Darbības ar dokumentu
Rīgā 2005.gada 19.janvārī (prot. Nr.5 19.§)
1. Atbalstīt Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu 2005.–2008.gadam (turpmāk — programma) kā jauno politikas iniciatīvu.
3. Programmu 2005.gadā īstenot no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram katru gadu (sākot ar 2006.gadu) līdz 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.
(MK 31.10.2007. rīkojuma Nr.678 redakcijā)
Veselības ministrs G.Bērziņš
Risināmā jautājuma būtība
Latvijā, tāpat kā vairumā industriāli attīstīto zemju, alkohola lietošana ir nopietna sociāla problēma. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana nelabvēlīgi ietekmē ļoti daudzas indivīda dzīves jomas— ne vien alkohola lietotāja veselību, bet arī viņa labklājību, laimi, ģimenes dzīvi un attiecības ar citiem cilvēkiem, tāpat arī panākumus darbā, sekmes mācībās, nodarbinātības iespējas un finanses. Turklāt ceļu satiksmes negadījumi, nelaimes gadījumi darba vietās, vardarbība pret ģimenes locekļiem vai citām personām, nedrošas seksuālās attiecības, likuma normām neatbilstoša uzvedība un paškaitējuma tendence (ieskaitot pašnāvības) bieži saistīta ar alkoholisko dzērienu lietošanu. 2002.gada pētījumi par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem rāda, ka pēdējā gada laikā 90% vīriešu un 87% sieviešu lietojuši alkoholiskos dzērienus. 9% vīriešu un 3% sieviešu ārsts ir ieteicis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, bet 4,3% vīriešu un 0,5% sieviešu patērē vairāk nekā 80gramu absolūtā alkohola dienā, ko var uzskatīt par pārmērīgu alkohola lietošanu.
Pēc Narkoloģijas valsts aģentūras datiem, 2003.gadā ir samazinājies to aizturēto autovadītāju skaits, kuri vadījuši transportlīdzekļus alkohola ietekmē. Salīdzinot ar 2002.gadu, samazinājies transportlīdzekļu vadītāju skaits, kuriem par minēto pārkāpumu atņemtas autovadīšanas tiesības, samazinājusies arī mirstība no traumām, kas saistītas ar alkohola lietošanu. Diemžēl pēdējos gados Latvijā ir vērojama cita negatīva tendence— pastiprinās alkohola lietošana skolas vecuma bērnu vidū. Alkohola lietošanas sekas ir vardarbības un noziedzības pieaugums.
Alkohola atkarības problēmu risināšanai (ārstēšana un rehabilitācija) tiek tērēta ievērojama daļa valsts veselības aprūpei paredzēto resursu. Šī iemesla dēļ svarīgi būtu pētīt alkohola atkarības problēmu valstī. Turklāt nepieciešams veikt dažādus pasākumus, veidot profilakses programmas, kas vērstas uz alkohola lietošanas samazināšanu jauniešu vidū. Šī problēma risināma, politiskajai varai cieši sadarbojoties ar institūcijām un organizācijām, kas diendienā cīnās ar atkarības izraisītājiem un to lietošanas sekām.
Piedāvātais risinājums
Programmas īstenošanai ir trīs galvenie virzieni— piedāvājuma mazināšana, pieprasījuma mazināšana un riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšana. Šie virzieni ietver multisektorālu sadarbību starp Veselības ministriju un citām ministrijām un institūcijām. Programmas īstenošanai nepieciešams papildu finansējums (sākot ar 2006.gadu).
Nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots
Programmas finansējuma avots ir likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie līdzekļi. 2005.gadā institūcijas īsteno programmā noteiktos pasākumus no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Sākot ar 2006.gadu, ir aprēķināts programmai nepieciešamais papildu finansējums. Programma atbalstāma kā jaunā politikas iniciatīva. Jautājums par programmai nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Pēc papildu finansējuma piešķiršanas (vai nepiešķiršanas) atbildīgās institūcijas koriģē programmas īstenošanas plānu.
Programmas īstenošanas plānā paredzēto pasākumu prognozējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji | Kārtējais gads | Trīs nākamie gadi | Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada | ||
2005 | 2006 | 2007 | 2008 | ||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos | |||||
Valsts budžets | 7766,7 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos | |||||
Valsts budžets | 7766,7 | 1263,5 | 649,5 | 421,1 | 778,1 |
Pašvaldību budžets | 37,1 | 5,2 | 0,0 | 21,1 | |
3. Finansiālā ietekme | 0,0 | –329,3 | –141,9 | –421,1 | –778,1 |
Pašvaldību budžets | –37,1 | –5,2 | 0,0 | –21,1 | |
4. Prognozējamie kompensācijas pasākumi papildu izdevumu finansēšanai | |||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins | |||||
Valsts budžets | 7766,7 | 1263,5 | 649,5 | 421,1 | 778,1 |
6. Cita informācija | |||||
 |
 |
 |
 |