1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un dzīvnieku barības, arī barības sastāvdaļu, premiksu, barības piedevu (turpmāk – barība) nekaitīguma prasības.
2. Noteikumu prasību izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).
3. Barībā maksimāli pieļaujamo barības piesārņojuma daudzumu nosaka miligramos uz vienu kilogramu barības, kuras barības mitruma saturs ir 12 procentu.
5. Dzīvnieku un cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi nekaitīga barība ir nebojāta barība, kurā barības piesārņojuma (vielas vai produkta, kas atrodas barības maisījumos, barības sastāvdaļās, premiksos un barības piedevās un rada draudus dzīvnieka un cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi vai ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti un nekaitīgumu) maksimāli pieļaujamais daudzums nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās normas.
6. Barību, kurā piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, aizliegts samaisīt ar barību, kurā piesārņojums nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu.
7. Papildbarībā piesārņojums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās piesārņojuma maksimāli pieļaujamās normas barības maisījumiem.
8. Barības apritē iesaistītā persona informē dienestu par katru gadījumu, kad ir aizdomas, ka barības piesārņojums:
8.1. pārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās piesārņojuma maksimāli pieļaujamās normas;
8.2. var radīt nopietnus draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.
9. Dienests, rodoties pamatotām aizdomām par barības piesārņojumu, aizliedz barību lietot un izplatīt, kā arī nekavējoties:
9.1. nosūta barības paraugu laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu piesārņojuma veidu un līmeni;
9.2. noskaidro iespējamo piesārņojuma avotu;
9.3. noskaidro citus barības veidus vai pārtiku, kas varētu būt piesārņota.
10. Ja izmeklējumu rezultāti apstiprina piesārņojumu barībā un tas rada draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi:
10.1. dienests nosaka piesārņotās barības pārstrādes vai iznīcināšanas veidu;
10.2. barības apritē iesaistītā persona, nenodarot kaitējumu dzīvnieku vai cilvēku veselībai vai videi, piesārņoto barību attīra, pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu.
11. Ja ar piesārņoto barību ir ēdināti produktīvie dzīvnieki, rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos par atliekvielu kontroles un finansēšanas kārtību noteiktajām prasībām.
12. Ja dzīvnieku izcelsmes produkti ir iegūti no dzīvniekiem, kas ir ēdināti ar piesārņoto barību, rīkojas saskaņā ar pārtikas nekaitīgumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
13. Ja piesārņotā barība ir izplatīta citā valstī, dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par ātrās reaģēšanas sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē noteiktajām prasībām nekavējoties informē šo valsti par piesārņoto barību un norāda veiktos un plānotos pasākumus, lai novērstu piesārņojuma radīto risku.
14. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts šo noteikumu 2.pielikumā minētais nevēlamo vielu darbības līmenis (nevēlamo vielu līmenis, kas tuvojas maksimāli pieļaujamajam līmenim, bet to vēl nav sasniedzis), dienests veic pastiprinātus kontroles pasākumus, bet dzīvnieku barības apritē iesaistītās personas – koriģējošus pasākumus, lai samazinātu un novērstu piesārņojumu.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.maija Direktīvas 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;
2) Komisijas 2003.gada 17.jūnija Direktīvas 2003/57/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;
3) Komisijas 2003.gada 31.oktobra Direktīvas 2003/100/EK, kas groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;
4) Komisijas 2005.gada 27.janvāra Direktīvas 2005/8/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;
5) Komisijas 2005.gada 5.decembra Direktīvas 2005/86/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz kamfehloru;
6) Komisijas 2005.gada 5.decembra Direktīvas 2005/87/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz svinu, fluoru un kadmiju;
7) Komisijas 2006.gada 3.februāra Direktīvas 2006/13/EK, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifeniliem (PCB);
8) Komisijas 2006.gada 29.septembra Direktīvas 2006/77/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par hlororganisko savienojumu maksimāli pieļaujamiem daudzumiem dzīvnieku barībā;
9) Komisijas 2008.gada 25.jūlija Direktīvas 2008/76/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;
10) Komisijas 2009.gada 10.februāra Direktīvas 2009/8/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/32/EK I pielikumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem kokcidiostatu vai histomonostatu daudzumiem, ko nenovēršami pārnes uz barību, kas nav atļaujā paredzētā barība;
11) Komisijas 2009.gada 23.novembra Direktīvas 2009/141/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par arsēna, teobromīna, Datura sp., Ricinus communis L., Croton tiglium L. un Abrus precatorius L. maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem;
12) Komisijas 2010.gada 9.februāra Direktīvas 2010/6/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK attiecībā uz dzīvsudrabu, brīvo gosipolu, nitrītiem un Mowrah, Bassia, Madhuca.
Nr. | Piesārņojums | Barība | Maksimāli pieļaujamais |
1. | Arsēns(1) (16) | Barības sastāvdaļas | |
1.1. zāles, lucernas un sarkanā āboliņa milti; nospiesti cukurbiešu graizījumi; nospiesti melases cukurbiešu graizījumi | 4 | ||
1.2. palmu kodolu rauši | 4(2) | ||
1.3. fosfāti un kaļķainās jūras aļģes | 10 | ||
1.4. kalcija karbonāts | 15 | ||
1.5. magnija oksīds | 20 | ||
1.6. barība, kas iegūta zivju vai citu jūras dzīvnieku pārstrādē | 25(2) | ||
1.7. jūras aļģu milti un no jūras aļģēm iegūtas barības sastāvdaļas | 40(2) | ||
1.8. citas barības sastāvdaļas | 2 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
1.9. pilnvērtīga barība zivīm un kažokzvēriem | 10(2) | ||
1.10. cita pilnvērtīga barība | 2 | ||
Papildbarība | |||
1.11. minerālbarība | 12 | ||
1.12. cita papildbarība | 4 | ||
1.13. dzelzs daļiņas, kuras izmanto par marķieri | 50 | ||
Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu grupā | |||
1.14. vara sulfāta pentahidrāts un vara karbonāts | 50 | ||
1.15. cinka oksīds, mangāna oksīds un vara oksīds | 100 | ||
1.16. citas piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu grupā | 30 | ||
2. | Svins(3) | Barības sastāvdaļas | |
2.1. rupjā lopbarība zaļmasā(4) | 30 | ||
2.2. fosfāti un kaļķainās jūras aļģes | 15 | ||
2.3. kalcija karbonāts | 20 | ||
2.4. raugi | 5 | ||
2.5. citas barības sastāvdaļas | 10 | ||
Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā | |||
2.6. cinka oksīds | 400 | ||
2.7. mangāna oksīds, dzelzs karbonāts, vara karbonāts | 200 | ||
2.8. citas piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā | 100 | ||
Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā | |||
2.9. vulkāniskas izcelsmes klinoptilolīts | 60 | ||
2.10. citas piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā | 30(3) | ||
Premiksi | 200 | ||
Papildbarība | |||
2.11. minerālbarība | 15 | ||
2.12. cita papildbarība | 10 | ||
Pilnvērtīga barība | 5 | ||
3. | Fluors(5) | Barības sastāvdaļas (izņemot dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas) | 150 |
3.1. dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot jūras vēžveidīgos, piemēram, jūras krilu | 500 | ||
3.2. jūras vēžveidīgie, piemēram, jūras krils | 3000 | ||
3.3. fosfāti | 2000 | ||
3.4. kalcija karbonāts | 350 | ||
3.5. magnija oksīds | 600 | ||
3.6. kaļķainas jūras aļģes | 1000 | ||
3.7. vermikulīts (E 561) | 3000 | ||
Papildbarība, kurā: | |||
3.8. fosfors < 4 % | 500 | ||
3.9. fosfors > 4 % | 125 uz | ||
Pilnvērtīga barība, izņemot pilnvērtīgu barību liellopiem, aitām un kazām | 150 | ||
3.10. pilnvērtīga barība liellopiem, aitām un kazām: | |||
3.10.1. laktācijas periodā | 30 | ||
3.10.2. izņemot laktācijas periodu | 50 | ||
3.11. pilnvērtīga barība cūkām | 100 | ||
3.12. pilnvērtīga barība mājputniem | 350 | ||
3.13. pilnvērtīga barība cāļiem | 250 | ||
3.14. pilnvērtīga barība zivīm | 350 | ||
4. | Dzīvsudrabs(17) (18) | Barības sastāvdaļas | |
4.1. barība, kas iegūta zivju un citu jūras dzīvnieku pārstrādē | 0,5 | ||
4.2. kalcija karbonāts | 0,3 | ||
4.3. citas barības sastāvdaļas | 0,1 | ||
Pilnvērtīga barība un papildbarība | |||
4.4. minerālbarība | 0,2 | ||
4.5. pilnvērtīga zivju barība | 0,2 | ||
4.6. pilnvērtīga barība suņiem, trušiem, zirgiem un kažokzvēriem | 0,3 | ||
4.7. cita pilnvērtīga barība un papildbarība | 0,1 | ||
5. | Nitrīti | Barības sastāvdaļas | |
5.1. zivju milti | 30 (izteikts kā nātrija nitrīts) | ||
5.2. skābbarība | – | ||
5.3. citas barības sastāvdaļas | 15 (izteikts kā nātrija nitrīts) | ||
Pilnvērtīga barība | |||
5.4. suņu un kaķu pilnvērtīga barība ar mitruma saturu virs 20 % | – | ||
5.5. cita pilnvērtīga barība | 15 (izteikts kā nātrija nitrīts) | ||
6. | Kadmijs(6) | 6.1. augu izcelsmes barības sastāvdaļas | 1 |
6.2. dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas | 2 | ||
Minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | |||
6.3. fosfāti | 10 | ||
6.4. citas minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | 2 | ||
Piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā | |||
6.5. vara oksīds, mangāna oksīds, cinka oksīds un mangāna sulfāta monohidrāts | 30 | ||
6.6. citas piedevas, kas ietilpst saliktu mikroelementu funkcionālajā grupā | 10 | ||
Piedevas, kas ietilpst saistvielu un pretsalipes vielu funkcionālajā grupā | 2 | ||
Premiksi | 15 | ||
Minerālbarība, kurā: | |||
6.7. fosfors < 7 % | 5 | ||
6.8. fosfors > 7 % | 0,75 uz 1 % fosfora, | ||
6.9. papildbarība mājas (istabas) dzīvniekiem | 2 | ||
6.10. cita papildbarība | 0,5 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
6.11. pilnvērtīga barība mājas (istabas) dzīvniekiem | 2 | ||
6.12. pilnvērtīga barība teļiem, jēriem un kazlēniem un cita kompleksā barība | 0,5 | ||
6.13. pilnvērtīga barība liellopiem, aitām un kazām un barība zivīm | 1 | ||
7. | Aflatoksīns B1 | Barības sastāvdaļas | |
7.1. barības sastāvdaļas | 0,02 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
7.2. liellopiem, aitām un kazām | 0,02 | ||
7.3. slaucamām govīm | 0,005 | ||
7.4. teļiem un jēriem | 0,01 | ||
7.5. cūkām un putniem (izņemot jaundzīvniekus) | 0,02 | ||
7.6. cita pilnvērtīga barība | 0,01 | ||
7.7. liellopiem, aitām un kazām | 0,02 | ||
Papildbarība | |||
7.8. liellopiem, aitām un kazām (izņemot slaucamas govis, teļus un jērus) | 0,02 | ||
7.9. cūkām un putniem (izņemot jaundzīvniekus) | 0,02 | ||
7.10. cita papildbarība | 0,005 | ||
8. | Ciānūdeņražskābe (zilskābe) | Barības sastāvdaļas | |
8.1. linsēklas | 250 | ||
8.2. linsēklu rauši | 350 | ||
8.3. manioka produkti un mandeļu rauši | 100 | ||
8.4. citas barības sastāvdaļas | 50 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
8.5. pilnvērtīga barība cāļiem | 10 | ||
8.6. cita pilnvērtīga barība | 50 | ||
9. | Brīvais gosipols | Barības sastāvdaļas | |
9.1. kokvilnas sēklas | 5000 | ||
9.2. kokvilnas sēklu rauši un milti | 1200 | ||
9.3. citas barības sastāvdaļas | 20 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
9.4. pilnvērtīga barība liellopiem | 500 | ||
9.5. pilnvērtīga barība aitām (izņemot jērus) un kazām (izņemot kazlēnus) | 300 | ||
9.6. pilnvērtīga barība putniem (izņemot dējējvistas) un teļiem | 100 | ||
9.7. pilnvērtīga barība trušiem, jēriem, kazlēniem un cūkām (izņemot sivēnus) | 60 | ||
9.8. cita pilnvērtīga barība | 20 | ||
10. | Teobromīns | Pilnvērtīga barība | |
10.1. cūkām | 200 | ||
10.2. suņiem, trušiem, zirgiem un kažokzvēriem | 50 | ||
10.3. cita pilnvērtīga barība | 300 | ||
11. | Gaistošā sinepju eļļa | Barības sastāvdaļas | |
11.1. rapšu sēklu rauši | 4000 (noteikts kā izotiocianāts) | ||
11.2. citas barības sastāvdaļas | 100 | ||
Pilnvērtīga barība | |||
11.3. liellopiem, aitām un kazām (izņemot jaundzīvniekus) | 1000 (noteikts kā izotiocianāts) | ||
11.4. cūkām (izņemot sivēnus) un putniem | 500 (noteikts kā izotiocianāts) | ||
11.5. cita pilnvērtīga barība | 150 (noteikts kā izotiocianāts) | ||
12. | Viniltiooksa-zolidons (Vinyloxazolidine thione) | Pilnvērtīga barība | |
12.1. putniem | 1000 | ||
12.2. dējējvistām | 500 | ||
13. | Melnie graudi (Claviceps purpurea) | Visa barība | 1000 |
14. | Nezāļu sēklas un nemalti un nesasmalcināti augļi, kas satur alkaloīdus, glikozīdus vai citas toksiskas vielas, atsevišķi vai kopā, tostarp Datura sp. | Visa barība | 3000
1000 |
15. | Sēklas un miziņas no Ricinus communis L., Groton tiglium L. un Albus precatorius L., kā arī to pārstrādes produkti(19), atsevišķi vai kopā | Visa barība | 10 |
16. | Krotalāriju ģints (Crotalaria spp.) | Visa barība | 100 |
17. | Aldrīns(7) | 17.1. tauki un eļļas | 0,1(8) |
17.2. zivju barība | 0,02(8) | ||
17.3. cita barība | 0,01(8) | ||
18. | Dieldrīns(7) | 18.1. tauki un eļļas | 0,1(8) |
18.2. zivju barība | 0,02(8) | ||
18.3. cita barība | 0,01(8) | ||
19. | Kampehlors (toksafēns) – radniecīgo indikatorvielu CHB 26, 50 un 62(9) summa | 19.1. zivis, citi ūdens dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti | 0,02 |
19.2. zivju eļļa(10) | 0,2 | ||
19.3. zivju barība(10) | 0,05 | ||
20. | Hlordāns (cis-izomēru un trans-izomēru un oksihlordāna summa, izteikta ar hlordānu) | 20.1. tauki un eļļas | 0,05 |
20.2. cita barība | 0,02 | ||
21. | DDT (DDT, DDD (vai TDE) un DDE izomēru summa, kas izteikta kā DDT) | 21.1. visa barība, izņemot taukus un eļļu | 0,05 |
21.2. tauki un eļļa | 0,5 | ||
22. | Endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfānsulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns) | 22.1. kukurūza un tās pārstrādes produkti | 0,2 |
22.2. eļļas augu sēklas un to pārstrādes produkti | 0,5 | ||
22.3. neapstrādāta augu eļļa | 1,0 | ||
22.4. pilnvērtīga barība zivīm | 0,005 | ||
22.5. cita barība | 0,1 | ||
23. | Endrīns (endrīna un delta ketoendrīna summa, kas izteikta kā endrīns) | 23.1. tauki un eļļas | 0,05 |
23.2. cita barība | 0,01 | ||
24. | Heptahlors (heptahlora un heptahlorepoksīda summa, kas izteikta kā heptahlors) | 24.1. tauki un eļļas | 0,2 |
24.2. cita barība | 0,01 | ||
25. | Heksahlorbenzols (HCB) | 25.1. tauki un eļļas | 0,2 |
25.2. cita barība | 0,01 | ||
26. | Heksahlorcikloheksāns (HCH) | 26.1. tauki un eļļas | 0,2 |
26.2. cita barība | 0,02 | ||
beta izomēri | Pilnvērtīga barība | ||
26.3. slaucamām govīm | 0,005 | ||
26.4. cita pilnvērtīga barība | 0,01 | ||
Barības sastāvdaļas | |||
26.5. tauki un eļļas | 0,1 | ||
26.6. citas barības sastāvdaļas | 0,01 | ||
gamma izomēri | 26.7. tauki un eļļas | 2,0 | |
26.8. cita barība | 0,2 | ||
27. | Dioksīni | ||
27.1. dioksīni – polihlordibenzo- para-dioksīni (PCDD) un polihlordibenzofurāni (PCDF) – kopējais saturs atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktajiem toksiskuma ekvivalences | 27.1.1. augu valsts izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus | 0,75 ng | |
27.1.2. augu eļļas un to blakusprodukti | 0,75 ng | ||
27.1.3. minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | 1,0 ng | ||
27.1.4. dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki | 2,0 ng | ||
27.1.5. citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti | 0,75 ng | ||
27.1.6. zivju eļļa | 6,0 ng | ||
27.1.7. zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (14) | 1,25 ng | ||
27.1.8. zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 2,25 ng | ||
27.1.9. saistvielu un pretsaķepes barības vielu grupas: kaolīna māli, kalcija sulfāta dihidrāts, vermikulīts, natrolīts-fonolīts, sintētiskie kalcija alumināti un nogulumiežu izcelsmes klinoptilolīts | 0,75 ng | ||
27.1.10. minerālvielu grupas barības piedevas | 1,0 ng | ||
27.1.11. premiksi | 1,0 ng | ||
27.1.12. barības maisījumi, izņemot barības maisījumus, kas paredzēti kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem un zivīm | 0,75 ng | ||
27.1.13. barības maisījumi, kas paredzēti mājas (istabas) dzīvniekiem un zivīm | 2,25 ng | ||
27.2. dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PCDF), un polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktajiem toksiskuma ekvivalences | 27.2.1. augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus | 1,25 ng | |
27.2.2. augu eļļas un to blakusprodukti | 1,5 ng | ||
27.2.3. minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | 1,5 ng | ||
27.2.4. dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki | 3,0 ng | ||
27.2.5. citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti | 1,25 ng | ||
27.2.6. zivju eļļa | 24,0 ng | ||
27.2.7. zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku (14) | 4,5 ng | ||
27.2.8. zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 11,0 ng | ||
27.2.9. saistvielu un pretsaķepes vielu grupas barības piedevas | 1,5 ng | ||
27.2.10. minerālvielu grupas barības piedevas | 1,5 ng | ||
27.2.11. premiksi | 1,5 ng | ||
27.2.12. barības maisījumi, izņemot barības maisījumus, kas paredzēti kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem un zivīm | 1,5 ng | ||
27.2.13. barības maisījumi, kas paredzēti mājas (istabas) dzīvniekiem un zivīm | 7,0 ng | ||
28. | Nelobīti meža dižskābarža augļi (Fagus silvatica L.) | ||
29. | (Svītrots ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.395) | ||
30. | Tapiokas augs (Jatropha curcas L.) | ||
31. | (Svītrots ar MK 27.04.2010. noteikumiem Nr.395) | ||
32. | Indijas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. integrifolia (West.) Thell.) | ||
33. | Sareptas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. juncea) | ||
34. | Ķīnas sinepes (Brassica juncea (L.) Czern. and Coss. ssp. juncea var. lutea Batalin) | ||
35. | Melnās sinepes (Brassica nigra (L.) Koch) | ||
36. | Salmonella ģints mikroorganismi | Visa barība | Nav pieļaujams 25 gramos barības |
37. | Dezoksinivalenols | Barības sastāvdaļas | |
37.1. labība un labības produkti, izņemot kukurūzas blakusproduktus | 8 | ||
37.2. kukurūzas blakusprodukti | 12 | ||
Papildbarība un pilnvērtīga barība, | 5 | ||
37.3. papildbarība un pilnvērtīga barība cūkām | 0,9 | ||
38. | Zearalenons | Barības sastāvdaļas | |
38.1. labība un labības produkti, izņemot kukurūzas blakusproduktus | 2 | ||
38.2. kukurūzas blakusprodukti | 3 | ||
Papildbarība un pilnvērtīga barība | |||
38.3. papildbarība un pilnvērtīga barība sivēniem un jauncūkām (jaunas sivēnmātes) | 0,1 | ||
38.4. papildbarība un pilnvērtīga barība sivēnmātēm un nobarojamām cūkām | 0,25 | ||
38.5. papildbarība un pilnvērtīga barība teļiem, slaucamām govīm, aitām (tostarp jēriem) un kazām (tostarp kazlēniem) | 0,5 | ||
39. | Ohratoksīns | Barības sastāvdaļas | |
39.1. labība un labības produkti | 0,25 | ||
Papildbarība un pilnvērtīga barība | 5 | ||
39.2. papildbarība un pilnvērtīga barība cūkām | 0,05 | ||
39.3. papildbarība un pilnvērtīga barība mājputniem | 0,1 | ||
40. | Fumonizīns B1 + B2 | Barības sastāvdaļas | |
40.1. kukurūza un kukurūzas produkti | 60 | ||
Papildbarība un pilnvērtīga barība | |||
40.2. papildbarība un pilnvērtīga barība cūkām, zirgiem, trušiem un mājas (istabas) dzīvniekiem | 5 | ||
40.3. papildbarība un pilnvērtīga barība zivīm | 10 | ||
40.4. papildbarība un pilnvērtīga barība mājputniem | 20 | ||
40.5. papildbarība un pilnvērtīga barība pieaugušiem atgremotājiem (vecākiem par četriem mēnešiem) un ūdelēm | 50 | ||
41. | Lazalocīdnātrijs(10) | Barības sastāvdaļas | 1,25 |
Barības maisījumi | |||
41.1. suņiem, teļiem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem, tītariem (> 12 nedēļām) un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 1,25 | ||
41.2. gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 12 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad lazalocīdnātrija lietošana ir aizliegta | 1,25 | ||
41.3. citām dzīvnieku sugām | 3,75 | ||
41.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot lazalocīdnātriju | (15) | ||
42. | Narazīns(10) | Barības sastāvdaļas | 0,7 |
Barības maisījumi | |||
42.1. tītariem, trušiem, zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,7 | ||
42.2. gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad narazīna lietošana ir aizliegta | 0,7 | ||
42.3. citām dzīvnieku sugām | 2,1 | ||
42.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot narazīnu | (15) | ||
43. | Salinomicīnnātrijs(10) | Barības sastāvdaļas | 0,7 |
Barības maisījumi | |||
43.1. zirgu dzimtas dzīvniekiem, tītariem, dējējputniem un dējējvistām (> 12 nedēļām) | 0,7 | ||
43.2. gaļas vistām, dējējvistām (< 12 nedēļām) un gaļas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad salinomicīnnātrija lietošana ir aizliegta | 0,7 | ||
43.3. citām dzīvnieku sugām | 2,1 | ||
43.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot salinomicīnnātriju | (15) | ||
44. | Monenzīnnātrijs(10) | Barības sastāvdaļas | 1,25 |
Barības maisījumi | |||
44.1. zirgu dzimtas dzīvniekiem, suņiem, mazajiem atgremotājiem (aitām un kazām), pīlēm, liellopiem, piena lopiem, dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un tītariem (> 16 nedēļām) | 1,25 | ||
44.2. gaļas vistām, dējējvistām (< 16 nedēļām) un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad monenzīnnātrija lietošana ir aizliegta | 1,25 | ||
44.3. citām dzīvnieku sugām | 3,75 | ||
44.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot monenzīnnātriju | (15) | ||
45. | Semduramicīnnātrijs(10) | Barības sastāvdaļas | 0,25 |
Barības maisījumi | |||
45.1. dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,25 | ||
45.2. gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad semduramicīnnātrija lietošana ir aizliegta | 0,25 | ||
45.3. citām dzīvnieku sugām | 0,75 | ||
45.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot semduramicīnnātriju | (15) | ||
46. | Alfa-amonija maduramicīns(10) | Barības sastāvdaļas | 0,05 |
Barības maisījumi | |||
46.1. zirgu dzimtas dzīvniekiem, trušiem, tītariem (> 16 nedēļām), dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,05 | ||
46.2. gaļas vistām un tītariem (< 16 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad alfa-amonija maduramicīna lietošana ir aizliegta | 0,05 | ||
46.3. citām dzīvnieku sugām | 0,15 | ||
46.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot alfa-amonija maduramicīnu | (15) | ||
47. | Robenidīna hidrohlorīds(10) | Barības sastāvdaļas | 0,7 |
Barības maisījumi | |||
47.1. dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,7 | ||
47.2. gaļas vistām, gaļas un vaislas trušiem un tītariem laikposmā pirms nokaušanas, kad robenidīna hidrohlorīda lietošana ir aizliegta | 0,7 | ||
47.3. citām dzīvnieku sugām | 2,1 | ||
47.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot robenidīna hidrohlorīdu | (15) | ||
48. | Dekokvināts(10) | Barības sastāvdaļas | 0,4 |
Barības maisījumi | |||
48.1. dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,4 | ||
48.2. gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad dekokvināta lietošana ir aizliegta | 0,4 | ||
48.3. citām dzīvnieku sugām | 1,2 | ||
48.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot dekokvinātu | (15) | ||
49. | Halofuginona hidrobromīds(10) | Barības sastāvdaļas | 0,03 |
Barības maisījumi | |||
49.1. dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un tītariem (> 12 nedēļām) | 0,03 | ||
49.2. gaļas vistām un tītariem (< 12 nedēļām) laikposmā pirms nokaušanas, kad halofuginona hidrobromīda lietošana ir aizliegta | 0,03 | ||
49.3. citām dzīvnieku sugām, kas nav dējējvistas (< 16 nedēļām) | 0,09 | ||
49.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot halofuginona hidrobromīdu | (15) | ||
50. | Nikarbazīns(10) | Barības sastāvdaļas | 0,5 |
Barības maisījumi | |||
50.1. zirgu dzimtas dzīvniekiem, dējējputniem un dējējvistām (> 16 nedēļām) | 0,5 | ||
50.2. gaļas vistām laikposmā pirms nokaušanas, kad nikarbazīna (kombinējot ar narazīnu) lietošana ir aizliegta | 0,5 | ||
50.3. citām dzīvnieku sugām | 1,5 | ||
50.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot nikarbazīnu (kombinējot ar narazīnu) | (15) | ||
51. | Diklazurils(10) | Barības sastāvdaļas | 0,01 |
Barības maisījumi | |||
51.1. dējējputniem, dējējvistām (> 16 nedēļām) un gaļas tītariem (> 12 nedēļām) | 0,01 | ||
51.2. gaļas un vaislas trušiem laikposmā pirms nokaušanas, kad diklazurila lietošana ir aizliegta | 0,01 | ||
51.3. citām dzīvnieku sugām, izņemot dējējvistas (< 16 nedēļām), gaļas vistas un gaļas tītarus (< 12 nedēļām) | 0,03 | ||
51.4. premiksi lietošanai barībā, kurā nav atļauts lietot diklazurilu | (15) |
Piezīmes.
1. (1) Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas uz kopējo arsēna daudzumu konkrētajā produktā.
2. (2) Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pieprasījuma atbildīgais komersants veic analīzes, lai pārliecinātos, ka neorganiskā arsēna saturs ir zemāks par 2 ppm. Šādas analīzes ir būtiski veikt jūras aļģu sugai Hizikia fusiforme.
3. (3) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu svina daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (pieci masas procenti) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.
4. (4) Rupjās lopbarības zaļmasā iekļauti dzīvnieku barībai paredzēti produkti, piemēram, siens, skābbarība, svaiga zāle.
5. (5) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu fluora daudzumu, kad to 20 minūtes ekstrahē 1N sālsskābē apkārtējā temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.
6. (6) Maksimālā pieļaujamā koncentrācija attiecas uz analītiski nosakāmu kadmija daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (pieci masas procenti) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir vienlīdz efektīva.
7. (7) Atsevišķi vai kopā, izsakot ar dieldrīnu.
8. (8) Maksimāli pieļaujamais daudzums aldrīnam un dieldrīnam (atsevišķi vai kopā), izsakot ar dieldrīnu.
9. (9) Numurēšanas sistēma atbilstoši Parlar, liekot priekšā “CHB” vai “Parlar #”
– CHB 26: 2-endo, 3-ekso, 5-endo, 6-ekso, 8, 8, 10, 10-oktohlorbornāns;
– CHB 50: 2-endo, 3-ekso, 5-endo, 6-ekso, 8, 8, 8, 9, 10-nonahlorbornāns;
– CHB 62: 2, 2, 5, 5, 8, 9, 9, 10, 10-nonahlorbornāns.
10. (10) Neskarot atļautos daudzumus, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām.
11. (11) Atsevišķi dioksīniem noteikto maksimāli pieļaujamo saturu (PCDD/F) piemēro pārejas periodā. Dzīvnieku barībai paredzētajos produktos, kas minēti šā pielikuma 27.1.apakšpunktā, pārejas periodā ievēro gan maksimāli pieļaujamo dioksīnu saturu, gan maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) kopējo saturu.
12. (12) Lielākā pieļaujamā koncentrācija. To aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības, kas nepārsniedz noteikšanas robežas, ir vienādas ar noteikšanas robežu.
13. (13) Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktie toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) sanāksmē 1997.gada 15.–18.jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et. Al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).
14. (14) Maksimāli pieļaujamo saturu nenosaka svaigām zivīm, kuras tieši piegādā un neapstrādātas izmanto kažokzvēru barības ražošanai. Svaigām zivīm, ko izmanto tiešai mājas (istabas) dzīvnieku, zooloģiskā dārza un cirka dzīvnieku barošanai, piemērojamais maksimāli pieļaujamais saturs ir 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg un 8,0 ng WHO-PCDD/F-PCB-TEQ/kg produkta. Nedrīkst pieļaut no šiem dzīvniekiem (kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem, zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekiem) iegūtu produktu un no tiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes proteīnu nokļūšanu pārtikas ķēdē un tos nedrīkst izbarot saimniecībā audzētiem dzīvniekiem, kurus tur, baro vai audzē pārtikas ražošanai.
15. (15) Maksimālā pieļaujamā vielas koncentrācija premiksā ir tāda, lai vielas daudzums barībā nepārsniegtu 50 % no noteiktā maksimālā pieļaujamā daudzuma, ievērojot premiksa lietošanas instrukcijas.
16.(16) Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas uz analītiski nosakāmu arsēna daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 tilp. %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir tikpat efektīva.
17.(17) Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas uz kopējo dzīvsudraba daudzumu.
18. (18) Maksimāli pieļaujamais daudzums attiecas uz analītiski nosakāmu dzīvsudraba daudzumu, kad to 30 minūtes ekstrahē slāpekļskābē (5 tilp. %) vārīšanās temperatūrā. Var piemērot līdzvērtīgas ekstrahēšanas procedūras, kuras izmantojot ir pierādīts, ka šāda ekstrahēšanas procedūra ir tikpat efektīva.
19. (19) Ciktāl iespējams noteikt, izmantojot analītisko mikroskopu.
Nr. | Nevēlamās vielas | Dzīvnieku barība | Darbības līmenis | Piezīmes un papildu informācija (piemēram, izpētes veids) |
1. 2. | Dioksīni – polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PCDF) kopējais saturs atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktajiem toksiskuma ekvivalences koeficientiem (WHO-TEF (1)) | 1.1. augu valsts izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus |
1.2. augu eļļas un to blakusprodukti | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.3. minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.4. dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki | 1,0 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.5. citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.6. zivju eļļa | 5,0 ng | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
1.7. zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 1,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
1.8. zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 1,75 ng | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
1.9. saistvielu un pretsaķepes vielu grupas barības piedevas | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus pasākumus piesārņojuma avota samazināšanai vai likvidēšanai | ||
1.10. minerālvielu grupas barības piedevas | 0,5 ng | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.11. premiksi | 0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.12. barības maisījumi, izņemot kažokzvēru, mājas (istabas) dzīvnieku un zivju barību | 0,5 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
1.13. zivju barība, mājas (istabas) dzīvnieku barība | 1,75 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg(2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
Dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) kopējais saturs atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktajiem toksiskuma ekvivalences koeficientiem (1) | 2.1. augu valsts izcelsmes barības sastāvdaļas, izņemot augu eļļas un to blakusproduktus | 0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | |
2.2. augu eļļas un to blakusprodukti | 0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.3. minerālu izcelsmes barības sastāvdaļas | 0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.4. dzīvnieku tauki, tostarp piena tauki un olu tauki | 0,75 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.5. citi sauszemes dzīvnieku produkti, tostarp piens un piena produkti, olas un olu produkti | 0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.6. zivju eļļa | 14,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
2.7. zivis, citi ūdensdzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, izņemot zivju eļļu un zivju proteīna hidrolizātus, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 2,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
2.8. zivju proteīna hidrolizāti, kas satur vairāk nekā 20 % tauku | 7,0 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās | ||
2.9. saistvielu un pretsaķepes vielu grupas barības piedevas | 0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.10. minerālvielu grupas barības piedevas | 0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.11. premiksi | 0,35 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.12. barības maisījumi, izņemot kažokzvēru, mājas (istabas) dzīvnieku un zivju barību | 0,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg(2) | Piesārņojuma avota identificēšana. Pēc identificēšanas, ja iespējams, veic atbilstošus piesārņojuma avota likvidēšanas vai tā radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumus | ||
2.13. zivju barība, mājas (istabas) dzīvnieku barība | 3,5 ng WHO-PCB-TEQ/kg (2) | Daudzos gadījumos piesārņojuma avotu nav nepieciešams noteikt, jo piesārņojuma fona koncentrācija dažās teritorijās atbilst darbības līmenim vai ir augstāka par to. Tomēr, ja darbības līmenis tiek pārsniegts, reģistrē visu informāciju (piemēram, paraugu ņemšanas laiku, to ģeogrāfisko izcelsmi, zivju sugas), lai turpmāk veiktu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorbifenilu (PCB) satura ierobežošanas pasākumus attiecīgajās dzīvnieku barības sastāvdaļās |
Piezīmes.
1. (1) Pasaules Veselības organizācijas (PVO) (WHO) noteiktie toksiskuma ekvivalences koeficienti WHO-TEF kaitīgās iedarbības bīstamības riska novērtēšanai uz cilvēka organismu, pamatojoties uz PVO (WHO) sanāksmē 1997.gada 15.–18.jūnijā Stokholmā (Zviedrija) izteiktajiem atzinumiem (Van den Berg et. Al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).
2. (2) Lielākā pieļaujamā koncentrācija. To aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības, kas nepārsniedz noteikšanas robežu, ir vienādas ar noteikšanas robežu.