Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.668

Rīgā 2014.gada 28.oktobrī (prot. Nr.58 16.§)
Noteikumi par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
2.panta 1.punkta "g" apakšpunktu un 17.panta piekto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē, sēklu ražošanā, šķirņu uzturēšanā un – attiecībā uz dārzeņu sugām – šķirņu uzturēšanā (turpmāk – ekvivalences valstis), kā arī prasības sēklu kvalitātei un marķēšanai, ievedot sēklas no šīm valstīm.

2. Noteikumi attiecas uz normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām (turpmāk – lauksaimniecības kultūraugu sugas) un normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugām.

3. Atļauts ievest:

3.1. lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā;

3.2. dārzeņu sugu standartsēklas no šo noteikumu 2. pielikumā minētajām valstīm, kurām ir piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā.

4. No ekvivalences valstīm nav atļauts ievest dārzeņu sugu bāzes sēklas un dārzeņu sugu sertificētas sēklas.

5. Sēklu ievešanu Latvijā no ekvivalences valstīm kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

II. Lauku apskates, sēklu ražošanas un šķirņu uzturēšanas nosacījumi

6. Ekvivalences valstīs veiktās lauksaimniecības kultūraugu sugu lauku apskates ir līdzvērtīgas lauku apskatēm, kas veiktas saskaņā ar normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

7. Ja no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, šo sugu lauku apskatēm jābūt veiktām saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmās noteiktajām prasībām, ja attiecīgās sugas ir minētas normatīvajos aktos par:

7.1. labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.2. lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.3. eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.4. biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

8. Ekvivalences valstīs ražotās lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja tās ir sertificētas šo noteikumu 1. pielikumā minētajās oficiālajās institūcijās un atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, kā arī šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

9. Ekvivalences valstīs ražotās dārzeņu sugu standartsēklas ir līdzvērtīgas Latvijā ražotajām sēklām, ja tās atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajām prasībām.

10. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu bāzes sēklas, tad to šķirņu iepriekšējās paaudzes sēklām, kas tiek uzturētas tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, jābūt izaudzētām Eiropas Savienības dalībvalstīs.

11. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu bāzes sēklas, tad attiecībā uz šķirnēm, kas tiek uzturētas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildību par iepriekšējo paaudžu sēklu izaudzēšanu nodrošina:

11.1. uzturētājs, kas minēts Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā;

11.2. uzturētājs no valsts, kurai ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence par trešajās valstīs veikto šķirņu uzturēšanas prakses pārbaužu līdzvērtīgumu.

12. Ja sēklu ievedējs no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sertificētas sēklas, tad iepriekšējās paaudzes sēklām jābūt ražotām, oficiāli pārbaudītām un sertificētām Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, kurai ir piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, un bāzes sēklām jābūt ražotām, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minētās prasības.

13. Šo noteikumu 3. pielikumā minētajās ekvivalences valstīs oficiālo institūciju veiktās šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudes normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu un dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām sugu grupām ir līdzvērtīgas Latvijā veiktajām šķirņu uzturēšanas prakses pārbaudēm.

III. Sēklu kvalitātes prasības

14. Lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kuras ieved no ekvivalences valstīm, atbilst šādām prasībām:

14.1. sēklu kvalitātes novērtēšanai sēklu paraugi ir ņemti oficiāli saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm, un sēklu partijas un parauga masas rādītāji atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem rādītājiem;

14.2. sēklas ir oficiāli novērtētas saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) metodēm.

15. Ja lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas ieved no Kanādas un ASV, paraugu ņemšanu un sēklas kvalitātes rādītāju noteikšanu veic oficiāli atzītā sēklu kontroles laboratorijā saskaņā ar Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) noteikumiem.

16. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

17. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kuru kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību standartsēklām noteiktajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

18. No ekvivalences valstīm ievesto sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklām ir:

18.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts;

18.2. Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai – ja sēklas paredzēts ievest no ASV vai Kanādas – Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments;

18.3. attiecīgās valsts pilnvarotās institūcijas oficiāls apstiprinājums (sertifikāts) par to, ka nav konstatēti vējauzas (Avena fatua) piemaisījumi lauku apskatē un viena kilograma oficiālajā sēklu paraugā vai trīs kilogramu oficiālajā sēklu paraugā – labības sugu sēklām.

IV. Sēklu marķēšana

19. Lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, ko ieved no ekvivalences valstīm, ir iesaiņotas oficiālā uzraudzībā, un to iesaiņojumam ir pievienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķete.

20. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai minētajai etiķetei papildus pievienotajā oficiālajā etiķetē norādāmā informācija ir noteikta šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļā.

21. Ja informācija uz iesaiņojuma nav neizdzēšami uzdrukāta vai netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes, iesaiņojumā ievieto dokumentu, kas satur šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

22. No ekvivalences valstīm atļauts ievest tās dārzeņu sugu standartsēklas, kas ir iesaiņotas un etiķetētas saskaņā ar normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām.

23. Ja no ekvivalences valstīm ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet ir izaudzētas un novāktas ekvivalences valstīs, tās ir iesaiņotas oficiālā uzraudzībā un to iesaiņojumam ir pievienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķete un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts. Papildus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātam ir pievienots arī attiecīgās valsts oficiālās institūcijas izsniegts oficiāls sertifikāts, kurā norādīta šāda informācija:

23.1. lauka apsēšanai izmantotās sēklu partijas numurs;

23.2. tās valsts nosaukums, kura sēklas sertificējusi;

23.3. platība (ha), no kuras iegūtas sēklas;

23.4. sēklu daudzums (kg);

23.5. apliecinājums par to, ka sējumi, no kuriem iegūtas sēklas, atbilst sēklaudzēšanas prasībām, kas noteiktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmās.

24. Latvijā atkārtoti noslēdzot ekvivalences valstīs ražoto lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklu iesaiņojumus, ievēro normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

25. Latvijā atkārtoti noslēdzot ekvivalences valstīs ražoto lopbarības augu un biešu sēklu nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus, ievēro normatīvajos aktos par lopbarības augu un biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktās prasības.

26. Prasības, kas noteiktas sēklu iesaiņojumu atkārtotai noslēgšanai normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, piemēro arī tad, ja sajauc kopā Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotās un ekvivalences valstīs ražotās vienas šķirnes un kategorijas sēklas, lai uzlabotu dīdzību, ar nosacījumu, ka:

26.1. apvienotā sēklu partija ir viendabīga saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu un biešu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

26.2. uz etiķetes ir visu ražotājvalstu nosaukumi.

27. Ievedot lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklu šķirni, kas ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus, ievēro normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu noteiktās prasības. Etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā norāda informāciju par to, ka šķirne ir ģenētiski modificēta vai satur ģenētiski modificētus organismus.

28. Ja ieved lauksaimniecības kultūraugu sugu sēklas, kas apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē. Sēklu apstrādē izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem jābūt reģistrētiem Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

V. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 28.oktobra
noteikumiem Nr.668
Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgu kultūraugu sugu grupu lauku apskatē un sēklu ražošanā

Nr.
p.k.

Valsts

Oficiālā institūcija

Normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētās lauksaimniecības kultūraugu sugu grupas

1.

Argentīna Instituto Nacional de Semilas (INASE) labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

2.

Austrālija Australian Seeds Authority LTD labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

3.

Kanāda Canadian Food Inspection Agency, Seed Section, Plant Health and Biosecurity Directorate labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

4.

Čīle Ministerio de Agricultura Servicio Agricola y Ganadero, Division de Semillas labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

5.

Izraēla Ministry of Agriculture and Rural Development Plant Protection and Inspection Services labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

6.

Maroka D. p.V.C.T.R. f. Service de Controle des Semences et Plants labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

7.

Jaunzēlande Ministry of Primary Industries labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

8.

Serbija Ministry of Agriculture, Forestry and Water Management Plant Protection Directorate Omladinskih brigada 1, 11070 Novi Beograd.

Serbijas Zemkopības ministrija ir atļāvusi šādām iestādēm izdot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātus:

National Laboratory for Seed Testing

Maize Reserch Institute "Zemun Polje"

labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

9.

Turcija Ministry of Agriculture and Rural Affairs, Variety Registration and Seed Certification Centre labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

10.

ASV USDA - Agricultural Marketing Service Seed Regulatory and Testing Branch labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

11.

Urugvaja Instituto Nacional de Semillas (INASE) labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

12.

Dienvidāfrika National Department of Agriculture labība – tikai kukurūza un sorgo lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

Piezīme. * Neattiecas uz tām lopbarības augu sugām, kuras ir minētas normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību un kurām ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 28.oktobra
noteikumiem Nr.668
Valstis, kurām piešķirta ekvivalence dārzeņu sugu šķirņu uzturēšanā

Nr.
p.k.

Valsts

Oficiālā institūcija

1.

Austrālija Australian Seeds Authority, Victoria

2.

Šveice Eidgenössische Forschungsanstalt für Agrarökologie und Landbau (FAL), Zürich Station

Fédérale de Recherches en Production Végétale de Changins (RAC), Nyon

3.

Izraēla Ministry of Agriculture, Bet-Dagan

4.

Japāna Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries, 1-2-1 Kumigaseki, Chiyodaku, Tokyo

5.

Koreja Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries, Vegetables Division, Seoul

6.

Maroka Ministère de l’agriculture et de la mise en valeur agricole, Rabat

7.

Taivāna Council of Agriculture, Food and Agriculture Department, Taipei

8.

ASV United States Department of Agriculture, Beltsville, Maryland
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 28.oktobra
noteikumiem Nr.668
Valstis, kurām piešķirta ekvivalence attiecīgu kultūraugu sugu grupu šķirņu uzturēšanā

Nr.
p.k.

Valsts

Oficiālā institūcija

Normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētās kultūraugu sugu grupas

1.

Argentīna Secretaria de Agricultura, Ganaderia, Pesca y Alimentacion, Buenos Aires labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

2.

Austrālija Australian Seeds Authority, Victoria lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

dārzeņi

3.

Kanāda Canadian Food Inspection Agency, Ottawa labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

4.

Šveice Eidgenössische Forschungsanstalt für Agrarökologie und Landbau (FAL), Zürich Station

Fédérale de Recherches en Production Végétale de Changins (RAC), Nyon

dārzeņi

5.

Čīle Servicio Agricola y Ganadero, Santiago labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

6.

Serbija National Laboratory for Seed Testing, Novi Sad labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

7.

Izraēla Ministry of Agriculture, Bet-Dagan labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

dārzeņi

8.

Japāna Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries, 1-2-1 Kumigaseki, Chiyodaku, Tokyo dārzeņi

9.

Koreja Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheriesv Vegetables Division, Seoul dārzeņi

10.

Maroka Ministère de l’agriculture et de la mise en valeur agricole, Rabat labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

dārzeņi

11.

Jaunzēlande Ministry of Agriculture and Fisheries, Wellington lopbarības augi*

12.

Taivāna Council of Agriculture, Food and Agriculture Department, Taipei dārzeņi

13.

ASV United States Department of Agriculture, Beltsville, Maryland labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

dārzeņi

14.

Urugvaja Ministerio de Ganaderia Agricultura y Pesca, Montevideo labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

bietes

15.

Dienvidāfrika Department of Agriculture, Pretoria (Tshwane) labība

lopbarības augi*

eļļas augi un šķiedraugi

Piezīme. * Neattiecas uz tām lopbarības augu sugām, kuras ir minētas normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību un kurām ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 28.oktobra
noteikumiem Nr.668
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) etiķetē vai papildu oficiālajā etiķetē un dokumentā norādāmā informācija

I. Etiķetes saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Norāde "Paraugi ņemti un analizēti saskaņā ar ISTA noteikumiem sertifikāta iegūšanai , ko izsniegusi … (Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)". Attiecībā uz ASV un Kanādu – norāde: "Saskaņā ar AOSA normām paraugus ņēmusi un analīzi veikusi … (Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) atzītas sēklu pārbaudes institūcijas nosaukums vai tā abreviatūra)".

4. Ražotājvalsts nosaukums.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā, biešu sēklām – kamoliņu skaits.

7. Suga (norāda pilnu vai saīsinātu botānisko nosaukumu latīņu burtiem, bez atsaucēm uz autoriem).

8. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

9. Iesaiņojuma noslēgšanas datums.

10. Ja iesaiņojums ir noslēgts atkārtoti atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmām, norāda noslēgšanas datumu un atbildīgās institūcijas nosaukumu.

11. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

12. Ja sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kas veikusi atkārtotu novērtēšanu, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Minēto informāciju norāda uz oficiālās uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

13. Norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta.

14. Norāde, ja sēklas ir ķīmiski apstrādātas.

II. Dokumenta saturs

15. Sēklu partijas numurs.

16. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem, bez atsaucēm uz autoriem).

17. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

18. Attiecībā uz biešu sēklām – norāde, vai tās ir viendīgsta sēklas vai kalibrētās sēklas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs