Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.07.2021. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1375

Rīgā 2009.gada 30.novembrī (prot. Nr.85 26.§)
Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta 4.2 daļu

1. Noteikumi nosaka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos (turpmāk – piekraste) iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību.

2. Ikgadējos kopējos nozvejas apjoma limitus piekrastē nosaka, pamatojoties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem par Latvijas Republikai iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma limita kārtējam gadam un Zvejniecības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto par zvejai piekrastē iedalāmajiem nozvejas apjoma limitiem, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1. ja specializētā mencu zveja piekrastes ūdeņos ir atļauta, mencu nozvejas apjoma limitu komerciālajai zvejai Baltijas jūras piekrastei saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu sadala procentuāli pa pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem, bet komerciālajai zvejai Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē ar jebkura veida zvejas rīku, kad menca nav zvejas mērķsuga, – kā procentuāli nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Rīgas jūras līča vai attiecīgi Baltijas jūras piekrastes ūdeņiem;

2.2. tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita;

2.3. reņģu nozvejas pārējo apjoma limitu Rīgas jūras līča piekrastei pēc tīklu zvejai šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas sadala saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu procentuāli pa ģeogrāfiskiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem;

2.4. ja attiecīgajā gadā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē konkrētai zivju sugai noteiktais kopējais nozvejas apjoma limits tiek pārsniegts un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošajos tieši piemērojamos tiesību aktos noteikto Latvijai nākamā gada nozvejas apjoma limits tiek samazināts, Zemkopības ministrija to ņem vērā, aprēķinot konkrētās zivju sugas nākamā gada kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 828 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101)

3. Atbilstoši šiem noteikumiem un valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar piekrastes ūdeņiem, tiek noteikts zvejas rīku skaita limits (2. pielikums), kā arī aprēķināts mencu nozvejas apjoma limits (1. pielikums) un reņģu nozvejas apjoma limits attiecīgiem Rīgas jūras līča ģeogrāfiskiem rajoniem (3. pielikums), kurš ir izmantojams piekrastes zvejā.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

4. Zemkopības ministrija līdz kārtējā gada 15. decembrim savā tīmekļa vietnē publisko un attiecīgajām pašvaldībām nosūta saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu aprēķināto attiecīgo zivju sugu kopējo nozvejas apjoma limitu piekrastē, kā arī pašvaldībām piekrastes zvejai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu aprēķinātos mencu nozvejas apjoma limitus un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu aprēķinātos reņģu nozvejas apjoma limitus attiecīgajos Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajos rajonos.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

4.1 Ja kādā šo noteikumu 3. pielikumā minētajā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā ir sasniegts tam kārtējam gadam iedalītais reņģu nozvejas apjoma limits un zveja tikusi apturēta, institūts atbilstoši kompetencei veic attiecīgu nozvejas datu analīzi, kā arī sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita apguves prognozēm pa ģeogrāfiskiem rajoniem līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka kādā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apjoma limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks apgūts, Zemkopības ministrija limitu kārtējam gadam pārdala ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apjoma limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali Zemkopības ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

5. Pašvaldība, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus piekrastē, veic šādas darbības:

5.1. fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki), iedala zvejas rīku skaitu un, ja tas ir noteikts un atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, – mencu nozvejas apjomu. Citām zivju sugām (izņemot mencas) atsevišķiem zvejniekiem nozvejas apjomu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā nenorāda;

5.2. nodrošina, ka kopējais zvejniekiem iedalītais zvejas rīku skaits vai mencu nozvejas apjoms nepārsniedz pašvaldībai noteikto piekrastes zvejas limitu, kā arī izskata to zvejnieku pieprasījumus, kas zvejo, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktā minēto kopējo zvejas limitu, par iespēju saņemt mencu nozvejas apjoma limitu, ja gada laikā citu zivju sugu zvejā ir sasniegts 100 kilogramu liels mencu piezvejas apjoms;

5.3. saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu uz katru pašvaldības piekrastei noteikto tīklu limita skaita vienību iedala limitu – viens zivju vai reņģu tīkls, kas ir garāks par 50 metriem, bet nepārsniedz 100 metrus, vai divi līdz 50 metru gari zivju vai reņģu tīkli, ņemot vērā, ka līdz 50 metru gara tīkla limits var tikt iedalīts izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā (vienam zvejniekam viens tīkla limits);

5.4. iedalot rūpnieciskās zvejas limitus pašpatēriņa zvejniekiem, ievēro nosacījumu, ka vienu zvejas kuģi gada laikā zvejas darbībām var izmantot ne vairāk kā trīs pašpatēriņa zvejnieki.

(Grozīts ar MK 31.01.2012. noteikumiem Nr. 86; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 101; grozījums 5.2. apakšpunktā par vārda un skaitļa aizstāšanu  "8. punktā" ar skaitli un vārdu "5.punktā" stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

5.1 Pašvaldība nedrīkst pārdalīt citiem zvejas tiesību nomniekiem to zvejas rīku limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, pēdējo viņa īpašumā esošo zvejas kuģi, kā arī stāvvada limitu, kas bija iedalīts zvejas tiesību nomniekam, kurš nodevis sadalīšanai (tai skaitā sagriežot metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību, zvejā ar stāvvadiem iesaistītu zvejas kuģi un saņēmis par to atbalstu atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumiem Nr. 323 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam "Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana"". Zemkopības ministrija apkopo minēto informāciju un attiecīgajai piekrastes pašvaldībai samazina šo noteikumu 2. pielikumā kopējo tai piešķirto zvejas rīku skaita limitu.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

5.2 Pašvaldībām ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt kritērijus piekrastes zvejas limitu sadalei attiecībā uz pašpatēriņa zvejniekiem, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi, pēc nepieciešamības nosakot zvejas rīku skaita ierobežojumu vienai mājsaimniecībai.

(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)

6. Saskaņā ar pašvaldību savstarpēju vienošanos līdz kalendāra gada beigām pašvaldībai iedalīto mencu nozvejas apjoma limitu vai tā daļu var nodot citai šo noteikumu 1.pielikumā minētajai pašvaldībai, ja pēc kārtējā gada 1.jūnija pašvaldībai ir palicis zvejniekiem neiedalīts mencu nozvejas apjoma limits. Pašvaldība piecu dienu laikā pēc mencu nozvejas apjoma limita nodošanas citai pašvaldībai informē Zemkopības ministriju un Valsts vides dienestu par nozvejas limita nodošanu un nodotā limita apjomu.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.549)

7. Katram zvejniekam pašpatēriņa zvejai gadā var iedalīt ne vairāk kā vienu zivju tīklu, ne vairāk kā vienu reņģu tīklu, ne vairāk kā vienu lucīšu murdu un ne vairāk kā 100 āķu. Zvejniekam pašpatēriņa zvejai var iedalīt visu minēto zvejas rīku veidu limitu, bet vienlaikus zvejā var lietot tikai vienu zvejas rīku veidu.

(MK 03.01.2013. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 702)

8. Pašvaldībai ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem nodalīt pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai atsevišķu zvejas rīku vai nozvejas apjoma limita daļu no pašvaldībai noteiktā kopējā zvejas limita:

8.1. līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai ne mazāk kā vienu zvejas rīka vienību, vai līdz pieciem procentiem no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs nedod iespēju iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai;

8.2. vairāk nekā piecus procentus no pašvaldībai noteiktā attiecīgā zvejas rīku veida limita vai no pašvaldībai noteiktā attiecīgās zivju sugas nozvejas apjoma kopējā limita, ja, izmantojot Zvejniecības likumā komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi nesasniedz attiecīgās pašvaldības piekrastei noteikto kopējo zvejas limitu un arī pēc šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā nodalītā limita tas vēl papildus būtu nepieciešams pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai. Par šo papildu limita daļu, kas pārsniedz piecus procentus, pašvaldība rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību.

(MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā)

9. Institūts apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos Zemkopības ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un Zemkopības ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas zvejas pārtraukšanu piekrastē.

10. Ja zvejnieks zvejo blakus esošās piekrastes pašvaldības administratīvajā teritorijā, iedalītais zvejas rīku limits izmantojams tikai tajā piekrastes daļā, kas robežojas ar pašvaldības administratīvo teritoriju, kurā attiecīgais zvejas rīku limits ir piešķirts, vienlaikus pieļaujot 200 metru pielaidi uz katru pusi no iedomāta krasta līnijas perpendikula, kas vilkts no blakus esošo piekrastes pašvaldību administratīvo teritoriju robežpunkta uz krasta līnijas, to turpinot jūras virzienā līdz 20 metru dziļuma izobatai.

11. Pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par piekrastei noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu rekomendāciju par pašvaldību priekšlikumiem, kā arī, ja nepieciešams, rekomendāciju par šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem zvejas rīku un nozvejas apjomu limitiem. Zinātniski pamatotā rekomendācijā institūts ietver situācijas aprakstu, nozvejas datu un attiecīgo zivju sugu krājumu stāvokļa analīzi, kā arī secinājumus un rekomendāciju par konkrēto zvejas limitu izmaiņu iespējām vai nepieciešamību.

(MK 23.12.2014. noteikumu Nr.828 redakcijā)

12. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.1 punktā minēto nosacījumu, un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

(MK 31.01.2012. noteikumu Nr.86 redakcijā)

13. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.

14. Šo noteikumu 3., 9., 11. un 12.punktā minētās institūta funkcijas līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375

(Pielikums MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā, pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2021. sk. grozījumu 2. punktu)

Mencu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums komerciālajai zvejai pa pašvaldībām piekrastē

Nr. p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Nozvejas limits (%) no piekrastei noteiktā kopējā pieļaujamā mencu nozvejas apjoma

1.

Ventspils valstspilsēta

1,21

2.

Ventspils novadsTārgales pagasts

1,29

Vārves pagasts

0,96

Užavas pagasts

2,54

Jūrkalnes pagasts

10,09

Kopā

14,87

3.

Dienvidkurzemes novadsSakas pagasts

20,62

Vērgales pagasts

7,74

Medzes pagasts

0,67

Nīcas pagasts

28,76

Rucavas pagasts

5,11

Kopā

62,90

4.

Liepājas valstspilsēta

17,82

5.

Baltijas jūras piekrastes pašvaldībasVentspils valstspilsēta, Ventspils novads, Dienvidkurzemes novads, Liepājas valstspilsēta

2,00*

6.

Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībasLimbažu novads, Saulkrastu novads, Ādažu novads, Rīgas valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Talsu novads

1,20*

Piezīme. * Nesadalīts apjoms no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā pa visām pašvaldībām.
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375
Zvejas rīku skaita limits sadalījumā pa pašvaldībām piekrastē

(Pielikums MK 11.02.2021. noteikumu Nr. 101 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

Nr.
p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Reņģu stāvvadi

Zivju murdi1

Lucīšu murdi

Sīkzivju murdi

Zivju tīkli

Reņģu tīkli

Zivju āķi

Zivju vadi

Akmeņplekstu tīkli2

Plekstu vadi

Apaļo jūras-
grunduļu murdi3

1.

Limbažu novads (Salacgrīvas pagasts, Ainažu pagasts, Liepupes pagasts)

21

53

85

1

196

27

7500

NA

NA

NA

10

2.

Saulkrastu novadsSkultes pagasts

4

2

45

NA

30

5

500

NA

NA

NA

1

Saulkrastu pagasts, Saulkrasti

8

11

56

NA

95

53

1600

NA

NA

NA

1

3.

Ādažu novads (Carnikavas pagasts)

5

6

10

NA

10

NA

500

NA

NA

NA

NA

4.

Rīgas valstspilsēta

6

24

23

NA

95

20

500

NA

NA

NA

NA

5.

Jūrmalas valstspilsēta

13

12

40

NA

105

1154

1100

NA

NA

NA

NA

6.

Tukuma novads (Engures pagasts)

16

10

260

2

308

152

3000

NA

NA

NA

6

7.

Talsu novadsMērsraga pagasts

2

2

65

1

55

67

2000

NA

NA

NA

3

Rojas pagasts

10

11

105

5

90

45

2000

NA

NA

NA

10

Kolkas pagasts

325

15

28

5

150

45

1000

NA

NA

SN5

3

8.

Ventspils valstspilsēta

1

NA

2

NA

35

10

500

NA

15

SN

NA

9.

Ventspils novads

8

20

50

NA

599

209

6500

2

121

SN

6

10.

Dienvidkurzemes novadsSakas pagasts,

Pāvilostas pilsēta

6

1

22

NA

2236

62

3700

1

78

SN

10

Vērgales pagasts

NA

NA

7

NA

656

28

3200

NA

7

SN

NA

Medzes pagasts

NA

NA

NA

NA

13

5

500

NA

5

SN

NA

Nīcas pagasts

15

7

30

NA

2306

150

8000

3

45

SN

15

Rucavas pagasts

10

NA

2

NA

1806

62

4000

3

45

SN

10

11.

Liepājas valstspilsēta

7

1

50

NA

1926

125

5000

1

30

SN

12

 

Kopā

164

175

880

14

2671

1180

51100

10

346

87

Saīsinājumi.

1. NA – attiecīgo zvejas rīku limits nav attiecināms.

2. SN – attiecīgo zvejas rīku skaits nav ierobežots.

Piezīmes.

1 Laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim zvejas limitam iedalītos zivju murdus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu sīkzivju murdu salaku zvejai.

2 Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam akmeņplekstu zvejas limitam iedalītos tīklus atļauts aizvietot ar attiecīgu skaitu zivju tīklu citu zivju sugu zvejai.

3 Apaļo jūrasgrunduļu murdus izmanto laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

4 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē no kopējā reņģu tīklu limita 30 reņģu tīklus var izmantot salaku zvejai laikposmā no 1. decembra līdz 15.  aprīlim.

5 Talsu novada pašvaldības Kolkas pagasta teritorijas piekrastē:

1) posmā no Kolkasraga līdz Sīkragam reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 26, pārējā pašvaldības teritorijas piekrastē reņģu stāvvadu skaits nepārsniedz 6;

2) plekstu vadus atļauts izmantot Irbes jūras šaurumā uz rietumiem no līnijas, kas savieno Kolkasragu (57° 45' 60'' N; 22° 36' 40'' E) ar Kāvinina bāku (57° 58' 95'' N; 22° 11' 77'' E).

6 No kopējā zivju tīklu limita laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir izmantojami grunts tīkli ar acs izmēru 60–70 mm:

1) Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sakas un Vērgales pagastu teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Nīcas pagasta teritorijas piekrastē – 100 gabalu, Rucavas pagasta teritorijas piekrastē – 50 gabalu;

2) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijas piekrastē – 100 gabalu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 30.novembra
noteikumiem Nr.1375
Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limita procentuālais sadalījums pa piekrastes ģeogrāfiskajiem rajoniem

(Pielikums MK 23.12.2014. noteikumu Nr. 828 redakcijā)

Nr.
p. k.

Pašvaldība, uz kuras teritorijas piekrasti attiecas limits

Rīgas jūras līča piekrastes dalījums ģeogrāfiskos rajonos

Rīgas jūras līča reņģu nozvejas apjoma limits (%)
pa piekrastes ģeogrāfiskiem rajoniem pēc šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā limita nodalīšanas

1.Limbažu novads

Austrumu rajons

21,7

2.Saulkrastu novads

Dienvidu rajons

35,1

3.Ādažu novads
4.Rīgas valstspilsēta
5.Jūrmalas valstspilsēta
6.Tukuma novads

Rietumu rajons

43,2

7.Talsu novads
01.07.2021