Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likums "Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu"

1.pants. 2012.gada 2.februārī parakstītais Līgums par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts, ievērojot Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes (turpmāk - Valde) 2012.gada 8.oktobra rezolūciju Nr.11 "Maksimālā aizdošanas apjoma noteikšana" (turpmāk - Rezolūcija Nr.11) un Līguma pielāgojumus, kas veikti tiešā saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos un izstrādāti saskaņā ar Līguma 44.pantu, un apstiprināti ar Valdes 2013.gada 23.oktobra rezolūciju Nr.3 "Par korekcijām Līgumā, kādas tieši izriet no Latvijas pievienošanās" (turpmāk - Līguma pielāgojumi).

2.pants. Latvijas Republika apņemas uzskatīt par sev saistošiem saskaņā ar Līguma 44.pantu izstrādātos un ar Valdes 2013.gada 23.oktobra rezolūciju Nr.2 "Latvijas Republikas pievienošanās pieteikuma un ar to saistīto sīki izstrādāto tehnisko noteikumu apstiprinājums" apstiprinātos sīki izstrādātos tehniskos noteikumus saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos (turpmāk - Tehniskie noteikumi).

3.pants. Latvijas Republika apņemas uzskatīt par sev saistošu 2012.gada 27.septembrī Briselē parakstīto Deklarāciju par Eiropas Stabilitātes mehānismu (turpmāk - Deklarācija).

4.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Finanšu ministrija. Latvijas pārstāvību Valdē un Direktoru padomē nosaka atsevišķs likums.

5.pants. Līgums stājas spēkā tā 48.panta 3.punktā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

6.pants. Likums stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē". Līdz ar likumu izsludināms Līgums, Rezolūcija Nr.11, Līguma pielāgojumi, Deklarācija, kā arī Tehniskie noteikumi latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 30.janvārī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

Rīgā 2014.gada 10.februārī

 

 

LĪGUMS
PAR EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMA DIBINĀŠANU
STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, MALTU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU UN SOMIJAS REPUBLIKU

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Malta, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika ("eurozonas dalībvalstis" vai "ESM dalībnieces");

APŅĒMUŠĀS nodrošināt eurozonas finansiālo stabilitāti;

ŅEMOT VĒRĀ 2011. gada 25. martā pieņemtos Eiropas Padomes secinājumus par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu;

TĀ KĀ:

(1) 2010. gada 17. decembrī Eiropas Padome vienojās par nepieciešamību eurozonas dalībvalstīm nodibināt pastāvīgu stabilitātes mehānismu. Šis Eiropas Stabilitātes mehānisms ("ESM") pārņems uzdevumus, ko pašreiz izpilda Eiropas Finanšu stabilitātes instruments ("EFSI") un Eiropas Finanšu stabilizēšanas mehānisms ("EFSM"), sniedzot finansiālu palīdzību, kur tāda ir nepieciešama, eurozonas dalībvalstīm.

(2) 2011. gada 25. martā Eiropas Padome pieņēma Lēmumu 2011/199/ES, ar ko groza līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro1, papildinot 136. pantu ar šādu rindkopu: "Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus".

(3) Nolūkā palielināt finansiālās palīdzības efektivitāti un novērst finanšu risku izplatīšanos, to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, 2011. gada 21. jūlijā vienojās par "[ESM] elastīguma palielināšanu saistībā ar atbilstīgiem nosacījumiem".

(4) Eiropas Savienības tiesiskās bāzes, integrētas makroekonomikas uzraudzības, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomiskās nelīdzsvarotības tiesiskās bāzes un Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības noteikumu stingrai ievērošanai būtu jāsaglabā sava nozīme kā pirmajai aizsardzības līnijai pret eurozonas stabilitāti ietekmējošām uzticības krīzēm.

(5) 2011. gada 9. decembrī to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, vienojās par virzību uz spēcīgāku ekonomisko savienību, tostarp jaunā fiskālā kompakta un pastiprinātas ekonomiskās politikas saskaņošanas ieviešanu ar starptautiska nolīguma - Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ("TSCG") - starpniecību. TSCG palīdzēs attīstīt ciešāku saskaņošanu eurozonā nolūkā nodrošināt stabilu, likumīgu un spēcīgu publisko finanšu pārvaldību un tādējādi vērsties pret vienu no galvenajiem finansiālās nestabilitātes avotiem. Šis līgums un TSCG viens otru papildina fiskālās atbildības un solidaritātes veicināšanā Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Ir atzīts un apstiprināts, ka finansiālās palīdzības piešķiršana jauno programmu satvarā saskaņā ar ESM būs atkarīga no 2013. gada 1. marta, attiecīgajai ESM dalībvalstij ratificējot TSCG, un pēc TSCG 3. panta 2. punktā minētā transponēšanas laikposma beigām, izpildot minētā panta prasības.

(6) Spēcīgās savstarpējās saistības dēļ eurozonā dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, nopietni finansiālās stabilitātes riski var apdraudēt eurozonas finansiālo stabilitāti kopumā. Tādēļ ESM var sniegt atbalstu stabilitātes ziņā, pamatojoties uz stingriem nosacījumiem atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Sākotnējais maksimālais ESM aizdošanas apjoms ir noteikts EUR 500 000 miljonu apmērā, ietverot nenomaksāto EFSI stabilitātes atbalstu. Tomēr pirms šā līguma stāšanās spēkā konsolidētā ESM un EFSI maksimālais aizdošanas apjoms tiks izvērtēts atkārtoti. Nepieciešamības gadījumā ESM Valde to palielinās saskaņā ar 10. pantu, stājoties spēkā šim līgumam.

(7) Visas eurozonas dalībvalstis kļūs par ESM dalībniecēm. Pēc pievienošanās eurozonai Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jākļūst par ESM dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem atbilstīgi līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem.

(8) Sniedzot stabilitātes atbalstu, ESM ļoti cieši sadarbosies ar Starptautisko Valūtas fondu ("SVF"). Aktīva SVF līdzdalība tiks lūgta gan tehniskajā, gan finanšu līmenī. No eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību no ESM, tiek sagaidīts, ka tā ar līdzīgu lūgumu, kad vien iespējams, vērsīsies arī pie SVF.

(9) Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro ("dalībvalstis, kas neietilpst eurozonā ") un kuras īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta operācijā eurozonas dalībvalstu labā, aicinās piedalīties ESM sanāksmēs kā novērotājām, kad tiks apspriests šis stabilitātes atbalsts un tā uzraudzība. Minētajām valstīm būs savlaicīgi nodrošināta piekļuve visai informācijai, un to viedoklis tiks pienācīgi ņemts vērā.

(10) 2011. gada 20. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses lūgt Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku ("ECB") veikt šajā līgumā paredzētos uzdevumus.

(11) Eurogrupa 2010. gada 28. novembra paziņojumā izklāstīja, ka standartizēti un identiski kopējas rīcības noteikumi ("KRN") tiks iekļauti eurozonas visu jauno valsts obligāciju izlaišanas noteikumos tā, lai saglabātu tirgus likviditāti. Pēc Eiropas Padomes 2011. gada 25. marta pieprasījuma Ekonomikas un finanšu komiteja pabeidza darbu pie sīki izstrādātu juridisko nolīgumu par KRN iekļaušanu eurozonas valsts vērtspapīros.

(12) Saskaņā ar SVF praksi izņēmuma gadījumos apsver privātā sektora iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, ja stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar nosacījumiem makroekonomikas korekcijas programmas veidā.

(13) ESM līdzīgi kā SVF sniegs stabilitātes atbalstu ESM dalībniecei, kad tās pastāvīgā piekļuve tirgus finansēšanai būs vājināta vai pastāvēs tās pavājināšanās risks. To apsverot, valstu vai valdību vadītāji ir paziņojuši, ka ESM aizdevumiem būs priviliģētā kreditora statuss, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar SVF aizdevumiem, vienlaikus apstiprinot, ka SVF priviliģētā kreditora statuss prevalē pār ESM. Šis statuss būs spēkā, sākot no šā līguma spēkā stāšanās datuma. Ja šā līguma parakstīšanas laikā pastāvēs ESM finansiāla palīdzība ESM aizdevumu veidā saskaņā ar kādu Eiropas finansiālās palīdzības programmu, ESM baudīs tādu pašu prioritātes statusu kā visi pārējie saņēmējas ESM dalībnieces aizņēmumi un saistības, izņemot SVF aizdevumus.

(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs līdzvērtīgu ESM un citu valstu kreditora statusu, kas aizdevumu piešķir divpusēji, koordinācijā ar ESM.

(15) ESM aizdevuma nosacījumos dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekcijas programma, tostarp valstīm, kuras minētas šā līguma 40. pantā, ietver ESM finansēšanas un pamatdarbības izmaksas, un šiem nosacījumiem būtu jāatbilst aizdevuma nosacījumiem finanšu palīdzības instrumenta līgumos, kas noslēgti starp EFSI, Īriju un Īrijas Centrālo banku no vienas puses, un EFSI, Portugāles Republiku un Portugāles Banku, no otras puses.

(16) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un piemērošanu, kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp līgumslēdzējām pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 273. pantu.

(17) Pēcprogrammas uzraudzību veiks Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome LESD 121. un 136. panta satvarā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA
DALĪBA UN MĒRĶIS

1. PANTS
Nodibinājums un dalībnieki

1. Ar šo līgumu līgumslēdzējas puses savā starpā nodibina starptautisku finanšu institūciju ar nosaukumu "Eiropas Stabilitātes mehānisms" ("ESM").

2. Līgumslēdzējas puses ir ESM dalībnieces.

2. PANTS
Jauni dalībnieki

1. Dalība ESM ir atvērta visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, atceļot to izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu.

2. Jaunas ESM dalībnieces tiek uzņemtas ar tādiem pašiem noteikumiem kā esošās ESM dalībnieces saskaņā ar 44. pantu.

3. Jauna dalībniece, kas pievienojas ESM pēc tā dibināšanas, saņem akcijas ESM apmaiņā pret kapitāla ieguldījumu, ko aprēķina saskaņā ar iemaksu atslēgu, kas paredzēta11. pantā.

3. PANTS
Mērķis

ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un sniegt stabilitātes atbalstu, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, to ESM dalībnieču labā, kas piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, izlaižot finanšu instrumentus vai slēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.

2. NODAĻA
PĀRVALDĪBA

4. PANTS
Struktūra un balsošanas noteikumi

1. ESM ir Valde un Direktoru padome, kā arī rīkotājdirektors un pārējais speciālais personāls, kādu var uzskatīt par nepieciešamu.

2. Valdes un Direktoru padomes lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties, ar kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu vairākumu, kā norādīts šajā līgumā. Attiecībā uz visiem lēmumiem ir jābūt 2/3 dalībnieku ar balsstiesībām kvorumam, pārstāvot vismaz 2/3 no balsstiesībām.

3. Pieņemot lēmumu savstarpēji vienojoties, nepieciešama balsojošo dalībnieku vienprātība. Atturēšanās no balsošanas nekavē lēmuma pieņemšanu, savstarpēji vienojoties.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru lieto gadījumos, kad gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ka steidzama lēmuma nepieņemšana par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā, apdraudētu eurozonas ekonomisko un finansiālo ilgtspējību. Lēmuma pieņemšanai, savstarpēji vienojoties Valdei, kā minēts 5. panta 6. punkta f) un g) apakšpunktā, un Direktoru padomei, minētās ārkārtas procedūras gadījumā jābūt 85% kvalificētam balsu vairākumam no derīgajām balsīm.

Izmantojot pirmajā daļā paredzēto ārkārtas procedūru, tiek veikts pārskaitījums no rezerves fonda un/vai apmaksātā kapitāla uz ārkārtas rezerves fondu, lai izveidotu speciālu buferi risku segšanai, kādus rada minētajā ārkārtas procedūrā piešķirts finansiālais atbalsts. Valde var pieņemt lēmumu par ārkārtas rezerves fonda atcelšanu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.

5. Lēmuma pieņemšanā ar kvalificētu balsu vairākumu ir vajadzīgi 80% derīgo balsu.

6. Lēmuma pieņemšanā ar vienkāršu balsu vairākumu ir vajadzīgs derīgo balsu vairākums.

7. Katras ESM dalībnieces balsstiesības, ko Valdē vai Direktoru padomē īsteno tās ieceltā persona vai pēdējās pārstāvis, ir līdzvērtīgas tai piešķirto akciju skaitam ESM parakstītajā kapitālā, kā norādīts II pielikumā.

8. Ja kāda ESM dalībniece neiemaksā kādu daļu no nomaksājamās summas attiecībā uz saviem pienākumiem saistībā ar apmaksātajām akcijām vai kapitāla prasījumiem saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu vai saistībā ar finansiālās palīdzības atlīdzināšanu saskaņā ar 16. vai 17. pantu, tāda ESM dalībniece nevar īstenot nevienu no savām balsstiesībām tik ilgi, kamēr nav izpildīti minētie pienākumi. Attiecīgi tiek pārrēķināti balsošanas sliekšņi.

5. PANTS
Valde

1. Katra ESM dalībniece ieceļ Valdes locekli un tā vietnieku. Šādu iecelšanu amatā jebkurā laikā var atsaukt. Valdes loceklis ir tās ESM dalībnieces valdības loceklis, kas atbild par finansēm. Valdes locekļa vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties Valdes locekļa vārdā pēdējā prombūtnē.

2. Valde pieņem lēmumu, vai tās priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas prezidentam, kā minēts Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajā Protokolā (Nr. 14) par Eurogrupu, vai uz divu gadu termiņu ievēlēt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku var pārvēlēt. Bez kavēšanās organizē jaunas vēlēšanas, ja tobrīdējais vadītājs vairs neieņem amatu, kas vajadzīgs, lai tiktu izraudzīts par vadītāju.

3. Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par ekonomikas un monetārajām lietām, un ECB prezidents, kā arī Eurogrupas prezidents (ja viņš nav priekšsēdētājs vai kāds no vadītājiem) var piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

4. To dalībvalstu pārstāvji, kas neietilpst eurozonā un kas īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, arī uzaicina piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriests šis stabilitātes atbalsts un tā uzraudzība.

5. Citas personas, tostarp iestāžu vai organizāciju, tādu kā SVF, pārstāvjus Valde var uzaicināt apmeklēt sanāksmes kā novērotājiem īpašos gadījumos.

6. Valde, savstarpēji vienojoties, pieņem šādus lēmumus:

a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

b) izlaist jaunas akcijas ar citiem noteikumiem, nevis ievērojot paritāti, saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

c) veikt kapitāla prasījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d) mainīt parakstīto kapitālu un koriģēt ESM maksimālo aizdošanas apjomu saskaņā ar 10. panta 1. punktu;

e) ņemt vērā iespējamu atslēgas atjauninājumu ECB kapitāla parakstīšanai saskaņā ar 11. panta 3. punktu un veicamās izmaiņas I pielikumā saskaņā ar 11. panta 6. punktu;

f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā, un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā ar 12. līdz 18. pantu;

g) piešķirt Eiropas Komisijai mandātu risināt sarunas saziņā ar ECB par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar katru finansiālo palīdzību, saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

h) mainīt finansiālās palīdzības izcenojuma politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20. pantu;

i) mainīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kurus var izmantot ESM, saskaņā ar 19. pantu;

j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM saskaņā ar 40. pantu;

k) apstiprināt jaunu dalībnieču iesniegumus par līdzdalību ESM, kā minēts 44. pantā;

l) veikt korekcijas šajā līgumā, kādi tieši izriet no jaunu dalībnieču pievienošanās, tostarp izmaiņas, kādas jāizdara kapitāla sadalījumā starp ESM dalībniecēm, un šāda sadalījuma aprēķinus, kas tieši izriet no jaunas dalībnieces pievienošanās ESM, saskaņā ar 44. pantu un

m) deleģēt Direktoru padomei šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

7. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šādus lēmumus:

a) noteikt sīki izstrādātus jaunas dalībnieces pievienošanās tehniskos noteikumus saskaņā ar 44. pantu;

b) noteikt, vai priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas prezidentam, vai arī Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar 2. punktu;

c) noteikt ESM darbību regulējošo dokumentu un Valdes un Direktoru padomes reglamentu (tostarp tiesības veidot komitejas un palīgstruktūras) saskaņā ar 9. punktu;

d) noteikt aktivitāšu sarakstu, kas nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem saskaņā ar 6. panta 8. punktu;

e) iecelt rīkotājdirektoru un beigt tā amata pilnvaru laiku saskaņā ar 7. pantu;

f) veidot citus fondus saskaņā ar 24. pantu;

g) lemt par pasākumiem, kādi jāveic, lai atgūtu parādu no ESM dalībnieces, saskaņā ar 25. panta 2. un 3. punktu;

h) apstiprināt ESM gada pārskatus saskaņā ar 27. panta 1. punktu;

i) iecelt Revidentu padomes locekļus saskaņā ar 30. panta 1. punktu;

j) apstiprināt ārējos revidentus saskaņā ar 29. pantu;

k) atcelt Valdes priekšsēdētāja, locekļa, locekļa vietnieka, direktora, direktora vietnieka vai rīkotājdirektora imunitāti saskaņā ar 35. panta 2. punktu;

l) noteikt ESM personālam piemērojamo nodokļu uzlikšanas režīmu saskaņā ar 36. panta 5. punktu;

m) par domstarpībām saskaņā ar 37. panta 2. punktu; un

n) jebkuru citu nepieciešamo lēmumu, kas nav nepārprotami paredzēts šajā līgumā.

8. Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks vada šādas sanāksmes gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar tajās piedalīties.

9. Valde pieņem savu reglamentu un ESM darbību reglamentējošo dokumentu.

6. PANTS
Direktoru padome

1. Katrs loceklis ieceļ vienu direktoru un vienu direktora vietnieku no tādu cilvēku vidus, kam ir liela kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos. Šādu iecelšanu amatā jebkurā laikā var atsaukt. Direktora vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties direktora vārdā pēdējā prombūtnē.

2. Par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis un ECB prezidents katrs var iecelt vienu novērotāju.

3. Arī to dalībvalstu pārstāvjus, kas neietilpst eurozonā un kas īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās finansiālās palīdzības operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, uzaicina piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriesta šī finansiālā palīdzība un tās uzraudzība.

4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju pārstāvjus, Valde var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotajiem īpašos gadījumos.

5. Direktoru padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi. Lēmumus, kas jāpieņem, pamatojoties uz Valdes deleģētajām pilnvarām, pieņem saskaņā ar attiecīgajiem balsošanas noteikumiem, kas noteikti 5. panta 6. un 7. punktā.

6. Neskarot Valdes pilnvaras, kā tās noteiktas 5. pantā, Direktoru padome nodrošina, ka ESM darbojas saskaņā ar šo līgumu un Valdes pieņemto ESM darbību regulējošo dokumentu. Tā pieņem lēmumus, kā paredzēts šajā līgumā vai ko tai deleģē Valde.

7. Ikvienu vakanci Direktoru padomē aizpilda nekavējoties saskaņā ar 1. punktu.

8. Valde nosaka to, kādas aktivitātes nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem, ESM darbību reglamentējošo dokumentu un Direktoru padomes reglamentu.

7. PANTS
Rīkotājdirektors

1. Rīkotājdirektoru ieceļ Valde no tādu kandidātu vidus, kam ir ESM dalībnieces valstspiederība, attiecīga starptautiska pieredze un augsta līmeņa kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos. Amata ieņemšanas laikā rīkotājdirektors nedrīkst būt ne loceklis vai direktors, ne to vietnieks.

2. Rīkotājdirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Viņu drīkst vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr rīkotājdirektors pārtrauc ieņemt šo amatu, tiklīdz Valde pieņem tādu lēmumu.

3. Rīkotājdirektors vada Direktoru padomes sanāksmes un piedalās Valdes sanāksmēs.

4. Rīkotājdirektors vada ESM personālu. Viņš atbild par personāla organizēšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no darba saskaņā ar personāla noteikumiem, ko pieņem Direktoru padome.

5. Rīkotājdirektors ir ESM likumīgais pārstāvis un Direktoru padomes pakļautībā vada ESM aktuālo darbu.

3. NODAĻA
KAPITĀLS

8. PANTS
Reģistrētais kapitāls

1. Reģistrētais kapitāls ir EUR 700 000 miljoni. To sadala septiņos miljonos akciju ar katras nominālo vērtību EUR 100 000, kas pieejamas parakstīšanai saskaņā ar sākotnējai iemaksu atslēgu, kas paredzēta 11. pantā un aprēķināta I pielikumā.

2. Reģistrēto kapitālu sadala apmaksātās akcijās un pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju kopsummas nominālā vērtība ir EUR 80 000 miljoni. Sākotnēji reģistrētā kapitāla akcijas izlaiž, ievērojot paritāti. Pārējās akcijas izlaiž, ievērojot paritāti, ja vien Valde nepieņem lēmumu par akciju izlaišanu īpašos apstākļos, ievērojot citus noteikumus.

3. Reģistrētā kapitāla akcijas nedrīkst nekādā veidā apgrūtināt, un tās nav nododamas, izņemot nodošanu 11. pantā paredzētās iemaksu atslēgas korekciju ieviešanas nolūkā, vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu akciju sadalījuma atbilstību koriģētajai formulai.

4. Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas sniegt savu ieguldījumu reģistrētajā kapitālā saskaņā ar to iemaksu atslēgu, kas norādīta I pielikumā. Tās savlaicīgi izpilda visus kapitāla prasījumus saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem noteikumiem.

5. Katras ESM dalībnieces saistības visos apstākļos aprobežojas ar tās reģistrētā kapitāla daļu par izlaišanas cenu. Neviena ESM dalībniece savas dalības iemesla dēļ neatbild par ESM saistībām. ESM dalībnieču pienākumus ieguldīt reģistrētajā kapitālā saskaņā ar šo līgumu neietekmē tas, ja kāda no šādām ESM dalībniecēm iegūst tiesības uz ESM finansiālo palīdzību vai tādu saņem.

9. PANTS
Kapitāla prasījumi

1. Valde jebkurā laikā drīkst pieprasīt neapmaksāto reģistrēto kapitālu un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm tas jāiemaksā.

2. Direktoru padome var pieprasīt apmaksāt neapmaksāto reģistrēto kapitālu ar vienkārša balsu vairākuma lēmumu, lai atjaunotu apmaksātā kapitāla līmeni, ja pēdējais, absorbējot zaudējumus, ir pazemināts zem līmeņa, kāds noteikts 8. panta 2. punktā, ko Valde var grozīt, ievērojot 10. pantā paredzēto procedūru, un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm tas jāiemaksā.

3. Rīkotājdirektors savlaicīgi pieprasa apmaksāt neapmaksāto reģistrēto kapitālu, ja tas nepieciešams, lai nepieļautu, ka ESM neizpilda kādas plānotas vai citas maksājumu saistības pret ESM kreditoriem. Rīkotājdirektors par ikvienu šādu pieprasījumu informē Direktoru padomi un Valdi. Konstatējot iespējamu ESM līdzekļu iztrūkumu, rīkotājdirektors pēc iespējas drīzāk veic tāda kapitāla pieprasījumu (-us) nolūkā nodrošināt pietiekamu līdzekļu daudzumu ESM rīcībā, lai pilnībā veiktu kreditoriem pienākošos maksājumus paredzētajā datumā.

Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas pēc pieprasījuma apmaksāt jebkādu kapitāla prasījumu, kādu tām izvirza rīkotājdirektors, ievērojot šo punktu; šāds

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko piemēro kapitāla prasījumiem, ievērojot šo pantu.

10. PANTS
Izmaiņas reģistrētajā kapitālā

1. Valde regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārskata ESM maksimālo aizdošanas apjomu un reģistrētā kapitāla pietiekamību. Tā var pieņemt lēmumu par izmaiņām reģistrētajā kapitālā un attiecīgi grozīt 8. pantu un II pielikumu. Šāds lēmums stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir informējušas depozitāru par savu spēkā esošo valsts procedūru pabeigšanu. Jaunās akcijas iedala ESM dalībniecēm saskaņā ar 11. pantā un I pielikumā paredzēto iemaksu atslēgu.

2. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko piemēro visām saskaņā ar 1. punktu veiktajām kapitāla izmaiņām.

3. Eiropas Savienības dalībvalstij kļūstot par jaunu ESM dalībnieci, ESM reģistrētais kapitāls tiek automātiski palielināts, tajā brīdī dominējošās attiecīgās summas reizinot ar attiecību - saskaņā ar koriģēto iemaksu atslēgu, kas paredzēta 11. pantā - starp jaunās ESM dalībnieces svērumu un esošo ESM dalībnieču svērumu.

11. PANTS
Iemaksu atslēga

1. ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzēto iemaksu atslēgu saskaņā ar 2. un 3. punktu pamato parakstīšanas atslēga, kādu ESM dalībnieču valstu centrālās bankas noteikušas ECB kapitālam saskaņā ar 29. pantu Protokolā (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem ("ECBS Statūti") , kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

2. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēga ir precizēta I pielikumā.

3. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēgu koriģē, kad:

a) Eiropas Savienības dalībvalsts kļūst par jaunu ESM dalībnieci un ESM parakstītais kapitāls automātiski palielinās, kā norādīts 10. panta 3. punktā; vai

b) beidzas divpadsmit gadu pagaidu korekcija, ko piemēro ESM dalībniecei un kas noteikta saskaņā ar 42. pantu.

4. Valde var pieņemt lēmumu ievērot iespējamos 1. pantā minētās ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas atjauninājumus, koriģējot iemaksu atslēgu saskaņā ar 3. pantu vai notiekot izmaiņām reģistrētajā kapitālā, kā norādīts 10. panta 1. punktā.

5. Kad ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanas iemaksu atslēga ir koriģēta, ESM dalībnieces savstarpēji nodod reģistrēto kapitālu nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu reģistrētā kapitāla sadalījuma atbilstību koriģētajai atslēgai.

6. I pielikumu groza pēc Valdes lēmuma par ikvienu šajā pantā minēto korekciju.

7. Direktoru padome veic visus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

4. NODAĻA
DARBĪBAS

12. PANTS
Principi

1. Visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes aizsardzības nepieciešamības gadījumā ESM var sniegt stabilitātes atbalstu ESM dalībniecei, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam. Šādi nosacījumi var būt no makroekonomikas korekcijas programmas līdz iepriekš noteikto atbilstības nosacījumu pastāvīgai ievērošanai.

2. Neskarot 19. pantu, ESM stabilitātes atbalstu var piešķirt, izmantojot 14. līdz 18. pantā paredzētos instrumentus.

3. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, visos no jauna izlaistajos eurozonas valsts vērtspapīros, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj kopējas rīcības noteikumos, tādā veidā, kas nodrošina, ka to juridiskā ietekme ir identiska.

13. PANTS
Stabilitātes atbalsta piešķiršanas procedūra

1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu (-us). Saņemot šādu pieprasījumu Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai, sadarbībā ar ECB, šādus uzdevumus:

a) izvērtēt visas eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu stabilitātes riska esamību, ja vien ECB nav jau iesniegusi analīzi saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs. Kad vien atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar SVF;

c) izvērtēt attiecīgās ESM dalībnieces faktiskās vai iespējamās finansēšanas vajadzības.

2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un 1. punktā minēto izvērtējumu, Valde var pieņemt lēmumu principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta veidā.

3. Ja lēmums, ievērojot 2. punktu, tiek pieņemts, Valde uztic Eiropas Komisijai - sadarbībā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā ar SVF - uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par Saprašanās memorandu ("SM"), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jārisina, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu. Vienlaikus ESM rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta nolīguma priekšlikumu, ietverot finansiālos noteikumus un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.

SM pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, jo īpaši ikvienam Eiropas Savienības tiesību aktam, ietverot ikvienu viedokli, brīdinājumu, ieteikumu vai lēmumu, kas adresēts attiecīgajai ESM dalībniecei.

4. Eiropas Komisija SM paraksta ESM vārdā, ņemot vērā iepriekšēju atbilstību 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem un Valdes apstiprinājumu.

5. Direktoru padome apstiprina finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumu, precizējot piešķiramā stabilitātes atbalsta finansiālos aspektus un, ja piemērojams, palīdzības pirmā maksājuma izmaksu.

6. ESM izveido atbilstīgu brīdinājumu sistēmu, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi saņem katru maksājumu, kurš ESM dalībniecei jāveic saskaņā ar stabilitātes atbalstu.

7. Eiropas Komisijai - sadarbībā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā ar SVF - tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.

14. PANTS
ESM piesardzības finansiālā palīdzība

1. Valde var pieņemt lēmumu par piesardzības finansiālās palīdzības piešķiršanu piesardzīgu nosacījumu kredīta līnijas veidā vai paaugstinātu nosacījumu kredīta līnijas veidā saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. Ar ESM piesardzības finansiālo palīdzību saistītos nosacījumus sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz ESM piesardzīgas finansiālās palīdzības ieviešanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc pārskata ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par to, vai kredīta līnija būtu jāuztur.

6. Pēc tam, kad ESM dalībniece ir saņēmusi līdzekļus pirmo reizi (ar aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību), Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pamatojoties uz Eiropas Komisijas sadarbībā ar ECB veikto izvērtējumu - par to, vai kredīta līnija joprojām ir atbilstīga un vai nav vajadzīgs cits finansiālās palīdzības veids.

15. PANTS
Finansiālā palīdzība ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai

1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu ESM dalībniecei aizdevumu veidā konkrētiem šīs ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanas nolūkiem.

2. Nosacījumus, kas saistīti ar finansiālo palīdzību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansiālos noteikumus par finansiālo palīdzību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai norāda finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz finansiālās palīdzības īstenošanas kārtību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai.

5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.

16. PANTS
ESM aizdevumi

1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālo palīdzību ESM dalībniecei aizdevuma veidā saskaņā ar 12.pantu.

2. Ar ESM aizdevumiem saistītos nosacījumus ietver makroekonomikas koriģēšanas programmā, kas sīkāk izklāstīta SM, saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Katra ESM aizdevuma finansiālos noteikumus precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz ESM aizdevumu īstenošanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.

17. PANTS
Primārā tirgus atbalsta instruments

1. Valde var pieņemt lēmumu par ESM dalībnieces obligāciju pirkuma organizēšanu primārajā tirgū saskaņā ar 12. pantu un ar mērķi maksimizēt finansiālās palīdzības izmaksu efektivitāti.

2. Nosacījumus, kas saistīti ar primārā tirgus atbalsta instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veikts obligāciju pirkums, precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz primārā tirgus atbalsta instrumenta ieviešanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu - par finansiālās palīdzības izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar operāciju starpniecību primārajā tirgū.

18. PANTS
Sekundārā tirgus atbalsta instruments

1. Valde var pieņemt lēmumu par operāciju organizēšanu sekundārajā tirgū attiecībā uz ESM dalībnieces obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. Lēmumus par iejaukšanos sekundārajā tirgū, lai vērstos pret problēmu izplatīšanos, pieņem, pamatojoties uz ECB analīzi, kurā konstatēta ārkārtēju finanšu tirgus apstākļu esamība un finanšu stabilitātes riski.

3. Nosacījumus, kas saistīti ar sekundārā tirgus atbalsta instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

4. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veiktas sekundārā tirgus operācijas, precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz sekundārā tirgus atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību.

6. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu, lai uzsāktu operācijas sekundārajā tirgū.

19. PANTS
Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana

Valde var pārskatīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kuri paredzēti 14. līdz18. pantā, un pieņemt lēmumu par minētā saraksta grozīšanu.

20. PANTS
Izcenojumu politika

1. Piešķirot stabilitātes atbalstu, ESM tiecas pilnībā atgūt savas finansēšanas un pamatdarbības izmaksas un iekļauj atbilstīgu rezervi.

2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma pamatnostādnē, ko pieņem Valde.

3. Valde var pārskatīt izcenojumu politiku.

21. PANTS
Aizņemšanās operācijas

1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no bankām, finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai īstenotu savu mērķi.

2. Aizņemšanās operāciju kārtību nosaka rīkotājdirektors saskaņā ar sīki izstrādātām pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

3. ESM lieto atbilstīgus risku pārvaldības instrumentus, ko Direktoru padome regulāri pārskata.

5. NODAĻA
FINANŠU VADĪBA

22. PANTS
Investīciju politika

1. Rīkotājdirektors attiecībā uz ESM īsteno piesardzīgu investīciju politiku, lai nodrošinātu tā augstāko kredītspēju, saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem un regulāri pārskata Direktoru padome. ESM ir tiesības daļu no investīciju portfeļa peļņas izmantot, lai segtu savas pamatdarbības un administratīvās izmaksas.

2. ESM operācijas atbilst stabiliem finanšu un risku pārvaldības principiem.

23. PANTS
Dividenžu politika

1. Direktoru padome ar vienkāršu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par dividendes iedalīšanu ESM dalībniecēm, ja apmaksātā kapitāla summa un rezerves fonds pārsniedz ESM vajadzīgo līmeni, lai uzturētu savu aizdevumu kapacitāti, un ja nav nepieciešami ieņēmumi no investīcijām, lai izvairītos no maksājumu nenomaksāšanas kreditoriem. Dividendes sadala proporcionāli ieguldījumiem apmaksātajā kapitālā, ņemot vērā iespējamo maksāšanas termiņa saīsināšanu, kas minēts 41. panta 3. punktā.

2. Kamēr ESM nav sniegusi finansiālo palīdzību kādai no savām dalībniecēm, peļņu no ESM apmaksātā kapitāla investīcijām atdod ESM dalībniecēm saskaņā ar to attiecīgajiem ieguldījumiem apmaksātajā kapitālā, vispirms atskaitot pamatdarbības izmaksas, nodrošinot, ka plānotais lietderīgais aizdošanas apjoms ir pilnībā pieejams.

3. Rīkotājdirektors īsteno ESM dividenžu politiku saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

24. PANTS
Rezerve un citi fondi

1. Valde izveido rezerves fondu un, attiecīgā gadījumā, citus fondus.

2. Neskarot 23. pantu, tīros ESM operācijās gūtos ieņēmumus un ieņēmumus no naudas sodiem, kas saņemti no ESM dalībniecēm saskaņā ar daudzpusējas uzraudzības procedūru, pārmērīga deficīta procedūru un makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kuras izveidotas saskaņā ar LESD, atliek rezerves fondā.

3. Rezerves fonda resursus investē saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

4. Direktoru padome pieņem tādus noteikumus, kādi var būt nepieciešami citu fondu izveidošanai, administrēšanai un izmantošanai.

25. PANTS
Zaudējumu segšana

1. ESM operācijās radušies zaudējumi tiek segti:

a) pirmkārt, no rezerves fonda,

b) otrkārt, no apmaksātā kapitāla; un

c) visbeidzot, no atbilstīgās neapmaksātās reģistrētā kapitāla summas, kas jāpieprasa saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

2. Ja kāda ESM dalībniece neveic vajadzīgo maksājumu saskaņā ar kapitāla prasījumu, ievērojot 9. panta 2. vai 3. punktu, visām ESM dalībniecēm adresē pārskatītu palielināta kapitāla prasījumu, lai nodrošinātu, ka ESM saņemtu vajadzīgo kopējo apmaksātā kapitāla summu. Valde pieņem lēmumu par pasākumu atbilstīgu virzību, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā ESM dalībniece nokārto savu parādu ESM pieņemamā laikposmā. Valdei ir tiesības prasīt kavējuma procentus par nenomaksāto summu.

3. Kad ESM dalībniece nokārto savu parādu ESM, kā minēts 2. punktā, lieko kapitālu atdod pārējām ESM dalībniecēm saskaņā ar noteikumiem, ko jāpieņem Valdei.

26. PANTS
Budžets

Direktoru padome katru gadu apstiprina ESM budžetu.

27. PANTS
Gada pārskati

1. Valde apstiprina ESM gada pārskatus.

2. ESM publicē gada ziņojumu, kas satur revidētu ziņojumu par tā kontiem, un izplata ESM dalībniecēm sava finansiālā stāvokļa ceturkšņa kopsavilkuma pārskatu un peļņas un zaudējumu pārskatu, atspoguļojot tā darbības rezultātus.

28. PANTS
Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas funkciju izveido saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

29. PANTS
Ārējā revīzija

ESM uzskaiti revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus apstiprina Valde un kuri atbild par gada finanšu pārskatu apstiprināšanu. Ārējiem revidentiem ir visas tiesības pārbaudīt visas ESM grāmatas un kontus un iegūt pilnīgu informāciju par tā darījumiem.

30. PANTS
Revidentu padome

1. Revidentu padomi veido pieci locekļi, ko ieceļ Valde, ņemot vērā viņu kompetenci revīzijas un finanšu jautājumos, un tajā tiek iekļauti divi locekļi no ESM dalībnieču augstākās revīzijas iestādēm - starp pēdējiem notiek rotācija - un viens loceklis no Eiropas Revīzijas palātas.

2. Revidentu padomes locekļi ir neatkarīgi. Viņi nedz lūdz, nedz pieņem norādījumus no ESM vadības iestādēm, ESM dalībniecēm vai no jebkuras citas valsts vai privātas struktūras.

3. Revidentu padome veic neatkarīgas revīzijas. Tā pārbauda ESM uzskaiti un apliecina, ka pamatdarbības uzskaite un bilance ir kārtībā. Tai ir pilnīga piekļuve jebkuram ESM dokumentam, kas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.

4. Revidentu padome jebkurā laikā var informēt Direktoru padomi par saviem faktu konstatējumiem. Tā katru gadu sastāda pārskata ziņojumu, ko iesniedz Valdei.

5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Eiropas Revīzijas palātai.

6. Ikvienu jautājumu saistībā ar šo pantu sīkāk izklāsta ESM darbību reglamentējošos dokumentos.

6. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

31. PANTS
Atrašanās vieta

1. ESM mītne un galvenais birojs atrodas Luksemburgā.

2. ESM var izveidot sadarbības biroju Briselē.

32. PANTS
Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitātes

1. Lai ESM varētu īstenot savu mērķi, šajā pantā noteikto juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes saskaņo ar ESM katras ESM dalībnieces teritorijā. ESM tiecas iegūt sava juridiskā statusa, privilēģiju un imunitāšu atzīšanu arī citās teritorijās, kurās tas veic savas funkcijas vai kurās tam pieder aktīvi.

2. ESM ir pilnīga tiesībspēja; tam ir pilnīga rīcībspēja:

a) iegūt un rīkoties ar kustamo un nekustamo īpašumu;

b) slēgt līgumus;

c) būt pusei tiesas procesos; un

d) vajadzības gadījumā slēgt galvenās mītnes līgumu un/vai protokolus, lai nodrošinātu sava juridiskā statusa, privilēģiju un imunitāšu atzīšanu un īstenošanu.

3. ESM, tā īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie atrastos un lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret jebkāda veida tiesas procesu, izņemot gadījumus, kad ESM skaidri un nepārprotami atsakās no savas imunitātes kādas tiesvedības nolūkā vai, ievērojot kāda līguma, tostarp finansēšanas instrumentu dokumentācijas, noteikumus.

4. ESM īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie atrastos un lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret pārmeklēšanu, rekvizēšanu, konfiscēšanu, atsavināšanu vai kāda cita veida apķīlāšanu vai arestēšanu izpildu, tiesu, administratīvas vai juridiskas darbības rezultātā.

5. ESM arhīvi un visi ESM piederošie vai tā turētie dokumenti ir neaizskarami.

6. ESM telpas ir neaizskaramas.

7. Katra ESM dalībniece un katra valsts, kas atzinusi ESM juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes, saskaņo ESM oficiālo komunikāciju tādā pašā veidā, kādā ESM saskaņo savu oficiālo komunikāciju ar ESM dalībnieci.

8. Tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai veiktu šajā līgumā paredzētās aktivitātes, viss ESM īpašums, finansējums un aktīvi ir brīvi no jebkāda rakstura ierobežojumiem, regulējumiem, kontrolēm un moratorijiem.

9. ESM ir atbrīvots no jebkādām pilnvarošanas vai licencēšanas prasībām, kādas attiecas uz kredītiestādi, investīciju pakalpojumu sniedzēju vai citu pilnvarotu, licencētu vai reglamentētu tiesību subjektu saskaņā ar katras ESM dalībnieces tiesību aktiem.

33. PANTS
ESM personāls

Direktoru padome nosaka rīkotājdirektora un pārējā ESM personāla nodarbinātības nosacījumus.

34. PANTS
Dienesta noslēpums

Valdes un Direktoru padomes locekļi vai bijušie locekļi un citas personas, kuras strādā vai ir strādājušas ESM uzdevumā vai saistībā ar to, neizpauž informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums. No minētajām personām tiek prasīts, lai pat pēc savu pienākumu termiņa beigām tās neizpaustu tāda veida informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums.

35. PANTS
Personu imunitāte

1. ESM interesēs Valdes priekšsēdētājam, locekļiem, locekļu vietniekiem, direktoriem, direktoru vietniekiem, kā arī rīkotājdirektoram un pārējiem personāla locekļiem ir imunitāte pret tiesu procesiem attiecībā uz viņu veiktajām darbībām savā oficiālajā statusā, un minētās personas bauda neaizskaramību attiecībā uz saviem lietvedības, kā arī citiem dokumentiem.

2. Valde var atteikties no jebkuras šajā pantā paredzētās imunitātes attiecībā uz Valdes priekšsēdētāju, locekli, locekļa vietnieku, direktoru, direktora vietnieku vai rīkotājdirektoru tādā apmērā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus Valde paredz.

3. Rīkotājdirektors var atteikties no jebkuras šīs imunitātes attiecībā uz jebkuru ESM personāla locekli, izņemot sevi pašu.

4. Ikvienai ESM dalībniece bez kavēšanās veic nepieciešamos pasākumus, lai šis pants stātos spēkā tās tiesību aktu izpratnē, un attiecīgi informē par to ESM.

36. PANTS
Atbrīvojums no nodokļiem

1. Savas oficiālās darbības satvarā ESM, tā aktīvi, ieņēmumi, īpašums un tā operācijas un darījumi, kas atļauti ar šo līgumu, ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. ESM dalībnieces pēc iespējas veic atbilstīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summu, kāda iekļauta kustamā vai nekustamā īpašuma cenā, valstīs, kur ESM sava oficiālā lietojuma nolūkā veic būtiskus iepirkumus, kuru cenā ir iekļauti minēto veidu nodokļi.

3. Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kuru summa sedz vienīgi komunālo pakalpojumu izdevumus.

4. ESM importētās preces, kas nepieciešamas tā oficiālās darbības īstenošanai, ir atbrīvotas no visām importēšanas nodevām un nodokļiem un no visiem importēšanas aizliegumiem un ierobežojumiem.

5. Uz ESM personālu attiecas iekšējais nodoklis ESM labā, ko atskaita no ESM izmaksātajām algām un honorāriem, ievērojot Valdes pieņemtos noteikumus. Sākot no datuma, no kura šādu nodokli piemēro, minētās algas un honorāri ir atbrīvoti no valsts ienākuma nodokļa.

6. Nevienai ESM izlaistajai obligācijai vai vērtspapīram, ietverot jebkādus to procentus vai dividendes, neatkarīgi no tā, kurš šādas obligācijas vai vērtspapīrus tur, neuzliek nekāda veida nodokļus:

a) kas diskriminē šādu obligāciju vai vērtspapīru tikai un vienīgi tā izcelsmes dēļ; vai

b) ja vienīgā juridiskā bāze šādai nodokļa uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tas izlaists, apmaksājams vai apmaksāts, vai jebkura ESM uzturēta biroja vai darba vietas atrašanās vieta.

37. PANTS
Skaidrojums un domstarpību risināšana

1. Visus jautājumus par šā līguma un ESM darbību regulējošā dokumenta skaidrojumu vai piemērošanu, kādi rodas starp jebkuru ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, iesniedz Direktoru padomei tās lēmuma pieņemšanai.

2. Valde pieņem lēmumu par ikvienu domstarpību, kas radusies starp ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, saistībā ar šā līguma skaidrošanu vai piemērošanu, ietverot visas domstarpības par ESM pieņemto lēmumu atbilstību šim līgumam. Kad Valde balso par šādu lēmumu, domstarpībās iesaistītās ESM dalībnieces (-ču) pārstāvja (-ju) balsis Valdē izslēdz, un attiecīgi pārrēķina šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsošanas slieksni.

3. Ja ESM dalībniece apstrīd 2. punktā minēto lēmumu, domstarpības iesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Eiropas Savienības Tiesas spriedums procedūras pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai spriedumu izpildītu laikposmā, kādu nosaka minētā tiesa.

38. PANTS
Starptautiskā sadarbība

Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo palīdzību ESM dalībniecei īpašos gadījumos, un ar jebkuru starptautisku organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir specializēta atbildība saistītajās jomās.

7. NODAĻA
PĀREJAS PASĀKUMI

39. PANTS
Saistība ar EFSI aizdevumu

Pārejas fāzē, kas aptver laikposmu no šā līguma spēkā stāšanās brīža līdz pilnīgai EFSI darbības izbeigšanai, konsolidētais ESM un EFSI aizdevums nepārsniedz EUR 500 000 miljonus, neskarot regulāro maksimālā aizdošanas apjoma atbilstības pārskatīšanu saskaņā ar 10. pantu. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par jauna apņemšanās apjoma aprēķināšanu, nodrošinot, ka netiek pārkāpta konsolidētā aizdošanas apjoma augšējā robeža.

40. PANTS
EFSI atbalstu nodošana

1. Atkāpjoties no 13. panta, Valde var pieņemt lēmumu, ka EFSI saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības sniegšanu ESM dalībniecei saskaņā ar tā līgumu ar attiecīgo dalībnieci uzņemas ESM tik lielā mērā, cik šādas saistības attiecas uz neizmaksātajām un nefinansētajām aizdevuma instrumenta daļām.

2. ESM var, ja saņem savas Valdes atļauju, iegūt EFSI tiesības un pārņemt EFSI saistības, jo īpaši attiecībā uz visām vai daļu no vēl īstenojamajām tiesībām un saistībām saskaņā ar un attiecībā uz esošajiem aizdevumu instrumentiem.

3. Valde pieņem sīki izstrādātu kārtību, kāda nepieciešama, lai stātos spēkā EFSI saistību nodošana ESM, kā minēts 1. punktā, un jebkādu tiesību un saistību nodošana, kā aprakstīts 2. punktā.

41. PANTS
Sākotnējā kapitāla maksājums

1. Neskarot 2. punktu, samaksu par apmaksātajām akcijām daudzumā, kādu sākotnēji parakstījusi katra ESM dalībniece, veic piecos ikgadējos maksājumos pa 20% no kopējās summas. Pirmo iemaksu katra ESM dalībniece iemaksā piecpadsmit dienu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas. Atlikušās četras iemaksas nomaksā pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadadienā pēc pirmās iemaksas maksājuma dienas.

2. Kapitāla apmaksāšanas, ko veic ikgadēju iemaksu veidā, piecu gadu laikposmā ESM dalībnieces paātrina apmaksāto akciju maksājumus - savlaicīgi pirms maksājuma datuma -, lai uzturētu minimālo 15% attiecību starp apmaksāto kapitālu un ESM izsniegto aizdevumu summu un garantētu ESM un EFSI minimālo apvienoto aizdošanas apjomu EUR 500 000 miljonu apmērā.

3. ESM dalībniece var pieņemt lēmumu par sava apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu.

42. PANTS
Iemaksu atslēgas pagaidu korekcija

1. Uzņemšanas brīdī ESM dalībnieces paraksta akciju kapitālu, pamatojoties uz sākotnējo iemaksu atslēgu, kā precizēts I pielikumā. Šajā sākotnējo iemaksu atslēgā iekļautā pagaidu korekcija ir spēkā divpadsmit gadus pēc tam, kad konkrētā ESM dalībniece ir ieviesusi euro.

2. Ja jaunas ESM dalībnieces iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē gadā tieši pirms valsts iestāšanās ESM ir mazāks par 75% no Eiropas Savienības vidējā IKP uz vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām, tad šīs dalībnieces iemaksas atslēga ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanā, kas noteikta saskaņā ar 10. pantu, gūst labumu no pagaidu korekcijas un ir vienāda ar šādu summu:

a) 25% no procentuālās daļas šīs ESM dalībnieces valsts centrālās bankas ECB kapitāla, kas noteikts saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu; un

b) 75% no šīs ESM dalībnieces procentuālās daļas nacionālajā kopienākumā (NKI) atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē eurozonas reģionā gadā tieši pirms šīs dalībnieces iestāšanās ESM.

Procentuālās attiecības, kas minētas a) un b) apakšpunktā, noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam 0,0001 procentu punktam. Izmanto Eurostat publicētos statistiskos noteikumus.

3. Pagaidu korekcija, kas minēta 2. punktā, ir spēkā divpadsmit gadus pēc datuma, kad attiecīgā ESM dalībniece ir ieviesusi euro.

4. Atslēgas pagaidu korekcijas rezultātā saskaņā ar 2. pantu attiecīgo ESM dalībniecei iedalīto akciju proporciju pārdala to ESM dalībnieču starpā, kas negūst labumu no pagaidu korekcijas, pamatojoties uz to akciju valdījumu ECB, kāds noteikts saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu un pastāvējis tieši pirms akciju izlaišanas jaunajai ESM dalībniecei.

43. PANTS
Pirmie iecēlumi amatā

1. Katra ESM dalībniece ieceļ savu Valdes locekli un Valdes locekļa vietnieku divu nedēļu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā.

2. Valde ieceļ rīkotājdirektoru, un katrs Valdes loceklis ieceļ direktoru un direktora vietnieku divu mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā.

8. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. PANTS
Pievienošanās

Šis līgums ir atvērts, lai tam pievienotos citas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar 2. pantu, iesniedzot pieteikumu par savu līdzdalību, kādu ikviena šāda Eiropas Savienības dalībvalsts iesniedz ESM pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu atcelt šīs valsts izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu. Valde apstiprina jaunās ESM dalībnieces iestāšanās pieteikumu un ar to saistītos sīki izstrādātos tehniskos noteikumus, kā arī šajā līgumā veicamos pielāgojumus, kas tieši izriet no šādas pievienošanās. Pēc tam, kad Valde ir apstiprinājusi līdzdalības pieteikumu, jaunas ESM dalībnieces pievienojas, iesniedzot iestāšanās instrumentus depozitāram, kas par to informē pārējās ESM dalībnieces.

45. PANTS
Pielikumi

Šādi šā līguma pielikumi ir tā sastāvdaļa:

1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga; un

2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu.

46. PANTS
Deponējums

Šis līgums jādeponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam ("depozitārs"), kas apstiprinātās kopijas nodod visām līguma parakstītājām valstīm.

47. PANTS
Ratificēšana, apstiprināšana vai pieņemšana

1. Līguma parakstītājas valstis šo līgumu ratificē, apstiprina vai pieņem. Ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus iesniedz depozitāram.

2. Depozitārs informē pārējās līguma parakstītāja valstis par katru deponējumu un tā datumu.

48. PANTS
Stāšanās spēkā

1. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējušas tās parakstītājas valstis, kuru sākotnējais parakstītais kapitāls veido ne mazāk kā 90% no kopējā parakstītā akciju kapitāla, kas noteikts II pielikumā. Ja nepieciešams, ESM dalībnieču sarakstu koriģē; pēc tam tiek pārrēķināta atslēga I pielikumā un attiecīgi samazina kopējo reģistrēto kapitālu 8. panta 1. punktā un II pielikumā un sākotnējo kopējo apmaksāto akciju kopsummas nominālo vērtību 8. panta 2. punktā.

2. Katrā līguma parakstītājā valstī, kas pēc tā parakstīšanas deponē savu ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu, šis līgums stājas spēkā dienā pēc deponēšanas dienas.

3. Katrā valstī, kas pievienojas šim līgumam saskaņā ar 44. pantu, šis līgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta deponēšanas.

Briselē divtūkstoš divpadsmitā gada februāra otrajā dienā vienā oriģinālā, kura teksti holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāliešu, maltiešu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā ir līdzvērtīgi autentiski, un tos deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.


1 OV L 91, 6.4.2011, 1. lpp

 

 

I pielikums

ESM iemaksu atslēga

 

ESM dalībnieces

ESM atslēga(%)

 

Beļģijas Karaliste

3,4771

 
 

Vācijas Federatīvā Republika

27,1464

 
 

Igaunijas Republika

0,1860

 
 

Īrija

1,5922

 
 

Grieķijas Republika

2,8167

 
 

Spānijas Karaliste

11,9037

 
 

Francijas Republika

20,3859

 
 

Itālijas Republika

17,9137

 
 

Kipras Republika

0,1962

 
 

Luksemburgas Lielhercogiste

0,2504

 
 

Malta

0,0731

 
 

Nīderlandes Karaliste

5,7170

 
 

Austrijas Republika

2,7834

 
 

Portugāles Republika

2,5092

 
 

Slovēnijas Republika

0,4276

 
 

Slovākijas Republika

0,8240

 
 

Somijas Republika

1,7974

 
 

Kopā

100,0

 

 

II pielikums

Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu

ESM dalībniece

Akciju skaits

Parakstītais kapitāls (EUR)

Beļģijas Karaliste

243 397

24 339 700 000

Vācijas Federatīvā Republika

1 900 248

190 024 800 000

Igaunijas Republika

13 020

1 302 000 000

Īrija

111 454

11 145 400 000

Grieķijas Republika

197 169

19 716 900 000

Spānijas Karaliste

833 259

83 325 900 000

Francijas Republika

1 427 013

142 701 300 000

Itālijas Republika

1 253 959

125 395 900 000

Kipras Republika

13 734

1 373 400 000

Luksemburgas Lielhercogiste

17 528

1 752 800 000

Malta

5 117

511 700 000

Nīderlandes Karaliste

400 190

40 019 000 000

Austrijas Republika

194 838

19 483 800 000

Portugāles Republika

175 644

17 564 400 000

Slovēnijas Republika

29 932

2 993 200 000

Slovākijas Republika

57 680

5 768 000 000

Somijas Republika

125 818

12 581 800 000

Kopā

7 000 000

700 000 000 000

 

 

SG/BoG/2012/01/11

EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMS

VALDE

2012. gada 8. oktobra sanāksme

REZOLŪCIJA Nr. 11

Maksimālā aizdevuma lieluma noteikšana

VALDE NOLEMJ, ievērojot Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošanu 10. panta 1. punktu, noteikt maksimālo aizdevuma lielumu, kā norādīts pielikumā, kas pievienots šai rezolūcijai.

Pielikums. Euro grupas paziņojums, datēts ar 2012. gada 30. martu

Ierobežotas pieejamības dokuments paredzēts:

Valdes locekļiem,

Valdes locekļu vietniekiem

 

2012. gada 30. martā

Euro grupas ziņojums

Ekonomikas un monetārās savienības stabilitātes un integritātes nodrošināšana radīja nepieciešamību ātri un enerģiski veikt pasākumus, kas īstenoti pēdējā laikā un kas kopā ar turpmākajiem kvalitatīvajiem pasākumiem veicina virzību uz patiesu Fiskālās stabilitātes savienību.

Lai uzlabotu uzticēšanos tirgum un saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta euro samitā 2011. gada 9. decembrī un atkārtoti uzsvērta 2012. gada 2. martā, mēs esam vēlreiz izvērtējuši kopējo EFSI/ESM aizdevuma griestu (500 miljardi EUR) atbilstību, kuri paredz to, ka maksimālais aizdevuma apjoms ESM pašreiz ir 300 miljardi EUR, ņemot vērā to, ka 200 miljardi EUR ir EFSI ilgtermiņa saistības.

Esam vienojušies par šādiem principiem.

• ESM iemaksātais kapitāls būs pieejams ātrāk, nekā tika paredzēts Līgumā par ESM izveidošanu, saistībā ar valsts procedūrām. Divas kapitāla daļas tiks izmaksātas 2012. gadā: pirmā tiks izmaksāta jūlijā, bet otrā - līdz oktobra beigām. Turpmākās divas daļas tiks izmaksātas 2013. gadā, un pēdējā daļa - 2014. gada pirmajā pusē. Saskaņā ar Līgumu par ESM izveidošanu kapitāla maksājumi tiks paātrināti, ja būs nepieciešams saglabāt 15 % attiecību starp iemaksāto kapitālu un ESM neapmaksāto emisiju summu.

• No 2012. gada jūlija ESM būs galvenais jaunu programmu finansēšanas instruments. Savukārt EFSI tiks aktīvi izmantots vienīgi tām programmām, kuras tikušas sāktas pirms šā datuma. Pārejas periodā, kas ilgs līdz 2013. gada vidum, tas var tikt izmantots jaunās programmās, lai pilnībā nodrošinātu jauno aizdevuma kapacitāti, t. i., 500 miljardus EUR.

• Pašreizējie kopējie ESM/EFSI aizdevuma griesti, kas noteikti Līgumā par ESM izveidošanu, tiks paaugstināti līdz 700 miljardiem EUR, tā lai ESM un EFSI nepieciešamības gadījumā varētu darboties, kā aprakstīts iepriekš. Sākot no 2013. gada vidus, ESM maksimālais aizdevuma apjoms būs 500 miljardi EUR. Noteikts, ka ESM un EFSI apvienotie aizdevuma griesti arī turpmāk būs 700 miljardi EUR.

• Papildus 49 miljardi EUR no EFSM un 53 miljardi EUR no divpusējā Grieķijai paredzēto aizdevumu instrumenta jau ir samaksāti pašreizējo programmvalstu atbalstam. Kopīgi eirozona mobilizējas, lai nodrošinātu "ugunsmūri" aptuveni 800 miljardu EUR jeb vairāk nekā 1 triljona USD apmērā.

• Turklāt eirozonas dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt 150 miljardus EUR, papildus veicot divpusējas iemaksas SVF.

Eirozona ir panākusi būtisku progresu pēdējo 18 mēnešu laikā, cīnoties ar problēmām, kuras radījusi valstu parādu krīze. Ir panākts būtisks progress attiecībā uz fiskālo konsolidāciju un izaugsmi, kas veicināja strukturālās reformas vairākās valstīs, pielāgojumu programmu veiksmīgu īstenošanu Īrijā un Portugālē, Grieķijas privātā sektora iesaistīšanās (PSI) pasākumus un vienošanos par otru Grieķijai paredzēto programmu. Ir panākti svarīgi eirozonas pārvaldības uzlabojumi, patiecoties izmaiņām Stabilitātes un izaugsmes paktā, jaunajai makroekonomisko nelīdzsvarotību novēršanas procedūrai, Paktam "Euro plus" un fiskālajam nolīgumam, kas ietverts jaunajā Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Visbeidzot - ir ieviestas stingras drošības sistēmas. Šī visaptverošā stratēģija ir atmaksājusies, nodrošinot būtiskus tirgus apstākļu uzlabojumus.

 

 

Līguma pielāgojumi,
kas veikti tiešā saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos, latviešu valodā

Pirmā lapa

Pēc vārdiem "KIPRAS REPUBLIKA" tiek pievienoti vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA".

Līgumslēdzējas puses

Pēc vārdiem "Kipras Republika" tiek pievienoti vārdi "Latvijas Republika".

Līguma 8. panta 1. punkts

Skaitlis "700 000" tiek aizstāts ar skaitli "701 935,3".

Vārdi "septiņi miljoni" tiek aizvietoti ar vārdiem "septiņi miljoni deviņpadsmit tūkstoši trīssimt piecdesmit trīs".

Līguma 8. panta 2. punkts

Skaitlis "80 000" tiek aizstāts ar skaitli "80 221,2".

Līguma noslēguma panta papildinājums

Pēc pašreizējā Līguma noslēguma panta tiek pievienots šāds teksts: "Pēc Latvijas Republikas pievienošanās teksts latviešu valodā ir vienlīdz autentisks un tiek deponēts depozitāram glabāšanai arhīvā; depozitārs tā atbilstoši apliecinātu kopiju nosūta katrai līgumslēdzējai pusei."

I pielikums

Pašreizējā tabula tiek aizvietota ar šādu tabulu:

"ESM dalībvalsts

ESM iemaksa (%)

Beļģijas Karaliste

3,4675

Vācijas Federatīvā Republika

27,0716

Igaunijas Republika

0,1855

Īrija

1,5878

Grieķijas Republika

2,8089

Spānijas Karaliste

11,8709

Francijas Republika

20,3297

Itālijas Republika

17,8643

Kipras Republika

0,1957

Latvijas Republika

0,2757

Luksemburgas Lielhercogiste

0,2497

Malta

0,0729

Nīderlandes Karaliste

5,7012

Austrijas Republika

2,7757

Portugāles Republika

2,5023

Slovēnijas Republika

0,4264

Slovākijas Republika

0,8217

Somijas Republika

1,7924

Kopā

100,0"

Tabulas beigās tiek pievienots teksts "Iepriekš norādītie skaitļi noapaļoti līdz četriem decimāldaļskaitļiem".

 

II pielikums

Pašreizējā tabula tiek aizvietota ar šādu tabulu:

"ESM dalībvalsts

Kapitāla daļu skaits

Parakstītais kapitāls (EUR)

Beļģijas Karaliste

243 397

24 339 700 000

Vācijas Federatīvā Republika

1 900 248

190 024 800 000

Igaunijas Republika

13 020

1 302 000 000

Īrija

111 454

11 145 400 000

Grieķijas Republika

197 169

19 716 900 000

Spānijas Karaliste

833 259

83 325 900 000

Francijas Republika

1 427 013

142 701 300 000

Itālijas Republika

1 253 959

125 395 900 000

Kipras Republika

13 734

1 373 400 000

Latvijas Republika

19 353

1 935 300 000

Luksemburgas Lielhercogiste

17 528

1 752 800 000

Malta

5 117

511 700 000

Nīderlandes Karaliste

400 190

40 019 000 000

Austrijas Republika

194 838

19 483 800 000

Portugāles Republika

175 644

17 564 400 000

Slovēnijas Republika

29 932

2 993 200 000

Slovākijas Republika

57 680

5 768 000 000

Somijas Republika

125 818

12 581 800 000

Kopā

7 019 353

701 935 300 000"

 

 

Deklarācija

Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) dibināšanu, kas parakstīts 2012. gada 2. februārī, pušu pārstāvji, tiekoties Briselē 2012. gada 27. septembrī, vienojas par šādu skaidrojošu deklarāciju:

"Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma dibināšanu ("Līgums") 8. panta 5. punkts ierobežo ESM dalībnieces maksājumu saistības tādā nozīmē, ka nevienu Līguma noteikumu nevar skaidrot tā, ka tas rada maksājumu saistības, kuras pārsniedz attiecīgi katra ESM dalībnieka daļu reģistrētajā kapitālā, kā precizēts Līguma II pielikumā, ja nav saņemta katras dalībnieces pārstāvja iepriekšēja piekrišana un pienācīgi ņemtas vērā valsts procedūras.

Līguma 32. panta 5. punkts, 34. pants un 35. panta 1. punkts neliedz sniegt visaptverošu informāciju valstu parlamentiem, kā to paredz valsts tiesību akti.

Iepriekš minētie elementi ir būtisks pamats, lai līgumslēdzējas valstis atzītu Līguma noteikumus par saistošiem."

 

 

Sīki izstrādātie tehniskie noteikumi saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos

Sīki izstrādātie tehniskie noteikumi saistībā ar Latvijas Republikas pievienošanos ir šādi:

1. Pagaidu korekcija attiecībā uz Latvijas Republiku

Latvijas Republika ir tiesīga gūt labumu no pagaidu korekcijas, kas tiek aprēķināta saskaņā ar Līguma 42. panta 2. punktu.

Saistībā ar pagaidu korekciju Latvijas Republika veic sākotnējo iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā, parakstoties uz iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām.

Saskaņā ar Līguma 42. panta 3. punktu Latvijas Republikas pagaidu korekcijas periods beigsies 2026. gada 1. janvārī.

Saistībā ar to, ka beidzies pagaidu korekcijas periods, un tādēļ, lai Latvijas Republika izpildītu savu pienākumu veikt pilnu iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā, tā veic papildu iemaksu, parakstoties uz iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām. Šajā sakarībā ir jāņem vērā tas, ka skaitļi, kuri norādīti 2. un 7. punktā turpmākajā tekstā, ir aprēķināti, pieņemot, ka ne reģistrētais pamatkapitāls, ne attiecība starp iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām laikā no šā Līguma spēkā stāšanās Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas pagaidu korekcijas perioda beigām nemainās. Ja reģistrētais pamatkapitāls vai attiecība starp iemaksātajām kapitāla daļām un pieprasāmajām kapitāla daļām pirms Latvijas Republikas pagaidu korekcijas perioda beigām mainās, tad iepriekš minētie skaitļi atbilstošā veidā jāpārrēķina.

2. Latvijas Republikas iemaksa ESM sistēmā un parakstīšanās uz reģistrēto pamatkapitālu

Latvijas Republikas iemaksa ESM sistēmā sākotnēji ir 0,2757%. Šo procentu likmi noapaļo līdz četriem cipariem aiz komata.

Latvijas Republikas sākotnējais parakstītais kapitāls, proti, EUR 1 935 300 000, atbilst 19 353 kapitāla daļām, kuru skaitā ir 2212 iemaksātās kapitāla daļas un 17 141 pieprasāmās kapitāla daļas.

Kad pagaidu korekcijas periods būs beidzies, Latvijas Republika veiks papildu iemaksu reģistrētajā pamatkapitālā EUR 902 900 000 apmērā, parakstoties uz 1032 iemaksātajām kapitāla daļām un 7997 pieprasāmajām kapitāla daļām.

Latvijas Republika tad būs veikusi iemaksas kapitālā EUR 2 838 200 000 apmērā, kas atbildīs 28 382 kapitāla daļām, kuru skaitā būs 3244 iemaksātās kapitāla daļas un 25 138 pieprasāmās kapitāla daļas.

3. Pievienošanās instrumenta deponēšana

Saskaņā ar Līguma 44. pantu Latvijas Republika savu pievienošanās instrumentu, izdarot atsauci arī uz šiem sīki izstrādātajiem tehniskajiem noteikumiem, deponē depozitāram, kas par to informē citas ESM dalībvalstis.

4. Līguma pielāgojumu deponēšana

Līguma pielāgojumus ESM vārdā depozitāram deponē ESM rīkotājdirektors. Depozitārs sagatavo konsolidētu redakciju, izmantojot visus atšķirīgos autentiskos tekstus, un nosūta tos ESM dalībvalstīm.

5. Spēkā stāšanās Latvijas Republikā

Saskaņā ar Līguma 48. panta 3. punktu šis Līgums Latvijas Republikā stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta deponēšanas.

6. ESM acquis

Latvijas Republika pievienojas ESM, kāds tas ir tās pievienošanās dienā. Tieši tad pat, kad Latvijas Republika deponē savu pievienošanās instrumentu, tā deponē arī aktu, ar kuru tā pievienojas "Deklarācijai par Eiropas stabilitātes mehānismu", kas parakstīta Briselē 2012. gada 27. septembrī un ir deponēta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. Latvijas Republika turklāt atzīst, ka pēc tās pievienošanās tai ir saistošas visas pastāvošās ESM rezolūcijas un lēmumi.

7. Iemaksātā kapitāla maksājumi

Saskaņā ar Līguma 41. panta 1. punktu samaksa par iemaksātajām kapitāla daļām tādā apmērā, uz kuru sākotnēji parakstījusies ikviena no ESM dalībvalstīm, tiek veikta ar pieciem ikgadējiem maksājumiem, no kuriem katrs ir 20 % apmērā. Tā kā Latvijas Republika sākotnēji ir parakstījusies uz iemaksāto kapitālu EUR 221 200 000 apmērā, kas atbilst 2212 iemaksātajām kapitāla daļām, tā veiks piecus ikgadējus maksājumus - katru 20 % apmērā no šīs summas. Pirmais maksājums veicams piecpadsmit dienu laikā pēc pievienošanās, un atlikušie četri maksājumi veicami attiecīgi, kad apritējis gads, divi gadi, trīs gadi un četri gadi pēc pirmā maksājuma termiņa datuma.

ESM līguma 41. panta 2. punktā ir noteikts, kādos gadījumos ESM dalībvalstis paātrina samaksu par iemaksātajām kapitāla daļām; ESM līguma 41. panta 3. punktā ir noteikts, ka ESM dalībvalsts var nolemt paātrināt sava iemaksātā kapitāla daļas samaksu.

Beidzoties pagaidu korekcijas periodam, Latvijas Republika veic iemaksātā kapitāla maksājumu EUR 103 200 000 apmērā vienā maksājuma reizē mēneša laikā, kas sākas pēc pagaidu korekcijas perioda beigām.