās daļas 1. punktam, gan 2. punktam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā panta ceturtās daļas 1. punktu.
9. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver darbības vairākās jomās
(1) Ja iepirkuma līgumi paredzēti darbību nodrošināšanai vairākās jomās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus, tas katra atsevišķa iepirkuma līguma noslēgšanai piemēro atbilstošu tiesisko regulējumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu neatkarīgi no šā likuma 8. panta, piemēro šā panta otro un trešo daļu.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst piešķirt tiesības slēgt nedalītu iepirkuma līgumu vai slēgt atsevišķus iepirkuma līgumus vairākās darbības jomās un slēgt katrai jomai atbilstošu atsevišķu iepirkuma līgumu nolūkā izvairīties no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Publiskās un privātās partnerības likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas.
(3) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūru regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas iepirkuma līguma jomas būtiskākā daļa.
(4) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas iepirkuma līguma būtiskākā daļa, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šīs daļas 1., 2. vai 3. punktu:
1) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publisko iepirkumu likums;
2) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šā likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publiskās un privātās partnerības likums;
3) iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību neattiecas ne šis likums, ne Publisko iepirkumu likums, ne Publiskās un privātās partnerības likums.
(5) Ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, nepiemērojot šā likuma līgumcenu robežvērtības un izņēmumus, ja iepirkuma līgums attiecas gan uz darbībām, uz kurām attiecas šis likums, gan uz darbībām, uz kurām attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
10. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
(1) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:
1) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mērķis ir iepirkuma līguma priekšmetu pārdot vai iznomāt trešajām personām, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu tiesību vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu iepirkuma līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti ir tiesīgi to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;
2) iepirkuma līguma priekšmetu, kura mērķis nav šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minēto darbību nodrošināšana vai kura mērķis ir veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantota Eiropas Savienības infrastruktūra vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija, kā arī par metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;
3) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;
4) līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;
5) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz pušu samierināšanai;
6) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, ko sniedz notāri;
7) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesas vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesu uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus;
8) juridiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu;
9) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;
10) aizņēmumiem — neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu;
11) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;
12) sabiedriskā transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu vai metro;
13) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;
14) iepirkuma līguma priekšmetu, kura mērķis ir šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības nodrošināšana, ja saskaņā ar šā likuma XVI nodaļā minēto kārtību atzīts, ka šāda darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;
15) ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem;
16) enerģijas piegādi vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas gāzes, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi, siltumenerģiju vai elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai;
17) pakalpojumiem, kurus sniedz pasūtītājs, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu.
(2) Šo likumu piemēro tikai pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.
(3) Šo likumu nepiemēro, ja līgumu slēdz vai metu konkursu organizē atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un līguma slēgšanas tiesības piešķir:
1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai to daļām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;
2) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;
3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja attiecīgo iepirkumu pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja attiecīgā organizācija vai iestāde iepirkumu finansē vismaz 50 procentu apmērā, puses var vienoties par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas;
4) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
(4) Šo likumu nepiemēro, ja:
1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;
2) tā piemērošana var radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav nedz steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.
(5) Šo likumu nepiemēro būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
11. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi
(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:
1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;
2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;
3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(2) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kura atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personā, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(3) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:
1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;
2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs;
3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.
(4) Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja:
1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus);
2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;
3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.
(5) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;
2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;
3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.
(6) Lai noteiktu šā panta pirmās daļas 2. punktā, trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.
12. pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir kopīgā uzņēmuma daļa
(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata tādu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.
(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, par saistīto uzņēmumu uzskata jebkuru uzņēmumu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķiroša ietekme vai kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā.
(3) Ja ir ievērota šā panta ceturtā un piektā daļa, neatkarīgi no šā likuma 11. panta šo likumu nepiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no kopīgo uzņēmumu veidojošā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saistīto uzņēmumu.
(4) Šā panta trešo daļu piemēro:
1) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem;
2) piegādes līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajām piegādēm veido piegādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;
3) pakalpojuma līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem.
(5) Ja saistītais uzņēmums dibināts vēlāk un attiecīgi nav nosakāms apgrozījums par iepriekšējiem trim gadiem, saistītajam uzņēmumam jāpierāda, ka šā panta ceturtajā daļā minētais apgrozījums ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozi.
(6) Ja vairāk nekā viens ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītais uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai piegādes vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta ceturtajā daļā minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi, piegādes vai sniegtie pakalpojumi.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir dibināts attiecīgās darbības veikšanai vismaz triju gadu periodā un kura dibināšanas dokumentos paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji neizstāsies no kopīgā uzņēmuma vismaz trīs gadus, šo likumu nepiemēro, ja:
1) kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir un kurš izveidots, lai veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā periodā.
(8) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par šā panta piemērošanu sniedz šādas ziņas:
1) attiecīgo uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu nosaukumi;
2) attiecīgo līgumu veidi un vērtības;
3) Eiropas Komisijas pieprasītie pierādījumi, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un uzņēmuma tiesiskās attiecības atbilst šā panta prasībām.
13. pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana
(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:
1) atklāts konkurss;
2) slēgts konkurss;
3) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu;
4) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;
5) konkursa dialogs;
6) inovācijas partnerības procedūra.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Ministru kabinets nosaka iepirkuma procedūru un metu konkursu norises noteikumus, ciktāl to neregulē šis likums:
1) iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību un piemērošanas noteikumus;
2) pieteikumu, piedāvājumu un metu iesniegšanas minimālos termiņus un to saīsināšanas gadījumus;
3) gadījumus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma izmantot elektroniskās informācijas sistēmas pieteikumu, piedāvājumu, metu vai to sastāvdaļu saņemšanai;
4) iepirkuma procedūru un metu konkursu nolikumu saturu;
5) iepirkuma procedūru un metu konkursu izsludināšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus;
6) iepirkuma procedūras un metu konkursa rezultātu paziņošanas noteikumus;
7) iepirkuma procedūras un metu konkursa dokumentēšanas noteikumus un iepirkuma procedūras un metu konkursa ziņojuma saturu;
8) paziņojumu publicēšanas noteikumus;
9) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas kārtību.
(4) Šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras piemēro būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumiem, ja to līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, izņemot gadījumu, kad pakalpojuma līgums tiek slēgts par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem.
(5) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šo likumu, ja to paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo pakalpojumu iepirkumam var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17., 19., 23., 24., 25. un 28. pantā, VI nodaļā, 31., 32., 34., 35. pantā, 36. panta piektajā daļā, 37. un 39.1 pantā, 42. panta pirmajā, otrajā, trešajā un desmitajā daļā, 43. panta pirmajā un otrajā daļā, 44. pantā, 45. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 55., 56., 65. un 66. pantā minētās prasības.
(6) Būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumu slēgšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro slēgta konkursa noteikumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(7) Sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot, ja:
1) iepirkuma procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai ir iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi;
2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai, izmēģinājumiem vai izstrādei bez nolūka gūt peļņu vai segt pētniecības vai izstrādes izmaksas, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē brīvu konkurenci attiecībā uz turpmāko līgumu slēgšanu;
3) būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs kādā no šādiem gadījumiem:
a) iepirkuma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu,
b) nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,
c) izņēmuma tiesību (tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību) aizsardzība;
4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības;
5) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja) papildu piegādes, lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesaderību vai ievērojamas tehniskās grūtības preču vai iekārtu uzturēšanā un ekspluatācijā;
6) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sākotnējo būvdarbu vai pakalpojuma līgumu noslēdzis tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtība;
7) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pērk preču biržā;
8) ir iespēja iepirkt preces vai pakalpojumus ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no piegādātāja, kurš izbeidz savu saimniecisko darbību, vai no likvidatora, kurš veica piegādātāja likvidācijas procesu, vai no administratora, kurš rīko bankrotējuša piegādātāja mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
9) ir iespēja iepirkt preces laikposmā, kas ir īsāks par šajā likumā noteiktajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem, par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām;
10) pakalpojuma līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.
(8) Šā panta septītās daļas 3. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav citas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies iepirkumam noteikto prasību dēļ.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
14. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.
(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai veikt maksājumus.
(3) Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma 33. panta pirmajā daļā, 34. panta pirmajā daļā vai 36. panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.
(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
(5) Būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.
(6) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 1 000 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 80 000 euro pakalpojuma līgumiem, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.
(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.
(8) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:
1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,
b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:
1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;
2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.
(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:
1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
2) kredītiestāžu un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
3) pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.
(11) Ja pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:
1) līgumiem, kuriem noteiktais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
(13) Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.
(14) Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
15. pants. Līgumcenu robežvērtības
Šā likuma 8. panta trešajā daļā, 13. panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā, 14. panta sestajā un septītajā daļā, 31. pantā, 66. panta piektās daļas 1. punktā, 78. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežvērtības vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir paziņojusi attiecīgās līgumcenu robežvērtības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
16. pants. Privileģētie līgumi
(1) Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procentu no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti.
(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
17. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(3) (Izslēgta ar 21.02.2019. likumu)
(4) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojuma līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.
(5) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Šādām prasībām jābūt samērīgām un balstītām uz objektīviem iemesliem.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz līguma izpildi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles noformējas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei.
(8) Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota gala rezultāta sasniegšanu.
(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konstatējis šā panta astotajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
18. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskajiem līgumiem
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos starptautiskajos līgumos, kas ir saistoši Eiropas Savienībai, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
19. pants. Informācijas aizsardzība
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
(2) Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un piegādātāji.
20. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kopīgi veiktie iepirkumi
(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkuma procedūru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis šā likuma prasības.
(5) Vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānoslēdz līgums, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka saistībām piemērojamās valsts tiesību normas, iepirkuma procedūras organizēšanas un līguma slēgšanas noteikumus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi norādāmi arī attiecīgā iepirkuma procedūras dokumentos.
(6) Ja vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas vai citu subjektu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts veic savas darbības.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vārdā un uzdevumā, kaut arī iepirkumu veic tikai viens no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kuras tiek veiktas visu iesaistīto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.
21. pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, rīkojot M un N kategorijas autotransporta līdzekļu iepirkumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ direktīvu 2007/46/EK (turpmāk — regula Nr. 2018/858) 4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.
(2) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)
(3) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, nodrošina, ka:
1) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;
2) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;
3) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt I klases vai A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu un vismaz puse no iepirktajiem tīrajiem I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem ir tādi I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļi, kas atbilst lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekļa definīcijai.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās prasības piemēro arī pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 60112000-6, 60130000-8, 60140000-1, 90511000-2, 60160000-7, 60161000-4, 64121100-1 un 64121200-2.
(6) Šā panta prasības nav attiecināmas uz tādu autotransporta līdzekļu iepirkumiem, kuri minēti regulas Nr. 2018/858 2. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, 3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un I pielikuma A daļas 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. punktā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 12. un 13. punktu)
22. pants. Informēšana par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, apspriešanās ar piegādātājiem un kandidātu un pretendentu iepriekšēja iesaistīšana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras, metu konkursa vai šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma nepieciešamību, valsts elektroniskās informācijas sistēmā publicē un, ja nepieciešams, aktualizē informāciju par plānotajām iepirkuma procedūrām, metu konkursiem vai šā likuma 13. panta piektajā daļā minētajiem iepirkumiem, norādot vismaz iepirkuma priekšmetu, paredzamo līguma apjomu un plānoto iepirkuma izsludināšanas laiku. Šo informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt gadījumos, kas noteikti šā likuma 13. panta septītajā daļā un 34. panta trešajā daļā, vai gadījumos, kad priekšlaicīga publicēšana negatīvi ietekmētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja konkurētspēju.
(2) Pirms iepirkuma procedūras sākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes norises laiku, vietu un veidu, kā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.
(21) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot šā likuma 47. panta četrpadsmitās daļas 1. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām:
1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikāciju vadības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi;
2) sākot ar dienu, kad publicēts paziņojums par apspriedi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi pēc iespējas detalizētām kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas;
3) apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti apspriedes dalībnieku komentāri, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.
(22) Kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2.1 daļu, pircēja profilā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem, iestādēm vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj diskriminācijas aizlieguma un caurskatāmības principu.
(4) Ja kandidāts, pretendents vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējusi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai ir bijusi citādi iesaistīta iepirkuma procedūras sagatavošanā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkuma procedūrā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kas sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā vai kas izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
23. pants. Tehniskās specifikācijas
(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas īpašu procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu būtību, bet ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem.
(3) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai piegādēm un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai piegādes tā, lai tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, iepakojumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes visos būvdarbu aprites cikla posmos. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu un citus tehniskos noteikumus, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, ko plānots izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksu noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.
(4) Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojuma līgumiem nosaka attiecībā uz nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Pakalpojuma līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu. Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojuma līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības un klimata pārmaiņu samazināšana, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.
(5) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:
1) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus un iekļaujot arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — salīdzināt piedāvājumus;
2) atsaucoties uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie novērtējumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, — šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projektēšanu, tāmēšanu un izpildi, kā arī preču izmantošanu. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";
3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus saskaņā ar šīs daļas 1. punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;
4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.
(6) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumā šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu. Šādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".
(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus (tai skaitā šā likuma 25. pantā minētos pierādījumus), var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas norādītas tehniskajā specifikācijā.
(8) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem un citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus (tai skaitā šā likuma 25. pantā minētos pierādījumus), var pierādīt, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām funkcionālajām vai darbības prasībām.
(9) Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, izņemot gadījumus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu tehniskajās specifikācijās. Ja ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl tie prasa nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ievērot universālā dizaina principus.
(91) (Daļa stājas spēkā 28.06.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 28.06.2025. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)
(10) Tehniskajās specifikācijās var norādīt arī noteikumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
(11) Iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
24. pants. Marķējumi
(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus, kas atbilst noteiktām vides aizsardzības, sociālajām vai citām īpašām prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai līguma izpildes noteikumos prasīt īpašu marķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir piemērotas, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā ietvertos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus raksturojošās pazīmes;
2) marķējuma prasības sagatavotas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;
3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmas procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, tai skaitā valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;
4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;
5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.
(2) Ja marķējums atbilst šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumiem, bet tajā ietverta informācija arī par prasībām, kas nav saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neprasa atbilstību visām marķējuma prasībām, bet atsaucas uz attiecīgā marķējuma detalizēto specifikāciju vai tās daļām, kuras ir saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma līguma priekšmetu raksturojošās pazīmes.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda, kuras marķējuma prasības jāievēro, ja netiek prasīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstība visām marķējuma prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem līdzvērtīgus marķējumus, kas apstiprina būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajam marķējumam.
(4) Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai nebija iespēju iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), kas pamato būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītā marķējuma prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
25. pants. Testēšanas pārskati, specifikācijas un citi pierādījumi
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piegādātājs iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulā Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93 noteiktajā kārtībā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu vai sertifikātu, lai pierādītu atbilstību tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa iesniegt konkrētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izdotos sertifikātus, tas pieņem arī citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdotus sertifikātus.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vispār vai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņam nebija iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus vai testēšanas pārskatus un ja tas pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem.
26. pants. Piedāvājumu varianti
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka minimālās prasības variantiem un specifiskās prasības variantu iesniegšanai, norādot, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajām minimālajām prasībām.
(4) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojuma līgumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojuma līgums vai pakalpojuma līguma vietā — piegādes līgums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
27. pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.
(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.
(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet piedāvājuma nodrošinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var lūgt pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu.
(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā kredītiestādes garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā.
(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu):
1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības minimālajā termiņā;
2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;
3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.
(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:
1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;
2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;
3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā.
(7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
28. pants. Zaļais publiskais iepirkums
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktās prasības. Ja tādas nav noteiktas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc iespējas dod priekšroku tādām tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem un iepirkuma līguma izpildes noteikumiem, kas nodrošina iepirkuma atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem, ievērojot samērīguma principu un balstoties uz objektīviem iemesliem.
(2) Ministru kabinets nosaka zaļā publiskā iepirkuma principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā publiskā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību.
29. pants. Iepirkuma komisijas izveide
(1) Šā likuma 13. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un šā likuma 13. panta piektajā daļā minēto iepirkumu veikšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.
(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Iepirkuma komisija savā darbībā ir neatkarīga, un nav pieļaujama tās lēmuma ietekmēšana.
(4) Personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
30. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
(1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:
1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;
2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);
3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;
4) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;
5) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.
(2) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonas vai darbinieka), iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma komisijas sekretāra, ekspertu saistība ar kandidātu vai pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad kandidāts vai pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājam (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonai vai darbiniekam), komisijas loceklim vai iepirkuma komisijas sekretāram, vai ekspertam ir šā panta pirmās daļas 1., 2. 3., 4. vai 5. punktā minētā saistība.
(3) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu šā panta pirmās daļas izpratnē, un ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama.
(4) Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtību, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina šā panta trešajā daļā minēto apliecinājumu parakstīšanu.
(5) Iepirkuma komisija lēmumus pieņem sēdēs. Iepirkuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi. Komisijas locekļu skaitu nosaka, iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu. Iepirkuma komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja iepirkuma komisijas locekļu balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis nedrīkst atturēties no lēmuma pieņemšanas.
(6) Katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
30.1 pants. Paziņojums par apspriedi
Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīko apspriedi atbilstoši šā likuma 22. panta 2.1 daļai, tas publicē paziņojumu par apspriedi.
(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
31. pants. Periodisks informatīvs paziņojums
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto tikai informēšanai, vai periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē periodisku informatīvu paziņojumu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.
(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
32. pants. Paziņojums par kvalifikācijas sistēmu
(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar šā likuma 55. pantu, tas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un vietu, kur iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laiku.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publikāciju vadības sistēmā publicē attiecīgo paziņojumu, ja kvalifikācijas sistēmas darbības termiņā tiek izdarīti šādi grozījumi:
1) ja tiek mainīts kvalifikācijas sistēmas darbības termiņš, — paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;
2) ja kvalifikācijas sistēmas darbība tiek pārtraukta pirms noteiktā termiņa, — paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
33. pants. Paziņojums par metu konkursu un metu konkursa rezultātiem
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš organizē metu konkursu, publicē paziņojumu par metu konkursu.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc metu konkursa dalībnieku informēšanas publicē paziņojumu par metu konkursa rezultātiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
34. pants. Paziņojums attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš organizē iepirkumu šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, publicē paziņojumu par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem vai periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai, vai paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai dienas, kad kandidātiem nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka ne īsāku par piecām darbdienām pēc dienas, kad paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai dienas, kad izraudzītajiem kandidātiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, ja ir paredzēta kandidātu atlase. Termiņu ieinteresētības izrādīšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka ne īsāku par 35 dienām un ne garāku par 12 mēnešiem no dienas, kad periodisks informatīvs paziņojums, ko izmanto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai, nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(11) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā rīkota iepirkuma dokumentācijā, pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas minimālais termiņš nav īsāks par piecām darbdienām pēc dienas, kad attiecīgs paziņojums, ar kuru izsludināts iepirkums, atkārtoti nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc publiska pakalpojuma līguma noslēgšanas vai lēmuma pieņemšanas par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, ja iepirkums atbilst kādam no šā likuma 13. panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem.
(21.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
35. pants. Paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izdarījis šā likuma 66. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus, piecu darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.
36. pants. Dalības uzaicinājums
(1) Būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līguma gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:
1) periodisku informatīvu paziņojumu, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai;
2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu;
3) paziņojumu par līgumu.
(2) Ja iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, kandidātus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs aicina rakstveidā apstiprināt šo ieinteresētību.
(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskā informatīvā paziņojumā, tas šajā paziņojumā atsaucas tieši uz tiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā iepirkuma līguma priekšmets, un norāda, ka iepirkuma līgumu slēgs slēgta konkursa vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Termiņu ieinteresētības izrādīšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka ne īsāku par 35 dienām un ne garāku par 12 mēnešiem no dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro atklātu vai slēgtu konkursu, sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, inovācijas partnerības procedūru vai konkursa dialogu vai plāno izveidot dinamisko iepirkumu sistēmu, tas publicē paziņojumu par līgumu.
(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos vai šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, tas atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
37. pants. Kārtība, kādā kandidāti un pretendenti informējami par rezultātiem
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus par pieņemto lēmumu attiecībā uz kandidātu atlases rezultātiem vai par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (noraidītajam kandidātam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) vai metu konkursa dalībniekus par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē visus kandidātus vai metu konkursa dalībniekus par termiņu, kādā persona, ievērojot šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu, var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus pretendentus par pieņemto lēmumu attiecībā uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo izraudzītā pretendenta nosaukumu vai izraudzīto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumus, norādot:
1) noraidītajam pretendentam — tā iesniegtā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus, pamatojot lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par attiecīgā piedāvājuma neatbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;
2) pretendentam, kurš iesniedzis atbilstošu piedāvājumu, — izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītās priekšrocības;
3) termiņu, kādā pretendents saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(3) Ja iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai ja dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība tiek pārtraukta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vienlaikus informē visus kandidātus vai pretendentus par visiem iemesliem, kuru dēļ iepirkuma procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība tiek pārtraukta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus kandidātus vai pretendentus informē par termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē piegādātāju par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā (noraidītajam piegādātājam norāda arī tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus) un par termiņu, kādā piegādātājs saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīgs iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē kvalifikācijas sistēmas dalībnieku par pieņemto lēmumu attiecībā uz tā izslēgšanu no kvalifikācijas sistēmas šā likuma 55. panta astotajā daļā minētajā gadījumā, norādot izslēgšanas pamatojumu un termiņu, kādā persona saskaņā ar šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktu ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neatklāt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, ja tās atklāšana ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm, sniedzot pamatotu un objektīvu skaidrojumu par informācijas neatklāšanas iemesliem.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par rezultātiem nosūta pa pastu, faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai elektroniskajam pastam pievienojot skenētu dokumentu, vai nodod personīgi. Šā panta izpratnē uzskatāms, ka informācija ir nodota visiem kandidātiem, pretendentiem vai metu konkursa dalībniekiem vienlaikus, ja tā nosūtīta vai nodota šīm personām vienā dienā.
(8) Informējot par rezultātiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saglabā pierādījumus par informācijas nosūtīšanas vai nodošanas datumu un veidu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
38. pants. Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas publicē paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, tas paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz katru iepirkuma līgumu publicē 10 darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
(3) Daļu informācijas par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai pretendenta komerciālajām interesēm, vai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.
(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pētniecības un izstrādes pakalpojuma līguma slēgšanai piemēro sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, tas ir tiesīgs ierobežot paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu publicējamo informāciju attiecībā uz pakalpojumu raksturu un daudzumu ar norādi "pētniecības un izstrādes pakalpojums". Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojuma līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, tas ir tiesīgs ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz komercnoslēpumu. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā.
(5) Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
39. pants. Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt brīvprātīgu paziņojumu par iepirkuma rezultātiem šā likuma 10., 11., 12. pantā un 13. panta septītajā daļā minētajos gadījumos.
(2) Brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem tiek publicēts tādēļ, lai ieinteresētās personas varētu apstrīdēt tāda iepirkuma pamatotību, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kļūdas dēļ veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot paziņojumu par līgumu, un vienlaikus lai novērstu šā likuma 78. pantā minētās sekas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
39.1 pants. Paziņojums par līguma izpildi
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumus par līguma izpildi attiecībā uz iepirkuma līgumiem, kas noslēgti vispārīgās vienošanās ietvaros, var apvienot viena ceturkšņa ietvaros un publicēt 10 darbdienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.
(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
40. pants. Paziņojumu publicēšana
(1) Šā likuma 30.1, 31., 32., 33., 34. un 35. pantā, 36. panta ceturtajā un piektajā daļā, 38. panta pirmajā daļā, 39. un 39.1 pantā minēto paziņojumu saturu nosaka Ministru kabinets. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu (izņemot šā likuma 30.1 un 39.1 pantā minētos paziņojumus) publikāciju vadības sistēmā nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Paziņojums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai 48 stundas pēc tam, kad saņemts Eiropas Savienības Publikāciju biroja apstiprinājums par paziņojuma saņemšanu.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, paziņojot iepirkuma rezultātus, ir tiesīgs paziņojumā nepublicēt tādu informāciju, kuras publiskošana varētu kavēt normatīvo aktu piemērošanu vai būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm, vai ierobežotu piegādātāju konkurenci, vai kaitētu piegādātāju pamatotām komerciālajām interesēm (publiskām vai privātām).
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības publicēt paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ievietot tos Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē arī tad, ja šis likums neuzliek pienākumu publicēt šādus paziņojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
41. pants. Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā iepirkuma līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams piedāvājumu sagatavošanai, kā arī Ministru kabineta noteiktos minimālos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka garāku piedāvājumu iesniegšanas termiņu, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūras norises kārtību, ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītās iepirkuma līguma izpildes vietas apmeklēšanas vai pēc iepazīšanās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajiem iepirkuma procedūras papildu dokumentiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā vietā. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nosakāms tāds, lai ieinteresētie piegādātāji vai kandidāti var iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izdarīt grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, izņemot gadījumu, kad grozītie noteikumi pieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā. Ja iepirkuma procedūras dokumentos izdarīti grozījumi, piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts atbilstoši informācijas vai izmaiņu svarīgumam tā, lai ieinteresētie piegādātāji vai kandidāti var iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu sagatavošanai, un tiktu ievēroti Ministru kabineta noteikumos par iepirkuma procedūras norises kārtību noteiktie minimālie termiņi.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, atkārtoti publicējot paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra. Minimālais termiņš, par kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pagarināt pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir septiņas dienas pēc dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos šā panta trešās daļas izpratnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
42. pants. Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem, to izsniegšana un papildu informācijas sniegšana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklāta, slēgta, metu konkursa vai konkursa dialoga procedūrā pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas regulāri izmanto būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot iepirkuma līgumiem, par kuriem ir publicēts periodisks informatīvs paziņojums.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs bez maksas nodrošina brīvu un tiešu elektronisko piekļuvi šā panta pirmajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un citiem nepieciešamajiem dokumentiem, publicējot tos pircēja profilā.
(3) (Izslēgta ar 21.02.2019. likumu)
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt pircēja profilā tehnisko specifikāciju vai tās daļu, ja šī specifikācija atzīta par komercnoslēpumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno piemērot iepirkuma procedūrai šā likuma 19. pantu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas pagarina piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām un norāda, kādu konfidenciālu informācijas aizsardzību šie dokumenti prasa un kā ieinteresētie piegādātāji var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, izņemot ārkārtas gadījumus, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pamato steidzamību.
(5) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī iespēju ieinteresētajiem piegādātājiem, sākot ar attiecīgās iepirkuma procedūras izsludināšanas brīdi, iepazīties uz vietas ar iepirkuma procedūras papildu dokumentiem, kuriem konfidencialitātes vai komerciālu interešu aizsardzības dēļ nav nodrošināma brīva un tieša elektroniska piekļuve. Ja ieinteresēts piegādātājs pieprasa izsniegt iepirkuma procedūras dokumentus drukātā veidā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsniedz šim piegādātājam triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts šo dokumentu pieprasījums, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums iesniegts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Par iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu drukātā veidā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz dokumentu pavairošanas un nosūtīšanas faktiskos izdevumus.
(7) Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās. Paziņojumā vai uzaicinājumā norāda tīmekļvietni, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.
(8) Ja piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs steidzamības dēļ ir samazinājis piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātā konkursā vai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņu slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, papildu informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
(9) Papildu informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kurā ir pieejami iepirkuma procedūras dokumenti, norādot arī uzdoto jautājumu.
(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izdarījis grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, tas ievieto informāciju par grozījumiem pircēja profilā, kur ir pieejami šie dokumenti, ne vēlāk kā dienā, kad atkārtoti publicēts paziņojums, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
43. pants. Informācijas apmaiņa
(1) Informācijas apmaiņa starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu vai elektroniski (saskaņā ar šā panta trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas nosacījumiem) atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēles.
(2) Lai apmainītos ar informāciju, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras dokumentiem, dalības pieteikumiem, ieinteresētības apliecinājumiem un piedāvājumiem, var izmantot mutvārdu saziņu. Mutvārdu saziņas saturs dokumentējams rakstveidā vai audioierakstos, ja tā var ietekmēt piedāvājuma saturu un vērtēšanu.
(3) Lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkuma procedūrām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu. Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.
(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.
(5) Laikā no piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par citu piedāvājumu vai pieteikumu esību. Piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.
(6) Attiecībā uz elektroniskajām iekārtām, kuras izmanto piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai un nosūtīšanai, piemēro šā likuma 44. pantu.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, var prasīt, lai piedāvājumu iesniegšanai tiktu izmantotas speciālas iekārtas un tehnoloģijas, kas nav vispārpieejamas, ja tas piedāvā šādas alternatīvas piekļuves iespējas:
1) neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas izmantot tiešu elektronisku piekļuvi speciālajām iekārtām un tehnoloģijām, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums par līgumu. Paziņojumā par līgumu norāda tīmekļvietnes adresi, kur var piekļūt attiecīgajām iekārtām un tehnoloģijām;
2) nodrošina, lai pretendenti, kuriem nav piekļuves attiecīgajām iekārtām un tehnoloģijām vai kuriem nav iespējams tās iegūt attiecīgajos termiņos (ņemot vērā to, ka piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents), varētu piekļūt iepirkumam, izmantojot pagaidu piekļuves tiesības, kas bez maksas ir pieejamas tiešsaistē;
3) atbalsta alternatīvu datu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.
(8) Iesniedzot piedāvājumu vai pieteikumu elektroniski, kandidāts vai piegādātājs ir tiesīgs ar vienu drošu elektronisko parakstu parakstīt visus dokumentus kā vienu kopumu. Ja piedāvājumu vai pieteikumu var iesniegt elektroniski, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pieprasīt, lai papildus elektroniskajam piedāvājumam vai pieteikumam kandidāts vai piegādātājs iesniedz arī rakstveida piedāvājumu vai pieteikumu.
44. pants. Prasības elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkumos paredz elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma pieteikumu un piedāvājumu vai to sastāvdaļu saņemšanai izmantot elektroniskās informācijas sistēmas. Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas bez maksas izmantojamās elektroniskās informācijas sistēmas, kas paredzētas piedāvājumu un pieteikumu elektroniskai saņemšanai.
(2) Ja piedāvājumus un pieteikumus, kā arī plānus un projektus iepirkuma procedūrās saņem, izmantojot elektroniskās informācijas sistēmas, ievēro šādus noteikumus:
1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrāciju;
2) tiek izmantots sistēmā iestrādāts paraksta rīks, kas nodrošina elektroniskā dokumenta parakstītāja identitātes apstiprināšanu, vai elektroniskais paraksts, kas atbilst normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu un elektroniskā paraksta statusu;
3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegti piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti;
4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;
5) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;
6) dažādos iepirkuma procedūras posmos piekļuve iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;
7) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;
8) piekļuve iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām šāda piekļuve ir atļauta;
9) ir iespējams atklāt to, ka ir pārkāpts šīs daļas 4., 5., 6., 7. vai 8. punktā minētais aizliegums.
(3) Ministru kabinets nosaka prasības un standartus sistēmām, kas tiek izmantotas piedāvājumu un pieteikumu iesniegšanai.
(4) Ja konstatēti tādi sistēmas darbības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespējams iesniegt piedāvājumus vai pieteikumus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu darbdienu. Sistēmas darbības atjaunošanas dienā tajā ievieto paziņojumu par sistēmas darbības traucējumiem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti. Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā likuma 41. panta trešās daļas izpratnē.
(5) Šā panta noteikumi attiecināmi arī uz metu konkursu, ja tajā paredzēta elektroniska metu vai devīžu atšifrējumu iesniegšana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
45. pants. Iepirkuma procedūras dokumentēšana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina katra iepirkuma procedūras posma dokumentēšanu, kā arī dokumentē iepirkuma procedūru, kas noris, izmantojot elektroniskos līdzekļus.
(2) Iepirkuma procedūras ziņojums (turpmāk — ziņojums) ir pārskats, kas atspoguļo iepirkuma procedūras norisi. Ziņojumu par katru iepirkuma procedūru, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un saturu, sagatavo un publicē pircēja profilā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem.
(3) Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums, šā likuma 22. panta 2.1 daļā minētais apspriedes ziņojums un iepirkuma procedūras dokumenti (izņemot piedāvājumus un pieteikumus) ir vispārpieejama informācija.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neizsniedz protokolus (izņemot piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolu), kamēr pieteikumi vai piedāvājumi tiek vērtēti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
46. pants. Iepirkuma procedūras dokumentu glabāšana
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visus iepirkuma procedūras dokumentu oriģinālus, kā arī pieteikumu un piedāvājumu oriģinālus glabā ne mazāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums attiecībā uz iepirkuma procedūru.
47. pants. Kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaudes un izvēles vispārējie noteikumi
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 50., 51., 52., 53. un 54. pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(2) Prasību apjomu, kā arī pieprasīto konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo minimālo spēju līmeni nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam. Šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Ja tiek piemērots slēgts konkurss, konkursa dialogs, inovācijas partnerība vai sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iepriekš paredzēt, cik kandidātu tas uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās, ja vien ir pieejams pietiekams atbilstošu kandidātu skaits. Dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, kurus tas nolēmis piemērot, kā arī minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.
(4) Ja tiek piemērota šā panta trešā daļa, izvēlas pietiekami lielu kandidātu skaitu, lai nodrošinātu konkurenci.
(5) Ja tiek piemērota šā panta trešā un ceturtā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina noteiktu kandidātu skaitu, kas nedrīkst būt mazāks par dalības uzaicinājumā paredzēto. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām, ir mazāks par paredzēto, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs samazināt uzaicinājumā noteikto kandidātu skaitu, nodrošinot atbilstošu konkurenci.
(6) Izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz Latvijas kompetentās institūcijas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas, ja izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ieguvis informāciju šādā veidā, bet tā neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par konkrēto faktu.
(8) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rodas šaubas par iesniegtās dokumenta kopijas autentiskumu, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents uzrāda dokumenta oriģinālu vai iesniedz apliecinātu dokumenta kopiju.
(9) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.
(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šā panta devīto daļu ir pieprasījis izskaidrot vai papildināt pieteikumā vai piedāvājumā ietverto vai kandidāta vai pretendenta iesniegto informāciju, bet kandidāts vai pretendents to nav izdarījis atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām prasībām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumu vai piedāvājumu vērtē pēc savā rīcībā esošās informācijas.
(11) Piedāvājumu vērtēšanas gaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt preču atbilstību. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieprasa iesniegt tādu preču paraugus, kuras pielāgojamas vai izgatavojamas iepirkuma līguma izpildes laikā atbilstoši tā prasībām, ja šādi paraugi piegādātājam nav pieejami pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, kā arī preču paraugus, kuru iesniegšana piegādātājam rada nesamērīgus izdevumus.
(12) Piedāvājumu vērtēšanas laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja šādas kļūdas konstatē, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tās izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā labojumus.
(13) Piedāvājumu vērtēšanas laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai kandidāts vai pretendents iesniedz apliecinājumu par neatkarīgi izstrādātu piedāvājumu.
(14) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents, izņemot gadījumus, kad:
1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma procedūras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 22. panta 2.1 daļas prasībām atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem;
2) iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses. Šādā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras ziņojumā ietver pamatojumu tam, kādas sabiedrības drošības un veselības aizsardzības intereses tiktu apdraudētas, rīkojot atkārtotu iepirkumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
48. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā panta noteikumiem.
(2) Kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli ir šādi:
1) kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
a) noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
b) kukuļņemšanu, kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos, starpniecību kukuļošanā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, neatļautu labumu pieņemšanu, komerciālu uzpirkšanu, prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu vai došanu, tirgošanos ar ietekmi,
c) krāpšanu, piesavināšanos vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,
d) terorismu, terorisma finansēšanu, teroristu grupas izveidi vai organizēšanu, ceļošanu terorisma nolūkā, terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu, terorisma draudiem vai personas vervēšanu vai apmācīšanu terora aktu veikšanai,
e) cilvēku tirdzniecību,
f) izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
2) kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā;
3) kandidāts vai pretendents ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība vai arī Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība;
4) ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
5) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi;
6) kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kurš izpaužas kā:
a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
7) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ar citiem piegādātājiem ir noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu;
8) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to ir norādījis paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģenerālvienošanos vai prasības, kas noteiktas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās;
9) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to ir norādījis paziņojumā par līgumu vai iepirkumu procedūras dokumentos un ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;
10) kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs (ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma;
11) iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, eksperts vai iepirkuma komisijas sekretārs ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 30. panta pirmās vai otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
12) kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar šā likuma 22. panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, turklāt kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
13) kandidāts vai pretendents ir mēģinājis prettiesiski ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai iepirkuma komisijas, vai iepirkuma komisijas locekļa lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūru vai mēģinājis iegūt tādu konfidenciālu informāciju, kas tam sniegtu nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai sniedzis maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumu par kandidāta vai pretendenta turpmāko dalību iepirkuma procedūrā vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;
14) kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.
(3) Šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas arī uz jebkuru no šādām personām:
1) uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība;
2) uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām;
3) uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro;
4) šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punkts — uz personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē;
5) šā panta otrās daļas 1., 2. un 11. punkts — uz kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tomēr neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību šā likuma 49. pantā noteiktajā kārtībā;
2) šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
3) šā panta otrās daļas 7. punktā minētajā gadījumā attiecībā uz kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu no tā spēkā stāšanās dienas un 8. un 9. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
4) šā panta otrās daļas 10. punktā minētajā gadījumā no dienas, kad pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
5) piemērojot sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, saskaņā ar šā likuma 13. panta septītās daļas 4. punktu, — ja iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai (piemēram, drošības, veselības vai vides aizsardzības nodrošināšanai);
6) piemērojot sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, saskaņā ar šā likuma 13. panta septītās daļas 8. punktu.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. punktā minēto iemeslu dēļ, pamatojoties uz informāciju, kuru tas iegūst šādā kārtībā:
1) saistībā ar Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī šā panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu izmanto Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, ievērojot šādu kārtību un neprasot attiecīgo personu piekrišanu:
a) informāciju par šā panta otrās daļas 1., 5. un 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra),
b) informāciju par šā panta otrās daļas 1. punktā minēto personu (valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli) un šā panta trešās daļas 5. punktā minēto personu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst no Uzņēmumu reģistra,
c) informāciju par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes vai Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka termiņu — trīs darbdienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas — šā panta sestajā daļā minēto pierādījumu iesniegšanai par to, ka kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā,
d) informāciju par šā panta otrās daļas 3. un 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī piegādātājs par sevi iegūst no Uzņēmumu reģistra. Ja dati attiecībā uz šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu nav pieejami Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa apliecinājumu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu šis izslēgšanas iemesls neattiecas, nosakot termiņu apliecinājuma iesniegšanai — vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas,
e) informāciju par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī par šā panta trešās daļas 4. punktā minētajām personām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst no kandidāta vai pretendenta;
2) lai apliecinātu, ka uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, tostarp Latvijā reģistrēta kandidāta, pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī, neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, pēc sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, kandidāts vai pretendents iesniedz:
a) saistībā ar šā panta otrās daļas 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem — attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izziņu vai citu dokumentu, kas apliecina izslēgšanas iemesla neesību. Attiecīgo ārvalsts kompetentās iestādes izziņu var aizstāt ar skaidrojumu, ja atbilstoši kandidāta, pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem par valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, nevar būt persona, uz kuru ir attiecināmi šā panta otrās daļas 1. punktā minētie izslēgšanas iemesli,
b) saistībā ar šā panta otrās daļas 3. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — apliecinājumu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu izslēgšanas iemesls neattiecas. Apliecinājumam pievieno katras personas reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu,
c) ja attiecīgajā ārvalstī šā punkta "a" apakšpunktā minētās kompetentās institūcijas izziņa vai citi dokumenti netiek izsniegti vai ar tiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz kandidātu, pretendentu vai šā panta trešajā daļā minēto personu neattiecas šā panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli, šo izziņu vai citus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, par šā panta otrās daļas 1., 2. vai 4. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī, bet par šā panta otrās daļas 5. vai 6. punktā minēto izslēgšanas iemeslu — ar paša kandidāta, pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas apliecinājumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
(6) Šā panta piektās daļas 1. punkta "c" apakšpunktā minētie pierādījumi, ar kuriem var apliecināt, ka kandidātam, pretendentam vai šā panta trešajā daļā minētajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā, ir šādi:
1) izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas;
2) pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
3) citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesību vai nodokļu saistību izpildi.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā šā panta otrās daļas 7. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi;
2) izvērtējot pieteikumu, piedāvājumu vai citu pieejamo informāciju, ir konstatētas norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā un ir saņemts Konkurences padomes viedoklis, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja konstatētās norādes var liecināt par attiecīgas vienošanās esību. Konkurences padome viedokli sniedz 10 darbdienu laikā no attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma saņemšanas dienas.
(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izslēgt kandidātu vai pretendentu šā panta otrās daļas 8., 9. un 10. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja tā rīcībā ir tāda pietiekama un objektīva informācija, ar kuru ir pierādāms, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls. Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu var izslēgt šā panta otrās daļas 8. un 9. punktā minēto iemeslu dēļ, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir kompetentās iestādes lēmums, ar kuru konstatēts attiecīgais pārkāpums. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.
(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē šā panta otrās daļas 11., 12., 13. vai 14. punktā minētos izslēgšanas iemeslus.
(10) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbaudi par šā panta otrajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem veic:
1) atklātā konkursā — attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības;
2) slēgtā konkursā, konkursa dialogā, inovāciju partnerības procedūrā un sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, — attiecībā uz katru kandidātu, kurš atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos, pārbaudi var veikt attiecībā uz pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, savukārt, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro kandidātu skaita samazināšanu, tas minēto pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbaudi par šā panta otrās daļas 2. punktā minēto izslēgšanas iemeslu veic attiecībā uz katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības;
3) šā likuma 13. panta piektajā daļā minētajā iepirkumā (ja iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts piemērot šā panta otrajā daļā minētos izslēgšanas iemeslus) un sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, — attiecībā uz katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības;
4) sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šā likuma 13. panta septītās daļas 1. punktā minētajā gadījumā — ja uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Ja sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu, tiek piemērota pēc atklātā konkursa izbeigšanas, pārbaudi veic attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.
(11) Ministru kabinets nosaka:
1) informācijas sistēmu, kurā veicama šā panta piektās daļas 1. punktā minētā pārbaude, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;
2) šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos normatīvos aktus un to pantus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktā pārbaude;
3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta piektajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām;
4) šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.
(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
49. pants. Uzticamības nodrošināšana
(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 48. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 48. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 48. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie izņēmumi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.
(2) Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai kandidāta vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pieejams vai arī ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinumu par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.
(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 48. panta ceturtās daļas 1. punktu.
(5) Ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā tādēļ, ka šā likuma 48. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, kandidātam vai pretendentam nomainot šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 48. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.
(6) Ja kandidāts vai pretendents šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī kandidāts vai pretendents neveic šā likuma 48. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.
(7) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no turpmākās dalības iepirkuma vai koncesijas procedūrās.
(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
50. pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.
(2) Pakalpojuma līguma gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt pilnvarotiem vai jābūt kādas organizācijas biedriem, lai tie reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.
(3) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par kādas īpašas organizācijas biedru.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)
51. pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz:
1) piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu, tai skaitā konkrētā iepirkuma līguma priekšmeta jomā;
2) piegādātāja finanšu rādītājiem;
3) profesionālā riska apdrošināšanu.
(2) Gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pamatojumu izņēmuma piemērošanai norāda iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets tiek dalīts daļās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt par daļu grupām, ja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiktu piešķirtas vairākās vienlaikus izpildāmās daļās.
(4) Ja vispārīgās vienošanās ietvaros paredzēta piedāvājumu atkārtota izvērtēšana, piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz to iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu, kuru izpilde paredzēta vienlaikus, vai, ja iepirkuma līgumu paredzamā maksimālā līgumcena nav zināma, — pamatojoties uz vispārīgās vienošanās paredzamo līgumcenu.
(5) Dinamiskās iepirkuma sistēmas gadījumā piegādātāja minimālo gada apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz sistēmas ietvaros piešķiramo iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu.
(6) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:
1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;
2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskats ir publiski pieejams saskaņā ar piegādātāja reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem;
3) apliecinājumu par savu kopējo neto apgrozījumu vai, ja nepieciešams, apgrozījumu, kas attiecas uz konkrētā iepirkuma jomu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku.
(7) Nosakot prasības attiecībā uz piegādātāja finanšu rādītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri norāda objektīvas un nediskriminējošas metodes un kritērijus, ko izmantos finanšu rādītāju noteikšanai.
(8) Piegādātājs var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā iepirkuma līguma izpildē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par iepirkuma līguma izpildi.
(9) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām prasībām. Ja pamatotu iemeslu dēļ piegādātājs vai kandidāts nespēj iesniegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasītos dokumentus, tas ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)
52. pants. Tehniskās un profesionālās spējas
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz iepirkuma līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem.
(2) Iepirkuma procedūrās par piegādēm, kurās paredzēta izvietošana vai uzstādīšana, pakalpojumi vai būvdarbi, piegādātāja profesionālās spējas sniegt pakalpojumu, nodrošināt uzstādīšanu vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā tā prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.
(3) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei, svarīguma pakāpei un lietojumam var apliecināt ar:
1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados, izņemot gadījumu, kad konkurences veicināšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir noteicis garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;
2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas) un pievienojot pircēju atsauksmes vai piegādātāja apliecinājumus. Ja tas ir nepieciešams konkurences veicināšanai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;
3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;
4) aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko piegādātājs lieto kvalitātes nodrošināšanai, kā arī par piegādātāja mācību un pētniecības iekārtām;
5) informāciju par piegādes ķēdes vadības un maršruta kontroles sistēmām, kuras piegādātājs izmantos iepirkuma līguma izpildē;
6) pārbaudi, ko veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;
7) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja vadošā personāla izglītība vai profesionālā kvalifikācija netiek vērtēta kā viens no kritērijiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei;
8) aprakstu par piegādātāja plānotajiem pasākumiem vides aizsardzības prasību nodrošināšanai iepirkuma līguma izpildes laikā;
9) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;
10) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam pieejams iepirkuma līguma izpildei;
11) norādi uz iepirkuma līguma daļu, ko piegādātājs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;
12) attiecībā uz piegādājamām precēm:
a) paraugiem, aprakstiem vai fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to pieprasa,
b) kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem.
(4) Ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai noteiktus īpaši svarīgus uzdevumus pildītu pretendents vai personu apvienības dalībnieks, ja tiek slēgts būvdarbu līgums vai pakalpojuma līgums vai piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu.
(6) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)
53. pants. Kvalitātes vadības standarti
(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem (tai skaitā par piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, ko atbilstoši Eiropas standartiem apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādu sertifikātu iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu veikšanu un pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām.
(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
54. pants. Vides vadības standarti
(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai būtu pārbaudīta piegādātāja vides vadības sistēma vai atbilstība vides vadības standartiem, tas atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar 2009. gada 25. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu 49. pantu vai uz citiem vides vadības standartiem, kas atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem, kurus ir izstrādājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādu sertifikātu iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgiem pasākumiem, kas būtu jānodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasīto vides vadības sistēmu vai standartu.
(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2020.)
55. pants. Kvalifikācijas sistēmas
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas publicē paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ir tiesīgs izveidot un uzturēt piegādātāju kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveidojis un uztur kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, lai piegādātāji visā sistēmas uzturēšanas laikā varētu pieprasīt to iekļaušanu sistēmā.
(2) Kvalifikācijas sistēmai var būt vairāki kvalifikācijas posmi. Sistēmu piemēro, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktiem objektīviem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī ietver noteikumus par ierakstīšanu sistēmā, kvalifikācijas periodiskas atjaunināšanas nosacījumus un sistēmas darbības ilgumu. Nosakot šos kritērijus un nosacījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 47. panta otro un trešo daļu, 48. (izņemot gadījumus, kad iepirkums tiek rīkots saskaņā ar šā likuma 13. panta piekto daļu), 50., 51., 52., 53. un 54. pantu. Ja kritēriji un nosacījumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro šā likuma 23., 24. un 25. pantu.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsniedz kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus pēc piegādātāja pieprasījuma. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka kāda cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ieinteresētajiem piegādātājiem attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu.
(4) Ja nepieciešams, noteiktos kritērijus un nosacījumus var papildināt vai mainīt. Par kritēriju un nosacījumu grozījumiem paziņo visiem ieinteresētajiem piegādātājiem.
(5) Ja kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi izvirza prasības attiecībā uz piegādātāja saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, piegādātājs ir tiesīgs balstīties uz citu piegādātāju iespējām neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs, kas iesniedzis pieteikumu, to, ka visā kvalifikācijas sistēmas darbības laikā tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, iesniedzot attiecīgo piegādātāju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveido kvalifikācijas sistēmu, izvērtē pieteikuma iesniedzēja kvalifikācijas atbilstību sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas un informē par pieņemto lēmumu, ievērojot šā likuma 37. panta pirmo daļu. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz četrus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas paziņo pieteikuma iesniedzējam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uztur kvalificētu piegādātāju sarakstus. Piegādātāji var būt sadalīti pa kategorijām atbilstoši tam iepirkuma līguma veidam, attiecībā uz kuru kvalifikācija ir derīga.
(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš uztur kvalifikācijas sistēmu, izslēdz piegādātāju no šīs sistēmas, ja piegādātājs neatbilst kvalifikācijas kritērijiem un noteikumiem, kas paredzēti, veidojot sistēmu. Kvalifikācijas sistēmas dalībnieku izslēdz no sistēmas ne agrāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad šā likuma 37. panta piektajā daļā minētā informācija nosūtīta šim dalībniekam un pagājis šā likuma 72. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā un sestajā daļā minētais termiņš, ja Iepirkumu uzraudzības birojam šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā nav iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(9) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai izraudzītos kandidātus konkrētu iepirkuma līgumu slēgšanai, par kuriem publicējams dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izraugās piegādātājus saskaņā ar izvirzītajiem kvalifikācijas kritērijiem un nosacījumiem, kā arī saskaņā ar kandidātu vērtēšanas metodiku, ja tiek piemērota šā likuma 47. panta trešā daļa, un iekļauj tos kvalifikācijas sistēmā.
(10) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmu publicēts kā dalības uzaicinājums, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtu konkursu un sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificējušies.
(11) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt samaksu, kas nepārsniedz faktiskos izdevumus par kvalificēšanās pieprasījumiem vai par tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau ir iegūta saskaņā ar kvalifikācijas sistēmu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
56. pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kandidātu un pretendentu atlases prasībām. Piegādātājs iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kandidātu un pretendentu atlases prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.
(2) Piegādātājs var sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja piegādātājs apliecina, ka dokumentā iekļautā informācija ir pareiza.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesīgs prasīt, lai kandidāts un pretendents iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kandidātu un pretendentu atlases prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai ir pieejama publiskās datubāzēs.
(4) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta piemērošanas kārtību iepirkuma procedūrās nosaka Ministru kabinets. Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016. gada 5. janvāra Īstenošanas regulu Nr. 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
57. pants. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājums novērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais.
(2) Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc:
1) cenas. Šādā gadījumā vērtē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iegādes cenu;
2) izmaksām. Šādā gadījumā izmanto efektivitātes pieeju, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;
3) šīs daļas 1. punktā minētās cenas vai 2. punktā minētajām izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem ir fiksētas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vērtē tikai kvalitātes kritērijus. Nosakot ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, ņem vērā, piemēram:
a) kvalitāti, tai skaitā tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, piekļūstamību, atbilstību universālajam dizainam, sociālās un vides aizsardzības prasības, inovatīvos raksturlielumus un pārdošanas nosacījumus,
b) iepirkuma līguma izpildes vadības struktūru un iesaistītā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze,
c) pēcpārdošanas pakalpojumus un tehnisko palīdzību, piegādes noteikumus (piemēram, piegādes datumu, piegādes procesu un piegādes periodu vai piegādes pabeigšanas periodu).
(3) Kvalitātes kritēriji ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, ja tie attiecas uz jebkuru būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošanu pakalpojumu sniegšanas, produkta ražošanas vai būvdarbu veikšanas laikā).
(31) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par:
1) projektēšanu. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;
2) apvienoto projektēšanu un būvdarbiem. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;
3) elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem (publiskā piegādes līgumā). Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar preču vai produktu elektroenerģijas patēriņu to paredzamajā lietošanas laikā;
4) autotransporta līdzekļiem. Šādā gadījumā papildus cenai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņem vērā vismaz šā likuma 21. panta nosacījumus, izņemot gadījumu, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk autotransporta līdzekli šā likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.
(4) Izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 13. panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem kritērijiem.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kura ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
58. pants. Aprites cikla izmaksas
(1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas:
1) izmaksas, kas rodas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai citiem lietotājiem, piemēram:
a) ar iegādi saistītās izmaksas,
b) lietošanas izmaksas (piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš),
c) apkopes izmaksas,
d) aprites cikla beigu izmaksas (piemēram, savākšanas un reģenerācijas izmaksas);
2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītās izmaksas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti.
(3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodika atbilst šādiem nosacījumiem:
1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;
2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;
3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju (tai skaitā to piegādātāju, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rīcībā vai viegli iegūstami.
59. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums
(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.
(2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:
1) ražošanas procesa, būvdarbu veikšanas metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;
2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;
3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;
4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu;
5) saistībām pret apakšuzņēmējiem;
6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.
(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.
(6) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī piegādātājs par sevi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.
(7) Ministru kabinets nosaka:
1) informācijas sistēmu, kurā no Valsts ieņēmumu dienesta iegūstama šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;
2) šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;
3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem informāciju no šā panta sestajā daļā minētās iestādes uzturētās informācijas sistēmas un apstrādā to.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
60. pants. Piedāvājumi, kuros ietvertas trešo valstu izcelsmes preces
(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kuros ietvertas tādu trešo valstu izcelsmes preces, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par Eiropas Savienības uzņēmumu salīdzināmu un efektīvu piekļuvi šo valstu tirgum. Šis pants neietekmē Eiropas Savienības un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.
(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma slēgšanai, ja valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulu Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ir lielāks par 50 procentiem no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības. Šā panta izpratnē programmatūras telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskatāmas par precēm.
(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi, tos vērtējot atbilstoši šā likuma 57. panta prasībām, ir līdzvērtīgi, priekšroka dodama piedāvājumiem, kuri nav noraidāmi saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja tās neatšķiras vairāk par trim procentiem. Piedāvājumam netiek dotas priekšrocības attiecībā pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums būtiski atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavienojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.
61. pants. Vispārīgā vienošanās
(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteiktos piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.
(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piekto, sesto un septīto daļu. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt pieteikumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.
(3) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neizdara būtiskus grozījumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it īpaši šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.
(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it īpaši, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izmantot vispārīgo vienošanos, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.
(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā un lūgt, lai tas papildina savu piedāvājumu, ciktāl tas nepieciešams.
(6) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:
1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi objektīvi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas un piegādātāja izvēles noteikumi;
2) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus (arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām) un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi un paredzēti tiešas līguma slēgšanas un piedāvājumu atkārtotas izvērtēšanas gadījumi un noteikumi;
3) izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi.
(7) Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:
1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks;
3) pretendenti piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;
4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai.
62. pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma
Iepirkumiem dinamiskajā iepirkumu sistēmā piemēro slēgtu konkursu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
63. pants. Elektronisko izsoļu piemērošana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklāta un slēgta konkursa un sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, gadījumā var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli, ja iepirkuma procedūras dokumentus (it īpaši tehniskās specifikācijas) var sagatavot ļoti precīzi. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. un 3. punktu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.
(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:
1) cena vai cena un iepirkuma procedūras dokumentos norādītās piedāvājuma elementu jaunās vērtības, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir cenas vai izmaksu efektivitātes un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītu kvalitātes kritēriju attiecība vai zemākās izmaksas, piemērojot izmaksu efektivitātes pieeju;
2) cena, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai cena.
(21) Būvdarbu vai pakalpojuma līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību.
(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:
1) elektroniskās izsoles objektu raksturlielumus, ja tie ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;
2) jebkuras robežvērtības (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā iepirkuma līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;
3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija būs pieejama;
4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizēšanu;
5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it īpaši attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;
6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.
(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.
(7) Uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu un uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji paredzēto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Minētajā formulā, izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums tiek noteikts, pamatojoties tikai uz cenu, ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto vērtēšanas kritēriju svērumu saskaņā ar paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos minēto. Ja kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības tiek norādītas noteiktā diapazonā, tās jāizsaka līdz konkrētai vērtībai. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.
(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.
(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):
1) iepriekš noteiktā datumā un laikā;
2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;
3) ja visi iepriekš noteiktie izsoles posmi ir pabeigti.
(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2. punkta, gan 3. punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli norāda katra izsoles posma laiku.
(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
64. pants. Elektronisko katalogu piemērošana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā kataloga formā vai piedāvājumā tiek iekļauts elektroniskais katalogs, ja paredzēts, ka piedāvājumi tiks iesniegti, tikai izmantojot elektroniskos līdzekļus. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektroniskā kataloga formā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja publicēts periodisks informatīvs paziņojums, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu elektronisko dokumentu saņemšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šā likuma 42. pantu, tai skaitā elektroniskajam katalogam nepieciešamo formu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas.
(2) Kandidāts vai pretendents izveido elektronisko katalogu saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piedāvājumiem elektroniskā kataloga formā var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka piedāvājumu atkārtota izvērtēšana notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem un piedāvājumi bija iesniegti elektronisko katalogu formā, un izmantot vienu no šādām procedūrām:
1) uzaicināt pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām;
2) informēt pretendentus, ka no iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem tiks izveidoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām pielāgoti piedāvājumi atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai paredzētajai piedāvājumu izveides metodikai, norādīt datumu un laiku, kad piedāvājumu izveide notiks, kā arī informēt pretendentus par tiesībām izteikt iebildumus pret šādu piedāvājumu izveidi un nosacīt samērīgu laiku iebildumu izteikšanai.
(4) Ja pretendents iebilst pret šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto šā panta trešās daļas 1. punktā minēto procedūru.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē pretendentu par izveidoto piedāvājumu un tā saturu un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai vai piedāvājuma apstiprināšanai.
(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka dinamiskajā iepirkumu sistēmā piedāvājumus attiecībā uz konkrētu iepirkuma līgumu iesniedz elektroniskā kataloga formā. Ja dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros izmanto šā panta trešās daļas 2. punktā minēto procedūru, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā pievieno iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu elektronisko katalogu, kuru kandidāti aizpilda pēc tam, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
65. pants. Iepirkuma līgums
(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem un apakšuzņēmējiem.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma līguma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda:
1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;
2) piegādātāja nosaukumu;
3) iepirkuma līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;
4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 68. pantā minētajā kārtībā;
5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;
6) līgumslēdzēju pušu samērīgu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;
7) kārtību piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņai un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistei atbilstoši šā likuma 67. pantam;
8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;
81) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 68. panta piekto daļu, apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;
9) citus noteikumus.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt speciālus iepirkuma līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, inovācijām vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos un ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
(4) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) tas ir paredzēts citā likumā;
2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātas publiskās personas orgāna atļauju.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu vai paziņojumā par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem norāda pamatojumu tādu apstākļu esībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.
(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.
(7) Šā panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:
1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 37. panta otrajā daļā minētā informācija visiem pretendentiem nosūtīta elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;
2) 15 dienas pēc šā likuma 37. panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.
(8) Ja šā panta septītās daļas 1. punktā minētā desmitā diena un 2. punktā minētā piecpadsmitā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.
(9) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja:
1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 72. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
2) tiek rīkots šā likuma 2. pielikumā minēto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ;
3) tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;
4) iepirkuma līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. vai 64. pantu;
5) iepirkuma līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 62. pantu.
(10) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, bet ne mazāk par šā likuma 46. pantā iepirkuma dokumentācijai noteikto glabāšanas laiku, ievieto:
1) iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;
2) uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgtu iepirkuma līgumu. Ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā;
3) ja iepirkuma līgumu veido publiski pieejami un ar autortiesībām aizsargāti tipveida līguma noteikumi, — norādi uz šiem tipveida līguma noteikumiem, kā arī dokumentus, kuri ir iepirkuma līguma sastāvdaļa un ar kuriem groza vai papildina attiecīgos tipveida līguma noteikumus;
4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentu grozījumus un šā likuma 66. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu.
(11) Ja iepirkumu veic centralizēto iepirkumu institūcija, tā vienojas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
65.1 pants. Līgumu reģistrs
Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad tā tīmekļvietnē publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.
(05.10.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
66. pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana
(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1) grozījumi ir nebūtiski;
2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;
3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.
(2) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;
2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;
3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;
4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.
(3) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām vai arī piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;
3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt;
4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvajiem aktiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to neattiecas šā likuma 48. panta otrajā daļā minētie pretendentu izslēgšanas iemesli.
(4) Līgumcenas pieaugums, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu, nevar pārsniegt 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā.
(5) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus ir mazāka par:
1) Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām;
2) 10 procentiem no sākotnējās līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas piegādes līguma un pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentiem no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas būvdarbu līguma gadījumā.
(6) Ja iepirkuma līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir līgumcena, kas indeksēta.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šā likuma 35. pantu publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.
(8) Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 24.03.2022. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
67. pants. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste
(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma izpildē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos var paredzēt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pusei) ir pienākums saskaņot ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju papildu personāla iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē.
(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajā kārtībā un gadījumos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tāda pati kvalifikācija un pieredze kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;
2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;
3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;
4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu veikti tādi grozījumi pretendenta piedāvājumā, kas, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu izdarītas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja uz jauno apakšuzņēmēju nav attiecināmi šā panta trešās daļas nosacījumi, šādos gadījumos:
1) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs ir rakstveidā paziņojis par atteikšanos piedalīties iepirkuma līguma izpildē;
2) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem.
(6) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā likuma 48. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 48. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad ir saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo pantu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
68. pants. Apakšuzņēmēji
(1) Lai pārliecinātos, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.
(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.
(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu apakšuzņēmējam ir izšķiroša ietekme vai kurai ir izšķiroša ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.
(4) Pakalpojuma līguma (ja pakalpojumi tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektā) un būvdarbu līguma gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, bet ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus ir plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norādīts apakšuzņēmēja nosaukums, kontaktinformācija un tā pārstāvēttiesīgā persona, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo tam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.
(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos var paredzēt, ka būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uz apakšuzņēmēja iesniegtā rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē piegādātāju par šādu pieprasījumu un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā notiek maksājumu veikšana un informācijas apmaiņa ar piegādātāju un tā apakšuzņēmējiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz iepirkuma līgumā.
(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktā kārtība neietekmē jautājumus, kas saistīti ar piegādātāja atbildību par iepirkuma līguma izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
69. pants. Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma iepirkuma līgumā paredzētajos gadījumos un šādos gadījumos:
1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 66. panta pirmo daļu;
2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;
3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs atbilda kādam no šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;
4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piegādātājam nevajadzēja piešķirt Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā noteikto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.
(2) Ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic samaksu par piegādātāja faktiski veiktajiem būvdarbiem un piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un piegādātājs vienojas par samaksas apmēru un izmaksas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
70. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.
(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu un funkcijas nosaka Publisko iepirkumu likums.
71. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija
Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk arī — komisija) izveidošanas un darbības kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums.
72. pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem
(1) Persona, kas ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kas saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma veikšanas kārtība un metu konkurss.
(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienai šādos termiņos:
1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu vai nodota personiski;
2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;
3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(3) Iesniegumu attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos:
1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu;
2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu vai sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, dokumentos un paziņojumā par līgumu, vai inovācijas partnerības procedūras dokumentos un paziņojumā par līgumu;
3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas slēgta konkursa, konkursa dialoga, sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, vai inovācijas partnerības procedūras uzaicinājumā;
4) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu;
5) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma gadījumā.
(4) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, pievienojot elektroniskajam pastam vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai skenētu dokumentu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts:
1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu;
2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.
(5) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:
1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;
2) tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;
3) iepirkuma procedūras nosaukums un iepirkuma identifikācijas numurs;
4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;
5) iesnieguma juridiskais pamatojums;
6) iesnieguma iesniedzēja prasība.
(6) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.
(7) Ja ir iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas noteiktas atklāta konkursa nolikumā, paziņojumā par līgumu vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīkojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par iepirkuma procedūras norises kārtību, kas noteikta attiecīgajām iepirkuma procedūrām.
(8) Ja tiek iesniegts iesniegums par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau ir iesniedzis cits iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt vienlaikus.
(9) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par šo iesniegumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. un 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
73. pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas šādos gadījumos:
1) iesniegums neatbilst šā likuma 72. panta pirmajā, otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētajām prasībām;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;
3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai, vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības;
4) šā likuma 74. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.
(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
74. pants. Depozīts
(1) Iesniedzot iesniegumu šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā, maksājams vai iesniedzams depozīts.
(2) Iesniedzējs ir tiesīgs depozītu iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt kā kredītiestādes garantiju vai apdrošināšanas polisi.
(3) Depozīts ir 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 euro būvdarbu līguma gadījumā un 840 euro pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā. Ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta iepirkuma procedūras dokumentos, būvdarbu līguma gadījumā depozīts ir 3400 euro, pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā — 840 euro.
(4) Pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda depozīta maksājuma saņemšanas vai iesniegšanas faktu. Ja depozīta maksājums nav saņemts vai iesniegts, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.
(5) Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozīta maksājumu vai atmaksā depozītu iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc:
1) iesnieguma atsaukšanas dienas, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir novērsis iesniegumā minētos pārkāpumus;
2) tiesas sprieduma noraksta saņemšanas, ja ar spēkā stājušos spriedumu tiesa iemaksāto depozīta maksājumu uzdod atmaksāt iesniedzējam;
3) tam, kad paziņots lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas;
4) tam, kad stājies spēkā lēmums aizliegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai atcelt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu.
(6) Šis pants nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības.
(7) Ministru kabinets nosaka depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
75. pants. Iesnieguma izskatīšana
(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem (turpmāk — dalībnieki), un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.
(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ar savu lēmumu var:
1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;
2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šā likuma 37. pantā noteiktās prasības;
3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;
4) atstāt spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;
5) atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.
(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tādā gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.
(4) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.
(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.
(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūta sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un iesnieguma iesniedzējam, ja tie ir norādījuši elektroniskā pasta adresi. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
(8) Komisijas lēmumā norāda šādu informāciju:
1) komisijas izveidošanas pamatojumu;
2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;
3) iesnieguma iesniedzēja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;
4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;
5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;
6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja argumentus;
7) lēmuma pamatojumu;
8) piemērotās tiesību normas;
9) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;
10) aizliegumu vai atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu;
11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.
(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu, paziņo par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos un iesniedz to grozījumus, kā arī paziņo par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumu publicē šā likuma 40. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 65. panta piekto daļu.
76. pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana
(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.
(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
77. pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu
(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 72. panta pirmajā daļā minētās personas šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.
(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, un tā lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tai skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:
1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas (izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus);
2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:
a) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts tāds paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ietvēris pamatojumu lēmumam piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, nepublicējot paziņojumu par līgumu,
b) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informējis attiecīgo pretendentu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tam šā likuma 37. panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minēto informāciju, vai attiecīgo kandidātu par līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, norādot tā iesniegtā pieteikuma noraidīšanas iemeslus. Minētais attiecināms arī uz šā likuma 78. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktajiem gadījumiem.
(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.
(5) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
(6) Ja pieteikuma par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu pamatā ir gadījums, kas nav minēts šā likuma 78. pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
78. pants. Gadījumi, kad iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu
(1) Tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tās bija jāpiemēro;
2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos bez paziņojuma par līgumu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā noteikto termiņu;
4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 72. panta sestajā daļā minēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;
5) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 61. pantā minētās prasības, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka;
6) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi un darbību, minēto kārtību, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja pastāv visi šādi nosacījumi:
1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis šā likuma 39. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;
2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās tika noslēgta ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
3) ir ievērots šā likuma 72. panta sestajā daļā minētais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.
(3) Šā panta pirmās daļas 5. vai 6. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja pastāv visi šādi nosacījumi:
1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 37. pantu;
2) konkrētais iepirkuma līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā minēto termiņu;
3) ir ievērots šā likuma 72. panta sestajā daļā minētais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.2023. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2023.)
79. pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos
(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma noteikumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:
1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;
2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa arī saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;
3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.
(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežvērtībām.
(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.
(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.
(5) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā minēto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 72. panta sestajā daļā minēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām vai minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minēto spriedumu.
(6) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to iepirkuma līgumu spēkā esību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.
(7) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam un Finanšu ministrijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
80. pants. Zaudējumu atlīdzināšana
(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 77. pantā minēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 79. panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Šādu zaudējumu esības un atlīdzinājuma apmēra pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.
(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 72. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
81. pants. Sertifikātu tiešsaistes reģistrs
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot sertifikātu tiešsaistes reģistru (e-Certis), lai iegūtu informāciju par sertifikātiem un citiem dokumentiem, ko kompetentas institūcijas izsniedz Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem (pastāvīgi dzīvojošiem) piegādātājiem.
82. pants. Administratīvā sadarbība informācijas apmaiņas nodrošināšanai
Šā likuma mērķa sasniegšanai Latvijas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai iegūtu un noskaidrotu nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajiem dokumentiem un to saturu.
83. pants. Statistikas pārskati
(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. martam iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka statistikas pārskatu saturu.
(2) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts iepirkumu, kā arī tad, ja to pieprasa Eiropas Komisija.
84. pants. Konkrētas darbības atzīšana par veiktu brīvas konkurences apstākļos
(1) Lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punktu, jautājumu par to, vai kāda no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabinets un kuri atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem par konkurenci.
(2) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkta izpratnē šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, ja attiecībā uz gāzes vai siltumenerģijas pārvadi vai sadali, elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā, pasta pakalpojumu jomā, lidostu pakalpojumu jomā, jūras ostu vai iekšējo ostu vai citu termināļu pakalpojumu jomā un attiecībā uz naftas vai gāzes iegūšanu un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti un ieguvi tiek piemērotas attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības.
(3) Ja, pamatojoties uz šā panta otro daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība ir pierādāma faktiski un juridiski.
(4) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkts ir piemērojams, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
1) ja tiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 90 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;
2) ja netiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 130 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;
3) Eiropas Komisija šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu.
(5) Nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar Eiropas Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu prasību, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem. Ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būtiski groza savu prasību, prasība tiek uzskatīta par iesniegtu no jauna un izskatāma šā panta ceturtajā daļā minētajos termiņos, ja vien nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav vienojies ar Eiropas Komisiju par īsāku tās izskatīšanas termiņu.
(6) Ja attiecīgās nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasījumam nepievieno par attiecīgās šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli, tas ir pamats šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto termiņu pagarinājumam par 15 darbdienām.
(7) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minētie termiņi sākas nākamajā darbdienā pēc dienas, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju. Ja pieprasītā informācija ir nepilnīga, termiņu skaitījums sākas nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas iesniegšanas. Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt, ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par to ir vienojies ar Eiropas Komisiju.
(8) Nozares atbildīgā ministrija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un kompetentās iestādes sniedz viedokli, papildina vai precizē iesniegto informāciju pēc Eiropas Komisijas lūguma tās noteiktajā termiņā. Laikā neiesniegtu vai nepilnīgu atbilžu sniegšana ir pamats apturēt šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minēto termiņa skaitījumu no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai Eiropas Komisijā.
85. pants. Prasības iesniegšana Eiropas Komisijai
(1) Lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punktu:
1) nozares atbildīgā ministrija ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos. Par pieņemto lēmumu attiecīgā ministrija paziņo Eiropas Komisijai, prasot izvērtēt un atzīt, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;
2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iesniegt Eiropas Komisijai prasību, lai tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos.
(2) Kritērijus, pēc kādiem nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē, vai konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, kā arī šā panta pirmajā daļā minēto prasību saturu un kārtību, kādā tās tiek iesniegtas Eiropas Komisijai, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja prasības izskatīšanas laikā tiek iesniegta jauna prasība par to pašu priekšmetu, tā tiek izskatīta vienlaikus ar iepriekš iesniegto prasību vienas procedūras ietvaros.
86. pants. Sadarbība ar Eiropas Komisiju
Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Eiropas Komisijai iesniedzis prasību, kurai nav pievienots par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedoklis, nozares atbildīgā ministrija pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju, pievienojot, ja iespējams, par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli.
87. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus
(Izslēgts no 01.07.2020. ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
88. pants. Būvdarbu līgumu nomenklatūras piemērošana
Ja šā likuma 1. pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001. gada 19. decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPV nomenklatūru.
89. pants. Elektroniskie rēķini
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību.
(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)
(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
90. pants. Līguma prettiesiska noslēgšana
(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita tāda darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot iepirkumu, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
91. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana
(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī par to, ka nav ievērots aizliegums būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
92. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana
(1) Par šajā likumā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja kandidāts vai pretendents nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības iepirkumā un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
93. pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana
(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, vai nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma procedūras dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā, ja nav ievēroti šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
94. pants. Dokumentu un informācijas nenodrošināšana
(1) Par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietverto noteikumu neievērošanu pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanas vai kvalifikācijas sistēmas izveides vai uzturēšanas laikā attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentu pieejamības nodrošināšanu, iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informējami par iepirkuma rezultātiem vai piegādātāji informējami par to iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā vai izslēgšanu no tās, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par iepirkuma komisijas protokolu izsniegšanas prasību neievērošanu, kā arī par iepirkuma procedūras vai metu konkursa ziņojuma sagatavošanas, publicēšanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu nepublicēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
95. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 90., 91., 92., 93. un 94. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
96. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par tiesību izmantošanas aizliegumu ieņemt amatus
(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem šādu amatu, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.
(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas datumu un valsti) un soda izpildes termiņu. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētajiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.
(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādu amatu neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.
(05.12.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 140. nr.; 2013, 188., 191. nr.; 2015, 107. nr.; 2016, 57., 95. nr.).
2. Ja pārejas noteikumu 3. punktā nav noteikts citādi, iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 36. panta piektajā daļā, 38. pantā un 39. panta pirmajā daļā. Noslēgtās vispārīgās vienošanās administrējamas saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā un kā rezultātā tika noslēgta vispārīgā vienošanās.
3. Šā likuma 48. panta pirmās daļas 6. punkta un 7. punkta "b" apakšpunkta noteikumus attiecina arī uz tām iepirkuma procedūrām un iepirkumiem (ja bijis paredzēts piemērot attiecīgos šā likuma 48. panta noteikumus), kuri izsludināti līdz 2017. gada 31. martam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā vai iepirkumā līdz 2017. gada 31. martam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, kurš bija spēkā līdz 2017. gada 31. martam, 42. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu neattiecina uz iepirkuma procedūrām vai iepirkumiem, kas izsludināti līdz 2017. gada 31. martam, ja vien kandidāts vai pretendents nav izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā līdz 2017. gada 31. martam.
4. Šā likuma 44. panta pirmo daļu piemēro:
1) attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, — no 2017. gada 18. aprīļa;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, — no 2017. gada 1. oktobra.
5. Iepirkumu uzraudzības birojs publikāciju vadības sistēmā publicē šā likuma 87. panta trešajā daļā minēto informāciju par visiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kurās piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, kuri ir stājušies spēkā un kuru izpilde nav beigusies.
6. Ja administratīvā pārkāpuma lietā publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā pieņemtais lēmums, kurā piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, ir paziņots personai, kas saukta pie administratīvās atbildības, pirms šā likuma stāšanās spēkā un tas vēl nav stājies spēkā, šā likuma 87. panta pirmajā daļā minēto pienākumu attiecībā uz šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojs izpilda līdz 2017. gada 10. aprīlim.
7. Statistikas pārskatus par 2016. gadu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iesniedz, piemērojot Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumus Nr. 121 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību".
9. Šā likuma 65. panta otrās daļas 8.1 punktu un 89. pantu piemēro to iepirkuma līgumu apmaksai, kuriem iepirkums vai iepirkuma procedūra izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, pieņemts, sākot ar 2020. gada 18. aprīli.
(21.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2019.)
10. Šā likuma grozījums, kas paredz aizstāt 1. panta 26. punktā vārdus "aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatu" ar vārdiem "tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana", grozījums par 29. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 87. panta izslēgšanu un XVIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2019.)
11. Ar 2026. gada 1. janvāri par tīru autotransporta līdzekli atbilstoši šā likuma 1. panta 31.1 punkta "a" apakšpunktam tiek uzskatīts tāds M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzeklis, kura izpūtēja emisijas ir nulle CO2 g/km.
(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)
12. Šā likuma 21. panta ceturtajā daļā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā ir:
1) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 22 procenti M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
2) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 22 procenti M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
3) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 8 procenti N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
4) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 9 procenti N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
5) no attiecīgās normas spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 31. decembrim — 35 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
6) no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — 50 procenti I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem;
7) no 2031. gada 1. janvāra katram piecu gadu laikposmam piemērojams šā punkta 2., 4. un 6. apakšpunktā noteiktais tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars.
(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)
13. Šā likuma 21. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās prasības piemērojamas iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas, vai, ja iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts, sākot ar dienu, kad stājās spēkā šīs tiesību normas.
(02.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.09.2021.)
14. Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā vai dienā, kad tika pieņemts lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 44. panta ceturtajā daļā, 65. panta desmitajā daļā un 72. panta ceturtajā daļā.
( 24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
15. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs līgumu reģistra ierakstu veido par tādu iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos, kas noslēgta, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
16. Ja iepirkuma procedūrā pēc dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas kandidātus vai pretendentus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kā arī iepirkumā vai iepirkuma procedūrā pēc līguma noslēgšanas apakšuzņēmējus pārbauda attiecībā uz atbilstību izslēgšanas noteikumiem, minētā pārbaude veicama saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā.
(05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
17. Šā likuma 23. panta 9.1 daļa stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Šā likuma 23. panta 9.1 daļas prasības neattiecas uz iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, kuras izsludinātas vai par kurām, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav izsludināma, lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu pieņemts līdz 2025. gada 27. jūnijam.
(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 28.06.2025.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019., 02.09.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1992. gada 25. februāra direktīvas 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ direktīvu 2004/17/EK;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas 2019/1161, ar ko groza direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.
Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 2. februārī.
| Būvdarbu līgumu nomenklatūra | |||||
| Eiropas Savienības ekonomisko aktivitāšu klasifikācija (NACE) | CPV kods | ||||
| F IEDAĻA | BŪVNIECĪBA | ||||
| Daļa | Grupa | Klase | Darbības veids | Piezīmes | |
| 45 | Būvniecība | Šajā daļā ietilpst: jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi | 45000000 | ||
| 45.1 | Būvlaukuma sagatavošana | 45100000 | |||
| 45.11 | Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana | Šajā klasē ietilpst: 1) būvju un citu konstrukciju demontāža, 2) būvlaukuma attīrīšana, 3) grunts noņemšana: norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana un citi darbi, 4) derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana: liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās. Šajā klasē ietilpst arī: 1) būvlaukuma drenāža, 2) lauksaimniecības vai meža zemes drenāža | 45110000 | ||
| 45.12 | Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana | Šajā klasē ietilpst: izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem. Šajā klasē neietilpst: 1) naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20, 2) ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25, 3) šahtu izciršana, sk. 45.25, 4) naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20 | 45120000 | ||
| 45.2 | Pabeigti visi vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi | 45200000 | |||
| 45.21 | Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi | Šajā klasē ietilpst: 1) visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, 2) tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, 3) maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, 4) pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, 5) citi saistītie darbi pilsētās, 6) saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā. Šajā klasē neietilpst: 1) ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20, 2) tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu, 3) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23, 4) ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3, 5) ēku apdares darbi, sk. 45.4, 6) arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20, 7) būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20 | 45210000 Izņemot: 45213316 45220000 45231000 45232000 | ||
| 45.22 | Jumta seguma un konstrukciju montāža | Šajā klasē ietilpst: 1) jumtu montāža, 2) jumta seguma uzlikšana, 3) hidroizolācija | 45261000 | ||
| 45.23 | Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība | Šajā klasē ietilpst: 1) lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, 2) dzelzceļu būvniecība, 3) lidlauka skrejceļu būvniecība, 4) stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, 5) ceļu un autostāvvietu marķēšana. Šajā klasē neietilpst iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11 | 45212212 un DA03 45230000 Izņemot: 45231000 45232000 45234115 | ||
| 45.24 | Hidrotehnisko būvju būvniecība | Šajā klasē ietilpst: 1) ūdensceļu, ostu un upju nostiprinājumu, piestātņu, slūžu u. c. būvniecība, 2) dambju un aizsprostu būvniecība, 3) bagarēšana, 4) zemūdens darbi | 45240000 | ||
| 45.25 | Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas | Šajā klasē ietilpst: 1) viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas, 2) pamatu likšanas darbi, ieskaitot pāļu dzīšanu, 3) ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, 4) rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, 5) tērauda locīšana, 6) mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi, 7) sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu, 8) skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība. Šajā klasē neietilpst sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32 | 45250000 45262000 | ||
| 45.3 | Ēku ierīkošanas darbi | 45300000 | |||
| 45.31 | Elektrības vadu instalēšana un montāža | Šajā klasē ietilpst šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs: 1) elektrības vadu sistēmas un iekārtas, 2) telekomunikāciju sistēmas, 3) elektriskās apkures sistēmas, 4) pastāvīgas antenas, 5) ugunsdzēsības signalizācija, 6) apsardzes signalizācijas sistēmas, 7) lifti un eskalatori, 8) zibensnovedēji u. c. | 45213316 45310000 Izņemot: 45316000 | ||
| 45.32 | Izolācijas darbi | Šajā klasē ietilpst siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs. Šajā klasē neietilpst hidroizolācija, sk. 45.22 | 45320000 | ||
| 45.33 | Sanitārtehniskie darbi | Šajā klasē ietilpst šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs: 1) sanitārtehnika un sanitārās iekārtas, 2) gāzes iekārtas, 3) apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, 4) ūdens izsmidzināšanas sistēmas. Šajā klasē neietilpst elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31 | 45330000 | ||
| 45.34 | Pārējās būves un ierīces | Šajā klasē ietilpst: 1) gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, 2) citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs | 45234115 45316000 45340000 | ||
| 45.4 | Būvobjekta apdare | 45400000 | |||
| 45.41 | Apmetēju darbi | Šajā klasē ietilpst ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem | 45410000 | ||
| 45.42 | Namdaru darbi | Šajā klasē ietilpst: 1) no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, 2) iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.). Šajā klasē neietilpst parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43 | 45420000 | ||
| 45.43 | Grīdu un sienu klājumu ierīkošana | Šajā klasē ietilpst šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs: 1) sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, 2) parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja (ieskaitot grīdas segumus no gumijas vai plastikāta), 3) sienu un grīdas segumi no "teraco" betona, marmora, granīta vai slānekļa, 4) tapetes | 45430000 | ||
| 45.44 | Krāsošana un stiklošana | Šajā klasē ietilpst: 1) iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, 2) tehniskā aprīkojuma krāsošana, 3) montāža (stikls, spoguļi u. c.). Šajā klasē neietilpst logu likšana, sk. 45.42 | 45440000 | ||
| 45.45 | Citi būvobjekta apdares darbi | Šajā klasē ietilpst: 1) privātu peldbaseinu montāža, 2) ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, 3) citur neminēti apdares un nobeiguma darbi. Šajā klasē neietilpst ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70 | 45212212 un DA04 45450000 | ||
| 45.5 | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma | 45500000 | |||
| 45.50 | Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma | Šajā klasē neietilpst būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32 | 45500000 | ||
Sociālie un citi īpaši pakalpojumi
|
3. pielikums
(Pielikums 05.05.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
1. 1930. gada Piespiedu darba konvencija (ILO konvencija Nr. 29).
2. 1948. gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (ILO konvencija Nr. 87).
3. 1949. gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (ILO konvencija Nr. 98).
4. 1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atlīdzību (ILO konvencija Nr. 100).
5. 1957. gada Konvencija par piespiedu darba izskaušanu (ILO konvencija Nr. 105).
6. 1958. gada Konvencija par diskrimināciju darba un nodarbošanās jomā (ILO konvencija Nr. 111).
7. 1973. gada Minimālā vecuma konvencija (ILO konvencija Nr. 138).
8. 1985. gada Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām.
9. 1989. gada 22. marta Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija).
10. 1998. gada 10. septembra Roterdamas konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija) un tās trīs reģionālie protokoli.
11. 1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvencija (ILO konvencija Nr. 182).
12. 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija).
 |
 |
 |
 |