Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam

1.pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību tiek īstenoti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie fiskālās politikas principi un šādi vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni:

1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk — IKP) līdz 2 procentiem 2018.gadā;

2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai;

3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu;

4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

2.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2016.gadam 22 432 600 000 euro apmērā, 2017.gadam 23 242 400 000 euro apmērā un 2018.gadam 24 074 600 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2016.gadam 26 126 500 000 euro apmērā, 2017.gadam 27 750 200 000 euro apmērā un 2018.gadam 29 476 700 000 euro apmērā.

3.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010.gada salīdzināmajās cenās 2016.gadam 22 511 700 000 euro apmērā, 2017.gadam 23 257 100 000 euro apmērā un 2018.gadam 24 068 100 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2016.gadam 3,1 procents, 2017.gadam 3,3 procenti, 2018.gadam 3,5 procenti, 2019.gadam 3,6 procenti un 2020.gadam 3,7 procenti.

4.pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2016.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -0,8 procenti no IKP.

5.pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2016.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -0,8 procenti no IKP.

6.pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2016., 2017. un 2018.gadam saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu.

7.pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2016., 2017. un 2018.gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu.

8.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2016.gadā 926 650 473 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 357 724 736 euro un kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 568 925 737 euro.

9.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2017.gadā 1 461 467 502 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 722 009 327 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 446 056 876 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 293 401 299 euro.

10.pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2018.gadā 1 539 777 771 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 787 573 591 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 466 802 881 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 285 401 299 euro.

11.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadā netiek veidota.

12.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2017.gadam ir 0,1 procents no IKP.

13.pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018.gadam ir 0,1 procents no IKP.

14.pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2016.gadā 6 761 701 129 euro, 2017.gadā 6 807 990 479 euro un 2018.gadā 7 237 722 391 euro.

15.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2016., 2017. un 2018.gadam saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu.

16.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2016., 2017. un 2018.gadā ir attiecīgi 80 procenti un 20 procenti.

17.pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2016., 2017. un 2018.gadam tiek noteikts 118 miljoni euro.

18.pants. Personām, kurām laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta ceturtās daļas un pārejas noteikumu 65.punkta 3. un 4.apakšpunkta noteikumiem: ar 2016.gada 1.janvāri — 2010.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, ar 2017.gada 1.janvāri — 2011.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, ar 2018.gada 1.janvāri — 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

19.pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā plānota: 2016.gadā — 59 693 445 euro, 2017.gadā — 84 550 027 euro (tajā skaitā 19 897 815 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2017.gada 31.martam), 2018.gadā — 96 892 692 euro (tajā skaitā 20 384 071 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2018.gada 31.martam).

20.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2016.gadā (par 2015.gada pārskata gadu) — 77 413 486 euro, 2017.gadā (par 2016.gada pārskata gadu) — 102 759 955 euro, 2018.gadā (par 2017.gada pārskata gadu) — 111 452 620 euro apmērā. Ja valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" peļņa ir mazāka par plānoto, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai elektroenerģijas lietotāju atbalstam paaugstināt subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas iekārtām.

21.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm tiek novirzīti resursi: 2016.gadā — 23 665 609 euro, 2017.gadā — 48 009 955 euro, 2018.gadā — 60 352 620 euro apmērā.

22.pants. (1) Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2015., 2016. un 2017.gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2016.gadā (par 2015.gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 90 procentu apmērā, 2017.gadā (par 2016.gada pārskata gadu) — 75 procentu apmērā un 2018.gadā (par 2017.gada pārskata gadu) — 70 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto dividendēs izmaksājamo peļņas daļu attiecīgās kapitālsabiedrības ņem vērā, izstrādājot savas vidēja termiņa darbības stratēģijas.

(3) Gadījumos, kad šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpilde būtu pretrunā ar valsts interesēm vai labas pārvaldības principiem, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par mazāku dividendēs izmaksājamās peļņas daļu, lēmuma pieņemšanā ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.pantā noteikto kārtību.

23.pants. Ja no uzņemtajām virssaistībām 2014.—2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu integrēto teritoriālo investīciju speciālo atbalsta mērķu ietvaros rodas negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, tā tiek kompensēta pēc 2018.gada vidusposma izvērtējuma, veicot Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales starp specifiskiem atbalsta mērķiem darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".

24.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, izmanto pašvaldību iesniegtās nekustamā īpašuma nodokļa prognozes, kas aprēķinātas, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo un speciālo vērtību.

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 30.novembrī.
Valsts prezidents R.Vējonis
Rīgā 2015.gada 18.decembrī