Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi un iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

1.¹ Benzīns ir jebkura gaistoša minerāleļļa, kas paredzēta transportlīdzekļu iekšdedzes dzinējiem ar piespiedu aizdedzi un kura atbilst šādiem Kombinētās nomenklatūras kodiem: 2710 11 41, 2710 11 45, 2710 11 49, 2710 11 51 un 2710 11 59.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

1.² Dīzeļdegviela ir gāzeļļa, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras kodam 2710 19 41 un ko izmanto riteņu transportlīdzekļos, kuri noteikti Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumos Nr.448 "Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi".

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

1.³ Gāzeļļa ir naftas produkts, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras kodiem 2710 19 41 un 2710 19 45 un paredzēts lietošanai visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

1.⁴ Noteikumi piemērojami arī dīzeļdegvielai ar biodīzeļdegvielas (kas iegūta no rapšu sēklu eļļas) piejaukumu, ja šis piejaukums nepārsniedz 5 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma. Noteikumi neaizliedz tirgot degvielu ar citu biodegvielas procentuālo sastāvu atbilstoši normatīvajiem aktiem degvielas aprites jomā.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā)

2. Degvielas mazumtirdzniecības vietās, kur realizē benzīnu, norāda benzīna marku.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

3. Benzīna pētniecisko oktānskaitli (POS) nosaka atbilstoši standartā LVS EN 25164 "Detonāciju rādītāju noteikšana motoru un aviācijas degvielām — pētnieciskā metode" noteiktajai metodei.

4. Benzīna motora oktānskaitli (MOS) nosaka atbilstoši standartā LVS EN 25163 "Detonāciju rādītāju noteikšana motoru un aviācijas degvielām — motora metode" noteiktajai metodei.

5. Latvijā aizliegts realizēt svinu saturošu benzīnu (benzīns, kura sastāvā svina savienojumi, pārrēķināti tīra svina daudzumā, pārsniedz 0,005 g/l).

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.328 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1020)

6. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1020)

7. Par bāzes metodi (pamatmetode konkrēta benzīna parametra noteikšanai) svina satura noteikšanai jebkura veida benzīnā izmanto standartā LVS EN 237 "Zemas svina koncentrācijas noteikšana ar atomabsorbcijas spektrometrijas metodi" noteikto metodi.

8. Latvijā atļauts realizēt tādu benzīnu, kas paredzēts iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi darbināšanai, kuram:

8.1. vasaras periodā (no 1.jūnija līdz 31.augustam) tvaika spiediens pēc Reida, ko nosaka atbilstoši standartā LVS EN 13016-1 "Šķidrie naftas produkti — Tvaika spiediens — 1.daļa: Piesātināta tvaika spiediena noteikšana (ASVP)" noteiktajai metodei, nepārsniedz 70 kPa;

8.2. destilācijas rādītāji, kurus nosaka atbilstoši standartā LVS EN ISO 3405 "Destilācijas parametru noteikšana" noteiktajai metodei, ir šādi:

8.2.1. iztvaikojušā benzīna daudzums 100 °C nav mazāks par 46 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.2.2. iztvaikojušā benzīna daudzums 150 °C nav mazāks par 75 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.3. ogļūdeņražu daudzums, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 14517 "Šķidrie naftas produkti — Ogļūdeņražu tipu un skābekļa savienojumu noteikšana benzīnā — Multidimensionālās gāzes hromatogrāfijas metode" noteikto metodi, ir šāds:

8.3.1. bezsvina benzīnam, kura pētnieciskais oktānskaitlis (POS) pārsniedz 95 un motora oktānskaitli (MOS) pārsniedz 85, alkēni (olefīni) nepārsniedz 18 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.3.2. bezsvina benzīnam, kura pētnieciskais oktānskaitlis (POS) pārsniedz 91 un motora oktānskaitli (MOS) pārsniedz 81, alkēni (olefīni) nepārsniedz 21 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.3.3. (zaudējis spēku ar 01.01.2009.; skat. 27. punktu);

8.4. benzola saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 12177 "Šķidrie naftas produkti — Bezsvina benzīns — Benzola satura noteikšana ar gāzu hromatogrāfijas metodi" vai standartā LVS EN 238 "Šķidrie naftas produkti — Benzīns — Benzola satura noteikšana ar infrasarkanās spektrometrijas metodi" noteiktās metodes, nepārsniedz 1 % no kopējā benzīna tilpuma (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN 12177 noteikto metodi);

8.5. skābekļa saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 1601 "Šķidrie naftas produkti — Bezsvina benzīns — Skābekļa savienojumu un kopējā skābekļa satura noteikšana organiskos savienojumos ar gāzu hromatogrāfijas metodi" vai standartā LVS EN 13132 "Šķidrie naftas produkti — Bezsvina benzīns — Skābekļa savienojumu un kopējā skābekļa satura noteikšana organiskos savienojumos ar gāzu hromatogrāfijas metodi, izmantojot kolonnu pārslēgšanas principu" noteiktās metodes, nepārsniedz 2,7 % no kopējās skābekli saturošo ogļūdeņražu masas daļas (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN 1601 noteikto metodi);

8.6. skābekli saturošo ogļūdeņražu daudzums, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 1601 vai standartā LVS EN 13132 noteiktās metodes, ir šāds (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN 1601 noteikto metodi):

8.6.1. metilspirts nepārsniedz 3 % no kopējā benzīna tilpuma (metanolu saturošiem benzīniem pievieno stabilizatorus);

8.6.2. etilspirts nepārsniedz 5 % no kopējā benzīna tilpuma (ja nepieciešams, etilspirtu saturošiem benzīniem pievieno stabilizatorus) un testēšanas metodes konkrētām etilspirta īpašībām noteiktas piemērojamos standartos, ko Ekonomikas ministrija ieteikusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” un kuru saraksts ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

8.6.3. izopropilspirts nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.6.4. trešējais butilspirts nepārsniedz 7 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.6.5. izobutilspirts nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.6.6. ēteri ar pieciem un vairāk oglekļa atomiem nepārsniedz 15 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.6.7. citi skābekli saturošie ogļūdeņraži (citi monospirti, kuru galīgais destilācijas punkts nav augstāks, kā noteikts citos normatīvajos aktos vai degvielu ražojošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) (turpmāk — uzņēmums) standartos) nepārsniedz 10 % no kopējā benzīna tilpuma;

8.7. sēra saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 20846 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Ultravioletās fluorescences metode" vai standartā LVS EN ISO 20884 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Viļņu garuma dispersīvās rentgenfluorescences spektroskopijas metode" noteiktās metodes, nedrīkst pārsniegt 10 mg/kg (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 20884 noteikto metodi).

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.328; MK 18.03.2003. noteikumiem Nr.116; MK 16.12.2003. noteikumiem Nr.700; MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.386; MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1020; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.648)

8.¹ Bezsvina benzīnu, kura pētnieciskais oktānskaitlis (POS) ir 95 vai lielāks, bet mazāks par 98, un motora oktānskaitlis (MOS) ir 85 vai lielāks, bet mazāks par 89, alkēni (olefīni) nepārsniedz 18 % no kopējā benzīna tilpuma (95.markas benzīns), atļauts realizēt tikai tad, ja pievienotā bioetanola saturs ir 4,5–5 tilpumprocenti no kopējā benzīna tilpuma (ja nepieciešams, etanolu saturošiem benzīniem pievieno stabilizatorus).

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2009., sk. 29.punktu)

8.² Šo noteikumu 8. un 8.¹ punktā minētās prasības neattiecas uz:

8.²1. benzīnu, kuru izmanto sacīkšu sporta automašīnu iekšdedzes dzinējos ar dzirksteles aizdedzi, ja sacīkšu sporta automašīna noteiktā kārībā ir reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir atzīme “sporta”;

8.²2. benzīnu, kuru izmanto aviācijas transporta dzinējos.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

9. Latvijā atļauts realizēt tādu dīzeļdegvielu, kas paredzēta iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai un kurai:

9.1. cetānskaitlis, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 5165:2002 "Naftas produkti — Dīzeļdegvielas uzliesmošanas kvalitātes noteikšana — Cetāna metode" noteikto metodi, nav mazāks par 51 (izņemot ziemas periodu (no 1.novembra līdz 31.martam), kad cetānskaitlis nav mazāks par 47), un kurai mazumtirdzniecības vietās ir norādīta degvielas klimatiskā klase atbilstoši standartam LVS EN 590:2001 "Autodegvielas — Dīzeļdegviela — Prasības un testēšanas metodes";

9.2. blīvums 15 °C, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 3675 "Nafta un šķidrie naftas produkti — Blīvuma vai relatīvā blīvuma noteikšana laboratorijā ar areometra metodi" vai standartā LVS EN ISO 12185 "Jēlnafta un naftas produkti — Blīvuma noteikšana ar oscilējošās U-veida caurules metodi" noteiktās metodes, nepārsniedz 845 kg/m³ (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 3675 noteikto metodi);

9.3. 95 % destilācijas punkts, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 3405 noteikto metodi, nepārsniedz 360 °C;

9.4. policikliskie arēni, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN 12916 "Naftas produkti — Aromātisko ogļūdeņražu noteikšana vidējos destilātos — Augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfija ar refrakcijas koeficienta detektēšanu" noteikto metodi, nepārsniedz 11 % no masas;

9.5. sēra saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 20846 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Ultravioletās fluorescences metode" vai standartā LVS EN ISO 20884 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Viļņu garuma dispersīvās rentgenfluorescences spektroskopijas metode" noteiktās metodes, nedrīkst pārsniegt 10 mg/kg (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 20884 noteikto metodi);

9.6. taukskābju metilesteru saturs (V/V) ir 4,5–5 tilpumprocenti. Strīdu gadījumā satura noteikšanai lieto standartu LVS EN 14078:2005 “Šķidrie naftas produkti – Taukskābes metilesteru (FAME) noteikšana vidējos destilātos – Infrasarkanās spektro­skopijas metode”.

(Grozīts ar MK 30.07.2002. noteikumiem Nr.328; MK 18.03.2003. noteikumiem Nr.116; MK 16.12.2003. noteikumiem Nr.700; MK 22.04.2004. noteikumiem Nr.386; MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1020; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.648)

9.¹ Latvijā atļauts realizēt dīzeļdegvielu (tai skaitā mērenā klimata apstākļos izmantojamu A, B, C, D, E, F kategorijas dīzeļdegvielu atbilstoši standartam LVS EN 590:2005 “Autodegvielas – Dīzeļdegviela – Prasības un testēšanas metodes”) tikai ar biodīzeļdegvielas (kas iegūta no rapšu sēklu eļļas) saturu 4,5–5 tilpumprocenti no kopējā galaprodukta daudzuma.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2009., sk. 29.punktu)

9.² Šo noteikumu 9.¹ punktā minētās prasības neattiecas uz:

9.²1. dīzeļdegvielu, kuru izmanto jūras transporta flotes kuģu dzinējos;

9.²2. dīzeļdegvielu, kuru izmanto aviācijas transporta dzinējos;

9.²3. arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu 0., 1., 2., 3. un 4.klases dīzeļdegvielu atbilstoši standartam LVS EN 590:2005 “Autodegvielas – Dīzeļdegviela – Prasības un testēšanas metodes”.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā)

10. Dīzeļdegvielā, kuru paredzēts izmantot visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros, esošais maksimālais sēra saturs, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 20846 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Ultravioletās fluorescences metode" vai standartā LVS EN ISO 20847 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode", vai standartā LVS EN ISO 20884 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Viļņu garuma dispersīvās rentgenfluorescences spektroskopijas metode" noteiktās metodes, nedrīkst pārsniegt 1000 mg/kg no dīzeļdegvielas masas, par ko ir attiecīga norāde tirdzniecības vietā (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 20884 noteikto metodi).

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

11. Benzīna un dīzeļdegvielas (turpmāk — degviela) importētājs degvielas atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas (par kuras akreditāciju publicēts paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis") atbilstības sertifikātu, ko attiecīgā institūcija izsniegusi, pamatojoties uz testēšanas laboratoriju testēšanas pārskatiem (izsniegti saskaņā ar LVS ISO 17025 "Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai" standarta prasībām, veicot to interpretāciju atbilstoši standartam LVS ISO 4259 "Naftas produkti — Datu precizitātes noteikšana un lietošana testēšanas metodēs").

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

12. Piegādājot Eiropas Savienības dalībvalstīs ražoto degvielu tās realizācijai Latvijā, piegādātājs degvielas atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina ar atbilstības apliecinājumu, kam pievieno akreditētas testēšanas laboratorijas izsniegtu degvielas testēšanas pārskatu, izsniegtu saskaņā ar LVS EN ISO/IEC 17025 "Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai" standarta prasībām.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

13. Piegādātājs atbilstības apliecinājumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

13.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese;

13.2. piegādātāja nosaukums, adrese un tvertnes numurs;

13.3. benzīna vai dīzeļdegvielas marka un galvenie raksturotāji;

13.4. benzīna vai dīzeļdegvielas partijas identifikācija;

13.5. benzīna vai dīzeļdegvielas daudzums;

13.6. akreditētas (atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025 standarta prasībām) testēšanas laboratorijas nosaukums, akreditācijas institūcija, testēšanas pārskata numurs un datums;

13.7. apliecinājums par degvielas atbilstību šo noteikumu prasībām;

13.8. deklarācijas izsniedzēja amats, paraksts, tā atšifrējums, datums un izsniegšanas vieta.

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

13.¹ Degvielas atbilstību papildus Latvijas nacionālajos standartos noteiktajām prasībām apliecina atbilstības sertifikāts, kas izsniegts, pamatojoties uz testēšanas pārskatu. Degvielas mazumtirdzniecības vietās degvielai, kas atbilst Latvijas nacionālajos standartos noteiktajām papildu prasībām, norāda:

13.¹ 1. benzīnam — atbilstību Latvijas nacionālajam standartam, apzīmējot ar burtiem "LVS";

13.¹ 2. dīzeļdegvielai ziemas periodā (no 1.novembra līdz 31.martam) — saduļķošanās sākuma temperatūru (grādos pēc Celsija) un atbilstību Latvijas nacionālajam standartam, apzīmējot ar burtiem "LVS".

(MK 30.07.2002. noteikumu Nr.328 redakcijā)

14. Visus ar degvielas atbilstības novērtēšanu saistītos izdevumus sedz degvielas īpašnieks vai valdītājs.

15. Degvielas tirgus uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts institūcijas (turpmāk — degvielas aprites uzraudzības institūcijas) savas kompetences ietvaros.

16. Degvielas aprites uzraudzības institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic degvielas tirgus uzraudzību, reizi mēnesī sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem. Ja Valsts ieņēmumu dienestam degvielas tirgus uzraudzības nodrošināšanai nepieciešama papildu informācija, tā sniedzama pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma.

17. Degvielas importētājs, ražotājs, vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs pēc degvielas aprites uzraudzības institūcijas pieprasījuma uzrāda degvielas atbilstību apliecinošus dokumentus.

18. Visus ar degvielas atbilstības uzraudzību saistītos izdevumus sedz no uzraudzību veikušo institūciju līdzekļiem, bet, ja konstatēts, ka degviela neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, minētos izdevumus sedz attiecīgais degvielas īpašnieks vai valdītājs.

19. Ja degviela neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgie uzņēmumi piecu darbdienu laikā pēc rēķina saņemšanas sedz degvielas aprites uzraudzības institūciju pārbaudē izņemtās degvielas atbilstības novērtēšanas izdevumus.

20. Degvielas importētājs, ražotājs, vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs ir atbildīgs par šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu.

21. Šo noteikumu prasībām neatbilstošas degvielas glabāšanas, transportēšanas un iznīcināšanas (pārstrādes) izdevumus sedz degvielas īpašnieks vai valdītājs.

22. Uzņēmumi, kuri realizē šo noteikumu 10. un 28.punktā minēto dīzeļdegvielu, nodrošina tās atsevišķu glabāšanu, uzskaiti un realizāciju. Minētie uzņēmumi ir atbildīgi par šīs dīzeļdegvielas realizāciju izmantošanai tikai visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

22.¹ Reizi gadā Vides ministrija iesniedz Eiropas Komisijai atbilstošu vides informāciju par attiecīgo aglomerāciju vai zonu, kā arī ierosināto pasākumu paredzamo iedarbību uz vidi.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

22.² Katru gadu līdz 15.jūnijam Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par degvielas kvalitāti, realizētā benzīna un dīzeļdegvielas kopējo apjomu, kā arī realizēto benzīna un dīzeļdegvielas (ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg) apjomu valstī iepriekšējā gadā. Ekonomikas ministrija šo informāciju līdz 30.jūnijam iesniedz Eiropas Komisijai.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

23. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

24. Šo noteikumu 8.7. un 9.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri. Uzņēmumi, kuriem pieder vismaz 30 degvielas uzpildes stacijas, nodrošina, lai 8.7. un 9.5.apakšpunkta prasībām atbilstošs benzīns un dīzeļdegviela ar 2005.gada 1.janvāri ir pieejami vismaz vienā no šo uzņēmumu degvielas uzpildes stacijām, kas transporta plūsmas apkalpošanai izvietotas gar kādu no galvenajiem valsts autoceļiem. Šajās tirdzniecības vietās uzņēmējs izvieto norādes par attiecīgo degvielas veidu atrašanos tirdzniecībā, kā arī nodrošina ar šo informāciju visas degvielas uzpildes stacijas, kas transporta plūsmas apkalpošanai izvietotas gar attiecīgo galveno valsts autoceļu līdz nākamajai šāda veida degvielas uzpildes stacijai.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

24.¹ Šo noteikumu 8.5. un 8.6.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

(MK 18.03.2003. noteikumu Nr.116 redakcijā)

25. No 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim pieļaujamais sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā, ko nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 20884 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana degvielā — Viļņu garuma dispersīvās rentgenfluorescences spektroskopijas metode" vai standartā LVS EN ISO 20847 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana degvielā — Enerģijas dispersīvās rentgenfluorescences metode", vai standartā LVS EN ISO 20846 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Ultravioletās fluorescences metode" noteiktās metodes, nedrīkst pārsniegt 50 mg/kg (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 20884 noteikto metodi). Latvijas Republikā līdz 2004.gada 31.decembrim ievesto benzīnu un dīzeļ­degvielu, kur pieļaujamais sēra saturs, kas noteikts, lietojot minētajos standartos paredzētās metodes, pārsniedz 50 mg/kg, bet nepārsniedz attiecīgi 150 mg/kg (benzīnam) vai 350 mg/kg (dīzeļdegvielai), drīkst realizēt:

25.1. komersanti, kuriem ir izsniegta licence akcīzes preču noliktavas tu­rētāja un apstiprināta tirgotāja darbībai, — līdz 2005.gada 1.maijam;

25.2. komersanti, kuriem ir izsniegta licence degvielas vairumtirdznie­cībai, — līdz 2005.gada 1.maijam;

25.3. komersanti, kuriem ir izsniegta licence degvielas mazumtirdznie­cībai, — līdz 2005.gada 1.jūnijam.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2005. noteikumiem Nr.113)

25.¹ Degvielas uzpildes stacijās, kas transporta plūsmas apkalpošanai izvietotas gar galvenajiem valsts autoceļiem, no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim jābūt norādei par tuvākajām degvielas uzpildes stacijām, kurās ir pieejams šo noteikumu 8.7. un 9.5.apakšpunkta prasībām atbilstošs benzīns un dīzeļdegviela.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

26. (Svītrots ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 386)

27. 2009.gada 1.janvārī spēku zaudē šo noteikumu 8.3.3.apakšpunkts un spēkā stājas norma, kas nosaka, ka aromātisko savienojumu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 35,0 % (v/v) no kopējā tilpuma benzīnam, kas paredzēts iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi darbināšanai.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

28. Līdz 2008.gada 1.janvārim maksimālais sēra saturs dīzeļdegvielā, kuru paredzēts izmantot visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros (maksimālo sēra saturu nosaka, lietojot standartā LVS EN ISO 20846 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Ultravioletās fluorescences metode" vai standartā LVS EN ISO 20847 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Enerģijas dispersīvā rentgenfluorescences spektroskopijas metode", vai standartā LVS EN ISO 20884 "Naftas produkti — Sēra satura noteikšana automobiļu degvielā — Viļņu garuma dispersīvās rentgenfluorescences spektroskopijas metode" noteiktās metodes), nedrīkst pārsniegt 2000 mg/kg no dīzeļdegvielas masas, par ko ir attiecīga norāde tirdzniecības vietā (strīda gadījumā lieto standartā LVS EN ISO 20884 noteikto metodi).

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1020 redakcijā)

29. Šo noteikumu 8.¹ un 9.¹ punkts stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

(MK 25.06.2009. noteikumu Nr.648 redakcijā)

(MK 22.04.2004. noteikumu Nr.386 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 23.marta Direktīvas 93/12/EEK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK;

3) Komisijas 2000.gada 7.novembra Direktīvas 2000/71/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK I, II, III un IV pielikumā izklāstītās mērīšanas metodes pielāgo tehnikas attīstībai, kā paredzēts minētās direktīvas 10.pantā (dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 3.marta Direktīvas 2003/17/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti (Dokuments attiecas uz EEZ).