Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2017. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dokumentu juridiskā spēka likums

1.pants. (1) Dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs, advokāts) (turpmāk — organizācija), vai fiziskā persona.

(2) Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

2.pants. (1) Likums nosaka prasības dokumenta oriģināla, atvasinājuma (noraksts, izraksts vai kopija) un dublikāta izstrādāšanai vai noformēšanai, lai tas iegūtu juridisku spēku.

(2) Elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums.

(3) Šā likuma noteikumi neattiecas uz likumu izstrādāšanu un noformēšanu, diplomātisko saraksti, kā arī uz tādu dokumentu ieviešanu un izpildi, kuri ir saistīti ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) standartu militārajā jomā.

3.pants. (1) Lai dokuments vai tā atvasinājums iegūtu juridisku spēku, fiziskā persona, izstrādājot un noformējot attiecīgo dokumentu, ievēro tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus.

(2) Lai dokuments vai tā atvasinājums iegūtu juridisku spēku, organizācija, izstrādājot un noformējot attiecīgo dokumentu, ievēro normatīvajos aktos, savos statūtos, nolikumā vai dibināšanas līgumā un citos organizācijas darbību reglamentējošos tiesību aktos noteiktās pilnvaras.

4.pants. (1) Lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus:

1) dokumenta autoru nosaukums;

2) dokumenta datums;

3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

(2) Tiesību aktos noteiktajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam būtu juridisks spēks, papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem rekvizītiem iekļauj šādus rekvizītus:

1) dokumenta izdošanas vietas nosaukums;

2) zīmoga nospiedums;

3) dokumenta apstiprinājuma uzraksts vai atzīme par dokumenta apstiprināšanu;

4) dokumenta reģistrācijas numurs.

(3) Dokumentā, kurā norādāms tā saņēmējs, lai šim dokumentam būtu juridisks spēks, norāda arī adresātu.

(4) Ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

5.pants. (1) Dokuments parakstāms pašrocīgi. Organizācijas dokumentu paraksta persona, kuras amats norādīts dokumentā. Personiskais paraksts, kas papīra dokumentā atveidots ar tehniskiem līdzekļiem, nenodrošina dokumenta juridisko spēku.

(2) Ja fiziskā persona ir rakstīt nepratēja vai fiziski nav spējīga parakstīt dokumentu un tās vietā dokumentu paraksta cita persona, šo faktu ar parakstu apliecina divi liecinieki. Parakstītajā dokumentā par lieciniekiem ietver ziņas, kas nepārprotami ļauj viņus identificēt.

6.pants. (1) Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks.

(2) Ja normatīvajos aktos dokumenta atvasinājuma pareizības notariāla apliecināšana nav noteikta kā obligāta, to var apliecināt ne tikai notārs, bet šajā pantā noteiktajos gadījumos arī organizācija vai fiziskā persona.

(3) Personu apliecinošu dokumentu atvasinājums neapliecina personas identitāti un tiesisko statusu un nav izmantojams tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai personu apliecinoša dokumenta oriģināla vietā.

(4) Fiziskā persona var apliecināt tāda dokumenta atvasinājuma pareizību:

1) kura autors ir šī persona;

2) kuru tā saņēmusi no citām fiziskajām personām un organizācijām, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora piekrišana.

(5) Organizācija var apliecināt tādu dokumentu atvasinājuma pareizību:

1) kuru autors tā ir;

2) kurus tā saņēmusi no citām organizācijām un fiziskajām personām, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora piekrišana;

3) (izslēgts ar 10.11.2016. likumu).

(51) Fiziskā persona un organizācija var apliecināt dokumentu atvasinājumu kopumu ar vienu apliecinājumu.

(6) Ja nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, persona, kura ir dokumenta atvasinājuma saņēmējs, var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

7.pants. (1) Dokumenta dublikātu izdod, pamatojoties uz pirmdokumentiem, saskaņā ar kuriem izdots dokumenta oriģināls. Dokumenta dublikātam ir tāds pats juridiskais spēks kā dokumenta oriģinālam.

(2) Dokumenta dublikātu izsniedz organizācija, kura izsniegusi dokumenta oriģinālu, vai šīs organizācijas saistību vai tiesību pārņēmējs. Dokumenta dublikāta izsniegšanai piemēro noteikumus, kas dublikāta izsniegšanas dienā ir spēkā attiecībā uz dokumenta oriģinālam atbilstošiem dokumentiem.

8.pants. (1) Dokumenta oriģināla, atvasinājuma un dublikāta izstrādāšanas un noformēšanas noteikumus, kā arī pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus, šo sistēmu veidojošo dokumentu grupas un prasības, kas ievērojamas, izstrādājot un noformējot pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts valodas likumā noteiktajos gadījumos dokumenta izstrādāšanā un noformēšanā ievēro minētā likuma prasības.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 28.maija lēmums “Par dokumentu dublikātu, norakstu un izrakstu pareizības apliecināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 6.maijā.
Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze
Rīgā 2010.gada 19.maijā
01.01.2017