Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.01.2015. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Tiesībsarga likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā tiesībsargs pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Šis likums neatbrīvo iestādi no pienākuma ievērot privātpersonu tiesības. Iestāde šā likuma izpratnē ir publiskas personas orgāns, iestāde vai amatpersona, kā arī persona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus.

(3) Šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos paredzētās privātpersonu tiesības.

II nodaļa. Tiesībsargs

3.pants. Tiesībsargs

(1) Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Tiesībsargam ir savs zīmogs ar lielo valsts ģerboni.

(3) Tiesībsargam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

4.pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

5.pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

(1) Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima. Iesniegumam par tiesībsarga amata kandidātu pievienojami šādi izvirzītā tiesībsarga amata kandidāta parakstīti dokumenti: piekrišana kandidēt uz tiesībsarga amatu un priekšlikumi par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamiem risinājumiem.

(2) Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

(3) Iesniegums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām.

(4) Kārtējai tiesībsarga apstiprināšanai amatā Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 10 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

6.pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

Stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu (svinīgo solījumu) Saeimas sēdē:

"Es, ............, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem."

7.pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1) Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

8.pants. Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālvajāšana pret tiesībsargu tiek izbeigta.

9.pants. Tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās

(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne Satversmes tiesas tiesneša amatam.

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, jau bija apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu.

(15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

10.pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1) Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš:

1) atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

2) nespēj pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

3) ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu;

4) bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

5) ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

(2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

11.pants. Tiesībsarga funkcijas

Tiesībsargam ir šādas funkcijas:

1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

4) jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu;

5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

12.pants. Tiesībsarga uzdevumi

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs:

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus;

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;

4) izskatot pārbaudes lietu sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

6) veicina izlīgumu starp strīda pusēm;

7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

8) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

10) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

13.pants. Tiesībsarga tiesības

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;

2) apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;

3) jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4) uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

6) ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;

7) pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

8) iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;

10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

11) pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu;

12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

14.pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei vai jautājumu sagatavošanai.

(2) Konsultatīvo padomju sastāvu un nolikumus un darba grupu sastāvu apstiprina tiesībsargs.

15.pants. Tiesībsarga ziņojumi

(1) Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu.

(2) Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

16.pants. Tiesībsarga vietnieks

(1) Tiesībsargs ieceļ amatā tiesībsarga vietnieku.

(2) Tiesībsarga prombūtnes laikā viņa funkcijas un uzdevumus pilda tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā tiesībsargam.

(3) Tiesībsarga vietnieks pilda tiesībsarga pienākumus, funkcijas un uzdevumus šā likuma 8. un 9.pantā paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā tiesībsargu vai kriminālvajāšana pret tiesībsargu tiek izbeigta, vai stājas spēkā tiesībsargu attaisnojošs spriedums.

17.pants. Tiesībsarga atlīdzība

Tiesībsarga atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

III nodaļa. Tiesībsarga birojs

18.pants. Tiesībsarga birojs

(1) Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots Tiesībsarga birojs.

(2) Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs.

19.pants. Tiesībsarga biroja finansēšana

(1) Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

20.pants. Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzība

(1) Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

(2) Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

21.pants. Tiesībsarga biroja darbinieku tiesības

Tiesībsarga biroja darbiniekiem, veicot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir šā likuma 13.panta 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktā minētās tiesības.

22.pants. Tiesībsarga biroja darbinieku ierobežojumi un pienākumi

Ierobežojumus un pienākumus Tiesībsarga biroja darbiniekiem nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

IV nodaļa. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas kārtība

23.pants. Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā

(1) Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu.

(2) Iesniegumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Iesniedzēju nedrīkst sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

(4) Tiesībsarga birojam adresētie iesniegumi, kurus nosūta personas, kas atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs vai slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un nekavējoties tiek nodotas adresātam.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma sav­laicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam vai to satura pārbaudīšanu un izpau­šanu atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Tiesībsarga birojs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams šo personu tiesību aizstāvībai, izņemot gadījumu, kad attiecīgās ziņas pieprasa kriminālprocesa virzītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

24.pants. Pārbaudes lietas ierosināšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Izskatījis personas iesniegumu vai arī pēc savas iniciatīvas tiesībsargs lemj par pārbaudes lietas ierosināšanu.

(2) Izskatījis personas iesniegumu, tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt.

(3) Pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

(4) Pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā. Ja lieta ir sarežģīta vai arī citu objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, tiesībsargs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem no pārbaudes lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam un norādot termiņa pagarināšanas iemeslus.

(5) Izskatot pārbaudes lietu, noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, pieprasa speciālistu atzinumus, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas pārbaudes lietas izskatīšanai.

(6) Izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp strīda pusēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

25.pants. Pārbaudes lietas pabeigšana vai izbeigšana

(1) Pārbaudes lietu pabeidz ar lietā iesaistīto personu izlīgumu vai tiesībsarga atzinumu.

(2) Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam.

(3) Tiesībsarga atzinumā var ietvert ieteikumu konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī, ja tas nepieciešams, citus ieteikumus.

(4) Atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

(5) Ja pārbaudes lietu nav iespējams vai nav nepieciešams turpināt, tiesībsargs lemj par tās izbeigšanu.

(6) Pārbaudes lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

26.pants. Pārbaudes lietu reglaments

Pārbaudes lietu ierosināšanas, izskatīšanas un pabeigšanas kārtību nosaka reglaments, kuru apstiprina tiesībsargs.

27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņā, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.

(15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.; 2005, 18.nr.; 2006, 2.nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

4. Iesniegumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

5. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).

(15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalga, atalgojums, pabalsti u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Grozījumi šā likuma 10.pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar trešo un ceturto daļu stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā.

(25.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Minētie grozījumi tiks iekļauti likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā spēkā stāšanās dienu.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

5) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 25.aprīlī