Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 11. septembra noteikumus Nr. 398 "Meža atjaunošanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr.354

Rīgā 2000.gada 10.oktobrī (prot. Nr.48, 14.§)

Meža atjaunošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 23.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;

1.2. kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu;

1.3. atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.

II. Meža atjaunošanas termiņš atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem

2. Mežs atjaunojams ne vēlāk kā piecus gadus pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, šādu meža augšanas apstākļu tipu mežos: grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, niedrājā, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī un mētru kūdrenī. Meža augšanas apstākļu tips ir mežaudžu sistematizācijas vienība. Mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes, mitruma apstākļiem, uzbūves, atjaunošanās gaitas un produktivitātes. Viena tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas principus.

III. Kritēriji mežaudzes atzīšanai par atjaunotu

3. Mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. jaunās mežaudzes sugu sastāvs atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajam;

3.2. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem - 0,2 metri. Silā, mētrājā un lānā, ja veic mežaudzes dabiskās atjaunošanas pasākumus, priedes sējeņu minimālais augstums ir pieci centimetri;

3.3. atjaunotajā platībā ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:

3.3.1. priedei - ne mazāk kā 3000 koku uz hektāra;

3.3.2. eglei - ne mazāk kā 2000 koku uz hektāra;

3.3.3. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim - ne mazāk kā 1500 koku uz hektāra;

3.3.4. apsei, bērzam, melnalksnim, baltalksnim un liepai - ne mazāk kā 2000 koku uz hektāra;

3.4. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs - koku skaits atsevišķos uzskaites parauglaukumos neatšķiras vairāk kā par 30 procentiem no vidējā koku skaita atjaunotajā mežaudzē;

3.5. maksimālā platība, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (piemēram, tērces, pārmitras vietas), nedrīkst pārsniegt desmit procentu no kopējās atjaunojamās platības. Minētajās vietās uzskaiti neveic;

3.6. zālaugu un to sugu koku augstums, kuras nav piemērotas attiecīgajam meža augšanas apstākļu tipam, nepārsniedz trīs ceturtdaļas no attiecīgajam augšanas apstākļu tipam piemēroto koku sugu (pielikums) ieaugušo koku augstuma vismaz 50 centimetru rādiusā ap tiem;

3.7. priedes sējumos un platībās, kur pēc dabiskās atjaunošanās pasākumiem mežaudze ir atjaunojusies ar skuju kokiem, zālaugu un citu koku sugu koku augstums nepārsniedz attiecīgajam augšanas apstākļu tipam piemēroto skuju koku sugu (pielikums) ieaugušo koku augstumu vismaz 30 centimetru rādiusā ap tiem.

IV. Atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritēriji

4. Atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšana ir kopšanas cirte mežaudzē, kuras vidējais augstums ir līdz sešiem metriem. Mežaudzi uzskata par koptu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

4.1. koku sugu sastāvs atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa atbilst šo noteikumu pielikumā noteiktajam;

4.2. priežu mežaudzēs apšu piemistrojuma nav vairāk par pieciem procentiem no kopējā koku skaita;

4.3. atjaunotajā mežaudzē (jaunaudzē) pēc kopšanas cirtes iespējama pūkainā bērza nomaiņa ar egli, kā arī atjaunoto koku sugu nomaiņa ar cietajiem lapu kokiem;

4.4. mežaudzē, kur valdošās sugas koku vidējais augstums ir no diviem līdz sešiem metriem, izņemot šo noteikumu 6.punktā noteiktos gadījumus, atkarībā no valdošās sugas ir šāds koku skaits:

4.4.1. priedes - ne vairāk kā 3000 koku uz hektāra;

4.4.2. egles - ne vairāk kā 2000 koku uz hektāra;

4.4.3. apses, bērzi, melnalkšņi, baltalkšņi un liepas - ne vairāk kā 2000 koku uz hektāra;

4.4.4. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim koku skaits nav ierobežots.

5. Koku minimālais un kritiskais skaits jaunaudzē ir noteikts citos normatīvajos aktos.

6. Maksimālais koku skaits netiek ierobežots:

6.1. purvājā un niedrājā;

6.2. lapu koku mežaudzēs, kur kopšanu veic, atbrīvojot augšanas telpu ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem - mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē un kuru suga ir piemērota meža augšanas apstākļu tipam.

7. Kopšanas pārbaudēs neuzskaita to sugu kokus, kuras nav paredzēts audzēt attiecīgā tipa meža augšanas apstākļos, ja koka augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no valdošās sugas koku vidējā augstuma.

8. Valsts meža dienests no 1.jūnija līdz 1.oktobrim jebkura apsaimniekotāja mežā pārbauda meža atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas kvalitāti:

8.1. līdz 1.oktobrim Valsts meža dienests pārbauda visas platības, kurām kārtējā gadā beidzas noteiktais atjaunošanas termiņš;

8.2. pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegtās informācijas par meža atjaunošanu Valsts meža dienests pārbauda arī pārējās saņemtajā informācijā minētās platības;

8.3. atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanu Valsts meža dienests pārbauda periodiski izlases veidā.

V. Noslēguma jautājumi

9. Silā, mētrājā un lānā, kur kailcirte veikta līdz 2001.gada 1.janvārim un uzsākta priedes dabiskā atjaunošana, meža atjaunošanas termiņš ir pieci gadi.

10. Līdz 2001.gada 1.janvārim ir spēkā šādas meža atjaunošanas prasības:

10.1. meža sēšanai vai stādīšanai atļauts izmantot tikai noteiktas izcelsmes un valsts standartam atbilstošu reproduktīvo materiālu;

10.2. attiecīgajā teritorijā (piemēram, virsmežniecībā, mežniecībā) atļautā reproduktīvā materiāla izcelsmi katrai koku sugai, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem, apstiprina un mežsaimniecības nozares preses izdevumā publicē Valsts meža dienests;

10.3. ārpus valsts ievākto reproduktīvo materiālu meža kultūru ierīkošanai drīkst ievest un izmantot tikai ar Valsts meža dienesta ikreizēju rakstisku atļauju. Atļauju izsniedz, ja paredzamais ieguvums no attiecīgā reproduktīvā materiāla koksnes pieauguma un ieguvums ekoloģiskās stabilitātes ziņā ir lielāks nekā no vietējās izcelsmes reproduktīvā materiāla, kā arī introducētā reproduktīvā materiāla iespējamā negatīvā ietekme novērtēta pietiekami ilgā laikposmā.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 24.janvāra noteikumus Nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 17.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 14.oktobri

Pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 10. oktobra
noteikumiem Nr. 354

Meža augšanas apstākļiem piemērotās koku sugas

Nr. Meža augšanas Koku suga
p.k. apstākļu tips tīraudze mistraudze
1. Sils (Sl) Priede (P)
Mētrājs (Mr)
Lāns (Ln)
Grīnis (Gs)
Slapjais mētrājs (Mrs)
Viršu ārenis (Av)*
Mētru ārenis (Am)*
Viršu kūdrenis (Kv)*
Mētru kūdrenis (Km)*
2. Damaksnis (Dm) Priede (P) Jebkurš priedes un egles vai egles un bērza mistrojums
Egle (E)
Bērzs (B)
3. Vēris (Vr) Egle (E) Jebkurš egles, bērza un ozola mistrojums vai
Bērzs (B) baltalkšņa audze** ar bērza, egles un oša piemistrojumu
Ozols (Oz)
Osis (Os)
Apse (A)
Baltalksnis (Ba)**
4. Gārša (Gr) Bērzs (B) Jebkurš egles, bērza un ozola mistrojums vai oša un
Ozols (Oz) melnalkšņa mistrojums, vai baltalkšņa audze** ar
Osis (Os) bērza, egles un melnalkšņa vai oša piemistrojumu
Apse (A)
Baltalksnis (Ba)**
5. Slapjais damaksnis (Dms) Priede (P) Jebkurš priedes un egles vai egles un bērza mistrojums
Egle (E)
Bērzs (B)
6. Slapjais vēris (Vrs) Bērzs (B) Jebkurš egles, bērza, melnalkšņa, ozola un oša
Slapjā gārša (Grs) Ozols (Oz) mistrojums
Osis (Os)
Melnalksnis (M)
7. Purvājs (Pv) Priede (P) Jebkurš priedes un egles vai egles un bērza mistrojums
Niedrājs (Nd) Bērzs (B)
8. Dumbrājs (Db) Melnalksnis (M) Jebkurš egles, bērza un melnalkšņa mistrojums
Liekņa (Lk) Bērzs (B)
9. Šaurlapju ārenis (As) Priede (P) Jebkurš egles un priedes mistrojums vai egles,
Šaurlapju kūdrenis (Ks) Egle (E) baltalkšņa un melnalkšņa mistrojums
Bērzs (B)
10. Platlapju ārenis (Ap) Egle (E) Jebkurš egles, bērza, melnalkšņa, ozola un oša
Platlapju kūdrenis (Kp) Bērzs (B) mistrojums
Osis (Os)
Apse (A)

Piezīmes.

1. Retāk sastopamās koku sugas, piemēram, lapegle, goba, vīksna, liepa, kļava, dižskābardis, skābardis, audzējamas piemērota tipa meža augšanas apstākļos.

2. Tīraudze ir mežaudze, kur valdošā koku suga veido vairāk nekā 80 procentu no kopējā koku skaita.

3. Mistraudze ir mežaudze, kuru veido augšanas apstākļu tipam piemērotas divas vai vairākas koku sugas un kurā citu koku sugu piemistrojums nepārsniedz 20 procentu no kopējā koku skaita.

* Attiecīgā tipa meža augšanas apstākļos pieļaujams bērza piemistrojums līdz 2000 kokiem uz hektāra, līdz priedes vidējais augstums mežaudzē sasniedz 0,5 metrus.

** Mežu atjauno ar baltalksni gadījumos, ja mežaudzes izveidošanas mērķis meža īpašniekam vai valdītājam ir enerģētiskās koksnes ieguve.

 

Zemkopības ministrs A.Slakteris

14.10.2000