Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā energoapgādes komersanti (turpmāk – piegādātājs) piegādā un enerģijas lietotāji (turpmāk – lietotājs) lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem;

1.2. gadījumus, kādos ir aprēķināma kompensācija, ja piegādātājs konstatē, ka lietotājs ir pārkāpis šos noteikumus vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu un uzrauga centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensācijas atbilstību;

1.4. rēķina informācijas un papildu informācijas saturu.

(Grozīts ar MK 01.02.2022. noteikumiem Nr. 91; MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 590; MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 622)

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. siltumapgādes sistēmas piederības robeža – siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp piegādātāju un lietotāju;

2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā siltuma slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar piegādātāja un lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi;

2.3. siltumenerģijas skaitītājs – uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem;

2.4. norēķina periods – laikposms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un par to samaksā;

2.5. tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēma – lietotāja siltumapgādes sistēma, kura pieslēgta tieši piegādātāja siltumtīkliem un kurā cirkulē piegādātāja siltumnesējs;

2.6. atdalītā siltumapgādes sistēma – lietotāja siltumapgādes sistēma, kas ar siltummaiņiem atdalīta no piegādātāja siltumtīkliem;

2.7. siltumnesējs – ūdens, ūdens tvaiks vai cita viela, ko izmanto siltumenerģijas piegādei;

2.8. individuālais siltumpunkts – lietotāja iekārtu komplekts ēkas vai būves siltumapgādes sistēmas pieslēgšanai siltumtīklam, atvienošanai no siltumtīkla, siltumnesēja parametru kontrolei, siltumenerģijas padeves regulēšanai uz apkures sistēmu, ventilācijas sistēmu un karstā ūdens apgādes sistēmu;

2.9. temperatūras grafiks – grafiski vai tabulā attēlota siltumnesēja turpgaitas temperatūras, atgaitas temperatūras un āra gaisa temperatūras sakarība uz siltumapgādes sistēmas piederības robežas;

2.10. siltuma maksas sadalītājs – instruments radiatoru proporcionālās siltuma atdeves reģistrācijai galalietotāju un koplietošanas telpās.

(Grozīts ar MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 628)

3. Siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un piegādātāja un lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk – līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.

4. Lietotājs brīdina piegādātāju par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.

5. Mēneša laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas piegādātājs izsniedz lietotājam siltumapgādes sistēmas pieslēgšanas tehniskos noteikumus (turpmāk – pieslēgšanas tehniskie noteikumi) šādos gadījumos:

5.1. jaunu siltumizmantošanas iekārtu, ēku vai būvju pieslēgšanas projekta izstrādei;

5.2. ja nepieciešams mainīt atļauto maksimālo slodzi;

5.3. ja mainās siltumenerģijas patēriņš;

5.4. ja nepieciešams mainīt siltumapgādes shēmas un siltumnesēja parametrus siltumpunktā, kas tieši pieslēgts piegādātāja siltumtīkliem.

6. Pieslēgšanas tehniskajos noteikumos nosaka:

6.1. siltumavotu, lietotāja siltumtīklu pievienošanas vietu un siltuma piegādes regulēšanas veidu;

6.2. siltumnesēja parametrus pievienošanas vietā;

6.3. atļauto maksimālo slodzi, ņemot vērā citu iespējamo lietotāju siltumapgādes sistēmu pieslēgšanu;

6.4. prasības siltumtīklu caurlaides spējas izmaiņām;

6.5. siltumavotā atdodamā kondensāta daudzumu un kvalitāti;

6.6. siltumenerģijas patēriņa uzskaites un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas kārtību;

6.7. prasības siltumtīkliem un siltumpunktiem;

6.8. prasības tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmām;

6.9. temperatūras grafiku, siltumnesēja caurplūdes daudzumu un siltumnesēja kvalitātes rādītājus;

6.10. siltumapgādes sistēmas piederības robežu (turpmāk – piederības robeža).

7. Visos siltumavotos uzstāda siltumtīklos nodotās siltumenerģijas daudzuma uzskaites un siltumnesēju parametru kontroles mēraparātus.

8. Norēķinus starp piegādātāju un lietotāju par piegādāto siltumenerģiju veic, pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem. Siltumenerģijas skaitītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi lietotājam nodrošina piegādātājs (ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi).

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 628 redakcijā)

8.¹ (Svītrots ar MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 622)

8.² Daudzdzīvokļu un nedzīvojamās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju, lietotājs, kas ir ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, vai piegādātājs (tiešo norēķinu gadījumā) sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot galalietotāju dzīvokļos, mākslinieku darbnīcās vai nedzīvojamās telpās uzstādīto individuālo siltumenerģijas skaitītāju rādījumus. Ja individuālo siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, izmanto siltuma maksas sadalītājus. Karstā ūdens patēriņa noteikšanai dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā izmanto karstā ūdens patēriņa skaitītājus.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

8.³ Šo noteikumu 8.² punkta prasības attiecas uz tādām ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras:

8.³ 1. ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas;

8.³ 2. tiek atjaunotas par Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 628 redakcijā)

8.⁴ Šo noteikumu 8.² punktā minēto individuālo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un apkopi daudzdzīvokļu un nedzīvojamās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju, nodrošina ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

8.⁵ Siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes atbilstību attiecīgajām prasībām nodrošina saskaņā ar standartu LVS EN 834+AC:2021 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem. Ierīces ar elektroenerģijas avotu".

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

8.⁶ Ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, jaunu individuālo siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā nodrošina, ka turpmāk uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju rādījumi ir nolasāmi attālināti.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

8.⁷ Ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, nodrošina, ka no 2027. gada 1. janvāra visu individuālo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumi ir nolasāmi attālināti.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

8.⁸ Ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi, piegādātājs nodrošina, ka jaunu piegādātāja siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju rādījumi ir nolasāmi attālināti, bet no 2027. gada 1. janvāra visu piegādātāja siltumenerģijas skaitītāju rādījumi ir nolasāmi attālināti.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

9. Piegādātāja pienākums (ja piegādātājs un lietotājs nav vienojušies citādi) ir triju nedēļu laikā pēc siltumenerģijas skaitītāju pārbaudēm, nomaiņas, pārvietošanas vai remonta atjaunot siltumenerģijas uzskaiti ar siltumenerģijas skaitītājiem.

10. Siltumenerģijas skaitītājus uzstāda saskaņā ar pieslēgšanas tehnis­kajiem noteikumiem.

11. Siltumenerģijas skaitītājus pēc uzstādīšanas, remonta vai pārbaudes pieņem lietošanai piegādātājs un lietotājs. Piegādātāja pārstāvis pārbauda to uzstādīšanas pareizību un komplektāciju, nosaka un noplombē pieslēgšanas vietas un noformē aktu par siltumenerģijas skaitītāja pieņemšanu lietošanā. Lietotājs nodrošina skaitītāju plombēšanas tehniskās iespējas.

12. Lietotājs ir atbildīgs par siltumenerģijas skaitītāju un plombu saglabāšanu un nekavējoties ziņo piegādātājam par siltumenerģijas skaitītāju bojājumiem.

13. Lietotājs saskaņo ar piegādātāju darbus lietotāja siltumapgādes sistēmā, kuru dēļ mainās siltumenerģijas skaitītāju pieslēgšanas shēma vai siltumenerģijas skaitītāji tiek pārvietoti.

14. Lietotājs tā siltumapgādes sistēmā papildus siltumenerģijas skaitītājam var uzstādīt kontroles uzskaites mēraparātus, nesaskaņojot ar piegādātāju.

15. Par siltumenerģijas skaitītājiem izmanto tikai tādus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām siltumenerģijas skaitītājiem un par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu noteiktajām prasībām.

16. Piegādātājs saskaņā ar līgumu uz piederības robežas nodrošina šādus siltumnesēja parametrus:

16.1. siltumnesēja turpgaitas vidējo diennakts temperatūru (regulē siltumavotā) atbilstoši līgumā minētajam temperatūras grafikam. Piegādātājs nav atbildīgs par turpgaitas temperatūras pazemināšanos laikposmā, kad lietotājs siltumenerģiju nepatērē vai patērē mazāk par līgumā noteikto minimālo daudzumu;

16.2. līgumā noteikto tvaika parametru (pieļaujamā novirze ir pieci procenti);

16.3. siltumnesēja spiedienu turpgaitas un atgaitas cauruļvadā atbilstoši pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem un līgumam.

17. Ja piegādātāja vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, piegādātājs samaksā lietotājam kompensāciju, kas atbilst nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtībai.

18. Piegādātāja vainas dēļ lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzumu aprēķina pa diennaktīm kā starpību starp vidējo diennakts patēriņu trijās dienās pēc siltumapgādes atjaunošanas līgumā noteiktajā apjomā un faktisko diennakts patēriņu. Aprēķinot nepiegādātās siltumenerģijas daudzumu apkurei un ventilācijai, ņem vērā vidējo diennakts āra gaisa temperatūru un lieto koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 35. punktu.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

19. Ierobežotas siltumenerģijas piegādes faktisko laiku un iemeslu reģistrē atbilstoši siltumenerģijas skaitītāju un kontroles mēraparātu rādījumiem un to siltumavotos, siltumtīklos un individuālajos siltumpunktos. Lietotāja iesniegumu par to, ka siltumenerģija netiek piegādāta, piegādātājs izskata 10 dienu laikā.

20. Piegādātājs saskaņo lietotāja apkures sistēmu pieslēgšanas nosacījumus vai atvienošanas laiku 10 dienu laikā pēc lietotāja iesnieguma saņemšanas.

21. Ja notikusi stihiska nelaime (piemēram, ugunsgrēks, negaiss, vētra, zemestrīce, plūdi, ilgstošs sniegputenis un aukstums, kad āra gaisa temperatūra ilgāk par 48 stundām ir par trim un vairāk grādiem pēc Celsija zemāka par temperatūru, kas paredzēta, projektējot siltumapgādes sistēmu), piegādātājs nav atbildīgs par to, ka netiek ievēroti siltumnesēja parametri. Piegādātājs nav atbildīgs par to, ka siltumnesējs netiek piegādāts vai netiek ievēroti siltumnesēja parametri, šādos gadījumos:

21.1. lietotāja personāla vai trešo personu apzinātas vai neapzinātas darbības, kuru dēļ ir traucēta normāla siltumapgāde;

21.2. līgumā noteiktā patēriņa režīma neievērošana;

21.3. saskaņā ar šo noteikumu 26., 27. un 28.punktu;

21.4. enerģētiskās krīzes laikā, kas izsludināta Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.

22. Lietotājs drīkst mainīt siltuma izmantošanas slodzi atļautās maksimālās slodzes robežās. Apkures sistēmu pieslēgt vai atvienot lietotājs var tam vēlamā laikā pēc saskaņošanas ar piegādātāju.

23. Lietotāja pienākumi tā siltumapgādes sistēmā ir šādi:

23.1. ievērot līgumā noteikto patēriņa režīmu, nepārsniedzot atļauto maksimālo slodzi un siltumnesēja maksimālo caurplūdi;

23.2. uzturēt tehniskā kārtībā cauruļvadus, armatūru, siltumizmantošanas ietaises, siltumizolāciju, kontroles mēraparātus, automātiskās regulēšanas aparātus un pretavārijas drošības līdzekļus un nodrošināt to kvalificētu apkalpošanu;

23.3. reizi gadā pēc saskaņošanas ar piegādātāju veikt siltumtīklu, siltumpunktu, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmu vispārējo pārbaudi un hidrauliskās pārbaudes;

23.4. nodrošināt piegādātāja uzlikto plombu saglabāšanu, bet plombu noņemšanu saskaņot ar piegādātāju;

23.5. līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt izlietotās siltumenerģijas daudzumu un ziņot par to piegādātājam, kā arī noteiktos termiņos veikt maksājumus;

23.6. Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā izsludinātās vietējās enerģētiskās krīzes laikā ievērot pašvaldības enerģētiskās krīzes centra un piegādātāja noteiktos siltumenerģijas patēriņa ierobežojumus;

23.7. nodrošināt piegādātāja pārstāvju (pēc dienesta apliecību uzrādīšanas) piekļūšanu individuālajam siltumpunktam, siltumapgādes sistēmām un siltumenerģijas skaitītājam, lai kontrolētu siltumenerģijas patēriņa režīma ievērošanu, izlietotās siltumenerģijas daudzumu, kā arī tiešā pieslēguma siltumapgādes sistēmu tehnisko stāvokli;

23.8. nekavējoties ziņot piegādātājam par visiem siltumenerģijas skaitītāju bojājumiem;

23.9. avārijas gadījumos, kas saistīti ar siltumnesēja noplūdi, nekavējoties atvienot bojātos cauruļvadus vai siltumizmantošanas ietaises un ziņot par to piegādātājam;

23.10. saskaņot ar piegādātāju siltumapgādes sistēmu pieslēgšanu pēc remonta, kā arī jaunu sistēmu pieslēgšanu;

23.11. nepārsniegt siltumtīklu temperatūras grafikā noteikto siltumnesēja atgaitas temperatūru. Šo temperatūru regulē ar individuālo siltumpunktu un siltumizmantošanas ietaisēm;

23.12. nodrošināt lietotāja siltumapgādes sistēmas siltumnesēja kvalitātes un spiediena atbilstību pieslēgšanas tehniskajiem noteikumiem un līgumam.

24. Lietotājs atdod piegādātājam tvaika kondensātu atbilstoši līgumā noteiktajam daudzumam un kvalitātei. Tehniski pamatotus atdotā tvaika kondensāta kvalitātes rādītājus nosaka piegādātājs.

24.¹ Ja daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā ir mājsaimniecības, kuras izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu, ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, informē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju par daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā esošo mājsaimniecību siltumenerģijas patēriņu.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 20 redakcijā)

25. Lietotājs, kuram ražošanas specifikas vai citu iemeslu dēļ nav pieļaujami siltumenerģijas piegādes pārtraukumi bojājumu, avārijas vai remonta dēļ, ierīko autonomus rezerves siltumenerģijas avotus.

26. Piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam šādos gadījumos:

26.1. ja nav noslēgts līgums;

26.2. ja lietotājs neievēro līgumā noteikto patēriņa režīmu;

26.3. ja lietotājs neievēro pašvaldības enerģētiskās krīzes centra un piegādātāja noteiktos patēriņa ierobežojumus;

26.4. ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem;

26.5. ja lietotājs patvaļīgi pieslēdzis jaunas siltumapgādes sistēmas, kā arī pēc remonta pieslēdzis siltumapgādes sistēmas bez hidrauliskās pārbaudes un piegādātāja atļaujas;

26.6. ja lietotāja siltumtīklos vai siltumpunktos uzstādītie siltumenerģijas skaitītāji ir noņemti, sabojāti, tiek traucēta to normāla darbība vai noņemtas to plombas;

26.7. ja lietotāja siltumizmantošanas ietaises pievienotas siltumenerģijas skaitītāju priekšā;

26.8. ja lietotāja siltumtīklos un siltumapgādes sistēmās ir bojājumi, kas var izraisīt avārijas un nelaimes gadījumus vai traucē citu lietotāju siltumapgādi;

26.9. ja lietotājs neļauj piegādātāja pārstāvjiem pārbaudīt siltumapgādes sistēmu un siltumenerģijas skaitītāju darbību.

26.¹ Siltumenerģijas piegādi lietotājam piegādātājs atjauno triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatējis, ka:

26.¹1. novērsti šo noteikumu 26. punktā minētie pārkāpumi;

26.¹2. lietotājs, kurš ir daudzdzīvokļu ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, par iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos piegādāto siltumenerģiju ir veicis samaksu vairāk nekā 80% apmērā no lietotājam attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem un par nesaņemtajiem maksājumiem ir uzsācis parādu piedziņas procesu, kas ietver vismaz paziņojuma par parāda esību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam un prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā (attiecas uz piegādātāju, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā).

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

27. Par siltumenerģijas piegādes pārtraukšanu plānotas un līgumā pare­dzētas siltumapgādes sistēmas atvienošanas dēļ piegādātājs lietotāju brīdina rakstiski vismaz 10 dienas iepriekš. Ja piecu dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas piegādātājam neizdodas siltumapgādes sistēmas atvienošanas laiku saskaņot ar lietotāju, piegādātājs nosaka šo laiku patstāvīgi un paziņo lietotājam. Par siltumapgādes sistēmas atvienošanas laiku lietotāju atkārtoti brīdina 24 stun­das iepriekš.

28. Ja nekavējoties jānovērš avārija vai bojājumi piegādātāja siltum­apgādes sistēmā, kas padara neiespējamu siltumenerģijas piegādi, piegādātājam ir tiesības atvienot lietotāja siltumapgādes sistēmu un atvienošanas iemeslu paziņot pēc tam.

29. Piegādātājs pārdod siltumenerģiju lietotājam atbilstoši tarifiem, kas apstiprināti un publicēti saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Enerģētikas likumu.

30. Lietotājam piegādāto siltumenerģijas daudzumu nosaka atbilstoši siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, izņemot šo noteikumu 35.punktā minētos gadījumus.

31. Ja tehnisku iemeslu dēļ siltumenerģijas skaitītājs nav uzstādīts uz piederības robežas, siltumenerģijas zudumus siltumapgādes sistēmas cauruļvados no piederības robežas līdz mēraparāta uzstādīšanas vietai nosaka, izdarot aprēķinus, un siltumenerģijas zudumu norāda līgumā:

31.1. ja siltumenerģijas skaitītājs uzstādīts piegādātāja pusē pirms piederības robežas, siltumenerģijas zudumus, kas radušies posmā starp siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanas vietu un piederības robežu, atskaita no lietotājam piegādātās siltumenerģijas daudzuma;

31.2. ja siltumenerģijas skaitītājs uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, siltumenerģijas zudumus, kas radušies posmā starp siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšanas vietu un piederības robežu, pieskaita siltumenerģijas daudzumam, kas piegādāts lietotājam.

32. Izmaksas par siltumnesēja daudzumu, ko no piegādātāja siltumapgādes sistēmas izlieto lietotāja siltumapgādes sistēmu piepildīšanai vai jaunu siltumapgādes sistēmu pieslēgšanai, vai citiem nolūkiem, lietotājs sedz papildus. Maksa par siltumnesēja piebarošanu un uzpildīšanu sedz visas piegādātāja izmaksas par siltumnesēja sagatavošanu.

33. Ja lietotājs patvaļīgi, nesaskaņojot ar piegādātāju, ir pieslēdzis siltumapgādes sistēmas, izmainījis siltumenerģijas skaitītāju pieslēgšanas shēmu, noņēmis plombas, sabojājis siltumenerģijas skaitītājus, traucējis to normālu darbību vai ir liedzis piegādātāja pārstāvja piekļūšanu siltumapgādes sistēmām, lai kontrolētu siltumenerģijas patēriņa režīmu un uzskaiti, noplombētu siltumapgādes sistēmas vai pārtrauktu siltumenerģijas piegādi, piegādātājs patērēto siltumenerģijas daudzumu aprēķina, ņemot vērā maksimālo slodzi laikposmā pēc pēdējās pārbaudes.

34. Ja tiek konstatēti šo noteikumu 33.punktā minētie pārkāpumi, piegādātāja pārstāvis lietotāja klātbūtnē sastāda aktu.

35. Ja siltumenerģijas skaitītāji ir bojāti vai izslēgti, lai veiktu remontu, pārbaudes, nomaiņu, pārvietošanu vai citu iemeslu dēļ, par laikposmu, kurā siltumenerģijas skaitītāji nedarbojas, izlietotās siltumenerģijas daudzumu nosaka, pamatojoties uz vidējo patēriņu laikposmā, kad siltumenerģijas skaitītājs darbojās un kas nav mazāks par trim diennaktīm. Minētajā gadījumā apkurei un ventilācijai izlietoto siltumenerģijas daudzumu reizina ar koeficientu k:

Tt  – apkurināmo telpu gaisa vidējā temperatūra; 

T1v – āra gaisa vidējā temperatūra laikposmā, par kuru izdara aprēķinu;

T2v – āra gaisa vidējā temperatūra laikposmā, uz kuru pamatots aprēķins.

36. Norēķinus par norēķinu periodā izlietoto siltumenerģiju veic atbilstoši līguma nosacījumiem saskaņā ar rēķinu, kuru līdz norēķina periodam sekojošā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Ja lietotāja siltumapgādes sistēmas atļautā maksimālā slodze ir lielāka par diviem megavatiem, piegādātājam ir tiesības pieprasīt lietotājam veikt starpnorēķina maksājumus. Galīgo norēķinu veic līdz norēķina periodam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, ņemot vērā siltumenerģijas skaitītāju rādījumus un starpnorēķinu maksājumus. Piegādātājs un ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, var vienoties par citu norēķinu termiņu, bet ne vēlāku par norēķina periodam sekojošā mēneša pēdējo datumu.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

36.¹ Piegādātājs lietotājiem adresētajos rēķinos iekļauj vai kopā ar tiem sniedz vismaz šādu informāciju:

36.¹ 1. siltumenerģijas tarifs (cena) un maksājamā summa;

36.¹ 2. faktiskais siltumenerģijas patēriņš;

36.¹3. reizi gadā līdz 1. novembrim – tīmekļvietnes adrese, kurā atrodams faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums (grafiskā veidā) ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ņemot vērā ārgaisa temperatūras izmaiņas;

36.¹4. informācija saziņai ar lietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai citām organizācijām, tostarp tīmekļvietņu adreses, kur var iegūt informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, efektīvām enerģiju patērējošām iekārtām, līdzīgu lietotāju patēriņu un līdzīgas lietotāju grupas vidējo normalizēto siltumenerģijas patēriņu. Šo informāciju piegādātājs iekļauj arī savā tīmekļvietnē, kas paredzēta lietotājiem;

36.¹5. reizi gadā līdz 1. novembrim – tīmekļvietnes adrese, kurā ir publicēta informācija par siltumenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu apraksts. Informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sniedz piegādātājs, pie kura centralizētās siltumapgādes sistēmas ir pieslēgti siltumavoti ar kopējo nominālo siltumenerģijas jaudu, kas ir lielāka par 20 megavatiem;

36.¹6. informācija par tiesībām apstrīdēt rēķinus.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 628 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 622)

36.² Pēc piegādātāja pieprasījuma siltumenerģijas ražotājs, kura siltumavoti ir pieslēgti pie piegādātāja centralizētās siltumapgādes sistēmas, sniedz piegādātājam šo noteikumu 36.¹5. apakšpunktā minēto informāciju.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

36.³ Piegādātājs nodrošina, lai lietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinus un rēķinu informāciju saņemt elektroniskā veidā, nodrošinot lietotāju privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību. Rēķinus elektroniskā veidā un informāciju par patēriņu elektroniskā veidā lietotāji saņem bez maksas. Tiešo norēķinu gadījumā piegādātājs iekļauj rēķinā pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas, ievērojot bezpeļņas principu.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

36.⁴ Ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, sadala piegādātāja izrakstītajā rēķinā noteikto maksājumu par patērēto siltumenerģiju starp dzīvokļu īpašniekiem, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem, nodrošinot:

36.⁴1. maksājuma par patērēto siltumenerģiju sadalīšanu, pamatojoties uz normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteiktajām siltumenerģijas aprēķinu metodikām un ņemot vērā faktisko patēriņu, ja ir uzstādīti individuālie siltumenerģijas skaitītāji vai siltuma maksas sadalītāji;

36.⁴2. piegādātāja sniegtās informācijas iekļaušanu rēķinā atbilstoši patērētajam siltumenerģijas apjomam;

36.⁴3. iespēju saņemt rēķinus un rēķinu informāciju elektroniskā veidā, nodrošinot datu aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību;

36.⁴4. pamatotu rēķina sagatavošanas izmaksu iekļaušanu rēķinā, ievērojot bezpeļņas principu;

36.⁴5. siltumenerģijas patēriņa, siltuma maksas sadalītāju rādījumu un izrakstīto rēķinu informācijas nodošanu piegādātājam pēc dzīvokļa īpašnieka, mākslinieku darbnīcas un nedzīvojamo telpu īpašnieka pieprasījuma.

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

37. Ja lietotājs vairāk nekā trīs reizes aizkavē maksājumus, lietotājam ir pienākums pēc piegādātāja pieprasījuma turpmāk veikt iepriekšēju samaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā.

38. Ja maksājuma dokumentos konstatēta kļūda vai nepareizs siltum­skaitītāja stāvokļa nolasījums, lietotājs 10 dienu laikā par to paziņo piegādātājam.

39. Piegādātājs 10 dienu laikā pēc lietotāja paziņojuma saņemšanas pārbauda aprēķinu un, ja nepieciešams, arī siltumenerģijas skaitītājus un pārbaudes rezultātus paziņo lietotājam.

40. Ja tiek konstatēta kļūda norēķina uzskaitē vai izlietotās siltumenerģijas aprēķinos, piegādātājs izdara pārrēķinu par pēdējo norēķina periodu.

41. Piegādātājs ir tiesīgs veikt izlietotās siltumenerģijas daudzuma pārrēķinu par laikposmu, kad siltumnesēja caurplūde ir mazāka par lietotāja siltumenerģijas skaitītāja zemāko pieļaujamo robežu, pieņemot, ka caurplūdes daudzums ir vienāds ar zemāko pieļaujamo robežu.

(Nodaļa MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 91 redakcijā)

41.¹ Ja lietotājam piemēro centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu, lietotājam izrakstītajā rēķinā norāda skaidrojošu informāciju par:

41.¹1. termiņu, kādā piemēro kompensāciju par siltumapgādes pakalpojumiem;

41.¹2. apmēru, kādā samazina maksu par siltumapgādes pakalpojumiem, un finansēšanas avotu;

41.¹3. spēkā esošajiem regulatora vai attiecīgās pašvaldības apstiprinātajiem siltumapgādes pakalpojuma tarifiem, kā arī par siltumenerģijas vienošanās cenu.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 590)

41.² Piemēroto centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piegādātājam kompensē šādā kārtībā:

41.²1. piegādātājs saskaņā ar šo noteikumu 1., 1.¹ vai 2. pielikumu sagatavo un līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmitajam datumam iesniedz birojā kompensācijas aprēķinu par iepriekšējā mēneša centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu un minētajam aprēķinam atbilstošu rēķinu;

41.²2. ja birojs konstatē trūkumus šo noteikumu 41.²1. apakšpunktā minētajos dokumentos, tas lūdz piegādātāju piecu darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas dokumentus precizēt un iesniegt atkārtoti.

(MK 01.02.2022. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 590; MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 637)

41.³ Birojs līdz nākamā mēneša desmitajam datumam izmaksā piegādātājam kompensāciju par lietotājiem piemēroto centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 41.²1. apakšpunktā minēto piegādātāja rēķinu.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁴ Piegādātājs un birojs veic galīgo savstarpējo norēķinu līdz kārtējā gada beigām, ja nepieciešams veikt kompensācijas maksājuma korekciju.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁵ Birojam ir tiesības pieprasīt no piegādātāja informāciju par sniegtajiem centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem vai lūgt novērst konstatētās neatbilstības, nosakot 10 darbdienu termiņu, līdz kuram piegādātājam jānovērš konstatētās neatbilstības vai jāiesniedz papildu informācija.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁶ Birojs aptur šo noteikumu 41.²1. apakšpunktā minētā rēķina samaksu līdz konstatēto neatbilstību pilnīgai novēršanai. Ja šo noteikumu 41.⁵ punktā minētajā termiņā piegādātājs nav novērsis konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis papildu informāciju, piegādātājs pieprasīto kompensāciju par attiecīgo mēnesi nesaņem.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁷ Birojs atsaka izmaksāt piegādātāja pieprasīto kompensāciju, ja šo noteikumu 41.²2. apakšpunktā minētajā termiņā piegādātājs nav novērsis trūkumus šo noteikumu 41.²1. apakšpunktā minētajos dokumentos.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁸ Ja birojs konstatē nepamatoti pieprasītu un izmaksātu kompensāciju, tas pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksāšanu.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.⁹ Šo noteikumu 41.¹ punktā minētajam lietotājam, kurš ir juridiska persona un kura siltumapgādes sistēma nodrošina siltumapgādi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ir pienākums centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām par patērēto siltumenerģiju un rēķinā par patērēto siltumenerģiju norādīt piemēroto centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 590 redakcijā)

41.¹⁰ Siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kas nav energoapgādes komersants, bet pašvaldībā nodrošina siltumenerģijas piegādi, vienlaikus ar kompensācijas aprēķinu iesniedz birojā pašvaldības apliecinājumu par siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu. Piemēroto centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam, kas nav energoapgādes komersants, kompensē šajā nodaļā minētajā kārtībā.

(MK 17.01.2023. noteikumu Nr. 20 redakcijā)

42. Ja lietotājs neizpilda līgumsaistības, bet piegādātājs uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, piegādātājs ir tiesīgs iekasēt kompensāciju līdz šādam apmēram:

42.1. par patvaļīgu atļautās maksimālās slodzes un siltumnesēja caurplūdes pārsniegšanu – atbilstoši trīskāršam tarifam par enerģijas daudzumu, kas patērēts, pārsniedzot līgumā noteikto daudzumu;

42.2. par atgaitas siltumnesēja temperatūras paaugstināšanu vairāk nekā par trim grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līgumā noteikto temperatūras grafiku – papildu maksu atbilstoši tarifam par siltumenerģijas daudzumu, ko aprēķina kā siltumnesēja caurplūdes daudzuma reizinājumu ar temperatūras starpību starp faktisko atgaitas temperatūru un atgaitas temperatūru, kas noteikta saskaņā ar grafiku;

42.3. par siltumnesēja zudumiem, kas pārsniedz līgumā noteikto daudzumu, kā arī par siltumnesēja patvaļīgu lietošanu – atbilstoši trīskāršai maksai par siltumnesēja piebarošanu, lai segtu siltuma zudumus, kas radušies, piegādājot šo siltumnesēju;

42.4. par kondensāta daudzumu, ko lietotājs nav atdevis piegādātājam saskaņā ar līgumā noteikto apjomu un kvalitāti, – atbilstoši trīskāršai maksai par siltumnesēja piebarošanu.

43. Kompensāciju par norēķina periodu maksā vienlaikus ar galīgo norēķinu.

(Nodaļas nosaukums MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 79 redakcijā)

44. Šo noteikumu 8.² punkts tiek piemērots ar 2016. gada 31. decembri.

45. Kompensācijas maksājuma korekciju par 2022. gada oktobrī un novembrī sniegtajiem centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem piegādātājs iesniedz birojā līdz 2023. gada 30. aprīlim un galīgo savstarpējo norēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 41.⁴ punktu.

(MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 79 redakcijā)

(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 622 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.