Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.855

Rīgā 2009.gada 14.decembrī (prot. Nr.87 11.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Majoros 1904

1. Ministru kabinets (adrese - Rīga, Brīvības bulvāris 36, LV-1520) ir izskatījis Mihaila Bareina (adrese - Rīga, Elizabetes iela 17-1, LV-1010) 2006.gada 30.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 30.augustā ar Nr.1.398).

2. Mihails Bareins ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 1904) Jūrmalā, Majoros 1904 (turpmāk - valsts īpašuma objekts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts sastāv no zemes vienības 141 m2 platībā un paviljona-pamatiem (būves kadastra apzīmējums 1300 009 1904 001);

3.2. valsts īpašuma objekts 2008.gada 3.martā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000427416 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

3.3. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2009.gada 4.jūnija kadastra izziņu Nr.11-06-LR2/779 valsts īpašuma objekts atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (87 m2) un jūras (pludmales) aizsargjoslā (54 m2);

3.4. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.5. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta normas mērķis ir nodrošināt to, ka zeme Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā tiks saglabāta valsts īpašumā tās īpaši aizsargājamā statusa dēļ;

3.6. atbilstoši Civillikuma 968.pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu;

3.7. likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 13.pants nosaka, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā;

3.8. ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka paviljons-pamati (būves kadastra apzīmējums 1300 009 1904 001) Jūrmalā, Majoros 1904, nav patstāvīgs īpašuma objekts un zeme pieder valstij, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītu ēku nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu;

3.9. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4., 3.6., 3.7. un 3.8.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāja - Mihaila Bareina - viedokli, jo Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts aizliedz atsavināt valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķis ir samazināt piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabāt meža aizsargfunkcijas, novērst erozijas procesu attīstību, aizsargāt piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.3. un 3.4.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu ir lietderīgs, kā arī vai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu un Civillikuma 968.pantu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe