Darbības ar dokumentu

(Pielikums MK 14.07.2026. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

1. Cūku sugas dzīvniekus tur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām.

2. Dzīvnieku turēšanas vietā aizliegts ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojāgājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no dzīvnieku turēšanas vietas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

3. Dzīvnieku turēšanas vietā aizliegts ienest svaigu gaļu un gaļas produktus.

4. Cūku sugas dzīvniekiem aizliegts izbarot pārtikas atkritumus, tostarp samazgas, un zaļbarību (jebkura veida augu izcelsmes barību, kas svaigā veidā var tikt izbarota cūkām).

5. Kārtējā gadā iegūto graudaugu ražu var izbarot cūkām tikai pēc tās termiskas apstrādes (ja graudaugu izcelsmes barība vismaz 70 °C temperatūrā ir izturēta ne mazāk kā 30 minūtes) vai ne agrāk kā 90 dienas pēc jaunās ražas novākšanas.

6. Cūku turēšanas vietu regulāri tīra, mazgā, deratizē, dezinsekcē un dezinficē.

7. Pie telpu ieejas un izejas dzīvnieku turēšanas vietās novieto tādu aprīkojumu darba kārtībā, kurā iepildīts atbilstošs līdzeklis apavu mazgāšanai un dezinfekcijai.

8. Dzīvnieku turēšanas vietā ir vieta cūku sugas dzīvnieku nodalīšanai, lai ievietotu un novērotu iespējami slimus dzīvniekus.

9. Slēgta tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra un, kad nepieciešams, mazgā un dezinficē. Vaļēja tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra, mazgā, dezinficē un deratizē.

10. Dzīvnieku turēšanas vietā ir ierīkota dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vieta, telpa, konstrukcija vai aprīkojums, kas atbilst šādām prasībām:

10.1. tas ir ūdensnecaurlaidīgs un atbilstošs dzīvnieku turēšanas vietā esošo dzīvnieku skaitam un iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumam;

10.2. tajā nevar iekļūt vai tam nevar piekļūt nepiederošas personas, savvaļas dzīvnieki vai klaiņojoši dzīvnieki, putni un grauzēji;

10.3. tas atrodas iespējami tuvu iebrauktuvei dzīvnieku turēšanas vietā vai vietā, kurā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis var savākt blakusproduktus, nešķērsojot dzīvnieku turēšanas vietas teritoriju.

11. Ir ierobežota nepiederošu personu (personas, kuras nav nodarbinātie, pakalpojumu sniedzēji vai apmeklētāji) piekļūšana cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietām.

12. Prasības apmeklētāju uzturēšanās nodrošināšanai dzīvnieku turēšanas vietā:

12.1. pirms dzīvnieku turēšanas vietas apmeklēšanas apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem un uzrauga šo pasākumu ievērošanu;

12.2. apmeklētājus nodrošina ar vienreizlietojamu aizsargapģērbu, galvassegu un apavu pārvalkiem (bahilām) vai tīru un maināmu apģērbu, galvassegu un apaviem. Vienreizlietojamo aizsargapģērbu, galvassegu un apavu pārvalkus (bahilas) pēc izmantošanas iznīcina. Atkārtoti lietojamo apģērbu un galvassegu katras darbdienas beigās mazgā vismaz 60 °C temperatūrā. Apavus, īpaši zoles, mazgā un dezinficē;

12.3. apmeklētāji pirms dzīvnieku turēšanas vietas apmeklēšanas un pēc tās veic higiēnas pasākumus (uzvelk un novelk aizsargapģērbu vai apģērbu, apavus vai apavu pārvalkus (bahilas) un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem, mazgā un dezinficē apavus, īpaši zoles).

13. Prasības nodarbināto darbam ar dzīvniekiem:

13.1. nodarbinātos nodrošina ar darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apaviem. Darba vai maiņas apģērbu, galvassegu un apavus izmanto tikai dzīvnieku turēšanas vietā. Darba vai maiņas apģērbu un galvassegu katras darbdienas beigās mazgā vismaz 60 °C temperatūrā. Apavus mazgā un dezinficē, īpaši zoles;

13.2. nodarbinātie pirms darba sākšanas, darba pienākumu izpildes laikā un pēc darba dzīvnieku turēšanas vietā veic higiēnas pasākumus – mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, kā arī dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem);

13.3. nodarbinātie pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (​5. pielikums). Ja nodarbinātais atsakās parakstīt apliecinājumu, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības uz laiku, kas nav īsāks par divām nedēļām, noteikt nodarbinātajam ierobežojumu pildīt darba pienākumus saskarē ar dzīvniekiem.

14. Prasības veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, mākslīgās apsēklošanas tehniķiem, eksterjera vērtētājiem, elektriķiem, ciltsdarba speciālistiem, pārraugiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – pakalpojumu sniedzēji):

14.1. pakalpojumu sniedzēji pirms darba sākšanas cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietā uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem;  

14.2. pakalpojumu sniedzēji, kuri dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma laikā bijuši tiešā saskarē ar cūku sugas dzīvniekiem, pēc darba pabeigšanas turpat, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā, veic higiēnas pasākumus – novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem, mazgā un dezinficē apavus, īpaši zoles;

14.3. pakalpojumu sniedzēji pēc katra dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma mazgā un dezinficē izmantotos darba instrumentus un piederumus.

15. Nodarbinātajiem, pakalpojumu sniedzējiem un apmeklētājiem, ja tie bijuši saskarē ar citu tādu novietņu dzīvniekiem, kurās Latvijas teritorijā konstatēta kāda no A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, līdz apkarošanas pasākumu pabeigšanai aizliegts ieiet cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietā.

16. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākums ir uzraudzīt biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veikt izlases pārbaudes, kā dzīvnieku turēšanas vietā tiek ievēroti biodrošības pasākumi.

17. Papildus šajā pielikumā noteiktajām prasībām dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai tiek ieviesti Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regulas (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605, III pielikumā noteiktie pastiprinātie biodrošības pasākumi, kas īstenojami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos cūku objektos. 

18. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, nodarbināto, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus.

(Pielikums MK 14.11.2023. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

1. Novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkuru citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs.

2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:

2.1. nepiederošas personas nepiekļūst mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēm;

2.2. darbiniekiem un personām, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ir darba vai maiņas apģērbs un apavi.    

3. Ja ir aizdomas par mājputnu un nebrīvē turētu putnu saslimšanu (piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota vairāku mājputnu un nebrīvē turētu putnu vienlaicīga nobeigšanās, akūta asiņaina diareja, smakšana, putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, dējējputniem krasi samazinās dējība), dzīvnieku īpašnieks nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. 

4. Aizliegts mājputnus un nebrīvē turētus ūdensputnus izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs. Mājputnus un nebrīvē turētus putnus atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, ja nodrošina to norobežošanu, izmantojot līdzekļus, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmanto tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām.

5. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mājputnus un nebrīvē turētus putnus:

5.1. tur, baro un dzirdina slēgtās telpās vai teritorijā, kuru sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi;

5.2. izlaiž ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi ganībām un pastaigu laukumiem;

5.3. barojot un dzirdinot neizmanto virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni.

6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka mājputnu un nebrīvē turētu putnu barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevar piekļūt savvaļas putni.

7. Augsti patogēnās putnu gripas paaugstināta riska periodā, kuru Pārtikas un veterinārais dienests noteicis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību un informāciju par to publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis":

7.1. ir aizliegtas šādas darbības:

7.1.1. mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kurus organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, izņemot gadījumu, ja izstādēs ar mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanos nodrošina šā pielikuma 7.2.  apakšpunktā noteikto papildu pasākumu īstenošanu;

7.1.2. nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai;

7.1.3. izlaist pasta baložus;

7.2. mājputnu un nebrīvē turētu putnu izstādes organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, un ir īstenoti šādi papildu pasākumi:

7.2.1. mājputnu izcelsmes novietnei nav noteikts dzīvu mājputnu pārvietošanas aizliegums;

7.2.2. izstādē piedalās tikai mājputni un nebrīvē turēti putni;

7.2.3. izstādes organizētājs:

7.2.3.1. par putniem, kas piedalīsies izstādē, ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms izstādes iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā informāciju, kurā norāda mājputnu izcelsmes novietnes reģistrācijas numuru, mājputnu skaitu un sugu, bet par nebrīvē turētiem putniem – izcelsmes novietnes adresi, to skaitu un sugu; 

7.2.3.2. nodrošina, ka izstādē piedalās putni, kuru izcelsmes vieta atrodas Latvijā. Šie noteikumi attiecas uz tādām izcelsmes vietām, kurās putni pēdējās 30 dienas uzturējušies Latvijas teritorijā attiecīgajā novietnē;

7.2.3.3. nodrošina, ka izstādes laikā nenotiek putnu atsavināšana, piemēram, putnu tirdzniecība vai to maiņa;

7.2.3.4. izstādes teritorijā, kurā atrodas putni, aizliedz ievest suņus, kaķus un citus lolojumdzīvniekus;

7.2.3.5. izstādi organizē vietā, kura no augšas ir norobežota ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Nožogojumu vai būrus, kuros putnus tur pasākuma laikā, ir atļauts no augšas noklāt ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Izstādes laikā mājputni un nebrīvē turēti putni ir pasargāti no kontakta ar savvaļas putniem;

7.2.3.6. izstādes laikā nožogojumus vai būrus ar putniem no dažādām novietnēm izvieto vismaz divu metru attālumā citu no cita vai izvieto ūdensnecaurlaidīgu starpsienu, kas nepieļauj kontaktu ar blakus esošajā nožogojumā vai būrī no citas novietnes izvietotajiem putniem;

7.2.3.7. nodrošina, ka ūdensputni netiek izstādīti kopā ar citām mājputnu vai nebrīvē turēto putnu sugām, izņemot gadījumu, ja tiek nodrošināts, ka ūdensputnus izvieto vismaz piecu metru attālumā no citiem mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, lai nepieļautu to kontaktu;

7.2.3.8. pie ieejas izstādē apmeklētājiem nodrošina bukletus vai citu informatīvu materiālu, kurā apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem izstādes apmeklējuma laikā;

7.2.3.9. izstādes laikā ar savāktajiem putnu izkārnījumiem, pakaišiem un spalvām rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā vai normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā;

7.2.3.10. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās;

7.2.4. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

7.2.4.1. nodrošina novietnē esošo putnu veselības uzraudzību 21 dienu (turpmāk – monitoringa periods) pirms izstādes vienā no šādiem veidiem:

7.2.4.1.1. veic visa ganāmpulka veselības uzraudzību, kuras laikā katru dienu novēro putnu veselības stāvokli. Šajā laikā nav atļauts izvest putnus no novietnes un ievest putnus no citas novietnes;

7.2.4.1.2. monitoringa periodā izolē putnus, kas piedalīsies izstādē, un tos kopj un baro atsevišķi no pamatganāmpulka;

7.2.4.2. monitoringa perioda beigās 48 stundu laikā pirms plānotās izstādes nodrošina putnu klīnisko izmeklēšanu. Klīniskajai izmeklēšanai uzaicina praktizējošu veterinārārstu, kas rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 7.2.5.1. apakšpunktā minētajām prasībām;

7.2.4.3. visiem ūdensputniem, ko ved uz izstādi, ne agrāk kā septiņu dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas uz izstādi nodrošina laboratorisko izmeklēšanu uz augsti patogēno putnu gripu, un izmeklējumu rezultātiem jābūt negatīviem;

7.2.4.4. ūdensputnus atlasa un tur atsevišķi no pamatganāmpulka laikā, kad tiek ņemti paraugi un saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

7.2.4.5. šā pielikuma 7.2.4.3. un 7.2.5.1. apakšpunktā minētos dokumentus – laboratorisko izmeklējumu rezultātus un praktizējoša veterinārārsta apliecinājumu – uzrāda pēc Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora pieprasījuma;

7.2.4.6. nožogojumos un būros, kuros uzturas putni, ievieto tikai ūdeni un putniem paredzēto līdzatvesto barību;

7.2.4.7. no putniem savāktos izkārnījumus, pakaišus un spalvas glabā ūdensnecaurlaidīgā materiālā un pēc izstādes tos nodod izstādes organizētājam vai aizved atpakaļ uz putnu izcelsmes novietni;

7.2.4.8. uzrauga, lai apmeklētāji ar rokām neaizskar putnus un tos nebaro;

7.2.4.9. saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās;

7.2.5. praktizējošs veterinārārsts:

7.2.5.1. izsniedz parakstītu un apzīmogotu apliecinājumu, ja putnu izmeklēšanas laikā konstatē, ka putni ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas slimības pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar augsti patogēno putnu gripu vai citām putnu infekcijas slimībām. Ūdensputnu klīniskās izmeklēšanas laikā praktizējošs veterinārārsts ņem vērā šā pielikuma 7.2.4.3. apakšpunktā minēto laboratorisko izmeklējumu rezultātus augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja noteikšanai;

7.2.5.2. ar kuru izstādes organizatoram noslēgts līgums atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos klātbūtni, nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu, ja rodas aizdomas par putnu saslimšanu ar infekcijas slimību.

8. Pēc slimu vai ievainotu savvaļas ūdensputnu ievietošanas dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā nodrošina šo putnu 21 dienu ilgu:  

8.1. turēšanu izolācijā no pārējiem patversmē vai rehabilitācijas centrā esošajiem putniem; 

8.2. atsevišķu kopšanu un barošanu, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.

(Pielikums MK 23.01.2024. noteikumu Nr. 63 redakcijā)

1. Kažokzvērus novietnē tur sprostos, kurus sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts.

2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:

2.1. nepiederošas personas nepiekļūst novietnēm. Ja nepieciešams iekļūt kažokzvēru turēšanas vietā, apmeklētājus, kas nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, informē par biodrošības pasākumiem novietnē un nodrošina tiem vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapavus;

2.2. novietnē ir ieviesta un tiek uzturēta apmeklētāju reģistrācija;

2.3. novietnes darbinieki, kuri nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, tiek instruēti par veicamajiem biodrošības pasākumiem novietnē un tiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi;

2.4. tiek uzraudzīta biodrošības pasākumu ievērošana novietnē;

2.5. ir ierobežota klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku (arī grauzēju) piekļūšana kažokzvēru turēšanas vietām.

3. Ja ir aizdomas par kažokzvēru saslimšanu (piemēram, tiek novērota vairāku kažokzvēru nobeigšanās, kažokzvēriem parādās respiratoru infekcijas slimību pazīmes), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai.

4. Šā pielikuma 3. punktā un 7.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbojas ar praktizējošo veterinārārstu vai Pārtikas un veterināro dienestu un ievēro tā sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu novietnē, papildus nodrošinot, ka tiek izstrādāta un ievērota atbilstoša procedūra atsevišķai darba un ielas apģērba uzglabāšanai, darba apģērba mazgāšanai un apģērba un apavu nomaiņai pirms ieiešanas novietnē un iziešanas no tās.

5. Novietnē vai mītnē kažokzvērus no citas Latvijas teritorijā esošas vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes vai mītnes ieved, ievērojot šādas prasības:

5.1. novietnei nav noteikti kažokzvēru pārvietošanas un neapstrādātu kažokzvēru ādu izmantošanas ierobežojumi;

5.2. kažokzvēriem nav konstatēta infekcijas slimība vai nepastāv aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām;

5.3. pirms kažokzvēru ievietošanas novietnē pie pārējiem kažokzvēriem īsteno šā pielikuma 7., 8. un 9. punktā noteiktās prasības.

6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru pārvadāšanas nodrošina izmantotā transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu.

7. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru ievešanas tos tur atsevišķi no pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē) vismaz 30 dienas (turpmāk – novērošanas periods). Novērošanas periodā:

7.1. izmanto atsevišķu aprīkojumu kažokzvēru turēšanai, barošanai un kopšanai;

7.2. katru dienu novēro ievesto kažokzvēru veselības stāvokli;

7.3. nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai, ja rodas aizdomas par kažokzvēra saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, un rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 4. punktā minētajām prasībām.

8. Novērošanas periodā no novietnes ir aizliegts pārvietot šā pielikuma 5. punktā minētos kažokzvērus.

9. Ja novērošanas periodā kažokzvēriem nav konstatētas klīniskās pazīmes, kas radītu aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, ievestos kažokzvērus ievieto pie pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē).

10. Apmeklētāji veic higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā vai dezinficē apavus, rokas), un tiem ir pienākums novietnē ievērot biodrošības prasības.

11. Darbinieki pirms ierašanās novietnē un došanās prom no tās nomaina apģērbu un apavus, kā arī mazgā un dezinficē rokas (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai kažokzvēru turēšanas vietā).

12. Veicot darba pienākumus, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, dezinficē apavus un rokas).

(Pielikums MK 14.07.2026. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

I. Vispārīgie biodrošības pasākumi

1. Dzīvnieku turēšanas vietās aizliegts:

1.1. ienest savvaļas dzīvnieku līķus vai savvaļas dzīvnieku daļas, vai jebkuru citu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Dabiskā ceļā bojāgājušo savvaļas dzīvnieku līķus pēc iespējas ātrāk aizvāc no dzīvnieku turēšanas vietas un nosūta iznīcināšanai saskaņā ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

1.2. ienest pārtikas produktus, kas satur pārnadžu izcelsmes olbaltumvielas (gaļu, pienu, sieru u. c.).

2. Prasības dzīvnieku īpašniekam vai turētājam:

2.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic nodarbināto instruktāžu, kā arī informē pakalpojumu sniedzējus un apmeklētājus par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietā;

2.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs uzrauga biodrošības pasākumu ievērošanu un periodiski veic izlases pārbaudes, kā dzīvnieku turēšanas vietā tiek ievēroti biodrošības pasākumi.

3. Prasības pakalpojumu sniedzējiem:

3.1. pakalpojumu sniedzēji pirms saskares ar dzīvniekiem uzvelk tīru darba apģērbu, galvassegu un apavus, mazgā un dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem;  

3.2. pakalpojumu sniedzēji, kuri dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma laikā bijuši tiešā saskarē ar dzīvnieku, pēc darba turpat, īpaši šim nolūkam paredzētā vietā, veic higiēnas pasākumus – novelk izmantoto darba apģērbu un galvassegu, mazgā un dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem, mazgā un dezinficē apavus, īpaši zoles;

3.3. pakalpojumu sniedzēji pēc katra dzīvnieku turēšanas vietas apmeklējuma mazgā un dezinficē izmantotos darba instrumentus un piederumus.

4. Nodarbinātie pēc atgriešanās no ceļojuma ārpus Latvijas aizpilda un paraksta apliecinājumu (​5. pielikums). Ja nodarbinātais atsakās parakstīt apliecinājumu, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības uz laiku, kas nav īsāks par divām nedēļām, noteikt nodarbinātajam ierobežojumu pildīt darba pienākumus saskarē ar dzīvniekiem.

5. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, nodarbināto, pakalpojumu sniedzēju un apmeklētāju pienākums ir ievērot biodrošības pasākumus.

II. Specifiskie biodrošības pasākumi norobežotā objektā, kas atbilst regulas 2016/429 4. panta 48. punkta definīcijai

1. Norobežotā objektā aizliegts turēt cūku dzimtas dzīvniekus (Suidae) līdz brīdim, kad Latvijas teritorijā ir pilnībā izskausts Āfrikas cūku mēris un kad Latvijai tiek piešķirts no Āfrikas cūku mēra oficiāli brīvas valsts statuss. Atļauts turēt cūkām līdzīgus dzīvniekus – pekarus (Tayassuidae). 

2. Norobežotā objekta īpašnieks vai turētājs ieceļ atbildīgo personu, kas izstrādā un kontrolē iekšējos biodrošības pasākumus, kuru pamatā ir riska analīze par konkrētām dzīvnieku sugām un norobežotā objekta zonām (piemēram, nodala karantīnas zonu, barības gatavošanas (virtuves) zonu no publiskai apskatei pieejamas zonas).

III. Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts

1. Prasības dzīvnieku īpašniekam vai turētājam:

1.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs apmeklētājus pirms dzīvnieku turēšanas vietas apmeklēšanas informē par to, ka dzīvnieku turēšanas vietā nav atļauts ienākt personām, kurām nav vienreizlietojama aizsargapģērba un galvassegas gadījumos, kad dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nenodrošina vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu dzīvnieku turēšanas vietā;

1.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ierobežo nepiederošu personu (personu, kuras nav nodarbinātie, apmeklētāji vai pakalpojumu sniedzēji) piekļūšanu pārnadžu kārtas dzīvnieku turēšanas vietām telpās. Ganībās un citās dzīvnieku turēšanas vietās ārpus telpām publisko ceļu tuvumā izvieto informatīvas zīmes (6. pielikums), lai personas, kas šķērso dzīvnieku turēšanas vietas teritoriju vai apmeklē to, būtu informētas par ierobežojumiem;

1.3. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodarbinātajiem nodrošina tīru un maināmu darba apģērbu, galvassegu un apavus vai vienreizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu, kā arī roku un apavu mazgāšanai un dezinficēšanai nepieciešamo aprīkojumu un līdzekļus.

2. Prasības dzīvnieku turēšanas vietās:

2.1. dzīvnieku turēšanas vietās iekārto vietu slimu dzīvnieku nodalīšanai no veselajiem;

2.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, izvērtējot dzīvnieku kustības intensitāti uz dzīvnieku turēšanas vietu un no tās, infekcijas slimību izplatību ganāmpulkā, dzīvnieku nobeigšanās palielināšanos, abortu skaitu u. c., tīra, mazgā, deratizē, dezinsekcē un dezinficē telpas.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vietu vai aprīkojumu ierīko iespējami tuvu iebrauktuvei dzīvnieku turēšanas vietā vai vietā, kurā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis var savākt blakusproduktus, nešķērsojot dzīvnieku turēšanas vietas teritoriju.

4. Prasības apmeklētāju uzturēšanās nodrošināšanai dzīvnieku turēšanas vietā:

4.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs apmeklētājus no citām valstīm reģistrē saimniecības apmeklējuma žurnālā;

4.2. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs uzrauga, lai apmeklētāji, kas nonāk tiešā saskarē ar dzīvniekiem, ievērotu dzīvnieku turēšanas vietā noteiktos biodrošības pasākumus;

4.3. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs apmeklētājiem pirms dzīvnieku turēšanas vietas apmeklēšanas nodrošina roku mazgāšanai un dezinficēšanai nepieciešamo aprīkojumu un līdzekļus vai vienreizlietojamos gumijas cimdus.

5. Nodarbinātie pirms darba sākšanas, darba pienākumu izpildes laikā un pēc darba dzīvnieku turēšanas vietā veic higiēnas pasākumus – mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, kā arī dezinficē rokas, īpašu uzmanību pievēršot nagiem, mazgā un dezinficē apavus, īpaši zoles).

6. Izvērtējot gadījumus, kad dzīvnieku turēšanas vietā ievesti slimi dzīvnieki, transportlīdzeklis piegādājis kravu (dzīvniekus vai barību) no iespējami inficētas novietnes, ja tajā konstatētas aizdomas par A kategorijas pārnēsājamas dzīvnieku slimības uzliesmojumu, vai kad transportlīdzeklis šķērsojis inficētu teritoriju, kas par tādu noteikta pēc A kategorijas pārnēsājamas dzīvnieku slimības uzliesmojuma, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina to transportlīdzekļu ritošās daļas mazgāšanu un dezinfekciju, kas pārvadā dzīvniekus vai barību.

7. Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības neielaist dzīvnieku turēšanas vietā pakalpojuma sniedzējus un apmeklētājus, kuriem nav prasībām atbilstošs aizsargapģērbs un galvassega vai kuri nav īstenojuši noteiktos biodrošības pasākumus.

(Pielikums MK 14.07.2026. noteikumu Nr. 409 redakcijā)

(Pielikums MK 14.07.2026. noteikumu Nr. 409 redakcijā)