Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 09.05.2012. - 31.12.2013. / Pamata
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt izvēlnē virs tiesību akta teksta.
Ministru kabineta noteikumi Nr.309

Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 26.§)
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē vietējā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētos gadījumus.

4. Attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālo zonu;

4.3. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslu, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība;

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Par koku ciršanu mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos zemes īpašnieks katru gadu, pirms sākt koku ciršanu, paziņo Valsts meža dienestam. Paziņojumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānoto ciršanas apjomu.

12. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto gadījumu.

13. Vietējā pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju:

13.1. 20 darbdienu laikā – ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

13.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

14. Vietējā pašvaldība lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

15. Vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 23.punktā minētās zaudējumu atlīdzības samaksas.

16. Veicot šo noteikumu 13.punktā minēto izvērtējumu, vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.

17. Pirms šo noteikumu 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanas vietējā pašvaldība rīko publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta publiski pieejamos objektos, kā arī šo noteikumu 22.punktā minētajos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

18. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

19. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja vietējā pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.

21. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot veidlapu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

22. Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

III. Zaudējumu atlīdzība par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

23. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība).

24. Zaudējumu atlīdzību (summu latos bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 3.pielikumā minētos koeficientus.

25. Zaudējumu atlīdzība netiek noteikta:

25.1. ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. ja kokus cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. ja kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājums

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 22.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309
Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja

Koku nociršanai ārpus meža nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja, ja koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros) atbilst šādiem rādītājiem:

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros)

I. Vietējās sugas

1.

Parastā kļavaAcer platanoides

2,1

2.

MelnalksnisAlnus glutinosa

1,5

3.

BaltalksnisAlnus incana

1,0

4.

Hibrīdais alksnisAlnus x pubescens

0,9

5.

Āra bērzs (kārpainais bērzs)Betula pendula (Betula verrucosa)

1,8

6.

Purva bērzs (pūkainais bērzs)Betula pubescens (Betula alba)

1,8

7.

Eiropas segliņšEuonymus europaeus

0,6

8.

Parastais osisFraxinus excelsior

2,1

9.

Parastais kadiķisJuniperus communis

0,5

10.

Meža ābeleMalus sylvestris

0,9

11.

Parastā ievaPadus avium

1,1

12.

Parastā eglePicea abies

1,8

13.

Parastā priedePinus sylvestris

1,5

14.

Parastā apsePopulus tremula

2,1

15.

Meža bumbierePyrus pyraster

0,9

16.

Parastais ozolsQuercus robur

2,4

17.

Blīgzna (pūpolvītols)Salix caprea

1,2

18.

Trauslais vītolsSalix fragilis

2,4

19.

ŠķetraSalix pentandra

1,0

20.

Parastais pīlādzisSorbus aucuparia

0,9

21.

Parastā liepaTilia cordata

2,1

22.

Parastā gobaUlmus glabra

2,4

23.

Parastā vīksnaUlmus laevis

2,4

II. Citzemju sugas

24.

Eiropas baltegleAbies alba

1,6

25.

Balzama baltegleAbies balsamea

0,9

26.

Vienkrāsas baltegleAbies concolor

1,0

27.

Sibīrijas baltegleAbies sibirica

1,1

28.

Lauku kļavaAcer campestre

0,9

29.

Kalnu kļavaAcer pseudoplatanus

1,3

30.

Sudraba kļavaAcer saccharinum

1,9

31.

Parastā zirgkastaņaAesculus hippocastanum

1,8

32.

Saldais ķirsisCerasus avium

1,0

33.

Eiropas dižskābardisFagus sylvatica

2,3

34.

Pensilvānijas osisFraxinus pennsylvanica

1,2

35.

Pelēkais riekstkoksJuglans cinerea

1,7

36.

Mandžūrijas riekstkoksJuglans mandshurica

1,0

37.

Eiropas lapegleLarix decidua

1,9

38.

Lēdebūra lapegleLarix ledebourii

1,8

39.

Eiropas ciedrupriedePinus cembra

1,0

40.

Melnā priedePinus nigra

1,2

41.

Sibīrijas ciedrupriedePinus sibirica

1,2

42.

Veimuta priedePinus strobus

1,6

43.

PapelePopulus spp.

3,0

44.

Menzīsa duglāzijaPseudotsuga menziesii

1,5

45.

Sarkanais ozolsQuercus rubra

1,2

46.

Baltā robīnijaRobinia pseudoacacia

1,2

47.

Baltais vītolsSalix alba

2,7

48.

Sarkstošais vītolsSalix x rubens

2,0

49.

Rietumu tūjaThuja occidentalis

0,9

50.

Krimas liepaTilia x euchlora

1,2

51.

Holandes liepaTilia x europaea

1,7

52.

Platlapu liepaTilia platyphyllos

1,9

Zemkopības ministre L.Straujuma
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309
Ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājums

Zemes īpašnieks (īpašnieki) vai tiesiskais valdītājs (tiesiskie valdītāji)

Vārds, uzvārds/
juridiskās personas nosaukums

Personas kods/
reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā

Deklarētā dzīvesvieta/juridiskā adrese


  
Saimniecības nosaukums 
  
Administratīvā teritorija 

Apliecinu, ka 20___.gadā savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē, kuras zemes lietošanas veids nav mežs, esmu cirtis kokus šādā apjomā:

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Zemes lietošanas veids

Nocirstās koksnes apjoms

Pārdotās koksnes apjoms

    
    
    
    
    

Apstiprinu, ka šeit sniegtās ziņas ir patiesas

Datums

Paraksts

Vārds, uzvārds

Zemkopības ministre L.Straujuma
3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija noteikumiem Nr.309
Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

Koeficienta nosaukums

Koeficienta apraksts

Koeficients

Koka diametra koeficientsDabā uzmērīts koka caurmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm). Ja tas nav iespējams, mēra celma caurmēru, to attiecīgi koriģējot saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.228 "Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība" noteikto korekcijas tabulu koka diametra noteikšanai 1,3 m augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma diametramkoka caurmērs
Koka sugas koeficientsMelnalksnis (Alnus glutinosa)

Parastā egle (Picea abies)

Parastā goba (Ulmus glabra)

Parastā (ogu) īve (Taxus baccata)

Parastā kļava (Acer platanoides)

Parastā liepa (Tilia cordata)

Parastais osis (Fraxinus excelsior)

Parastais ozols (Quercus robur)

Parastā priede (Pinus sylvestris)

Parastais skābardis (Carpinus betulus)

Parastā vīksna (Ulmus laevis)

Citzemju sugas, izņemot balto vītolu (Salix alba), papeli (Populus spp.), rietumu tūju (Thuja occidentalis) un ošlapu kļavu (Acer negundo)

2
Āra bērzs (kārpainais bērzs) (Betula pendula (Betula verrucosa))

Purva bērzs (pūkainais bērzs) (Betula pubescens (Betula alba))

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia)

Parastā ieva (Padus avium)

Parastais kadiķis (Juniperus communis)

1
Baltalksnis (Alnus incana)

Baltais vītols (Salix alba)

Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea)

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens)

Ošlapu kļava (Acer negundo)

Papele (Populus spp.)

Parastā apse (Populus tremula)

Šķetra (Salix pentandra)

Rietumu tūja (Thuja occidentalis)

Trauslais vītols (Salix fragilis)

0,8
Koka nociršanas iemesla koeficientsKoks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību0,1
Apstādījumu atjaunošana, teritorijas izgaismošana (izsauļošana), apstādījumu kopšana0,8
Būvniecība1,5
Cits iemesls1
Apdzīvotas vietas koeficientsRīga2,5
Pārējās republikas pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils)2
Pārējās pilsētas0,8
Ciemi0,5
Koka atrašanās vietas koeficientsPilsētas centrs, vecpilsēta2
Īpaši aizsargājama dabas teritorija, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālo zonu1
Pārējā pilsētas daļa; īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālā zona0,8
Vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktais koeficientsIzvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētas un ciema teritorijā, ekonomisko situāciju un citus sabiedrībai būtiskus aspektus, vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikts zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu0 līdz 1
Zemkopības ministre L.Straujuma
09.05.2012