Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"

Izdarīt likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 1998, 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "trešā persona" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "tiesību uz atlīdzību pārņēmējs" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

2. Papildināt 1.panta 8.punktu pēc vārda "veiktas" ar vārdiem "vai bija jāveic".

3. Izslēgt 4.pantu.

4. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

"6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzdevumi, apdrošinot pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ir šādi:";

izslēgt 1., 2. un 8.punktu;

aizstāt 16.punktā vārdus "likuma "Par darba aizsardzību"" ar vārdiem "Darba aizsardzības likuma".

5. Aizstāt 7.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli un vārdus "80 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu" ar vārdiem un skaitli "ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas".

6. Izslēgt 10.panta otro daļu.

7. Papildināt 12.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja apdrošinātā persona šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi reģistrēta kā obligāto iemaksu veicēja vai apdrošināšanas iemaksu alga tai nav bijusi atvaļinājuma bez darba algas saglabāšanas dēļ, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

(4) Ja apdrošinātajai personai šā panta pirmajā daļā noteiktajā periodā nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāro mēnešu periodu pirms šā perioda, kas sākas ne agrāk kā 32 mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, taču šī alga nedrīkst būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

(5) Ja arī šā panta ceturtajā daļā noteiktajā periodā apdrošinātajai personai nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums."

8. Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātajai personai, kurai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir noteikta invaliditātes grupa, piešķirtā atlīdzība par darbspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par likumā "Par valsts pensijām" atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto invaliditātes pensijas minimālo apmēru."

9. Izteikt 14.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Mēnesī izmaksājamais slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu vai atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, kā arī šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto izmaksu kopējā summa nedrīkst būt lielāka par apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru."

10. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātajai personai, par kuru darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus.";

izslēgt 5.daļu.

11. 19.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem un skaitļa "nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām" ar vārdiem un skaitli "skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai nav ilgāks par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem";

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "ņemot par pamatu" ar vārdiem "attiecīgi mēneša vidējo izpeļņu vai".

12. 20.pantā:

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) konstatēta arodslimība vai kad pirms šīs arodslimības konstatēšanas iestājusies pārejoša darba nespēja.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienesta" ar vārdiem "sociālā dienesta";

papildināt pantu ar 10. un 11.daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja apdrošinātajai personai ir iestājušies vairāki šajā likumā noteiktie apdrošināšanas gadījumi un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai piešķir apmēra ziņā lielāko atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

(11) Ja apdrošināšanas gadījums iestājas personai, kura saņem atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu, kas iegūts līdz 1997.gada 1.janvārim, un darbspēju zaudējums attiecībā uz katru gadījumu ir noteikts atsevišķi, personai pārtrauc izmaksāt atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu un piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šīs atlīdzības apmērs nedrīkst būt mazāks par atlīdzību, kas saņemta par darbā nodarīto kaitējumu."

13. 22.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "apdrošinātās personas nāve" ar vārdiem "kā arī ja mirusi persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā apdrošinātās personas divkāršas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāku par valstī noteikto mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu. Ja mirusi persona, kura saņēma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušās personas divkāršas mēneša apdrošināšanas atlīdzības apmērā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja par mirušo personu ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un likuma "Par valsts pensijām" normām, piešķir un izmaksā apmēra ziņā lielāko pabalstu."

14. Papildināt 23.panta piekto daļu pēc vārdiem "valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu" ar vārdiem un skaitli "ievērojot to, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta".

15. Aizstāt 26.panta otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā vārdu "filiāles" ar vārdu "nodaļas".

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas."

17. Pārejas noteikumos:

papildināt 4.punktu pēc vārdiem un skaitļiem "līdz 1997.gada 1.janvārim" ar vārdiem un skaitļiem "un personām, kam arodslimība, kuras cēlonis ir līdz 1997.gada 1.janvārim veiktais darbs, konstatēta pēc minētā termiņa, bet tās nav uzskatāmas par apdrošinātajām personām saskaņā ar šo likumu";

izslēgt 7.punktu.

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 25.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 15.decembrī

01.01.2005