Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.04.2015. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1002

Rīgā 2004.gada 30.novembrī (prot. Nr.68 76.§)
Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta septīto daļu

1. Noteikumi apstiprina programmdokumentu "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam" (turpmāk – programmdokuments) un nosaka tā ieviešanas kārtību.

(MK 23.08.2005. noteikumu Nr.632 redakcijā)

2. Lai nodrošinātu programmdokumentā minēto pasākumu ieviešanu, Lauku atbalsta dienests izstrādā paredzēto pasākumu ieviešanas rokasgrāmatas vai vadlīnijas.

3. Programmdokumentā paredzēta šādu atbalsta pasākumu administrēšana:

3.1. "Agrovide" ar apakšpasākumiem:

3.1.1. "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība";

3.1.2. "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos";

3.1.3. "Buferjoslu ierīkošana";

3.1.4. "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana";

3.2. "Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā";

3.3. "Priekšlaicīgā pensionēšanās";

3.4. "Atbalsts ražotāju grupām";

3.5. "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai";

3.6. "Standartu sasniegšana";

3.7. "Tehniskā palīdzība".

4. Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos un pārtrauc pieteikšanos uz programmdokumentā minētajiem atbalsta pasākumiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", iepriekš to saskaņojot ar Zemkopības ministriju.

5. Uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem atbalsta pasākumiem var pretendēt jebkura juridiskā vai fiziskā persona, kura atbilst programmdokumentā minētajām prasībām attiecīgajam atbalsta pasākumam.

6. Atbalsta pretendents piesakās Lauku atbalsta dienestā, iesniedzot iesniegumu un programmdokumentā noteiktos attiecīgajam atbalsta pasākumam nepieciešamos dokumentus. Iesniegumā norāda:

6.1. atbalsta pasākumu, uz kuru pretendents piesakās;

6.2. Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru;

6.3. juridiskās personas nosaukumu un komercdarbības formu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu;

6.4. adresi korespondencei, tālruņa numuru;

6.5. iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku;

6.6. pievieno citus dokumentus saskaņā ar programmdokumenta 10.pielikumu.

7. Atbalsta pretendents:

7.1. iesniegumu iesniedz Lauku atbal- sta dienestā vai nosūta pa pastu;

7.2. pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma divu kalendāra nedēļu laikā no vēstules saņemšanas dienas sniedz tam rakstisku atbildi;

7.3. turpmāk par izmaiņām sniegtajās ziņās divu kalendāra nedēļu laikā sniedz Lauku atbalsta dienestam rakstisku informāciju.

8. Iesniegumu par šo noteikumu 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajiem pasākumiem un tam pievienotos dokumentus Lauku atbalsta dienests izskata triju mēnešu laikā, bet par 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem pasākumiem - sešu mēnešu laikā. Pēc iesnieguma un dokumentu izskatīšanas Lauku atbalsta dienests pieņem attiecīgu lēmumu:

8.1. par atbalsta piešķiršanu;

8.2. par atteikumu piešķirt pabalstu.

9. Šo noteikumu 8.punktā minētais lēmums apstrīdams un pārsūdzams Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

10. Ja atbalsta pretendents laikus nesniedz atbildi uz Lauku atbalsta dienesta vēstuli vai nesniedz informāciju par izmaiņām sniegtajās ziņās, saskaņā ar programmdokumentu atbalstu samazina vai nepiešķir.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.903
Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam

(Programmdokuments MK 31.10.2006. noteikumu Nr.903 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.03.2007. noteikumiem Nr.184; MK 23.10.2007. noteikumiem Nr.719; MK 02.12.2008. noteikumiem Nr.998; MK 14.04.2015. noteikumiem Nr.187)

01.JPG (56914 bytes)

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads

2. Valsts teritorija un teritoriālais iedalījums

2.1. Teritorija

2.2. Ainava

2.3. Klimats

2.4. Administratīvi teritoriālais iedalījums

2.5. Atbilstība NUTS līmeņiem

3. Latvijas Lauku attīstības plāna darbības teritorija un Mērķa Nr. 1 teritorija

3.1. Latvijas atbilstība Mērķa Nr. 1 teritorijai

3.2. Lauku attīstības plāna mērķa teritorija

4. Plānošana atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī

5. Pašreizējās situācijas raksturojums

5.1. Mērķa teritorijas vispārējais raksturojums

5.1.1. Cilvēkresursi un labklājība

5.1.2. Lauku ekonomika

5.1.3. Infrastruktūra

5.1.4. Lauku vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība

5.2. nacionālā lauku attīstības politika

5.2.1. Stratēģijas pārklātās jomas

5.2.2. Finansiālais atbalsts

5.2.3. Īpaša rīcība lauku attīstības politikas pilnveidošanai

5.3. SVID kopsavilkums

5.4. Iepriekšējā programmēšanas perioda rezultāti un ietekme

6. Stratēģijas apraksts, tās mērķi, lauku attīstības prioritātes un ģeogrāfiskais pārklājums Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanā

6.1. ES un nacionālā politika

6.2. Stratēģija, prioritātes un mērķi Latvijas Lauku attīstības plāna īstenošanā

6.2.1. Latvijas Lauku attīstības plāna prioritātes, mērķi un īstenošanas principi

6.2.2. Pasākumi un to īstenošanas mērķi

6.2.3. Integrētās pieejas ievērošana

6.2.4. Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana stratēģijas īstenošanā

6.2.5. Stratēģijas saskaņotība ar starp­tautiskajām, ES un nacionālajām prasībām un normatīvajiem aktiem

6.3. Citu pasākumu apraksts un efektivitāte

6.3.1. Lauku attīstības pasākumu ietekme uz nacionālo lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu

6.3.2. ZM rīcības stratēģijas ietekme uz lauku attīstības pasākumu īstenošanu

6.4. Specifisko pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums

6.5. Pasākumu uzsākšanas un īstenošanas laiks

7. Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru

7.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai

7.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme

8. Finansējuma sadalījuma tabulas

9. Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

9.1. Pasākums: Agrovide

9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

9.1.2.Apakšpasākums:Bioloģiskās daudz­veidības uzturēšana zālājos

9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

9.1.4. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

9.2. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

9.3. Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

9.4. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

9.5. Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

9.6.Pasākums: Standartu sasniegšana

9.7. Tehniskā palīdzība

9.8. Lauku attīstības pasākumi Vienotajā programmdokumentā

10. Nepieciešamība pēc tehniskās palīdzības, apmācībām, pētījumiem un demonstrējumu projektiem Plāna īstenošanas nodrošināšanai

10.1 Pētījumi

10.2. Apmācības

10.3. Demonstrējumu projekti

10.4. Tehniskās palīdzības nepieciešamība

11. Atbildīgās institūcijas

11.1. Zemkopības ministrija

11.2. Lauku atbalsta dienests

12. Plāna īstenošana, ietverot uzraudzību, novērtēšanu un sabiedrības informēšanu

12.1. Pasākumu īstenošanas koordinācija

12.2. Uzraudzības komiteja

12.3. Atbalsta maksājumu administrēšana pasākumu īstenošanā

12.3.1. Administrēšanas vispārējie principi

12.3.2. Katra pasākuma administrēšanas specifika

12.4. Kontrole un sankcijas

12.4.1. Kontroles un sankciju vispārējie principi

12.4.2. Labas saimniekošanas prakses kontrole

12.4.3. Katra pasākuma kontroles un sankciju specifika

12.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

12.6. Sabiedrības informēšana

13. Sociālo partneru iesaistes rezultāti

14. Līdzsvars jeb saskaņotība starp dažādiem atbalsta pasākumiem

15. Saskaņotība un atbilstība

15.1. Ar ES atbalsta instrumentiem

15.2. Ar nacionāliem atbalsta instrumentiem

1.pielikums. Situācijas analīzes rādītāji

2.pielikums. Labas saimniekošanas prakses nosacījumi

3.pielikums. Bioloģiski vērtīgie zālāji

4.pielikums. Valsts tiesību akti, ratificētās konvencijas, stratēģiskie dokumenti un ES tiesību akti

5.pielikums. Lauku attīstības plāna stratēģijas izvērtējums

6.Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā

7.pielikums. LAP mērķi, indikatori un sasniedzamie rezultāti LAP īstenošanas laikā

8.pielikums. Sociālekonomiskie partneri

9.pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības

10.pielikums. Iesniedzamie dokumenti LAD

11.pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros

12.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

13.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Agrovide

14.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Standartu sasniegšana

15.pielikums. Teritoriju saraksts, kuras saskaņā ar Regulas 1257/1999 19.pantu ir noteiktas kā Latvijas mazāk labvēlīgie apvidi

16.pielikums. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas

17.pielikums. Jaunieviestie ES standarti, kas ir atbalstāmi saskaņā ar pasākumu: Standartu sasniegšana

18.pielikums. Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām ekstensīvās ganīšanas aktivitātēm

Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzīvas nolūkā“ lopu blīvuma nosacījumu izpildei

19.pielikums.Nacionālā pensiju sistēma

Ievads

Pamatojoties uz to, ka par atbildīgo institūciju lauku attīstības pasākumu īstenošanai saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (turpmāk– Padomes Regulu Nr. 1257/1999) un Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk– Komisijas Regula Nr. 817/2004), ir noteikta LR Zemkopības ministrija, ministrija ir izstrādājusi un Eiropas Komisijā (turpmāk– Komisijā) iesniegusi Latvijas Lauku attīstības plānu Lauku attīstības programmas ieviešanai (turpmāk– Plāns) atbalsta līdzfinansējuma saņemšanai programmēšanas periodam no 2004.gada līdz 2006.gadam. Plāna izstrāde, ieviešana un tā īstenošanai noteiktie mehānismi ir saskaņoti ar Komisijas tiesību aktos definētajām prasībām.

Plāna izstrādes mērķis ir, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk– ES) un nacionālajos tiesību aktos noteiktās prasības, nodrošināt atbalstāmām rīcībām mērķtiecīgu un Latvijas apstākļiem pamatotu nacionālā un ES līdzfinansētā finansiālā atbalsta izmantošanu Latvijas lauku attīstības veicināšanai 2004.-2006. gada laika periodā.

Plāna īstenošanas mērķis ir paaugstināt lauku saimniecību ienākumu līmeni, attīstīt un paaugstināt ražošanas efektivitāti lauku saimniecībās, ievērojot vides prasības, un dažādot lauku ekonomiskās aktivitātes un ienākumus un saglabāt lauku apdzīvotību.

Plāna struktūra. Plāna aprakstošajās daļās (1.–5.daļa) ir raksturota Plāna īstenošanas mērķa teritorija, definētas galvenās problēmas un raksturota nacionālā atbalsta politika lauku attīstības veicināšanā, parādīta SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi) analīze, rezultāti. Plāna stratēģiskajās daļās (6.–8.daļa) ir definēti valsts stratēģiskie mērķi lauku attīstībā, Plāna attīstības prioritātes, atbalsta pasākumi un sasniedzamie rezultāti Plāna īstenošanā. Plāna pasākumu daļās (9.–15.daļa) ir ietverti visu īstenojamo pasākumu apraksti, pasākumu administrēšanas un īstenošanas uzraudzības raksturs, Plāna īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība un Plāna pasākumu saskaņotība ar ES un nacionālo politiku un citiem atbalsta pasākumiem. Plāna pielikumos ir ietverta papildu informācija, kura ir ļoti nozīmīga Plāna īstenošanas procesa saprotamības nodrošināšanai.

Plāna sagatavošanas process. Plānu ir izstrādājusi LR Zemkopības ministrija ciešā sadarbībā ar Komisiju, atbildīgajām Latvijas institūcijām, jo īpaši, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, un dažādu līmeņu ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem (skatīt 8. pielikumā).

Balstoties uz veikto pētījumu, rīkoto semināru un diskusiju rezultātiem, Plāna izstrādē izveidotā ekspertu grupa sagatavoja vispārējās situācijas novērtējumu par Latvijas lauku sociāli ekonomisko attīstību, iezīmējot galvenās problēmas un nacionālajā lauku attīstības politikā veiktos uzdevumus primāro vajadzību apmierināšanai. Ciešā sadarbībā ar visiem partneriem un iesaistot diskusijās Latvijas sabiedrību, ekspertu grupa definēja Plāna prioritātes un, balstoties uz sabiedrības interesēm, izvēlējās Plāna ietvaros īstenojamos prioritāros pasākumus. 2002.gada sākumā Zemkopības ministrija veica aptauju (aptaujājot lauku iedzīvotājus, uzņēmējus, vietējās pašvaldības un sabiedriskās organizācijas) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzfinansētajiem un ES piedāvātajiem papildus lauku attīstības pasākumiem, kuri būtu prioritāri jāiekļauj Lauku attīstības plānā un Vienotajā programmdokumentā 2004.-2006.gada programmas periodam. Apkopotie rezultāti norādīja, ka Plānā iekļaujamie pasākumi pēc to īstenošanas nepieciešamības sakārtojas šādā secībā: Agrovide, Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā; Atbalsts ražotāju grupām; Priekšlaicīgā pensionēšanās; Lauksaimniecības zemju apmežošana un Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Savukārt par īstenošanai aktuāliem Vienotajā programmdokumentā iekļaujamiem pasākumiem sabiedrība izvēlējās sekojošos: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana; Vietējo rīcību attīstība (“LEADER +” veida pasākums (LEADER tulkojumā no franču valodas (Liaison Entre Actions pour le Développement de L’Economie Rurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”)); Atbalsts jaunajiem zemniekiem; Apmācības; Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, Mežsaimniecības attīstība. Plāna pasākumu īstenošanas mehānisma noteikšanā ekspertu grupa, ievērojot Latvijas lauku sabiedrības izvirzītās intereses un izmantojot nacionālajā lauku attīstības atbalsta politikā (t.sk. SAPARD (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development– īpašā palīdzības programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) īstenošanā) gūto pieredzi un ES un nacionālos tiesību aktus, izstrādāja Plāna pasākumu īstenošanas un uzraudzības mehānismu.

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādei tika izveidotas 10 darba grupas, kurās tika iesaistīti specifisko jautājumu eksperti, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, pasākumus administrējošo un kontroles institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrība. Katra darba grupa strādāja pie viena Plāna pasākuma (Agrovides pasākumā– pie apakšpasākuma), horizontālā līmeņa darba grupa strādāja pie visu pasākumu administrēšanas procesa pilnveidošanas. Pasākuma izstrādes procesā katra darba grupa tikās sešas reizes.

Plāna izstrādes procesa vadībai un Plāna izvērtēšanai tika izveidota Nacionālā vadības komiteja, kura atbildēja par to, lai Plānā noteiktie īstenošanas mehānismi būtu saskaņoti ar citiem nacionālā un reģionālā līmenī īstenojamiem mehānismiem, tos papildinātu un risinātu problēmas, kas būtiskas visu līmeņu mērogos.

2. Valsts teritorija un teritoriālais iedalījums

2.1. Teritorija

Latvijas teritorija kopumā aizņem 64589km2. Lielāko daļu veido meži– 44,5%, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes– 38,3%, kas, arī kopā ņemot, veido Latvijas lauku ainavu. Pēc Valsts zemes dienesta (turpmāk– VZD) datiem zemes iedalījums pēc tās lietošanas veida pēdējos piecos gados nav būtiski mainījies.

1. tabula. Zemes iedalījums pēc zemes lietošanas veida 2003. gada 1. janvārī

Zemes lietošanas veidi

Tūkst. ha

%

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

2474,4

38,3

Meži

2877,2

44,5

Krūmāji

116,6

1,8

Purvi

257,9

4,0

Zem ūdeņiem

227,9

3,5

Pagalmi

90,7

1,4

Ceļi

131,8

2,0

Pārējās zemes

282,4

4,5

Kopā Latvijas Republikā

6458,9

100,0

Avots: VZD Zemes bilance 2003.

Valsts garums ziemeļu ‑ dienvidu virzienā ir 210 km, platums rietumu– austrumu virzienā– 450 km. Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras dienvidaustrumu krastā. Kopējais sauszemes robežas garums ir 1368km, bet jūras robežas garums ir 494km. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, dienvidos– ar Lietuvu un Baltkrieviju, un austrumos– ar Krieviju.

2.2. Ainava

Latvijā vidējais augstums ir 87m virs jūras līmeņa. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns– 311,6m virs jūras līmeņa tas atrodas Vidzemes augstienē Madonas rajonā. Lai gan zemes reljefs Latvijā pārsvarā ir līdzens, gandrīz puse Latvijas teritorijas atrodas paugurainēs. Līdz 100m augstumam virs jūras līmeņa atrodas 57%, no 100 līdz 200m– 40,5% un augstāk par 200 m– 2,5% no valsts teritorijas.

Latvijā ir 140 ezeri, kas lielāki par 1km², un 12400 upes ar kopējo garumu 38000km. 777 upes ir garākas par 10km (garākās ir Daugava, Gauja un Venta) un lielākais no ezeriem ir Lubānas ezers (81km2).

2.3. Klimats

Latvijas teritorija atrodas reģionā ar intensīvu mitro gaisa masu kustību no Atlantijas okeāna uz kontinentu. Vidēji gadā valsti šķērso 120– 140 ciklonu, 170– 200 dienās ir nokrišņi.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir apmēram 680mm un vidējā iztvaikošana ir 450mm, tādējādi nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu par 250 mm, bet īpaši lietainos gados– pat par 500mm, kas izraisa noteci.

Ūdens līdzsvars gada griezumā ir ļoti atšķirīgs. Intensīva notece novērojama martā, aprīlī, oktobrī, novembrī, bet mitruma deficīts ‑ jūnijā, jūlijā un augustā.

Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir +6 °C, janvāra vidējā gaisa temperatūra ir–4,7 °C un jūlija-+16,9 °C.

2.4. Administratīvi teritoriālais iedalījums

Pašreizējo Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu (skatīt 1.karti) nosaka 1991.gadā pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales; to iedala šādās administratīvajās teritorijās: republikas pilsētās un rajonos, kuri savukārt iedalās rajonu pilsētās, novados, pagastos. Rajonu pilsētām var būt lauku teritorijas. Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

1.karte. Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 2000. gada sākumā

02.JPG (26424 bytes)

Vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi administratīvajās teritorijās veic 2 veidu pašvaldības:

- vietējās pašvaldības (pilsētu domes, novadu domes, pagastu padomes, kas ir pilsoņu vēlētas pārstāvniecības);

- rajonu pašvaldības (padomes, kas ir vietējo pašvaldību deleģētas pārstāvniecības) un republikas pilsētu domes (kas ir pilsoņu vēlētas pašvaldības).

Abu veidu pašvaldības darbojas patstāvīgi savas likumā1 noteiktās kompetences ietvaros.

Ar 1998.gadā pieņemto Administratīvi teritoriālās reformas likumu aizsākās vietējo pašvaldību apvienošanās process, kura nobeigums likumā paredzēts 2004.gada 30.novembrī un kura gaita tiek virzīta uz 102 novadu izveidošanu2. Latvijas administratīvo teritoriju skaits 2003.gada 1.janvārī redzams 2.tabulā.

2.tabula. Administratīvo teritoriju skaits 2003. gada 1. janvārī

Reģionālās pašvaldības

Vietējās pašvaldības

Uz 2003. gadu

 

26 rajoni

7 republikas pilsētas

15 novadi
(kas apvieno tādas teritoriālas vienības kā rajonu pilsētas, pilsētu lauku teritorijas vai pagastus)

37 rajonu pilsētas

22 pilsētas ar lauku teritorijām rajonos

461 pagasts

Uz 2005. gadu

 

5 reģionālās pašvaldības

102 vietējās pašvaldības– novadi

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Administratīvi teritoriālo vienību klasifikators (ATVK)

Reģionālo pašvaldību reforma tiek realizēta pakāpeniski laika posmā līdz 2005.gadam. Līdz 2005.gada martam ir noteikts pārejas periods liela mēroga reģionālo pašvaldību izveidošanai. Šajā laikā tiek nostiprināti un attīstīti 5 plānošanas reģioni un saglabātas rajonu pašvaldības. Reģionālās attīstības likumā (2002.) noteikts, ka reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.

Ar Ministru kabineta 2003. gada 25. marta noteikumiem Nr. 133 ”Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” ir noteiktas piecu plānošanas reģionu teritorijas. Teritoriālo izvietojumu skatīt 2.kartē.

2.karte. Latvijas teritoriālais iedalījums plānošanas reģionos, 2003. gads

03.JPG (31597 bytes)

2.5. Atbilstība NUTS3 līmeņiem

Latvijas valdība ir nolēmusi, ka I NUTS un II NUTS līmenim atbilst visa Latvijas teritorija, kas tālāk ir sadalīta piecos III NUTS līmeņos. To teritorijas neatbilst piecu plānošanas reģionu teritorijām (skatīt 3. kartē). Tie ir: Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes reģioni.

3.tabula Statistisko reģionu nomenklatūras līmeņi Latvijā

1. līmenis

I NUTS

Valsts

2. līmenis

II NUTS

Valsts

3. līmenis

III NUTS

Reģioni: Rīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales

4. līmenis

IV NUTS

rajoni + republikas pilsētas

5. līmenis

V NUTS

pagasti + novadi + rajonu pilsētas

Avots: www.csb.lv NUTS klasifikatora apraksts

3.karte. Latvijas teritoriālais iedalījums statistikas reģionos, 2003. gads

04.JPG (31055 bytes)

3. Latvijas Lauku attīstības plāna darbības teritorija un Mērķa Nr. 1 teritorija

3.1. Latvijas atbilstība Mērķa Nr. 1 teritorijai

ES un Latvijas sarunu sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” ir panākta vienošanās, ka līdz 2006.gadam Latvija ietilps ES teritoriālās statistikas vienību nomenklatūras (NUTS) II līmeņa teritorijā, kas atbilst ES struktūrfondu “Mērķa Nr. 1” reģionam. “Mērķa Nr. 1” teritorijas definētas tāpēc, lai nodrošinātu atbalstu attīstības un strukturālo izmaiņu veicināšanai tajos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (turpmāk– IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Tā kā Latvija atbilst šim kritērijam, tā ir atzīta par “Mērķa Nr. 1” teritoriju (Latvijas Vienotais programmdokuments).

3.2. Lauku attīstības plāna mērķa teritorija

Plāna īstenošanas mērķa teritorija ir visa Latvijas teritorija. Konkrētas katra pasākuma īstenošanas teritorijas ir noteiktas 9. nodaļā.

Pēc Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas pabeigšanas 2005. gadā no jauna tiek pārskatīts un apstiprināts Plāna mērķa teritorijas statuss.

Tā kā visa Latvijas lauku teritorija ir Mērķa Nr. 1 teritorijas lauku teritorija, tad uz to attiecas visi Mērķa Nr. 1 atbalsta nosacījumi.

4. Plānošana atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī

Plānā noteiktā stratēģija ir kopēja visai teritorijai un papildus saistošu reģionāla līmeņa apakšdokumentu nav. Saskaņā ar Padomes Regulā Nr. 1257/1999 (4., 5., 6., nodaļas) un Komisijas Regulā Nr. 817/2004 un Pievienošanās līgumā paredzētajiem papildus pasākumiem definētajiem nosacījumiem katram pasākumam var būt sava īstenošanas mērķa teritorija kopējā Plāna mērķa teritorijā.

5. Pašreizējās situācijas raksturojums

5.1. Mērķa teritorijas vispārējais raksturojums

Nodaļā dots ieskats par lauku ekonomikas nozīmīgāko sektoru attīstību, raksturota demogrāfiskā un sociālā situācija un vides kvalitāte.

Piezīme: Plāna mērķa teritorijas analīzē “lauku teritorija” ietver administratīvās teritorijas: novadus, pilsētas ar lauku teritorijām, pagastus.

5.1.1. Cilvēkresursi un labklājība

5.1.1.1. Iedzīvotāji

2001.gada sākumā Latvijā bija 2 364 254 iedzīvotāji, no kuriem 757 695 jeb 32% dzīvoja laukos. Vidējais iedzīvotāju blīvums valstī bija 36,6iedz./km2, lauku teritorijās– 11,7 iedz./km2.

4. tabula. Latvijas iedzīvotāji, 1935.– 2001.

Rādītājs

Vienības

1935.

1959.

1989.

2001.

Iedzīvotāji kopā

tūkst.

1906

2080

2667

2364

Iedzīvotāji laukos

tūkst.

1197

980

778

758

Lauku iedzīvotāju īpatsvars

%

62,8

 

29,2

32

Iedzīvotāji pilsētās

tūkst.

709

1100

1889

1606

Iedzīvotāji Rīgā

tūkst.

385

575

910

757

Rīgas iedzīvotāju īpatsvars

%

20,2

27,6

34,1

32

Iedzīvotāju blīvums vidēji valstī

iedz./km²

29,5

32,2

41,3

36,6

Iedzīvotāju blīvums vidēji pagastos

iedz./km²

18,5

15,5

15,5

11,7

Avots: CSP Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti, 2002;1935., 1959. un 1989. gadā pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits dots atbilstoši administratīvajam iedalījumam attiecīgajā gadā

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir ļoti mazapdzīvota, pastāv lauku teritorijas ar iedzīvotāju blīvumu 2iedz./km2. 1990.gadā aizsākušās strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā, zemie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības, neesošie finanšu līdzekļi investīcijām, ierobežotais lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus (īpaši lokālais), saimnieciskās pieredzes trūkums patstāvīgas nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās ir iemesli tam, ka ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji emigrē no laukiem uz pilsētām, sevišķi uz valsts centrālo daļu– Rīgu un tās reģionu. Tā rezultātā lauki ir kļuvuši ļoti mazapdzīvoti. 1. pielikumā ir redzamas teritoriālās atšķirības pēc iedzīvotāju blīvuma katrā teritorijā. 1.pielikuma 33.tabulā ir apkopoti galvenie rādītāji, kuri parāda demogrāfiskās atšķirības starp pilsētām un laukiem.

5.1.1.2. Izglītība

Pieprasījums pēc izglītota un augsti kvalificēta darbaspēka Latvijā pieaug. Šis faktors būtiski ietekmē attīstības nozīmi. Cilvēki ar zemu kvalifikāciju un nepietiekamu apmācību ir pakļauti bezdarba riskam un attiecīgām sociālajām sekām.

2000. gadā veiktās tautas skaitīšanas dati liecina, ka lauku teritorijā salīdzinoši ir vismazāk iedzīvotāju ar augstāko izglītību, bet visvairāk ‑ iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem– ar pamatskolas izglītību (LVAEI, 2002. gads, pēc CSP 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā). Patreizējā situācija sīkāk ir izklāstīta nodaļā “Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība”.

5.tabula. Iedzīvotāju īpatsvars pēc izglītības līmeņa no 15 gadu vecuma, %

Izglītības līmenis

Valstī

Lauku teritorijā

Lauku teritorijā minimālā-maksimālā

Iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem

82,0

79

70– 86

Mazāk par 4 klasēm

2,5

3

0,3– 13

Sākumskolas izglītība

5,9

6

1– 16

Pamatskolas izglītība

26,5

28

14– 41

Vispārējā vidējā izglītība

31,0

21

8– 31

Vidējā speciālā izglītība

20,2

14

5– 23

Augstākā izglītība

13,9

7

1– 14

Avots: LVAEI, pēc CSP 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, 2002.

Pieaugušo izglītības un mūžizglītības pieejamība lauku iedzīvotājiem paaugstinās lauksaimnieku un citu lauksaimniecībā iesaistīto personu kvalifikāciju un zināšanas saskaņā ar ES mūžizglītības memorandu, un sagatavos mežu īpašniekus un citas mežsaimniecībā iesaistītās personas mežsaimniecības prakses ieviešanai, lai veicinātu mežu ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas.

5.1.1.3. Nodarbinātība

Galvenā ekonomiskā aktivitāte laukos ir lauksaimniecība. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā iesaistīto lauku iedzīvotāju skaits4 no 1997. gada līdz 1999. gadam ir samazinājies, un pašlaik šajās nozarēs kopumā ir nodarbināti aptuveni 140 tūkstoši iedzīvotāju. 2001.gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka kopumā laukos lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā, pašapgādes nolūkā, ir iesaistīti 271,2tūkst. jeb 45,0 %5 no visiem lauku iedzīvotājiem.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits laika posmā no 1996. gada līdz 2003. gadam Latvijā ir samazinājies par 3,2 procentiem (attiecīgi, no 16,6% līdz 13,40% no strādājošo kopskaita) (skat. 6. tabulu).

6. tabula. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji (vecumā no 15 līdz 74 gadiem)

 

Nodarbinātie iedzīvotāji, tūkst.

% no visiem nodarbinātajiem

 

1996

2000

2001

2002

2003

1996

2000

2001

2002

2003

Kopā

156,5

131,8

141,1

146.9

135.0

16,6

14,0

14,7

14.9

13.4

Lauksaimniecībā, medniecībā

136,3

112,5

118,2

112.3

104.4

14,4

12,0

12,3

11.4

10,4

Mežsaimniecībā

20,1

19,4

22,9

34.7

30.6

2,1

2,1

2,4

3.5

3,0

Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2003

Dažādos lauku reģionos lauksaimniecības sektora nozīme nodarbinātības un ienākumu nodrošināšanā ir atšķirīga. Otrs nozīmīgākais darba devējs gan pilsētās, gan lauku apvidos ir mežsaimniecība un kokap­strāde, un tā nozīme pieaug– kā redzams 6. tabulā, šajā sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaits laikā no 1996. gada līdz 2003. gadam ir pieaudzis no 2,1% līdz 3,0% no nodarbināto kopskaita valstī. Ļoti lēni pieaug nodarbinātība citās nozarēs, jo lauku ekonomikā esošajām pamatnozarēm ir salīdzinoši ierobežotas alternatīvas. Lauku iedzīvotājiem trūkst finanšu kapitāla, ideju un zināšanu uzņēmējdarbībā, lai attīstītu jau esošās un apzinātu visas iespējamās nozares.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem (skat. 7. tabulu) vidējais nodarbināto vīriešu un sieviešu skaits no 2001.– 2003.gadam ir pieaudzis gan pilsētās, gan laukos. Pilsētās ir pieaudzis vidējais nodarbināto vīriešu un sieviešu skaits, bet laukos par 1,7% (no 136,6% 2001.gadā līdz 134,9% 2003.gadā) ir samazinājies vidējais nodarbināto sieviešu skaits. Laukos vērojams nodarbināto vīriešu pieaugums vecumā no 15 līdz 34 un no 45 līdz 54 gadiem, bet pilsētās– visu vecumu grupās, izņemot vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nodarbināto sieviešu pieaugums laukos vērojams vecumā no 15 līdz 24 un no 35 līdz 54 gadiem, bet pilsētās– vecumā no 15– 24 un 45 līdz 74 gadiem. Tas nozīmē, ka gan pilsētās, gan laukos sievietes vecumā pēc 40 gadiem, kad rūpes par bērniem mazinās, aktīvāk piedalās darba tirgū, un tā rezultātā paaugstinās nodarbināto sieviešu skaits. Statistikas rezultāti liecina, ka vīrieši ir visaktīvākā ekonomiski aktīvo lauku iedzīvotāju daļa un tādējādi ir perspektīvs lauku teritorijas turpmākas attīstības virzītājspēks.

7. tabula. Nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma (vecumā no 15 līdz 74 gadiem, vidēji tūkst. iedzīvotāju)

 

2001

2003

 

Pilsētās

Laukos

Pilsētās

Laukos

 

Kopā

Vīr.

Siev.

Kopā

Vīr.

Siev.

Kopā

Vīr.

Siev.

Kopā

Vīr.

Siev.

Kopā

663,4

325,9

337,5

296,6

160,0

136,6

704,3

349,0

355,3

302,5

167,7

134,9

Vecums:

            

15– 24

67,8

37,2

30,6

30,5

19,3

11,2

76,5

43,3

33,2

34,2

22,6

11,6

25– 34

167,6

85,8

81,8

74,0

41,2

32,8

172,5

91,0

81,5

74,7

43,6

31,0

35– 44

188,5

90,9

97,6

85,6

44,9

40,7

187,6

90,9

96,7

84,5

43,4

41,1

45– 54

159,7

69,7

90,0

59,3

29,7

29,7

165,8

74,8

91,0

67,8

35,2

32,6

55– 64

69,9

36,4

33,2

35,1

19,2

15,9

84,4

39,7

44,7

33,4

18,9

14,5

65– 74

10,3

6,0

4,4

12,2

5,8

6,4

17,4

9,2

8,2

8,0

4,0

4,0

Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2002 un 2003.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem bezdarba līmenis laukos 2003.gada sākumā bija 7,8%, kas ir zemāks nekā vidēji valstī– 10,6%. Faktiskais bezdarba līmenis laukos ir būtiski augstāks, jo ir izplatītas dažas slēptās bezdarba formas, piemēram, neapmaksātā darbā iesaistīto ģimenes locekļu īpatsvars laukos ir 11,2%, bet pilsētās ‑ 0,4%, nepilnu darba laiku strādājošo īpatsvars laukos ir 14,4 %, bet pilsētās ‑ tikai 8,5%6.

Latvijā ir vērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, īpaši jauniešu vidū, kuriem nav profesionālās izglītības vai pat pamatizglītības, kā arī nav darba pieredzes, lai konkurētu darba tirgū, vai pietrūkst zināšanu un kapitāla savas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Būtiska problēma ir bezdarba pieaugums pirmspensijas vecuma (sākot no 50 gadiem) lauku iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa šo cilvēku grib strādāt, tomēr nepietiekamās kvalifikācijas dēļ viņi nespēj konkurēt darba tirgū. Turklāt darba vietu skaits laukos ir ierobežots, un viņi nav gatavi vai arī tiem nav pietiekoši kapitāla, lai uzsāktu komercdarbību. Pirmspensijas vecuma cilvēkam atgriešanos darba tirgū apgrūtina arī psiholoģiskas dabas grūtības. Daudziem cilvēkiem nav pietiekamas pašapziņas, lai piedāvātu sevi darba tirgū vai iegūtu jaunas prasmes (Labklājības ministrija, 2002).

5.1.1.4. Ienākumi un labklājība

Neskatoties uz to, ka ekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas, sabiedrības labklājības līmenis joprojām ir zems. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir ļoti nevienmērīgs. Materiālās labklājības polarizācija, kā arī nabadzīgo cilvēku skaits pamazām pieaug. Turklāt ir vērojama nabadzības feminizācija. Saskaņā ar Kopējo sociālās iekļaušanās memorandu 2002. gadā 16% Latvijas iedzīvotāji bija pakļauti nabadzības riskam.

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka reālie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli katru gadu laikā no 1996.līdz 2000.gadam ir samazinājušies, būtiski pieaugot starpībai starp pilsētu un lauku iedzīvotāju ienākumiem (skat. 1.attēlu).

1.attēls. Lauku un pilsētu mājsaimniecību ienākumu dinamika 2000.gada cenās

05.JPG (36084 bytes)

Avots: LVAEI pēc CSP, “Mājsaimniecību budžeti” 1997.-2000., Jansone, Krastiņš.

2000. gadā 20% nabadzīgāko mājsaimniecību veidoja 10% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, vidējais ienākums uz personu šajās mājsaimniecības bija 31 LVL (53,17 EUR) un 27% no visiem iedzīvotājiem nāca no šādām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Turklāt 20% no vairāk pārtikušajām mājsaimniecībām ar tikai 18% iedzīvotāju veidoja 40% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Neskatoties uz to, ka tautsaimniecībā nodarbināto vidējā mēnešalga 2001. gadā sasniedza 159 LVL (skat. 1. pielikuma 32. tabulu), laukos nodarbinātajiem tā ir par aptuveni 30% zemāka. Skatoties pēc reģioniem, augstākie ienākumi pēc nodokļu atskaitījumiem uz mājsaimniecības locekli 2002. gadā bija Rīgas rajonā– 102,43 LVL, zemākie (58,44 LVL)– Latgalē. Vairāk nekā pusi no visiem mājsaimniecību ienākumiem pēc nodokļu atskaitījumiem veido darba algas (61%), vienu piektdaļu (21%)– pensijas un tikai 9,4% ir “tīrie ienākumi” no lauksaimnieciskās ražošanas un privātās uzņēmējdarbības. (CSP, darbaspēka apsekojums 2002. gadā).

Labklājības ministrijas veiktie pētījumi pierāda, ka salīdzinoši plaša lauku sabiedrība dzīvo arvien pieaugošā nabadzībā un mājsaimniecībā iztikas nolūkiem tiek uzturēta naturālā saimniecība. To apliecina arī būtiskā starpība starp valstī noteikto viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtību, kas valstī ir noteikta 87LVL apmērā, un vidējo mājsaimniecības ienākumu uz vienu lauku iedzīvotāju– 52LVL . Neskatoties uz to, ka 57% no laukos dzīvojošiem (skat. 1.pielikuma 33.tabulu) ir darbspējas vecuma iedzīvotāji, tikai 28% lauku iedzīvotāju galvenais iztikas līdzekļu avots ir ekonomiskā darbība, tajā skaitā darbība daļēji naturālajā saimniecībā. (skat. 8.tabulu)

8.tabula. Lauku iedzīvotāju skaita īpatsvars pēc uzrādītā galvenā iztikas līdzekļu avota, 2000. g.

Galvenais iztikas līdzekļu avots

Valstī

Lauku teritorijā

Lauku teritorijā minimālā-maksimālā

Ekonomiskā darbība

34,7

29

9– 43

Pensijas

24,5

24

13– 38

Pabalsti un cita finansiālā palīdzība

5,4

7

0,5– 29

Citu personu vai iestāžu apgādība

30,4

32

10– 51

Cits iztikas līdzekļu avots

5

12

0– 30

Avots: LVAEI, pēc CSP 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, 2002.

Viena no bažām, kas kļūst arvien aktuālāka Latvijā, ir nabadzība. Lai raksturotu nabadzību un nabadzības lielumu, tiek izmantots nabadzības riska slieksnis, kuru Eiropas Kopienu Statistikas pārvaldes “Eurostat” izmanto starptautiskajiem salīdzinājumiem, un nabadzības riska koeficients. Atbilstoši “Eurostat” metodoloģijai par nabadzības riska slieksni uzskatāmi 60% no nacionālās mediānas ekvivalentajiem7 ienākumiem. Salīdzinot valstu nabadzības rādītājus, tiek izmantoti monetārie nabadzības rādītāji, kurus 2001. gada decembrī Lākenā apstiprinājusi Padome. Informācijas avots ir mājsaimniecības budžetu apsekojuma dati laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam, izņemot 2001. gadu, jo attiecīgajā gadā apsekojums tika pārtraukts. 9. tabulā norādīti nabadzības sliekšņi attiecībā uz mājsaimniecību, kurā ir viena persona, un mājsaimniecību, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

9. tabula. Nabadzības riska slieksnis ilustratīvās vērtībās8 mēnesī, LVL

 

1997

1998

1999

2000

2002

Mājsaimniecība, kurā ir viena persona

43

47

49

50

59

Mājsaimniecība, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni (vecumā no 0 līdz 14 gadiem)

89

100

103

106

124

Avots: CSP mājsaimniecības budžetu apsekojums, 2003

Jāpiebilst, ka norādītais nabadzības slieksnis (1999. gadā) ir viens no zemākajiem to 10 valstu grupā, kuras 2004. gada maijā pievienojās ES9. Latvijas salīdzinājums ar 15 ES valstīm liecina, ka nabadzības riska slieksnis ES dalībvalstīs 1999. gadā bija 3,3 reizes augstāks: mājsaimniecības, kurā ir viena persona, nabadzības slieksnis 15 ES valstīs bija 7263 pirktspējas standartu (PPS) nosacītās valūtas vienības, savukārt Latvijā tas bija tikai 2196 PPS.

2. attēlā redzamas izmaiņas nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvarā, ja to ienākumi ir zemāki par 60% no nacionālās mediānas ekvivalences ienākumiem. Laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam nabadzības riska koeficients10 svārstījās robežās no 16 līdz 17%, savukārt 15 ES valstīs šīs rādītājs 1999. gadā bija 15%. Būtiski, ka bērni vecumā līdz 14 gadiem tiek pakļauti augstākam nabadzības riskam un nabadzības riska koeficients svārstījās no 17 līdz 21%.

2. attēls. Nabadzības riska koeficients

06.JPG (17825 bytes)

Nodarbinātās sievietes ir daudz vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Tādējādi, piemēram, 2002. gadā nabadzības riska koeficients attiecībā uz algotu darbu strādājošām sievietēm bija 9% un vīriešiem– 8%. Pašnodarbinātas personas ir daudz vairāk pakļautas nabadzības riskam: nabadzības riska koeficients sievietēm bija 23%, bet vīriešiem – 21%.

Saskaņā ar mājsaimniecības budžetu apsekojuma datiem līdz ar bērnu skaita palielināšanos ģimenēs, paaugstinās arī nabadzības riska koeficients. Tādējādi, piemēram, nabadzības riska koeficients ģimenēm ar vienu bērnu bija 15%, ģimenēm ar 2 bērniem– 16% un ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem– 26% .

Novērtējot situāciju visā valstī, 2002. gadā gan vīrieši, gan sievietes bija pakļauti vienādam nabadzības riskam. Augstākais nabadzības riska koeficients bija personu grupā no 0 līdz 15 gadiem, proti, bērni un to vecāki tika pakļauti vislielākajam nabadzības riskam. Iedzīvotāju grupa vecumā virs 65 gadiem bija salīdzinoši vismazāk pakļauta nabadzības riskam. Šajā grupā vērojama arī visievērojamākā atšķirība starp dzimumiem– 13% sieviešu un 6% vīriešu tika pakļauti nabadzības riskam (skat. 3. attēlu).

3. attēls. Nabadzības riska koeficients pēc vecuma un dzimuma

07.JPG (19273 bytes)

Statistikas datu trūkums ierobežo iespēju raksturot sociālo izstumtību kā laukos pieaugošu negatīvu parādību, kuras pamatā ir lauku sabiedrības noslāņošanās dažādās sociālās grupās un tajās pieaugošās psiholoģiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas. Tomēr ir skaidrs, ka nabadzība un bezdarbs ir lielu sabiedrības grupu sociālās izstumtības galvenie riska faktori un tās samazināšana ir galvenais ilgtermiņa sociālās politikas mērķis Latvijā.

Nākotnē sociālo spriedzi palielinās tālākā lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanās, kas praksē saistīta ar lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos. Līdz ar to pieaugs vēl lielāka nepieciešamība pēc iedzīvotāju izglītošanas un lauku ekonomikas dažādošanas atbalsta pasākumiem, kas samazinātu lauku iedzīvotāju ienākumu atkarību no naturālās lauksaimniecības, veicinātu nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstību laukos un nodrošinātu no lauksaimniecības aizejošā darbaspēka pārorientēšanu uz citiem uzņēmējdarbības veidiem.

5.1.2. Lauku ekonomika

5.1.2.1. Lauksaimniecība

Laika posmā no 1996. līdz 1999.gadam lauksaimniecības īpatsvars IKP samazinājās līdz 2,4% (1996.gadā bija 6,9%), un pēdējo trīs gadu laikā ir nostabilizējies 2,8– 3,0% līmenī (skat.4.attēlu).

Pēc CSP datiem lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība 2001. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu faktiskajās cenās pieauga par 16,3%. Bruto pievienotās vērtības apjoms pieauga par 7,0%, bet cenu indekss- 8,7%. [1,163=1,070-1,087]. Lauksaimniecībā radītās gala produkcijas bruto pievienotā vērtība 2001.gadā pieauga par 20,8% (bāzes cenās)11, galvenokārt palielinoties produkcijas cenām par 7,2% un samazinoties ražošanas resursu cenām par 0,3%, bet kopējais produkcijas apjoma pieaugums augkopībā un lopkopībā bija tikai 4,1%.

Lauksaimniecības gala produkcijas struktūrā 2001. gadā (bāzes cenās) lopkopība veidoja 52%, (tai skaitā piens– 24%, cūkgaļa– 13%, olas– 6%), augkopība– 42%, (tai skaitā graudi– 18%, kartupeļi– 8%, dārzeņi– 4%), bet pārējā lauksaimniecības produkcija– 6%.

2001. gadā primārajā lauksaimniecībā bija nodarbināti 12,5%12 no tautsaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Palielinoties lauksaimniecības sektora modernizācijai, nodarbināto skaits samazināsies.

4.attēls. Lauksaimniecības IKP dinamika, 1996.-2001.g., (faktiskajās cenās)

08.JPG (26665 bytes)

Avots: CSP

Pārtikas produktu pārstrāde vēl joprojām ieņem ievērojamu vietu Latvijas pārstrādes rūpniecībā– tā dod 27% no visas Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas kopapjoma un nodarbina 22% no rūpniecībā strādājošajiem. 2000.gadā valstī darbojās aptuveni 225 lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos gados ir sākusies lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu koncentrācija, tāpēc mazo uzņēmumu skaits samazinās, ražošana koncentrējas lielākās, ES prasībām atbilstošās ražotnēs.

Arī 2001.gadā lauksaimniecības precēm (neietverot zivsaimniecības produkciju) negatīvais saldo ārējās tirdzniecības bilancē ir palielinājies par 10milj.LVL. 2001.gadā ir panākts kopš 1996.gada krasākais eksporta apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu– par 48%. Importa apjoms 2001.gadā ir pieaudzis par 14%. Lielāko īpatsvaru 2001.gada lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā sastādīja piens un piena produkti–12,8milj. LVL; graudaugi– 6,1milj. LVL; augļu un dārzeņu konservi, sulas– 5,3milj. LVL.

5.1.2.2. Lauksaimniecībā izmantojamie zemes resursi un to kvalitāte

Resursi. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) no Latvijas kopējās teritorijas (uz 01.01.2003.) aizņem 38,3% jeb 2473,8tūkst.ha, no tās aptuveni 76% ir aramzeme. 23% aizņem pļavas un ganības, 1% ‑ ilggadīgie stādījumi. 63,0% no LIZ kopplatības ir veikta melioratīvā būvniecība, kuras apsaimniekošanā ir iesaistīta gan valsts, gan arī privātie zemes īpašnieki.

Auglība. Ja Latvijas klimatiskie apstākļi visumā spēj nodrošināt daudzveidīgas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tad nepietiekamā augsnes auglība ir bremzējošs faktors. Visauglīgākās augsnes ir Zemgalē– Dobeles un Jelgavas rajonā. Tālāk uz austrumiem– Rēzeknes virzienā– augsnes kļūst arvien neauglīgākas un akmeņainākas, bet tomēr ir spējīgas dot labu labības, zālāju vai pākšaugu ražu.

Visizplatītākās ir podzolētās augsnes, kuras ir salīdzinoši mazauglīgākas un raksturīgas mežiem. Tās aizņem aptuveni 54,5% no augšņu kopplatības. Pēc ģenēzes tām ir raksturīga skāba augsnes reakcija, zems organisko vielu saturs un ir nabadzīgs ar augu uzņemamajiem barības elementiem. Ļoti auglīgas, organiskām vielām bagātas augsnes aizņem apmēram 7% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārējās pieder mazauglīgāku augšņu kategorijai.

Latvijā eksistē zemes kvalitātes novērtēšanas sistēma (skat. 10.tabulu), kurā zemes gabalus ar augkopības ražošanai visvairāk atbilstošiem apstākļiem un lielāko zemes ražotspēju novērtē ar 100ballēm. (Boruks A., 1996). Sistēma tika ieviesta atbilstoši rudzu ražas apjomam uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha, kur 1 balle tiek noteikta attiecībā uz 70 kg/ ha rudzu.

10.tabula.Zemes kvalitātes novērtējuma sistēma ballēs

Zemes lietošanas veids

Zemes kvalitāte, balles

ļoti laba

virs vidējās

vidēja

salīdzinoši slikta

slikta

Aramzeme

70-100

50-70

40-50

20-40

12-20

Pļavas

50-60

40-50

30-40

20-30

5-20

Dabīgās ganības

40-50

30-40

25-30

15-25

5-15

Avots: Boruks A., Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā, Rīga, 1996.

1.pielikuma 11. kartē ir redzams vidējais zemes kvalitātes novērtējums katrā pagastā.

Skābums. Latvijas augšņu lielākajai daļai jau pēc ģenēzes raksturīga skāba reakcija (pHkcl 5,5 un zemāka). Līdz ar to aptuveni 40% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes nepieciešama kaļķošana. Skābās augsnēs nav iespējams veikt pastāvīgu lauksaimniecības ražošanu un iegūt augstas kvalitātes produkciju nelabvēlīgo fizikāli ķīmisko īpašību, zemās mikrobioloģiskās aktivitātes un augu barības vielu trūkuma dēļ.

Pēdējos 10 gados skābo augšņu kaļķošana Latvijā ir katastrofāli samazinājusies no 150-200tūkst.ha gadā līdz vidēji 7,5tūkst.ha gadā pēdējos trijos gados. Kaļķošanas efekts ilgst tikai apmēram 10 gadus, un ar katru gadu pieaug kaļķošanas darbu izmaksas. Kaļķošanas rezultātā paaugstinās augsnes buferspēja, samazinās dažādu videi kaitīgu organisko un neorganisko savienojumu notece no augsnes un toksisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz augsni un lauksaimniecisko produkciju. Tādējādi mazinās arī ūdens ekosistēmu eitrofikācija un draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Mitruma režīms. Latvijas klimatā ar samērā īsu vasaru īpaši svarīga nozīme ir agrai kultūraugu pavasara sējai. Pavasarī par 10-15 dienām agrāk var apstrādāt un apsēt meliorētus laukus nekā nemeliorētus. Lietainos rudeņos ražu no nedrenētiem laukiem dažkārt pat nav iespējams novākt. Nosusināšana Latvijā ir vajadzīga aptuveni 94% no lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopplatības, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ievērojami vairāk. Igaunijā nosusināšana ir vajadzīga 72%, Lietuvā– 60%, bet Vācijā ‑ tikai 31% lauksaimniecībā izmantojamo zemju.

Lai novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo būvniecību 1,56 milj.ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, tai skaitā 37 tūkst.ha applūšanai apdraudētu teritoriju saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu nodrošina polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām sūkņu stacijām.
Lai gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir zemnieku saimniecības ražošanas pamatlīdzeklis, to uzturēšana kārtībā nav atkarīga tikai no viņa. Atbilstoši meliorācijas sistēmu būvju un ierīču piederībai izšķir valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces, koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces un vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces. Viss komplekss darbojas ciešā mijiedarbībā, un vienas daļas neuzturēšana kārtībā var nodarīt kaitējumu veselam reģionam.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pirms 20-30 gadiem, un ir nepieciešams to remonts vai rekonstrukcija, kas rada ievērojamas izmaksas. Modernizācija nepieciešama arī 10 polderu sūkņu stacijām, kas regulē mitruma režīmu ievērojamā daļā LIZ platību.

Reālā situācija liecina, ka lielākā daļa privāto meliorācijas objektu nav pienācīgi apsaimniekota un uzturēta kārtībā, jo trūkst finansējuma vai vienkārši nav īpašnieka.

Izmantošana. Laika posmā no 1990. līdz 1999.gadam, samazinoties lauksaimniecības ražošanas apjomiem, ieviešot modernas tehnoloģijas un palielinot produktivitāti uz vienu ha LIZ, ir palielinājusies lauksaimniecībā neizmantotās zemes platība. Pēc VZD datiem lauksaimniecības produktu ražošanai (01.01.2002.) tiek izmantoti aptuveni 1,8milj.ha LIZ, un pēc VZD datiem netiek izmantots 21% ha no kopējās LIZ.

Aptuveni 44,6tūkst.ha LIZ aizauguši ar krūmiem (no tiem 14,0tūkst.ha– meliorētās zemes). Neapsaimniekotajās zemēs šo 10 gadu laikā turpinās pārpurvošanās un aizaugšana ar mazvērtīgiem krūmiem. Pastāv draudi, ka šīs zemes var tikt izslēgtas no ražošanas un ekonomiskās aprites un, aizaugot ar krūmiem, degradēs lauku ainavu un vidē esošās kvalitātes (biotopus, savvaļas populācijas), bet nākotnē tās radīs ekonomiskus zaudējumus valstij, jo samazinās atpūtas industrijas potenciālās attīstības iespējas. Savukārt to atgūšanai būs nepieciešamas ļoti lielas izmaksas.

Apzinoties tālāko lauksaimniecības attīstību, jaunu intensīvu tehnoloģiju ieviešanu, kultūru ražības paaugstināšanos atsevišķās teritorijās, pārtikas produktu ražošanai nepieciešamās LIZ platības turpināsies samazināties13.

Tas negatīvi ietekmētu lauku vidi, kurā notiek ilgstoša lauksaimnieciskā darbība. Latvijas tradicionālā ainava izveidojusies, mijoties mežiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, purviem, dabiskajām ganībām, upēm un ezeriem, kas veido sadrumstalotas mozaīkas veida ainavu. Šāda ainava ir svarīga Latvijai tradicionālu augu un dzīvnieku valsts sugu izplatībai. Daudzām putnu un dzīvnieku sugām ir dzīvotnes, pateicoties lauksaimnieciskajai darbībai, kas nodrošina barošanās un vairošanās vietas. Pamesto zemju palielināšanās rezultātā varētu samazināties ar lauksaimniecību saistīto sugu skaits.

Viens no risinājumiem ir palielināt platības netradicionālo kultūru, kā arī nepārtikas izejvielu un produktu ražošanai (rapsis – biodegvielai, graudi – etanolam, lini – tekstilam, celulozei, krāšņumaugi– apzaļumošanai utt.), kā arī pakāpeniski pievērsties alternatīvajai lauksaimniecībai. Atsevišķos reģionos daļa zemes jau tiek pakāpeniski apmežota, izmantota meža dzīvnieku audzēšanai, sportam, atpūtai, tūrismam un citām nelauksaimnieciskām vai ar lauksaimniecību netieši saistītām darbībām.

Neizmantotās LIZ apmežošana ir viens no risinājumiem daļai to saimniecību, kuras lauksaimnieciskajā darbībā nesaskata savu perspektīvu. Savukārt saimniecības, kuras arī nākotnē vēlas saglabāt LIZ platības, var pievērsties alternatīvas saimnieciskās darbības attīstīšanai šajās platībās.

Valsts un ES tiešā atbalsta programmu (“Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma”, “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma”, SAPARD atbalsta programmas “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes”, kā arī “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma”) īstenošana netieši palīdz pārstrukturizēt LIZ izlietojumu atbilstoši lauku uzņēmēju izvēlētajiem saimniekošanas mērķiem. Informāciju par katras atbalsta programmas mērķiem un īstenošanas nosacījumiem skatīt 5.1.4.4. nodaļā.

5.1.2.3. Lauku saimniecību struktūra

Pēc 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem14 Latvijā ir 180tūkst. saimniecību; 99,8% no tām ir privātās saimniecības. Viena zemnieku saimniecība vidēji apsaimnieko zemi 33,2ha (t.sk. 20,1haLIZ), bet piemājas saimniecība– 12,2ha (7,4ha LIZ) platībā (skat. 1.pielikuma 34.tabulu). 42% zemes reformas rezultātā izveidoto saimniecību sastāv no atsevišķiem (2-15) zemes gabaliem, kas atrodas tālu viens no otra un kuriem ir neizdevīgas robežas. Tas apgrūtina un sadārdzina saimniecisko darbību. 1. pielikuma 35.tabulā ir redzams saimniecību sadalījums pa zemes lieluma grupām pēc LIZ platības.

39,4 tūkst. saimniecībās jeb 21,9% no apsekoto saimniecību kopskaita nekāda lauksaimnieciskā darbība nenotika. Šo saimniecību īpašumā vai lietošanā atradās gandrīz 800 tūkst.ha zemes, bet 140,8 tūkst. ekonomiski aktīvo saimniecību īpašumā vai lietošanā atradās 2800,1 tūkst.ha zemes, no tās 1834,0 tūkst.ha LIZ (skat.11.tabulu).

11.tabula. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās

LIZ izmantošanas veids un meliorācijas stāvoklis

Platība, tūkst.ha

Saimniecību skaits

140835

Pavisam LIZ

1834,0

Tai skaitā meliorēta

939,2

no tās: nepieciešama meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, remonts

79,7

Nepieciešama meliorācija

81,0

Aramzeme

1178,1

tai skaitā: apsētā platība

856,2

atmatas

226,0

papuves

88,3

Ilggadīgie stādījumi

20,8

Pļavas

217,2

Ganības

246,4

Neizmantota lauksaimniecībā izmantojamā zeme

171,5

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

59,8% no kopējā saimniecību skaita 2001.gadā produkciju ražoja pašu patēriņa vajadzībām, nepārdodot neko. Katra ceturtā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 11,8% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai, un tās apsaimnieko tikai 38% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

5.1.2.4. Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība

Vidēji katrā saimniecībā ir nodarbināti 1,9cilvēki, taču tikai katrs ceturtais ir nodarbināts uz pilnu darba laiku. Neskatoties uz to, ka ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, aptuveni 36% no visiem lauku saimniecībās nodarbinātajiem tas ir galvenais ienākumu avots (skat. 12.tabulu).

12.tabula. Nodarbināto skaits lauku saimniecībās

 

Nodarbināto skaits tūkst.

% no saimniecībā nodarbinātiem visās nozarēs

Visu nodarbināto skaits saimniecībā

271,2

100

Lauksaimniecībā nodarbināto skaits

265,5

97.9

tai skaitā strādā: pilnu darba dienu

66,2

24,4

nepilnu darba dienu

199,3

73,5

Nodarbinātie, kas gūst pamatieņēmumus no darba saimniecībā

97,8

36,1

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

Sīkāku nodarbināto skaita un noslodzes sadalījumu pa ekonomiski aktīvo saimniecību LIZ platības grupām skatīt 1.pielikuma 35.tabulā.

Lauku saimniecībās pārsvarā ir nodarbināti cilvēki, kas ir vecāki par 50gadiem. 37,5% no kopējā saimniecību īpašnieku skaita (skat. 13.tabulu) saskaņā ar nacionālo pensiju sistēmu saņem lauksaimniecības ieņēmumiem papildus ienākumus– pensiju.

13.tabula. Lauksaimniecībā nodarbināto fizisku personu kā vienīgo īpašnieku skaits un vecuma struktūra

Vecuma grupas

Lauku saimniecību īpašnieku skaita īpatsvars

Kopā

127383= 100%

Līdz 50

41,7

50-54

9,9

55-59

10,9

60 un vecāki

37,5

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

Pēc Lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, tikai 21,4% no ekonomiski aktīvo saimniecību vadītājiem ir augstākā vai cita profesionālā lauksaimnieciskā izglītība (skatīt 14.tabulu). Lielākajai daļai jeb 70% lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās zināšanas ir iegūtas tikai praktiskās pieredzes rezultātā. Ekonomiskās zināšanas darbībai tirgus ekonomikas apstākļos lielākajai daļai saimniecību vadītāju ir nepietiekamas un tiek iegūtas praktiskajā pieredzē. Daudzi saimniecību vadītāji nespēj vai baidās uzņemties kredītsaistības saimniecības tālākai attīstībai savas nedrošības dēļ, jo trūkst biznesa uzsākšanai nepieciešamās pieredzes un prasmju, nav pietiekamu zināšanu par produkcijas realizācijas tirgiem. Pietrūkst ražotāju sadarbības informācijas apmaiņā un kopēju ekonomisko aktivitāšu attīstīšanā, stimulējot ekonomiski vājākos un nedrošākos komerciālai attīstībai.

14.tabula. Saimniecību īpašnieku15 un vadītāju sadalījums pēc lauksaimnieciskās izglītības līmeņa katrā saimniecību grupā pēc saimniecību pārdotās produkcijas īpatsvara

Izglītības līmenis saimniecību grupā

Saimniecību īpašnieku vecumā līdz 50 gadiem īpatsvars noteiktajā izglītības līmeņa grupā

Saražoto produkciju nepārdod

39682=100%

tikai praktiskā pieredze

73,47

pamatizglītība lauksaimniecībā

5,56

profesionālā izglītība lauksaimniecībā

16,76

augstākā izglītība lauksaimniecībā

4,21

Saražoto produkciju pārdod līdz 50 %

13257=100%

tikai praktiskā pieredze

57,08

Pamatizglītība lauksaimniecībā

10,99

profesionālā izglītība lauksaimniecībā

27,40

augstākā izglītība lauksaimniecībā

4,54

Saražoto produkciju pārdod no 50-100%

10525=100%

tikai praktiskā pieredze

34,61

pamatizglītība lauksaimniecībā

19,89

profesionālā izglītība lauksaimniecībā

34,62

augstākā izglītība lauksaimniecībā

10,88

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.

Lauksaimnieku konsultēšanu un tālākizglītību Latvijā nodrošina galvenokārt SIA Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (turpmāk LLKC) ar 26 rajonu birojiem. Lauku uzņēmēji tur var saņemt palīdzību ar lauksaimniecību un nelauksaimniecisko komercdarbību saistītajos jautājumos, t.sk. biznesa plāna izstrādāšanā. Ražotājiem un pārstrādātājiem ir iespējams iegūt informāciju par produkcijas noieta iespējām Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā. Taču šādas iespējas neatkarīgi no vecuma izmanto ekonomiski aktīvākie un zinošākie lauksaimnieki, kuri parasti ir jau komerciāli spējīgu lauku saimniecību vadītāji. Tiek meklēti risinājumi, kā motivēt lielāko lauksaimnieku daļu (tiem, kuri produkciju ražo pašapgādei vai kuri realizē tikai daļu) uz aktīvāku saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Valstī tiek īstenotas dažādas atbalsta programmas (skat. 5.1.4.4.nodaļu), kā arī tiek pilnveidota un atbalstīta LLKC darbība.

2002. gada sākumā Zemkopības ministrijas pārziņā bija 33 profesionālās izglītības iestādes. Tajās ir iespējams apgūt apmēram 90 izglītības programmas. No tām 25% ir lauksaimniecības profila izglītības programmas, mācību ilgums ir 2, 3 un 4 gadi, 90% auditorijas ir cilvēki ar pamatizglītību.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību lauksaimniecības, mežzinības, kokapstrādes un mežinženieru, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku sociāli ekonomiskās attīstības, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un dabas vides apsaimniekošanas specialitātēs, taču tradicionālajās lauksaimniecības fakultātēs ir vērojams studējošo skaita samazinājums, kas nākotnē varētu apgrūtināt šo nozaru attīstību. Lauksaimniecības sektora ienesīgums nav pietiekams, lai motivētu jauniešus uz šim sektoram raksturīgās specifiskās izglītības iegūšanu, bet uzņēmumus– uz līdzekļu ieguldīšanu speciālistu sagatavošanā citās valstīs.

5.1.2.5. Ražošanas efektivitāte un lauku saimniecību ienākumi

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ienākumi, salīdzinot ar citām nozarēm, ir zemi un atkarīgi no klimatiskajiem laika apstākļiem, sezonalitātes, produkcijas cenu izmaiņām un no valstī īstenotās atbalsta politikas. Banku mazās intereses dēļ (augsti kredītprocenti, īss kredīta atmaksas termiņš) lauksaimniekiem līdz 2002. gada vidum ir bijušas ierobežotas iespējas ražošanas modernizācijai piesaistīt kapitālieguldījumos apjomīgas investīcijas un kredītresursus ar ilgu atmaksāšanas periodu, bet savukārt pašu ieņēmumi ir nepietiekoši, lai investīcijas modernizācijā veiktu pašu spēkiem. Lielākajā daļā saimniecību tiek izmantota nolietota tehnika un tehnoloģiskās iekārtas (2001.gadā no lauksaimnieku īpašumā esošajiem traktoriem tikai 24% bija jaunāki par 10 gadiem), kas sadārdzina ražošanas procesu. Arī lielākā daļa lauksaimniecības ēku, būvju un izmantotā ražošanas tehnoloģija neatbilst mūsdienu ražošanas prasībām. Lai gan valstī tiek īstenoti atbalsta pasākumi un ir pieejamas ES atbalsta programmas, vēl joprojām lielākajā daļā lauku saimniecību ir salīdzinoši zems ražošanas specializācijas un tehnoloģiskās attīstības līmenis, bet ekonomiski mazie saimniekošanas apmēri turpina kavēt ražošanas efektivitātes, kā arī produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.

Lopkopības prioritārajā nozarē‑ piena ražošanā– aktuāla problēma ir ražošanas sadrumstalotība. 70,5% no slaucamajām govīm atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu līdz 10 (skat. 1.pielikuma 37.tabulu). Nozares attīstību un potenciālo iespēju izmantošanu kavē augstas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas, nepietiekama produktu kvalitāte, apgrozāmo un investīciju līdzekļu trūkums.

Līdzīga situācija ir liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanā. Patreiz 83% no liellopu skaita atrodas saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5. Cūkkopībā tikai 3% no kopējo saimniecību skaita ir saimniecības ar 20 un vairāk cūkām, bet tikai 36% cūku ir izvietotas saimniecībās, kur to mītnes un turēšana atbilst ES vides, veselības, higiēnas un labturības prasībām.

Tā kā augsnes auglība ir salīdzinoši zema un augšanas sezona ir īsa (skat. 1.pielikuma 15.karti “Augšanas perioda ilgums (dienās) Eiropas valstīs”), augkopībā kultūru dabiskā ražība ir zema un atpaliek no kultūraugu ražības ES valstīs. Graudaugu ražība laika posmā no 1996. līdz 2001.gadam svārstījās no 1,9t/ha līdz 2,2t/ha, (ES valstīs vidēji 4,7 t/ha), kartupeļu ražība no 11,2t/ha līdz 15,9t/ha (ES vidēji 15,7t/ha). Saimniecībās, kas kultūraugus audzē lielās platībās, pielietojot intensīvās tehnoloģijas, kultūraugu ražība ir daudz augstāka par vidējo valstī, piemēram, graudiem 3-6t/ha. Ļoti atšķirīgo agroklimatisko nosacījumu dēļ dažādās lauku teritorijās, būtiskas atšķirības zemnieku ienākumos ir Latvijas reģionos– Latgalē, Kurzemē un Vidzemē tie ir mazāki nekā, piemēram, Zemgalē.

23,1% no kopējā saimniecību skaita galvenos ieņēmumus gūst tikai no lauksaimniecības, 11,2% saimniecības gūst papildus ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Lauksaimniecībā tīrie (bez nodokļiem) ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto joprojām ir kritiski zemi– vidēji 60 LVL mēnesī (tas ir tikai 52% no strādājošo vidējās neto darba samaksas valstī 2001.gadā, skatīt 1.pielikuma 32.tabulu).

5.1.2.6. Latvijas vietējās izcelsmes lauksaimniecības dzīvnieku un kultūraugu šķirnes

Kultūraugi. Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās dažādības līmenī. Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, atjaunošanai un papildināšanai LU Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijā veikta un turpinās Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu bankas izveide. Izveidota datu bāze, kurā ietverta informācija par dažādu kultūraugu šķirņu paraugiem darba kolekcijās. Nodibināta sadarbība ar vadošajiem pasaules augu ģenētisko resursu centriem par pieredzes un informācijas apmaiņu, laba sadarbība izvērsusies ar Ziemeļu gēnu banku datorizēta informācijas centra izveidošanā.

Latvijas apstākļos izaudzētās šķirnes ir plastiskākas, neuzņēmīgākas pret izplatītākajām augu slimībām, ar potenciāli augstu ražību un saimnieciski konkurētspējīgas. Mehāniska tādu ārzemju šķirņu ievešana, kuras nav Latvijā izvērtētas, ir ekonomiski neizdevīgs pasākums. Tādēļ jāturpina jau daudzus gadus veiktais darbs jaunu šķirņu veidošanā šādām kultūrām: ziemas un vasaras kviešiem, ziemas rudziem, vasaras miežiem, auzām, zirņiem, kartupeļiem, āboliņam, lucernai, stiebrzālēm. Īpaša vērība veltāma augu kvalitatīvo īpašību uzlabošanai, prioritāri jāveido agrīnās šķirnes.

Pēc Latvijas Augu šķirņu nacionālās padomes informācijas 1999. gadā audzēt ieteicamo šķirņu sarakstā pavisam graudaugu un pākšaugu grupā iekļauta 51 šķirne– no tām 20 jeb 39% ir Latvijā selekcionētas; kartupeļu– 27 šķirnes, no tām 13 jeb 48% ir Latvijas šķirnes; zālaugu– 34 šķirnes, no tām 24 jeb 71% ir Latvijā selekcionētas.

Norit zinātniskais darbs kultūraugu ģenētisko resursu izpētē un paplašināšanā, jauno selekcionēto līniju bioloģisko un tehnoloģisko īpašību novērtēšanā, selekcijas metožu pilnveidošanā, lai paātrinātu selekcijas procesa veikšanu, kā arī paredzēta modernu biotehnoloģijas metožu ieviešana Latvijas kultūraugu selekcijā.

Lauksaimniecības dzīvnieki. Latvijā pēdējos gados ievērojami samazinājies produktīvo dzīvnieku un mājputnu skaits, mainījušies turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kas kopumā nenodrošina galveno pārtikas produktu ieguves apjomus un kvalitāti ne iekšējam tirgum, ne eksportam. Tirgus piesātinās ar lētu un vilinošu importētu produkciju, kas rada vitālu nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu vietējo ražošanu. Lopkopības produktu konkurējošā ražošanā galvenais uzdevums ir uzlabot dzīvnieku selekciju, jo lētas un kvalitatīvas produkcijas ražošanas pamats ir augstražīgi šķirnes ganāmpulki, kas piemēroti vietējiem apstākļiem, rezistenti pret slimībām, labi izmanto lopbarību un dod daudz augstvērtīgas un garšīgas produkcijas. Neatkarīgi no selekcijas darba metodēm dzīvnieku audzēšanā– tīraudzēšanā un krustošanā, ir svarīgi sasniegt vēlamos rezultātus.

Lai valstī nodrošinātu šķirnes dzīvnieku genofonda saglabāšanu, uzlabošanu, vaislas dzīvnieku izlasi un novērtēšanu, vismaz pusei no dzīvnieku kopskaita katrā populācijā jānodrošina pārraudzība, t.i., dzīvnieku individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaite, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulka racionālai izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai. Šo darbu praktiski risina šķirņu dzīvnieku audzētāju savienības un Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs.

Ar LR ZM 2001. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 235 tika apstiprinātas šķirnes dzīvnieku audzēšanas konsultatīvās padomes un arī Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome. Ir noteikts, ka 5 Latvijas vietējo mājlopu šķirņu ganāmpulku saglabāšanai veltāms īpašs valsts atbalsts, lai neizzustu unikāls, Latvijas apstākļiem piemērotu šķirņu veidošanai nepieciešamais ģenētiskais materiāls, ir nepieciešams, lai pietiekoši lielos ganāmpulkos pastāvētu Latvijas brūnās šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govis, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi, Latvijas baltās šķirnes cūkas un Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Šķirņu raksturojums ir 9.pielikumā.

5.1.2.7. Bioloģiskā lauksaimniecība, netradicionālās lauksaimniecības nozares un nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar attiecīgiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā, kā arī ierobežotu nesintētisko un vāji šķīstošo mēslojumu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas jāpakļauj inspekcijai, līdz pat tirdzniecībai. Visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. 1998. gadā, ievērojot Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības izstrādātos un Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulai (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Regulai Nr. 2092/91) atbilstošos noteikumus, bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības 1426ha platībā. Uz 2003. gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 saimniecību (to izvietojumu Latvijā skatīt 1. pielikuma 15. kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējās lauksaimniecības zemju platības. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība (saražotās produkcijas apjomu izmaiņas skatīt 15.tabulā). Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti.

15. tabula. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoms 1999.– 2002. gadā, tonnās

Produkts

1999.

2000.

2002.

Graudaugi

170

208

2186

Piens

228

1300

3692

Gaļa

  

270

Kartupeļi un dārzeņi

91,7

263

349

Augļi

  

87,6

Medus

9,2

28

69,8

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība

Latvijā ir divas sabiedriskas organizācijas, kas darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība– dibināta 1995. gadā, un sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”– izveidota 2000. gada novembrī.

Ir izveidota bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kuras ietvaros bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātus izsniedz kontroles institūcijas “Vides kvalitāte” un Valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs, bet kompetentās institūcijas funkcijas veic Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts augu aizsardzības dienests.

Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas sistēmas darbību nodrošina 2004.gada 22.aprīļa MK noteikumi Nr. 414 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Galvenais uzsvars bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā tiek likts uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu apjomu palielināšanu iekšējā tirgū, bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību un bioloģiskās lauksaimniecības izglītības sistēmas izveidi.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība tiek veicināta ar valsts subsīdiju programmas palīdzību, kurā atbalsta maksājumus var saņemt par jau sertificētām platībām, par platībām, kuras ir 2. pārejas gadā, kā arī par mājlopiem un mājputniem.

Netradicionālās lauksaimniecības nozares. Neliels skaits saimniecību nodarbojas ar netradicionālās augkopības (dzērvenes, ārstniecības augi, sēnes utt.) un lopkopības (kažokzvēri, brieži, paipalas utt.) produkcijas ražošanu.

Zvērkopība. Latvijā ar rūpniecisko kažokzvēru audzēšanu nodarbojas 14 Zvērkopības asociācijā ietilpstošas zvērsaimniecības. Pārsvarā tās audzē ūdeles, polārlapsas un sudrablapsas. 2001. gadā tika izveidota saimniecība, kurā audzē šinšillas.

Sēņu audzēšana. Latvijā tiek audzētas trīs veidu sēnes– šampinjoni, austersēnes un šitakē sēnes. Ir izveidotas 9 lielražošanas šampinjonu audzētāju saimniecības ar kopējo audzēšanas platību 6650m2. Pašreiz nozarē tiek nodrošinātas vairāk nekā 180 darba vietas. Ikgadējā svaigo šampinjonu daudzuma palielināšanās tirgū ir 18– 20%. Austersēņu audzēšanu koordinē Austersēņu audzētāju asociācija. Audzēšanas apjomi ir palielinājušies, tomēr aktuāla ir šo produktu realizācija un noieta tirgus meklēšana.

Latvijā šitakē sēņu audzēšanu koordinē Šitakē sēņu audzētāju asociācija. Šitakē sēņu audzētājiem ir lielas produkcijas eksporta iespējas. Svaigo sēņu eksports uz Vāciju vien dotu peļņu 0,25 milj.LVL gadā.

Truškopība. Latvijā truši tiek audzēti gaļas un kvalitatīvu ādiņu ieguvei. Šīs nozares interesentus ar labu vaislas materiālu var nodrošināt pietiekoši daudz saimniecību, kurās ir lieli šķirnes trušu pamatganāmpulki, līdz ar to 2001. gadā trušu skaits Latvijā ir palielinājies par 35%.

Paipalu, fazānu un strausu audzēšana. Plašāk izplatīta ir paipalu audzēšana. Paipalas tiek audzētas olu un arī gaļas ieguvei. Produkcija tiek realizēta gan Latvijas lielveikalos, gan restorānos. Paipalu bizness ir labi attīstīts pasaulē, un tā ir perspektīva nozare Latvijā. Taču šīs netradicionālās lauksaimniecības nozares pārstāvjiem ir aktīvāk jāmeklē noieta tirgi, kā arī jāizvērš savas produkcijas reklamēšana.

Pašreiz Latvijā ir 2 saimniecības, kuras audzē fazānus un 5 saimniecības, kuras audzē strausus. Strausu gaļas ražošana ir perspektīvs lauksaimniecības virziens. Lai nodarbotos ar šo putnu audzēšanu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.

Savvaļas dzīvnieku audzēšana. Pašlaik Latvijā ir apmēram 20 pilnīgi ierīkoti savvaļas dzīvnieku dārzi. Nepabeigti vai tapšanas stadijā ir apmēram 18 dārzi. Pārsvarā šeit tiek audzēti staltbrieži un dambrieži. Kopējā zemes platība ir 5723 ha, iežogotās platības 1463 ha. Kopējais savvaļas dzīvnieku skaits– ap 2000. Kopumā asociācijas biedru saimniecībās tiek audzēti 867 dzīvnieki, kuru skaits kopš 2000. gada marta ir pieaudzis par 31%.

Ārstniecības augu audzēšana. Kopumā var uzskatīt, ka ārstniecības augu audzēšana ir samērā izdevīga, taču process ir ļoti darbietilpīgs. Sagatavojot ārstniecības augus tirgum, uzmanība jāpievērš nevis izaudzēšanai un novākšanai, bet gan produkcijas sagatavošanai atbilstoši farmācijas prasībām. Latvijā populārākās kultūras ir baldriāns, kumelīte, kliņģerīte, ķimene, piparmētra, raudene un asinszāle.

Pagaidām pieprasījums pēc netradicionālās lauksaimniecības produkcijas pārsniedz piedāvājumu, bet, lai šis sektors būtu konkurētspējīgs ES, ir nepieciešamas investīcijas ražošanas uzsākšanai, attīstībai un izglītošanai.

Netradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības plašāku attīstību saimniecībās kavē gan zināšanu un finansu trūkums, gan neapzinātās tirgus iespējas šo preču realizācijai.

Nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās. Galvenās nelauksaimnieciskās aktivitātes lauku saimniecībās ir lauku tūrisms, mežsaimniecība, kokapstrāde, akvakultūras audzēšana, lauksaimniecības produktu pārstāde, kā arī darbs ārpus saimniecības, piemēram, darbs pašvaldībā, pilsētā u.c. 16.tabulā ir redzami papildus ienākumu avotu veidi un saimniecību skaits, kuras gūst ienākumus no lauksaimnieciskai ražošanai alternatīvām aktivitātēm.

Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstību lauku saimniecībās kavē nepietiekami attīstītā infrastruktūra, sākumkapitāla trūkums un nepietiekamais zināšanu līmenis par uzņēmējdarbību.

16.tabula. Saimniecību skaits pēc papildu ienākumu avotiem un saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara

Papildu ienākumus veidojošā nozare:

Saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara grupa

Kopā

nepārdod

pārdod
līdz 50%

pārdod 50‑100%

Lauku tūrisms

193

59

76

328

Mājamatniecība

228

81

41

350

Lauksaimniecības produktu pārstrāde

124

124

196

444

Mežsaimniecība

4182

1681

1912

7775

Kokapstrāde

589

234

275

1098

Zivju, vēžu utt. audzēšana

70

36

57

163

Zvejniecība

126

42

22

190

Enerģijas ražošana

36

5

6

47

Līgumdarbi, izmantojot saimniecības tehniku un iekārtas

831

684

849

2364

Cita nozare

5757

1673

1041

8471

Kopā

11437

4240

3904

19581

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.

Lai veicinātu lauku saimniecības aktīvai savas darbības pārstrukturēšanai, papildus ienākumu avotu veidošanai, valstī tiek īstenotas nacionālās un ES līdzfinansētās atbalsta programmas. Lauku iedzīvotāju aktivitāti ierobežo lauksaimniecībai alternatīvu ideju trūkums un finanšu līdzekļi. Dažkārt lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams radīt apziņu, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt savā saimniekošanā, lai paaugstinātu savus ienākumus un labklājību. Ir gan nacionālās, gan ārzemju līdzfinansētās atbalsta programmas, kuru īstenošanā tiek iesaistīti speciālisti vietējās iniciatīvas veicināšanai un apmācībām (skat. 5.1.4.4.nodaļu).

5.1.2.8. Ekonomiskā sadarbība

Lēni attīstās savstarpējā sadarbība starp produkcijas ražotājiem, kā arī starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, un tas ierobežo produkcijas ražošanas un realizācijas procesu racionalizēšanu un efektivitātes un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu.

Latvijā izteiktākā lauksaimnieku sadarbības juridiskā forma ir kooperatīvās sabiedrības. 2002. gadā veiktās apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 57416 kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.

Tās mazāk vai vairāk aktīvi darbojas šādās lauksaimniecības nozarēs:

−graudkopībā, kur ražotāji gūst lielāku peļņu, kooperējoties transporta un graudu kaltes izmantošanā;

−piensaimniecībā, kur mazie ražotāji sadarbojas, lai kopīgi segtu transporta izmaksas, kas būtu salīdzinoši lielas, ja katram individuāli katru dienu būtu jānogādā saražotā produkcija līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam vai piena savākšanas punktam;

−ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā;

−dārzeņu, augļu un cukurbiešu audzēšanā, kur, ar atsevišķiem izņēmumiem, kooperācija ir vāji izteikta.

Galvenie kooperatīvās sabiedrības veidošanas mērķi ir ‑ radīt iespēju tās biedriem ar kooperatīvās sabiedrības starpniecību realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā un produkcijas sagatavošanā realizācijai (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.). Ražotāju zemā aktivitāte kooperatīvo sabiedrību veidošanā vai atturēšanās no iesaistīšanās tajās ir saistīta ar mazo izpratni par šādu organizāciju būtību, struktūru, darbības mērķiem un ienākumu sadali. Bremzējošs faktors kooperatīvo sabiedrību veidošanā ir sākotnējās izmaksas sabiedrības darba uzsākšanai un vēlākai tās vadībai.

Juridiski to darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Likuma grozījumi, kas pieņemti 2002. gada 20. jūnijā, paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu– lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu. 2002. gadā nacionālo atbalstu sadarbības veicināšanai laukos saņēma 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru 2001. gada neto apgrozījums vidēji bija aptuveni 200 tūkst. LVL , bet maksimālais ‑ tuvu miljonam. Vidējais biedru skaits – 112, kas mainījās robežās no 10 līdz 19517. Turpmāka kooperatīvo sabiedrību attīstība ir nepieciešama, lai garantētu lauksaimniecisko ražotāju ienākumu līmeni, un tai ir vajadzīgs finansiāls atbalsts.

Latvijai pārņemot un piemērojot Latvijas nosacījumiem pasaules pieredzi, 2002. gada beigās tika izstrādāti jauni noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. To ieviešanas mērķis ir nacionālā līmenī pilnveidot finansiālā atbalsta mehānismu šādu sabiedrību darbības atbalstīšanai, tādējādi papildus veicinot Latvijas uzņēmēju/ražotāju sadarbību, atvieglojot juridiskos nosacījumus uzņēmēju ekonomiskās sadarbības īstenošanā un administratīvā darba veikšanā.

5.1.2.9. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana

2002.gadā darbību uzsāk vienotais pārtikas valsts uzraudzības un kontroles dienests– Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)– nodrošinot pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un higiēnas apstākļu kontroli visā pārtikas aprites ķēdē atbilstoši modernajai koncepcijai “no fermas līdz galdam”. 2002.gadā pārtikas uzņēmumu apzināšana un reģistrācija atbilstoši uzņēmumu klasifikācijai, iegūtie dati un izveidotais pārtikas uzņēmumu reģistrs ir svarīgi priekšnoteikumi valsts uzraudzības un kontroles kapacitātes noteikšanai un attīstībai, uzraudzībai nepieciešamo resursu nodrošināšanai.

2003. gada 1. janvārī PVD uzskaitē bija 14792 pārtikas uzņēmumi. Precizēt kontrolējamo uzņēmumu skaitu veicināja arī grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuri noteica, ka līdz 2002.gada beigām visiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem jāreģistrējas PVD Pārtikas uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tika atklāti vēl papildus kontrolējamie objekti.

Kā atsevišķs, ļoti komplicēts un būtisks pasākums Latvijas ekonomiskajai attīstībai un plānotajai darbībai ES kopējā tirgū bija dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu atbilstības izvērtēšana ES prasībām un vienošanās par neatbilstību novēršanas rīcības plānu un termiņiem. Darba rezultāts tika atzinīgi novērtēts arī vairākās ES ekspertu un inspektoru vizītēs. Tikai tie uzņēmumi, kas saņems apliecinājumu par atbilstību ES prasībām, pēc Latvijas iestāšanās ES varēs pretendēt uz pārtikas izplatīšanu bez ierobežojumiem visā ES.

Kā liecina Pārtikas un Veterinārā dienesta informācija (skat. 17.tabulu), 2003. gada 1. janvārī pārraudzībā bija 1001 ar augu izcelsmes produktu pārstrādi saistīti uzņēmumi un 699 ar dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi saistīti uzņēmumi, no kuriem 18 ir tiesīgi savu produkciju eksportēt uz ES valstīm.

17.tabula. PVD uzraudzībā esošo augu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu skaits (uz 01.01.03.)

Darbības veids

Uzņēmumu skaits

Ir tiesības eksportēt uz ES

Ir pārejas periods

Graudu malšanas uzņēmumi

51

  

Graudaugu produktu ražošanas uzņēmumi

399

  

Saldumu ražošanas uzņēmumi

25

  

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi

51

  

Pārtikas produktu iesaiņošanas uzņēmumi

163

  

Taukvielu ražošanas uzņēmumi

18

  

Cukura ražošanas uzņēmumi

2

  

Jaukto produktu ražošanas uzņēmumi

16

  

Kulinārijas un pusfabrikātu ražošanas uzņēmumi

43

  

Graudu intervences noliktavas

233

  

Kopā augu izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumi

1001

  

Zvejas produktu apstrādes uzņēmumi

128

10

29

Piena savāktuves

17

  

Piena pārstrādes uzņēmumi

59

8

11

Olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumi

19

  

Olu produktu ražošanas uzņēmumi

2

  

Medus apstrādes un biškopības produktu ražošanas uzņēmumi

73

  

Kautuves

225

 

12

Gaļas pārstrādes uzņēmumi

168

  

Specifisko un pārtikā neizmantojamo produktu apstrādes un pārstrādes uzņēmumi

8

  

Kopā dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumi

699

18

52

Avots: PVD dati, ZM Lauksaimniecības gada ziņojums, 2003

1. pielikuma 39. un 40. tabulā ir ievietota informācija par pārtikas produktu realizācijas apjomiem vietējā un ārējā tirgū sadalījumā pa produktu grupām 2001. un 2002. gadā.

5.1.2.10. Meža nozare

Ģeogrāfiskais stāvoklis, mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Latvijas piederību valstīm, kurās meža nozare ieņem nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecībā un tās produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai, bet ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā.

2003. gada sākumā kopējās mežu platības aizņēma 2,87 milj. ha jeb 44,5 procentus no visas valsts teritorijas. Uz 2002. gada 1. janvāri Latvijas mežaudžu krāja bija 544 miljoni kubikmetru un ikgadējais kopējais krājas pieaugums– 16,3 miljoni kubikmetru.

Zemes reformas laikā īpašuma tiesību veida sadalījums attiecībā uz meža platībām 2002. gada 1. janvārī bija šāds: valstij piederošie meži– 50,4 % kopējās platības, privātie– 43,1 %, pašvaldību uzņēmumu un citi meži aizņem 6,5 procentus Latvijas mežu kopējās platības.

Mežizstrādi un koksnes apstrādi valstī veic privāti uzņēmumi– vairāk nekā 300 mežizstrādes firmas un vairāk nekā 2000 kokrūpniecības uzņēmumu, no kuriem apmēram 1400 ir zāģētavas. Meža nozarē ir nodarbināti apmēram 6% no kopējā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaita.

Meža nozare darbojas kā stabilizējošs faktors lauku teritoriju ekonomiskai, ekoloģiskai un sociālai attīstībai. Mežs un meža produkti sniedz būtisku atbalstu daudziem lauksaimniekiem viņu ekonomiskajā darbībā, kā arī veicina lauku infrastruktūras attīstību.

Mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi nodrošina darba vietas gan pilsētu, gan lauku teritoriju iedzīvotājiem.

Meža nozares tiešais ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā saskaņā ar ekspertu vērtējumu ir 10– 14 procenti. Aptuveni 85 procentus no visas saražotās produkcijas eksportē.

2001. gadā eksportēto koksnes produktu kopējā vērtība bija 503 milj. LVL, kas veidoja 40% no Latvijas eksporta kopējās vērtības. 87 procentus no šīs produkcijas Latvija eksportēja uz ES valstīm.

Eksporta apjomā vislielāko īpatsvaru pēc savas vērtības deva zāģmateriāli– 45%, savukārt apaļkoki (galvenokārt papīrmalka)– 13%, mēbeles– 11%, saplāksnis– 9%, kurināmā koksne– 3% un cita produkcija– 19%. No 1993. gada zāģmateriālu eksporta apjomi ir palielinājušies gandrīz desmit reizes, 2001. gadā sasniedzot 2,85 miljonus m3.

Meža atjaunošana nodrošina mežaudžu nepārtrauktu un efektīvu atražošanu. Pēdējo gadu laikā meža atjaunošanas kopējie apjomi pieaug, lai gan pieaugums joprojām nav pietiekams.

Meža atjaunošanas apjomu pieaugums izskaidrojams ar to, ka pieaug arī galvenajā cirtē izcirsto platību īpatsvars. Obligāti atjaunojamās platības 2001. gadā bija 3947,3 ha valsts mežos un 20889,4 ha pārējos mežos, bet 2002. gadā– 3990,8 ha valsts mežos un 29768,8 ha pārējos mežos. Mežs tiek atjaunots gan mākslīgi, gan dabiski. 2001. gadā valsts mežos 63% atjaunoto platību atjaunotas mākslīgi, 37% dabiski, bet pārējos mežos 39% – mākslīgi un 61% – dabiski. Meža mākslīgā atjaunošanai nepieciešamas lielākas izmaksas, bet šādā veidā atjaunošanu var veikt ar vēlamāko un saimnieciski vērtīgāko koku sugu. Meža mākslīgās atjaunošanas izdevumi par hektāru veido 220 līdz 250 latus.

Mežs tiek izmantots ne tikai koksnes ieguvei, bet arī nekoksnes vērtību ieguvei. Meža nekoksnes vērtības ir savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un ārstniecības augi, ko saskaņā ar Meža likumu personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar likumu. Bez tam meža platības tiek izmantotas rekreācijai, medībām, savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogotās platībās. Populārākās vietas Latvijā, kuras iedzīvotāji un tūristi izmanto atpūtai, pastaigām, kā arī izglītošanas nolūkā, ir nacionālie parki un dabas parki. Diezgan populārs atpūtas veids ir medības. Latvijā ir ap 1000 mednieku kolektīvu. Savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogojumos ir izsniegtas 20 atļaujas, bet reāli darbojas 15 savvaļas dzīvnieku audzētāji.

Lauksaimniekiem, kuri ir arī privāto mežu apsaimniekotāji, šādu aktivitāšu attīstība saimniecībā ir perspektīvs papildu ienākumu avots, īpaši veidojot savstarpējo sadarbību ar citiem mežu apsaimniekotājiem– lauksaimniekiem un tūrisma uzņēmumiem.

5.1.2.11. Cita ekonomiskā darbība

Kopumā uzņēmējdarbības aktivitāte laukos ir zema, par to liecina aktīvo uzņēmumu skaits un tajos nodarbināto iedzīvotāju skaits. Gandrīz pusei no Latvijas pagastiem, aktīvo uzņēmumu (neskaitot zemnieku un piemājas saimniecības) skaits nepārsniedz piecus. Latvijā ir arī 12 pagasti, kuros nav neviena aktīvā uzņēmuma. Šajos pagastos cilvēki ir nodarbināti vienīgi savās zemnieku vai piemājas saimniecībās, iestādēs un organizācijās (piem., pagastu padomēs, skolās, veselības aprūpes iestādēs). Uzņēmējdarbība galvenokārt attīstās tādos virzienos kā tirdzniecība, transporta pakalpojumi, agroserviss, pārstrāde un kokapstrāde. Dažviet attīstās pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi, taču būtisks to attīstības kavēklis ir lauku iedzīvotāju zemā pirktspēja. Lielākie investori un jaunu darba vietu radītāji ir pārtikas un kokapstrādes uzņēmumi, kas arī ir nozīmīgākie un ekonomiski spēcīgākie laukos.

Galvenās problēmas patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos ir:

- nedrošība, pieredzes un prasmju trūkums biznesa uzsākšanai, kā arī nepietiekošas zināšanas par produkcijas realizācijas tirgiem, līdz ar to ir lielas grūtības izstrādāt uzņēmējdarbības plānus un attīstības perspektīvas;

- nepietiekošs uzkrātais kapitāls, ierobežotās iespējas kredītu saņemšanai, sākuma kapitāla trūkums uzņēmējdarbības uzsākšanai;

- neattīstīta saimnieciskā infrastruktūra ārpus Rīgas reģiona.

5.1.3. Infrastruktūra

Pēdējos gados laukos ir samazinājies gan izglītības iestāžu, bibliotēku, kultūras namu, veselības iestāžu, gan citu sabiedrisko pakalpojumu iestāžu, piemēram, pasta nodaļu skaits. Katra pašvaldība ir atbildīga par primāro pakalpojumu sniegšanu, t.sk. infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu savā teritorijā. Šīs funkcijas tiek finansētas no lauku pašvaldību budžeta, kura ieņēmumu apjoms ir atkarīgs no ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa teritorijā (LR pašvaldību budžeti). Vairāk nekā 80% lauku pašvaldības līdzekļus saņem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas nozīmē, ka lielākā daļa lauku pašvaldību ar saviem līdzekļiem nespēj pilnībā veikt likumā noteiktās funkcijas. Agrāk izveidotā ekonomiskā un sociālā infrastruktūra ir pakāpeniski nolietojusies, tās uzturēšana lauku teritorijās ir salīdzinoši dārga sakarā ar disperso apdzīvotību un mazaktīvu ekonomisko vidi. Bez tam, ievērojot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, gan sociālās, gan ekonomiskās infrastruktūras uzturēšana turpmāk tikai sadārdzināsies. Tas savukārt nozīmē, ka nākotnē tiks ierobežota tūrisma attīstība un ar šo nozari saistītu un nesaistītu uzņēmumu attīstība šajā teritorijā.

5.1.4. Lauku vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība

5.1.4.1. Sugas

Latvijā kopumā ir reģistrētas 18047 dzīvnieku, 5396 augu un apmēram 4000 sēņu sugas (skat. 18.tabulu). Visās organismu grupās nozīmīgu daļu no kopējā sugu skaita veido sugas, kuru dzīvesvieta ir saistīta ar laukiem.

18.tabula. Reto un apdraudēto savvaļas sugu skaits Latvijā

Sugu grupa

Sugu skaits

Apdraudētās, jutīgās un retās savvaļas sugas

Skaits

% no sugu kopskaita

Zīdītāji

64

15

23

Putni

320

67

21

Rāpuļi

7

2

29

Abinieki

13

5

38

Saldūdens zivis

66

7

11

Bezmugurkaulnieki

17540

135

0,8

Vaskulārie augi (ziedaugi un filices)

1678

284

17

Sūnas

498

127

25

Sēnes

apm. 4000

38

apm. 0,7

Ķērpji

492

32

6

Avots: VARAM, Sugu un Biotopu projekts (1998.-2000.)

No pasaulē apdraudētajām sugām Latvijā ir sastopamas sešas zīdītāju sugas, piecas putnu sugas un divas zivju sugas (IUCN Red Data List, 1996).

Latvijas faunai pieder 62 zīdītāju sugas. Lielais vairums Latvijas zīdītāju (63%) apdzīvo meža biotopus, aptuveni 24% sugu saistītas galvenokārt ar kultūrainavu– parkiem u.c., vai arī ar atklātām ūdenstilpēm. Ar atklātu ainavu biotopiem saistītas tikai piecas sugas (piem., svītrainās klaidoņpeles Apodemus agrarius, pelēkie zaķi Lepus europaeus), bet tipiskas sinantropas ir trīs sugas– mājas peles Mus musculus, pelēkās un melnās žurkas (Rattus norvegicus un Rattus rattus).

Daudzas zīdītāju sugas pārmaiņus izmanto dažādus biotopus– vienā barojas, citu izmanto par slēptuvi, piemēram, stirnas Capreolus capreolus un staltbrieži Cervus elaphus galvenokārt uzturas mežā, bet baroties dodas uz atklātiem biotopiem– pļavām, ganībām, laukiem vai izcirtumiem.

Latvijas putnu fauna ir samērā bagāta, pateicoties teritorijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un ligzdošanai, atpūtai un barības ieguvei noderīgo biotopu daudzveidībai. Baltijas jūru un tās piekrasti daudzie Eirāzijas attālo ziemeļu novadu putni izmanto par tradicionālo sezonālo migrācijas trasi, pa kuru tie dodas uz saviem ziemošanas apgabaliem Rietumeiropā, Āfrikā un Vidējos Austrumos, bet pavasarī– uz ligzdošanas vietām ziemeļu novadu tundrā un taigā.
Pie īstajiem ceļotājiem (vismaz 140 sugas) pieder baltie stārķi Ciconia ciconia, lauku cīruļi Alauda arvensis, visas ķauķu (Sylviinae) sugas u.c. Tipiski caurceļotāji (55-60 sugas) Latvijā neligzdo vispār vai ligzdo nelielā skaitā (mazie gulbji Cygnus columbianus, sējas zosis Anser fabalis). Pie ziemotājiem, kas ierodas pavadīt tikai ziemu, pieder ap 15 sugu, piem., bikšainie klijāni Buteo lagopus, zīdastes Bombicilla garrulus. Diezgan daudz ir “maldu viesu” sugu, kas Latvijā parasti nav sastopamas. Latvijā ligzdo 223 putnu sugas, starp tām arī daudzas citur pasaulē ļoti reti sastopamas sugas, piem., jūras ērgļi Haliaeetus albicilla, čūskērgļi Circaetus gallicus, melnie stārķi Ciconia nigra.

No Latvijā sastopamajām putnu sugām 152 ir minētas Putnu direktīvā 79/409/EEK, un gandrīz visas sugas (99%)– 1979. gada Bernes konvencijas “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu “ pielikumos.

Vēsā klimata dēļ abinieku un rāpuļu sugu skaits nav liels. Gandrīz puse no to sugām ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

5.1.4.2. Lauksaimniecības zemju ekosistēmu daudzveidība

Pēdējās desmitgadēs ekstensīvi izmantotajām lauksaimniecības zemēm plašās teritorijās ar dabiski atšķirīgajiem reljefa un hidroloģiskajiem apstākļiem ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā. Latvijas lauksaimniecības ainavas raksturīga sastāvdaļa ir vairāku Eiropā aizsargātu sugu populācijas. Piemēram, baltā stārķa (Ciconia ciconia) populāciju Latvijā veido vairāk nekā 10 000 pāru. Mazā ērgļa (Aquila pomarina), kas ligzdo mežmalās lauku tuvumā un barojas lauksaimnieciskā ainavā, Latvijas populācija ir apmēram 2 400 pāru liela un veido 13% no visas Eiropas populācijas. 1999. gadā Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija 26 000 līdz 30 000 griežu (Crex crex) pāru ligzdošanas vieta. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā vērojama arī pretēja tendence: lauka piekūna (Falco tinnunculus) un liju (Circus cyaneus) skaits ir ievērojami samazinājies.

Lai gan pašreizējais lauksaimnieciskās intensitātes samazinājums visumā labvēlīgi iespaido bioloģisko daudzveidību, ir novērojamas arī negatīvas tendences. Lielas aramzemes un pļavu platības aizaug ar nezālēm un krūmiem.

Visstraujāk samazinās to pļavu augu sugu izplatība, kurām nepieciešama pastāvīga noganīšana. Strauji samazinās mitrajām un slapjajām pļavām un ganībām raksturīgo sugu izplatība, jo pļavas, kurās tās aug, nav piemērotas pļaušanai ar tehniku, kā arī nav nepieciešamības tās izmantot par ganībām. Savukārt sausās pļavas līdztekus aizaugšanai apdraud arī iespējamā apmežošana, jo to ražība ir zema un tajās jau sen vairs negana. Pašlaik pļavu un ganību (zālāju) platības aizņem aptuveni 570tūkst.ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002. gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas. Aptuveni 18,6tūkst.ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajām pļavām (pļavu atrašanās vietas skatīt 3. pielikuma 41.tabulā Bioloģiski vērtīgie zālāji).

Pļavās ir sastopamas aptuveni 40% aizsargājamo augu sugu. Piekrastes pļavas ir tādu reto putnu sugu ļoti svarīgi biotopi kā parastais šņibītis (Calidris alpina), pļavas tilbīte (Tringa totanus), melnā puskuitala (Limosa limosa) un gugatnis (Philomachus pugnax). Vissvarīgākie pļavu kompleksi atrodas ap Papes un Liepājas ezeru, Kalnciemā, Daugavgrīvā, Lubānas zemienē, Daugavas, Ventas, Gaujas un citu upju ielejās un Randu pļavās.

Lai gan tradicionālās lauksaimniecības metodes ganībās un pļavās sekmē sugu daudzveidības saglabāšanos, intensīvi izmantotās platībās to apdraud minerālmēslojuma izmantošana, kā arī tradicionālās saimniekošanas metožu pārtraukšana. Tas veicina pļavu aizaugšanu ar krūmiem.

Nozīmīgākās pļavām klātās platības attēlotas 4.kartē.

4.karte. Nozīmīgākās pļavas Latvijā

09.JPG (26896 bytes)

Avots: SAPARD

5.1.4.3. Upes un ezeri

Latvijā ir 140 ezeri (lielāki par 1 km²) un 12400 upes ar kopējo garumu 38000km. 777 upes ir garākas par 10km. Lielākā, jo īpaši ūdensputnu sugu, daudzveidība ir sastopama seklajās piekrastes lagūnās, piemēram, Papes, Liepājas, Engures, Kaņiera un Babītes ezeros. Engures ezers un tā apkārtne ir viena ar sugām visbagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800 ziedaugu un paparžaugu sugu, no kurām 40 ir aizsargājamas. Vismaz 30 retās putnu sugas, kuras ir apdraudētas citur Eiropā, ligzdo Engures ezera tuvumā. Lubānas ezers un zemiene tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijas valstīs, kurā, īpaši migrācijas laikā, koncentrējas liels skaits putnu.

Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes informāciju 22,6% ezeru teritoriju ir iekļauti aizsargājamās teritorijās. Ezeru bioloģisko daudzveidību būtiski ietekmē eitrofikācijas process.

Latvija ir starp tām Baltijas jūras reģiona valstīm, kur ir saglabātas lašu nārstošanas vietas upēs. Salacas upe ir lielākā dabiskā lašu nārstošanas vieta Austrumbaltijā. Latvijas upēs dzīvo apmēram 26000 bebru un gandrīz 5000 ūdru. Upju vēžu populāciju atjaunošanās liecina par ūdens kvalitātes uzlabošanos mazajās upēs. Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes informāciju 20,3% upju teritoriju ir noteikts aizsardzības režīms. Piesārņotie notekūdeņi un lauksaimniecības noteces var apdraudēt upju ekosistēmu bioloģisko daudzveidību. No 1998. līdz 2000. gadam veiktie ūdens bioloģiskās kvalitātes pētījumi liecina, ka 66% visu upju ir zems piesārņojuma līmenis un aptuveni 21% ir tīras vai gandrīz tīras. Tomēr aptuveni 90% visu ezeru ir pakļauti antropogēnajai eitrofikācijai. Slāpekļa un fosfora ietekme tika novērota gan iekšējos ūdeņos, gan jūrā.

90-ajos gados būtiski samazinājās notekūdeņu, lauksaimniecības zemju noteču radītais piesārņojums ar nitrātiem un fosfātiem un punktveida piesārņojums no minerālmēslu un pesticīdu glabātuvēm. Tomēr, līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un intensīvāku lauksaimniecības metožu attīstību, kopējais pesticīdu un minerālmēslu lietošanas apjoms pakāpeniski pieaug ( skat. 5. attēls).

5. attēls. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

10.JPG (11912 bytes)

Visintensīvākā pesticīdu un minerālmēslu lietošana ir vērojama Latvijas centrālajās daļās. Visintensīvākā augkopība tiek veikta attiecībā labības un cukurbiešu audzēšanu. Detalizētāku karti skatīt 16. kartē “Minerālmēslojuma lietošana uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”. Lauksaimniecības noteces visvairāk ir ietekmējušas Lielupes baseinu, kas arī ir bijis galvenais iemesls īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršanai šai teritorijai.

5.1.4.4. Gruntsūdeņi

Latvijas gruntsūdeņu fona nitrātu koncentrācija ir daudz mazāka nekā maksimālais dzeramajā ūdenī pieļaujamais apjoms sakarā ar zemo antropogēno slodzi (salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā ir ekstensīva lauksaimnieciskā darbība un zems iedzīvotāju blīvums). Novērotais mainīgais nitrātu līmenis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, galvenokārt, pārraugāmā ūdens nesējslāņa norobežotības pakāpes. Tādējādi nitrātu problēma tiek aprakstīta atsevišķi attiecībā uz norobežotu ūdens nesējslāni, daļēji norobežotu ūdens nesējslāni un nenorobežotu ūdens nesējslāni.

Nitrāti nepiesārņo norobežotu devona ūdens nesējslāni, kas parasti tiek izmantots centrālajai ūdens apgādei Latvijā. Nitrātu koncentrācija norobežotajos ūdens nesējslāņos parasti ir mazāka par zemāko konstatācijas robežu, t.i. 0,005 mg N/l. Norobežotos nesējslāņos nav nitrātu galvenokārt šādu divu iemeslu dēļ:

- Glaciolakustrīna un glikogēno māla nogulumu aizsargājošās īpašības.

- Ātra nitrātu reducēšana amonjakā sakarā ar dziļo gruntsūdeņu zemo red-ox (0– 100 mV).

Turklāt 92% pārbaudīto aku kvartāra un pirmskvartāra daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos nitrātu koncentrācija ir zemāka nekā 0,005 mg N/l. Maksimālās daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos konstatētās nitrātu koncentrācijas ir 0,3– 0,8 mg N/l, t.i. tās ir vismaz 14 reizes zemākas par Maksimāli pieļaujamo līmeni dzeramajā ūdenī.

Augšminētā zemā nitrātu koncentrācija norobežotajos un daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos nenozīmē, ka šie ūdens nesējslāņi ir pilnīgi brīvi no piesārņojuma. Paaugstinātā amonjaka koncentrāciju atsevišķās vietās var rasties no primāras formas nitrātiem, kas rodas gruntsūdeņos reducēta slāpekļa formā.

Difūzā piesārņojuma izraisīts nitrātu vidējās koncentrācijas pieaugums līdz 1,0– 1,5 mg N/l ir konstatēts seklos gruntsūdeņos intensīvi kultivētās aramzemēs un ganībās. Maksimālais pieļaujamais apjoms dzeramajam ūdenim (11 mg N/l) tiek pārsniegts dažās ilgtermiņā pārmēslotās nelielās vietās, kurās viegli ģeoloģiskā griezuma augšpusē ir caurlaidīgas rupjās smiltis, kā arī pie punktveida piesārņojuma avotiem, piemēram, mēslojuma atkritumu krātuvēm, agrākajām agroķīmiskajām noliktavām u.tml.

Vispārīgi nitrātu problēmai Latvijas gruntsūdeņos ir lokāls raksturs un tikai nenorobežotajos ūdens nesējslāņos iespējama ievērojama nitrātu koncentrācija. Tomēr lauksaimniecības radītais sekundārais amonjaks var nākotnē apdraudēt centralizēto ūdens apgādi.

5.1.4.5. Gaisa kvalitāte

Sakarā ar ekonomisko lejupslīdi 90-to gadu sākumā siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami samazinājās. Kopējais emisiju apjoms 2000. gadā bija aptuveni 34,4% no 1990. gada apjomiem. Paredzams, ka turpmākajos 20 gados emisiju līmenis nesasniegs 1990. gadā vērojamo līmeni, tādējādi Latvijā tiks ievērotas Kioto protokola prasības. Tomēr Latvija saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem piedalās projektos, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi sekmējot gaisa kvalitātes uzlabošanas globālo mērķu sasniegšanu.

5.1.4.6. Augsnes degradācija

Patreiz Latvijas augsnes ir uzskatāmas par nepiesārņotām. Galvenās problēmas saistībā ar augsnes kvalitāti rada nepārdomāta saimnieciskā darbība lauksaimniecībā un rūpniecībā, kā arī dabiski procesi,piemēram, augsnes auglības mazināšanās un skābināšanās. Zemes degradācijas blakusiedarbība ir virszemes ūdeņu ekosistēmu degradācija, lauku ainavas pasliktināšanās un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās. Augsnes piesārņojums ietekmē pārtikas kvalitāti un cilvēku veselību. (Latvijas Lauksaimniecības Universitātes ziņojums).

Ūdens erozijas skartās augsnes platība sastāda 380 000 jeb 24,3 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā (VARAM, 1995). Eroziju izraisa vējš un ūdens un to veicina atsevišķas topogrāfijas un zemes lietošanas formas, kurās ūdens erozija visspēcīgāk ietekmē lauksaimniecības zemi. Pamestās zemes galvenokārt atrodas teritorijās ar nelīdzenu un paugurainu topogrāfiju un mazāk auglīgām augsnēm, kurās apstākļi lauksaimniecībai nav labvēlīgi. Tādējādi var pieņemt, ka augsnes erozijas ietekme Latvijā patreiz ir būtiski samazinājusies.

Vēja erozijas apdraudētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 230 000 ha jeb 14,7 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (VARAM, 1995). Vēja erozija Latvijā var rasties vieglās lauksaimniecības augsnēs galvenokārt agros pavasara un rudens periodos, ja augsne ir sausa. Aizsargjoslu izveidošana piekrastes kāpu aizsardzībai tika uzsākta 19. gadsimtā. Aizsargjoslas 1980.-1990. gadā tika ietvertas Baltijas jūras piekrastes reģionu zemes reklamācijas projektos. Detalizētu abu erozijas veidu sadalījumu skatīt 5. kartē.

5. karte. Vēja un augsnes erozijas skartā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

11.JPG (34815 bytes)

5.2. nacionālā lauku attīstības politika

5.2.1. Stratēģijas pārklātās jomas

Nepārtraukts lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības politikas vadības pilnveidošanas process, ietverot strukturālās izmaiņas institucionālajā mehānismā, atbalsta politikas plānošanas principos un kvalitātē, rada labvēlīgāku vidi pakāpeniskas un mērķtiecīgas sektoru un arī teritorijas attīstības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. marta sēdes protokola Nr. 13 34.paragrāfa 3. punktu Zemkopības ministrijai ir uzdots turpmāk paralēli lauksaimniecības sektora attīstības politikas jautājumu risināšanai koordinēt Latvijas lauku attīstības programmas īstenošanu, kas aptver plašāku jautājumu loku. Līdz ar to ministrija ir uzņēmusies līdzšinējās nacionālās programmas aktualizāciju, pasākumu koordināciju un programmas īstenošanas uzraudzību.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir akceptējis 2002. gada 23. aprīlī ar protokolu Nr. 17. 26. rindkopu Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepciju, kas paredz darbu uzsākšanu pie jauna stratēģiska dokumenta izstrādes lauku attīstības politikas vadīšanai. Tajā būtu ievērotas jaunās tendences lauku un visas valsts stratēģiskajā attīstībā, iestāšanās ES, kā arī būtu nodrošināts tas, ka lauku attīstības atbalsta politika ir stratēģiski plānota un īstenota ar rīcībspējīgu, koordinētu un finansētu darbības programmu palīdzību. Koncepcijā ir noteikti pamatuzdevumi jeb stratēģiskie mērķi nacionālās lauku attīstības politikas īstenošanai, un tie izvirzīti kā jaunās aktualizējamās Lauku attīstības programmas ilgtermiņa stratēģiskie mērķi:

- sekmēt dinamisku lauku ekonomikas attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu;

- uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgus dažādus sociālās infrastruktūras pakalpojumus;

- nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm.

Tā kā Latvija pašlaik apgūst un ievieš jaunas metodes attīstības un finansu programmēšanas nodrošināšanai, izmantojot ES pieredzi, pašreiz notiek detalizēta situācijas apzināšana un dažādu datu bāzu veidošana, kas palīdzētu plānot atbalsta piešķiršanas nepieciešamības izvērtēšanu, pielāgot objektīvākus atbalsta instrumentus attīstības procesa veicināšanai, gūstot rezultātus, pēc kuriem vērtēt nacionālās atbalsta politikas efektivitāti. Jaunā lauku attīstības stratēģijā apgūtā informācija un esošie tiesību akti būs par pamatu atbalsta plānošanai un dažādu pieejamo finansējumu mērķtiecīgai vadīšanai un efektīvai izmantošanai, lai sasniegtu definētos stratēģiskos mērķus. Tiek noteikti šādi galvenie faktori stratēģijas īstenošanā:

- reģionālā pieeja attīstības sekmēšanai;

- ilgspējīga ekonomiskā attīstība;

- cilvēkresursu attīstība, sociālās izslēgtības mazināšana;

- bioloģiski daudzveidīgas lauku vides veidošana;

- teritorijas apdzīvotības un pieejamības saglabāšana.

Mērķa “Sekmēt lauku ekonomikas dinamisku attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu” sasniegšanai tiek īstenoti un/vai īstenošanai plānoti pasākumi, lai:

lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes sektorā (saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- ražotu un realizētu ārējā un iekšējā tirgus prasībām atbilstošu un konkurētspējīgu produkciju, kurā īpaša nozīme būtu specifisku (nišas) vietējo produktu attīstībai un noietam;

- uzturētu pieejamos lauksaimniecības zemju resursus ražošanai atbilstošā kvalitātē, saglabātu Latvijas laukiem raksturīgo lauksaimniecisko un bioloģiski daudzveidīgo ainavu; saglabātu, uzlabotu un popularizētu vietējo mājlopu un mājputnu šķirņu ģenētisko daudzveidību;

- nodrošinātu tajā nodarbināto iedzīvotāju ienākumu līmeņa un labklājības pieaugumu;

meža nozarē (saskaņā ar Meža likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- apsaimniekojot mežus un palielinot tajos esošo resursu vērtību, uzturētu un vairotu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu tās pieejamību rekreatīviem nolūkiem;

- attīstot bezatlikuma tehnoloģijas un nodrošinot sadarbību ar citām nozarēm, ražotu un realizētu vietējā un ārējā tirgū konkurētspējīgu produkciju, kurā īpaša nozīme būtu augstas pievienotās vērtības produkcijai;

- stabilizētu savu ekonomisko un sociālo ietekmi uz lauku ekonomiku un vidi, lauku iedzīvotāju nodarbinātību un labklājības pieaugumu;

augsnes aizsardzībā (saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību” un likuma “Par lauksaimniecību un lauku attīstību” projektu):

- ieviestu nacionālo politiku attiecībā uz vides aizsardzību, dabas aizsardzību, dabas resursu aizsardzību un racionālu izmantošanu, reģionālās attīstības plānošanu, apbūvi un augsnes apakšslāņa izmantošanu.

- paredzētu īpašnieka/lietotāja/turētāja pienākumu nepieļaut, ka cilvēku darbības rezultātā tiek degradēta vai bojāta augsne.

zivsaimniecībā (saskaņā ar Zvejniecības likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- apsaimniekojot un palielinot zivju resursus un akvakultūras dažādību iekšzemes ūdenstilpēs, uzturētu un vairotu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu tās pieejamību rekreatīviem nolūkiem (makšķerēšanas un lauku tūrisma attīstībai), kā arī palielinātu savu ekonomisko ietekmi uz lauku ekonomiku un lauku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu;

- realizētu ārējā un iekšējā tirgus prasībām atbilstošu un konkurētspējīgu zivju un akvakultūras produkciju, kurā īpaša vieta būtu specifiskas (nišas) produkcijas noietam;

- ievērotu vides aizsardzības prasības, mazinot ar zivju un akvakultūras audzēšanu, produktu apstrādes procesu saistīto negatīvo ietekmi uz lauku vidi;

ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību nesaistītās ekonomiskās aktivitātēs (saskaņā ar Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu, Nacionālo nodarbinātības plānu, ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību u.c.) :

- lietderīgi izmantotu visus lauku vidē pieejamos resursus, tādējādi sekmējot nodarbinātības un lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumu;

- uzturētu un attīstītu lauku vidi kā atraktīvas dzīves, darba un rekreācijas vietu jebkuram;

- nodrošinātu lauku ekonomikas elastību pret pārmaiņām ārējā un iekšējā tirgū un stabili uzturētu lauku iedzīvotāju labklājības līmeni;

tūrismā (saskaņā ar Lauku tūrisma attīstības programmu):

- nodrošinātu sakoptu Latvijas lauku vidē esošā kultūras un vēstures mantojuma un ainavisko kvalitāšu pieejamību jebkuram;

- nodrošinātu kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu saimniecisko infrastruktūru iedzīvotāju mobilitātes, komunikāciju un saimnieciskās darbības vajadzībām (saskaņā ar Valsts investīciju programmu);

- uzlabotu, vairotu un dažādotu lauku iedzīvotāju darba prasmes (saskaņā ar Nacionālo nodarbinātības plānu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam un Studentu kreditēšanas pamatnostādnēm);

- radītu un atbalstītu ekonomiskās sadarbības grupas/ organizācijas, kas sekmē un atbalsta lauku ekonomisko attīstību, iesaista sociāli izslēgto iedzīvotāju grupas uzņēmējdarbībā, tādējādi mazinot nabadzību (saskaņā ar LR Komerclikumu, Kooperatīvo sabiedrību likumu, Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam).

Mērķa “Uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgu pieejamību dažādiem sociālās infrastruktūras pakalpojumiem” sasniegšanai pasākumi tiek īstenoti un/vai īstenošanai plānoti pasākumi, lai :

- racionalizētu un attīstītu sociālās infrastruktūras (izglītības un mācību sistēmas, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmas, kultūras u.c.) pakalpojumus un sakoptu un uzturētu vēsturiskās un kultūras vērtības/ mantojumu (saskaņā ar Valsts investīciju programmu);

- radītu un atbalstītu vietējo iniciatīvu saimnieciskās un sociālās dzīves aktivizēšanai teritorijā, sekmētu iedzīvotāju sadarbību sociālo un saimniecisko aktivitāšu veikšanai teritorijā un mazinātu dažādu sociālo grupu izslēgtību lauku ciematos/ kopienās;

- veidotu un atbalstītu dažādas sociālo jautājumu grupas/ organizācijas sociālās palīdzības jautājumu risināšanā un ekonomisko aktivitāšu iniciēšanai lauku teritorijā (saskaņā ar Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam);

- uzlabotu un racionalizētu vietējo administratīvo, reģionālo pārvalžu darbību, nodrošinot informācijas apriti ,un mazinātu informatīva rakstura izslēgtību perifērijā (saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un Administratīvi teritoriālās reformas likumu).

Mērķa “Nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm” sasniegšanai ir pieņemti normatīvie akti un stratēģiskie dokumenti- LR likumi18, MKnoteikumi19 un īstenota Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (1999). Latvija ir pievienojusies dažādām starptautiskajām konvencijām20, un notiek nacionālo tiesību aktu saskaņošana ar ES direktīvām vides jomā 21, lai:

- visa veida saimnieciskajā darbībā tiktu nodrošināta videi draudzīga un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimniekošana, kura atstāj minimālu negatīvo ietekmi uz lauku vides ekoloģiju (dabu, gaisu, klimatu, augsni, ūdeni) un uztur sakoptu Latvijas laukiem raksturīgo ainavu;

- saglabātu, aizsargātu un popularizētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās daudzveidīgās savvaļas populācijas, sugas un biotopus;

- aizsargātu un uzturētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās vēsturiskās, kultūras un ainaviskās (rezervāti, dabas parki, piekraste u.c.) vērtības;

- aizsargātu, pavairotu un popularizētu vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus un kultūraugus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai pašlaik tiek izmantoti gan nacionālā budžeta līdzekļi un ārvalstu atbalsts jeb līdzfinansējums dažādām programmām un mērķa investīcijām, gan privātais kapitāls, kura piesaiste notiek ar dažādu atbalsta programmu palīdzību vai izmaiņām normatīvajos aktos vai procedūrās.

5.2.2. Finansiālais atbalsts

5.2.2.1. Atbalsts lauksaimniecības attīstībai

Valsts subsīdiju programmas. Lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16. pantu subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem (skat. 6.attēlu). Subsīdiju mērķis, tāpat kā visas lauksaimniecības politikas mērķis, ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šā mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni:

- ražošanas tehnoloģiskā modernizācija;

- kvalitātes vadīšana visā ražošanas un pārdošanas procesā;

- produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

6.attēls. Kopējais subsīdiju apjoms 1994.-2001. gadā (milj. LVL)

12.JPG (18441 bytes)

Avots: LAD un ZM

Daudzas subsīdiju programmas saglabājas nemainīgas, ir atsākta arī iepriekšējos gados atcelto programmu īstenošana. Ir šādas atbalsta programmas: Atbalsts kaļķošanai un meliorācijai, Atbalsts augkopībai, Atbalsts lopkopībai, Kredītu garantiju fonds, Atbalsts tehniskajai modernizācijai, Atbalsts piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai, Atbalsts zivsaimniecībai un citas.

2000. gada 21. martā tika nodibināta Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padome (statuss noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā), kurā ir pārstāvētas visu lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas un apvienības. Padomei ir konsultatīvs statuss, un tās pamatuzdevums ir nodrošināt apspriedes un informācijas apmaiņu starp lauksaimnieku organizācijām, Zemkopības ministriju, citām valstiskām, nevalstiskām organizācijām un ārvalstu partneriem. 2001.gada 26.februārī nodibināta sabiedriskā organizācija Mārketinga padome. Mārketinga padome apvieno organizācijas, kas ieinteresētas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā. Mārketinga padome apvieno Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju sabiedriskās organizācijas, lai sekmētu no vietējām izejvielām ražotu preču pārdošanu vietējā un ārvalstu tirgū. Mārketinga padomes galvenais uzdevums ir koordinēt un apvienot Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu mārketingā ieinteresēto organizāciju darbu, izstrādājot pārdošanu veicinošu Latvijas pārtikas preču zīmi un organizējot pasākumus tās labākai atpazīšanai pircēju vidū. Kvalitātes produkta preču zīme “Kvalitatīvs Latvijas produkts” tiek veidota ar mērķi– paaugstināt Latvijas lauksaimniecības un pārstrādāto produktu konkurētspēju iekšējā tirgū, veicinot vietējās izcelsmes lauksaimniecības produkcijas atpazīstamību un noieta īpatsvara palielināšanos.

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma. Straujāku lauksaimniecības uzņēmumu attīstību nodrošinās MK akceptētā lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, kuras galvenie uzdevumi ir radīt lauku saimniecībām pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu, paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma saimniecību veidošanai un sekmēt lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Programmas mērķis ir sniegt Latvijas zemniekiem iespēju saņemt lētākus kredītresursus. Kreditēšanu īpaši veicināja subsīdiju programmu un SAPARD īstenošana lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehnoloģiskajai modernizācijai, kas radīja pieprasījumu pēc kredītiem no lauksaimnieku puses.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma. Programmas mērķis ir iedarbināt mehānismus efektīva lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai, atbalstīt konkurētspējīgu, ES standartiem atbilstošu ražošanas platību attīstību un zemju konsolidāciju, veicināt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka, kura nodrošina ilgtermiņa (15-25 gadi) kredītu piešķiršanu lauksaimniecības zemes iegādei.

5.2.2.2. Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai

Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma (NUAP). Programmas vispārējais mērķis ir ekonomiskās attīstības veicināšana laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru, pilnveidojot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un ievērojot vides aizsardzības prasības. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka kredītu un grantu piešķiršanai, Lauku attīstības fonds garantiju piešķiršanai uzņēmējiem, ja nav pietiekamu kredītgarantiju. Iesaistīti arī reģionālo attīstības aģentūru speciālisti vietējās iniciatīvas veidošanai, cilvēku apmācībām un uzņēmēju piesaistīšanai.

5.2.2.3. Kredītu garantijas lauku uzņēmējiem

Ir izveidota valsts a/s “Lauku attīstības fonds” (turpmāk– LAF), kas piešķir garantijas uzņēmējiem– kredītņēmējiem, ja nav pietiekama kredītnodrošinājuma.

Kopš 1997.gada, kad LAF sāka garantēt kredītus, piešķirtas 466 kredītu garantijas kopsummā par 4,83milj.LVL. Uz šo garantiju pamata lauku uzņēmēji saņēmuši kredītus kopsummā par 16,10milj.LVL. Sākot ar 2002.gadu, LAF garantē arī SAPARD programmas un Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas ietvaros ņemtos kredītus.

5.2.2.4. Latvijas speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD)

ES lauksaimniecības Komisārs F. Fišlers 2001.gada 6.decembrī apstiprināja lēmumu ( 2001/885/EK) par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Latvijas Republikai. Lēmums tika publicēts ES oficiālajā žurnālā 2001.gada 12.decembrī (L327/45), un tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditāciju ir atzinusi arī Komisija.

Kopējais sabiedriskais līdzfinansējums 2000.-2006. gada periodā ir 203milj.EUR, no kuriem ES finansējums ir 152milj.EUR.

Atbalsta programma 1. “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”:

- Apakšprogramma 1.1. “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”;

- Apakšprogramma 1.2. “Lauksaimniecības zemju apmežošana”;

- Apakšprogramma 1.3. “Zemes ierīcība”;

Atbalsta programma 2. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana”:

- Apakšprogramma 2.1. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana”;

Atbalsta programma 3. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”:

- Apakšprogramma 3.1. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”;

Atbalsta programma 4. “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”:

- Apakšprogramma 4.1. “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”;

Atbalsta programma 5. “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes”:

- Apakšprogramma 5.1. “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”;

- Apakšprogramma 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”;

- Apakšprogramma 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”;

- Pavadošais pasākums 1. “Apmācības”;

- Pavadošais pasākums 2. “Tehniskā palīdzība”.

5.2.2.5. MVU kreditēšanas programma

2000. gada sākumā tika uzsākta Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas programma, kuras mērķi ir mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana, veicinot jaunu darba vietu rašanos, un uzņēmējdarbības uzsācēju un nepietiekama nodrošinājuma projektu finansēšana.

Programmas īstenošanā tika iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), lai uzņēmumiem izsniegtu kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

5.2.2.6. Lauku partnerības programma

2000.gada septembrī Latvijā tika uzsākts Lielbritānijas Starptautiskās attīstības ministrijas finansēts projekts Baltijā, dēvēts par Lauku partnerības programmu. Projekta realizācijas laiks ir 3 gadi, un tā kopējais finansējums ir 1,9milj. sterliņu mārciņu (aptuveni 1,71milj.LVL), un tas aptver Latviju, Lietuvu un Igauniju. Projekta mērķi ir šādi:

- mazināt nabadzību un sociālo izslēgtību visatpalikušākajās Baltijas valstu teritorijās, sekmējot lauku un reģionālo attīstību;

- sekmēt sociāli un ekonomiski izslēgto grupu iekļaušanu vietējās sabiedrības attīstības aktivitātēs, īpaši izmantojot partnerības un līdzdalības metodes un kapacitātes paaugstināšanu vietējās pašvaldībās.

Projekts aptver tikai visnabadzīgāko Latvijas lauku teritorijas daļu Latgalē. Projekta realizācijas gaitā ir paredzēts neliels atbalsta fonds rajona partnerībām kopienu projektu īstenošanai. Finansiālie līdzekļi ir ierobežoti un tiek piešķirti kopienu sabiedriskās dzīves aktivizēšanai tikai nedaudzās lauku pašvaldībās. Projekta īstenotāji paredz, ka pēc projekta realizācijas pašvaldības spēs labāk analizēt vietējās vajadzības, plānot un realizēt risinājumus ar sadarbības partneru palīdzību, tiks izstrādāti uz vietējo pašvaldību balstīti attīstības projekti un ieviesti, kopīgi sadarbojoties vietējām iniciatīvas grupām, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībai un privātajam sektoram, kā arī tiks paaugstinātas zināšanas par ES Strukturālajiem fondiem un to izmantošanu.

5.2.3. Īpaša rīcība lauku attīstības politikas pilnveidošanai

5.2.3.1. Mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršana nolūkā kompensēt dabiski pastāvošos trūkumus

Lauksaimnieciskās ražošanas procesu un līdz ar to ražošanas efektivitāti un saimniecību ienākumus ietekmē Latvijas apstākļiem raksturīgie agroklimatiskie faktori: īsa augšanas un kultūraugu novākšanas sezona; liels nokrišņu daudzums sēšanas un ražas novākšanas periodā, kas mijas ar lielu sausumu kultūraugu veģetācijas periodā; vēlās pavasara un agrās rudens salnas; kā arī augšņu atkarība no meliorācijas sistēmu darbības; salīdzinājumā ar Eiropas valstīm salīdzinoši zemā augsnes auglība, kas pazemina kultūraugu ražību; augsnes pārmērīgais skābums, vēja, ūdens un agrotehniskā augsnes erozija; vēlās pavasara un agrās rudens salnas, kas lauksaimniekiem, īpaši augkopības produkcijas ražošanā, rada augstas ražošanas izmaksas zemes apsaimniekošanā, jo nepieciešams uzlabot augsnes kvalitāti, uzturēt meliorācijas sistēmas un polderu sūkņu stacijas; salīdzinoši īsā laika periodā nodrošināt kultūraugu sēšanu, stādīšanu, novākšanu; nodrošināt graudaugu žāvēšanu un apjomīgu noliktavu celtniecību dažādu speciālu ķimikāliju u.tml. uzglabāšanai.

Ražošanas izmaksas lopkopībā paaugstina lopu turēšana kūtīs rudens, ziemas un pavasara periodā. Līdz ar to ir nepieciešama dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu krātuvju celtniecība un uzturēšana, atbilstoša tehnika un tās izmantošanas izmaksu segšana; lopbarības sagatavošana un uzglabāšana noliktavās un krātuvēs.

Latvijas laukiem raksturīgā retā apdzīvotība un pieaugošā lauku cilvēku emigrēšana uz pilsētām ietekmē to, ka pieaug ekonomiski mazapdzīvotu, īpaši “ekonomiski tukšu”, teritoriju īpatsvars, kurās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras uzturēšana kļūst arvien dārgāka.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kas saistīti ar agroklimatiskiem apstākļiem, ir nepietiekami finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un efektivitātes uzlabošanai un nelauksaimnieciskās darbības attīstīšanai. Tas ir iemesls komerciāla rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, īpaši tādu, kuri var nodrošināt komerciāli spējīgu uzņēmumu attīstību un vadīšanu, emigrācija uz valsts centrālo daļu ierobežo ekonomiskās attīstības potenciālu.

Retā apdzīvotība un naturālā saimniekošana ierobežo komerciālā tipa lauksaimnieku saražotās produkcijas un nelauksaimniecisko pakalpojumu pārdošanas iespējas lokālā tirgū, kas kalpo par lauksaimnieku ienākumu papildināšanas avotu.

Komerciālu lauku saimniecību skaita un apsaimniekotās platības samazināšanās rezultātā pazeminās zemes apsaimniekošanas kvalitāte, pieaug pamesto un ar krūmiem aizaugušo LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava, un tās uzturēšana kļūst arvien atkarīgāka no vēl esošo lauku saimniecību darbības.

Sakarā ar augstajām izmaksām pakāpeniski notiek atsevišķu sociālo pakalpojumu veidu centralizācija pilsētās.

Nacionālajā lauku attīstības politikā problēmas līdz šim tika risinātas, izmantojot:

- nacionālo subsīdiju diferencēšanu pēc LIZ kadastrālās vērtības atšķirībām dažādos reģionos, tādējādi veicinot zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecisko darbību teritorijās ar dažādiem agroklimatiskajiem apstākļiem;

- īpaši atbalstāmu teritoriju noteikšanu, pastiprinātu ekonomiskās attīstības veicināšanu un īpaša finansiālā atbalsta (kredītu, grantu, u.c.) piešķiršanu šajās teritorijās esošiem uzņēmējiem, t.sk. lauksaimniekiem caur finansiālā atbalsta programmām– NUAP, MVU (skatīt iepriekšējā nodaļā).

Regulas Nr. 1257/1999 13.-21.pantā tiek paredzēta speciāla atbalsta sistēma dalībvalstu mazāk attīstītāko lauku teritoriju atbalstīšanai. Saskaņā ar 17.-21. pantu par mazāk labvēlīgiem apvidiem (turpmāk MLA) teritorijām var tikt uzskatītas:

a) kalnu rajoni (18. pants);

b) lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgie rajoni (19. pants), kuros:

- dabas apstākļu dēļ ir zema ražība, un līdz ar to lauksaimniecības nozares ekonomiskās darbības rezultāti šajā teritorijā ir zemāki par vidējiem rādītājiem lauksaimniecības nozarē kopumā;

- zeme ir ar sarežģītu augsnes apstrādi, zemu ražību un ierobežotu potenciālu, ko var paaugstināt, ieguldot lielus līdzekļus, vai to galvenokārt izmantojot ekstensīvai lopkopībai;

- ir mazs vai sarūkošs iedzīvotāju skaits, kura uzturēšana galvenokārt ir atkarīga no lauksaimnieciskās darbības, bet, skaitam samazinoties paātrinātā tempā, tiek apdraudēta reģiona dzīvotspēja un apdzīvotība.

c) rajoni, kuros ir īpaši kavēkļi (20. pants).

Atbilstoši Regulas Nr. 1257/1999 19. pantam 74,4% no visas valsts teritorijas jeb 48,05tūkst. km2, kas ietver lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežus, iekšzemes ūdeņus, purvus, apbūves vietas u.tml. ir definēti kā mazāk labvēlīgi apvidi Latvijā. Šī teritorijā atrodas 72,7% jeb 1,81 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus. Saskaņā ar 19. pantu un ES vadlīnijām MLA teritoriju identificēšanai tika izmantoti četri pamatrādītāji, lai noteiktu katras vietējās pašvaldības atbilstību MLA (skat. 19. tabulu). Lai noteiktu Latvijas MLA tika izmantoti rādītāji, kas nodrošina 19. pantā definēto kritēriju izpildi– lauksaimniecības zemes kvalitāte un ražīgums, lauku iedzīvotāju ienākumu līmenis un to atkarība no lauksaimnieciskās darbības, apdzīvotība.

Augsnes kvalitāte un ražība Latvijā tiek mērīta ballēs. Izmantotā robežvertība, nosakot MLA, ir 38 balles. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tas tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas izmantojama, lai nodrošinātu komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību (Boruks A., 1996). Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Lauku iedzīvotāju ienākumu noteikšanai pašvaldību līmenī labākais pieejamais avots ir iekasētais ienākumu nodoklis attiecībā uz vienu iedzīvotāju. Citi rādītāji, kā piemēram, ienākumi uz personu vai IKP uz personu, ir pieejami vienīgi rajonu līmenī. Ņemot vērā būtiskās atšķirības ienākumu ziņā lielpilsētās un lauku pašvaldībās, gandrīz visa lauku teritorija atrodas zem 77,5 LVL uz iedzīvotāju robežas. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Iedzīvotāju blīvuma ziņā Latvija ir viena no mazāk apdzīvotākajām valstīm Eiropā. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju koncentrāciju Rīgas tuvumā, lielākā daļa lauku teritorijas atrodas zem 18,1 iedzīvotāju uz kv. km robežas. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Tāpat noteiktie MLA ir būtiski atkarīgi no lauksaimnieciskās ražošanas, tā kā gandrīz 28,9% iedzīvotāju ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Ņemot vērā nesenos notikumus ES saistībā ar mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanu, Latvijas iestādes pārvērtēs šādu apvidu statusa piešķiršanu nākamajam programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Lauksaimniecībā iesaistītā sabiedrība tiks pilnībā informēta par plānotajām izmaiņām mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanā.

19. tabula. Latvijas MLA noteikšanā izmantotie rādītāji

Rādītājs

Vadlīnijās MLA noteikšanai noteiktie rādītāji

Vidēji Latvijā

Latvijā izpildāmie kritēriji

Vidēji MLA Latvijā

Vidēji Latvijas teritorijā (bez MLA)

1. kritērijs– zemes ražīgums

Augsnes kvalitātes indekss (ballēs)

Fiziskie rādītāji par vienību

 

=<38 balles

35,1 balles

45,5 balles

2. kritērijs– ekonomiskie rādītāji

Ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju teritorijā

=<80 % no vidējā rādītāja valstī

96,9LVL/iedz.

=<77,5LVL/iedz.

56,9 LVL/iedz.

117,6 LVL/iedz.

3. kritērijs– iedzīvotāji

Iedzīvotāju blīvums

=<50 % % no vidējā rādītāja valstī

36,1 iedz./km2

=<18,1 iedz./km2

16,5 iedz./km2 (10,6 bez pilsētām

93,2 iedz./km2

Lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars

=>15 %

14 %

=>15 %

26,9 %

5,6 %

Atkarībā no zemes auglības Latvijas MLA tiek grupēti:

– MLA 1.kategorijas teritorijas, t.sk., 253252 ha LIZ;

– MLA 2.kategorijas teritorijas, t.sk., 812 304 ha LIZ;

– MLA 3.kategorijas teritorijas, t.sk., 743 847 ha LIZ.

MLA pirmā kategorija ir noteikta, homogenizējot tādus mazāk labvēlīgus apvidus, kuros augsnes auglība ir virs 38 auglības ballēm. Vidējā augsnes auglība ir 39,7 balles.

Otrā kategorija ietver pagastus, kuros augsnes auglība ir no 35 līdz 39 ballēm (ieskaitot 8 pagastus ar augstāku augsnes auglību, kuri ir izvietoti izklaidus un kuru apkārtnē ir citi pagasti ar šādu intervālu). Vidējā augsnes auglība šajā kategorijā ir 37,1 balles.

Trešā kategorija ietver pagastus ar zemāko augsnes auglību ar augsnes auglību, kas ir zemāka par 31,4 auglības ballēm.

Teritoriju izvietojums ir apskatāms 6.kartē, un teritoriju saraksts vietējo pašvaldību līmenī ir apskatāms 15.pielikumā.

6.karte. Mazāk labvēlīgie apvidi Latvijā

13.JPG (57790 bytes)

5.2.3.2. Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– potenciālās Natura2000 teritorijas– bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai lauku vidē

Pašreiz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (t.sk. LIZ, meži, ūdeņi, infrastruktūrai un citiem mērķiem aizņemtās platības), kuras līdz šim ir aizsargājuši nacionālie tiesību akti, aptver 11,4% valsts teritorijas. Daudzām esošajām aizsargājamajām teritorijām ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, kuros nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu funkcionālajās zonās un šo zonu izmantošanu un apsaimniekošanu, saskaņojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu. Aizsargājamo teritoriju izvietojumu skatīt 7.kartē.

7.karte. Aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā.

14.JPG (116873 bytes)

Aizsargājamās dabas teritorijās atrodas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurās ir paredzēti daži īpaši lauksaimnieciskās darbības aprobežojumi, tādi kā minerālmēslu un ķimikāliju lietošanas aizliegums, zemes transformācija citiem nolūkiem u.c. Kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes šajās teritorijās 2000. gadā bija aptuveni 87,7tūkstha, kas ir aptuveni 3,5% no kopējās LIZ valstī. Šajās teritorijās ir sastopami ES nozīmes biotopi un sugas, kuru uzturēšanā un saglabāšanā liela nozīme ir ekstensīvai lauksaimnieciskai darbībai. Šo vērtību uzturēšana ir apdraudēta, ja netiek turpināta lauksaimnieciskā darbība, bet izmaiņas lauksaimnieciskajā darbībā savukārt var apdraudēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šīs teritorijas ir nozīmīgas atpūtas industrijas un tūrisma attīstībai, jo ik gadus pieaug pieprasījums pēc lauku tūrisma pakalpojumiem tajās teritorijās, kurās kā mērķa objekts tiek izmantotas vēsturiskās ainavas vērtības.

2002. gadā Ministru kabinets apstiprināja kritērijus22 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā. Ir izveidots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) saraksts iesniegšanai Komisijā apstiprināšanai. Visas potenciālās Natura 2000 vietas tiek apstiprinātas arī par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un iekļautas atbilstošajos MK noteikumos “Par dabas parkiem”, “Par dabas liegumiem” u.c. Komisija potenciālo Natura 2000 sarakstu izvērtēs boreālā reģiona kontekstā (t.i. ņemot vērā arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas atbilstošās teritorijas) līdz 2006. gadam, kas nozīmē, ka atzīto Natura 2000 vietu tīkls Latvijā būs izveidots tikai tad.

Pašreiz pēc veiktās vietu inventarizācijas datiem apmēram 70% no nacionālajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā, lai nodrošinātu ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzību. Paredzams, ka līdz 2006. gadam, kad Natura 2000 tīkls būs izveidots, šo platību īpatsvars var palielināties līdz 10%.

Jebkurai paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un izvērtējot arī paredzēto darbību kopīgo ietekmi. Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmē attiecīgo Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), to atļauj veikt tikai tādos gadījumos, kad šī darbība ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai un tā ietver kompensējošu pasākumu nodrošināšanu Eiropas nozīmes dabas aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) tīklam.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkā, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo esošie nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas kārtību un kuras ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.

ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu prasību saskaņošanas darbs Latvijā, tai skaitā, iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksta izstrāde, tika veikta šādu projektu ietvaros–”Sugu un biotopu inventarizācija, aizsardzības plānu izstrāde un dabas aizsardzības struktūru attīstība Latvijā saistībā ar ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu saskaņošanu” (1998.-2000.) (kurā tika izstrādāti kritēriji un metodoloģija teritoriju izvēlei) un “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD un Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” (2000-2003). Šo projektu gaitā potenciālajās Natura 2000 teritorijās tika veikta inventarizācija un sagatavots iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksts.

Inventarizācijas gaitā apkopotie dati tiks ievadīti atbilstoši ES formātam izveidotā Natura 2000 datubāzē, kas tiks pilnveidota un ietvers visas līdz 2003. gada beigām piedāvātās Natura 2000 teritorijas. Datubāze ietvers informāciju par dzīvotnēm un sugām, to izplatību un prioritātēm, identificētajām ietekmēm/draudiem, teritoriju platību u.tml. Par iepriekšminēto atbildīgā iestāde ir Latvijas Vides aģentūra.

Tā kā Dzīvotņu un Putnu direktīvas paredz pienākumu nodrošināt Natura 2000 teritoriju aizsardzību, Latvija ir nolēmusi noteikt jaunas Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) (iespējamās Natura 2000 teritorijas) un pievienot tās esošajām ĪADT. Priekšlikumi attiecībā uz jauno potenciālo ĪADT kategorijām tika balstīti uz attiecīgajās teritorijās konstatētajām sugām un dzīvotnēm. Tad attiecīgi tika definēts vispiemērotākais statuss, kurš nodrošinās sugu un dzīvotņu aizsardzību.

Natura 2000 tīkla izveidošanu un uzturēšanu regulē šādi Latvijas Republikas normatīvie akti:

– Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 20.12.2002.);

– Ministru Kabineta noteikumi Nr. 199 “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.);

– Vides ministra rīkojums Nr. 80 “Par Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu” (06.05.2002.);

– Vides ministra rīkojums Nr. 108 “Par Natura 2000 teritoriju izveidošanu” (04.04.2003.).

Atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem ĪADT ir jānosaka pirms pievienošanās. ĪADT saraksts ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā 2004. gada 1. aprīlī. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstu apstiprinās Vides ministrs un to nosūtīs Komisijai pirms pievienošanās dienas. Datubāze tiks nosūtīta Komisijai pirms pievienošanās. Šo teritoriju karti skatīt 8. kartē. Pilnu šo teritoriju sarakstu skatīt 16. pielikumā.

8. karte. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas Latvijā

15.JPG (40457 bytes)

sarkanas– esošās aizsargājamās teritorijas

zaļas– jaunās aizsargājamās teritorijas

Šī plāna ietvaros veicamie pasākumi ir izstrādāti tādējādi, lai tiktu nodrošināts, ka Latvijas piedāvātās Natura 2000 teritorijas nekādā ziņā nepasliktinās vai netiek izpostītas šī plāna ietvaros veicamo pasākumu rezultātā.

5.2.3.3. Īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršana ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem

Lauksaimniecības noteču monitoringa pētījumi liecina, ka difūzā piesārņojuma noplūde no augsnēm ar intensīvo lauksaimniecību (aramzemes īpatsvars 80-90%) parasti ir apmēram divas reizes lielāka (1998. gadā 14,7 kg/ha Nkop. un 0,27 kg/ha Pkop.), nekā no ekstensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības platībām ar aramzemes īpatsvaru 4-10% (1998. gadā 8,6 kg/ha Nkop. un 0,14 kg/ha Pkop.). Upju baseinu noteces sadalījuma dēļ Rīgas līcī nonāk vairāk nekā 70% kopējās difūzā piesārņojuma slodzes.

Saskaņā ar Padomes direktīvu Nr. 91/676/EEK ir izdoti Latvijas Republikas Ministru Kabineta (LR MK) 2001. gada 18. decembra noteikumi Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, un to robežas (turpmāk– īpaši jutīgā teritorija), kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību.

Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajona administratīvās teritorijas robežas, izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu (skatīt 10.karti). Šajos rajonos ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes (aptuveni 364tūkst.ha jeb 15% no valsts kopējās LIZ), kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā vidēji ir 87%. Šo teritoriju aramzemēs pastāv arī tāda problēma kā vēja erozija un lauku ainavas vienveidība jeb lieli vienveidīgi lauku masīvi, ko radusies 70-to– 80-to gadu periodā veiktās meliorācijas ietekmē. Šajās teritorijās saimnieko aptuveni 24tūkst.ha lauku saimniecību, kas ir aptuveni 14% no visām saimniecībām valstī.

9.karte. Īpaši jutīgās teritorijas Latvijā

16.JPG (59912 bytes)

Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība tiek noteikta Zemkopības ministrijas izstrādātā rīcības programmā, kas paredz īpašus Labas lauksaimniecības prakses nosacījumus vai tās ievērošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Ministru kabinets 2004. gada 16. martā ir apstiprinājis Rīcības programmu un pieņēmis nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 531. Tie ir spēkā no 2004. gada 27. marta. Rīcības programmā nosaka atsevišķus obligātus pasākumus attiecībā uz:

- laikposmu, kad ir aizliegta noteikta veida mēslošanas līdzekļu iestrādāšana augsnē;

- kūtsmēslu krātuvju tilpumu;

- ierobežojumiem mēslojuma iestrādāšanai augsnē, ievērojot labu lauksaimniecības praksi un ņemot vērā attiecīgo īpaši jutīgo teritoriju īpašības.

Labas lauksaimniecības prakses/Rīcības programmas noteikumi ietver pasākumus, aizliegumus un ierobežojumus, kas ir obligāti lauksaimniekiem īpaši jutīgajās teritorijās, bet brīvprātīgi ievērojami lauksaimniekiem citās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju statusa pārvērtēšana un piešķiršana notiek reizi četros gados.

5.3. SVID kopsavilkums

Balstoties uz Latvijas laukos un lauksaimniecības sektorā pastāvošo situāciju un attīstības tendenču izvērtējumu pēdējos gados, var secināt, ka pastāv šādas attīstību ierobežojošas problēmas (skatīt prioritārā secībā):

- kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un izsauc sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos;

- zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehniku un tehnoloģiju;

- pārāk zemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā;

- nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā;

- lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī izsauc lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu;

- augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanu;

- ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā.

20. tabula. SVID analīze

Jomas

Pamatindikatori situācijas raksturošanai

Galvenās problēmas

Iespēja/Drauds

Prioritārie risinājumi

Vide

    

Stiprās puses

  

Iespējas

 

Tīra un daudzveidīga vide un kvalitatīva ainava

Reģistrētas 18047 dzīvnieku, 5396 augu un 4000 sēņu sugas

Sastopamas 152 putnu sugas, kas minētas Putnu direktīvā 79/409/EEK

Sešas teritorijas ar platību 48518ha reģistrētas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā saskaņā ar Ramsāres konvenciju,

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts iekļauts starptautiskajā biosfēras rezervātu tīklā

3,5% no LIZ atrodas aizsargājamās dabas teritorijās (vismaz 70 % no šīm teritorijām ir iekļautas potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstā);

0,4% no LIZ ir dabiskie zālāji, bet 18,6tūkst.ha ir atzīti kā bioloģiski vērtīgie.

 

ES atbalsta saņemšanas nosacījumu un ārējā tirgus diktēto prasību ievērošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā un pārstrādē nodrošinās labāku vides aizsardzību

Nepieciešams vairāk veicināt tos zemniekus, kuri ražo bioloģiskās lauksaimniecības produkciju un kuru saimniecībā tiek apsaimnieko platības ar videi draudzīgām metodēm

Nepieciešams ieviest un paplašināt vidi saudzējošu metožu ieviešanu lauksaimnieciskajā darbībā vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības nolūkiem

Nepieciešams nodrošināt ekstensīvu LIZ apsaimniekošanu zemju kvalitātes uzturēšanas, ainavas uzlabošanas un tūrisma attīstības nolūkā

Nepieciešams kompensēt par lauksaimnieciskās darbības veikšanu teritorijās, kurās lauksaimniecisko darbību apgrūtina dabiski pastāvoši trūkumi vai vides ierobežojumi.

Nepieciešams atbalstīt ekstensīvu lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās lauksaimniecībai ir izšķiroša nozīme ainavas saglabāšanā

Nepieciešams veicināt lauksaimniecības metodes, kas samazina intensīvo lauksaimniecības metožu izraisīto piesārņojumu

Pieaugoša interese starp lauksaimniekiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā

2003. gada sākumā sertificētas 352 bioloģiskās saimniecības ar 16 934 ha jeb 0,7% no kopējās LIZ

2000. gadā bija sertificētas 78 saimniecības ar 0,2% no kopējās LIZ

Vājās puses

  

Draudi

Ainavas un biotopu degradācija sakarā ar zemes apsaimniekošanas pārtraukšanu lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas vai ražošanas apjomu samazināšanas dēļ

 

ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas dēļ

Pieeja jauniem ārējiem tirgiem var būt par iemeslu intensīvas ražošanas metožu ieviešanai noteiktās teritorijās, un tas var ietekmēt vides problēmu rašanos

Pieaudzis neizmantotās un ar krūmiem un nezālēm aizaugušās LIZ platības īpatsvars, kurās pakāpeniski izzūd bioloģiski vērtīgie biotopi

2002. g. LIZ pārraudzības dati liecina, ka lauksaimniec. ražošanā netiek izmantoti 524 tūkst ha jeb 21,2% LIZ, krūmiem aizaugusi– 2,1%, nezālēm aizaugusi– 7,6% LIZ

Ekonomiskā attīstība

    

Stiprās puses

  

Iespējas:

 

Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu un biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai Latvijā

Lauku tūrisma uzņēmumos naktsmītņu pieaugums pēdējos 3 gados 40%, gultas vietu skaits– 100 %

Uz 1.1.2003. ap 700 darba vietu “Lauku ceļotāja” uzņēmumos

 

Latvijā ražoto produktu realizācijas iespēju paplašināšanās saistībā ar pieeju ES tirgum,

Ārvalstu tūristu vidū pieaugošs pieprasījums pēc dažādām atpūtas iespējām ekoloģiski tīrā, sakoptā un pieejamā lauku vidē

Modernu tehnoloģiju attīstība un pieejamība lauku vides iedzīvotājiem

ES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam;

Nepieciešams veicināt tūrisma uzņēmumu attīstību un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos, īpaši ārvalstu tūristu piesaistīšanai

Nepieciešamas sniegt atbalstu ražotājiem vides aizsardzības jomu sakārtošanai uzņēmumos

Nepieciešams veicināt mežu īpašniekus atjaunot izcirstās mežu platības un veicināt zemju īpašniekus apmežot neizmantoto LIZ

Tīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu

Smago metālu sastāvs augsnē ir dabīgā fona līmenī

2/3 mazo upju vērtējamas kā vāji piesārņotas, 1/5– kā tīras līdz vāji piesārņotas

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdens ņemšanas avotos, izņemot dzelzs saturu, atbilst ES standartiem

Labvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursi

Kopējā mežu platība ir 2,87 milj. ha,

koksnes krājas pieaugums gadā ir 16,5 milj. m3.

Ikgadējie mežizstrādes apjomi ir pieaudzis līdz 11 milj. m3.

Meža nozare sastāda 40% no kopējā preču eksporta.

Mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā nodarbināti 23tūkst. cilv. (2001.)

Vājās puses

  

Draudi:

 

Klimatiskie apstākļi, aukstas ziemas, augsts nokrišņu/ mitruma daudzums, vēlas pavasara salnas un agras rudens salnas ierobežo un investīcijās un ražošanas izmaksās sadārdzina lauksaimniecības attīstību;

94% no LIZ ir nepieciešama nosusināšana;

Augšanas perioda ilgums 170-200 dienas

Zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehniku

Lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normas

Augsts bezdarba līmenis un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības

Nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā

Neprognozējamas sekas un maz ietekmējama reforma ES kopējā lauksaimniecības politikā, līdz ar to nav skaidri formulējama Latvijas lauku ekonomiskā attīstība nākotnē un novēršamas iespējamās negatīvās sekas;

Sakarā ar ierobežotām iespējām kredītresursu piesaistīšanā, liels skaits pārstrādes uzņēmumu neatbildīs ES higiēnas prasībām, šie uzņēmumi, iespējams, būs spiesti pārtraukt darbību, kas palielinās bezdarba līmeni un samazinās vietējiem lauksaimniekiem stabilas saražotās produkcijas noieta iespējas un ienākumus.

Nepieciešams kompensēt par agroklimatisko apstākļu izraisītajiem dabiski pastāvošajiem trūkumiem.

Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecību struktūru uzlabošanai un papildus ienākumu avotu veidošanai.

Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecībām dzīvnieku labturības, higiēnas, darba drošības, vides aizsardzības normu un produkcijas kvalitātes uzlabošanai

Nepieciešams sniegt atbalstu ekonomisko aktivitāšu attīstīšanai ārpus lauksaimniecības

Nepieciešamas veicināt lauku iedzīvotājus dažādu zināšanu apgūšanā un biznesa uzsākšanā

Nepieciešams atbalstīt daļēji naturālās saimniecības nolūkā, lai sekmētu to ekonomisko dzīvotspēju lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko produktu ražošanā

Salīdzinoši zema augsnes auglība, augsts augsnes skābums, augsnes erozija, augsts īpatsvars no kopējās LIZ platības ir atkarīgs no meliorācijas sistēmu darbības;

40 % no LIZ pHkcl ir zemāks par 5,5

19% tīrumu ir pakļauti erozijai

vidējā graudaugu ražība valstī svārstās ap 1,5–2,2 cnt/ha (ES- 4,7 cnt/ha),

Augkopības produkcijas ražošanai visauglīgākās augsnes Latvijā atrodas pret nitrātiem īpaši jutīgās teritorijās, kur lauksaimnieciskajā darbībā ir jāveic īpaši pasākumi vides aizsardzībai, teritorijās pastāv augsnes vēja erozijas problēma, un tās lauku ainavu veido lieli vienveidīgi lauku masīvi;

7% no kopējā LIZ Latvijā ir auglīgas augsnes un tās atrodas nitrātu zonā, vidējās graudaugu ražības ir no 2,5- 4 cnt/ha.

Nitrātu zonas pagastu vidējais aramzemes īpatsvars LIZ ir 80-97%

Nepietiekošās zināšanas par mežsaimniecību kavē privāto mežu īpašnieku racionāli izmantot meža resursus

Valstij pieder 51,1% mežu īpašuma, no pārējiem mežu īpašumiem–45% atrodas privāto meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pārziņā un 3,9% apsaimnieko pašvaldības.

No kopējās izkoptās jaunaudžu platības 89% kopšanas ir veikta valsts mežos, un tikai 11%–pārējos mežos, kas ir tikai 6% no nepieciešamības.

Meža īpašnieku konsultāciju skaits 2002. gadā bija 54697 jeb par 10% vairāk nekā 2001. gadā.

Finansiālo resursu trūkums (investīcijām)

2001.gadā nefinansu investīcijas lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā bija 21milj.latu jeb 11,3% no šis nozares kopējās pievienotās vērtības.

Sadrumstalota ražošana, sīksaimniecību lielā nozīme lauksaimniecības produkcijas ražošanā, liels saimniecību skaits, kuras neražo produkciju pārdošanai;

59,8% saimniecību neražo lauksaimniecības produkciju pārdošanai, un tikai 6,5% saimniecību pārdod vairāk nekā 75% saražotās lauks.prod.

Viena ekonomiski aktīva saimniecība apsaimnieko vidēji 13ha LIZ

94,2% no visām saimniecībām ar slaucamajām govīm tur 1-5 govis, tas ir 61,7% no kopējā govju skaita

Zema ražošanas efektivitāte, novecojusi tehnoloģija, tehnika un higiēnas, darba drošības un labturības prasībām neatbilstošas ražošanas ēkas;

86,6% no visām lopu un putnu kūtīm ir kopējās kūtis

Tikai 19,1-20,9% no visām kūtīm ir celtas pēc 1980. gada, 3,1-3,3%– pēc 1995. gada

Specializēto kūtu īpatsvars, kas rekonstruētas pēc 1995. gada, ir no 1,4% (putnu kūtis) līdz 3,7% (aitu kūtis).

48% saimniecību ūdensapgāde ir no akām, kas nav apgādātas ar sūkņiem.

58,9% saimniecību nav kanalizācijas.

93% saimniecību izmanto 220V elektrības tīklu

   

Vāji attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un pārtikas ražošanas un realizācijas ķēde un sadarbība starp iesaistītajiem, finansiālo līdzekļu trūkums sadarbības uzsākšanai starp lauksaimniekiem

Subsīdijas piešķirtas 32 kooperatīvām sabiedrībām.

Vidējais biedru skaits 112

Vidējais sabiedrības neto apgrozījums- 200tūkst. Ls

   

Vājas un vienveidīgas darba prasmes un iemaņas, īpaši noieta tirgus meklēšanā, mārketingā, lēni pieaug prasmes un pieredze konkurētspējīga uzņēmuma vadībā;

5920 jeb 4,2% saimniecību vadītāju ar augstāko, 24181 jeb 17,2%– ar profesionālo lauksaimniecisko un 98582 jeb 70%– tikai ar praktisko pieredzi

   

Maz ekonomisko alternatīvu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai, ideju un pieredzes trūkums ar nelauksaimniecisko darbību saistītu aktivitāšu attīstībai laukos;

    

Sociālā attīstība un infrastruktūra

    

Stiprās puses

  

Iespējas

 

Pieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā

2002. gadā LLKC Tālākizglītības nodaļas kursos 585 dienu apjomā kopējais klausītāju skaits bija 4974 cilvēki.

 

ES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam

Nepieciešams paaugstināt konsultāciju dienestu kapacitāti un pakalpojumu kvalitāti

Nepieciešams ieviest atbalsta mehānismu ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kas veicinātu lauku apdzīvotības uzturēšanu un nodrošinātu labklājības līmeņa pieaugumu, kā arī veicinātu attīstīt dažādu ekonomisko aktivitāšu attīstību

Reģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma lauksaimniecības zināšanu apgūšanai un uzlabošanai;

37 profesionālās izglītības iestādes, kurās 2002. gadā 13286 izglītojamie apgūst 80 profesijas;

“Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs” 26 reģionālie konsultāciju biroji pieaugušo izglītībai un konsultācijām

Pakāpeniski paplašinās konsultatīvais tīkls, un pieaug tā kapacitāte iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstīšanai, informēšanas nodrošināšanai;

2002. gadā LLKC lauksaimniecības konsultantu sertifikātus saņēmuši 63 augkopji, 43 lopkopji, 53 ekonomisti, 131 grāmatvedis.

Vājās puses

  

Draudi

 

Iedzīvotāju novecošana– jaunu un ekonomiski aktīvu iedzīvotāju migrācija no laukiem

Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars lauku teritorijā ir 22,4%

Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties

Iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšanas ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanu

Zemi ienākumi un labklājība lauku teritorijā

Lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju trūkuma dēļ gan nacionālais, gan ES līdzfinansētais atbalsts var netikt pilnībā apgūts vai arī izmantots neefektīvi;

Nepieciešams sekmēt jaunus lauksaimniekus pārņemt lauku saimniecības, vienlaicīgi nodrošinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas saimniecības atdevējiem

Lauku iedzīvotāju ienākumi un labklājība ir zemāka kā pilsētnieku, kas rada krasas atšķirības labklājības līmeņos un cilvēku noslāņošanos

Lauku mājsaimniecību ienākumi ir tikai 75,3% no valstī vidējā mājsaimniecību ienākuma līmeņa

Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju bruto ieņēmumi ir 77,3% no vidējā ieņēmumu līmeņa valstī

Augsts bezdarbs, maz iespēju atrast darbu nelauksaimnieciskajā sektorā, tādēļ lielas daļas lauku iedzīvotāju ienākumu/iztikas gūšana atkarīga no naturālās saimniekošanas

Reģistrētā bezdarba līmenis 2002. g. 1. jūn. republikas nozīmes pilsētās bija no 4,8% līdz 13,8%, bet rajonos– no 5,8% līdz 27,7%

Lauksaimniecības produkcijas ražošanā (t.sk. pašu vajadzībām) ir iesaistīti 265tūkst. iedzīvotāji

Pilnas slodzes nodarbinātie lauksaimniecībā un medniecībā ir 120tūkst.

 

Liels mazapdzīvotu teritoriju īpatsvars un pieaugošā cilvēku migrācija uz pilsētām

Iedzīvotāju blīvums vidēji pagastos ir 11,7iedz./km2

Vāji attīstīta IT laukos, neapmierinoša sakaru pakalpojumu kvalitāte

47,7% lauku saimniecību nav telefonu sakaru un tikai 2,4% saimniecību ir datori un 0,5%– internets.

Ekonomiskās un sociālās infrastruktūras kvalitātes nodrošinājums ir salīdzinoši sliktā kvalitātē

 

5.4. Iepriekšējā programmēšanas perioda rezultāti un ietekme

Latvijai kā ES kandidātvalstij līdz šim ir bijusi iespēja izmantot ES pirmsstrukturālos fondus lauku un lauksaimniecības attīstības veicināšanai SAPARD programmas ietvaros. (skat. 5.2.2.nodaļu) Tā kā SAPARD programma tika apstiprināta 2000. gada beigās un maksājumu aģentūra– Lauku atbalsta dienests (arī nacionālo atbalsta shēmu apsaimniekotājs)– tika akreditēta tikai 2001. gada beigās, finansiālā atbalsta pieejamība projektu realizēšanai ir tikai divus gadus. Nepārtraukti vērtējot un analizējot programmas īstenošanas procesu, Zemkopības ministrija saskaņā ar izveidoto programmas Uzraudzības komiteju (UK) ir veikusi dažādus programmas uzlabojumus un precizējumus šajā periodā. Tas ievērojami ir paaugstinājis ES atbalsta izmantošanas efektivitāti un devis lielākus ieguldījumus lauku, īpaši lauksaimniecības attīstībā. Pakāpeniski iegūtā pieredze ļāva novērst nepilnības programmas nosacījumos un racionalizēt atbalsta administrēšanas, kontroles un uzraudzības procedūras, kā arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku, savukārt atbalsta saņēmējiem pieauga izpratne par ES līdzfinansētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, īpaši par sagatavojamās dokumentācijas kvalitāti, projektu īstenošanas precizitāti. SAPARD programma ir devusi lielu ieguldījumu sabiedrības informētībā par ES līdzfinansēšanas principiem un prasībām. Diemžēl ir vērojamas arī nepilnības programmas realizācijas gaitā, bet to novēršana nav atkarīga no izmaiņām SAPARD programmas nosacījumos. Būtiskākā problēma, kas ierobežo programmas izmantošanas iespējas, ir lauku uzņēmēju nepietiekošais finansiālo līdzekļu apjoms kapitālieguldījumos salīdzinoši lielu projektu realizēšanai SAPARD ietvaros, tādiem kā Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu lauksaimniecības ražošanas ēku rekonstrukcija vai mēslu krātuvju būvniecība u.tml. Neskatoties uz to, ka bankas ir labvēlīgas attiecībā uz SAPARD projektu kreditēšanu, pārsvarā tie ir kredīti tehnikas modernizēšanai vai saimniecības ekonomikas aktivitāšu dažādošanas projektiem. Pamatojums tam ir finansējuma ziņā nelieli un mazāk riskanti kredīti un sakarā ar atbalsta maksājuma līdz 50% no attaisnotajiem izdevumiem kredītu atmaksa ir ļoti ātra un droša. Lai daļēji risinātu problēmu un veicinātu uzņēmējus realizēt kapitālieguldījumos lielākus investīciju projektus, ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir izveidots kredītu garantēšanas mehānisms tiem lauksaimniekiem, kuriem kredītgarantijas ir nepietiekošas. Taču arī tas ir nepietiekoši, jo bankas nelabprāt izvēlas izsniegt ilgtermiņa kredītus lieliem projektiem lauksaimniecības nozarē, kur ieņēmumi ir salīdzinoši zemi.

SAPARD programmas ietvaros Latvija ir ieguvusi ievērojamu pieredzi attiecībā uz pasākumiem, kuri pēcpievienošanās periodā tiks finansēti no ELVGF Vadības daļas. Šiem pasākumiem ir izveidots Latvijas situācijai atbilstošs īstenošanas mehānisms. Daudzas rekomendācijas, kas minētas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta programmas SAPARD Vidēja termiņa novērtējumā, ir ņemtas vērā, izstrādājot saskaņā ar Vienoto programmdokumentu ieviešamos pasākumus. Daži no svarīgākajiem ir:

- birokrātijas samazināšana, kas atvieglotu iesniegšanas kārtību kā arī ļautu mazākiem uzņēmumiem iegūt finansējumu;

- lielāka uzmanība pievēršama lauku attīstībai nevis tikai lauksaimniecībai, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu pasākumu izvēli.

Liels SAPARD programmas trūkums bija nespēja ieviest nevienu no agrovides pasākumiem. Ņemot vērā šo mērķu administrēšanas sarežģītību, SAPARD nav pietiekamā mērā kalpojis par administrēšanas mācību līdzekli Latvijā. Tomēr, atsevišķi sagatavošanās darbi ir veikti, sagatavojot bioloģiski vērtīgo zālāju kartes, kas tiek izmantotas arī līdzīgu pasākumu administrēšanā saskaņā ar šo plānu. Tādējādi šie pasākumi ir nedaudz guvuši labumu no veiktajiem pētījumiem SAPARD vidēja termiņa novērtējuma ietvaros. Tomēr viens no secinājumiem ir ieteikums palielināt kompensāciju līmeņus, jo tas varētu izraisīt nelielu SAPARD ietvaros atbalstīto lauksaimnieku interesi.

Turklāt trīs saskaņā ar šo plānu ieviešamie pasākumi ir jauni un tiek plānoti tikai jaunajās dalībvalstīs. Tādējādi atbilstošas pieredzes attiecībā uz šiem pasākumiem nav pat Eiropas līmenī. Tādēļ, lai Latvija kā jaunā ES dalībvalsts īstenotu arī šīs daļas finansētos pasākumus, Latvijā ir jāizveido jauni pasākumu īstenošanas mehānismi vai esošās nacionālās atbalsta shēmas jāpiemēro ES nosacījumiem. Tabulā ir redzami visi iespējamie ELVGF un Komisijas papildus piedāvātie līdzfinansētie lauku attīstības pasākumi, līdz šim eksistējoša un izmantojama pieredze katra ELVGF pasākuma īstenošanai.

ELVGF līdzfinansētie un Komisijas papildus piedāvātie lauku attīstības pasākumi

Latvijas pieredze ES līdzfinansēto pasākumu īstenošanā

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.1. “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Nav, ir jāizveido

Apmācības un konsultācijas

Precizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu 1. “Apmācības”, kā arī var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Izglītība, Zinātne un informācijas izplatīšana” īstenošanas mehānismu

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Nav, ir jāizveido

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Nav, taču veidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismu

Standartu sasniegšana

Nav, ir jāizveido no jauna

Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pilnveidojot un vienkāršojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Bioloģiskai lauksaimniecībai” īstenošanas mehānismu

Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”

Agrovide: Buferjoslu ierīkošana

Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”

Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Pilnveidojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Lopkopības attīstībai” īstenošanas mehānismu

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 2.1. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un marketinga pilnveidošana”;

Mežsaimniecības attīstība

Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.2. “Lauksaimniecības zemju apmežošana”;

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 3.1. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”

Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)

Pilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta programmas Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma” ieviesto īstenošanas principu

Atbalsts ražotāju grupām

Pilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta shēmas “Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts” īstenošanas mehānismu

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Nav, ir jāizveido

Tehniskā palīdzība

Precizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu “Tehniskā palīdzība”

Vienotais platības maksājums

Pilnveidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismu

6. Stratēģijas apraksts, tās mērķi, lauku attīstības prioritātes un ģeogrāfiskais pārklājums Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanā

6.1. ES un nacionālā politika

Regula Nr. 1257/1999 paredz, ka ir nepieciešams norādīt, kā un kādā apjomā ES līdzfinansētie lauku attīstības pasākumi sekmē kopējo Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Ievērojot Regulas Nr. 1257/1999 43.panta prasību, tiek noteikta attīstības stratēģija, prioritātes, mērķi un pasākumi Plānam, kura īstenošanas mērķis ir, piesaistot ES finansiālo palīdzību, daļēji atbalstīt Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu (skat. 5.nodaļu).

Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) veido noteikumu un procedūru kopums, kas regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi ES, un uzmanība aizvien vairāk pieaug lauku attīstībai. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 33. pantu KLP mērķi ir:

- paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinot tehnisko progresu, racionālu lauksaimniecības produkcijas attīstību un optimālu ražošanas faktoru, īpaši darbaspēka, izlietojumu;

- nodrošināt atbilstošu dzīves standartu lauku iedzīvotājiem, palielinot ienākumu līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem;

- stabilizēt tirgu;

- nodrošināt produkcijas pieejamību;

- nodrošināt patērētājiem produkciju par saprātīgām cenām.

Komisijas Vadlīniju 2000.-2006. gada programmēšanas periodam 3. daļā “Pilsētu un lauku attīstība un to ieguldījums līdzsvarotā teritoriju attīstībā” definē šādas prioritātes:

- spēcīgāku lauksaimniecības sektoru;

- lauku teritoriju konkurētspējas uzlabošana;

- vides un Eiropas kultūras mantojuma uzturēšana.

Nacionālā politika nosaka Lauku attīstības programmā definētos ilgtermiņa stratēģiskos mērķus (skat. 5.2.1nodaļu), un Plāna īstenošanas stratēģija ir veidota saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā noteiktiem valsts attīstības ilgtermiņa mērķiem:

- ES vidējā IKP uz iedzīvotāju līmeņa sasniegšana;

- vienmērīga valsts teritorijas attīstība;

- Latvijas tautsaimniecības pārveidošana par zināšanu ekonomiku.

Balstoties uz Latvijas lauku attīstības politikā noteiktajiem ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem (skat. 5.2.1.nodaļu) un 5.3. nodaļā noteiktām lauku teritorijā pastāvošajām attīstības problēmām un iespējām, galveno problēmu risināšanai un attīstības iespēju izmantošanai 2004.-2006. gadu periodā tiek noteiktas 6 stratēģiski nozīmīgās finansiālā atbalsta plānošanas jomas, kas ir pamats gan nacionālo, gan ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu izvēlei, Plāna prioritāšu un mērķu, sasniedzamo rezultātu un finansējuma apjoma noteikšanai. Tās ir:

- lauku ekonomikas dažādošana;

- lauku saimniecību struktūru uzlabošana;

- dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana;

- produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās;

- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana un vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšana;

- lauku apdzīvotības saglabāšana, tā ir horizontālā joma.

Par finansiālā atbalsta plānošanas jomām uzskatāmas lauku ekonomikas dažādošana, lauku saimniecību struktūras uzlabošana un bioloģiski daudzveidīgas vides saglabāšana un lauku ainavas uzlabošana, kas kopā ar pārējām spēj nodrošināt horizontālās jomas– lauku apdzīvotības– saglabāšanos (skat. 21.tabulu).

2004.- 2006.periodā nacionālā budžeta finansēto pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti nacionālā atbalsta programmās. ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti divos stratēģiski nozīmīgos dokumentos– Plānā un Vienotajā programmdokumentā.

Vienotais programmdokuments (VPD) ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004.-2006. gadā, un tajā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kam novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Latvija saņems finansējumu no visiem 4 ES struktūrfondiem- Eiropas Reģionālās attīstības fonda; Eiropas Sociālā fonda; Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda; Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

Saskaņā ar struktūrfondu Vademecum un Programmēšanas vadlīniju 2000.– 2006. gadam prasībām Programmdokumentā ir izvirzīti šādi vidēja termiņa mērķi:

- nodarbinātības un konkurētspējas veicināšana;

- cilvēkresursu attīstīšana;

- infrastruktūras attīstīšana.

Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam Latvijai būs pieejami 554,2 milj. EUR struktūrfondu līdzekļi. Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes finansiālā atbalsta izmantošanai ir :

1. prioritāte. Līdzsvarotas attīstības veicināšana;

2. prioritāte. Uzņēmējdarbības un ino­vāciju veicināšana;

3. prioritāte. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

4. prioritāte. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana;

5. prioritāte. Tehniskā palīdzība.

Katra no prioritātēm ietver dažādus atbalsta pasākumus, kuru īstenošana tiešā un netiešā veidā ietekmēs lauku teritorijas attīstību. Pasākumu īstenošanā ir paredzēta cieša savstarpējā institucionāla koordinācija, kas nodrošina finansiālā atbalsta papildinātības un koncentrācijas principa ievērošanu.

6.2. Stratēģija, prioritātes un mērķi Latvijas Lauku attīstības plāna īstenošanā

6.2.1. Latvijas Lauku attīstības plāna prioritātes, mērķi un īstenošanas principi

Plāna prioritāšu definēšanā ir ievēroti šādi faktori:

– Nacionālā politikā definētie stratēģiskie mērķi, Latvijas lauku sabiedrībā apzinātās un nacionālajā attīstības politikā noteiktās lauku un lauksaimniecības attīstības prioritātes/mērķi;

– lauku pašreizējās situācijas analīze, SVID analīze, lauku un lauksaimniecības attīstības politikā īstenoto pasākumu efektivitātes vērtējums, problēmas un lauku attīstības iespējas (skat. 5.3.nodaļu) un finansiālā atbalsta plānošanas jomas 2004.-2006. periodā;

– Latvijas Vienotajā programmdokumentā 2004-2006 noteiktie mērķi un prioritātes, īpaši 4.prioritāte “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”, un tajās iekļautie attīstības pasākumi, kuru īstenošanai ir iespējams 2004.-2006. gada periodā piesaistīt ES līdzfinansējumu;

– ES lauku attīstības un lauksaimniecības atbalsta politikas mērķi un īstenošanas principi, kā arī iespējamās izmaiņas tajos;

– piešķirtais ES un Latvijas kopējais finansējuma apjoms pasākumu īstenošanai saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1257/1999 un Komisijas Regulu Nr. 817/2004, Latvijas un ES sarunu procesā panāktā vienošanās par pasākumu īstenošanas galvenajiem principiem;

– veiktie aprēķini, lai prognozētu tiešo maksājumu, tirgus cenu atbalsta un lauku attīstības pasākumu iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības sektoru un lauku attīstību kopumā;

– SAPARD programmas īstenošanas laikā uzņemtās saistības par atbalsta maksāšanu;

– lauku attīstībai daļēji jābalstās uz nelauksaimniecisko darbību un pakalpojumiem tā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās lejupslīdes un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci laukos;

– jāatbalsta pasākumi, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm;

– konsultāciju rezultāti darbā ar dažādiem sociālajiem partneriem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, valdība izvirza šādas prioritātes Plāna īstenošanā:

1. prioritāte– efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība.

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgstoši izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.

2.prioritātebioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana.

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādejādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti, veicinot lauku apdzīvotības saglabāšanos.

Plāna izstrādē un tā īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

- īstenošanas atbilstība starptautiskām un nacionāli izvirzītajām normām, īpaši ES vides politikā;

- Plāna īstenošanai paredzētā finansējuma ierobežotība, kas nosaka to, ka:

– pasākumu īstenošanas rezultātiem ir jāsekmē Latvijas lauku politikā izvirzīto mērķu sasniegšana;

– īstenojamos pasākumus nav iespējams finansēt no citiem avotiem vai īstenot citādi;

– šī plāna ietvaros līdzfinansētajiem pasākumiem ir jādod papildu stimuls lauku attīstības pasākumiem, kas tiek finansēti saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā un nacionālajā politikā noteiktiem atbalsta pasākumiem 2004.-2006. gadam;

– pasākumu īstenošanas lietderība tiek ekonomiski izvērtēta;

– pasākumu īstenošana dos ieguldījumu vairāk nekā viena stratēģiskā mērķa un programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.– 2006.gadam” (turpmāk– LAP) prioritātes sasniegšanai;

- īstenošanā tiek ņemti vērā citi ES izmantotie instrumenti;

- pasākumi tiek koncentrēti vietējo jautājumu risināšanai.

21.tabula. Stratēģiskās atbalsta plānošanas jomas saistībā ar SVID analīzē konstatētām galvenajām problēmām un attīstības iespējām lauku teritorijā.

Atbalsta piešķiršanas stratēģiskās jomas

Lauku saimniecību struktūru uzlabošana

Produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās

Lauku ekonomikas dažādošana

Dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzība

Lauku apdzīvotības saglabāšana

Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana, vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšana

Atbalsta ietekme uz problēmas risināšanu

Galveno problēmu risināšana

       

Zemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā

2

2

2

2

2

2

12

Zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu, novecojušo tehniku un tehnoloģiju

2

1

2

2

2

 

9

Lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī nodrošina lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu

2

2

 

2

2

2

10

Augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu

2

 

2

 

2

2

8

ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā

1

 

2

 

2

2

7

Nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā

1

1

1

1

2

1

7

Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un ietekmē sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos

1

 

2

 

2

 

5

Stipro pušu un iespēju izmantošanai

       

Pieaugoša interese starp lauksaimniekiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā

2

2

2

2

2

2

10

Tīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu

2

2

2

2

2

2

10

Pieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā

2

2

2

2

2

2

10

Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu, biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai Latvijā

1

 

2

1

2

2

8

Reģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai uzņēmējdarbībā un konsultāciju pieejamībā

2

1

1

1

2

 

7

Labvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursi

  

2

 

2

2

6

Stratēģiski nozīmīgās atbalsta piešķiršanas jomas

20

13

22

15

26

19

115

Lauku attīstības plāna prioritātes

1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

  
   

2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

 

Vienotā Programmdokumenta prioritāte

4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana

 

Balstoties uz kopsakarībām starp galvenajām problēmām/iespējām un 2004.-2006. periodā noteiktām finansiālā atbalsta plānošanas jomām, Plāna īstenošanas mērķi 2004.-2006. gada periodam ir:

- uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādējādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību);

- paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu palielināšanos;

- palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas;

- uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem;

- veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populāciju saglabāšanu;

- uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu.

Katrs no mērķiem iekļaujas kādā vai abās Plāna prioritātēs, kas nodrošina arī Vienotā Programmdokumenta 4.prioritātes– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana- īstenošanu (turpmāk skat. 22.tabulu).

6.2.2. Pasākumi un to īstenošanas mērķi

Balstoties uz Plāna prioritātēm, mērķiem un atbalsta plānošanas jomām un veiktās sabiedrības aptaujas rezultātiem, valdība kopā ar sadarbības partneriem īstenošanai izvēlējās ELVGF līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kuriem var būt vislielākā nozīme un ietekme lauku problēmu risināšanā un attīstības sekmēšanā.

Prioritātes ietver gan Regulā Nr. 1257/1999 (1.-9.nodaļa) noteiktos un papildus ES piedāvātos, gan cita līmeņa lauku attīstības pasākumus, kuri īstenojami Latvijas lauku teritorijā ar Lauku attīstības plānā, Vienotās programmdokumentā (Programmu papildinājumā) un nacionālajā politikā noteiktajiem pasākumu īstenošanas mehānismiem.

Plāna 5.pielikumā 44.tabulā ir parādīta Lauku attīstības plānā un Vienotā Programmdokumentā definēto lauku attīstības mērķu hierarhija un savstarpējā saistība.

6.2.2.1. 1.prioritāte– “Efektīvas, elastīgas un resursus ilgstoši izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgtspējīgi izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.

6.2.2.1.1. Pasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)

Standartu sasniegšana (Regula Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk– Regula Nr. 1783/2003), 21a. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās lauku saimniecībās.

Priekšlaicīgā pensionēšanās (Regula Nr. 1257/1999, 10. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu, kā arī iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus;

Atbalsts ražotāju grupām

Pasākuma mērķis ir veicināt ražotāju grupu veidošanos, to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanā (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā) un saražotās produkcijas nodrošināšana pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai (Komisijas 2004. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 141/2004, ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pārejas posma pasākumiem, kuri piemērojami Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, 2. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciāli dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību ;

6.2.2.1.2. Pasākumi Vienotā programmdokumenta ietvaros (ELVGF, Vadības daļas līdzfinansējums)

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (Regula Nr. 1257/1999, 4.pants).

Pasākuma mērķis ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un sekmēt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecību attīstību, lai pieaugtu saimniecību ienākumu līmenis un lauksaimnieku ekonomiskā un sociālā labklājība.

Atbalsts jaunajiem zemniekiem (Regula Nr. 1257/1999, 8.pants).

Pasākuma mērķis ir veicināt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē.

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana (Regula Nr. 1257/1999, 25.pants).

Pasākuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības produktu pārstrādes produkcijas konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū un nodrošināt produkcijas noieta iespēju attīstību un paplašināšanu.

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana (Regula Nr. 1257/1999, 33.pants).

Ar zemes uzlabošanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai mazinātu dabisko un klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi uz lauku saimniecībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ražīgumu un auglību un lai nodrošinātu apstākļus konkurētspējīgu preču ražošanai.

Ar lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecībai tuvu darbību dažādošanu saistītās aktivitātes, kā ar amatniecības un lauku tūrisma attīstību saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas lauku teritorijās, uzlabojot patreizējās, radot jaunas un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas.

Ar lauku ainavas saglabāšanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu tradicionālās atklātās lauku ainavas saglabāšanu un novēstu Latvijai raksturīgo ekosistēmu degradāciju.

Ar saimniecību konsultēšanu un paplašināšanu saistītās darbības ir paredzētas, lai paaugstinātu lauksaimnieku un mežu īpašnieku spēju izmantot augstas kvalitātes konsultāciju pakalpojumus, kas paaugstina saimniecību konkurētspēju.

Mežsaimniecības attīstība (Regula Nr. 1257/1999, 30.pants).

Pasākuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, meža resursu kvalitātes uzlabošanu, mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, vides aizsardzības uzlabošanu un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums).

Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku kopienas pārmaiņu procesā un veicināt to iespējami vispusīgu sadarbību.

Apmācības (Regula Nr. 1257/1999, 9.pants).

Pasākuma mērķis ir paaugstināt lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni, veikt pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot nodarbošanās mobilitāti, nodrošināt ES mūžizglītības memoranda vadlīniju izpildi.

6.2.2.1.3. Pasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:

Vienotie platības maksājumi lauksaimniecībā.

Valsts atbalsts, ko pieļauj ES valsts atbalsta nosacījumi lauksaimniecībā.

Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi lauku un lauksaimniecības attīstībai (piemēram, degvielas akcīzes nodokļa kompensācija, kredītpolitika u.c.).

6.2.2.2. 2.prioritāte– “Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādējādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti un stimulējot lauku apdzīvotības saglabāšanos.

Sasniedzamos mērķus pasākuma līmenī skatīt LAP pasākumiem šī dokumenta 7.pielikumā, VPD pasākumiem- VPD Programmu papildinājumā.

6.2.2.2.1. Pasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)

Agrovide (Regula Nr. 1257/1999, 22.pants).

Pasākuma mērķi:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Pasākums ietver četrus apakšpasākumus:

- bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

- buferjoslu ierīkošana;

- lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (Regula Nr. 1257/1999, 16. un 19.nodaļa).

Pasākuma mērķi:

- sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;

- nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

6.2.2.2.2. Pasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:

Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi/ierobežojumi bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanai.

6.2.3. Integrētās pieejas ievērošana

Integrētas pieejas ievērošanu plāna izstrādē un īstenošanā nosaka sekojošais: Plāna stratēģijas izstrādē tika ievēroti nacionālās un ES īstenotās lauku attīstības politikas mērķi, kā arī īstenotā lauksaimniecības un meža nozares attīstības politika.

Gan LAP, gan VPD ietvaros ir izvēlēti tie pasākumi, kuru īstenošanas būtība visvairāk atbilst atbalsta plānošanas jomām un kuru īstenošana nodrošinās sinerģisku efektu uz galveno lauku problēmu risināšanu un lauku attīstības procesa sekmēšanu (skat. 21.tabulu).

No iepriekš minētā izriet (skat. 22.tabulu), ka visbūtiskākā nozīme ir šādu pasākumu īstenošanā: Plāna ietvaros– Agrovide; Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā un Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Savukārt Vienotā Programmdokumenta ietvaros– Apmācības (horizontāls pasākums), Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana un Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.

Katrs no pasākumiem ietekmē noteiktu Plāna mērķa sasniegšanu. 23.tabulā ir redzams visu lauku attīstības pasākumu savstarpējā saistība un papildinājums plāna mērķu īstenošanā, kā arī sasniedzamais rezultāts Plāna pasākumu īstenošanas ietekmē.

24.tabulā ir redzams atbalsta saņēmēja iespējas saņemt atbalstu no dažādiem VPD pasākumiem, ja atbalsta saņēmējs izpilda pasākuma nosacījumus.

Visu lauku attīstības pasākumu īstenošana paredz, ka atbalsta pretendenti var pretendēt un saņemt atbalstu saskaņā ar katra pasākuma nosacījumiem, papildus minētajam atbalstam var saņemt vienotos platības maksājumus un pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

22.tabula. Saistība un ietekme starp valsts noteiktām atbalsta piešķiršanas jomām un ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu mērķi un īstenošanas mehānisma principiem

Vienotā Programmdokumenta prioritāte

4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana

  

Lauku attīstības plāna prioritātes

1.Prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

  
    

2.Prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

 

Atbalsta plānošanas jomas

Regulas Nr. 1257/1999 un papildu piedāvātie lauku attīstības pasākumi Latvijas lauku attīstības atbalstam

lauku saimniecību struktūru uzlabošana

produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās

lauku ekonomikas dažādošana

dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzība

lauku apdzīvotības saglabāšana

bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, lauku ainavas uzlabošana un lauksaimnieciskās noteces samazināšana

Pasākuma būtības atbilstība atbalsta jomām

Lauku attīstības plāna pasākumi

       

Agrovide

2

2

2

2

2

2

12

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

2

 

2

2

2

2

10

Standartu sasniegšana

2

2

 

2

2

2

10

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

2

 

2

2

2

 

8

Atbalsts ražotāju grupām

2

1

2

 

2

 

7

Priekšlaicīgā pensionēšanās

2

 

1

 

2

 

5

Vienotā Programmdokumenta pasākumi

       

Apmācības

2

2

2

2

2

2

12

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

2

2

 

2

2

1

9

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

1

 

2

 

2

 

7

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

1

2

1

2

1

 

7

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

2

1

1

 

2

 

6

Mežsaimniecības attīstība

  

2

 

2

1

5

Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)

  

2

 

2

 

4

Pasākumos visvairāk ietekmētās atbalsta jomas

23

15

21

14

28

15

116

23.tabula. ELVGF līdzfinansēto pasākumu saistība un ietekme Plāna mērķu sasniegšanā

Prioritāte

Atbalsta plānošanas jomas

LAP mērķi

ELVGF pasākumi

Sasniedzamie rezultāti LAP pasākumu īstenošanā

1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

 

Lauku saimniecību struktūru uzlabošana

Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumu

Standartu sasniegšana

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Konkurētspējīgu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums par 30%.

Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ / dzīvnieku vienību.

Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%.

Uzlabojusies lauku saimniecības vadītāju demogrāfiskā struktūra.

Pieaudzis lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka vidējais lielums.

 

Produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās

Uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu

Agrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Atbalsts ražotāju grupām

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Ražotāju grupu realizētās produkcijas kopējais apjoms ir pieaudzis.

Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis 25%.

Sadarbībai apvienojušās ražotāju grupās komerciālo lauku saimniecību skaita pieaugums par 50%.

Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši.

Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas realizācijas pieaugums iekšējā tirgū.

 

Lauku ekonomikas dažādošana

Palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)

Bezdarba samazinājums par 10%.

Izveidotas jaunas un saglabātas darba vietas.

Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%.

2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

Dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošanai un vides aizsardzība

Uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem

Standartu sasniegšana

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

ES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums.

Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotas lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ.

Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošās fermās.

Lauku apdzīvotības saglabāšana

Uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādejādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Agrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Lauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA un ne MLA teritorijas saimniecībām.

Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %.

Pirms pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums lauku teritorijā.

 

Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana

Veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu

Agrovide;

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Mežsaimniecības attīstība.

65% no kopējā valsts LIZ platības tiek apsaimniekoti ar labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm.

Tiek veikta Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība 13% no īpaši jutīgās teritorijas atrodošās LIZ platībās.

Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā.

Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,5% Latvijā esošajās pļavās un ganībās

24.tabula. Lauku attīstības plāna un Vienotā Programmdokumenta 4. prioritātes pasākumu savstarpējā saistība un papildinošā ietekme

 

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Vietējo rīcību attīstība (LEADER+)

Mežsaimniecības attīstība

Apmācības

Agrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

X

X

X

 

X

 

X

Agrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

   

X

  

X

Agrovide: buferjoslu ierīkošana

X

     

X

Agrovide: lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

      

X

Mazāk labvēlīgie apvidi

X

X

 

X

X

  

Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– Natura 2000

   

X

X

X

X

Priekšlaicīgā pensionēšanās

   

X

X

 

X

Atbalsts ražotāju grupām

X

X

X

X

  

X

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

X

X

 

X

 

X

X

Standartu sasniegšana

X

X

X

X

  

X

6.2.4. Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana stratēģijas īstenošanā

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē un tālākīstenošanā ir noteikts, ka abiem dzimumiem ir vienlīdzīgas iespējas pretendēt un saņemt atbalstu visos Plāna pasākumos, ja viņi spēj izpildīt katrā pasākumā noteiktos nosacījumus un atbilst atbalsta saņēmēja kritērijam.

Plāna pasākumos “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” un “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, kuru mērķi ir saimnieciskās darbības turpmāka attīstība, darba vietu saglabāšana un radīšana, netiek atbalstīti projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiek veicināta dzimumu nevienlīdzība. Šo pasākumu pārraudzība tiks veikta arī, pamatojoties uz dzimumiem. Citiem pasākumiem nav nepieciešams veikt pārraudzību, pamatojoties uz dzimumiem, jo maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz platību vai pasākuma “Standartu sasniegšana” gadījumā– pasākums ir paredzēts saimniecībām, kurām ir grūtības saistībā ar jaunieviesto standartu ievērošanu. Informācijas kampaņu attiecībā uz visiem šī Plāna pasākumiem mērķis būs nodrošināt informācijas pieejamību abiem dzimumiem.

6.2.5. Stratēģijas saskaņotība ar starptautiskajām, ES un nacionālajām prasībām un normatīvajiem aktiem

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē ir ievēroti dažādi starptautiskie, ES un nacionālie normatīvie akti, kas nozīmē, ka pasākumu īstenošana būs saskaņā ar tiem. Normatīvo aktu saraksts sadalījumā pa LAP pasākumiem ir paredzēts 9.nodaļā.

Tā kā pieaug vides jautājumu nozīme kopējā ES politikā, Padomes Regula Nr. 1257/1999 un Komisijas Regula Nr. 817/2004 nosaka prasības atbalsta saņemšanai lauku attīstības pasākumos.

Padomes Regulas Nr. 1257/1999 5. pants izvirza prasību, ka visiem lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu investīcijām lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai, ir jānodrošina investīciju ieguldīšana saimniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā būs saskaņoti ar noteiktiem minimāliem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību. Ātrāku šo prasību ievērošanu nodrošina ES papildu atbalsts lauku uzņēmumiem ES standartu sasniegšanā vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās.

Padomes Regulas Nr. 1257/1999 14.pants izvirza prasību lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, ir jāievēro labās saimniekošanas praksē obligāti ievērojamās prasības par vides aizsardzību, higiēnu un dzīvnieku labturību, kā arī tās prasības, kuras ir izvirzītas saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām par vides aizsardzību.

Padomes Regulas Nr. 1257/1999 23.pants izvirza prasību, ka visi lauksaimnieki, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Agrovide”, ievēro Labas saimniekošanas prakses prasības visā saimniecībā un ievēro pasākuma, kurā tas piedalās, īpašos noteikumus, kas vienmēr atbilst Labai saimniekošanas praksei (skat. 2.pielikumu).

Galvenās starptautiskās, ES un nacionālās prasības un normatīvie akti, kas regulē atbalsta saņemšanu

Starptautiskās konvencijas

Latvija ir pievienojusies:

- Bernes konvencijai (1979) “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (LR likums “Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996);

- Bonnas konvencijai (1979) “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (LR Likums “Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” (25.03.1999);

- Riodežaneiro konvencijai (1992) “Par bioloģisko daudzveidību” (LR likums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (08.09.1995.), MK rīkojums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvencijas par bioloģisko daudzveidību izpildi” (Nr. 60/10.02.1999)).

ES un nacionālie tiesību akti

Svarīgākie no tiem ES tiesību aktu vidū ir direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” Nr.79/409/EEK (1979); direktīva “Par dabisko dzīvotņu un par savvaļas faunas un floras aizsardzību” Nr.92/43/EEK (1992); Regula Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu; Padomes direktīva Nr.91/676 EEK “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimniecības izraisītu nitrātu piesārņojumu”. Vispārējā atkritumu direktīva (Direktīva Nr.75/442/EEK par atkritumiem).

Ūdens direktīvas: Direktīva Nr.76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē, Direktīva Nr.80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu.

Notekūdeņu dūņu direktīva: Direktīva Nr.86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas.

PINK direktīva: Direktīva Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli.

Direktīva Nr.91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tematisko stratēģiju attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Lai gan ES nav vienotas mežu politikas, Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MKMAE) veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību Eiropā. MKMAE sadarbojas ar Eiropas valstīm augstākajā politiskajā līmenī. Latvija piedalās MKMAE darbā un piedalās ekspertu līmeņa sanāksmēs, kas notiek laikposmā starp konferencēm. Šis pasākums ir izstrādāts saskaņā ar augstāk izklāstītajām politikām.

Vides aizsardzības tiesību akti

Nacionālās “Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programmas” stratēģiskie mērķi ir:

a) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;

b) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

c) saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību;

d) veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;

e) nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

1993. gadā pieņemts likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Tas nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, izveidošanas un aizsardzības kārtību, kā arī citu ar tām saistītu jautājumu risināšanu. Likumā reglamentētas zemes īpašuma un lietošanas tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2003. gada 22.jūlijā un 8. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir pamatā visa veida darbības plānošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Detalizētāki noteikumi un konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām atbilstoši realizējamie pasākumi tiek paredzēti aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos dabas aizsardzības plānos, kuru izstrādes metodiku un saskaņošanas kārtību ar visām ieinteresētajām pusēm nosaka 1997. gadā izdotais VARAM rīkojums Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību”.

2000. gadā ir pieņemts likums “Par sugu un biotopu aizsardzību” un atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 396– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” un Nr. 421– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.

“Aizsargjoslu” likums ir pieņemts 1997. gadā. Tajā ir noteiktas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas kārtība, statuss un vispārējie aizsardzības noteikumi. Šis likums ir svarīgs migrējošo sugu biotopu saglabāšanā, to migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanā. Minerālmēslu, pesticīdu, naftas produktu un citu ķīmisko vielu lietošana aizsargjoslās ir ierobežota. Nekādā gadījumā nav pieļaujama minēto vielu lietošana 10 m zonā gar ūdeņiem. Aizsargjoslās ir noteikti ierobežojumi mežsaimniecībai un būvniecībai (skatīt 2.pielikumu).

Atbilstoši likumam par piesārņojumu 2001. gada 18. decembrī ir pieņemti MK noteikumi Nr/531. ”Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi satur prasības kādas jāievēro, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem. Tie nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Šajās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skatīt 2. pielikumu).

2002. gada 20.un23. augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 365 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” , kuri nosaka arī kārtību kādā ir atļauts iestrādāt notekūdeņu dūņas augsnē.

2000. gada decembrī Latvijas Saeima ir pieņēmusi jaunu Atkritumu apsaimniekošanas likumu (spēkā no 2001. gada 1. marta), ar kuru Latvijas tiesību aktos tiek ieviestas Padomes direktīvu Nr.75/442/EEK par atkritumiem un Nr.91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem pamatprasības. Pamatojoties uz jauno likumu, Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2002. gada augustā ir apstiprinājis Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2003.-2012. gadiem. Tā izstrādē ir ievērotas direktīvu prasības, ņemot vērā visas jau esošas stratēģijas un programmas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Ir uzlabota atļauju sistēma un galvenie uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā paredz atļauju izsniegšanu atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai. No 2003. gada 1. janvāra Latvijas atkritumu statistikas sistēma atbilst ES prasībām.

Latvijā spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtēšanu, piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanu ir saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām– Padomes direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes direktīvu Nr.97/11/EK, kura groza direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes direktīvu Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, Padomes direktīvu Nr. 96/82/EK par tādu smagu negadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.

Padomes direktīvas Nr.91/414/EEK noteikumi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, laišanu tirgū, izmantošanu un kontroli ir pilnībā ieviesti Latvijā ar Augu aizsardzības likumu un diviem Ministru kabineta noteikumiem: “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” un noteikumi Nr. 315 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”. Dabas un cilvēku veselības aizsardzības sistēma Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas praksē ir ieviesta saskaņā ar Kopienas prasībām. Augu aizsardzības likums regulē fizisku un juridisku personu darbību augu aizsardzības jomā, lai novērstu bīstamu organismu ievešanu, izplatīšanos un vairošanos valsts teritorijā, kā arī nodrošinātu, ka augu aizsardzības pasākumiem un augu aizsardzības līdzekļiem nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi, novērstu pesticīdu atlieku uzkrāšanos produktos, augsnē un ūdenī virs pieļaujamā līmeņa.

Latvijas Republikas tiesību aktos netiek regulēta augsnes aizsardzības politika. Tiesību aktos tiek paredzēta vides pārraudzība, t.sk., augsnes apsaimniekošana un kontrole. Latvijas likumi un noteikumi paredz vispārējas atsauces uz augsnes aizsardzību, bet tajā nav pienācīgi noteikta nacionālā iestāde, kas būtu atbildīga par racionālas un ilgtermiņa augsnes izmantošanas un ilgtermiņa augsnes aizsardzības politikas īstenošanu.

Dzīvnieku labturība

Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai nosaka 2001. gada 9. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 435 Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības, kuru ievērošanu izvirza 1999. gada 9. decembrī Saeimā pieņemtais “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Likums nosaka personas tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtību un nosaka labturības prasības katras lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības kārtību, prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus. Likums nosaka, ka lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests. Dzīvnieku pārvadāšanu reglamentē 2000. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.309 Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”.

Higiēnas prasības

1998. gada 19. februārī pieņemtais “Pārtikas aprites uzraudzības likums” un 2001. gada 26. aprīlī pieņemtais “Veterinārmedicīnas likums” nosaka higiēnas prasības pārtikas apritē, reglamentē maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, marķējumu u.c. prasības, lai nodrošinātu cilvēku veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti.

Veterinārmedicīnas likums” ietver prasības par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, ietverot prasības dzīvnieku izcelsmes slimību izplatības novēršanai.

Labas saimniekošanas prakses nosacījumi

Labas saimniekošanas prakses nosacījumus skatīt 2.pielikumā.

6.3. Citu pasākumu apraksts un efektivitāte

6.3.1. Lauku attīstības pasākumu ietekme uz nacionālo lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu

Nodaļas sākumā un 5.pielikuma 44. un 45.tabulā ir parādīta savstarpējā saskaņotība un papildinātība Vienotā programmdokumenta prioritātēm un pasākumiem, un nacionālās lauku attīstības politikas mērķiem Latvijā, kā arī novērtēta katra LAP un VPD pasākuma ietekme uz lauku attīstības politikā definētajām lauku attīstības vajadzībām.

6.3.2. ZM rīcības stratēģijas ietekme uz lauku attīstības pasākumu īstenošanu

Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un kopējās lauku attīstības politikas īstenošanu, ir izstrādājusi darbības stratēģiju 2003.-2005. gadam, kurā tā ir noteikusi darbības virzienus, prioritāri veicamos pasākumus, lai pilnveidotu un īstenotu katras nozares attīstības politiku.

Par primāriem darbības virzieniem budžeta programmu plānošanai, īstenošanai un efektivitātes uzraudzības uzsākšanai 2003.-2005. gada periodā tiek noteikti šādi virzieni:

- droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu visu pārtikas aprites posmu uzraudzību;

- lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas:

– veicina konkurētspējas un ienākumu paaugstināšanos lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros;

– efektīvi un kvalitatīvi nodrošina profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespējas laukos;

– veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību, paaugstina lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, paātrina lauksaimnieku sagatavošanos ES strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES, nodrošina konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas rajonos;

- Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas vērsti uz:

– tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas apmierina sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības;

– zivju resursu racionālu un ilgtspējīgu pārzināšanu un izmantošanu;

– zemes potenciāla saglabāšanu, racionālu izmantošanu, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšanu, kā arī produkcijas pašizmaksas samazināšanu un konkurētspējas palielināšanu lauku saimniecībās;

– kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzību un resursu saglabāšanu un aizsardzību.

Politikas plānošanas, uzraudzības un atbalsta pasākumi paredzēti politikas un tiesību aktu izstrādes, uzraudzības un atbalsta pasākumu jomās, kuras ir Zemkopības ministrijas kompetencē.

ZM pasākuma ietekme uz katru Plāna atbalsta pasākumu ir norādīta 6. pielikuma 46.tabulā.

6.4. Specifisko pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums

Regulas Nr. 1257/1999 5. nodaļas pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” tiek īstenots tikai identificētajās MLA teritorijās un teritorijās, kurām ir potenciālo Natura2000 teritoriju statuss.

MLA teritorijas

Atbalsta maksājums par ha tiek teritoriāli diferencēts, un tā apjoms uz ha tiek noteikts saskaņā ar agroklimatisko apstākļu un sociāli ekonomisko problēmu kritiskumu teritorijā. MLA statuss ir piešķirts vietējās pašvaldības līmenī, un atbalstu šī pasākuma ietvaros saņem lauku saimniecības, kuru platības atrodas šajās pašvaldībās. MLA teritoriju saraksts ir 15.pielikumā. Teritoriju sarakstā iekļautas vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas ir pārvaldītas pēc stāvokļa uz 2003. gada beigām. Tā kā Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi apvienot vietējās pašvaldības, samazināt šo teritoriju skaitu, sarakstā iekļauto teritoriju nosaukumu skaits var tikt mainīts. Taču netiks mainīta apvienoto teritoriju aizņemtā ģeogrāfiskā platība, kurai ir piešķirts MLA statuss, izņemot gadījumu, ja administratīvās reformas ceļā apvienosies pašvaldības, un kādai no tām būs MLA teritorijas statuss. Par MLA statusa piešķiršanu visai platībai vai atsavināšanu tiks katrā gadījumā lemts atsevišķi, novērtējot esošo situāciju jaunizveidotajā pašvaldībā. Analogi tiks risināts jautājums par statusa izmaiņām, apvienojoties pašvaldībām ar atšķirīgām MLA kategorijas teritorijām. Sarakstā esošo pašvaldību skaits var arī tikt mainīts un pārskatīts sakarā ar lauksaimnieciskās ražošanas kāpinājumu noteiktajos MLA, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas. Jebkādas izmaiņas MLA sarakstā tiks izskaidrotas LAP ieviešanas ikgadējā ziņojumā.

Natura 2000 teritorijas

Latvijā noteiktās potenciālās Natura2000 teritorijas savu oficiālo Natura2000 statusu iegūs pēc Natura2000 teritoriju saraksta apstiprināšanas Komisijā. Paredzams, ka šī saraksta izvērtēšana var ilgt līdz 2006. gadam. Šī pasākuma ietvaros atbalsts tiek piešķirts tiem atbalsta saņēmējiem, kuru apsaimniekotās platības atrodas teritorijās, kuras uz 2004.gadu ir iekļautas sarakstā iesniegšanai Komisijai. Ja laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam šajā sarakstā tiek iekļautas jaunas platības, tad attiecīgās platības apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalstu atbilstoši pasākuma nosacījumiem. Visas šajā Plāna īstenošanas laikā uzņemtās abpusējās saistības tiek turpinātas nākošajā programmēšanas periodā. Ja Komisijas izvērtēšanas rezultātā, kāda no sarakstā iekļautajām teritorijām neiegūst Natura2000 statusu, uzņemtās saistības tiek turpinātas, taču pēc to izbeigšanās tās netiek atjaunotas.

Šo teritoriju platības var aizņemt visu vai daļu no vietējās pašvaldības platības.

MLA un potenciālo Natura2000 teritorijas ģeogrāfiski var pārklāties, kas nozīmē, ka vietēja līmeņa pašvaldības teritorijā, kurai ir MLA statuss, var atrasties viena vai vairākas platības, kuras ir iekļautas potenciālo Natura2000 teritoriju sarakstā. Varbūt arī tā, ka visai pašvaldības teritorijai ir piešķirts šāds statuss.

Pasākuma Agrovide apakšpasākumi “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Buferjoslu ierīkošana” tiek īstenoti mērķa teritorijās:

Apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”

Latvijas Dabas fonda inventarizētās un līdz 2004. gada sākumam konstatētās dabiski vērtīgo zālāju platības, kā arī dabiskās pļavas potenciālajās Natura 2000 teritorijās, kurām nav bioloģiski vērtīgā zālāja statuss. Ja, inventarizācijai līdz 2006. gada beigām turpinoties vai papildinot Natura 2000 teritoriju sarakstu, papildus tiek apzinātas jaunas platības, tad tās tiek iekļautas mērķa teritorijā un attiecīgo zālāju apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalsta saņemšanu šī apakšpasākuma ietvaros.

Apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”

Ar tiesību aktiem noteiktās īpaši jutīgās teritorijas Latvijā, kurās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir jāievēro īpaši nosacījumi (Labas saimniekošanas prakse) attiecībā uz augsnes un ūdens aizsardzību no piesārņošanas ar nitrātiem.

6.5. Pasākumu uzsākšanas un īstenošanas laiks

Visi pasākumi tiek īstenoti programmas periodā no 2004.gada līdz 2006. gada beigām, šajā periodā uzņemtās saistības atbilstoši katra pasākuma nosacījumiem paliek spēkā uz noteikto laiku, kas var būt no 5 gadiem līdz 15 gadiem. Finansiālais atbalsts par saistību ievērošanu tiek turpināts nākamās programmas periodā.

Tā kā Latvijai tas ir pirmais programmas periods, un papildus tiek ieviesti jauni ES atbalsta pasākumi, dažu Plāna pasākumu uzsākšanas laiks šajā programmas periodā 2004.-2006. tiek noteikts atšķirīgs, tādējādi līdzsvarojot administratīvā darba apjomu atbalsta saņēmēju dokumentācijas izskatīšanā un novērtēšanā, un dodot laiku atbalsta pretendentiem kvalitatīvi sagatavot iesniedzamos dokumentus pretendēšanai uz katru no izvēlētajiem pasākumiem. Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem sabiedrības informēšanā, būtiski iemesli šādas pieejas ievērošanai ir lauku iedzīvotājiem pieejamā atbalsta maksimālas izmantošanas nodrošināšana un potenciālā atbalsta pretendenta reālās izpratnes nodrošināšana par sekām nākotnē, kas saistītas ar katra plāna pasākuma nosacījumu izpildi un saistībām (Skatīt 25.tabulā pasākumu savstarpējās sakarības, atbalsta likmes un apjomus, pasākumu finansēšanas avotus un pasākumu uzsākšanas laiku).

25.tabula. Atbalsta likmes, pasākumu savstarpējā saistība un finansēšanas avots, ieviešanas laiks

Pasākums

Mērķa teritorija

Atbalsta veids

Atbalsta likmes

Atbalsta likmes pieaugums saistīts ar pasākumu:

Likmes pieaugums

Īstenošana izslēdz atbalsta saņemšanu pasākumā, (- nozīmē– par attiecīgi apsaimniekoto ha)

Plānotais uzsākšanas datums

1.PRIORITĀTE: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

Pasākums: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Lauku teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

50 %

MLA

+ 10 %

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.01.2004.

  

Atbalsts jaunajiem zemniekiem MLA ter.

+5%

Pasākums: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Visa valsts teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

50 %

-

 

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.01.2004.

Pasākums: Apmācības

Visa valsts teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

50

Horizontāls pasākums

 

-

01.01.2004.

Pasākumus: Atbalsts ražotāju grupām

Visa valsts teritorija

Ikgadējs atbalsta maksājums

5 % no neto apgrozījuma

  

Priekšlaicīgā pensionēšanās.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

01.05.2004.

Pasākums: Mežsaimniecības attīstība

Lauku teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

50 %

   

01.01.2004.

Pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Lauku teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

50 %

   

01.01.2004.

Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Lauku teritorija

Ikgadējs atbalsta maksājums

100 %

  

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.05.2004.

Pasākums: Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+”)

Noteiktos reģionos

Vienreizējs atbalsta maksājums

100 %

  

-

01.04.2004.

Pasākums: Atbalsts jaunajiem zemniekiem

Lauku teritorija

Vienreizējs atbalsta maksājums

100 %

Investīcijas l.s.uzņēmumos

+5 %

 

01.04.2004.

Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

Lauku teritorija

Ikmēneša pensija

   

Visi, izņemot “Lauku ekonomiskas dažādošana”

01.01.2005.

Pasākums: Atbilstība standartiem

Lauku teritorijā

Ikgadējā attaisnoto izdevumu segšana

100%

  

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.04.2004.

2.PRIORITĀTE: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

Pasākums: Agrovide

Lauku teritorija

Ikgadējs atbalsta maksājums

100 %

  

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.01.2004.

a) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

b) Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Bioloģiski vērtīgie zālāji

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

c) Buferjoslu ierīkošana

Īpaši jutīgās teritorijas

 

d) Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

 
 

Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Lauku teritorijas noteiktie reģioni

Ikgadējs atbalsta maksājums

100%

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

 

Priekšlaicīgā pensionēšanās

01.01.2004

Aktivitāte: Lauku ainavas saglabāšana

Lauku teritorija

Attaisnoto izdevumu daļas segšana

100 %

   

01.01.2004.

Pasākums: Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs

Lauku teritorija

Vienreizējs atbalsta maksājums

100 %

   

01.01.2004.

7. Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru

Plāna darbības mērķi un sasniedzamie rezultāti, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzības un efektivitātes vērtēšanas indikatori ir noteikti gan LAP mērķu līmenī (skat. 22.tabulu), gan katra pasākuma līmenī. Pasākumu uzraudzības indikatori ir ievietoti 7.pielikumā, bet katra pasākuma īstenošanā sasniedzamie rezultāti sadalījumā pa gadiem– pasākuma aprakstos.

Dažu pasākumu īstenošanas ietekmes indikatorus ir grūti vērtēt skaitliski, jo pasākumu īstenošana dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā. Īpaši grūti ir novērtēt Agrovides pasākuma īstenošanas ietekmi uz savvaļas populācijas vairošanu, kā arī novērtēt pārējo pasākumu radīto ietekmi ainavas uzturēšanā. Tāpat salīdzinoši grūti ir nošķirt plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi un efektivitāti no citu pasākumu ietekmes un efektivitātes Latvijas lauku attīstības sekmēšanā.

Tā kā Latvijai 2004.– 2006. gada programmas periods ir pirmais un daudzi no īstenojamiem Plāna pasākumiem līdz šim nacionālajā lauku attīstības politikā nav īstenoti, ir grūti noteikt pasākumu; īstenošanas ietekmi uz sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jomu, īpaši lauku saimniecību līmenī. Neskatoties uz plānā indikatīvi noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, pasākumu un prioritātes līmenī plāna īstenošanas efektivitātes vērtēšanai, ir paredzēts, ka pirmā programmas perioda īstenošanā ieviestā uzraudzības sistēma, t.sk. apkopotā informācija par atbalsta saņēmējiem, kļūs par informācijas bāzi nākošajiem programmas periodos nosakāmajiem sasniedzamajiem mērķiem.

7.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai

Plāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam ELVGF Garantijas daļas un valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 410 125 001 EUR. (skat. 8.nodaļu), no kuriem 36 569 825 EUR ir novirzīti vienotiem platības maksājumiem. Šī plāna kopējais finansējuma apjoms ietver arī SAPARD īstenošanas laikā uzņemto saistību izpildi pret atbalsta saņēmējiem pasākumā “Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana”, kas tiek paredzēts 2006. gadam 13 216 625 EUR apmērā.

ELVGF Vadības daļas finansēto pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 137 956 335 EUR, bet, piesaistot privāto kapitālu 93 683 993 EUR, kopējais ieguldījums būs 231 640 328 EUR.

Lauku teritorijas attīstības sekmēšanai kopējais apgūstamā finansējuma apjoms, ieskaitot privāti finansējumu, ir 642 187 676 EUR.

Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanai piešķirtā ES un nacionālā finansējuma sadalījums balstās uz:

- katra pasākuma tiešo vai sinerģisko ietekmi lauku problēmu risināšanā un attīstības stimulēšanā (SVID analīze) un Plāna mērķu sasniegšanu, kā arī tā īstenošanas saskaņotību ar valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām (skat. 22.tabulu). Vislielākā atbilstība valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām ir Plāna pasākumiem: “Agrovide” (12 punkti no maks. 12) , “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); “Standartu sasniegšana” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12);

- katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

- administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

- lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14.nodaļā).

27.tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam.

7.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme

Latvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota (lauku teritorijā– 11,7iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva. Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai.

Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus: “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte) un Standartu sasniegšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai, lai veicinātu aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30% un iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt “atspērienam” kredītus savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība, rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē. Visu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”) dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem, kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums “Atbalsts ražotāju grupām”. Ir nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu vismaz 10% no komerciālajām lauku saimniecībām. Sadarbības attīstība ne tikai nodrošinās tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos, bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un ienākumus.

Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā (38%). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā, saimnieciskās darbības dažādošanā ar mērķi gūt lielākus ienākumus, kā arī nepietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Pasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4. prioritāte) radīs papildu iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem cilvēkiem saņemt atbalstu jaunas vai no priekšlaicīgi pensionējušā saimnieka pārņemtas (“Priekšlaicīgā pensionēšanās”) lauku saimniecības attīstīšanā. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas ir vismaz 10% lauku saimniecību īpašnieku, kuru vecums atbilst ES nosacījumiem par pensijas saņemšanu un iespējams, to varētu izmantot īpašnieki, kuriem ir lielas saimniecības un augsts potenciāls, taču īpašnieks nevēlas turpināt lauksaimniecisko darbību.

Lauku saimniecību ienākumu paaugstināšanu ietekmē ne tikai ražošanas procesa modernizācija vai pārorientēšanās uz alternatīvās lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar lauksaimniecību nesaistīto pakalpojumu attīstība saimniecībās. Īpaši nozīmīgs tas ir daļēji naturālās saimniecībās, kurus skaits pašreiz ir ap 34tūkst. Aktivitāšu dažādošanas atbalstīšana nodrošinās saimniecības elastību pret izmaiņām lauksaimniecības produkcijas tirgū un noturēs stabilu ienākumu līmeni. Lai sekmētu šo procesu, tiek īstenoti pasākumi “Lauku ekonomikas dažādošana” (VPD 4. prioritāte) un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”. Piešķirot atbalstu nelielu projektu īstenošanai, pasākumam dotu iespēju komerciāli attīstīt savu saimniekošanu un paaugstināt ienākumus vismaz 30% no esošajām daļēji naturālo saimniecībām. Arī šeit pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) var nodrošināt stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā papildus ienākumu veidošanai un attīstīšanai.

Lai gan valstī eksistē dažādi kursi, tie dažkārt ir nepietiekoši un nepielāgoti lauku ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību apmierināšanai. Tādēļ pasākums “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ir nepieciešams, lai esošie un potenciālie lauku uzņēmēji spētu izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumus vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā), un Plāna īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu. Lauku iedzīvotājiem tiek dota iespēja dažādu kursu apgūšanai, kuros tie var apgūt uzņēmēju iemaņas, saimniecības attīstības plānošanu, biznesa plānu izstrādāšanas prasmi, mārketinga jautājumu apgūšanu un citas inovatīvas lietas, kas saistītas ar “Agrovides” pasākumiem u.c., sagatavot dokumentus pretendēšanai uz atbalstu, atskaišu sagatavošanu, kā arī precīzāk izprast ES un nacionālos tiesību aktus.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem lauksaimniecībā un ierobežotām iespējām uzsākt citu uzņēmējdarbību, pašreizējais Latvijas lauku apdzīvotības līmenis samazinās ik gadus, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī labāka vide uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šīs tendences nesamazināšana apdraud lauku ekonomisko dzīvotspēju, ainavisko kvalitāti un ierobežo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas iespējas.

Atbalsta maksājumi no pasākumiem “Agrovide” un Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” būtu stimuls lauku saimniecībām ne tikai ievērot vides aizsardzības prasības un uzturēt sakoptas bioloģiski daudzveidīgas vides kvalitātes, bet arī radītu priekšnoteikumus to izmantošanai nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstībā, īpaši pakalpojumu sektorā. Vērojot pašreizējās tendences centrālajā valsts daļā– 50 km rādiusā ap Rīgu, īpaši pilsētu iedzīvotāju attieksmes maiņā, var prognozēt, ka atraktīva lauku vide, kurā būs kvalitatīva infrastruktūra ikdienas mobilitātes iespēju un ilgtspējīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanai, noteikti sekmēs pakāpenisku iedzīvotāju “atgriešanos” šajā vidē uz dzīvi vai sezonu, kā arī padarīs to estētiski pievilcīgu gan valsts iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem rekreatīvā nolūkā.

Pasākums Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos.

Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

Latvijā pieņemtie normatīvie akti starp­tautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4.pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus.

Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4% no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2.nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”).

Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem.

Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma “Agrovide” ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā. Savukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte), “Atbalsts ražotāju grupām” un “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ietvaros.

8. Finansējuma sadalījuma tabulas

Programmas īstenošanas laikā no 2004.gada līdz 2006.gadam kopējais sabiedriskais finansējums Lauku attīstības plāna ietvaros ieviešamajiem pasākumiem ir 410 125 004 eiro. Eiropas Lauksaimniecības garantiju un virzības fonda Garantijas daļas ieguldījums ir 328 100 000 eiro.

 

26.tabula. Plāna kopējais finansējums 2004.–2006.gadā, eiro

Gads

Kopā

Sabiedriskais finansējums

Privātais finansējums

kopā

ES finansējums

valsts finansējums

EUR

EUR

%

EUR

%

EUR

%

EUR

1

2 = 3 + 9

3 = 5 + 7

4 = 3/2

5

6 = 5/3

7

8 = 7/3

9

2004.

123 375 001

123 375 001

100

98 700 000

80

24 675 001

20

0

2005.

137 500 000

137 500 000

100

110 000 000

80

27 500 000

20

0

2006.

149 250 003

149 250 003

100

119 400 000

80

29 850 003

20

0

Kopā

410 125 004

410 125 004

100

328 100 000

80

82 025 004

20

0

 

 

 

27.tabula. Kopējā finansējuma sadalījums pa pasākumiem 2004.–2006.gadā, eiro

 

2004.

2005.

2006.

Kopā

ES elements % no kopējā

 

sabiedriskais ieguldījums kopā

ES ieguldījums

sabiedriskais ieguldījums kopā

ES ieguldījums

sabiedriskais ieguldījums kopā

ES ieguldījums

sabiedriskais ieguldījums kopā

ES ieguldījums

1.prioritāte

38 320 985

30 656 788

43 582 964

34 866 371

50 388 466

40 310 772

132 292 415

105 833 931

80 %

Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

0

0

250 000

200 000

6 418 567

5 134 853

6 668 567

5 334 853

80 %

Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

863 625

690 900

962 500

770 000

2 266 645

1 813 316

4 092 770

3 274 216

80 %

Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

14 398 572

11 518 858

21 594 214

17 275 371

22 399 214

17 919 371

58 392 000

46 713 600

80 %

Pasākums: Standartu sasniegšana

23 058 788

18 447 030

20 776 250

16 621 000

19 304 040

15 443 232

63 139 078

50 511 262

80 %

2.prioritāte

65 782 841

52 626 272

80 093 703

64 074 963

91 901 918

73 521 533

237 778 462

190 222 768

80 %

Pasākums: Agrovide

22 552 554

18 042 042

29 551 598

23 641 279

37 638 030

30 110 424

89 742 182

71 793 745

80 %

Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

43 230 287

34 584 230

50 542 105

40 433 684

54 263 888

43 411 109

148 036 280

118 429 023

80 %

Pasākums: Tehniskā palīdzība

987 000

789 600

825 000

660 000

1 395 500

1 116 400

3 207 500

2 566 000

80 %

No iepriekšējā programmēšanas perioda pārejošās saistības

0

0

0

0

0

0

0

0

80 %

Vienotajiem platības maksājumiem novirzītais finansējums (EUR)

18 284 175

14 627 340

12 998 333

10 398 666

5 564 119

4 451 295

36 846 627

29 477 301

80 %

Kopā

123 375 001

98 700 000

137 500 000

110 000 000

149 250 003

119 400 000

410 125 004

328 100 000

80 %

 

 

9. Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

9.1. Pasākums: Agrovide

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļa (22.– 24.pants), Komisijas Regulas Nr. 817/2004 6.nodaļa (13.– 21.pants).

Pamatojums

Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.

Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai. Saimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

Pasākuma mērķi:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.

Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:

- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

- Buferjoslu ierīkošana;

- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

- Erozijas ierobežošana.

Apakšpasākumu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” var apvienot ar apakš­pasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā. Saimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” jomās, kuras neaptver apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.

Apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma “Agrovide” ietvaros.

Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

1998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību. Uz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību– produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū. Iekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Apakšpasākuma mērķi

- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);

- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).

Atbalstāmās aktivitātes

- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:

- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Padomes regula Nr. 2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Detalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.

- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Atbalstu pretendents var saņemt, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr. 2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā– korporācija (profesionāla biedrība) “Vides kvalitāte”, valsts SIA “sertifikācijas un testēšanas centrs”);

- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;

- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.

Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam– izziņai vai sertifikātam.

Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Saimniecības statuss

Maksājums EUR/ha

1. pārejas gads

139

2. pārejas gads

139

Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts

82

Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.

Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.

Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3.– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts ražotāju grupām” ietvaros. Atbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits
(1. gads)

450

300

150

Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )

19 800

13 200

6 600

Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits
(2. gads)

200

450

300

Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)

9500

19 800

13 200

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits

350

550

1000

Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha

16900

26400

46 200

Atbalstīto saimniecību skaits kopā

1000

1300

1450

Platības kopā, ha

46 200

59 400

66 000

Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %

 

28,6

11

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %

 

30

11

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %

  

45

Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %

  

42,8

Ietekme uz vidi

Šī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.

9.1.2. Apakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).

Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.

Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.

Apakšpasākuma mērķis

Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:

- ekstensīva ganīšana;

- zālāju vēlā pļaušana.

Mērķa teritorijas

Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- atbalstam pieteikto saimniecības apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju platība ir vismaz 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

- pretendents apņemas platībā, par kuru tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada;

- ekstensīvās ganīšanas gadījumā– jāgana no 0,65 līdz 0,74 dzīvnieku vienībām uz saimniecībā noganīto bioloģiski vērtīgo zālāju ha23 (dzīvnieku sadalījumu atbilstoši dzīvnieku vienībām skat. 18.pielikumā);

- vēlās pļaušanas gadījumā– pļaušana jāveic pēc 10.jūlija līdz 10.septembrim, un nopļautā zāle ir jānovāc24 vai jāaizved prom no lauka.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Veicamās aktivitātes:

EUR/ha gadā

Ekstensīva ganīšana zālāju platībās

138

Vēlā pļaušana

138

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha LIZ zālāju platībā un 20% ieinteresētības likmi.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana” un “Erozijas ierobežošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests sākot ar 2004.gadu ar noteikumu, ka ir izstrādātas bioloģiski vērtīgo zālāju digitalizēta formāta kartes.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros LAP 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES un valsts budžeta līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem un apakšpasākumiem (ievērojot augšminēto ierobežojumu) saskaņā ar to nosacījumiem. Šis pasākums ir saistīts ar Vienotā programmdokumenta pasākumu “Lauku ainavas saglabāšana”.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

1400

2800

4000

Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem, ha

12000

14000

21000

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, %

47

55

82

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;

- putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;

- nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;

- lielāka bioloģiskā daudzveidība.

9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts.

Pamatojums

1997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu aramzemes īpatsvaru.

Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat. 2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90%. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.

Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un 80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi– atsevišķi koki un krūmi vai to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, to uzturoši elementi jāsaglabā arī šajās intensīvi apsaimniekotās platībās, izveidojot un apsaimniekojot tīrumu buferjoslas.

Atbalsts netiek piešķirts par Ministru kabineta 2001.gada 18.decemba noteikumos Nr.531 “Par ūdens un augsnes no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas izdoti pamatojoties uz Padomes direktīvu Nr.91.676/EEK un saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību. Šis apakšpasākums ievieš aktivitātes, kas ir papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, proti, prasība aizsargjoslā izveidot zālāju nodrošina augstāku vides aizsardzību.

Apakšpasākuma mērķi:

- veicināt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību jutīgās vides teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam;

- palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanai un aizsargāšanai vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju izveidošana un saglabāšana kā:

- virszemes ūdensobjektu buferjoslas;

- tīrumu buferjoslas.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonos Plāna mērķa teritorijā esošās (saskaņā ar Padomes direktīvu Nr.91/676/EEK noteiktās) jutīgās vides teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- nākamajos 5 gados tiek nodrošināta buferjoslas platības apsaimniekošana;

- buferjoslā ir izveidots daudzgadīgs zālājs;

- buferjoslas garums ir vismaz 100 m.

Virszemes ūdensobjektu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota virszemes ūdensobjektu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- virszemes ūdensobjektu buferjoslu platums gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, ir 10 m no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam– no tā augšējās malas; buferjoslu platums gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, ir
4 m no grāvja malas;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

Tīrumu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota tīrumu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- apkārt laukam tiek izveidota 4 m tīrumu buferjosla;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

- buferjoslas izveidojamas laukos, kuru optimālais lielums ir vismaz 20 ha.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai par neiegūtiem ienākumiem sakarā ar buferjoslu izveidošanu.

Atbalstāmās aktivitātes

EUR/metrs gadā

Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana

0,180

Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m

0,256

Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas

0,102

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha zālāju platībā un 20 % ieinteresētības likmi. Kompensācija neietver izdevumus, kas rodas saistībā ar Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzēto pienākumu izpildi.

Ierobežojumi

Par konkrēto joslas platību var saņemt atbalsta maksājumu tikai vienā no aktivitātēm. Iespējamas pārklāšanās gadījumā maksājums tiek veikts atbilstoši veģetācijas buferjoslām noteiktajai kalkulācijai. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Erozijas ierobežošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2004.gadu. Grāvju gadījumā buferjoslas tiek ierīkotas sākot ar 2005.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr. 1782/2003), nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

70

100

200

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju aramzemes platībā, %

5

10

15

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- lauksaimniecības noteces samazināšana;

- zaļo koridoru ietekme uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanos.

9.1.4. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās mainības saglabāšanas pienākumu Latvija ir uzņēmusies, akceptējot 1995.gadā Riodežaneiro parakstīto konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 817/2004 14.pantu un regulas 1.pielikumu šķirne tiek uzskatīta par apdraudētu, ja tajā ir ne vairāk kā 7500 liellopi, 10000 aitas un kazas, 15000 cūkas. Latvijā pašreiz šādā statusā ir govju šķirne Latvija zilā un cūku šķirne Latvijas baltā. Šķirņu raksturojums un priekšrocības ir 9.pielikumā. Kritiskā stāvoklī ir arī Latvijas braucamo zirgu šķirnes, jo pašreiz Latvijā lielāks pieprasījums ir pēc sporta zirgiem. Latvijā ir svarīgi uzlabot esošo ganāmpulka produktivitāti un ieviest jaunas modernas šķirnes, bet vienlīdz svarīgi ir arī saglabāt vietējos lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus ar to raksturīgākajām iezīmēm. Ir izstrādāta un tiek īstenota lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programma, kura ir par pamatu noteiktu pasākumu veikšanai vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanai un īpaši skaita ziņā apdraudēto šķirņu dzīvnieku pavairošanai.

Apakšpasākuma mērķis

Saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās cilmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Mērķa teritorija

Šis apakšpasākums tiek ieviests visā Latvijas teritorijā.

Atbalsta saņēmēji

Fiziska vai juridiska persona– ganāmpulka īpašnieks, kas veic lauksaimniecisko ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- attiecīgā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija ir izsniegusi atzinumu par dzīvnieka atbilstību lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ciltsdarba programmu; saskaņā ar ES tiesību aktiem visi dzīvnieki tiek identificēti un ietverti centrālajā datubāzē. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija kārto ganāmpulka reģistru, kurā jāreģistrē dzīvnieki;

- pieteicējs turpmākos 5 gadus pēc līguma noslēgšanas brīža par atbalsta saņemšanu apņemas subsidējamo dzīvnieku nepārdot vai nedāvināt, vai nelikvidēt, izņemot īpašus apstākļus (izbeidzies dzīvnieka produktīvais vecums, slimības, nelaimes gadījumi, kuros dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams u.c.).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu par attiecīgās šķirnes dzīvnieka audzēšanu. Atbalsta maksājums par attiecīgo dzīvnieku gadā ir šāds:

Dzīvnieks

Maksājuma apmērs EUR/ dzīvnieks gadā

Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieks

131

Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieks

199

Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieks

148

Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieks

75

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieks

198

Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieks

77

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķinu skatīt 13.pielikumā. Apakšpasākumu apvienošanas gadījumā kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr. 1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par attiecīgo dzīvnieku.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieki

5000

5200

5500

Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieki

250

300

350

Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieki

400

450

500

Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieki

400

450

500

Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki

500

550

600

Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieki

0

0

4400

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- vietējo šķirņu saglabāšana;

- ģenētisko resursu izzušanas riska novēršana.

9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Juridiskā bāze:

– likums “Par piesārņojumu” (18.panta otrās daļas 2.punkts un trešās daļas 1.punkts);

–Ministru Kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un saglabātāja. Augšņu degradācija ir galvenā lauksaimniecības radītā vides problēma. Latvijā pastāv divi erozijas veidi: ūdens erozija un vēja erozija. Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības intensitāte Latvijā ir krietni samazinājusies, taču sākoties ES strukturālajai palīdzībai tā pakāpeniski sāk pieaugt. Nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas neievērošana un zaļo platību trūkums veicina eroziju lauksaimniecības zemēs. Lielu, vienlaidus lauku izveidošana, it īpaši Zemgales līdzenumā, Piejūras zemienē, Vidzemes augstienē ir veicinājušas augsnēs vēja un ūdens eroziju, kā arī augu barības vielu samazināšanos. Augsnes organiskā viela ir ne tikai augu barības vielu avots, bet tai ir liela ietekme uz augsnes fizikālajiem rādītājiem un adsorbcijas spēju. Vidējais organiskās vielas saturs augsnēs ir 1,83 %. Pēdējo gadu novērojumu periodā minerālaugšņu organiskās vielas saturs ir samazinājies 25 % platību. Vēja erozijas ietekmē notiek augsnes daļiņu pārnešana vēja iedarbības rezultātā. Tādejādi vējš nones augsnes virsējo auglīgo slāni vai arī auglīgais slānis tiek aprakts. Pārnestās augsnes daļiņas veicina ūdens piesārņojumu ar augu barības elementiem. Ūdens erozijas rezultātā tiek bojāta augsnes virskārta, kā arī dziļākie slāņi, augsnes minerālvielas pārvietotas virszemes ūdeņos. Ūdens kvalitāti sevišķi nelabvēlīgi ietekmē biogēno elementu (slāpekļa, fosfora u.c.) iekļūšana tajā.

Informācija par vēja un ūdens erozijas pakļautajām teritorijām skat. 5.1.4.6.nodaļā “Augsnes degradācija”.

Apakšpasākuma mērķi

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augsnēs augu barības vielu saglabāšanos.

Atbalstāmās aktivitātes

Ziemāju un daudzgadīgo kultūraugu īpatsvara augsekā palielināšana.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver visu Latvijas teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse;

- atbalstam pieteiktā saimniecības apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- pretendents uzņemas saistības, par pirmajā saistību gada iesniegumā visu atbalstam deklarēto platību. Pretendents apņemas nesamazināt atbalstam deklarēto platību turpmākajos saistību gados, kā arī deklarēt šajās platībās atbalsttiesīgās kultūras;

- pretendents apņemas platībā, par kuru pirmajā pieteikšanas gadā tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot ar pirmā pieteikšanās gada 15.novembri. Jaunas saistības jāuzņemas gadījumā, ja pretendents palielina atbalstam deklarēto platību vairāk nekā par 20 % vai 2 ha, salīdzinot ar pirmo gadu;

- ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtām ar zaļajām platībām, tai skaitā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi (ziemas kvieši, ziemas mieži, tritikāle, rudzi), ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas– rugāji, zaļmēslojuma augu zelmenis (piemēram, ziemas ripsis, ziemas rapsis).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai lauksaimniecībā izmantojamā zemē par ražošanas struktūras maiņu un neiegūtiem ienākumiem.

Atbalsta apjoms par 1 ha zaļo platību (izņemot pastāvīgās pļavas un ganības)

EUR/ha

Nitrātu vides jutīgajās teritorijās

23

Pārējā Latvijas teritorijā

40

Nitrātu vides jutīgajās teritorijās zaļajām platībām saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” 12.36.apakšpunktu jānoklāj vismaz 30 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tāpēc atbalsta maksājuma apjoms nitrātu vides jutīgajās teritorijās ir proporcionāli samazināts.

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz neiegūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha augsekas lauka un 20 % ieinteresētības likmi. Maksājums tiek veikts nākamajā gadā pēc iesniegšanas.

Ierobežojumi

Lai izvairītos no pārklāšanās, par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2006.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr. 1782/2003), nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2006.

Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem

5000

“Zaļo platību” kopējā, ha

110000

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- augsnes resursu saglabāšana erozijai pakļautajās teritorijās;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās;

- augsnes bioloģiskās aktivitātes palielināšana

9.2. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 V sadaļa (13.– 21.pants), Komisijas regulas Nr. 817/2004 5.nodaļa (11.pants).

Pamatojums

Latvijā mazāk labvēlīgie apvidi ir noteikti saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 19.pantā definētiem kritērijiem par Latvijas mazāk labvēlīgiem apvidiem ir noteikti 74,4 % no valsts kopējās platības, kurā atrodas 1,81 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus (skat. 5.nodaļu). Mazāk labvēlīgo apvidu lieluma noteikšanā kopumā ir ņemti vērā Latvijas agroklimatiskie apstākļi, īpaši augsnes auglība, skābums un mitrums, paugurainais reljefs un īsais veģetācijas periods, ietekmē augstas izmaksas augkopības kultūru audzēšanā un salīdzinoši zemu produktivitāti. Savukārt Latvijā raksturīgie klimatiskie apstākļi un nepieciešamība lopus turēt kūtīs rudens, ziemas un pavasara periodā sadārdzina ražošanas izmaksas lopkopībā, jo īpaša nepieciešamība ir pēc izmaksās dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu krātuvju celtniecības un uzturēšanas, kā arī pēc speciālās tehnikas. Īsais veģetācijas periods ierobežo laikā un sadārdzina izmaksās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu noliktavās un krātuvēs periodam, kad lopi tiek turēti kūtīs.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kurus ietekmē agroklimatiskie apstākļi, pašu finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un efektivitātes uzlabošanai vai nelauksaimnieciskās darbības uzsākšanai ir nepietiekami jeb neeksistē, bet iespējas izmantot banku kredītus ir ierobežotas. Tas ir iemesls komerciāla rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai vai teritoriju depopulācijai– ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizbraukšanai uz valsts centrālo daļu vai rajonu centriem. Līdz ar to sadārdzinās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras uzturēšanu atlikušo lauku iedzīvotāju, īpaši komersantu vajadzībām, pieaug neapsaimniekotās LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava. Šo tendenču attīstība novedīs pie tā, ka ne tikai tūrisma, bet arī citu nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstības iespējas samazināsies.

Pasākuma īstenošanas uzdevums ir sniegt papildus atbalstu lauku saimniecību ienākumiem, lai nodrošinātu pietiekamu līmeni investīciju veikšanai saimniecību attīstībai.

Atkarībā no augsnes auglības Latvijas MLA tiek grupētas šādi:

– 1. kategorijas MLA, kurās atrodas 253 252 ha LIZ;

– 2. kategorijas MLA, kurās atrodas 812 304 ha LIZ;

– 3. kategorijas MLA, kurās atrodas 743 847 ha LIZ.

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un atrodas Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā un ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.

Saskaņā ar 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem 42 % saimniecību pieder 1– 5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 1/3 no tām pieder 1– 2 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā kā mazās saimniecības laukos ieņem nozīmīgu lomu ilgstošā attīstībā, ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību vismaz uz 1 ha lauksaimniecības zemes.

Pasākuma mērķi

– sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;

– palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna šādas lauku teritoriju grupas:

– 1.mērķa grupa– mazāk labvēlīgi apvidi atbilstoši Padomes regulas Nr. 1257/1999 19. pantam (teritoriju sarakstu skatīt 15.pielikumā);

– 2.mērķa grupa– saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā izvērtēšanai. Piedāvāto teritoriju sarakstu skatīt 16.pielikumā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskajai darbībai ir noteikti ierobežojumi, var tikt iekļautas kādā no 1.mērķa grupas teritorijām.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu, ja:

– atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību LIZ vismaz 1 ha platībā, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

– zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī25.

Turklāt atbalsta saņēmējiem, kas pretendē uz atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem, jāatbilst šādām prasībām:

– visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat 2.pielikumu);

– 1.mērķa grupas atbalsta pretendents turpmākos 5 gadus no kompensācijas maksājuma veikšanas apņemas veikt lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgajos apvidos.

Šī noteikuma izpildei pastāvīgās pļavās un ganībās, aramzemē sētos ilggadīgos zālājos, kuru platība pārsniedz 30 ha, jānodrošina minimālais lopu blīvums, kas ir vismaz 0,2 dzīvnieku vienības uz 1 ha vidēji saimniecībā, saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem uz kārtējā gada 1.jūliju.

Lopu blīvuma nosacījums netiek piemērots patstāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto ilggadīgo zālāju platībām, kuras izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai lopbarības ražošanai. Platību izmantošanu lopbarības ražošanai pretendents apliecina ar savu parakstu un par nepatiesu ziņu sniegšanu atbalsts pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” ietvaros netiek piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 72.panta 2.punkta nosacījumiem.

Dzīvnieki, ganāmpulki un novietnes ir reģistrētas un dzīvnieki apzīmēti saskaņā ar normatīviem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu. Dzīvnieku vienības nosaka saskaņā ar plāna 18.pielikumu. Ja šis nosacījums netiek ievērots, tad atbalsts netiek izmaksāts par platību, kurā netiek nodrošināts lopu blīvums vai netiek izmantotas biškopībā nektāra vākšanai. Pretendents nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 72.panta 2.punktu par nepatiesu ziņu sniegšanu un gadījumos, ja 2005.gadā deklarēto pastāvīgo pļavu un ganību platības tiek pārveidotas par papuvi (kultūras kods– 610), atmatu (kultūras kods– 620), nektāraugu platībām (kultūras kods– 930) un pārējām kultūrām uz aramzemes (kultūras kods– 989).

Lopu blīvuma nosacījumi attiecas uz pretendentu iesniegumiem, kas iesniegti 2006.gadā un turpmākajos gados;

- tiek ievērotas Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu un Padomes 1996. gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Šī pasākuma ietvaros maksājumi var tikt piešķirti aramzemei, ilggadīgajiem zālājiem, ilggadīgajiem labības sējumiem un sakņu dārziem saskaņā ar Komisijas noteikto (EUROSTAT) statistikas mērķiem.

Maksājumi ir šādi:

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 19.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha

MLA kategorija

 

MLA 1.kategorija

33

MLA 2.kategorija

46

MLA 3.kategorija

64

Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 16.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha

Nepārklājas ar citiem MLA

38

Pārklājas ar MLA 1.kategoriju

33

Pārklājas ar MLA 2.kategoriju

30

Pārklājas ar MLA 3.kategoriju

26

Detalizētu aprēķinu skatīt 12. pielikumā.

Ierobežojumi

Atbalsta maksājumus var saņemt par platībām, par kurām ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā. Apakšpasākuma “Apvidi ar vides ierobežojumiem” ieviešana tiek uzsākta pēc potenciālo Natura 2000 teritoriju apstiprināšanas un teritoriju robežu digitalizētā formāta karšu izveides.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3-12.4.nodaļā.

Ja atbalstam ik gadus pieteiktās platības kopējais aprēķinātais atbalsta maksājumu apjoms pārsniedz šī pasākuma ietvaros paredzētā ikgadējā finansējuma apjomu, tad atbalsta maksājuma apjoms par ha katrā no mērķa grupām (t.sk. kategorijām) attiecīgajā gadā var tikt proporcionāli samazināts (līdz pat 50 % par ha).

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.-2006.gada īstenošanas periodā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Papildus priekšrocības šī apakšpasākuma atbalsta saņēmējiem tiek dotas VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākumā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004

2005

2006

Atbalstīto saimniecību skaits

   

MLA 1.kategorijas teritorijā

14 589

14 589

14 589

MLA 2.kategorijas teritorijā

45 552

45 552

45 552

MLA 3.kategorijas teritorijā

47 414

47 414

47 414

Platība, par kuru tiek saņemts atbalsts, ha

   

MLA 1.kategorijas teritorijā

225 000

235000

240000

MLA 2.kategorijas teritorijā

560 000

644 000

708400

MLA 3.kategorijas teritorijā

460 000

529 000

581900

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās- Natura 2000 teritorijas

0

15000

17000

Atbalstāmo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000 teritorijas) platības īpatsvars, %

 

17

19

Ienākuma līmeņa starpības samazināšanās starp MLA teritorijas saimniecībām un vidējo līmeni valstī, %

20

25

30

9.3. Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999 IV sadaļa (10.– 12.pants), Komisijas regulas Nr. 817/2004 4.nodaļa (7.– 10.pants).

Pamatojums

Lauksaimnieku demogrāfiskajai struktūrai ir raksturīgs augsts gados vecs cilvēku īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā. Pēc 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskiem rezultātiem vecumā no 50 līdz 54 gadiem ir 9,8% lauku saimniecību īpašnieki, 10,7% ir vecumā no 55 līdz 59, bet 37,8% ir vecāki par 60gadiem. Neskatoties uz pieejamajām apmācību iespējām un finansiālo atbalstu saimniecību attīstībai, lielākā daļa gados vecu lauksaimnieku neizrāda interesi par jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanu, par saimnieciskās darbības dažādošanu, nav pietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Tāpēc laukos esošie ražošanas resursi netiek pilnībā izmantoti, pasīva saimniekošana negatīvi ietekmē arī teritorijas kopējo ekonomisko un sociālo attīstību. Lauku attīstības veicināšanai ir svarīgi divi atbalsta pasākumi.

Pasākums “Priekšlaicīgā pensionēšanās” rada iespēju gados veciem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlas vai dažādu iemeslu dēļ nespēj turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, atdot, pārdot, dāvināt savu saimniecību vai tās daļu citam, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu un paturot zināmus resursus pārtikas ražošanai savam un ģimenes pašpatēriņam. Priekšlaicīgās pensionēšanas atbalsta grupā ieskaitāmi arī tie algotie darbinieki, kas nodarbojās un ienākumus saņēma no darba saimniecībā, kuras īpašnieks pārtrauc komerciālo darbību.

Savukārt pasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākums) rada iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem zemniekiem, kuri vēlas izveidot jaunas, paplašināt esošās vai pārņemt jau ražojošas lauku saimniecības no gados vecākiem saimniecību īpašniekiem, saņemt atbalstu saskaņā ar pasākuma nosacījumiem un atbalsta apjomu.

Pasākuma mērķis

Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Mērķa teritorija

Šis pasākums attiecas uz Plāna mērķa teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Tiek noteikts, ka šī pasākuma ietvaros priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu var saņemt:

1) fiziska persona– saimniecības atdevējs;

2) fiziska persona– strādnieks saimniecības atdevēja saimniecībā.

Šis pasākums netiek attiecināts uz kādu noteiktu nozari.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Saimniecības atdevējam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

– viņš/viņa ir vismaz 55 gadus vecs un nav vēl sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu saimniecības atdošanas brīdī;

– vidējie ieņēmumi no saimnieciskās darbības 4 iepriekšējo noslēgto gadu periodā nav mazāki par Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk– SUDAT) ekonomiskā lieluma mērvienību, kas ir ne mazāks par divām Eiropas Lieluma vienībām, tas ir 2 400 EUR, un saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākā daļa ir gūta no lauksaimnieciskās darbības;

– par savu saimniecisko darbību pēdējos 4 gados ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestam (VID), par atskaites brīdi ņemot iesnieguma iesniegšanas laiku;

– pilnībā pārtrauc komerciālo lauksaimniecisko darbību;

– viņš/viņa drīkst turpināt nekomerciālu lauksaimniecisko darbību un izmantot ēkas;

– ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību 10 gadus pirms saimniecības atdošanas;

– lauksaimnieks, kas nomā saimniecību, drīkst atbrīvot zemi īpašniekam ar noteikumu, ka nomas laiks tiek pārtraukts un ir izpildītas Padomes regulas Nr. 1257/1999 11.panta 2.punktā saimniecības pārņēmējam noteiktās prasības.

Saimniecības pārņēmējs– cita fiziska vai juridiska persona, kura nopērk vai saņem dāvinājumā saimniecības atdevēja saimniecību vai visu vai daļu no zemes:

– pārņem saimniecības atdevēja saimniecību vai zemi savā īpašumā;

– izstrādā komercdarbības plānu, kurā ir paredzēta nodotās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas;

– saimniecības pārņēmējam ir atbilstoša izglītība un profesionālās iemaņas, kas iegūtas formālas lauksaimnieciskās izglītības veidā vai ar apliecību, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju lauksaimniecībā saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu programmu;

– saimniecības pārņēmējs ir tiesīgs turpināt attīstīt lauksaimniecisko darbību saimniecībā jau pastāvošā nozarē, kā arī to mainīt, vai arī uzsākt nelauksaimniecisko darbību, kas ir savienojama ar lauku vides kvalitātes uzlabošanu vai aizsardzību, ja ar lauksaimniecisko darbību nevar sasniegt ekonomisko dzīvotspēju;

– apņemas veikt saimniecisko darbību atdotajā saimniecībā vismaz 5 gadus.

Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir saimniecības pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšana un pārņemtās saimniecības (saimniecības daļas) neto apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumu) pieaugums trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas vismaz par 10 %, ja iepriekšējā noslēgtā gada neto apgrozījums (ieņēmumi no saimnieciskās darbības) ir līdz 10000 latiem, 7 %, ja no 10000 līdz 50000 latiem, un 5 %– virs 50000 latiem.

Atdotās saimniecības strādnieks var pretendēt uz priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, ja:

– pilnībā pārtrauc lauksaimniecisko darbību; ir ne mazāk kā 55 gadu vecs, tomēr vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu;

– pēdējos piecus gadus vismaz pusi no sava darbalaika nostrādājis par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku;

– saimniecības atdevēja saimniecībā ir nostrādājis ne mazāk kā divu gadu pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaicīgās pensionēšanās;

– ir sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieks.

Atbalsta veids un apjoms

Atbalsta saņēmējs– saimniecības atdevējs var saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma– apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75gadu vecuma sasniegšanai.

Gada pensijas apmērs tiek aprēķināts pēc formulas:

Ja I >=0, tad P = I + (Is– I) / Es, bet ne mazāks par Is, kur

– P– aprēķinātais gada pensijas apmērs, kas tiek koriģēts latos;

– I– atbalsta saņēmēja saimniecības 4 iepriekšējo noslēgto gadu perioda gada vidējā peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu atskaitījumiem (latos);

– Is– SUDAT saimniecību vidējie neto ienākumi iepriekšējo trīs gadu periodā, neieskaitot gadu pirms pieteikšanās;

– Es– SUDAT saimniecību vidējais ekonomiskais lielums aizpagājušajā gadā (ELV).

Ja I < 0, tad P=Is+0,6-I, bet ne mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu gadā.

Ja P ir lielāks par 15 000 EUR, tad pensijas apmērs ir 15 000EUR gadā.

Gadījumā, ja saimniecības atdevējs, priekšlaicīgās pensijas saņēmējs, pēc apstiprināšanas atbalstam sāk saņemt valsts vecuma pensiju, tad priekšlaicīgās pensijas apmērs tiek samazināts par valsts vecuma pensijas apmēru.

Atbalsta saņēmējs– saimniecības strādnieks var saņemt ikmēneša pensiju no lēmuma apstiprinājuma brīža līdz valsts vecuma pensijas vecuma sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā 10 gadus.

Saimniecības strādnieka gada pensija tiek noteikta latos, ievērojot limitu 3 500 EUR gadā un kopējo limitu– līdz 35 000 EUR.

Ierobežojumi

Nekomerciālajai lauksaimnieciskajai darbībai, kuru saimniecības atdevējs turpina veikt saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 11.panta 1.punkta pēdējo daļu, nevar piešķirt atbalstu saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2005.gadā. Pasākumu paredzēts uzsākt 2005.gadā, jo atbilstoši novērtējumam tas ir agrākais laiks, kad zemnieki kā potenciālie atbalsta saņēmēji varētu izdarīt šādu atbildīgu lēmumu, pamatojoties uz iestāšanās ES iegūto pieredzi.

Administrēšana

Atbalsta pretendents kopā ar saimniecības pārņēmēju piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Pretendents var pieteikties uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, un noslēgtās saistības paliek spēkā uz norādīto laiku, bet piešķirtās pensijas apmērs no 2007.gada 1.janvāra var tikt pārskatīts atbilstoši jaunajam programmas periodam.

Saistība ar citiem pasākumiem

Šis pasākums ir saistīts ar VPD paredzēto pasākumu “Atbalsts jaunajiem zemniekiem”. Saimniecības pārņēmējs var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” ietvaros saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1257/1999 8.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem

 

500

1000

– t.sk. atbalsta saņēmējām sievietēm

 

250

500

Pensionēto saimniecību darbinieku skaits

 

150

300

– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes

 

75

150

Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi

 

14000

28000

9.4. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu “Lauksaimniecība”, 33.d pants.

Pamatojums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību jeb ES izpratnē ražotāju grupu darbības mērķi ir iespējas tās biedriem uz sadarbības principiem realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā, produkcijas realizācijas sagatavošanā (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.) un realizācijas procesā, tādējādi samazinot izmaksas gan preces ražošanas procesā, gan tās nogādāšanā līdz patērētājam. Savukārt ražotāju grupu biedriem ir nepieciešams nodrošināt produkcijas piegādi tirgus prasībām atbilstošā kvalitātē un apjomos.

Aktivizējoties ekonomiski stiprāku komersantu grupām, nacionālie tiesību akti tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu plašākas sadarbības iespējas un finansiālā atbalsta pieejamību jau aktīvajām grupām. Neskatoties uz pieaugošo komersantu interesi par sadarbību savas produkcijas noieta iespēju vairošanā un realizācijas izdevumu samazināšanā, par bremzējošu faktoru tiek uzskatītas administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas sākotnējās sadarbības uzsākšanai un aktīvas un mērķtiecīgas vadības darba nodrošināšanai turpmākos gados. 2002. gadā veiktajā apsekošanā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 57426 kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.

Pēdējie grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu– lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu.

Lai atzītu sabiedrību, tā tiek vērtēta pēc iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1. Sabiedrības biedri ar tās starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto lauksaimniecības produkciju;

2. Minimālais apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem ir 5000 lati;

3. Minimālais apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem nav mazāks par 75 % no sabiedrības kopējā apgrozījuma;

4. Pārpalikuma sadale sabiedrības biedriem tiek veikta proporcionāli sabiedrības biedriem sniegto pakalpojumu apjomam;

5. Vismaz 25% no pārpalikuma līdzekļiem tiek ieguldīti sabiedrības attīstībā.

2002. gadā nacionālo atbalstu sadarbības veicināšanai laukos saņēma 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru 2001. gada vidējais neto apgrozījums bija aptuveni 200 tūkst. latu, bet maksimālais ‑ tuvu miljonam. Vidējais biedru skaits– 112, kas svārstījās robežās no 10 līdz 195.27 Pārņemot un piemērojot Latvijas nosacījumiem pasau­les pieredzi, 2002. gada beigās tika izstrādāti jauni noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. To ieviešanas mērķis ir nacionālā līmenī pilnveidot finansiālā atbalsta mehānismu šādu sabiedrību darbības atbalstīšanai, tādējādi papildus stimulējot Latvijas komersantu/ražotāju sadarbību, atvieglojot juridiskos nosacījumus komersantu ekonomiskās sadarbības īstenošanā un administratīvā darba veikšanā.

Pasākuma mērķis

Veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Mērķa teritorija

Pasākums attiecas uz visu Latvijas teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt juridiskas personas, kuras ir atzītas kā ražotāju grupas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem tās ir kooperatīvās sabiedrības. Kooperatīvās sabiedrības sniedz pakalpojumus attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedriem un kuru ir atzinusi atzīšanas komisija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.328 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atzīšanas kārtība” un attiecīgu Zemkopības ministrijas rīkojumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kooperatīvo sabiedrību atzīšana tiek veikta ik gadu. Atzīšana tiek veikta attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, kas ražo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā norādītās preces, izņemot augļu un dārzeņu sektorā.

Atbalstāmā aktivitāte

Ražotāju grupām tiek piešķirts atbalsts to darbības nodrošināšanai un vadībai. Atbalsts tiek noteikts pēc vienotas likmes atkarībā no ražotāju grupas biedru ikgadējā pārdotās produkcijas apjoma.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu piešķir, lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, kuru mērķi ir:

– ražotāju, kas ir attiecīgo grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus prasībām;

– preču kopīga laišana tirgū, tostarp sagatavošanas pārdošanai, pārdošanas centralizācija un piegāde vairumpircējiem;

– vienotu noteikumu izstrāde attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot ražas novākšanai un pieejamībai.

Atbalsta veids un apjoms

Atbalstu ražotāju grupām aprēķina kā noteiktu procentu no ražotāju grupas biedru ikgadējās pārdotās produkcijas vērtības (skatīt zemāk esošo tabulu). Ja ikgadējā pārdotās ražotāju grupas biedru produkcijas vērtība ir mazāka par 1000000 EUR, ikgadējais atbalsta apjoms tiek aprēķināts regresējošā secībā sākot no 5% (skatīt zemāk esošajā tabulā 1. aili). Ja ikgadējā pārdotās ražotāju grupas biedru produkcijas vērtība ir lielāka par 1000000 EUR, tad par to daļu, kas pārsniedz 1000000 EUR tiek piemērota ikgadēji regresējoša likme sākot no 2,5%. (skatīt zemāk esošajā tabulā 2. aili). Kopējais atbalsta apjoms vienai ražotāju grupai nedrīkst pārsniegt maksimālo noteikto apjomu 1. gadā 100000 EUR, bet 5. gadā– 50000 EUR.

Ražotāju grupu atbalsta aprēķināšana

Gads

Ikgadējais neto apgrozījums <</strong> EUR 1000000

Ikgadējais neto apgrozījums > EUR 1000000

Maksimālais atbalsta apjoms EUR

 

1.

2.

3.

1. gads

5%

2,5%

100000

2. gads

5%

2,5%

100000

3. gads

4%

2,0%

80000

4. gads

3%

1,5%

60000

5. gads

2%

1,5%

50000

Atbalstu izmaksā vienu reizi gadā pēc kārtējam gadam iesniedzamo dokumentu saņemšanas un apstiprināšanas.

Ierobežojumi

Atbalstu var saņemt ražotāju grupa pirmos piecus gadus kopš atzīšanas (par pirmo atzīšanas gadu ir uzskatāms 2004.gads vai turpmākie gadi, izvērtējot iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultātus).

Atbalsts šī pasākuma ietvaros tiek piešķirts kooperatīvajām sabiedrībām, kuras veic darbību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1. pielikumā uzskaitīto preču ražošanas nozarē, izņemot augļu un dārzeņu nozarēs. Tie sektori, it īpaši augļu un dārzeņu sektors, kuros paredzēts atbalsts ražotāju grupām no kopējā tirgus organizācijas, atbalstu šī pasākuma ietvaros nesaņem.

Ieviešanas laiks

Pasākums tiek uzsākts 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3–12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.–2006.gada īstenošanas periodā. Atbalstu var saņemt 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalsts tiek apstiprināts.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmēji var pretendēt uz citiem Plāna un VPD finansētiem un nacionālā budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar tajos noteiktiem nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004

2005

2006

Atbalstīto ražotāju grupu skaits

35

50

65

Jaunu atzītu ražotāju grupu skaits

35

15

15

Ražotāju grupu vidējais gada apgrozījuma pieaugums, %

 

10

10

9.5. Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu “Lauksaimniecība”, 33b pants.

Pamatojums

2001.gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir 180tūkst. saimniecību un lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā nodarbināti 271,2tūkst. jeb 45 % no visiem lauku iedzīvotājiem. 59,8 % no kopējā saimniecību skaita 2001.gadā produkciju ražoja pašu patēriņam, nepārdodot neko. Katra trešā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 11,8% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai.
Ļoti lēni pieaug ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstība lauku saimniecībās, jo lauku ekonomikā dominējošai lauksaimniecībai ir salīdzinoši ierobežotas alternatīvas, kā arī lauku iedzīvotājiem trūkst finanšu kapitāla, ideju un zināšanu komercdarbībā, lai attīstītu jau esošās un apzinātu visas iespējamās nozares.

Nacionālajā atbalsta politikā ir īstenotas finansiālās atbalsta programmas, kuras piedāvā iespējas uzsākt, dažādot vai attīstīt esošo komercdarbību. Lauku iedzīvotājiem tiek piedāvāti kredīti uz atvieglotiem noteikumiem un atbalsta maksājumi pēc projektu īstenošanas. Ierobežoto finanšu dēļ valsts atbalstu nav iespējams piešķirt visiem pretendentiem, kas potenciālajiem projektu īstenotājiem ir nozīmīgs atvieglojums komercdarbības uzsākšanas laikā, īpaši bankas aizdevuma procentu daļēja segšana, finanses īstermiņa saimniecisko vajadzību apmierināšanai, finanses dažādu juridisko lietu kārtošanai u.tml.

Atbalsta saņemšanas iespējas šajā pasākumā ļaus kāpināt to saimniecību jaudu, kuras līdz šim saņēmušas nelielu atbalstu no kredītiestādēm un investīciju pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauku ekonomikas dažādošana”.

Pasākuma mērķis

Pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības, pārstrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Mērķa teritorija

Pasākums attiecas uz Plāna mērķa teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kura:

– veic saimniecisko darbību un atskaitās Valsts ieņēmumu dienestā (VID);

– saimnieciskās darbības apgrozījums, neskaitot subsīdijas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, par pēdējo noslēgto gadu ir vismaz 1 000EUR un nepārsniedz
10 000EUR;

– ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas veido vismaz 50% no kopējā saimnieciskās darbības apgrozījuma.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Lai saņemtu atbalstu, zemniekam jāiesniedz LAD saimniecības attīstības plāns, kurā:

– (a) tiek apliecināta saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākotnē;

– (b) ir norādītas ziņas par nepieciešamajiem ieguldījumiem;

– (c) ir aprakstīti darbības posmi un mērķi.

Pēc trim gadiem tiek pārskatīta atbilstība augstāk minētajam saimniecības attīstības plānam. Ja plānā paredzētie mērķi trīs gadu pārskata termiņā netiek sasniegti, turpmāk atbalsts netiek piešķirts, tomēr saņemtais atbalsts nav jāatmaksā.

Atbalstu var saņemt, ja LAD ir apstiprinājis saimniecības attīstības plānu (attīstības plāna saturu skatīt 10.pielikumā) pieciem gadiem, kurā paredzēts saimnieciskās darbības neto apgrozījuma pieaugums vismaz par 30% pirmo trīs gadu laikā.

Saimniecība uzskatāma par ekonomiski dzīvotspējīgu, ja tai ir pozitīva naudas plūsma pirmo piecu gadu periodā, sākot ar trešo gadu pēc pieteikšanās.

Atbalsta apjoms

Atbalsts tiek piešķirts ik gadu pēc vienotas likmes 1 000 EUR apmērā laikposmā līdz 5 gadiem.

Ierobežojumi

Pretendents nevar pieteikties uz atbalstu pasākumā “Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

Ieviešanas laiks

Pasākums tiek uzsākts 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3–12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.–2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalsts tiek apstiprināts.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējam ir tiesības papildus saņemt vienoto platības maksājumu, pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem un atbalstu no citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004.

2005.

2006.

Tiek piešķirts atbalsts ik gadus saimnieciskās darbības attīstīšanai

6000

4000

5000

– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes

3000

2000

2500

Atbalstīto komersantu skaits

6000

10000

15000

– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes

3000

5000

7500

Saimnieciskās darbības ieņēmumu pieaugums komersantiem, %

  

30

Radītas un saglabātas pilnas slodzes darba vietas, ik gadus

100

200

300

Radītas un saglabātas pilnas slodzes darba vietas

100

300

600

9.6.PASĀKUMS: STANDARTU SASNIEGŠANA

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003, ar ko groza Padomes regulu Nr. 1257/1999 (turpmāk– Padomes regula Nr. 1783/2003), un Padomes 2004.gada 22.marta Regulu (EK) Nr. 567/2004, ar ko groza Padomes regulu Nr. 1257/1999 (turpmāk– Padomes regula Nr. 567/2004), Va sadaļa (21.pants a punkts).

Pamatojums

Latvijai ieviešot KLP, daudzos sektoros jāsasniedz ES noteiktie vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas standarti.

Vislielākās izmaksas, kas attiecas uz vides aizsardzības politikas ieviešanu lauksaimniecībā, saistāmas ar prasību izpildi, kas noteiktas Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK, un Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīvā Nr.96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (turpmāk– Padomes direktīva Nr.96/61/EK). Investīcijas mēslojuma uzglabāšanas un lietošanas prasību izpildei, kā arī labāko tehnoloģiju ieviešanai Latvijas apstākļos ir kapitālietilpīgas un dārgas. Nelielam skaitam komersantu, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir izveidotas ES standartiem atbilstošas mēslu krātuves, taču lielākajā daļā saimniecību tās ir būtiski jārekonstruē vai jāizveido no jauna. Līdzīgs stāvoklis ir ar organiskā mēslojuma iestrādes tehniku. 2000.gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 92 % apsekoto saimniecību nebija atbilstošu kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas iekārtu.

Juridiskā bāze:

– Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1. un 3.pants, 1.pielikums),

– Likums “Par piesārņojumu” (11.panta 1.punkta 3.apakšpunkts, 242.pants),

– Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (19.pants),

o 2003.gada jūlija Eiropas Komisijas nozaru labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas cūku un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksiem.

Padomes direktīva 96/61/EK nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai– gadījumos, kad novēršana nav iespējama– samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē. Direktīvas 3.pants paredz, ka dalībvalstis veic pasākumus piesārņojuma samazināšanai. Direktīvas darbības lauks, kā norādīts 1.pielikumā, ietver saimniecības intensīvai putnu vai cūku audzēšanai ar vairāk nekā 40 000 vietām mājputniem, 2000 vietām gaļas cūkām (virs 30 kg) vai 750 vietām sivēnmātēm.

Pamatojoties uz Padomes direktīvu 96/61/EK ir pieņemts likums “Par piesārņojumu”. Saskaņā ar 11.panta 1.punkta 3.apakšpunktu, veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām. Šīs prasības attiecas uz saimniecībām, kam nepieciešama atļauja A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 19.pants atsaucas uz 2003.gada jūlija Eiropas Komisijas nozaru labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijām cūku un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksiem.

Saskaņā ar “Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (spēkā no 2004.gada 18.marta), mēslošanas plāni jāizstrādā visās saimniecībās, kurās sējplatības ir 10 ha un lielākas, bet augļu un dārzeņu saimniecībās– 3 ha un lielākas platības, kur augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic reize piecos gados. Pašreiz augsnes agroķīmiskā izpēte īpaši jutīgajās teritorijās ir veikta tikai 10,4% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Lai Latvijas tiesību aktos ieviestu ES prasības, Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieņemts 1999.gada 29.decembrī, iekļauta norma, kurā Ministru kabinetam deleģēts izdot noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām.

Saskaņā ar Komisijas 1989.gada 26.maija Direktīvas Nr.89/362/EEK par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās (turpmāk– Komisijas direktīva Nr.89/362/EEK) pielikuma I nodaļas 7.punktu cūkas un mājputnus nedrīkst turēt kūtī vai telpās, kur slauc govis. Atbilstoši Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvai Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (turpmāk– Padomes direktīva Nr.92/46/EEK) neapstrādātam pienam jāatbilst šādiem standartiem:

1) dzīvotspējīgu mikroorganismu skaita novērtējums 300 C temperatūrā (uz 1 ml) ≤ 100 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī);

2) somatisko šūnu skaita kontroles rezultāts (1 ml) ≤ 400 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot triju mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī).

Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija par veikto uzraudzību un kontroli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku labturības un higiēnas prasībām liecina, ka novietnes, telpas (telpas dzīvnieku turēšanai, piena ieguves telpa, piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpa, telpa/atsevišķa vieta barības uzglabāšanai un telpa/atsevišķa vieta slimu, ievainotu dzīvnieku izvietošanai) neatbilda prasībām 21 % apsekoto zemnieku saimniecību; dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi neatbilda 7,3 % apsekoto zemnieku saimniecību; piena ieguves, pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēna (tesmeņa pārbaude mastīta noteikšanai un sagatavotība slaukšanai, dzīvnieku slaukšana, piena atdzesēšana, uzglabāšana un temperatūras režīma ievērošana, piena trauki, inventārs un slaukšanas iekārta, piena realizācija, nekvalitatīva piena izmantošana, personāla higiēna un sanitārā grāmatiņa) neatbilda 18 % apsekoto zemnieku saimniecību.

Saskaņā ar grozījumiem vistu labturības noteikumos, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju, palielināti sprostu izmēri, un tie ir šādi:

1)katrai dējējvistai nepieciešama sprosta platība, kas nav mazāka par 550 cm2, un to nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem;

2) sprostam jābūt vismaz 40 cm augstam 65 % no sprosta platības un ne mazāk par 35 cm augstam pārējā sprosta daļā.

Pamatojoties uz Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvu Nr.98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (turpmāk– Padomes direktīva Nr.98/58/EK) un saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu 2003.gada 9.septembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Šie noteikumi paredz, ka, ja lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu, tām jābūt aprīkotām ar trauksmes ierīci, kas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem, kā arī ir jābūt nodrošinātai rezerves ventilācijai. Tādas pašas prasības uzstāda arī Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/629/EEK), un attiecīgi Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības”.

Tāpat iepriekšminētās Padomes direktīvas 98/58/EK un 91/629/EEK, kā arī Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīva 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, paredz, ka lauksaimniecības dzīvniekiem ir jānodrošina dzirdināšana ar svaigu dzeramo ūdeni, barošanas un dzirdināšanas vietām ir jābūt tā iekārtotām, lai nepieļautu barības un ūdens piesārņojumu.

Padomes direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai, un attiecīgie Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības” paredz noteiktiem parametriem atbilstošu sprostu ierīkošanu jaunlopiem.

Padomes direktīva 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, un attiecīgiem Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumi Nr.152 “Cūku labturības prasības” paredz noteiktiem parametriem atbilstošu cūku aizgaldu ierīkošanu vai atjaunošanu.

Saskaņā ar Padomes regulu Nr. 567/2004, nosakot atbalsta apjomu gadā, var ņemt vērā izdevumus saistībā ar ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu standartu, ko Kopiena noteikusi līdz pievienošanās dienai un kas no šīs dienas vai vēlāka datuma lauksaimniekiem ir saistošs. Šo iespēju var izmantot tikai pirmajos trijos atbalsta gados, un atbalsta maksimālais apmērs gadā ir 25000 EUR par saimniecību. Šajā ieguldījumu periodā nav spēkā paredzētais samazinājums.

Pasākuma mērķis

ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomās lauku saimniecībās.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziskas un juridiskas personas, lai nodrošinātu ES standartu ieviešanu saimniecībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu par standartu ievērošanu vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā par šādām aktivitātēm:

- kūtsmēslu krātuvju būvniecība;

- higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā);

- govju kūtīm paredzēto standartu ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana);

- sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību;

- mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju;

- ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs;

- atbilstošu sprostu ierīkošana jaunlopiem;

- atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem.

Detalizētu šo standartu sarakstu skatīt 17.pielikumā. Atbalstāmās aktivitātes nedrīkst summēties ar atbalsta pasākumiem, kas minēti Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļā, jo veiktie ieguldījumi, lai nodrošinātu minēto standartu ievērošanu, var saņemt atbalstu tikai šī pasākuma ietvaros un nav tiesīgi saņemt atbalstu Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļas ietvaros. Pārējie ieguldījumi var saņemt atbalstu Padomes regulas Nr. 1257/1999 1.nodaļas ietvaros, ievērojot attiecīgos nosacījumus. Pārtikas un veterinārais dienests ir nacionāli atzīta kompetenta iestāde un izsniedz nepieciešamos dokumentus par higiēnas standartiem piena ražošanā, kūts standartiem, dējējvistu labturību, mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošanu ar trauksmes ierīci un nodrošināšanu ar rezerves ventilāciju, ūdens apgādes sistēmu ierīkošanu, sprostu ierīkošanu jaunlopiem, cūku aizgaldu ierīkošanu. Reģionālā vides pārvalde ir nacionāli atzīta kompetenta valsts iestāde un izsniedz dokumentus attiecībā uz kūtsmēslu krātuvēm.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu par saistībām var saņemt, ja ir saņemts nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par ražošanas neatbilstību ES standartiem.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam jāpierāda, ka viņa saimniecība ir ekonomiski dzīvotspējīga vai kļūs tāda atbalsta perioda beigās. Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir pozitīva naudas plūsma saimniecībā.

Lai saņemtu atbalstu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, saimniecībai jāatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai tai jābūt saimniecībai, kura saņēmusi atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Pretendents iesniedz attiecīgā standarta ieviešanas plānu, kurā tiek apliecināts, ka standarts tiks sasniegts, un kuru ir apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Atbalsta saņēmējam atbilstība attiecīgajiem standartiem jānodrošina ieguldījumu perioda beigās, ko apliecina nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Pretendents slēdz ar LAD līgumu, kurā paredzēts nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Pretendenti var saņemt atbalstu tādu ieguldījumu izmaksu segšanai, kas saistītas ar standartu ievērošanu.

Kompensācija par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR vienai saimniecībai gadā. Maksimālais atbalsts vienai saimniecībai ir 75000 EUR trijos gados.

Ja atbalsta apmērs tiek rēķināts atkarībā no dzīvnieku vienībām, attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieku skaita noteikšana vienā dzīvnieku vienībā notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

Kūtsmēslu krātuvju būvniecība

Šī aktivitāte paredz ieguldījumus kūtsmēslu krātuvju būvniecībā vides īpaši jutīgajās teritorijās, lai ievērotu Padomes direktīvas Nr.91/676/EEK nosacījumus. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem iepriekšminētās direktīvas nosacījumi ir jāievieš saimniecībās, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienības.

Pamatojoties uz Padomes direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un likumu “Par piesārņojumu”, atbalsts paredzēts kūtsmēslu krātuvju būvniecībai visā Latvijas teritorijā tām saimniecībām, kuras saņēmušas atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Atbalsta maksājuma lielumu par ieguldījumiem nosaka atbilstoši kūtsmēslu krātuvju tilpumam:

Kūtsmēslu krātuves veids

Kompensācijas apjoms (EUR/m3)

Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3

64

Cieto kūtsmēslu krātuve virs 301 m3 un vairāk

53

Šķidro kūtsmēslu krātuve līdz 1500 m3

53

Šķidro kūtsmēslu krātuve 1501 m3 un vairāk

47

Kūtsmēslu izvākšanas sistēmas funkcija ir mēslu izvadīšana no fermas uz kūtsmēslu krātuvi, izmantojot transportierus un/vai sūkņus, un/vai caurules.

Kūtsmēslu izvākšanas sistēmu sakārtošanai atbalsta maksājuma lielumu nosaka atkarībā no dzīvnieku vienību skaita saimniecībā:

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Piesieti

Nepiesieti

Izvadīšanai no fermas

Saimniecības, kurās ir līdz 20 dzīvnieku vienībām

285

213

142

Saimniecības, kurās ir 21– 50 dzīvnieku vienības

171

114

114

Saimniecības, kurās ir 51– 100 dzīvnieku vienības

100

128

71

Saimniecības, kurās ir 101 un vairāk dzīvnieku vienības

85

128

71

Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)

Šī aktivitāte paredz atbalstu piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojuma iegādei, kā arī piena mājas renovāciju, rekonstrukciju vai būvniecību, lai nodrošinātu Padomes direktīvas Nr.92/46/EEK nosacījumu ievērošanu termiski neapstrādātam pienam tajās saimniecībās, kurās šīs direktīvas nosacījumi nav ieviesti. Atbalsta maksājuma apmēru par ieguldījumiem aprīkojuma iegādei nosaka atbilstoši slaucamo govju (kazu) skaitam saimniecībā:

Piena dzesēšanas aprīkojuma iegāde

Nr. p.k.

Saimniecības lielums

Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)

tvertne, maisītājs, elektroiekārtas 70 %

aukstumiekārta 30 %

KOPĀ

1.

Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm

165

71

236

2.Saimniecības, kurās ir 11 – 25 govis

127

66220

3.

Saimniecības, kurās ir 26 – 50 govis

154

59

197

4.

Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm

13854181

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde

Nr. p.k.

Saimniecības lielums

Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)

vakuuma sistēma 70 %, 30 %*

slaukšanas aparāti 30 %, 20 %

piena iekārta 0 %, 30 %

mazgāšanas sistēmas 0 %, 20 %

KOPĀ

1.

Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm

138

59

--

197

2.Saimniecības, kurās ir 11 – 25 govis

167

71--238

3.

Saimniecības, kurās ir 26 – 50 govis

69

46

6946

230

4.

Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm

64436442213

- Ja ir 25 govis un mazāk, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek vakuuma vadā vai ir pārvietojamais slaukšanas aparāts, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir 70 % vakuuma sistēmai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem) un 30% slaukšanas aparātiem.

Ja ir vairāk par 25 govīm, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek piena vadā vai slaukšanas zālēs, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir šāds:

1)30 % vakuuma iekārtai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem);

2)30 % piena iekārtai (piena resīvers, sūknis, piena vadi, kronšteini un krāni);

3)20 % mazgāšanas sistēmai (mazgāšanas automāti, ligzdas un vadi);

4)20 % slaukšanas aparātiem.

Piena dzesēšanas aprīkojuma iegāde kazām

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

tvertne, maisītājs, elektroiekārtas 70 %

aukstumiekārta 30 %

KOPĀ

Saimniecības, kurās ir līdz 2 dzīvnieku vienībām

664

285

949

Saimniecības, kurās ir 2,1– 5,0 dzīvnieku vienības

379

162

541

Saimniecības, kurās ir 5,1– 10,0 dzīvnieku vienības

239

102

341

Saimniecības, kurās ir vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām

153

65

218

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde kazām

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

vakuuma sistēma 70 %,
30 %28

slaukšanas aparāti 30 %, 20 %

piena iekārta 0 %, 30 %

mazgāšanas sistēmas 0 %, 20 %

KOPĀ

Saimniecības, kurās ir līdz 2 dzīvnieku vienībām

431

185

  

616

Saimniecības, kurās ir 2,1– 5,0 dzīvnieku vienības

284

122

  

406

Saimniecības, kurās ir 5,1– 10,0 dzīvnieku vienības

114

76

114

76

380

Saimniecības, kurās ir vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām

128

86

128

85

427

Piena mājas renovācija, rekonstrukcija vai būvniecība
 

Kompensācijas apjoms (EUR/ m2)

Renovācija

168

Rekonstrukcija vai citas telpas pārbūve par piena māju

252

Būvniecība

424

Optimālā piena mājas platība, m2
 

Piena telpas platība

Slaukšanas zāles platība

Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm

8,0– 10,0

 

Saimniecības, kurās ir 11-25 govis

12,0– 15,0

0

Saimniecības, kurās ir 26-50 govis

18,0– 23,0

40

Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm

27,0– 34,0

65 un vairāk

Optimālā piena mājas platība kazkopības saimniecībām, m2
 

Piena telpas platība

Slaukšanas zāles platība

Saimniecības, kurās ir līdz 100 kazām

10,0

12

Saimniecības, kurās 100 kazas un vairāk

15

18

Standartu ievērošana kūtīs ar mērķi nodrošināt piena slaukšanas higiēnu (cūku nošķiršana)

Šī aktivitāte paredzēta saimniecībām, kurās govis un cūkas tiek turētas vienā telpā. Tas ir pretrunā ar Komisijas direktīvu Nr.89/362/EEK. Šīs aktivitātes ietvaros lauksaimniekam ir šādas izvēles iespējas:

1) jaunas mītnes izbūve cūkām;

2) jaunas mītnes izbūve cūkām un iepriekšējās cūku mītnes pārbūve par govju mītni;

3) cūku mītnes pārbūve par govju mītni.

Kompensācija par jaunas mītnes izveidi cūkām un cūku vecās mītnes pārbūvi par govju mītni ir šāda (kompensācijas apmērs atkarīgs no cūku skaita):

Nr.p.k.

Dzīvnieks un darbība

Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)

1.

Nobarojamās cūkas mītnes pārbūve par govs mītni

161

2.

Sivēnmātes mītnes pārbūve par govs mītni

745

3.

Kuiļa mītnes pārbūve par govs mītni

1491

4.

Mītnes būvniecība nobarojamai cūkai

176

5.

Mītnes būvniecība sivēnmātei

812

6.

Mītnes būvniecība kuilim

1623

Sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību

Šī aktivitāte paredzēta, lai nodrošinātu Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvā Nr.99/74/EK par dējējvistu labturības prasībām noteikto nosacījumu ievērošanu. Kompensācijas apmēru par veiktajiem ieguldījumiem nosaka, pamatojoties uz sprostu pārbūves izmaksām atbilstoši dējējvistu skaitam:

Sprosta pārbūve

Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)

 

9,00

Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju

Šī aktivitāte paredz atbalstu tām saimniecībām, kurās dzīvnieku– liellopu, aitu, kazu un nobarojamo cūku, atšķirto sivēnu un sivēnmāšu ar sivēniem– novietnes ir aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas sistēmu, tās aprīkošanai ar trauksmes ierīci un rezerves ventilācijas nodrošināšanai, lai pamatsistēmas avārijas gadījumā garantētu pietiekamu gaisa apmaiņu un saglabātu dzīvnieku veselību un labsajūtu.

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 5 dzīvnieku vienībām

85

No 5,1 līdz 12 dzīvnieku vienībām

71

Vairāk par 12,1 dzīvnieku vienībām

165

Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

Šī aktivitāte paredz atbalstu ūdens apgādes sistēmas ierīkošanai vai atjaunošanai liellopiem, aitām, kazām un cūkām.

Kompensācijas apjoms artēziskā urbuma veikšanai– 5691 EUR, spices iedzīšanai– 1778 EUR, grodu akas ierīkošanai– 1423 EUR.

a) Ūdens apgādes nodrošināšana liellopiem (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 20 dzīvnieku vienībām

77

No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām

57

No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām

64

Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām

48

b) Ūdens apgādes nodrošināšana aitām un kazām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 2,0 dzīvnieku vienībām

768

No 2,1 līdz 5,0 dzīvnieku vienībām

492

No 5,1 līdz 10,0 dzīvnieku vienībām

303

Vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām

279

c) Ūdens apgādes nodrošināšana cūkām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

 

sivēnmātēm

atšķirtiem sivēniem

nobarojamām cūkām

Līdz 5 dzīvnieku vienībām

236

407

269

No 5,1 līdz 15 dzīvnieku vienībām

149

408

159

No 15,1 līdz 30 dzīvnieku vienībām

100

369

120

Vairāk par 30 dzīvnieku vienībām

85

376

115

Ja saimniecībā ir dažādu sugu dzīvnieki, tad kompensācijas apjomu katrai sugai rēķina proporcionāli attiecīgās sugas dzīvnieku vienību īpatsvaram kopējā saimniecības lielumā.

Atbilstošu sprostu ierīkošana jaunlopiem

Šī aktivitāte paredz noteiktiem parametriem atbilstošu sprostu ierīkošanu jaunlopiem– teļiem, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem.

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 20 dzīvnieku vienībām

92

No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām

92

No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām

100

Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām

100

Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Šī aktivitāte paredz cūku atnešanās boksu ierīkošanu, kā arī aizgaldu ierīkošanu atšķirtiem sivēniem.

a) Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm ar sivēniem

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 5 dzīvnieku vienībām

178

No 5,1 līdz 12 dzīvnieku vienībām

157

No 12,1 līdz 25 dzīvnieku vienībām

142

Vairāk par 25 dzīvnieku vienībām

85

b) Aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Līdz 7 dzīvnieku vienībām

1138

No 7,1 līdz 35 dzīvnieku vienībām

640

No 35,1 līdz 70 dzīvnieku vienībām

427

Vairāk par 70 dzīvnieku vienībām

250

Kompensācijas izmaksas kārtība

Ja kompensācija attiecas uz dzīvniekiem, maksājumu veic par dzīvniekiem, kas saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem atbalsta saņēmējam pieder iesnieguma iesniegšanas brīdī, tas ir, attiecīgā mēneša pirmajā datumā. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no dzīvnieku skaita.

Kompensācija kā starpposma maksājums pēc atbalsta pretendenta iesnieguma iesniegšanas ir izmaksājama 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas. Nākamā kompensācija 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas izmaksājama pēc tam, kad atbalsta saņēmējs LAD ir sniedzis pārskatu par starpposma maksājuma izlietojumu. Atlikušie 20 % izmaksājami pēc tam, kad saņemta kompetentās iestādes izziņa par atbilstību attiecīgajam standartam.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR, attiecīgais standarts jāsa­sniedz gada laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem ir no 25000– 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz divu gadu laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem pārsniedz 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz triju gadu laikā.

Ja veiktie ieguldījumi attiecas uz būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju, tad attiecīgais standarts jāsasniedz divu gadu laikā. Ja kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem pārsniedz 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz triju gadu laikā.

Detalizētu aprēķinu skatīt 14.pielikumā.

Ierobežojumi

Šī pasākuma ietvaros finansētie ieguldījumi nesaņem nekādu citu papildu finansējumu no valsts vai ES.

Ieviešanas laiks

Pasākumu sāk ieviest 2005.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot LAD nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumu). Informāciju par atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijām skatīt 12.3. un 12.4.apakšnodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna īstenošanas periodā 2004.– 2006.gadā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējam ir tiesības papildus saņemt vienoto platības maksājumu, pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem un atbalstu no citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem, izņemot to, ka šī pasākuma saistību izpildes laikā nevar pretendēt uz pasākuma “Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalstu. Pasākums ir cieši saistīts ar VPD 4.prioritātes pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”.

Gaidāmie rezultāti

Nr. p.k.

Rezultāti

2004.g.

2005.g.

2006.g.

1.

Minimālais atbalstīto saimniecību skaits gadā

2000

2500

3000

2.

Saimniecību skaits, kuras noteiktā jomā ir sakārtojušas ražošanu atbilstoši ES standartiem

0

1000

2750

3.

Atbalstīto saimniecību platība (ha)

48100

75250

90825

9.7. Tehniskā palīdzība

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu “Lauksaimniecība”, 33e pants.

Pamatojums

LAP pasākumu ieviešanā iesaistīto iestāžu administratīvā kapacitāte ir vitāli svarīga sekmīgas ES Latvijai kā vienai no dalībvalstīm piešķirtā atbalsta īstenošanas nodrošināšanā. Pasākums ietver tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu. Šie pakalpojumi ir nepieciešami, lai pamatotu ar LAP ieviešanu saistītās izmaksas.

Pasākuma mērķi

Šī pasākuma mērķi ir sniegt palīdzību jo īpaši programmas un to iespējamo turpmāko grozījumu ieviešanā un uzraudzībā. Pasākums aptver izmaksas saistībā ar LAP pārvaldību, ieviešanu, uzraudzību un finanšu kontroli. Atbalstāmās aktivitātes ietver projektu sagatavošanu, izvēli, novērtēšanu un uzraudzību. Pasākums aptvers arī izmaksas saistībā ar uzraudzības aktivitāšu organizēšanu, t.sk. izmaksas saistībā ar ekspertiem, un izdevumus auditam un pārbaudēm uz vietas, t.sk. izmaksas kontroli īstenojošajam personālam.

Atbalsta saņēmēji

Atbalsta saņēmēji attiecībā uz aktivitātēm šī pasākuma ietvaros ir Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Atbalstāmās aktivitātes

Atbalstu var saņemt par sagatavošanās, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles pasākumiem, kas nepieciešami lauku attīstības programmēšanas dokumentu īstenošanai

Pasākums ietver, jo īpaši:

a) pētījumus;

b) tehniskās palīdzības pasākumus, pieredzes un informācijas apmaiņu ar partneriem, atbalsta saņēmējiem un sabiedrību;

c) datorsistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un sadarbību pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas veikšanai;

d) novērtēšanas metožu uzlabošanu un praktisku informācijas apmaiņu šajā jomā;

e) pārraudzības informācijas sagatavošana un iesniegšana saskaņā ar Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komitejas dokumentu “Kopējie indikatori lauku attīstības programmēšanas pārraudzībai no 2000.-2006. gadam”.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Maksājumi saskaņā ar šo pasākumu tiek veikti saskaņā ar noteikumiem pat iepirkumu valsts vajadzībām. Aktivitātes šī pasākuma ietvaros nepārklāsies ar VPD 4.1.6. pasākumu “Vietējo rīcību attīstība” (“Leader +” veida pasākums) un 4.1.7. pasākumu “Apmācības”.

Atbalsta maksājumu saņemšanas veids un apjoms

Tehniskā palīdzība ietver izmaksas attiecībā uz:

a) pētījumiem: pētījumiem, kas atbalsta programmēšanas dokumentu sagatavošanu, aktivitāšu un pasākumu ieviešanu;

b) tehniskās palīdzības pasākumiem: t.i. ekspertu finansēšanu palīdzības vai konsultāciju sniegšanai Uzraudzības komitejai saistībā ar uzraudzības pasākumu ieviešanu un īstenošanu, atzinumu sniegšanu par programmas īstenošanu, amatpersonu un personāla apmācību u.tml.;

c) pieredzes apmaiņu un informācijas sniegšanu sadarbības partneriem un atbalsta saņēmējiem: t.i. semināriem, mācību braucieniem; potenciālajiem atbalsta saņēmējiem adresētai saziņai, informēšanas un publiskošanas kampaņām, t.sk. iespiešanas un izplatīšanas izmaksas u.tml.;

d) sabiedrības informēšanu: t.i. brošūru izdošanu un informēšanu par lauku attīstības programmām; informācijas kampaņas;

e) datorsistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un sadarbību pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas veikšanai (t.sk., personāla apmācību);

f) novērtēšanas metožu uzlabošanu un informācijas apmaiņu par sekmīgu praksi šajā jomā;

g) Uzraudzības komitejas sanāksmju izmaksām;

h) revīzijām un darbību pārbaudēm uz vietas, t.sk., automašīnu nomai un degvielas iegādei, kas attiecas uz Lauku attīstības plāna ieviešanu, administrēšanu, uzraudzību un kontroli;

i) algām, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas, valsts civildienesta ierēdņiem vai citām valsts amatpersonām, kas ar oficiālu kompetentās iestādes lēmumu uz laiku komandētas veikt uzdevumus, kā arī pārējiem darbiniekiem, ko nodarbina Komisijas Regulas Nr. 1685/2000 11.normas 2.1.punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Šis saraksts ir sastādīts, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem (Vadlīniju “Lauku attīstības pasākumu tehniskās anketas” pārejai no SAPARD uz pēciestāšanās lauku attīstības dokumentiem (2004.– 2006.).

Ieviešanas laiks

Šī pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā.

Administrēšana

Visus priekšlikumus attiecībā uz šo pasākumu novērtē Zemkopības ministrija.

Saistība ar citiem pasākumiem

Šis pasākums ir saistīts ar visiem pā­rējiem Plāna pasākumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti

2004

2005

2006

Veikto pētījumu skaits:

5

7

9

Īstenoto tehniskās palīdzības pasākumu, pieredzes un informācijas apmaiņas ar partneriem, atbalsta saņēmējiem un sabiedrību skaits

31

37

43

Izveidoto datorsistēmu pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas veikšanai skaits:

1

1

1

Izdarīto novērtēšanas metožu uzlabojumu un praktisku informācijas apmaiņu šajā jomā skaits:

17

18

19

Sagatavotās pārraudzības informācijas skaits

1

2

2

9.8. Lauku attīstības pasākumi Vienotajā programmdokumentā

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 35., 40., 41.pantu noteikti lauku attīstības pasākumi, kuru īstenošanu līdzfinansē ELVGF Vadības daļa un tie tiek iekļauti Vienotā programmdokumentā 4.prioritātes ietvaros. To detalizētu īstenošanas mehānismu nosaka Vienotā programmdokumenta programmas papildinājums:

- pasākums: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos;

- pasākums: Atbalsts jaunajiem zemniekiem;

- pasākums: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana;

- pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana;

- pasākums: Mežsaimniecības attīstība;

- pasākums: Vietējo rīcību attīstība (iniciatīvas “LEADER+” veida pasākums);

- pasākums: Apmācības.

Katrs no iepriekš minētiem pasākumiem ir tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Plāna pasākumiem (skat. 6.nodaļu). Vienotā programmdokumenta programmas papildinājumā katra pasākuma izklāstā ir ietverta informācija par atbalsta pretendentiem sniegtajām priekšrocībām vai ierobežojumiem gadījumos, ja pretendents saņem atbalstu kādā vai vairākos Plāna pasākumos.

10. Nepieciešamība pēc tehniskās palīdzības, apmācībām, pētījumiem un demonstrējumu projektiem Plāna īstenošanas nodrošināšanai

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 43.panta 1.punktu, šī Plāna pasākumu īstenošanas atbalstīšanai un plānoto rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai tiek piešķirts finansiāls atbalsts nepieciešamo pētījumu veikšanai, demonstrēšanas projektu īstenošanai un apmācībām, un Plāna īstenošanas tehniskai palīdzībai. Atbalsts tiek piešķirts sākot ar 2004.gadu, un par mērķa teritoriju ir noteikta visa Latvijas teritorija.

Ir veikti jau daudzi pētījumi, kuri tika galvenokārt tika īstenoti ar valsts subsīdiju atbalstu. Saistībā ar demonstrējumu projektiem ES tehniskās palīdzības programma Phare uzsāka savu atbalstu laikā no 1995.gada 1998.gadam. Vēlāk demonstrējumu projekti tika veikti ar valsts subsīdiju atbalstu.

Attiecībā uz apmācībām Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs atbild par lauksaimniecības personāla kvalifikāciju pilnveidošanas organizēšanu, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu starp centru un Zemkopības ministriju.

Ir būtiski pieminēt divpusējo sadarbības līgumu starp Latviju un Nīderlandi. Atsevišķi projekti tika atbalstīti pimsiestāšanās programmas “Palīdzība Latvijas Lauku attīstības plāna izstrādē Eiropas Kopienas atbalsta saņemšanai lauku attīstībai no ELVGF fonda” ietvaros.

10.1. Pētījumi

Finansiālajam atbalstam tiek noteiktas šādas pētījumu tēmu vadlīnijas:

a) ekonomiskā un sociālā attīstība Lauku teritorijās ar mērķi novērtēt pasākumu , īpaši “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, īstenošanas ietekmi uz Latvijas lauku teritorijas attīstību un izstrādāt priekšlikumus atbalsta politikas pilnveidošanai nākošajam programmas periodam;

b)vides daudzveidības saglabāšana un kvalitātes uzlabošana, lauku ainavu veidošana, vietējās izcelsmes ģenētisko resursu izpēte, bioloģiskās lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes attīstība u.c., ar mērķi attīstīt pasākumu “Agrovide” un palielināt tā nozīmi atbalsta politikā, veikt sagatavošanās darbus papildus atbalstāmo aktivitāšu ieviešanai nākošajā programmas periodā un sagatavot to atbalsta izmantotāju loku šī pasākuma ietvaros;

c) attīstības tendences lauku ekonomikā, Lauku uzņēmējdarbības attīstība un aktivitāšu dažādošanas iespēju apzināšana, ekonomiskās sadarbības attīstība uzņēmējdarbības attīstīšanai, lauku uzņēmēju preču (t.sk. amatnieku, lauksaimnieku, u.c.) un pakalpojumu tirgus pētījumi un kvalitātes uzlabošana ar mērķi pilnveidot īstenoto atbalsta politiku nākošajā programmas periodā, veikts pētījumus par tendencēm, kas palīdzēs novērtēt šī plāna īstenošanas rezultātus nodarbinātības jomā un noteikt vājās vietas;

d)produkcijas kvalitātes un noieta iespēju uzlabošana, ražošanas, pirmapstrādes un mārketinga procesa uzlabošana, tirgus pētījumi un jaunu produktu attīstība ar mērķi nodrošināt pieejamu informatīvo bāzi uzņēmējiem par lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un mārketinga procesa uzlabošanas iespējām šajā un nākošajās ES programmās;

e) vietējās iniciatīvas attīstīšana lauku iedzīvotāju sadarbības veicināšanai sociālajā un ekonomiskajā jomā ar mērķi novērtēt attīstības iespējas un pilnveidot atbalsta politiku vietējo kopienu attīstībā šajā un nākošajās ES programmās.

10.2. Apmācības

Apmācības ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šajā un turpmākajos programmas periodos izstrādājamo plānu īstenošanā. Tā prioritārais mērķis ir palīdzēt lauku iedzīvotājiem izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumiem vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā) un nodrošināt to, ka Plānā definētie rezultāti tiktu maksimāli sasniegti un katra pasākumu īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu.

10.3. Demonstrējumu projekti

Tā kā plāna ietvaros tiek sniegts atbalsts daudzās un Latvijas lauku iedzīvotājiem inovatīvās jomās, piemēram, agrovides pasākumos, tiek atbalstīti arī demonstrējumu projekti, kuru īstenošanas mērķis ir parādīt un konsultēt interesentus par darbības uzsākšanu šādās jomās. Kopējais pieļaujamais izmaksas uz demonstrējumu projektu nepārsniegs 100 000 EUR.

10.4. Tehniskās palīdzības nepieciešamība

Tehniskā palīdzība iekļauj izmaksas, kas saistītas ar:

- neatkarīgo ekspertu, ekspertu grupu un sadarbības partneru darbības finansēšanu, ja tas ir nepieciešams plāna vai noteiktu pasākumu īstenošanas mehānisma pilnveidošanā,

- plāna un pasākumu īstenošanas nepārtrauktu uzraudzības procesu, statistisko datu apkopošanu, kvalitatīvu analīzi un novērtējumu, un ikgadēju ziņojuma sagatavošanu par plāna īstenošanas efektivitāti, finansēšanu, sabiedrības informēšanas vajadzībām u.c.

11. Atbildīgās institūcijas

11.1. Zemkopības ministrija

Saskaņā ar Regulas 1257/1999 41.pantu par Plāna izstrādāšanu un īstenošanu ir atbildīga LR Zemkopības ministrija.

Zemkopības Ministrija pārrauga pasākumu īstenošanas procedūru izstrādi un ieviešanu Lauku atbalsta dienestā (turpmāk– LAD), nodrošina sarunas un veic saraksti ar Komisiju, kā arī atskaitās Komisijā, Uzraudzības Komitejā, Ministru kabinetā un informē sabiedrību par Plāna īstenošanas rezultātiem. Ja nepieciešams, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments sagatavo vai apkopo no citām organizācijām iesniegtos grozījumus un papildinājumus, lai iesniegtu tos Uzraudzības komitejā un Komisijā. Departaments pilda Plāna Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas un informē sabiedrību un Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas par Uzraudzības Komitejas vai Komisijas lēmumiem. Plāna īstenošanas laikā Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments piesaista ekspertus plāna pasākumu pilnveidošanai un pārrauga Plāna īstenošanas pastāvīgu uzraudzības veikšanu, kā arī ir atbildīgs par tehniskās palīdzības finansiālo līdzekļu apsaimniekošanu.

11.2. Lauku atbalsta dienests

Maksājuma aģentūras funkcijas veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais un ES līdzfinansēto pasākumu administrēšanai akreditētais Lauku atbalsta dienests. LAD nodrošina pasākumu administrēšanu, kontroli pār atbalsta nosacījumu izpildi un nepieciešamības gadījumā piemēro sankcijas. Kopā ar Zemkopības ministriju un piesaistītiem ekspertiem, LAD izstrādā Plāna īstenošanas procedūras, iesniedzamo iesniegumu veidlapas, informatīvos materiālus, kas domāti atbalsta pretendentu uzaicinājumam pretendēt uz atbalstu, kā arī pārējos papildu dokumentus, kas nepieciešami atbalsta administrēšanai, kontrolei un sankciju piemērošanai.

LAD atskaitās Zemkopības Ministrijai, Plāna Uzraudzības Komitejai, Komisijai par finansiālo līdzekļu izmantošanu, kā arī informē sabiedrību.

Ja nepieciešams, LAD sagatavo priekšlikumus Zemkopības Ministrijai par nepieciešamajām izmaiņām pasākumu administrēšanas, kontroles vai uzraudzības mehānismā, kā arī risina neskaidros jautājumus. LAD ir tiesīgs veikt grozījumus, informēt sabiedrību par šiem grozījumiem, kad ir saņemts apstiprinājums no Komisijas.

LAD nodrošina un uztur kopēju informācijas sistēmu centrālās un reģionālo pārvalžu darbam, kas kalpo Plāna pasākumu īstenošanas procedūru (t.sk. veikto grozījumu) vienādai interpretācijai, datu bāzes uzturēšanai un informācijas apmaiņai u.c.

7. attēls. LAD reģionālās pārvaldes

17.JPG (36984 bytes)

12. Plāna īstenošana, ietverot uzraudzību, novērtēšanu un sabiedrības informēšanu

12.1. Pasākumu īstenošanas koordinācija

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departaments ir atbildīgs par Plāna īstenošanas koordināciju. Katra Lauku attīstības departamenta nodaļa ir atbildīga par katru Plāna pasākuma īstenošanas koordināciju. Ja rodas neskaidrības plāna pasākumu īstenošanas gaitā, departaments ir atbildīgs par to novēršanu.

Pēc atbalsta pretendentu dokumentācijas izskatīšanas, kontroles un akceptēšanas pasākumos “Agrovide”, “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, “Atbalsts ražotāju grupām” LAD sagatavo ziņojumu ZM un Uzraudzības komitejai par atbalsta saņēmēju skaitu un prognozējamo nepieciešamo finansējumu atbalsta izmaksai gada beigās. Ja nepieciešams, LAD sadarbībā ar ZM sagatavo priekšlikumus Uzraudzības komitejai par finansējuma pārdali starp pasākumiem, ja kādā no pasākumiem finansējums tiek daļēji vai pilnībā neizmantots.

28. tabula. Pasākumu īstenošanu koordinējošās institūcijas

Pasākums

Maksājumu aģentūra

Par īstenošanu atbildīgā aģentūra

Agrovide

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

Atbalsts ražotāju grupām

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

Standartu sasniegšana

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments sadarbībā ar Veterināro un pārtikas departamentu

Tehniskā palīdzība

Lauku atbalsta dienests

ZM Lauku attīstības departaments

12.2. Uzraudzības komiteja

Atbilstoši Regulas Nr. 1257/1999 48.pantam Plāna īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas nolūkā ir izveidota Uzraudzības komiteja.

Uzraudzības komiteja tiek izveidota trīs mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas. Uzraudzības komiteja periodiski pārskata šajā Programmā paredzēto mērķu sasniegšanas virzību.

Uzraudzības komitejas galvenās funkcijas ir šādas:

- apstiprināt grozījumus Plāna pasākumos un sekot grozījumu atbilstībai eksistējošiem likumiem un procedūrām;

- novērtēt un apstiprināt ZM un LAD atskaites par Plāna pasākumu īstenošanu, pārskatīt un akceptēt LAD priekšlikumus par finansējuma pārdali starp pasākumiem attiecīgajā gadā;

- izskatīt ZM atskaites par plāna īstenošanas efektivitātes izvērtējumu;

- uzraudzīt un pārbaudīt darbu, kas sais­tīts ar plāna starpposma novērtējumu;

- sekot Plāna stratēģisko mērķu, prioritāšu un definēto rezultātu sasniegšanai;

- pārraudzīt Plāna pasākumu efektīvu īstenošanu;

- koordinēt pasākumus sabiedrības informēšanai par Plāna pasākumiem, un iespējamiem grozījumiem;

- sniegt Uzraudzības Komitejas viedokli ikgadējā ziņojumā;

- izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz darbībām, ko veic Maksājuma aģentūra, Vadības iestāde un citas valsts iestādes attiecībā uz Programmas īstenošanu.

Komitejas priekšsēdētājus un locekļus ieceļ un atceļ Ministru kabinets. Plāna Uzraudzības komiteju veido pārstāvji no Plāna īstenošanā iesaistītām atbildīgajām institūcijām un citiem sadarbības partneriem. Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrija, kura nodrošina informācijas apriti un tās publisko pieejamību. Uzraudzības komiteja tiekas 2 reizes gadā, un šo tikšanos laikā var tikt pieaicināti atšķirīgi sadarbības partneri kā eksperti izskatāmajos jautājumos.

Komiteja var izveidot darba drupas (kurā ir atļauts piedalīties ekspertiem, kas nav Komitejas locekļi), kas sagatavo Komitejai atskaites un ziņojumus dažādos jautājumos. Komiteja tieši neiejaucas programmas administrēšanā. Komitejas locekļiem jāpiedalās sanāksmēs un jāpilda Komitejas noteiktie uzdevumi. Visa informācija par sanāksmi tiek virzīta caur Zemkopības ministriju. Komisijas pārstāvji piedalās sanāksmēs kā padomnieki. Komitejas lēmumi tiek pieņemti ar savstarpēju piekrišanu. Ja šāda piekrišana netiek panākta, Komisija izlemj jautājumu par attiecīgā jautājuma atrisināšanai piemērojamo procedūru, t.sk. darba grupas izveidošanu šim nolūkam.

Tikšanās laikā Komiteja pieņem lēmumus, pamatojoties uz vienprātības principu, un Sekretariāts nosūta to rakstiskā veidā katram Komitejas loceklim.

12.3. Atbalsta maksājumu administrēšana pasākumu īstenošanā

12.3.1. Administrēšanas vispārējie principi

LAD kā Maksājumu aģentūra, sadarbojoties ar ZM Lauku attīstības departamentu kā Plāna pasākumu koordinējošo institūciju, ir katra Plāna pasākuma ietvaros atbildīga par:

a)administratīvo uzdevumu veikšanu:

- iesniegumu iesniegšanas izsludināšanu;

- atbalsta pretendentu un saņēmēju iesniegtās dokumentācijas izskatīšanu, kontroli un apstiprināšanu;

- līgumsaistību noteikšanu starp LAD un atbalsta saņēmējiem;

- informācijas apkopošanu par īstenojamo atbalsta pasākumu rezultātiem saskaņā ar Plānā un ES vadlīnijās noteiktajiem indikatoriem;

- informācijas nodrošināšanu Plāna īstenošanas efektivitātes novērtēšanai pastāvīgas uzraudzības veikšanai.

b)atbalsta izmaksāšanas uzdevumu veikšanu:

- maksājuma apstiprināšanu;

- maksājuma veikšanu;

- saistību un maksājumu uzskaiti.

LAD uzsāk atbalsta pretendentu iesniegumu un nepieciešamo dokumentu pieņemšanu atbalsta saņemšanai (iesniedzamo dokumentu sarakstu pretendēšanai uz atbalstu pasākumos skatīt 10. pielikumā), veic iesniegto dokumentu kontroli, apstiprina atbalsta maksājumu piešķiršanu atbalsta saņēmējiem saskaņā ar katra pasākuma nosacījumiem.

LAD maksājumi atbalsta saņēmējiem ir veicami valsts valūtā. LAD veic uzskaiti par katru maksājumu un nodrošina atbalsta saņēmēju iesniegto maksājumu pieprasījumu savlaicīgu apstrādi. Pārskaitījums tiek veikts tieši uz atbalsta gala saņēmēja kontu. Par katru veikto maksājumu LAD veic uzskaiti, kurā iekļauj informāciju par summu valsts valūtā. Tiek atbalstīti tikai maksājumu pieprasījumi, kas pārsniedz 50 EUR.

Valūtas maiņas kursa svārstību risku uzņemas Latvijas Republika. Izmaksas saistībā ar valūtas maiņas kursa svārstības netiek finansētas no ELVGF.

Pasākumam “Agrovide” un pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” atsauces platība ir tāda pati attiecībā uz vienoto platības maksājumiem.

Labas saimniekošanas prakses noteikumi attiecībā uz Agrovides pasākumiem un Mazāk labvēlīgiem apvidiem tiek pārbaudīti saskaņā ar Komisijas vadlīniju dokumentu VI/10535/99 Rev.7. Noteikumi nepieciešamības gadījumā tiek pārbaudīti ar informācijas apmaiņas palīdzību starp attiecīgām institūcijām.

Neskaidrību gadījumā LAD sazināsies ar pretendentu, nosūtot vēstuli. Pretendentam ir pienākums atbildēt uz saņemto LAD vēstuli 14 dienu laikā no vēstules saņemšanas. Ja atbalsta pretendents bez attaisnojoša iemesla neatbilst uz LAD vēstulēm, tad attiecīgā pasākuma atbalsts pieteicējam tiek noraidīts.

12.3.2. Katra pasākuma administrēšanas specifika

Agrovide

Visiem apakšpasākumiem saistošās prasības:

Ja atbalstam pieteiktā platība palielinās, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu vismaz uz tādiem pašiem noteikumiem.

a)Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Atbalsta pretendents iesniedz LAD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) vienlaicīgi ar iesniegumu uz vienotajiem platības maksājumiem.

Ik gadus atbalsta saņēmējam ir pienākums līdz noteiktam termiņam iesniegt LAD informāciju (sertifikātu vai izziņu kopijas) par sertificējamo platību par kārtējo gadu.

b)Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā).

Ja atbalsta saņēmējs vēlas 5 gadu laikā palielināt platību, kurā tiek veikta agrovides aktivitāte saskaņā ar šī apakšpasākuma nosacījumiem, atbalsta saņēmējs iesniedz LAD jaunu iesniegumu par papildu platību, ievērojot iepriekš minēto pieteikšanās kārtību un laiku.

c)Buferjoslu ierīkošana

Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā).

d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Atbalsta saņemšanai šī apakšpasākuma ietvaros pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā), kas apliecina subsidējamā dzīvnieka atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Ja dzīvnieks ir likvidēts sakarā ar īpašiem apstākļiem, ko apliecina veterinārārsta izsniegtā izziņa, atbalsta saņēmējam ir jāinformē LAD un VCIDAC. Ja kārtējā gada laikā ir pieaudzis dzīvnieku skaits, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) vienlaicīgi ar iesniegumu uz vienotajiem platības maksājumiem. Ja apsaimniekotajā platībā ir apvidi ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem saskaņā ar 2. mērķa grupu, pretendents iezīmē lauku bloku kartē attiecīgo platību. Atbalsta maksājums tiek izmaksāts vienlaicīgi ar vienotajiem platības maksājumiem.

Ja atbalstam pieteiktā platība palielinās, atbalsta saņēmējs iesniedz jaunu iesniegumu vismaz uz tādiem pašiem noteikumiem.

Priekšlaicīgā pensionēšanās

a) Saimniecības atdevējs un strādnieks

Atbalsta pretendents iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā) apstiprināšanai LAD līdz noteiktajam datumam. Pozitīva vērtējuma gadījumā LAD slēdz vienošanos ar pensijas pretendentu– saimniecības īpašnieku– par pensijas piešķiršanu no brīža, kad tiek iesniegti juridiski dokumenti par īpašuma tiesību maiņu (īpašuma pirkuma līgums, īpašuma dāvinājuma līgums).

LAD informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (turpmāk VSAA) par saistībām ar priekšlaicīgās pensijas saņēmēju. Uz savstarpējās sadarbības līguma pamata VSAA informē LAD par priekšlaicīgās pensijas saņēmēja iekļaušanu nacionālajā pensijas shēmā un nosūta nacionālās pensijas ikmēneša izmaksājamās summas apjomu.

LAD informē priekšlaicīgās pensijas saņēmēju mēnesi pirms valsts pensijas vecuma sasniegšanas par ikmēneša izmaksājamās priekšlaicīgās pensijas apjoma samazinājumu par valsts vecuma pensijas apmēru. Pārejas periodā pārmaksātā summa tiek ieturēta no priekšlaicīgās pensijas izmaksām pēc tam, kad saņemta informācija no VSAA par valsts pensijas piešķiršanu un izmaksājamo valsts pensijas apmēru. Ieturējumi nedrīkst pārsniegt 70% no mēnesī izmaksājamās priekšlaicīgās pensijas summas. Ja valsts pensijas apmērs pārsniedz priekšlaicīgās pensijas apmēru, tad atbalsta saņēmējs atmaksā LAD pārmaksāto priekšlaicīgās pensijas summu par tiem mēnešiem, kuros ir saņemta arī valsts pensija.

b) Saimniecības saņēmējs

Kopā ar priekšlaicīgās pensijas saņemšanas pretendenta iesniegtajiem dokumentiem LAD izskata saimniecības saņēmēja dokumentus (skat. 10.pielikumā), novērtē komercdarbības plānu saņemtās saimniecības attīstībai turpmāko 5 gadu laikā un pozitīva vērtējuma gadījumā slēdz vienošanos ar saimniecības saņēmēju ne mazāk kā uz 5 gadiem. LAD apstiprina priekšlaicīgās pensijas piešķiršanu sākot ar nākošo mēnesi pēc saimniecības pārņemšanas, ko apliecina juridiski pamatoti dokumenti. Ik gadus saimniecības saņēmējs iesniedz LAD ziņojumu par saimniecisko darbību pārskata gadā un iepriekšējā noslēgtā gada pārskatu vai ienākumu deklarāciju (kopiju) ar VID atzīmi par saņemšanu.

Atbalsts ražotāju grupām

Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā). LAD ar atbalsta saņēmēju vienojas par atbalsta piešķiršanu uz pieciem gadiem, ieskaitot pieteikšanās gadu. Atbalsta saņēmējs LAD iesniedz kārtējā gada atzīšanas komisijas atzinumu par atbilstību ražotāju grupai, kā arī iepriekšējā noslēgtā gada pārskatu saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija).

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Atbalsta pretendents LAD iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10. pielikumā). LAD ar atbalsta saņēmēju vienojas par atbalsta piešķiršanu uz pieciem gadiem, ieskaitot pieteikšanās gadu. Saimniecības attīstības plāna izvērtēšanas procesā LAD ir tiesīgs piesaistīt attiecīgās nozares ekspertus. Atbalsta saņēmējs ik gadus LAD iesniedz pārskatu par pārskata gadā veiktiem darbiem saskaņā ar iepriekš iesniegto saimniecības attīstības plānu un pārskata gada ienākumu deklarāciju “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” (kopija) saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar VID atzīmi par saņemšanu vai iesniegt gada pārskatu. Ja atbalsta saņēmējs vēlas veikt grozījumus saimniecības attīstības plānā, viņam tās ir jāsaskaņo ar LAD.

Atbilstība standartiem

Atbalsta pretendents iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā). LAD izskata dokumentus, apstiprina atbalstu un vienojas ar atbalsta saņēmēju par kompensācijas izmaksāšanu sākot no nacionāli atzītas kompetentas institūcijas atzinuma, ka attiecīgajā jomā ES standarti saimniecībā ir sasniegti, iesniegšanas brīža. Atbalsta saņēmējs ik gadu LAD iesniedz atskaiti par pārskata gadā veiktajiem darbiem saskaņā ar iepriekš iesniegto standartu sasniegšanas plānu.

12.4. Kontrole un sankcijas

12.4.1. Kontroles un sankciju vispārējie principi

LAD kā Maksājumu aģentūra veic atbalsta saņēmēju kontroli saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 2.nodaļas 6.sadaļā noteiktām prasībām un, ja nepieciešams, piemēro soda sankcijas. LAD veic gan administratīvo kontroli, gan pārbaudi uz vietas.

LAD veic administratīvo kontroli attiecībā uz visiem iesniegtajiem iesniegumiem. Administratīvā kontrole ir vispusīga un ietver pēc nepieciešamības kontrolpārbaudes ar integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas datiem. Veiktās kontroles tiek dokumentētas uz detalizētām un standartizētām kontroles lapām. Ja nepieciešams, LAD kontroles procesā no kompetentām iestādēm (nacionālajām un ES) piesaista ekspertus.

Ja tiek konstatēts, ka atbalsta pretendents sniedzis nepatiesu informāciju rupjas neuzmanības dēļ, tas attiecīgajā kalendārajā gadā tiek izslēgts no visiem lauku attīstības pasākumiem atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1257/1999 attiecīgajai sadaļai.

Ja nepatiesa informācija sniegta tīši, atbalsta saņēmējs tiek izslēgts arī attiecībā uz nākamo kalendāro gadu.

Iepriekšminētās sankcijas tiek piemērotas, neņemot vērā citas nacionālajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

LAD ir tiesīgs prasīt atbalsta pretendentam iesniegt dokumentus katru gadu, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli par atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi un aptvertu plašāku atbalsta pretendentu loku.

Saskaņā ar 69.pantu (Komisijas Regula Nr. 817/2004) LAD veic pārbaudi uz vietas atbalsta pretendentu saistību pastāvēšanas laikā, aptverot vismaz 5% no kopējā atbalsta pretendentu skaita.

Pārbaude uz vietas aptvers vismaz 5% atbalsta pretendentus gadā un LAP paredzētos visa veida lauku atbalsta pasākumus29. Uz vietas pārbaudāmie pretendenti tiek noteikti, balstoties uz riska analīzi un pietiekami pārstāvošas izlases elementiem saskaņā ar Komisijas 2001.gada 11.decembra Regulas (EK) Nr. 2419/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92, (turpmāk– Regula Nr. 2419/2001) 19.pantu. Kontroles aptver visas atbalsta pretendenta saistības un pienākumus, kuras var pārbaudīt pārbaudes uz vietas laikā30. Visi pārbaudes rezultāti tiek dokumentēti. Ja nepieciešams, kontroles procesā LAD iesaista attiecīgos jautājumos kompetentu (nacionālā vai ES līmeņa) institūciju ekspertus. Pārbaudi uz vietas un administratīvo kontroli veic atšķirīgas personas.

Ja tiek pārkāpti atbalsta saņemšanas nosacījumi kādā no pasākumiem, LAD saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 73.pantu ir tiesīgs piemērot 11.pielikumā noteiktās sankcijas:

- samazināt kārtējā vai arī nākamo gadu atbalsta maksājumus vienā vai vairākos pasākumos;

- pārtraukt atbalsta maksājumus uz gadu vai ilgāk attiecīgajā pasākumā vai visos pasākumos, kuros atbalsta pretendents ir apstiprināts atbalsta saņemšanai;

- pārtraukt saistības attiecīgajā pasākumā vai visos pasākumos, kuros atbalsta pretendents saņem atbalstu;

- pārtraukt saistības attiecīgajā pasākumā un likt atmaksāt saņemto atbalstu, kā arī izslēgt no atsevišķiem vai visiem atbalsta pasākumiem turpmākos gadus.

Papildus LAD kontrolēm nacionālajos tiesību aktos noteiktās kompetentās institūcijas veic ikgadējas kontroles par nacionālajos tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu atbalsta pretendenta saimniecībā. Institūcijas informē LAD par savās kontrolēs konstatētajiem pārkāpumiem.

LAD izvērtē gan savu kontroļu rezultātā iegūto, gan kompetentu institūciju sniegto informāciju un nepieciešamības gadījumā piemēro attiecīgās sankcijas, kuras ir noteiktas LAP 11.pielikumā un kuras ir stājušās spēkā sākot ar brīdi, kad Plāns ir apstiprināts Komisijā un ir izsludināta pieteikšanās uz atbalstu Plāna pasākumu ietvaros.

12.4.2. Labas saimniekošanas prakses kontrole

Attiecībā uz LSP kontroli Maksājumu aģentūrai jāizveido īpaša kontroles sistēma, kas ietver:

1) tādu pārbaudāmu nosacījumu ieviešanu, ko var pārbaudīt uz vietas. Atbalsta pretendents tiek informēts par LSP nosacījumiem.

2) pārbaudes uz vietas:

– pārbaužu uz vietas veicēju apmācība– Maksājumu aģentūras inspektori ir attiecīgi apmācīti, lai spētu konstatēt LSP nosacījumu pārkāpumus.

– pārbaužu laikā inspektors aizpilda kontroles ziņojumu, kurā ietverti visi LSP nosacījumi. Turklāt inspektors informē attiecīgāskompetentās iestādes, ja rodas aizdomas, ka atbalsta pretendents neievēro LSP prasības. Kompetentā iestāde veic pārbaudi un par tās rezultātiem informē LAD. Atbalsts netiek izmaksāts pirms kompetentās iestādes pārbaudes rezultātu paziņošanas LAD.

– Visaptverošas pārbaudes tiek veiktas visiem atbalsta pretendentiem, kuri tiek izvēlēti pārbaužu veikšanai uz vietas.

3) administratīvās pārbaudes

- atbalsta pretendenta apņemšanās– atbalsta pretendents apliecina, ka viņam ir zināmi LSP noteikumi un ka viņš tos ievēro.

– savstarpējās informācijas sistēma– ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei ir pienākums paziņot LAD par konstatētajiem pārkāpumiem.

– Iespējas gadījumā administratīvo pārbaužu ietvaros tiek pārbaudīti jaunākie kompetento iestāžu izsniegtie sertifikāti.

12.4.3. Katra pasākuma kontroles un sankciju specifika

Agrovide

Ja atbalsta pretendents nodod visu saimniecību vai tās daļu citai personai saistību periodā, kas ir atbalsta piešķiršanas nosacījums, saimniecības saņēmējs ir tiesīgs pārņemt saistības uz atlikušo saistību periodu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Komisijas Regulas Nr. 817/2004 36.pantā paredzētā saņemtā atbalsta atmaksa nav piemērojama tikai tādā gadījumā, ja pretendents saimniecību nodod citai personai laika posmā, kad spēkā ir saistības, bet saistību pārņēmējam nav iespējas šīs saistības pārņemt uz atlikušo laika posmu.

a) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32(1) pantu.

Ja atbalsta pretendents izbeidz bioloģiskās lauksaimniecības metožu piemērošanu lauksaimnieciskajā darbībā, atbalsta pretendents kārtējā gadā nesaņem atbalstu. Atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par katru pārejas gadu attiecīgajām platībām tikai vienu reizi.

b) Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32 (1) pantu.

Ekstensīvās noganīšanas gadījumā LAD salīdzina pretendenta iesniegto informāciju par lopu skaitu saimniecībā ar VCDIAC reģistrēto.

c) Buferjoslu ierīkošana

Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32 (1) pantu.

d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

LAD izskata visus iesniegtos pirmā gada un kārtējā gada iesniegumus un veic kontroli par dzīvnieku skaitu un piederību atbalsta pretendentiem, izmantojot VCIDAC reģistrā esošo informāciju, kā arī pārbaudes uz vietas.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Platību pārdeklarācijas gadījumā LAD piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 2419/2001 32(1) pantu.

Atbalsts ražotāju grupām

LAD izskata visus iesniegtos iesniegumus un veic kontroli par atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi. Vērtēšanas kritērijs kārtējā gada atbalsta saņemšanai ir ražotāju grupu atzīšanas komisijas atzinums par atbalsta saņēmēja atbilstību ražotāju grupas kritērijiem. Ja ražotāju grupa ikgadējā atzīšanas procesā netiek atzīta, līgumsaistības starp LAD un atbalsta saņēmēju saglabājas, taču attiecīgā gada atbalsta maksājums saskaņā ar pasākuma nosacījumiem netiek izmaksāts.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Ceturtajā un piektajā gadā pēc pirmā atbalsta maksājuma saņemšanas gada LAD veic kontroli (t.sk. pārbaudi uz vietas), novērtējot saimnieciskās darbības rezultātu atbilstību iesniegtajam saimniecības attīstības plānam un atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Vērtēšanas kritērijs saimnieciskās darbības sekmīgai attīstībai trīs atbalsta saņemšanas gadu laikā ir gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā vai komersanta gada pārskatā uzrādīto saimnieciskās darbības ieņēmumu pieaugums par 30%.

Standartu sasniegšana

LAD veic kontroli (t.sk. pārbaudi uz vietas), novērtējot veikto darbu ES standartu sasniegšanā atbilstību iesniegtajam standartu ieviešanas plānam un atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi. Vērtēšanas kritērijs ir nacionālā līmenī atzītas kompetentas valsts institūcijas atzinums par attiecīgā ES standarta sasniegšanu saimniecībā un/vai atzinums, ka veiktie darbi ir bijuši saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

LAD veic kontroli par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un piederību atbalsta saņēmējam, izmantojot VCIDAC reģistrā esošo informāciju, kā arī pārbaudes uz vietas.

12.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 4. nodaļas 48 (2).pantu un Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 61.pantu Latvijai un Komisijai ir jānodrošina Plāna īstenošanas uzraudzība, kura tiek veikta balstoties uz saskaņotām procedūrām. Uzraudzība ietver iepriekš noteiktu un saskaņotu fizisko un finansiālo indikatoru apkopošanu, izvērtēšanu un gala ziņojuma izstrādi iesniegšanai Komisijā un sabiedrības informēšanai. Ikgadējam ziņojumam ir jāietver šāda informācija:

- jebkuri grozījumi nosacījumos, kuri attiecas uz pasākumu īstenošanu;

- galvenās sociāli ekonomiskās attīstības tendences vai izmaiņas nacionālā, reģionālā vai sektoriālā politikā;

- progress pasākumu un prioritāšu darbībā un vispārējo mērķu sasniegšanā, izmantojot kvantitatīvos indikatorus;

- Zemkopības ministrijas un Uzraudzības komitejas veiktie pasākumi Plāna pasākumu īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai šādos jautājumos: pasākumu uzraudzība, finansu kontrole un novērtēšana, datu apkopošanas un apstrādes procedūras, kopsavilkums par galvenajām problēmām pasākumu īstenošanā un veiktajiem pasākumiem to likvidēšanā;

- Veiktās aktivitātes, kas nodrošina atbilstību ES politikām.

Lai izveidotu efektīvu uzraudzības sistēmu, kura kalpotu par novērtēšanas informācijas bāzi, Zemkopības ministrija kopā ar Lauku atbalsta dienestu un piesaistītiem ekspertiem izveido indikatoru sarakstu datu vākšanai. Indikatoru sarakstā tiek iekļauti Komisijas vadlīnijās un Plāna pasākumu un prioritātes līmenī noteiktie un papildu identificētie indikatori, kuri nepieciešami plāna mērķu sasniegšanas kvalitatīvai novērtēšanai.

Lai nodrošinātu novērtēšanas procesa veikšanu saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 62.pantu, tiek iesaistīti neatkarīgie nacionālie eksperti, kuriem ir pieredze šādu darbu veikšanā un kuriem savas kompetences ietvaros ir pieeja indikatoriem un papildu informācijai. Ekspertu sagatavotam novērtējumam ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija konsultējoties ar Zemkopības ministriju. Tā kā par Plāna īstenošanu ir atbildīga Zemkopības ministrija, tai ir jānodrošina atbilstošus finansiālos līdzekļus novērtēšanas procesā, uzraudzības rezultātu un papildu informācijas pieejamību, ja nepieciešams.

Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 63.pantu, pirms iesniegšanas Komisijā Zemkopības ministrija nodrošina Plāna Ex-ante novērtēšanu, kurā tiek novērtēta Plāna un pasākumu īstenošanas mehānisma kvalitāte, atbilstība ES politikai, noteiktas galvenās problēmas un doti priekšlikumi plāna un īstenošanas mehānisma uzlabošanai.

Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 817/2004 5.nodaļas 64.pantu, Zemkopības ministrija nodrošina Plāna īstenošanas Ex-post novērtēšanu programmēšanas perioda beigās. Gan Ex-ante, gan Ex-post novērtēšanā Zemkopības ministrijai ir jāpiesaista šādā novērtēšanā kompetenti eksperti.

12.6. Sabiedrības informēšana

Sabiedrības informēšanai par šī Plāna pasākumiem ZM 2003.– 2006.gadā īsteno informēšanas stratēģiju, kurā līdz 2004.gada vidum caur LAD reģionālām pārvaldēm, masu saziņas līdzekļiem, darba un apmācību semināriem reģionos, dažādām konsultāciju organizācijām, pašvaldībām un aģentūrām u.c. sadarbības partneriem informē sabiedrību par 2004.-2006.gada izvēlēto Plāna pasākumu būtību, īstenošanas mehānismiem, kontroli un potenciālo atbalsta saņēmēju finansiālo ieguvumu, iesaistoties katrā pasākumā, kā arī izmaiņas nacionālā atbalsta politikā finansētajos pasākumos. ZM informē sabiedrību par šī programmas perioda galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem un ieskicē arī nākošā programmas perioda mērķus, iespējamo katra Plāna pasākumu attīstību. Lai potenciālie atbalsta saņēmēji būtu spējīgi izmantot atbalstu jau šī perioda pirmajā gadā un Plāna īstenošanai piešķirtās finanses būtu izmantotas efektīvi, tiek atbalstīta konsultāciju dienestu aktīva darbība reģionos tādos veidos, kā katra interesenta un potenciālā atbalsta saņēmēja:

- ekonomiskā ieguvuma izvērtēšana, iespējamo problēmu noteikšana un risinājuma nodrošināšana viņa saimniecības/ komercdarbības attīstīšanas sekmēšanai;

- informēšana par tiesību aktiem, saistībām un to neizpildes sekām katra plāna pasākuma ietvaros;

- atbalsta pieejamība citos pasākumos, kurus līdzfinansē citi ES fondi vai kuri tiek finansēti tikai no nacionālā budžeta;

- citiem jautājumiem, kas saistīti ar katra interesenta un potenciālā atbalsta saņēmēja iespēju novērtēšanu un izmantošanu 2004-2006. gada periodā.

Kopš 1999.gada Zemkopības ministrijas mājas lapā (http://www.zm.gov.lv) ir brīvi pieejama visa informācija, kas saistīta ar tiesību aktiem, atbalsta politiku un finansējumu. Katram sabiedrības loceklim ar šīs mājas lapas palīdzību ir iespēja izteikties, dot priekšlikumus, ziņot par problēmām, piedalīties diskusijā. Lielākais nacionālā līmeņa periodiskais izdevums lauku iedzīvotājiem “Lauku Avīze” un citi laikraksti un žurnāli regulāri publicē informāciju par šo plānu.

No 2004.gada līdz 2006.gada beigām galvenais uzsvars tiek likts uz atbalsta pretendentu apmācīšanu, konsultēšanu un informēšanu par papildus iespējām, grozījumiem pasākumu procedūru elementos, ja tādus Plāna Uzraudzības komiteja ir akceptējusi plāna pasākumu īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai. Taču joprojām notiek sabiedrības informēšana par plāna pasākumu īstenošanas gaitu un jaunu pretendentu piesaistīšana un konsultēšana atbalsta saņemšanai.

Veicot plāna īstenošanas starpposma novērtēšanu, ZM informē sabiedrību par plāna īstenošanas gaitu, par reāli sasniegtajiem rezultātiem plāna īstenošanas procesam noslēdzoties 2007.gada janvārī.

13. Sociālo partneru iesaistes rezultāti

Formulējot plāna īstenošanas stratēģiju un izvirzot īstenojamos pasākumus, ZM konsultējās ar Komisiju un sadarbības partneriem ES, visiem sadarbības partneriem Latvijā (skatīt 8.pielikumu)gan politikas veidošanas līmenī, gan administratīvā, gan nevalstisko organizāciju un potenciālo atbalsta izmantotāju līmenī. Tika veikta aptauja vietējo pašvaldību līmenī, iesaistot lauku uzņēmējus un citus lauku iedzīvotājus prioritāro pasākumu izvēlei.

Visi konsultāciju procesa un veikto aptauju rezultāti tika ņemti par pamatu Plāna izstrādāšanā.

Plāna pasākumu īstenošanas mehānisma izveidei darbojās 10 grupas, no kurām 5 bija pasākumu līmenim un 5 bija pasākuma “Agrovide” apakšpasākumu līmenim. Katrā no grupām bija iesaistīti specifisko jautājumu eksperti, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, pasākumus administrējošās un ekspertīzes institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrība. Katra darba grupa strādāja pie viena Plāna pasākuma (“Agrovides” pasākumā–pie apakšpasākuma) un viena horizontālā līmeņa grupa– pie visu pasākumu administrēšanas procesa pilnveidošanas. Pasākuma izstrādes procesā katra darba grupa tikās 6 reizes. Periodā starp darba grupu tikšanās, iesaistītie pārstāvji konsultējās ar citiem, tādējādi aptverot arvien lielāku un neklātienē iesaistītu sabiedrības daļu.

Pēc Plāna pirmā projekta izstrādes tas tika publicēts sabiedriskai apspriešanai. Visi saņemtie priekšlikumi tika apkopoti, izvērtēti un iekļauti Plānā. Plāna uzlabošanas procesā tika iesaistīti ārzemju eksperti (Nīderlandes valdības finansēts projekts Latvijas Lauku attīstības plāna izstrādei), kuri veica Plāna pirmā projekta izvērtēšanu, sagatavoja konkrētus priekšlikumus, kas kopā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem tika iekļauti Plāna otrajā projekta. Plāna otrais projekts tika iesniegts Ex-ante novērtēšanai un pēc tās sagatavotie priekšlikumi iestrādāti Plānā (skatīt 20.pielikumu). Dokuments tika nosūtīts Ministru kabinetam un pēc tā akceptēšanas nosūtīts Komisijai.

“Agovides” pasākums ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Jau sagatavojot SAPARD ietvaros ieviešamo agrovides pasākumu, lielu ieguldījumu veica Latvijas dabas fonds, radot pamatu turpmākai programmēšanai saskaņā ar Lauku attīstības plānu. Pasākumi ir pārrunāti Lauksaimniecības un vides aizsardzības konsultāciju padomi. Šīs padomes sastāvā ietilpst Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, tādu lauksaimnieku organizāciju un vides organizāciju pārstāvji, kā piemēram, Pasaules dabas fonds, Latvijas dabas fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība u.tml.

Plāna īstenošanas laikā sociālajiem partneriem ir visnozīmīgākā loma, pamatojoties uz šādiem uzdevumiem:

- savas kompetences ietvaros iesaistīties un palīdzēt LAD un ZM efektīvāk īstenot plāna mērķus, savas kompetences ietvaros iesaistīties plāna īstenošanas procesā;

- palīdzēt informēt un konsultēt lauku iedzīvotājus (atšķirīgas mērķa auditorijas) par atbalsta pieejamību vai grozījumiem;

- pārstāvēt atšķirīgu mērķa grupu intereses lēmumu pieņemšanas procesā (īpaši Plāna Uzraudzības komitejā);

- savstarpēji sadarbojoties un iesaistot plašāku sabiedrību, apkopot priekšlikumus par uzlabojumiem vai nepilnību likvidēšanu pasākumu īstenošanas mehānismā un turpmāk informēt sabiedrību par iespējamiem grozījumiem pasākumu īstenošanā;

- nodrošināt lauku iedzīvotāju apmācību un konsultēšanu pretendēšanā uz atbalstu, tā efektīvākā izmantošanā un atskaišu sniegšanā par atbalsta izmantošanu.

14. Līdzsvars jeb saskaņotība starp dažādiem atbalsta pasākumiem

Finansējuma sadalījums starp pasākumiem tiek argumentēts, balstoties uz šādiem apsvērumiem: administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā; lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti atbalsta saņemšanas iespēju izmantošanā katrā no pasākumiem; katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (skat. 29.tabulu).

Tā kā daudzi Plāna pasākumi līdz 2004. gadam nacionālajā atbalsta politikā nav tikuši īstenoti (skat. 5.4.nodaļu) un to mehānismi administratīvi un institucionāli ir apgūstami pakāpeniski, 2004.-2006. gada periodā katrs pasākums tiek uzsākts ar noteiktu datumu. Līdzekļu piešķiršanas nozīmi un sadalījumu starp pasākumiem un tā izmaiņas pa gadiem nosaka reāli iespējamā pasākuma īstenošanas uzsākšanas administratīvā un uzraudzības kapacitāte, ierobežotā lauku uzņēmēju absorbatīvā kapacitāte, lielas sabiedrības daļas salīdzinoši mazā pieredze ES līdzfinansētu pasākumu apgūšanā, īstermiņa aktuālo vajadzību risinājuma optimālākie varianti, lai nodrošinātu ilgtermiņa efektu uz kopējo lauku attīstību.

LAD kā maksājuma aģentūra administrēs 21 ES līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kā arī pārējās atbalsta shēmas lauksaimniecības un tirgus politikas ietvaros, līdz ar to ir nepieciešams veidot racionālus un vienkāršus pasākumu īstenošanas mehānismus. Tādēļ Plāna pasākumos, kuri ir līdzīgi līdz šim īstenotajām nacionālajām atbalsta shēmām (“Atbalsts ražotāju grupām”; “Agrovide:Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Agrovide:Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana”), procedūru veidošanā un ieviešanā LAD var izmantot iepriekšējo gadu pieredzi. Pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” un “Agrovide:Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” īstenošana ir cieši saistīta ar vienotajiem platības maksājumiem, kas ne tikai ļauj racionalizēt atbalsta administrēšanas mehānismu un vienkāršot līdzekļu pieejamību lauku uzņēmējiem, bet arī nodrošina atbalsta piešķiršanu tiem lauksaimniekiem, kuri domā attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.

Pasākumu “Agrovide:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Agrovide:Buferjoslu ierīkošana un “Tehniskā palīdzība” īstenošanas mehānisma izveidei tiek izmantoti SAPARD īstenošanas laikā izveidotie, taču neieviestie pasākumi: “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” un “Lauksaimniecības noteces samazināšana” un “Tehniskā palīdzība”.

Jaunas atbalsta administrēšanas un kontroles shēmas ir jāveido pasākumiem “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, “Standartu sasniegšana”, “Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

Maksājumiem par platību šī plāna īstenošanas periods ir jāuzskata par atskaites/ bāzes gadiem, kuru laikā tiek ieviesta datu bāzes un datu apstrādes sistēma un uzsākta zemes izmantošanas veidu reģistrācija sadalījumā pa kultūraugiem katra atbalsta saņēmēja apsaimniekotajā platībā un atbilstošie platību maksājumi.

Vērtējot finansiālo sadalījumu un līdzsvaru starp visiem ELVGF līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem, vislielākais finansējuma īpatsvars (skat. 30.tabulu) tiek novirzīts saimnieciskās darbības attīstībai (Plāna 1. prioritātē iekļautie pasākumi), īpaši uzņēmējdarbību veicinošu projektu īstenošanai.

Neskatoties uz to, ka “Agrovide” pasākums ir ļoti nozīmīgs gan Latvijā, gan citās valstīs, finansiālais ieguldījums un tā ikgadējais pieaugums šī pasākuma īstenošanai 2004.-2006. gada programmas periodā ir salīdzinoši neliels, salīdzinot ar pasākumu “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”. Finansējums “Agrovide” apakšpasākumiem būtiski pieaugs nākošajā programmas periodā. Būs palielināta kapacitāte (ekspertu kvalitātes un skaita pieaugums) vides plānošanā, administrēšanā un uzraudzībā, iegūta pirmā pieredze agrovides prasībām atbilstošā saimniekošanā un būs apzinātas, reģistrētas datu bāzē Latvijas bioloģiski daudzveidīgās dabas vērtības, zemes apsaimniekotāji būs informēti par to atrašanos viņu zemēs un viņi būs apguvuši prasmes to apsaimniekošanā. Agrovide” pasākumā atbalstāmās aktivitātes tiks papildinātas, un katrai no tām tiks izveidots atbalsta administrēšanas un uzraudzības mehānisms.

Pārzinot sociāli ekonomisko situāciju Latvijas laukos un aktuālākās vajadzības, kuras ir jāatrisina pirmajā programmas periodā, šī plāna īstenošanai vislielākais finansējums ir piešķirts pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” īstenošanai. Tiek paredzēts, ka iedzīvotāju saglabāšana lauku teritorijās būs īstermiņa pasākums. Pasākums sasniegs iespējamos atbalsta saņēmējus pēc iespējas ātrākā veidā, tādējādi šis pasākums veidos pamatu ilgtspējīgai lauku attīstībai nākotnē. Īstermiņa periodā šim pasākumam (kopā ar pasākumu “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai) ir jāaptur straujā depopulācija lauku teritorijās un jāveic papildus ieguldījums Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas kāpināšanai ES, jo lielākā daļa Latvijas teritorijas agroklimatisko apstākļu ziņā ir neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar pā­rējo ES.

Programmēšanas periods tiek izmantots kā laikposms, lai izveidotu stipru administratīvi informatīvu pamatu “Agrovides” pasākuma īstenošanai, tā kā šī pasākuma apjoms nākošajā programmēšanas periodā ir jāpaplašina.

Sakarā ar juridiskā pamata novēlošanos pasākums “Standartu sasniegšana” tiks pārskatīts, lai nodrošinātu pilnīgu tiesību aktos paredzēto noteikumu un šajā programmēšanas periodā pieejamo resursu izmantošanu.

29.tabula. Plāna pasākumu īstenošanas finansēšanas administratīvās efektivitātes, piesaistīšanas un izmantošanas lietderības novērtējums

Pasākumi

Administratīvā kapacitāte

Finansu absorbatīvā kapacitāte

Maksimālā lietderība

Agrovide

   

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pasākuma īstenošanu atvieglo administrēšanas saistība ar vienoto platības maksājumu shēmu, kā arī ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

Finansu līdzekļu piešķiršana pasākumam balstās uz nacionālajā politikā īstenotā atbalsta pasākuma ietekmes rezultātu analīzi (platību un skaita pieaugums) un attīstības prognozi (interese un iespējas), ja tiek maksāts atbalsts par pilnu pārejas periodu.

Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platību nekā plānots, tiek pārskatīta iespēja finansējuma pārdalei no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

Nacionālo atbalsta shēmu īstenošanas rezultāti norāda, ka lauksaimniekiem ir liela interese uzsākt un turpināt šādu saimniekošanas metodi, ja tiek maksāts pārejas perioda atbalsts. Tādēļ atbalsts saskaņā ar šo apakšpasākumu par abiem pārejas posma gadiem nozīmīgi ietekmēs īpaši platības ziņā lielo saimniecību skaitu pieaugumu. Šāds atbalsts palielinās priekšrocības, kuras Latvijā sniedz tīra vide, kas ir būtisks bioloģiskās lauksaimniecības priekšnoteikums.

Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Pasākuma īstenošana notiek mērķa teritorijās sakarā ar ierobežoto kapacitāti kontroles nodrošināšanā, ierobežoto vides plānotāju skaitu un mazo lauksaimnieku pieredzi aktivitāšu veikšanā saimniecībās un pakāpenisku zālāju robežu precizēšanu digitālajās kartēs.

Administrēšanas un kontroles izmaksas ir salīdzinoši lielas.

LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

Sakarā ar to, ka nav zināms zālāju platības sadalījums starp pašvaldībām un saimniecībām, pasākumam tiek piešķirts mazāks finansējums nekā būtu nepieciešams, ja atbalstam tiktu pieteikta visa inventarizācijā uzrādītā zālāju platība.

Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platības nekā plānots, tiek pārskatīta iespēja finansējuma pārdalei no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

Dabiskās un daļēji dabiskās pļavas ir nozīmīgi daudzu augu un dzīvnieku valsts (jo īpaši, putnu) biotopi. Sakarā lauksaimnieciskās ražošanas intensitātes paaugstināšanos, dabiskās pļavas nevar apsaimniekot uz komerciāli dzīvotspējīgi, tai pat laikā nodrošinot ekoloģiskās vērtības saglabāšanu. Šis apakšpasākums veicinās šādu pļavu uzturēšanu, kuras pretējā gadījumā aizaugtu ar krūmiem vai citos gadījumos tajās tiktu veikta intensīvā lauksaimniecība.

Buferjoslu ierīkošana

Pasākumu īstenos mērķa teritorijās sakarā ar ierobežoto kapacitāti kontroles nodrošināšanā, ierobežoto vides plānotāju skaitu un mazo lauksaimnieku pieredzi aktivitāšu veikšanā saimniecībās.

Administrēšanas izmaksas ir salīdzinoši lielas.

LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

Sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni iesaistīties šāda veida Agrovides pasākumā, finansējuma apjoms tiek plānots salīdzinoši mazs.

Neskatoties uz pasākuma salīdzinoši augstajām administrēšanas izmaksām, pasākums tiek īstenots pieredzes iegūšanai un vides aizsardzībai tieši prioritāri nozīmīgākajā teritorijā.

Pasākums būtiski mazinās mēslojumu un pesticīdu noplūdi ūdenstecēs, kā kalpos kā faunas zaļais koridors. Tā kā šī pasākuma ieviešanas mērķa teritorija tiek intensīvi apsaimniekota, pasākums būtiski sekmēs piesārņojuma samazināšanu Baltijas jūrā un plašas floras un faunas daudzveidības uzturēšanu teritorijā.

Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Pasākuma īstenošanu atvieglo tas, ka ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

Finansējuma apjoms šim pasākumam ir balstīts uz lopu reģistra datu bāzē esošo informāciju par attiecīgās šķirnes dzīvnieku skaitu un īpašniekiem, kā arī par to skaita pieauguma tendencēm.

Pasākums tiek īstenots līdz brīdim, kad attiecīgās šķirnes dzīvnieku skaits būs pietiekošs, lai šķirne netiktu uzskatīta par apdraudētu ģenētisko resursu saglabāšanas ziņā.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Pasākuma īstenošanu atvieglo tas, ka administrēšana saistīta ar vienoto platības maksājumu shēmu, kā arī ir izveidota bāze un uzkrāta pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

Administrēšanas izmaksas ir ļoti nelielas un efektīvas pasākuma mērķa sasniegšanai.

LAD darbu pie nosacījumu izpildes kontroles procedūras atvieglo nacionāla līmeņa kompetento institūciju veiktās kontroles sertifikācijas un Labas saimniekošanas prakses nosacījumu izpildē.

Finansējuma apjoms ir balstīts uz piesakāmās platības vienotajiem platības maksājumiem 1 ha lielās saimniecībās katrā no MLA teritorijām.

Ja atbalstam tiek pieteikts vairāk platības nekā plānots atbalstīt, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti, vai atbalsta maksājuma likme par ha ir procentuāli samazināta.

Šī pasākuma īstenošana atbalsta politikā ir ļoti svarīga– tā rada stabilu ienākumu pieaugumu tiem lauksaimniekiem, kas apsaimnieko platības ar dabiski pastāvošiem trūkumiem. Tas sniegs tiem iespēju turpināt nodarboties ar komerciālo lauksaimniecisko ražošanu un vēlmi to attīstīt, piesaistot bankas kredītus un izmantojot citus investīcijām lauku saimniecībās paredzētos ES līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus.

Šo pasākumu ir salīdzinoši viegli administrēt, tādējādi nodrošinot, ka atbalstu no lauku atbalsta pasākumiem var saņemt plašāks lauksaimnieku loks.

Liela aizsargāto biotopu daļa ir atkarīga no lauksaimnieciskās darbības. Tādējādi apsaimniekoto zemju, mežu, pļavu un purvu sajaukums rada piemērotus apstākļus daudzām retām sugām. Noteikumi attiecībā uz šo platību apsaimniekošanu ierobežo lauksaimnieciskās darbības veikšanu. Šo ierobežojumu kompensācija nodrošinās ilgstošu lauksaimniecisko darbību un NATURA 2000 teritoriju aizsardzību.

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Pasākums ir “sociāli jūtīgs” un tā īstenošanas mehānisms ir salīdzinoši sarežģīts, ilglaicīgs un izmaksu ziņā dārgs, tādēļ tā īstenošana tiek uzsākta 2005. gadā, kad tiek noslēgtas saistības atbalsta veikšanai citu lauku attīstības pasākumu īstenošanai un ir uzkrāta pieredze to administrēšanā un kontrolē.

Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta iesniegšanas rindas kārtībā, tādējādi atvieglojot pārbaudes procesu un lēmuma pieņemšanu termiņā daudzu pretendentu gadījumā.

Tā kā pasākumam ir sarežģīti nosacījumi un, sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu skaitu, finansējuma apjoms tiek plānots salīdzinoši neliels.

Ja apstiprināto atbalsta saņēmēju kopējais izmaksājamās pensijas apjoms gadā pārsniedz plānoto, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

Pasākuma ieviešana 2005. gadā nodrošina to, ka pensionēsies tikai tie lauku lauksaimnieki, kuri nevēlēsies turpināt lauksaimniecisko darbību pēc ES pieejamā atbalsta nosacījumiem un būs pārliecināti par lēmuma pareizību. Pasākums vājinās spiedienu uz patreizējiem lauksaimnieciskās ražošanas resursiem un kliedēs sociālo spriedzi lauku apvidos.

Atbalsts ražotāju grupām

Pasākuma īstenošanu atvieglo izveidotais administrējošais mehānisms un uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

Finansiālo līdzekļu piešķiršana pasākumam balstās uz nacionālajā politikā īstenotā atbalsta pasākuma ietekmes rezultātu analīzi un attīstības prognozi.

Ja atbalstam pieteiktais un aprēķinātais finansējums gadā pārsniedz plānoto, tiek pārdalīts finansējums no citiem pasākumiem, kuros līdzekļi netiek pilnībā izmantoti.

Ir svarīgi sniegt atbalstu ražotāju grupām, lai veicinātu lauksaimnieku sadarbību, kavē nevēlēšanās sadarboties. Papildu atbalsts veicinās jaunu kooperatīvu attīstību. Nacionālo atbalsta shēmu īstenošanas rezultāti norāda, ka lauksaimniekiem pakāpeniski pieaug interese veidot ražotāju grupas, kā arī pieaug esošo ražotāju grupu ikgadējais apgrozījums.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Pasākumu īstenošanas mehānisms ir jauns un tā izveidei ir izmantota uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā un SAPARD.

Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta iesniegšanas rindas kārtībā, kas atvieglo izskatīšanas procesu, lēmuma pieņemšanai atvēlēto laiku un kontroles veikšanu uz vietas saimniecībā.

Sakarā ar to, ka nav informācija par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni un pretendentu spēju sagatavot laikus iesniedzamo saimniecības attīstības plānu, finansējums tiek plānots, balstoties uz daļu no tām saimniecībām, kuras reģistrējušās Valsts Ieņēmumu dienestā un atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Ja pasākumam atvēlētais gada finansējums tiek izlietots un nav iespējams pārdalīt to no citiem pasākumiem, dokumentācijas pieņemšana no atbalsta pretendentiem tiek pārtraukta un atjaunota nākošajā gadā.

Ņemot vērā lielo saimniecību īpatsvaru, kas nav komerciāli dzīvotspējīgas, pasākums palīdzēs daļai no tām atrast savu nišu tirgū. Jo īpaši pasākums ievērojami uzlabos situāciju attiecībā uz mazajām saimniecībām, kurām pietrūkst zināšanu un atbilstoša līdzfinansējuma VPD pasākumu ietvaros, tādējādi vienmēr izslēdzot tās no investīciju atbalsta.

Šī pasākuma īstenošana atbalsta politikā ir ļoti svarīga, jo tā rada stabilu “atspēriena iespēju” tiem lauksaimniekiem, kuriem ir ierobežotas iespējas pirmajos gados saņemt atbalstu investīciju veida lauku attīstības pasākumos vai piesaistīt bankas kredītus savas saimnieciskās darbības attīstībai.

Standartu sasniegšana

Sakarā ar to, ka nav informācijas par iespējamo pretendentu aktivitātes līmeni un pretendentu spēju sagatavot laikus iesniedzamo standartu sasniegšanas plānu uz atbalsta saņemšanu pirmajā gadā, galvenais finansējuma izlietojums tiek plānots maksājumiem par atteikšanos no piena kvotām.

Tā kā investīciju ieguldīšana ražošanas sakārtošanā atbilstoši ES standartiem, īpaši vides aizsardzības un dzīvnieku labturības prasību ievērošanā ir pelņu nenesoša, kredītu pieejamība bankā lauksaimniekiem ir ierobežota. Tādēļ ir būtiska šī pasākuma īstenošana.

Tehniskā palīdzība

Pasākuma īstenošanas mehānisma izveidei ir izmantota uzkrātā pieredze nacionālās atbalsta shēmas īstenošanā.

Pretendentu dokumentācija tiek izskatīta, balstoties uz Zemkopības ministrijas rīkojumu.

Plānotais finansējuma apjoms ir balstīts uz iespējamo izmaksu prognozi attiecīgo darbu veikšanai.

Pasākums ir nozīmīgs, jo palīdz nodrošināt plāna īstenošanas procesa pilnveidošanu, īstenošanas rezultātu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu nākošajam programmas periodam. Palīdz izveidot profesionālu un kvalitatīvu plāna īstenošanas uzraudzības sistēmu.

30. tabula. No ELVGF Vadību un Garantiju daļas finansētie pasākumi 2004.-2006. gadam, EUR

Pasākums

Plānotais ieguldījums 2004.-2006. lauku teritorijās

Kopā

Īpatsvars %

Sabiedriskais finansējums

Privātais ieguldījums

1.Prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

247 135 823

93 683 993

340 819 816

53,1%

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

42 622 070

29 683 231

72 305 301

11,3%

Atbalsts jaunajiem zemniekiem

6 088 868

0

6 088 868

0,9%

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

27 399 900

27 399 900

54 799 800

8,5%

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

47 014 751

33 271 314

80 286 065

12,5%

Mežsaimniecības attīstība

9 350 763

3 329 548

12 680 311

2,0%

Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+”)

3 044 435

0

3 044 435

0,5%

Apmācības

2 435 548

0

2 435 548

0,4%

Priekšlaicīgā pensionēšanās

8 272 250

0

8 272 250

1,3%

Atbalsts ražotāju grupām

2 870 875

0

2 870 875

0,4%

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

30 978 025

0

30 978 025

4,8%

Standartu sasniegšana

67 058 338

0

67 058 338

10,4%

2.Prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

248 451 563

0

248 451 563

38,7%

Agrovide

25 256 250

0

25 256 250

3,9%

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

223 195 313

0

223 195 313

34,8%

Tehniskā palīdzība

2 707 500

0

2 707 500

0,4%

No iepriekšējā perioda pārejošās saistības

13 216 625

0

13 216 625

2,1%

Vienotajiem platības maksājumiem novirzītais finansējums (EUR)

36 569 825

0

36 569 825

5,7%

Kopā

548 081 336

93 683 993

641 765 329

100%

15. Saskaņotība un atbilstība

15.1. Ar ES atbalsta instrumentiem

Saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 40.panta nosacījumiem, visi lauku atbalsta pasākumi finansēšanai tiek izvirzīti šādu dokumentu ietvaros. ELVGF Garantijas daļas finansētie atbalsta pasākumi tiek detalizēti pamatoti un finansēšanai izvirzīti Lauku attīstības plāna ietvaros, kuru sagatavojusi Zemkopības ministrija, bet ELVGF Vadības daļas finansētie atbalsta pasākumi tiek detalizēti pamatoti un finansēšanai izvirzīti Vienotā programmdokumenta ietvaros, par kura izstrādi ir atbildīga LR Finanšu ministrija. Citu ES strukturālo fondu līdzfinansētie pasākumi, kas dod ieguldījumu lauku attīstībā (skatīt 5.pielikumu) tiek finansēšanai pamatoti Vienotā programmdokumentā, un par to īstenošanu un administrēšanu ir atbildīga Finanšu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām. Strukturālo fondu regulās definētie vispārējie nosacījumi par līdzfinansēšanas pieejamību kādam no pasākumiem nodrošina to, ka visu pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar ES politiku, īpaši vides politiku. Šī plāna lauku attīstības pasākumi būs saskaņā ar Dzīvotņu un Savvaļas putnu direktīvām (Nr.92/43/EK un Nr.79/409/EK) un attiecīgos gadījumos Direktīvai par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Nr.85/337/EEK, kas grozīta ar Nr.97/11/EK). Turklāt visas īstenojamās darbības jāveic saskaņā ar Latvijas vides tiesību aktiem. Gadījumos, kad piemērojamie Kopienas vides tiesību akti nav vēl ieviesti nacionālajos tiesību aktos, attiecīgās ES direktīvas ir tieši piemērojamas līdz to attiecīgai ieviešanai.

15.2. Ar nacionāliem atbalsta instrumentiem

Īstenojot lauku attīstības pasākumus Regulas Nr. 1257/1999 ietvaros, Latvija finansē tikai nacionālā līdzfinansējuma daļu sabiedriskajā finansējumā un nepiešķir papildu atbalstu nevienā no pasākumiem.

1. pielikums. Situācijas analīzes rādītāji

40.tabula. Produktu ārējā tirdzniecība (tonnas)

2. pielikums. Labas saimniekošanas prakses nosacījumi

N. p.k.

Joma

Specifika

Normatīvs

Normatīva prasība

Kontrolējošā iestāde

Sodi, kurus piemēro kontrolējošās iestādes saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem

1.

Vides aizsardzība

Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā jāievēro aizsargjoslu tiesību akti

Aizsargjoslu likums

Virszemes ūdensobjektu 10 metrus platā joslā aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.

(37. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

2.

Vides aizsardzība

Lai samazinātu ietekmi uz kāpu ekosistēmām, ir jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi

Aizsargjoslu likums

Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem)

(36. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

3.

Vides aizsardzība

Veicot saimniecisko darbību virszemes ūdensobjektu tuvumā jāievēro aizsargjoslu tiesību akti

Aizsargjoslu likums

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10m platā joslā aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi

(37. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

4.

Vides aizsardzība

Saimnieciskā darbība ūdensņemšanas vietās var radīt ūdens avotu piesārņošanas draudus

Aizsargjoslu likums

Stingra režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai

(39. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

5.

Vides aizsardzība

Strādājot ar AAL ir jāievēro valstī noteiktās prasības attiecībā uz AAL lietošanu un uzglabāšanu

Augu aizsardzības likums

Personām kas vēlas iegādāties un lietot kaitīgo organismu apkarošanai nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus ir jābūt Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtai apliecībai par augu aizsardzības jautājumos apgūto nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu

(10. pants 3. daļa)

Valsts augu aizsardzības dienests

Līdz EUR 82

6.

Vides aizsardzība

Lai novērstu iespēju kļūdīties AAL pielietošanā un AAL nezaudētu savas īpašības ir jāievēro noteikti uzglabāšanas nosacījumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.463 Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi

Augu aizsardzības līdzekļus uzglabā oriģinālā iepakojumā ražotāja noteiktajos uzglabāšanas apstākļos, ievērojot Augu aizsardzības likuma 9. panta trešajā daļā minētās prasības

(63. pants)

Valsts augu aizsardzības dienests

Līdz EUR 410

7.

Vides aizsardzība

Lai novērstu nelaimes gadījumus AAL ir jāglabā aizslēdzamā vietā

Augu aizsardzības likums

Personas, kuras iegādājušās augu aizsardzības līdzekļus, ir atbildīgas par to uzglabāšanu aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem

(9. panta 3. daļa)

Valsts augu aizsardzības dienests

Līdz EUR 410

8.

Vides aizsardzība

Jāpārliecinās vai iegādājamais AAL ir atļauto AAL sarakstā

Augu aizsardzības likums

Latvijā atļauts izplatīt vai lietot reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus

(7. panta 1. daļa)

Valsts augu aizsardzības dienests

Fiziskām personām līdz EUR 410

Juridiskām personām līdz EUR 820

Papildus– aizliegto augu aizsardzības līdzekļu konfiskācija

9.

Vides aizsardzība

Lai varētu izsekot AAL lietošanu saimniecībā ir jāveic atbilstoša uzskaite

Augu aizsardzības likums

Pirmās un otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst lietot personas, kuras atestētas un saņēmušas apliecību, kas dod tiesības iegādāties un lietot šos augu aizsardzības līdzekļus. Šīs personas nodrošina augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10. panta 2. daļa)

Valsts augu aizsardzības dienests

Brīdinājums

10.

Vides aizsardzība

Organisko mēslojumu īpaši jutīgajās teritorijās nedrīkst lietot laikos kad ir iespējama augu barības elementu noplūde

Ministru kabineta noteikumi Nr. 531 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

Īpaši jutīgajās teritorijās (kuras izveidotas saskaņā ar Nitrātu direktīvu)pakaišu kūtsmēslus, šķidros mēslus un vircu neizkliedē laikposmā no 15. novembra līdz 1. martam

(12.17. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

11.

Vides aizsardzība

Jānodrošina atbilstoša kūtsmēslu uzglabāšana

Ministru kabineta noteikumi Nr. 531 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

Kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidro mēslu un vircas krātuvēs– septiņus mēnešus***

(12.11. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

12.

Vides aizsardzība

Mēslošanai izmantojamās dūņās nedrīkst pārsniegt atļauto smago metālu koncentrāciju

Ministru kabineta noteikumi Nr. 365 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu
izmantošanu, monitoringu un kontroli

Notekūdeņu dūņu vai to komposta lietotājs katru ceturksni iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādu dokumentu kopijas: atzinumu par notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanu; kartogrāfisko materiālu ar iezīmētām rekultivētajām platībām, kurās izmantotas notekūdeņu dūņas vai to komposts.

(83. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

13.

Dabas aizsardzība

Jānodrošina atbilstoša Īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana

Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus

(24. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 410

Juridiskām personām līdz EUR 1639

14.

Dabas aizsardzība

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, jāievēro videi draudzīgas saimniekošanas metodes

Sugu un biotopu aizsardzības likums

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegta apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvu mešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana

(11. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 410

Juridiskām personām līdz EUR 1639

Papildus– nodarīto postījumu kompensēšana

15.

Dabas aizsardzība

Nedrīkst pieļaut zāles dedzināšana, jo tādējādi degradē vērtīgos biotopus un iet bojā kukaiņi, putni un dzīvnieki.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 82 Ugunsdrošības noteikumi

Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

(20. un 21. pants)

Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

16.

Lauku ainavas saglabāšana

Meliorācijas sistēmas jāuztur darba kārtībā.

Noteikumi par vienotā platības maksājuma ieviešanu Latvijā 2004. gadā

Lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek veikta savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu uzturēšana, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu

Lauku atbalsta dienests

Samazina vienoto platības maksājumu attiecīgajā platībā

17.

Lauku ainavas saglabāšana

Jānovērš augsnes degradācija un jānodrošina lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana

Noteikumi par vienotā platības maksājuma ieviešanu Latvijā 2004. gadā

Apsētā un/vai apstādītā aramzemē, kurā tiek audzēti kultūraugi, kā arī sētie zālāji zemes auglības uzturēšanas nolūkos, augi vai augu atliekas un rugāji tiek iestrādāti augsnē

Lauku atbalsta dienests

Samazina vienoto platības maksājumu attiecīgajā platībā

18.

Lauku ainavas saglabāšana

Jānodrošina atbilstoša zālāju apsaimniekošana

Noteikumi par vienotā platības maksājuma ieviešanu Latvijā 2004. gadā

Apsētā un/vai apstādītā aramzemē, kurā tiek audzēti sētie zālāji un pļavās un ganībās (zeme, ko pastāvīgi (piecus gadus vai ilgāk) izmanto, lai audzētu kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašiesējušās) zālveida lopbarības kultūras, un kas nav iekļautas saimniecības augsekā) tiek izmantotas lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai– ganības un pļavas tiek noganītas vai pļavas tiek nopļautas vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam* (kultivētās pļavas un kultivētās ganības, piemērojot PNTM****, tiek pirmo reizi noganītas vai nopļautas ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 10. jūlijam) un zāle savlaicīgi novākta.

Lauku atbalsta dienests

Samazina vienoto platības maksājumu attiecīgajā platībā

19.

Dzīvnieku reģistrēšana

Dzīvniekiem jābūt reģistrētiem.

Veterinārmedicīnas likums

Ministru kabineta noteikumi 712 Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība

Dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā

Valsts ciltsdarba inspekcija

Fiziskām un juridiskām personām līdz EUR 123

20.

Vides aizsardzība

Dzīvnieku novietņu, kūtsmēslu un skābbarības krātuvju izvietojums nedrīkst veicināt negatīvu ietekmi uz vidi

Likums par piesārņojumu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 294Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un
izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai

Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem atbilstošiem lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem jāsaņem atļauja** A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

21.

Vides aizsardzība

Kopējais ar kūtsmēsliem, notekūdeņu dūņām vai vircu pielietotais slāpekļa daudzums saimniecība nedrīkst pārsniegt noteiktu daudzumu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 531 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem

Saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās platībās iestrādātais organiskā mēslojuma daudzums (arī pašu dzīvnieku atstātie mēsli) gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām uz hektāru (pirmajos četros rīcības programmas īstenošanas gados pieļaujams organiskā mēslojuma daudzums, kas satur 210 kg slāpekļa uz hektāru, kas atbilst 2,1 dzīvnieku vienībām)

(15. pants)

Reģionālā vides pārvalde

Fiziskām personām līdz EUR 820

Juridiskām personām līdz EUR 1639

* Prasība nav piemērojama bioloģiski vērtīgajiem zālājiem un buferjoslām, kurās pļaušana paredzēta laikā no 10. jūlija līdz 10. septembrim;

** Jauniem komersantiem atļauja jāsaņem, sākot ar ražošanas uzsākšanu; atļauja turpmākai A un B darbības veikšanai jāpieprasa līdz 2007. gada 1. oktobrim atbilstoši Ministru kabineta noteiktam grafikam.

*** Saskaņā ar “Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” līdz 2008. gadam tiek plānots pielāgot un izveidot kūtsmēslu krātuves (80 % saimniecību, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienību).

**** PNTM– Papildu nacionālie tiešie maksājumi

3. pielikums. Bioloģiski vērtīgie zālāji

41.tabula. Bioloģiski vērtīgo zālāju atrašanās vietas un platības

Rajons

Administratīvā teritorija

Pļavu skaits

Kopējā platība, ha

Aizkraukles rajons

Aizkraukles novads

11

39,3

Jaunjelgava ar lauku teritoriju

1

0,4

Pļaviņas

1

1,2

Aiviekstes pagasts

43

99,8

Bebru pagasts

9

37,6

Daudzeses pagasts

3

12,1

Iršu pagasts

4

5,3

Klintaines pagasts

28

61,9

Kokneses pagasts

22

31,7

Kurmenes pagasts

11

67,2

Mazzalves pagasts

10

10,4

Seces pagasts

4

5,6

Sērenes pagasts

16

42,3

Skrīveru pagasts

18

35,3

Staburaga pagasts

8

11,3

Valles pagasts

9

189,3

Vietalvas pagasts

26

72,8

Zalves pagasts

3

6,0

Alūksnes rajons

Alsviķu pagasts

15

36,9

Gaujienas pagasts

4

26,8

Jaunalūksnes pagasts

3

2,6

Jaunannas pagasts

12

20,4

Jaunlaicenes pagasts

20

55,4

Liepnas pagasts

1

2,5

Malienas pagasts

6

44,7

Mālupes pagasts

19

67,5

Mārkalnes pagasts

2

2,0

Pededzes pagasts

7

11,7

Trapenes pagasts

5

11,5

Zeltiņu pagasts

7

16,5

Ziemera pagasts

15

45,9

Balvu rajons

Viļaka

2

14,5

Baltinavas pagasts

5

16,3

Bērzpils pagasts

38

264,4

Kubuļu pagasts

4

5,4

Lazdukalna pagasts

18

465,2

Rugāju pagasts

41

134,7

Susāju pagasts

34

154,0

Vīksnas pagasts

14

82,7

Žīguru pagasts

10

25,3

Bauskas rajons

Bauska

5

16,3

Bārbeles pagasts

3

2,4

Brunavas pagasts

22

57,2

Ceraukstes pagasts

22

63,7

Codes pagasts

2

9,7

Dāviņu pagasts

4

19,1

Gailīšu pagasts

7

15,5

Iecavas pagasts

15

20,9

Īslīces pagasts

1

7,3

Mežotnes pagasts

5

30,3

Rundāles pagasts

13

61,5

Skaistkalnes pagasts

11

45,1

Stelpes pagasts

2

2,3

Svitenes pagasts

3

12,7

Vecsaules pagasts

15

48,1

Vecumnieku pagasts

37

29,2

Viesturu pagasts

6

30,7

Cēsu rajons

Cēsis

2

13,0

Līgatne

1

7,4

Amatas novads

37

117,4

Drustu pagasts

9

27,4

Dzērbenes pagasts

10

76,3

Inešu pagasts

8

7,3

Jaunpiebalgas pagasts

24

41,0

Kaives pagasts

21

50,8

Liepas pagasts

5

11,2

Līgatnes pagasts

17

115,5

Nītaures pagasts

3

3,5

Priekuļu pagasts

13

56,4

Raiskuma pagasts

11

43,3

Raunas pagasts

20

34,2

Skujenes pagasts

17

63,0

Stalbes pagasts

5

6,5

Straupes pagasts

25

65,3

Taurenes pagasts

60

285,1

Vaives pagasts

4

24,0

Vecpiebalgas pagasts

16

43,8

Veselavas pagasts

12

76,8

Zaubes pagasts

5

5,9

Zosēnu pagasts

8

14,8

Daugavpils rajons

Ambeļu pagasts

18

55,7

Biķernieku pagasts

1

5,4

Dubnas pagasts

1

3,6

Kalkūnes pagasts

3

16,8

Kalupes pagasts

14

11,9

Laucesas pagasts

1

0,5

Līksnas pagasts

6

16,6

Maļinovas pagasts

11

7,4

Medumu pagasts

9

8,9

Naujenes pagasts

34

89,0

Nīcgales pagasts

4

9,8

Salienas pagasts

12

26,7

Skrudalienas pagasts

16

22,1

Sventes pagasts

6

5,3

Šēderes pagasts

4

7,6

Tabores pagasts

2

18,0

Vaboles pagasts

3

0,8

Vecsalienas pagasts

8

10,6

Višķu pagasts

3

6,7

Dobeles rajons

Auru pagasts

6

3,4

Bēnes pagasts

1

0,1

Jaunbērzes pagasts

5

4,3

Krimūnu pagasts

2

0,9

Penkules pagasts

2

0,5

Tērvetes novads

21

29,3

Gulbenes rajons

Beļavas pagasts

5

7,4

Druvienas pagasts

3

17,2

Galgauskas pagasts

1

6,4

Jaungulbenes pagasts

2

3,0

Lejasciema pagasts

79

244,4

Litenes pagasts

32

504,7

Lizuma pagasts

17

68,6

Līgo pagasts

1

0,6

Rankas pagasts

14

33,9

Stradu pagasts

44

100,2

Tirzas pagasts

5

18,9

Jelgavas rajons

Kalnciems ar lauku teritoriju

25

139,6

Cenu pagasts

16

27,0

Jaunsvirlaukas pagasts

14

99,3

Lielplatones pagasts

8

17,2

Līvbērzes pagasts

9

81,4

Platones pagasts

5

5,2

Sesavas pagasts

2

3,5

Sidrabenes pagasts

18

35,2

Svētes pagasts

12

33,7

Valgundes pagasts

22

50,0

Vilces pagasts

6

3,8

Vircavas pagasts

3

7,1

Zaļenieku pagasts

8

37,0

Jēkabpils rajons

Jēkabpils

5

29,2

Viesīte ar lauku teritoriju

3

5,2

Atašienes pagasts

20

47,2

Ābeļu pagasts

8

120,6

Dignājas pagasts

10

11,2

Dunavas pagasts

11

31,6

Elkšņu pagasts

13

22,0

Kalna pagasts

8

16,2

Krustpils pagasts

18

28,7

Kūku pagasts

13

34,4

Mežāres pagasts

13

17,4

Rites pagasts

5

2,2

Salas pagasts

15

42,3

Saukas pagasts

4

1,8

Sēlpils pagasts

16

20,4

Variešu pagasts

16

56,1

Vīpes pagasts

12

17,0

Krāslavas rajons

Krāslavas novads

4

9,5

Andrupenes pagasts

5

3,4

Andzeļu pagasts

2

1,4

Aulejas pagasts

5

5,3

Ezernieku pagasts

1

0,4

Grāveru pagasts

15

29,4

Izvaltas pagasts

3

26,0

Kalniešu pagasts

10

25,2

Kaplavas pagasts

1

0,3

Kastuļinas pagasts

6

12,6

Kombuļu pagasts

4

13,4

Piedrujas pagasts

3

9,6

Skaistas pagasts

4

6,1

Šķeltovas pagasts

11

27,6

Ūdrīšu pagasts

8

47,9

Kuldīgas rajons

Kuldīga

6

12,4

Skrunda ar lauku teritoriju

6

44,7

Alsungas pagasts

12

123,7

Ēdoles pagasts

6

10,8

Gudenieku pagasts

15

72,0

Īvandes pagasts

1

5,7

Kurmāles pagasts

1

3,2

Laidu pagasts

2

6,2

Nīkrāces pagasts

2

4,1

Padures pagasts

19

45,8

Pelču pagasts

2

4,0

Raņķu pagasts

1

2,0

Rendas pagasts

12

38,6

Rumbas pagasts

33

59,5

Snēpeles pagasts

6

10,5

Turlavas pagasts

3

8,7

Vārmes pagasts

2

12,8

Liepājas rajons

Durbes novads

3

20,6

Grobiņa

1

5,5

Aizputes pagasts

3

5,5

Bārtas pagasts

6

36,0

Bunkas pagasts

5

18,9

Cīravas pagasts

7

17,9

Dunalkas pagasts

13

36,9

Dunikas pagasts

11

24,8

Embūtes pagasts

11

52,0

Gaviezes pagasts

4

6,8

Gramzdas pagasts

9

71,8

Grobiņas pagasts

10

241,8

Kalētu pagasts

2

6,9

Kalvenes pagasts

2

4,3

Kazdangas pagasts

5

24,8

Lažas pagasts

21

45,1

Medzes pagasts

5

7,3

Otaņķu pagasts

5

203,2

Priekules pagasts

7

30,0

Sakas pagasts

22

61,9

Vaiņodes pagasts

2

3,4

Vecpils pagasts

3

7,9

Vērgales pagasts

2

7,6

Virgas pagasts

11

170,2

Limbažu rajons

Limbaži

3

6,3

Ainaži ar lauku teritoriju

56

129,2

Aloja ar lauku teritoriju

10

24,4

Salacgrīva ar lauku teritoriju

90

144,5

Staicele ar lauku teritoriju

40

99,0

Braslavas pagasts

7

11,4

Brīvzemnieku pagasts

14

26,8

Katvaru pagasts

9

13,4

Lēdurgas pagasts

8

56,1

Liepupes pagasts

20

22,1

Limbažu pagasts

10

13,9

Pāles pagasts

4

10,0

Skultes pagasts

11

13,2

Umurgas pagasts

16

23,5

Vidrižu pagasts

2

1,7

Viļķenes pagasts

8

20,4

Ludzas rajons

Ludza

3

8,8

Blontu pagasts

3

24,3

Ciblas novads

14

23,3

Cirmas pagasts

1

1,2

Goliševas pagasts

6

17,6

Isnaudas pagasts

24

23,3

Malnavas pagasts

1

1,5

Nirzas pagasts

6

7,1

Pasienes pagasts

11

16,5

Pildas pagasts

3

2,2

Pureņu pagasts

2

3,1

Pušmucovas pagasts

1

0,9

Salnavas pagasts

9

29,4

Zvirgzdenes pagasts

4

12,8

Madonas rajons

Madona

2

0,4

Cesvaine ar lauku teritoriju

2

0,9

Aronas pagasts

34

57,5

Barkavas pagasts

37

399,1

Bērzaunes pagasts

25

44,3

Dzelzavas pagasts

2

9,5

Ērgļu pagasts

39

82,1

Indrānu pagasts

32

221,0

Jumurdas pagasts

30

65,6

Kalsnavas pagasts

41

110,8

Lazdonas pagasts

2

0,6

Liezēres pagasts

21

36,8

Ļaudonas pagasts

107

389,1

Mārcienas pagasts

46

144,7

Mētrienas pagasts

17

94,6

Murmastienes pagasts

21

118,5

Ošupes pagasts

17

151,2

Praulienas pagasts

42

154,4

Sarkaņu pagasts

5

4,2

Sausnējas pagasts

41

100,9

Varakļānu pagasts

13

13,0

Vestienas pagasts

19

38,3

Ogres rajons

Ikšķile ar lauku teritoriju

47

73,1

Ķeguma novads

3

6,9

Birzgales pagasts

8

12,1

Jumpravas pagasts

5

10,9

Krapes pagasts

11

17,9

Ķeipenes pagasts

1

2,2

Lēdmanes pagasts

29

23,6

Madlienas pagasts

26

36,8

Mazozolu pagasts

5

12,7

Meņģeles pagasts

18

60,4

Suntažu pagasts

39

118,8

Taurupes pagasts

8

31,8

Preiļu rajons

Preiļu novads

9

12,9

Līvānu novads

25

54,3

Aglonas pagasts

19

29,9

Galēnu pagasts

3

1,4

Jersikas pagasts

25

90,3

Pelēču pagasts

2

6,4

Riebiņu pagasts

6

49,7

Rudzātu pagasts

1

1,1

Rušonas pagasts

55

157,3

Saunas pagasts

3

2,7

Silajāņu pagasts

4

10,0

Sīļukalna pagasts

3

2,8

Stabulnieku pagasts

6

10,0

Vārkavas novads

15

126,1

Rēzeknes rajons

Viļāni

1

1,3

Audriņu pagasts

4

9,3

Čornajas pagasts

9

29,2

Dekšāres pagasts

2

5,0

Dricānu pagasts

2

4,7

Feimaņu pagasts

9

25,8

Gaigalavas pagasts

23

184,2

Griškānu pagasts

4

30,8

Ilzeskalna pagasts

2

2,3

Lendžu pagasts

4

4,2

Maltas pagasts

6

23,4

Mākoņkalna pagasts

2

1,8

Nagļu pagasts

18

81,0

Ozolaines pagasts

2

1,8

Pušas pagasts

8

29,3

Rikavas pagasts

4

7,2

Sakstagala pagasts

7

8,1

Silmalas pagasts

6

5,7

Sokolku pagasts

6

9,3

Stoļerovas pagasts

1

0,6

Vērēmu pagasts

5

4,8

Viļānu pagasts

5

6,3

Rīgas rajons

Baldone ar lauku teritoriju

13

54,3

Siguldas novads

40

98,6

Allažu pagasts

71

291,9

Ādažu pagasts

50

69,1

Carnikavas pagasts

2

36,8

Garkalnes pagasts

10

53,9

Inčukalna pagasts

40

111,2

Krimuldas pagasts

49

114,3

Ķekavas pagasts

2

5,2

Mālpils pagasts

51

79,9

Olaines pagasts

6

15,8

Ropažu pagasts

16

43,2

Salas pagasts

28

81,4

Sējas pagasts

16

21,7

Saldus rajons

Saldus

1

13,5

Brocēnu novads

4

26,5

Lutriņu pagasts

1

4,3

Nīgrandes pagasts

4

4,7

Novadnieku pagasts

5

61,6

Pampāļu pagasts

3

12,6

Zirņu pagasts

4

4,7

Talsu rajons

Sabiles novads

58

187,7

Valdemārpils ar lauku teritoriju

4

6,9

Balgales pagasts

1

6,8

Dundagas pagasts

94

423,7

Ģibuļu pagasts

24

133,6

Īves pagasts

10

22,6

Kolkas pagasts

26

51,9

Ķūļciema pagasts

6

26,4

Laidzes pagasts

7

21,4

Laucienes pagasts

3

5,6

Lībagu pagasts

15

23,3

Lubes pagasts

3

12,0

Mērsraga pagasts

11

44,6

Rojas pagasts

13

26,1

Valdgales pagasts

23

111,2

Vandzenes pagasts

10

21,2

Tukuma rajons

Kandavas novads

68

252,5

Džūkstes pagasts

3

1,5

Engures pagasts

27

73,2

Irlavas pagasts

3

21,3

Jaunsātu pagasts

10

26,0

Lapmežciema pagasts

43

68,5

Pūres pagasts

2

17,9

Sēmes pagasts

1

1,7

Slampes pagasts

4

3,9

Smārdes pagasts

29

68,4

Tumes pagasts

4

7,4

Vānes pagasts

5

14,8

Zantes pagasts

1

1,9

Zentenes pagasts

3

2,8

Valkas rajons

Bilskas pagasts

5

13,7

Grundzāles pagasts

3

10,3

Kārķu pagasts

5

7,8

Launkalnes pagasts

9

18,2

Palsmanes pagasts

10

17,4

Plāņu pagasts

18

47,8

Valkas pagasts

95

200,8

Variņu pagasts

3

49,2

Vijciema pagasts

7

12,6

Zvārtavas pagasts

45

265,4

Valmieras rajons

Mazsalaca ar lauku teritoriju

7

22,4

Rūjiena

20

34,9

Bērzaines pagasts

4

4,7

Brenguļu pagasts

3

2,0

Burtnieku pagasts

7

241,6

Dikļu pagasts

5

10,1

Ipiķu pagasts

2

1,1

Jeru pagasts

15

24,6

Kauguru pagasts

13

41,0

Kocēnu pagasts

7

16,2

Ķoņu pagasts

7

26,2

Lodes pagasts

5

5,0

Matīšu pagasts

2

3,7

Naukšēnu pagasts

16

43,4

Ramatas pagasts

15

37,9

Rencēnu pagasts

6

8,8

Skaņkalnes pagasts

6

7,4

Vaidavas pagasts

2

5,8

Valmieras pagasts

10

44,4

Vecates pagasts

8

21,6

Zilākalna pagasts

1

7,8

Ventspils rajons

Piltene ar lauku teritoriju

14

48,0

Ances pagasts

73

365,0

Jūrkalnes pagasts

1

4,0

Popes pagasts

26

60,2

Puzes pagasts

12

54,8

Tārgales pagasts

120

359,0

Ugāles pagasts

10

55,4

Usmas pagasts

5

94,3

Užavas pagasts

14

45,8

Vārves pagasts

12

25,7

Ziru pagasts

5

18,3

Zlēku pagasts

14

53,3

42. tabula. Bioloģiski vērtīgo zālāju kopplatība pa rajoniem

Teritorijas nosaukums

Pļavu skaits

Kopējā platība, ha

Aizkraukles rajons

227

729,5

Alūksnes rajons

116

344,4

Balvu rajons

166

1162,5

Bauskas rajons

173

472

Cēsu rajons

333

1189,9

Daugavpils rajons

156

323,4

Dobeles rajons

37

38,5

Gulbenes rajons

203

1005,3

Jelgavas rajons

148

540

Jēkabpils rajons

190

503,5

Krāslavas rajons

82

218,1

Kuldīgas rajons

129

464,7

Liepājas rajons

170

1111,1

Limbažu rajons

308

615,9

Ludzas rajons

88

172

Madonas rajons

595

2237,5

Ogres rajons

200

407,2

Preiļu rajons

176

554,9

Rēzeknes rajons

130

476,1

Rīgas rajons

394

1077,3

Saldus rajons

22

127,9

Talsu rajons

308

1125

Tukuma rajons

203

561,8

Valkas rajons

200

643,2

Valmieras rajons

161

610,6

Ventspils rajons

306

1183,8

Kopā

5408

18620,1

4. pielikums. Valsts tiesību akti, ratificētās konvencijas,
stratēģiskie dokumenti un ES tiesību akti

Nacionālie normatīvie akti, kas ir saistoši visām atbalsta apakšprogrammām

ES tiesību akti un konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies:

- Direktīva par savvaļas putnu aizsardzību 79/409/EEK (1979);

- Direktīva par noteiktu sugu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs 83/129/EEK (1983);

- Direktīva par sugu un biotopu aizsardzību 92/43/EEK (1992);

- Padomes Regula (EK) 1257/1999/par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (1999);

- Vispārējā atkritumu direktīva (Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem);

- Ūdens direktīvas: Direktīva 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;

- Direktīva 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu;

- Notekūdeņu dūņu direktīva: Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas;

- PINK direktīva: Direktīva 96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

- Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tematisko stratēģiju attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu;

- “Labas Lauksaimniecības prakses noteikumi” 1999.g. (5.nodaļa), kuri atbilst Padomes direktīvas 91/676/EEK “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimniecības izraisītu nitrātu piesārņojumu” 2. pielikuma prasībām un HELCOM rekomendācijas 19/6 prasībām;

- Ramsāres konvencija (1971) “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”;

- UNESCO konvencija (1972) “Par pasaules mantojuma saglabāšanu”;

- CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”;

- Bernes konvencija (1979) “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu”;

- Bonnas konvencija (1979) “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību”;

- Riodežaneiro konvencija (1992) “Par bioloģisko daudzveidību”;

- Helsinku konvencija (1974, 1992) “Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”;

- Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar 1998. gada 14. oktobrī pieņemtā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 1998. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” prasībām. 1999. gada 15. jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”, kas precīzi reglamentē likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” noteikto prasību izpildes mehānismu. Tādējādi Latvijā esošie tiesību akti ir saskaņoti ar atbilstošajām ES direktīvām– Padomes 1985. gada 27. jūnija direktīvu 85/337/EEK “Par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” un Padomes 1997. gada 3. marta direktīvu 97/11/EK, kura groza direktīvu 85/337/EEK “Par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu”;

- Biroja darbību ietekmes uz vidi pārrobežu kontekstā nosaka 1991. gada 25. februāra Espo konvencija “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārobežu kontekstā”, kurai Latvija ir pievienojusies 1998. gada 1. jūlijā un 1997. gada 14. marta līgums starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.

LR likumi

Nosaukums

Pieņemšanas datums Saeimā

Publicēšanas datums “Latvijas Vēstnesī”

Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi

29.03.1995.

05.04.1995.

Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību

17.02.1997.

26.02.1997.

Par 1973. gada Vašingtonas Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

17.12.1996.

03.01.1997.

Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu

17.12.1996.

03.01.1997.

Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību

25.03.1999.

11.03.1999.

Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību

08.09.1995.

31.08.1995.

Par 1974. gada un 1992. gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

03.03.1994.

10.03.1994.

Reģionālās attīstības likums

21.03.2002.

09.04.2002.

Likums par pašvaldībām

19.05.1994.

24.05.1994.

Būvniecības likums

grozījumi:

10.08.1995.

27.02.1997.

01.10.1997.

07.03.2002.

27.02.2003.

13.03.2003.

30.08.1995.

11.03.1997.

21.10.1997.

20.03.2002.

07.03.2003.

26.03.2003.

Par norēķiniem ar nepārstrādātas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem

grozījumi:

02.11.1995.

15.01.1998.

14.10.1999.

10.02.2000.

15.11.1995.

28.01.1998.

03.11.1999.

25.02.2000.

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

07.04.2004

07.04.2004

Par amatniecību

02.02.1993.

 

Teritorijas plānošanas likums

grozījumi:

22.05.2002.

10.04.2003.

12.06.2002.

30.04.2003.

Par kultūras pieminekļu aizsardzību

grozījumi:

12.02.1992.

01.06.1993.

02.12.1993.

09.02.1995.

11.08.1998.

15.11.2001.

25.02.1995.

14.08.1998.

04.12.2001.

Komerclikums

grozījumi:

13.04.2000.

21.12.2000.

29.03.2001.

26.06.2001.

14.02.2002.

04.05.2000.

29.12.2000.

30.03.2001.

29.06.2001.

01.03.2002.

Izglītības likums

grozījumi:

17.11.1998.

05.08.1999.

11.11.1999.

11.05.2000.

10.05.2001.

05.07.2001.

20.09.2001.

17.11.1998.

12.08.1999.

01.12.1999.

23.05.2000.

25.05.2001.

20.07.2001.

05.10.2001.

Profesionālās izglītības likums

grozījumi:

10.06.1999.

05.07.2001.

30.06.1999.

20.07.2001.

Augstskolu likums

grozījumi:

02.11.1995.

27.12.1996.

23.11.2000.

17.11.1995.

10.01.1997.

12.12.2000.

Vispārējās izglītības likums

grozījumi:

10.06.1999.

05.08.1999.

23.09.1999.

20.06.2000.

14.09.2000.

31.10.2002.

30.06.1999.

12.08.1999.

13.10.1999.

07.07.2000.

20.09.2000.

20.11.2002.

Pārtikas aprites uzraudzības likums

grozījumi:

19.02.1998.

13.12.2001.

12.09.2002.

06.03.1998.

28.12.2001.

02.10.2002.

Sugu un biotopu aizsardzības likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

grozījumi:

02.03.1993.

30.10.1997.

28.02.2002.

12.12.2002.

14.11.1997.

20.03.2002.

20.12.2002.

Ķemeru Nacionālā parka likums

30.05.2001.

19.06.2001.

Gaujas nacionālā parka likums

16.12.1999.

30.12.1999.

Slīteres nacionālā parka likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu

grozījumi:

11.12.1997.

24.05.2001.

30.12.1997.

06.06.2001.

Grīņu dabas rezervāta likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Moricsalas dabas rezervāta likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Teiču dabas rezervāta likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Krustkalnu dabas rezervāta likums

16.03.2000.

05.04.2000.

Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem

14.09.1995.

28.09.1995.

Aizsargjoslu likums

grozījumi:

05.02.1997.

21.02.2002.

25.02.1997.

12.03.2002.

Dzīvnieku aizsardzības likums

grozījumi:

09.12.1999.

06.12.2001.

06.02.2003.

29.12.1999.

22.12.2001.

20.02.2003.

Meža likums

grozījumi:

24.02.2000.

13.03.2003.

16.03.2000.

26.03.2003.

Zvejniecības likums

grozījumi:

12.04.1995.

01.10.1997.

29.10.1998.

17.02.2000.

18.10.2001.

28.04.1995.

21.10.1997.

04.11.1998.

03.03.2000.

06.11.2001.

Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”

13.09.1995.

28.09.1995.

LR MK noteikumi

Nosaukums

Pieņemšanas
datums

Publicēšanas datums “Latvijas Vēstnesī”

Not. Nr.

Vispārīgie būvnoteikumi

grozījumi:

01.04.1997.

02.05.2000.

11.12.2001.

01.04.2003.

04.04.1997.

05.05.2000.

14.12.2001.

04.04.2003.

112

162

506

140

Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)

29.07.1997.

01.08.1997.

258

Higiēnas prasības pārtikas apritē (93/43/ EEK)

14.04.1998.

17.04.1998.

130

Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū (91/493/EEK, 92/48/EEK, 94/356/EK. 96/2406/EEK, 85/3703/EEK, 89/3506/EEK, 94/1093/EEK)

17.03.1998.

19.03.1998.

89

Noteikumi par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību

06.10.1998.

09.10.1998.

395

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība

29.04.2003.

06.05.2003.

232

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība

22.04.2004

22.04.2004

414

Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem

31.07.2001.

03.08.2001.

345

Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība

23.01.2001.

26.01.2001.

34

Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi

30.01.2001.

02.02.2001.

45

Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu

14.11.2000.

17.11.2000.

396

Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu

05.12.2000.

08.12.2000.

421

Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu

13.03.2001.

16.03.2001.

117

Līgumu slēgšanas kārtība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai

25.07.2000.

28.07.2000.

247

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā

28.05.2002.

31.05.2002.

199

Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem

grozījumi:

23.02.1999.

30.04.2002.

02.03.1999.

07.05.2002.

69

174

Noteikumi par dabas parkiem

grozījumi:

09.03.1999.

28.09.1999.

11.04.2000.

18.03.2003.

12.03.1999.

01.10.1999.

14.04.2000.

21.03.2003.

83

331

136

118

Noteikumi par dabas liegumiem

grozījumi:

15.06.1999.

26.06.2001.

22.06.1999.

29.06.2001.

212

270

Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem

20.03.2001.

23.03.2001.

131

Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem

17.04.2001.

24.04.2001.

175

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

22.07.2003.

2003.08.08.

415

Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

07.08.2001.

10.08.2001.

352

Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

13.03.2001.

16.03.2001.

116

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

10.10.2000.

13.10.2000.

353

Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

18.06.2002.

21.06.2002.

236

Dabas lieguma “Mežole” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

21.01.2003.

28.01.2003.

45

Dabas lieguma “Maņģenes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

20.01.2003.

28.01.2003.

23

Dabas lieguma “Jaunanna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

28.05.2002.

31.05.2002.

200

Dabas lieguma “Ukru gārša” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

29.01.2002.

05.02.2002.

44

Dabas lieguma “Ances purvi un meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

02.10.2001.

09.10.2001.

426

Dabas lieguma “Zvārde” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

25.09.2001.

28.09.2001.

414

Dabas lieguma “Lubānas ieplakas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

31.10.2000.

03.11.2000.

379

Dabas lieguma “Ābeļi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

03.10.2000.

06.10.2000.

348

Dabas lieguma “Pārabaine” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

18.07.2000.

21.07.2000.

241

Dabas lieguma “Pededzes lejtece” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

18.07.2000.

21.07.2000.

240

Dabas lieguma “Babītes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

grozījumi:

28.03.2000.

18.06.2002.

31.03.2000.

21.06.2002.

115

238

Dabas lieguma “Liepājas ezers” aizsardzības un izmantošanas noteikumi

28.03.2000.

31.03.2000.

114

Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” nolikums

grozījumi:

20.06.1996.

15.01.2002.

18.01.2002.

235

21

Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzībā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus

15.01.2002.

08.02.2002.

27

Kārtība, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem

06.04.1999.

08.04.1999.

133

Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai

08.05.2001.

11.05.2001.

185

Dabas lieguma “Oviši” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

29.03.2005.

2005.04.01.

213

Dabas parka “Zvārdes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

22.02.2005.

2005.02.25.

139

Dabas parka “Milzukalns” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

30.11.2004.

2004.12.03.

984

Dabas parka “Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

10.08.2004.

2004.08.13.

702

Dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

08.04.2004.

2004.04.23.

263

Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

08.04.2004.

2004.04.23.

264

Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

08.04.2004.

2004.04.23.

268

Dabas parka “Bernāti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

08.04.2004.

2004.04.16.

273

Aizsargājamo dendroloģisko stādījumu ”Skrīveru svešzemju koku stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

30.03.2004.

2004.04.02.

181

Dabas parka “Cirīšu ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

24.02.2004.

2004.02.27.

94

Dabas parka “Beberbeķi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

16.12.2003.

2003.12.19.

714

Projekti

- Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts;

- ZM un LLU 1999. gada “Prasības un ieteikumi lopu mītņu tehnoloģiskai projektēšanai un aprīkošanai”;

- Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas standarti, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība, 281. lpp., Rīga, 1998.

Svarīgākie lauku attīstības politiku ietekmējošie nacionālie stratēģiskie dokumenti (koncepcijas, stratēģijas, programmas)

Valsts ekonomikas attīstības nodrošināšana:

- Valsts ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija;

- Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālās programmas koncepcija;

- Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010. gadam;

- Lauksaimniecības attīstības koncepcija;

- Lauksaimniecības attīstības programma;

- Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam;

- Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma;

- Lauku tūrisma attīstības programma;

- Meža attīstības fonda izveidošanas koncepcija;

- MVU attīstības nacionālā programma;

- Nacionālais nodarbinātības plāns;

- Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

- Zivsaimniecības nozares izglītības un zinātnes attīstības programma 2002-2010;

- Valsts Investīciju programma;

- ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam;

- Nacionālā inovāciju koncepcija;

- Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes.

Valsts teritorijas (t.sk. infrastruktūras) attīstības nodrošināšana:

- Latvijas Nacionālā plānojuma koncepcija;

- Lauku attīstības programma;

- Lauku ceļu attīstības programma;

- Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcija;

- Vienotas zemes politikas pamatnostādnes.

Valsts vides un populācijas kvalitātes saglabāšana:

- Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes;

- Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai;

- Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma;

- Dzīvnieku ģenētiskās saglabāšanas programma;

- Augu ģenētisko resursu saglabāšanas programma.

Valsts sociālās attīstības nodrošināšana:

- Izglītības attīstības stratēģiskie virzieni;

- Labklājības nozares investīciju stratēģija 2003.-2007. gadam;

- Mājokļu attīstības kreditēšanas programma;

- Nacionālā programma “Kultūra”;

- Nacionālais Vides aizsardzības plāns;

- Rīcības plāns nabadzības novēršanai 2001.-2003. gadam;

- Studentu kreditēšanas pamatnostādnes.

5. pielikums. Lauku attīstības plāna stratēģijas izvērtējums

43.tabula. Attīstības vajadzības lauku teritorijā un atbalsta pasākumi lauku attīstības politikā

Attīstības vajadzības lauku teritorijā

Stratēģiskie dokumenti un galvenais likums

Finansētās atbalsta programmas, projekti

Pēc iestāšanās ES tiek atbalstīts

No nacionālā budžeta

No citiem avotiem, t.sk. ES

No nacionālā budžeta

Ar VPD un LAP Regulas Nr. 1257/1999 prioritāšu pasākumiem

Lauku attīstības stratēģiskais mērķis: Sekmēt lauku ekonomikas dinamisku attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu

Lauksaimniecības sektors

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas konkurētspējas attīstības un ienākumu pieauguma nodrošināšana lauku saimniecībās

Veicināt modernu un komerciāli spēcīgu lauku saimniecību attīstību un pakāpeniski uzlabot lauksaimniecības ražošanas efektivitāti, darba apstākļus, higiēnas un dzīvnieku labturības apstākļus

Saimniecību ēku, iekārtu un tehnikas modernizācija

LR Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

Lauksaimniecības attīstības koncepcija

Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

Lauksaimniecības attīstības programma

Valsts Investīciju programma

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Lauku attīstības programma

Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai

Latvijas Nacionālā plānojuma koncepcija

MVU attīstības nacionālā programma

LIIKP

LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

LAP P1: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Jaunu ražošanas tehnoloģiju un prasmju apgūšana un ieviešana

LSVP

LIIKP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

Veselības un darba drošības apstākļu uzlabošana lauku saimniecībās

LSVP

LIIKP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Standartu sasniegšana

Dzīvnieku labturības apstākļu uzlabošana saimniecībās, tuvinot tos ES standartiem

LIIKP LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Standartu sasniegšana

Saimniecību vadības, tehnisko konsultāciju un pakalpojumu attīstība

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Lauksaimniecības dzīvnieku un augu šķirņu, sēklas materiālu un daudzgadīgo sakņaugu kvalitāšu uzlabošana

LSVP

  

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P2: Agrovide

Augsnes un ūdens piesārņojuma samazināšana saimniecībās saskaņā ar nacionālajām un ES normām

 

SAPARD izmēģinājumu teritorijās

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Standartu sasniegšana

LAP P2: Agrovide

Jaunu cilvēku iesaistīšana lauksaimniecībā

LSVP

LIIKP

KPZP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Atbalsts jaunajiem zemniekiem

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Priekšlaicīgā pensionēšanās

Lauksaimnieku kvalifikācijas un prasmju palielināšana

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

Sadrumstalotu zemju konsolidācija komerciālu konkurētspējīgu saimniecību attīstības sekmēšanai

KPZP

SAPARD

 

LAP P1: Priekšlaicīgā pensionēšanās

LAP P1: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanas iespēju attīstība lauku saimniecībā

LSVP

LIIKP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

(LAP P2: Agrovide)

Produktivitātes kāpināšana, izmantojot jaunas tehnoloģijas un metodes lauksaimnieciskajā ražošanā

LSVP

SAPARD

MVU attīstības kreditēšanas projekts

 

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

(LAP P2: Agrovide)

P2: Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība

Neizmantotās un mazauglīgās LIZ produktīva un vidi saudzējoša izmantošana

NUAP

SAPARD

 

(LAP P2: Agrovide

(P4, LAP P2: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

Saimnieciskās infrastruktūras attīstīšana saimniecībās

LIIKP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

Meliorāciju sistēmu un polderu staciju rekonstrukcija, uzlabošana

VIP

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

LIZ auglības uzlabošana, skābo augšņu platību samazināšana lauksaimnieciskai ražošanai izmantotajās platībās

LSVP

VIP

  

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

(P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos)

Bioloģiskās lauksaimniecības metožu attīstīšana dažādu nozaru saimniecībās

LSVP

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

P4, LAP P1: Apmācības

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražojošu saimniecību attīstība un apsaimniekoto platību palielināšanās, tādējādi izmantojot Latvijas vides kvalitātes un attīstot nišas produktus

LSVP

  

LAP P2: Agrovide

(P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai)

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga iespēju attīstīšana

LSVP

  

LAP P2: Agrovide

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām)

Praktisko demonstrējumu saimniecību attīstība un apmācības bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanā un videi saudzīgā saimniekošanā

LSVP

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

P4, LAP P1: Apmācības

Veicināt tradicionālai ražošanai alternatīvu ienākumu gūšanas veidu attīstību lauku saimniecībās, tādējādi nodrošinot ienākumu un darba vietu skaita pieaugumu

Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu pakalpojumu un nelauksaimniecisko preču ražošanas attīstība lauku saimniecībās, sekmējot ienākumu palielināšanos un jaunu darba vietu veidošanos

MVU attīstības nacionālā programma

Nacionālais nodarbinātības plāns

Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010. gadam

NUAP

SAPARD

MVU attīstības kreditēšanas projekts

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

(Atbalsts ražotāju grupām)

LAP P1: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai)

Kvalitatīvas informācijas aprites un apmācību pieejamības nodrošināšana alternatīvo saimniecisko aktivitāšu attīstīšanai

NUAP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes konkurētspējas attīstība un lauksaimniecības preču tirgus paplašināšana

Jaunu ražošanas ēku, tehnoloģiju un prasmju apgūšana un ieviešana lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un pārtikas un nepārtikas produktu ražošanā, sekmējot augstākas pievienotās vērtības un ārējā un iekšējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanu

LR Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

Lauksaimniecības attīstības koncepcija

Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

Lauksaimniecības attīstības programma

Valsts Investīciju programma

 

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

P4, LAP P1: Apmācības

Pārstrādes procesam nepieciešamās infrastruktūras, t.sk. ražošanas un uzglabāšanas ēku modernizācija un attīstīšana

 

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu un pārstrādes procesa atbilstība vides aizsardzības prasībām un darba drošības un higiēnas standartiem

 

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

P4, LAP P1: Apmācības

Jaunu produktu attīstība un noieta tirgus meklēšana

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

P4, LAP P1: Apmācības

P2: Atbalsts uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai

Pārstrādē strādājošo cilvēku prasmju un kvalifikācijas paaugstināšana

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

Kooperācija lauksaimniecības sektora attīstības sekmēšanai un ienākumu paaugstināšanai

Lauku saimniecību un citu uzņēmumu, organizāciju un asociāciju sadarbība

LR Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam

ZM darbības stratēģija 2003.- 2005. gadam

Lauksaimniecības attīstības programma

LSVP

  

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām

Saimniecību ekonomiskās un informatīvās horizontālās sadarbības attīstīšana

LSVP

  

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām

Vertikālās sadarbības attīstīšana starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem

LSVP

  

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām

Pārstrādes uzņēmumu savstarpējā sadarbība mārketinga jomā

LSVP

  

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

P4, LAP P1: Apmācības

Izglītība, apmācības un zinātniskā darbība lauksaimniecības sektora attīstībai

Dažādu mācību kursu pilnveidošana un pieejamība lauku iedzīvotājiem saimniecisko aktivitāšu attīstīšanai laukos

LR Lauksaimniecības likums

Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

Lauksaimnieciskās profesionālās vidējās, augstākās izglītības attīstība

VIP

  

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

P3: Izglītības un tālākizglītības attīstība

Ražošanas un zinātnes sadarbība progresīvu tehnoloģiju ieviešanā un jaunu tirgus produktu attīstībai

LSVP

  

P4, LAP P1: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana

P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos

P4, LAP P1: Apmācības

P2: Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība

Meža nozare:

Meža un meža zemju ilgtspējīga apsaimniekošana

Kokaudzētavu modernizācija

LR Meža likums

Valsts mežu dienesta likums

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Lauku attīstības programma

Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai

Meža attīstības fonda izveidošanas koncepcija

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

 

SAPARD

  

Meža īpašnieku apvienību un dažādu sadarbības grupu veidošana un darbība efektīvas mežu pārvaldīšanas nodrošināšanai

   

P4, LAP P1:

Meža resursu un to vērtības palielināšana (meža audzēšanas politika)

VIP

  

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

Meža resursu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli sabalansēta izmantošana meža produktu ražošanas un pakalpojumu attīstībā

 

SAPARD

 

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

Meža resursu aizsardzības un pārraudzības sistēmu uzlabošana un attīstība

VIP

 

VIP

 

Jaunu cilvēku iesaistīšana mežsaimniecībā

   

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

Mežu platības palielināšana

LSVP

SAPARD

  

Mežsaimniecībā strādājošo kvalifikācijas un prasmju pilnveidošana

   

P4, LAP P1: Apmācības

Latvijas meža nozares produkcijas tirgus paplašināšana

Mežsaimniecības un kokrūpniecības tehnoloģiju attīstīšana, īpaši produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanā

LR Meža likums

Valsts ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija

Latvijas nacionālā meža klastera programma

MVU attīstības nacionālā programma

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

 

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

P2: Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība

Meža nozares uzņēmumu specializācija un konsolidācija

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

Meža nozares uzņēmumu horizontālā un vertikālā sadarbība meža nozares produktu mārketinga uzlabošanai, jaunu tirgu meklēšanā un produktu attīstīšanai

   

P4, LAP P1: Apmācības

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

Vietējo mežu nozares resursu, saražotās produkcijas un blakus produkcijas izmantošana citās tautsaimniecības nozarēs

   

P1: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

P4, LAP P1:Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Meža nozares dalība efektīvā zemes izmantošanā un alternatīvu meža vides izmantošanas iespēju attīstība

Lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto un mazauglīgo zemju apmežošana

LR Meža likums

Latvijas nacionālās meža klastera programma

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Likums par īpaši aizsargājamām teritorijām

Aizsargjoslu likums

Sugu un biotopu

aizsardzības likums

Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010. gadam

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P2: Mežsaimniecības attīstība

Meža vides izmantošana atpūtas industrijas vajadzībām

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

Lauku iedzīvotāju nodarbinātības iespēju palielināšana meža nozarē, mazinot lauksaimniecības lomu lauku ekonomikā

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Kvalitatīvas informācijas nodrošināšana par meža vidi gan meža nozares, gan sabiedrības informēšanas vajadzībām

VIP

  

P4, LAP P1: Mežsaimniecības attīstība

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība

Izglītības un zinātnes integrācija meža nozarē

Meža nozares profesionālās vidējās un augstākās izglītības līmeņa uzlabošanu atbilstoši ES un pasaules standartiem

LR Meža likums

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

Nacionālais nodarbinātības plāns

VIP

  

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

P1: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība

P2: Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

P3: Izglītības un tālākizglītības attīstība

Ražošanas un zinātnes sadarbības veicināšana progresīvu tehnoloģiju ieviešanai; zinātnes iesaistīšanās starptautisku projektu izstrādē par meža politiku, ekonomiku

VIP

  

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām

P2: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

P2: Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība

Zivsaimniecība:

Akvakultūra un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

Zivju resursu, t.sk. vēžu, sabalansēta izmantošana, resursu papildināšana un atjaunošana iekšzemes ūdenstilpēs

Zvejniecības likums

Zivsaimniecības attīstības programma 1995.-2010. gadam

Zivju resursu atražošanas valsts programma 2000.-2010. gadam

Zvejas flotes attīstības programma 2001.-2003. gadam

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Lauksaimniecības attīstības programma

LSVP

VIP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

Akvakultūras uzņēmumu modernizācija

NUAP

LIIKP

SAPARD

 

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

Veselības un darba drošības apstākļu uzlabošana un vides aizsardzības prasību ievērošana akvakultūru audzējošos uzņēmumos

NUAP

LIIKP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

Uzņēmumu savstarpējā sadarbība akvakultūras audzēšanā iekšējo ūdeņu zivju resursu vērtības palielināšanai un ienākumu gūšanai lauku saimniecībās, kā arī lauku vides izmantošanā rekreatīviem nolūkiem (makšķerēšanas un lauku tūrisma attīstībai)

NUAP

LSVP

  

P4: Ražotāju organizāciju izveidošana

Zivju audzēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība

NUAP

SAPARD

 

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga attīstība, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūras attīstība

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Starptautiskā sadarbība akvakultūras jomā

LSVP

  

P4: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

Zivju resursu monitoringa un informatīvas sistēmas attīstība gan zivsaimniecības sektora iekšējām vajadzībām, gan vispārējas publicitātes nolūkiem, piem., lauku tūrismam

VIP

LSVP

  

P4: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

Zivju apstrādes sektora konkurētspējas attīstība un zivju produkcijas tirgus paplašināšana

Zivju apstrādes uzņēmumu tehnoloģiskā attīstība, kura nodrošinātu augstākas pievienotās vērtības un ārējā un iekšējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanu, lai spētu pilnvērtīgi un efektīvi izmantot Latvijai pieejamos zivju resursus

Valsts ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija

MVU attīstības nacionālā programma

Nodarbinātības plāns

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

Zivju produkcijas ražošanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un attīstīšana

VIP

NUAP

MVU attīstības kreditēšanas projekts SAPARD

 

P4: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

Tirgus izpētes projektu realizācija un noieta tirgu meklēšana

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

Zivsaimniecības uzņēmumu savstarpēja sadarbība mārketinga jomā

LSVP

  

P4: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

Izglītība, apmācības un zinātniskā darbība

Tālākizglītības pieejamība un pilnveidošana zivsaimniecībā nodarbināto profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai

Zivsaimniecības nozares izglītības un zinātnes attīstības programma 2002.-2010. gadam

Lauksaimniecības attīstības programma

Nacionālais nodarbinātības plāns

VIP

SAPARD

 

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

P3: Izglītības un tālākizglītības attīstība

Akvakultūras apmācību centru izveidošana

NUAP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

P2: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

Pētījumi zivsaimniecības sektora attīstīšanai

LSVP

SAPARD

 

P2: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

P4: Jaunu noieta tirgu apgūšana un veicināšana

Zvejniecības, zivkopības un zivju apstrādes uzņēmumu, izglītības un zinātnes iestāžu sadarbības veicināšana progresīvu tehnoloģiju ieviešanā, jaunu produktu un noieta tirgu meklēšanā; starptautiskie projekti zivsaimniecības izglītības un zinātnes jomā

   

P4, LAP P1: Apmācības

P2: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

P4: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

Ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību nesaistītas ekonomiskās aktivitātes lauku ekonomikas dažādošanai

Jauni uzņēmumi un darbavietas ārpus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, nodarbinātības un ienākumu gūšanas iespēju vairošana un labklājības līmeņa paaugstināšana

LR Komerclikums

Lauku tūrisma attīstības programma

Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010. gadam

Lauku ceļu attīstības programma

Nacionālais nodarbinātības plāns

Lauksaimniecības attīstības programma

Labklājības nozares investīciju stratēģija 2003.-2007. gadam

Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

NUAP

LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana38

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība39

Nodarbinātības iespēju vairošana jauniem cilvēkiem

NUAP

LSVP

VIP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

Nodarbinātības iespēju un ienākumu vairošana, nabadzības mazināšana sociāli izslēgto iedzīvotāju grupās

NUAP

(UK) Lauku partnerības programma

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

Uzņēmējdarbības attīstība dažādu nišas produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai

NUAP

LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

Dažādu veidu tūrisma pakalpojumu attīstība, izmantojot visus lauku vidē esošos resursus, paaugstinot nodarbinātību un ienākumus no šī sektora

NUAP

LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku ekonomikas dažādošana

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

P1: Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

P1: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība

Amatniecības un dažādu pakalpojumu attīstība, paaugstinot nodarbinātību un ienākumus no šī sektora

NUAP

LSVP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

Apmācības lauku iedzīvotāju darba prasmju uzlabošanai un dažādošanai

VIP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P1: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība)

Sakoptu Latvijas lauku vidē esošā kultūras un vēstures mantojuma un ainavisko kvalitāšu pieejamības nodrošināšana jebkuram

NUAP

VIP

  

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P1: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

P1: Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

P1: Kapacitātes celšana reģionālās attīstībasplānošanā

Mazo un vidējā uzņēmumu pieejamība modernām komunikācijām un informatīvām tehnoloģijām

VIP

MVU attīstības kreditēšanas projekts

 

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

P4, LAP P1: Apmācības

P1: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

P2: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

Kvalitatīvas un vides prasībām atbilstošas saimnieciskās infrastruktūras nodrošināšana iedzīvotāju mobilitātes, komunikāciju un saimnieciskās darbības vajadzībām

NUAP

Lauku ceļu attīstības programma

MVU attīstības kreditēšanas projekts

SAPARD

 

P1: Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

P1: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

P1: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība

Vietējās iniciatīvas un dažādu ekonomisko jautājumu grupu/ organizāciju veidošana un attīstība, lauku ekonomiskās attīstības atbalstīšanai, sociāli izslēgto iedzīvotāju grupu iesaistīšanai uzņēmējdarbībā, tādējādi mazinot iedzīvotāju nabadzību

NUAP

(UK) Lauku partnerības programma

 

P4, LAP P1: LEADER + veida pasākums

LAP P1: Atbalsts ražotāju grupām

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

Lauku attīstības stratēģiskais mērķis: Uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgu pieejamību dažādiem sociālās infrastruktūras pakalpojumiem

Sociālas infrastruktūras (izglītības un apmācību sistēma, veselības un sociālā nodrošināšanas sistēmas, kultūra u.c.) pakalpojumus racionalizēšana un attīstība

Labklājības nozares investīciju stratēģija 2003.-2007. gadam

Mājokļu attīstības kreditēšanas programma

Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcija

Studentu kreditēšanas pamatnostādnes

Nacionālā programma “Kultūra”

Izglītības attīstības stratēģiskie virzieni

Valsts investīciju programma

VIP;

  

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

P1: Kapacitātes celšana reģionālās attīstībasplānošanā

Vēsturisko un kultūras vērtību/ mantojuma uzturēšana, rekonstrukcija un apkārtējās ainavas labiekārtošana, nodrošinot to pieejamību, īpaši atpūtas industrijas pakalpojumu izmantotājiem

VIP

NUAP

  

P1 Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

(P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana)

Vietējās iniciatīvas radīšana un atbalstīšana saimnieciskās un sociālās dzīves aktivizēšanai teritorijā, lai sekmētu iedzīvotāju sadarbību sociālo un saimniecisko aktivitāšu veikšanai teritorijā un mazinātu dažādu sociālo grupu izslēgtību lauku ciematos/ kopienās

VIP

NUAP

(UK) Lauku partnerības programma

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4, LAP P1: LEADER + veida pasākums

P3: Sociālās izstumtības mazināšana

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

Dažādu sociālo jautājumu grupu/ organizāciju veidošana un atbalstīšana sociālās palīdzības jautājumu risināšanai un ekonomisko aktivitāšu iniciēšanai lauku teritorijā

 

NUAP

(UK) Lauku partnerības programma

 

P4, LAP P1: Apmācības

P4, LAP P1: LEADER + veida pasākums

P3: Sociālās izstumtības mazināšana

P1: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

Vietējās administratīvās, reģionālo pārvalžu darbību racionalizēšana un pilnveidošana informācijas cirkulācijas nodrošināšanai un informatīva rakstura izslēgtības mazināšanai perifērijā

ATR Nacionālais budžets

   

Lauku attīstības stratēģiskais mērķis: Nodrošināt laukos pieejamo resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturēt un saglabāt sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi, ainavu un kultūras un vēsturiskās vērtības nākamajām paaudzēm

Lauku ainavas pilnveidošana un graustu novākšana

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Nacionālais Vides aizsardzības plāns

Likums par īpaši aizsargājamām teritorijām

Aizsargjoslu likums

Sugu un biotopu aizsardzības likums

Lauku tūrisma attīstības mērķprogramma

Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010. gadam

Lauksaimniecības politikas pamatnostādnes 2003.-2007. gadam

ZM darbības stratēģija 2003.-2005. gadam

Lauksaimniecības attīstības programma

Ģenētiskās saglabāšanas programma

   

LAP P2: Agrovide

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

Videi draudzīgu metožu ievērošana un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionāliem un starptautiskiem normatīviem aktiem) prasībām atbilstoša saimnieciskā darbība, kura atstāj minimālu negatīvo ietekmi uz lauku vides ekoloģiju (dabu, gaisu, klimatu, augsni, ūdeni) un uztur sakoptu Latvijas laukiem raksturīgo ainavu

LSVP

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P2: Agrovide

P4, LAP P1: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana

(P4, LAP P1: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos)

Lauksaimnieciskās darbības uzturēšana Latvijai raksturīgās ainavas un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanai

 

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

Lauksaimnieciskās darbības uzturēšana teritorijās, kurās agro klimatisko apstākļu dēļ lauksaimnieciskā ražošana ir mazefektīva, uzņēmējdarbības dažādošanās un vietējās ekonomikas pārstrukturizēšanās ir ilgstošs process, bet lielāka iedzīvotāju daļa ir atkarīga no ienākumu gūšanas lauksaimniecībā

   

LAP P2: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Nacionāli un starptautiski atzīto savvaļas populāciju, sugu un biotopu saglabāšana, aizsargāšana un popularizēšana

 

SAPARD

 

P4, LAP P1: Apmācības

LAP P2: Agrovide

Nacionāli un starptautiski atzīto vēsturisko, kultūras un ainavisko (rezervāti, dabas parki, piekraste u.c.) vērtību aizsargāšana un uzturēšana

 

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

LAP P2: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Kompensācijas mehānisma attīstība ienākumu paaugstināšanai tajās lauku saimniecībās, kurās tiek uzturētas un saudzētas nacionāli un starptautiski atzītās savvaļas populācijas, sugas un biotopi vai ainaviskās kvalitātes

VIP

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

LAP P2: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Kompensācijas mehānisma attīstība ienākumu paaugstināšanai tajās lauku saimniecībās, kurās, saskaņā ar nacionāliem un starptautiskiem normatīviem aktiem par dabas aizsardzību, jāveic vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimniekošana

VIP

LSVP

SAPARD

 

(LAP P2: Agrovide)

LAP P2: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā)

Kompensācijas mehānisma attīstība ienākumu paaugstināšanai tajās lauku saimniecībās, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecības produktu ražošanu

VIP

LSVP

SAPARD

 

LAP P2: Agrovide

P– Prioritāte VPD

LAPP– Lauku attīstības plāna prioritāte

LIIKP– Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma

LVSP– Lauksaimniecības Valsts subsīdiju programma

NUAP– Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma

VIP– Valsts investīciju programma

ATR– Administratīvi teritoriālā reforma

44.tabula. Lauku attīstības plāna un Vienotās programmdokumenta mērķu hierarhija

Plāna pasākumu mērķu hierarhija

Lauku attīstības plāna mērķu hierarhija

Vienotās programmdokumenta mērķu hierarhiju

  

Vispārējie mērķi:

- nodarbinātības un konkurētspējas veicināšana;

- cilvēkresursu attīstīšana;

- infrastruktūras attīstīšana.

 

Plāna vispārējie mērķi (prioritātes):

- efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība;

- bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana.

Specifiskie mērķi (prioritātes):

1.Līdzsvarotas attīstības veicināšana;

2.Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;

3.Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

;

4.Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana.

Pasākumu vispārējie mērķi:

Agrovide:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri ir nacionāli un starptautiski atzīti kā apdraudētas populācijas.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā:

- sekmēt ilgspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgām metodēm;

- nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Priekšlaicīgā pensionēšanās:

- veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Atbalsts ražotāju grupām

- veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai:

- pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Standartu sasniegšana:

- veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba aizsardzībā jomās lauku saimniecībās.

Plāna specifiskie mērķi:

- uzturēt ilgspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādējādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību (pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā);

– paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu avotu dažādošanu (pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās; pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai);

- palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas (pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai);

- uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem (pasākums: Standartu sasniegšana);

- veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu (pasākums: Agrovide);

- uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu (pasākums: Atbalsts ražotāju grupām).

Darbības mērķi 4. prioritātei:

- uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un sekmēt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecību attīstību, kā rezultātā pieaugtu saimniecību ienākumu līmenis un lauksaimnieku ekonomiskā un sociālā labklājība (pasākums: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos);

- veicināt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē (pasākums: Atbalsts jaunajiem zemniekiem);

- sekmēt lauksaimniecības produktu pārstrādes produkcijas konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū un nodrošināt produkcijas noieta iespēju attīstību un paplašināšanu (pasākums: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana);

- uzturēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes ilglaicīgu ražotspēju. (aktivitāte: Zemes uzlabošana);

- veicināt ekonomisko attīstību laukos, lauksaimniecībai alternatīvu ienākumu avotu radīšanu, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju ienākumu un labklājības palielināšanos un lauku apdzīvotības saglabāšanos (pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana);

- sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, meža resursu kvalitātes uzlabošanu, mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, vides aizsardzības uzlabošanu un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (pasākums: Mežsaimniecības attīstība);

- veicināt lauku ainavas sakopšanu (pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana);

- atbalstīt lauku kopienas pārmaiņu procesā un veicināt to iespējami vispusīgu sadarbību (pasākums: Vietējo rīcību attīstība ( “LEADER+” veida pasākums));

- paaugstināt lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni, veikt pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot nodarbošanās mobilitāti, nodrošināt ES mūžizglītības memoranda vadlīniju izpildi (Pasākums: Apmācības);

- efektīvi izmantot lauksaimniecībā neizmantoto zemju resursus meža nozares vajadzībām nākotnē (Pasākums: Mežsaimniecības attīstība).

45.tabula. Pārējo VPD pasākumu ietekme uz LAP prioritātēm un vispārējo Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu

Pasākums

Lauku attīstības plāna stratēģiskie mērķi
2004.-2006. gadam

Lauku attīstības stratēģiskie mērķi

Efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstība visā lauku teritorijā, nodrošinot visu tajā pieejamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu

Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana un sakoptas, Latvijai raksturīgas ainavas uzturēšana

Sekmēt lauku ekonomikas dinamisku attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu;

Uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgu pieejamību dažādiem sociālās infrastruktūras pakalpojumiem

Nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm

1. PRIORITĀTE: LĪDZSVAROTAS ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANA

Pasākums: Kapacitātes celšana reģionālāsattīstībasplānošanā

XX

XX

XX

XX

XX

Pasākums: Vides un infrastruktūras kvalitātes uzlabošana

XX

X

XX

X

X

Pasākums: Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

XX

 

XX

X

 

Pasākums: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstība

XX

 

XX

X

 

Pasākums: Veselības un izglītības infrastruktūras attīstība

X

  

X

 

2. PRIORITĀTE: UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN INOVĀCIJU VEICINĀŠANA

Pasākums: Pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos

X

 

X

  

Pasākums: Uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība

XX

 

XX

  

Pasākums: Atbalsts uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai

X

 

X

  

3. PRIORITĀTE: CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN NODARBINĀTĪBAS VEICINĀŠANA

1. pasākums: Nodarbinātības veicināšana

XX

X

XX

XX

X

2. pasākums: Izglītības un tālākizglītības attīstība

X

 

X

XX

 

3. pasākums: Sociālās atstumtības mazināšana

X

 

X

XX

 

5. PRIORITĀTE: ILGTSPĒJĪGAS ZIVSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANA

Pasākums: Zvejas intensitātes sabalansēšana

     

Pasākums: Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana

     

Pasākums: Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga, zvejas ostu aprīkojuma un akvakultūras attīstība

XX

XX

XX

X

XX

Pasākums: Piekrastes zvejas attīstības, sociālekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu sekmēšana un atbalsts ražotāju organizācijām

XX

 

XX

X

 

6. Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā

 

46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005. gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

Prioritātes/pasākumi, Regula
Nr. 1257/1999

1. prioritāte: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība

2. prioritāte: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana

Pasākumi / aktivitātes

Zemkopības ministrijas darbības virzieni

Invest-īcijas lauksaim-niecības uzņēm-umos

Lauksaim-niecības produktu pārstrādes un mārke-tinga uzlabo-šana

Apmāc-ības

Atbalsts ražotāju grupām

Mežsaim-niecības attīstība

Zemes uzlab-ošana

Lauku teritoriju pārveid-ošanās un attīstības veicināšana

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstruktu-rizācijai

Standartu sasnieg-šana

“LEADER+” veida pasākums

Atbalsts jaunajiem zem-niekiem

Priekš-laicīgā pensio-nēšanās

Agro-vide

Lauksaim-niecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobež-ojumiem vides aizsar-dzības nolūkā

Lauku ainavas saglabāš-ana

Meža ieaudz-ēšana lauksaim-niecībā neizmant-otajās zemēs

1. darbības virziens: Droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika

Budžeta programma “Valsts pārtikas aprites uzraudzība”

PVD laboratoriju tīkla pakāpeniska optimizācija un modernizācija

xx

xx

      

xxx

       

Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši ES prasībām

x

xx

 

x

    

xx

       

Pārtikas valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana

x

xx

      

xx

       

2. darbības virziens: Lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana

Budžeta programma “Konkurētspējas un ienākumu paaugstināšana lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecība mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros”

Integrētā administratīvā kontroles sistēma (IAKS)

xx

   

x

xx

  

xx

   

xxx

xxx

xx

x

Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot ES kopējās lauksaimniecības politikas mehānismus

xx

xx

xx

xx

xx

xx

xx

xx

xx

 

xx

 

xx

xx

xx

xx

Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstība

xx

      

xx

xx

 

xx

xxx

xx

xx

  

Pārtikas produktu konkurētspējas palielināšana vietējā tirgū

xx

xxx

x

xx

 

xx

 

xx

  

xx

 

x

x

  

Budžeta programma “Efektīvas un kvalitatīvas profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespēju nodrošināšana laukos”

Izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija

x

x

xxx

x

x

x

x

x

x

x

xx

 

x

x

x

x

Augstākās izglītības studiju procesa materiālā nodrošinājuma un kvalitātes paaugstināšana

x

xxx

xxx

x

xx

x

x

 

x

 

xxx

 

x

x

x

x

Budžeta programma “Lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, lauku uzņēmēju profesionālo un ekonomisko zināšanu paaugstināšana, lauksaimnieku sagatavošanās paātrināšanai Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES”

Konsultantu apmācības un sertifikācijas programmas ieviešana

x

x

xx

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Apmācību pasākumi lauksaimnieku sagatavošanai integrācijai ES

xxx

x

xxx

xxx

x

xx

xxx

xxx

xx

x

xxx

x

xxx

xxx

xxx

xxx

3. darbības virziens: Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana

Budžeta programma “Latvijas mežu apsaimniekošanas uzlabošana”

Nacionālā meža klastera programma.

  

xx

 

xxx

x

x

   

x

x

x

x

xx

xx

Meža nozares informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana.

  

xxx

 

xxx

x

x

x

  

x

x

x

x

xx

xxx

Meža monitorings

  

xx

 

xxx

x

x

x

  

x

x

x

x

x

xx

Meža attīstības fonda izveide

  

x

x

xxx

x

xx

x

  

x

x

x

x

xx

xxx

Budžeta programma “Zemes potenciāla saglabāšana un racionāla izmantošana, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšana, lauku saimniecību produkcijas pašizmaksas samazināšana un konkurētspējas palielināšana “

Budžeta programma “Kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzība un resursu saglabāšana un aizsardzība”

 

46. tabula. ZM rīcības stratēģijas galvenie pasākumi 2003.-2005.gadam Lauku attīstības plāna pasākumu īstenošanai

7. pielikums. LAP mērķi, indikatori un sasniedzamie rezultāti LAP īstenošanas laikā

 

LAP aktivitātes– Pasākuma darbības mērķis

LAP darbības mērķi– Pasākuma vispārējā mērķa sasniegšana

LAP vispārējie mērķi

Bāzes gads

Izejas indikatori

Rezultātus raksturojošie indikatori

Vispārējo ietekmi raksturojošie indikatori

Agrovide

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras zemes apsaimniekošanas procesā saglabā un uzlabo Latvijas laukiem raksturīgo ainavu un bioloģiski daudzveidīgu vidi, un tādējādi tieši un netieši arī ietekmē lauku ekonomisko un sociālo attīstību.

Ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu.

Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju.

Saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgās ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu.

Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība (balstoties uz tendencēm– prognoze uz 2004.gadu)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras augkopības produkcijas ražošanā ievieš un izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, tādējādi nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un kvalitatīvas produkcijas ražošanu.

 

Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā.

Iekšējā tirgū realizētas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma īpatsvara palielinājums.

Sertificētās bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits– 350.

Atbalstītā bioloģiskās lauksaimniecības platība– 16 900 ha LIZ.

Saražotās un realizētās produkcijas apjoms– datu nav.

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits– 650.

Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība– 37 400 ha LIZ.

Saražotās un realizētās produkcijas apjoms– dati tiks apkopoti.

Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g.– 86%.

Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g.– 121%.

Saražotās bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoma pieaugums līdz 2007.g.– dati tiks apkopoti.

Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (2002.gada inventarizācijas dati)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuru apsaimniekotajās platībās atrodas bioloģiski vērtīgie zālāji, (t.sk., upju palienēs) un potenciālās NATURA 2000 teritoriju dabiskās pļavas un ganības, tajos tiek uzturēta vai paaugstināta bioloģiskā daudzveidība, un tie tiek apsaimniekoti atbilstoši savvaļas sugu saglabāšanas vajadzībām.

 

Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,6% Latvijā esošajās pļavās un ganībās.

569tūkst. ha ir pļavas un ganības.

Dabisko zālāju platības– 25,6tūkst. ha.

Vidēji saimniecībās atrodas 5 ha šādu zālāju.

Atbalstīto saimniecību skaits, kurās zālāju apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem– 4000.

Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem– 21000ha.

Apsaimniekoto platību īpatsvars kopējā dabisko zālāju platībā ir 82 %.

Agrovide: Buferjoslu ierīkošana (2003.g. dati)

Atbalstīt lauku saimniecības, kuras aramzemes platībās ierīko zālāju buferjoslu un ievēro videi draudzīgas metodes saimnieciskajā darbībā.

 

2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm.

Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība tiek veikta 13% no jutīgās vides teritorijas atrodošās LIZ platībās.

Jutīgajās vides teritorijās atrodas 364 tūkst. ha LIZ, kurā 87 % ir aramzeme;

Nav pieejami dati par esošām zālāju buferjoslām un saimniecību skaitu.

Atbalstīto saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem– 200.

Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju intensīvi izmantotajā aramzemes platībā– 15%.

Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (2003.gada dati)

Atbalstīt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu– Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējās pasugas bišu– audzētājus, kuri nodarbojas ar šo dzīvnieku audzēšanu un pavairošanu apdraudētas populācijas ģenētisko resursu saglabāšanai

  

Latvijas brūnās šķirnes govis– 5000.

Latvijas zilās šķirnes govis– 250.

Latvijas baltās šķirnes cūkas– 400.

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas– 400.

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi– 500.

Latvijas vietējās šķirnes

kazas– n/a

Atbalsts izmaksāts par attiecīgo šķirņu dzīvniekiem:

Latvijas brūnās govis– 5500;

Latvijas zilās šķirnes govis– 350;

Latvijas baltās šķirnes cūkas– 550;

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas– 500;

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi– 600;

Latvijas vietējās šķirnes kaza– 4400

Populācijas pieaugums:

Latvijas brūnās govis– 10%;

Latvijas zilās šķirnes govis– 40%;

Latvijas baltās šķirnes cūkas– 36%;

Latvijas tumšgalves šķirnes aitas– 20%;

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi– 20%;

Latvijas vietējās šķirnes kazas– n/a

Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (prognoze balstīta uz 2002.g. datiem ievērojot pieaugošās tendences platību izmantošanas samazinājumā).

Atbalstīt lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās agro­klimatisko apstākļu dēļ saimniecību ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, bet tās pārtraukšana nav ieteicama sociāli ekonomisko apsvērumu dēļ– lauksaimniecība ir galvenais ienākumu avots no saimnieciskās darbības, teritorija ir mazapdzīvota un lauksaimnieciskā ražošana uztur lauku ainavu un vides kvalitātes.

Atbalstīt lauksaimniecisko darbību platībās, kurās sastopamās sugas un biotopus aizsargā ES direktīvas un to uzturēšanai un saglabāšanai ir nepieciešams turpināt lauksaimniecisko darbību.

Sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes.

Nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes.

MLA teritorijā esošais LIZ– 1,87milj. ha.

1.MLA kategorijā– 253 252;

2.MLA kategorijā– 812 304;

3.MLA kategorijā– 743 847.

MLA teritorijā neizmantotā LIZ īpat­svars– 24,7%.

Visu lauku saimniecību skaits MLA teritorijā– 107 555.

Saimniecību skaits virs 1ha LIZ:

1.MLA kategorijā– 11905;

2.MLA kategorijā– 45 552;

3.MLA kategorijā– 47 414.

LIZ platība potenciālajās Natura 2000 teritorijās– 87700 ha.

Atbalstīto saimniecību skaits:

1.MLA kategorijā– 14 589;

2.MLA kategorijā– 45 552;

3.MLA kategorijā– 47 414.

Atbalstīta lauksaimnieciskās darbības platība:

1.MLA kategorijā– 297 275;

2.MLA kategorijā– 708 400;

3.MLA kategorijā– 581 900.

Atbalstīta lauksaimnieciskā darbība potenciālajās Natura 2000 teritorijās– 17000ha.

78 % no visām lauku saimniecībām MLA teritorijā ienākumu līmenis ir paaugstinājies.

Neizmantotās LIZ samazinājums līdz 15 %

Lauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA teritorijas saimniecībām un ne MLA.

Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %.

Priekšlaicīgā pensionēšanās (2002.gada dati)

Nodrošināt ienākumus gados vecākiem zemniekiem, kuri pārtrauc lauksaimniecisko darbību un atdod (pārdod) savas lauku saimniecības citām personām, kas vēlas attīstīt saimniecisko darbību pārņemtajā saimniecībā vai tās daļā.

Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumu.

11% no visiem lauku saimniecību īpašniekiem ir vecumā no 55 gadiem līdz nacionālās pensijas saņemšanas vecumam.

Lauku saimniecībās vidēji apsaimniekotais LIZ ha skaits ir 33ha.

Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem– 1000.

Pensionēto saimniecību darbinieku skaits– 300.

Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi– 28 000ha.

Atbalstu jaunajiem zemniekiem izmantojušo saimniecības pārņēmēju īpatsvars kopējā pārņēmēju skaitā– 90%.

Saimniecības īpašnieku vecumā līdz 50 gadiem skaits ir pieaudzis par 1%.

Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ/dzīvnieku vienību.

Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%.

Uzlabojusies lauku saimniecību vadītāju demogrāfiskā struktūra.

Atbalsts ražotāju grupām (2003.gada dati)

Atbalstīt atzītās ražotāju grupas, kuru izveidošanas mērķis ir palielināt lauku uzņēmēju ienākumus, koncentrējot saražotās produkcijas pārdošanu un virzīšanu tirgū, un samazināt izmaksas, veicot kopīgu lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi un izejvielu iepirkšanu.

Veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu.

Subsīdijas piešķirtas 30 kooperatīvām sabiedrībām– ražotāju grupām.

Vidējais biedru skaits– 112.

Vidējais sabiedrības neto apgrozījums– 200tūkst. Ls.

Atbalstīto ražotāju grupu skaits– 50.

Ražotāju grupu skaita pieaugums par 56%.

Sadarbībai apvienojušos komerciālo lauku saimniecību ražotāju grupu skaita pieaugums par 50%.

Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši.

Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis par 25%.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Atbalstīt daļēji naturālās lauku saimniecības, kas vēlas attīstīt un paplašināt saimniecisko darbību.

Veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt saimniecību ienākumu avotu dažādošanu.

Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējuši savu darbību ~ 9 000 lauku saimniecības, kuru ieņēmumi ir no 1000 līdz 10 000EUR gadā (2001.gada VID dati).

Daļēji naturālo saimniecību skaits –
51120 (2002.g. Lauksaimniecības
skaitīšanas dati).

Atbalstīto uzņēmumu skaits– 15 000.

Radītas pilnas slodzes darba vietas– 600 (no tām 300 sieviešu).

Investīciju projektus citos pasākumos izmantojušas saimniecības– 2 900.

Ieņēmumu pieaugums no saimnieciskās darbības uzņēmumos– 20 %.

Nodarbinātības līmeņa uzturēšana.

Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%.

Standartu sasniegšana

Atbalstīt lauku saimniecības, kurās ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās rada papildus izdevumus vai zaudētus ienākumus.

Kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar atteikšanos no piešķirtajām piena kvotām.

Veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas jomās lauku saimniecībās.

Uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem.

Nav datu

Saimniecību skaits, kas atbalstītas noteiktas jomas ES standartu sasniegšanai– 7 500.

Dzīvnieku skaits atbalstītajās saimniecībās, kurās ir ieviesti ES standarti saistībā ar dzīvnieku turēšanu– dati tiks apkopoti pēc veicamajām aktivitātēm.

ES standarti daļēji ieviesti saimniecībās– dati tiks apkopoti.

ES standarti pilnībā ieviesti saimniecībās– dati tiks apkopoti.

Atbalstīto saimniecību aizņemtā platība– 90 825 ha.

ES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums– dati tiks apkopoti.

Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošā fermās– tiks apkopoti.

Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotās lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ

8. pielikums. Sociālekonomiskie partneri

Ekonomikas ministrija

Vides ministrija

Finanšu ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Labklājības ministrija

Satiksmes ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Ārlietu ministrija

Iekšlietu ministrija

Kultūras ministrija

Tieslietu ministrija

Eiropas integrācijas birojs

Latvijas Attīstības aģentūra

Pārtikas un veterinārais dienests

Valsts mežu dienests

Valsts zivsaimniecības pārvalde

Latvijas Vides investīciju fonds

Latvijas Vides aizsardzības fonds

Vides konsultāciju un monitoringa centrs

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas Pašvaldību savienība

Reģionu attīstības aģentūras

Rajonu un vietējās pašvaldības

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte

Valsts Zinātnes un pētniecības institūti un pētniecības saimniecības

Profesionāli tehniskās lauksaimniecības, mežsaimniecības un apstrādes skolas

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs

Latvijas Pieaugušo izglītības centrs

Pasaules dabas fonds

Lauksaimniecības uzņēmumi, saimniecības/lauksaimnieki

Vietējie nelauksaimniecības uzņēmumi

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Dažāda veida gaļas pārstrādes uzņēmumi

Piena produktu un piena pārstrādes uzņēmumi

Graudkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi

Zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumi

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi

Kokapstrādes uzņēmumi

u.c.

9. pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu
lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības

Govju šķirne Latvijas brūnā

Šķirne izveidota Latvijā pēdējo triju gadsimtu laikā. Sākuma fāzē tā veidojusies kā “tautas selekcijas” šķirne, kas sevī asimilējusi vietējo govju gēnus un sporādiski introducēto Rietumeiropas govju šķirņu genofondu. Konkurencē ar citām govju šķirnēm tā 20.gadsimta 30–tajos gados Latvijā kļuva par monošķirni, taču pašlaik šīs šķirnes ģenētiski augstvērtīgo govju skaits ir samazinājies līdz aptuveni 4500 mātītēm un 40 tēviņiem, jo Latvijas lauksaimnieki izvēlas pārsvarā melnraibās govis, kurām ir augstāks izslaukums.

Latvijas brūnās šķirnes govs priekšrocības:

- laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē;

- labs pienīguma koeficients (izslaukuma un dzīvmasas attiecība);

- salīdzinot ar melnraibām govīm, ir lielāka izturība pret dažām infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi;

- brūno govju pienam ir labas garšas īpašības, augsts proteīna saturs.

Gēnu rezerve būs noderīga, izkopjot kolektīvi veidojamo sarkano šķirņu piena govju populāciju.

Govju šķirne Latvijas zilā

Šķirnei ir unikāla raksturīga pazīme– zilgana apmatojuma krāsa, kas būtiski atšķiras no citām Latvijā esošām govju šķirnēm. Zilo govju populācija ir ļoti sarukusi līdz aptuveni 100 mātītēm un 3 tēviņiem Tomēr joprojām tā vēl ir saglabājusies, pateicoties tās vairākām pozitīvām īpašībām. Priekšrocības:

- savdabīga, gaiši zila apmatojuma krāsa, kas dominē pār sarkano un arī melno apmatojuma krāsu un tādējādi var kļūt par ģenētisko marķieri tālākam selekcijas darbam;

- laba kāju izturība;

- laba spēja adaptēties mainīgā vidē un producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgu piejūras smilšainu augšņu apstākļos;

- izturība pret govju leikozi apstākļos, kad Latvijas brūnās un melnraibo šķirņu govis no šīs slimības ievērojami cieš.

Cūku šķirne Latvijas baltā

Šķirne cēlusies no Latvijas vietējām cūkām, populācijas uzlabošanai lietotas Lielās baltās (Jorkšīras), Bērkšīras un Linkolnas šķirnes cūkas. Šķirnes aktīvās populācijas lielums ir zem kritiskās 300 mātīšu un tēviņu produktīvā vecuma dzīvnieku robežas, tādēļ tās saglabāšana ir ļoti aktuāla Latvijā. Priekšrocības:

- laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē;

- teicama auglība un labas mātes īpašības;

- piemērota vietējiem apstākļiem, stipra konstitūcija, maza stresa jutība;

- Latvijas baltā cūku šķirne ir gēnu rezerve, ko izmanto jaunu līniju izveidei, lai uzlabotu liesās gaļas kvalitāti un auglību mātes līnijām;

- pieticīgas sliktākos turēšanas un ēdināšanas apstākļos.

Aitu šķirne Latvijas tumšgalve

Šķirne izveidota, vietējās aitas uzlabojot ar angļu ātraudzīgajām (Sautdaunas, Leisteras, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras) gaļas– vilnas aitām. Ķermeņa apmatojums balts, galva tumša. Abu dzimumu dzīvnieki ir toli. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums ir aptuveni 350 mātīšu un 50 tēviņu produktīvā vecumā, un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Šīs šķirnes priekšrocības ir laba kāju izturība un laba spēja adaptēties mainīgā vidē (nabadzīgās ganībās).

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs

Šķirne cēlusies no Latvijas vietējo zirgu populācijas, uzlabojot to ar Žemaišu un Igaunijas zirgiem (18.– 19.gs.); vēlāk (20.gs.) izmantotas Oldenburgas, Groningenas šķirnes. Vieglāka tipa veidošanai lietoti Hanoveras, Mēklenburgas, Brandenburgas, Pomerānijas, Traķēnes, arī pilnasiņu– Angļu, Arābu ērzeļi. Šķirnes populācija ir skaitliskā ziņā neliela, un problemātiska ir daudzu audzētāju aizraušanās ar importa vaislinieku izmantošanu. Atbilstoši aprēķiniem produktīvā vecumā ir aptuveni 460 mātīšu un 20 tēviņu. Nepieciešams saglabāt vietējiem apstākļiem labāk adaptēto vietējo vērtīgāko ērzeļu līniju pārstāvjus. Priekšrocības:

- labi adaptējas mitrajā piejūras klimatā;

- zirgi ir labsirdīgi un mierīgi, piemēroti tūrismam, iejādei un konkūram.

Visas šīs šķirnes ir iekļautas Nacionālajos gēnu rezerves ganāmpulkos un ir nepieciešama to ģenētisko resursu saglabāšana.

Latvijas vietējās šķirnes kaza

Šķirne izveidota pēdējo divu gadsimtu laikā. Tā cēlusies vietējās kazas uzlabojot ar Megrinas, Krievijas, Togenburgas, Tīringas, Vācu baltā dižciltīgās, Zānes kazu šķirnēm. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums atbilstoši aprēķiniem ir zem kritiskās 4393 kazu (Valsta aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” dati. 18.10.2005.) produktīvā vecuma dzīvnieku robežas un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir kļuvusi šķirnes populācijas aktīvi audzētā daļa (pārraudzītie ganāmpulki). Latvijas vietējās šķirnes kazu skaits ir zem Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai. I pielikumā minētā robežlieluma, kad uzskata, ka vietējai šķirnei draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā– 10000 (vaislas mātīšu skaits).

Latvijas vietējās kazu šķirnes priekšrocības:

– ir laba izturība pret dažādām infekcijas slimībām,

– laba spēja adaptēties mainīgā vidē,

– spēja producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgās ganībās.

Latvijā vietējā kazu šķirne ir būtiska tradicionālās lauku ainavas sastāvdaļa. Taču tās nav tikai ainavas elements, kazas ir piemērotas skarbajiem ganīšanās apstākļiem aizaugušās teritorijās, tādejādi kļūstot par nozīmīgu līdzekli, uzturot kārtību maza izmēra pļavās un saglabājot lauku ainavu.

Atzīšanas kritēriji dzīvnieka atbilstībai šķirnei

a) Latvijas brūnās govju šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 80 %;

b) Latvijas zilās govju šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kas atbilst šķirnes tipiskumam saskaņā ar izstrādātu un apstiprinātu ciltsdarba programmu;

c)Latvijas baltās cūku šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir vismaz 75% un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas baltās šķirnes prasībām:

- auglība– 11;

- saglabāto sivēnu skaits– 9,5;

- pupu skaits– 14;

- svars mēneša vecumā– 8 kg;

- tukšās dienas– 26;

- speķa biezums pie 95 kg– 15,5 mm;

- 100 kg sasniedz– 184 dienas;

d)Latvijas tumšgalves aitu šķirnes vaislas dzīvnieki, kuru asinība ir virs 75 % un produktivitātes rādītāji atbilstoši Latvijas tumšgalves šķirnes prasībām:

- dzīvmasa: aitām 60 kg/teķiem 90 kg;

- nocirpums: aitām 3,5 kg/teķiem 5,2 kg;

- vilnas garums 8 cm;

- vilnas smalkums 48– 56 (pēc Bredforda klasifikācijas);

- auglība 150 %;

e) Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki, kuri ir ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un kuri pieder pie Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ģenealoģiskām līnijām.

f) Latvijas vietējās kazu šķirnes visi vaislas dzīvnieki, kuri ierakstīti Valsts ciltsgrāmatā un atbilst šķirnes prasībām saskaņā ar izstrādāto ciltsdarba programmu.

10. pielikums. Iesniedzamie dokumenti LAD

“Agrovides” pasākuma administrēšana

a)Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikāts vai pārejas perioda sertifikāts/izziņa (kopija) par pieteikšanos saimniecības darbības uzsākšanai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumu prasībām;

– lauku bloku karte ar norādi par sertifikācijas procesam pakļautām platībām un attiecīgajiem kultūraugiem.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– sertifikāts vai izziņa par sertificējamo platību un kultūraugiem kārtējā gadā;

– lauku bloku karte kārtējam gadam.

b)Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– lauku bloku karte ar atzīmētu zālāju platību, kurā attiecīgā aktivitāte tiks veikta

– rakstveida līgums starp atbalsta saņēmēju un lopu īpašnieku, ja lopi nepieder atbalsta saņēmējam (ekstensīvās noganīšanas gadījumā).

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– kārtējā gada iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam.

c)Buferjoslu ierīkošana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– aizpildīta lauku bloku karte.

d)Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegts vērtējums par dzīvnieka atbilstību šķirnes aprakstam un ciltsdokumentiem.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– izziņa no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas par subsidējamā dzīvnieka kvalitātes rādītāju uzturēšanu.

e)Erozijas ierobežošana

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– lauka bloku karte ar atzīmētu vietu un platību apakšpasākuma īstenošanai.

Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– lauku bloku karte;

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums un lauku bloku karte kārtējam gadam.

Priekšlaicīgā pensionēšanās

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

a) saimniecības atdevējam:

– iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība;

– pārņemšanai paredzētās zemes un cita lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotā īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

– esošie zemes nomas līgumi;

– gada ienākumu deklarācijas D3 pielikums vai komersanta gada pārskats (kopija) par pēdējiem 4 noslēgtiem gadiem ar VID atzīmi;

– dokumenti, kas apliecina, ka pēdējos 10 gadus pretendents ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību;

– iesniegums, kas apliecina 4 pēdējo noslēgto gadu vidējo lauksaimnieciskās darbības ieņēmumu apjomu un to daļu kopējo ieņēmumu struktūrā, ja šāda informācija nav atspoguļota komersanta gada pārskatos;

– apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

Pēc atbalsta piešķiršanas akceptēšanas:

– īpašuma pirkuma/dāvinājuma līguma kopija.

b) saimniecības strādniekam:

– iesniegums, pases kopija;

– darba līgums, kas apliecina, ka viņš pēdējo četru gadu laikā nododamajā saim­niecībā ir nostrādājis divus pilna darba laika gadus;

– dokumenti, kas apliecina, ka pēdējo 5 gadu laikā vismaz pusi no sava darba laika ir nostrādājis kā lauku saimniecības palīgs vai strādnieks;

– apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

c) saimniecības pārņēmējam:

– iesniegums, pases kopija vai komercdarbības reģistrācijas apliecība;

– saimniecības pārņēmēja un nodevēja savstarpēja vienošanās– priekšlīgums par saimniecības pārņemšanu;

– komercdarbības plāns, kurā pārņēmējs atspoguļo iegūtās saimniecības daļas vai tikai zemes izmantošanu savā saimnieciskajā darbībā un savas saimniecības dzīvotspējas nodrošināšanu pēc 3 gadiem;

– komercdarbības plāna īstenošanai atbilstošu izglītību un profesionālās iemaņas apliecinoši dokumenti (sertifikāti, diplomi);

– apliecinājums (brīvā formā) par paraksttiesībām.

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti saimniecības saņēmējam:

– iepriekšējā noslēgtā gada pārskats vai gada ienākumu deklarācijas pielikums D3 “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības” (kopija) ar VID atzīmi par saņemšanu;

– ikgadējais ziņojums par saimniecisko darbību pārskata gadā.

Atbalsts ražotāju grupām

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– biedru reģistrs;

– iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

– atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu;

– apliecinājums par paraksttiesībām.

Katru gadu iesniedzamie dokumenti:

– iepriekšējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

– atzīšanas komisijas atzinums (kopija) par ražotāju grupas atzīšanu kārtējā gadā.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Pretendēšanai iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums,

– lauku saimniecības/saimniecības attīstības plāns, kurā ir ietverts:

– saimnieciskās darbības apraksts;

– sasniedzamie mērķi;

– īstenojamie starpposmi;

– paredzamie tīrie ienākumi;

– paredzamie izdevumi turpmākajos 5 gados;

– veicamās aktivitātes katram no turpmākajiem 5 gadiem (t.sk., apmācības);

– sagaidāmā finanšu plūsma turpmākas ekonomiskās dzīvotspējas apliecināšanai;

– reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

– pēdējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pēdējā noslēgtā gada “Gada ienākumu deklarācija” (kopija, ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

Saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– ikgadējā atskaite;

– pārskata gada pārskats saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pārskata gada “Gada ienākumu deklarācija” (kopija ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija).

Standartu sasniegšana

Pretendēšanai uz atbalstu iesniedzamie dokumenti:

– iesniegums;

– nacionāli atzītas kompetentas institūcijas izziņa par neatbilstību ES standartiem kādā no jomām (atbilstoši atbalstāmām aktivitātēm) saimniecībā;

– standartu sasniegšanas plāns, kuru apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta institūcija par to, ka veicamie darbi nodrošinās ES standartu sasniegšanu;

– plānošanas un arhitektūras uzdevums vai Apliecinājuma karte, vai būvniecības atļauja (kopija) (aktivitātes: “Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā”, “Kūtsmēslu krātuvju būvniecība”);

– mazēkas (lauku apvidū) apjoma un būvvietas saskaņojums būvvaldē (kopija) (aktivitāte: “Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā”);

– atļauja A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai (kopija) (aktivitāte: “Kūtsmēslu krātuvju būvniecība”, ja saimniecība neatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā);

– mākslīgās ventilācijas sistēmas ierīkošanas apliecinoši dokumenti (kopija) (aktivitāte: “Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju”);

– reģistrācijas apliecība vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

– pēdējā noslēgtā gada pārskats saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija) vai pēdējā noslēgtā gada “Gada ienākumu deklarācija” (kopija, ar visiem pielikumiem) saskaņā ar LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar VID atzīmi par saņemšanu (kopija);

– apliecinājums, ka iesniegumu parakstījumi atbildīgā persona, kurai ir paraksttiesības (oriģināls).

Investīciju saistību laikā iesniedzamie dokumenti:

– ikgadējā atskaite par veiktajiem darbiem saskaņā ar līgumu.

Iesniedzamie dokumenti pēc kompensācijas izmaksas pēdējā gada:

– pēc standarta sasniegšanas nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par attiecīgā ES standarta sasniegšanu saimniecībā;

– akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, gadījumos, ja veikta būvniecība vai rekonstrukcija;

urbuma pase (kopija) (aktivitāte: “Ūdensapgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs).

11. pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros

Vispārēji pārkāpumi un sodi attiecībā uz visiem vai atsevišķiem pasākumiem

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta pretendents neievēro atbalsta saņemšanai nepieciešamos noteikumus.

Iesniegums vai attiecīgā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

2.

Pretendents ir iesniedzis iesniegumu/ikgadējo iesniegumu, bet viņš/viņa neatbild uz turpmākiem LAD pieprasījumiem.

Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

3.

Neskaidrību gadījumā pēc vizuālas/administratīvas kontroles pieteicējs ir iesniedzis labojumus ar tām pašām kļūdām un neatbilstībām.

Iesniegums vai tā neatbilstošais elements tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

4.

Pretendents ir sniedzis nepatiesas ziņas rupjas neuzmanības dēļ.

Pretendents tiek izslēgts no attiecīgajiem lauku atbalsta pasākumiem, kas ietilpst Regulas Nr. 1257/1999 attiecīgajā nodaļā, uz kalendāro gadu. Ja nepatiesa informācija ir sniegta tīši, pretendents tiek izslēgts no šiem lauku atbalsta pasākumiem arī nākamajā gadā.

5.

Pretendents nav iesniedzis visus vai daļu no papildus dokumentiem.

Iesniegums tiek noraidīts. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

6.

Atbalstam pieteiktā teritorija atrodas ārpus atbalstāmās teritorijas.

Attiecīgā neatbilstošā platība tiek noraidīta. Noraidījuma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

7.

Pārdeklarētā platība ir robežās no 0 % līdz 3 % (ieskaitot) vai līdz 2 ha (ieskaitot).

Platības pārdeklarācijas sankcijas netiek piemērotas un atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību.

8.

Pārdeklarētā platība ir robežās no 3 % vai virs 2 ha (neieskaitot) līdz 20 % (ieskaitot).

Atbalsts tiek aprēķināts, par pamatu ņemot konstatēto platību, ko samazina par pārdeklarētās platības (ha) divkāršu apjomu.

9.

Pārdeklarētā platība ir lielāka par 20 %.

Atbalsts konkrētajā gadā netiek piešķirts.

10.

Saistības ir pārtrauktas.

Viss saņemtais atbalsts, t.sk., saskaņā ar Civillikumu aprēķinātie procenti– 6 % gadā (izņemot, ja plānā tiek paredzēts citādi)–, tiek atmaksāts LAD.

Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2.

Atbalsta pretendents nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/22/EK noteikumiem.

Atbalsts tekošajā gadā netiek izmaksāts.

3.

Atbalsta pretendents ir iesniedzis iesniegumu pēc Lauku atbalsta dienesta noteiktā pēdējā datuma atbalsta iesniegumu iesniegšanai.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 1 % apmērā par katru nokavēto darba dienu. Ja nokavētas vairāk kā 25 kalendārās dienas, iesniegums tiek uzskatīts par neiesniegtu. Force majeur gadījumā atbalsta samazinājums netiek piemērots.

4.

Pretendents nav iesniedzis iesniegumu.

Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties.

Pasākums: Agrovide

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Pretendents nav iesniedzis iesniegumu.

Atbalsta maksājums pretendentam tekošajā gadā netiek atļauts. Aiznākamajā gadā pretendents ir tiesīgs pieteikties. Iesnieguma iesniegšanas aizlieguma gadījumā saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina lauksaimnieciskās darbības veikšanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo platību netiek izmaksāts par tekošo gadu. Atkārtota pārkāpuma gadījumā saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts par attiecīgo platību.

3.

Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam vai saimniecības saņēmējs nepārņem šīs saistības, atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2.

Atbalsta saņēmējs savā saimniecībā ir noganījis mazāk nekā 0,65 vai vairāk nekā 0,74 dzīvnieku vienības uz bioloģiski vērtīgā zālāja ha.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

3.

Pieteiktā platībā saimniecībā nav bioloģiski vērtīgā zālāja.

Visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts.

4.

Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajam laukam netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo lauku tiek atmaksāts.

5.

Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas.

Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts.

6.

Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2.

Atbalsta saņēmējs ir nopļāvis pieteikto platību pirms 10.jūlija un/vai pēc 10.septembra.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums attiecīgajai joslai netiek izmaksāts par tekošo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts par attiecīgo joslu tiek atmaksāts.

3.

Atbalsta saņēmējs nav novācis zāli pēc pļaušanas.

Atbalsts tekošajā gadā par attiecīgo platību netiek izmaksāts.

4.

Ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm (stāvu krastu gadījumā– no tā augšējās malas) buferjoslas platums ir mazāks nekā 10 m no krasta līnijas.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

5.

Grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m no grāvja malas.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

6.

Tīrumu buferjoslas platums ir mazāks nekā 4 m.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

7.

Buferjoslā nav ierīkots ilggadīgs zālājs.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums par attiecīgo buferjoslu tekošajā gadā netiek izmaksāts.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības par attiecīgo buferjoslu tiek pārtrauktas un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

8.

Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10 % apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2.

Atbalstam pieteiktās šķirnes dzīvnieks tiek nodots, pārdots, uzdāvināts vai likvidēts un šāda darbība netiek attaisnota ar īpašiem apstākļiem.

Atbalsta pretendents atmaksā saņemto atbalstu par nodoto, pārdoto, uzdāvināto vai likvidēto dzīvnieku.

Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

Nr.

Pārkāpums

Sods

1

Atbalsta saņēmējs nav veicis lauksaimniecisko darbību saskaņā ar Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem.

Tiek piemērots atbalsta samazinājums 10% apmērā par katru pārkāpto kritēriju.

2

Atbalsta saņēmējs nav nodrošinājis kārtējā gadā zaļās platības vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pirmā pārkāpuma gadījumā maksājums netiek izmaksāts par kārtējo gadu.

Atkārtota pārkāpuma gadījumā visas uzņemtās saistības tiek pārtrauktas un viss iepriekš saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

3

Atbalsta saņēmējs ir nodevis (pārdevis, iznomājis, uzdāvinājis u.tml.) citai personai visu vai daļu saimniecības, kurai ir uzliktas saistības, attiecīgo saistību periodā, kas ir bijušas priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai.

Ja saistības par atlikušo periodu netiek nodotas saimniecības saņēmējam, tad atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalstu.

Pasākums: Priekšlaicīga pensionēšanās

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Saimniecības atdevējs veic komerciālu lauksaimniecisko darbību.

Pirmā pārkāpuma gadījumā tiek piemērots gada pensijas samazinājums 20 % apmērā.

Otrā pārkāpuma gadījumā saimniecības atdevējs tiek izslēgts no atbalsta un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts LAD.

2.

Saimniecības pārņēmējs 5 gadu periodā pēc saimniecības pārņemšanas pārtrauc saimniecisko darbību (lauksaimniecisku vai nelauksaimniecisku) iegūtajā saimniecībā.

Saimniecības pārņēmējam attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī nākamajā gadā tiek liegta iespēja pieteikties un/ vai saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna pasākumu ietvaros.

3.

Saimniecības pārņēmējs neturpina saimnieciskās (lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās) darbības attīstību iegūtajā saimniecībā, t.i., nesasniedz saimniecības ekonomisko dzīvotspēju.

Saimniecības pārņēmējam attiecīgajā kalendārajā gadā, kā arī nākamajā gadā tiek liegta iespēja pieteikties un/ vai saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstības plāna pasākumu ietvaros.

4.

Atdotās saimniecības strādnieks, kurš ir saņēmis pensijas piešķiršanas apstiprinājumu, turpina veikt jebkādu lauksaimniecisku darbu atdotajā vai citā saimniecībā.

Iesniegums tiek noraidīts un saņemtais atbalsts tiek atmaksāts.

Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Ražotāju grupa netiek atzīta, veicot ikgadējo atzīšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.328 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atzīšanas kārtība”.

Līgumsaistības starp Lauku atbalsta dienestu un pretendentu tiek turpinātas un atbalsts par pēdējo gadu saskaņā ar pasākuma noteikumiem netiek izmaksāts.

Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Saimnieciskās darbības neto apgrozījuma pieaugums pirmajos trijos gados ir mazāks par 30 %.

Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts.

2.

Saimniecībā netiek sasniegts plānotais mērķis vai mērķi pirmo trīs gadu periodā.

Turpmāk atbalsts netiek izmaksāts.

3.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti.

Atbalsts tekošajā gadā un turpmākajos gados netiek izmaksāts.

Pasākums: Standartu sasniegšana

Nr.

Pārkāpums

Sods

1.

Atbalsta saņēmējs nav sasniedzis standartu noteiktajā laika periodā.

Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts.

2.

Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis ikgadējo atskaiti.

Samaksātais atbalsts tiek atmaksāts LAD un atlikušais atbalsts netiek izmaksāts

12. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

MLA maksājumu noteikšana

Platība

Vidējā svērtā auglība (ballēs)

Starpība salīdzinājumā ar platībām, kas nav MLA

Kompensācija LVL/ha

Maksājuma samazinājums

LVL/ha

EUR/ ha

Papildus piezīmes

Nav MLA

45,5

     

Kompensācija ir balstīta uz MLA un teritorijas, kas nav MLA, auglības ballu starpību. Katra auglības balle saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumiem nr. 341 ir vienāda ar 70 kg/ha jeb 3,71 LVL/ha rudzu, kas var tikt iegūti lauksaimnieciskajā darbībā citos vienlīdzīgos apstākļos.

MLA 1. kategorija

39,7

5,8

21

5%

20

33

MLA 2. kategorija

37,1

8,4

31

10%

28

46

MLA 3. kategorija

31,4

14,1

52

25%

39

64

Aprēķini Natura 2000 teritorijām
 

Vienības

Papildus piezīmes

Vidējie tīrie ienākumi saimniecībā, LVL

1733,00

Vidējie lauku saimniecības tīrie ienākumi ir iegūti no SUDAT 2002. gada datiem. Aprēķini par teritorijām, kas nav MLA, ir balstīti uz Zemgales reģionu. Sakarā ar ierobežojumiem lauksaimnieciskās darbības veikšanai, tīrie ienākumi samazinās par 30%.

Vidējais saimniecības lielums, ha

22,40

Vidējie tīrie ienākumi uz ha, LVL

77,37

Neiegūtie tīrie ienākumi 30%, LVL/ha

23,21

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām platībās, kas nav MLA, EUR

38,0

Vidējā svērtā auglība (ballēs) platībās, kas nav MLA

46,6

 

Kompensācija, EUR/balles

0,816

 

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 1. kategorijas MLA

40,3

 

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 1. kategorijas MLA, EUR

32,9

 

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 2. kategorijas MLA

37,1

 

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR

30,3

 

Vidējā svērtā auglība (ballēs) 3. kategorijas MLA

31,4

 

Kompensācijas par Natura 2000 teritorijām 2. kategorijas MLA, EUR

25,6

 

13. pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Agrovide

Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Augseka

Starpība starp tradicionālo un pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha)

Papildus piezīmes

Zālājs

41

Maksājuma aprēķinā ir iekļauti sertifikācijas izdevumi. Informāciju par vidējiem izdevumiem uz ha ir iesniegusi Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Aprēķins ir balstīts uz 6 gadu augseku, kas ir visbiežāk izmantotā sistēma Latvijā.

Zālājs

41

Kvieši

96

Auzas

70

Mieži

87

Kartupeļi

449

Vidēji

131

Sertifikācijas izdevumi

8

Kopā

139

Zālāji (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Zālāju audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 28 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

25,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

20,00

5,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

17,80

Ražība t/ha

12,82

4,98

Cena LVL/t

6,00

Cena LVL/t

6,00

0,00

Zālāja vērtība uz 1 ha

106,80

Zālāja vērtība uz 1 ha

76,90

29,90

Tīrie ienākumi

81,80

Tīrie ienākumi

56,90

24,90

 

 

 

EUR

41

 

 

Kvieši (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Kviešu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 35 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

40,50

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

40,00

0,50

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

2,59

Ražība t/ha

1,68

0,91

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Kviešu vērtība uz 1 ha

168,35

Kviešu vērtība uz 1 ha

109,43

58,92

Tīrie ienākumi

127,85

Tīrie ienākumi

69,43

58,42

 

 

 

EUR

96

 

 

Auzas (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Auzu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

1,86

Ražība t/ha

1,12

0,74

Cena LVL/t

53,00

Cena LVL/t

53,00

0,00

Auzu vērtība uz 1 ha

98,58

Auzu vērtība uz 1 ha

59,15

39,43

Tīrie ienākumi

66,58

Tīrie ienākumi

24,15

42,43

 

 

 

EUR

70

 

 

Mieži (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Miežu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 40 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

1,93

Ražība t/ha

1,16

0,77

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Miežu vērtība uz 1 ha

125,45

Miežu vērtība uz 1 ha

75,27

50,18

Tīrie ienākumi

93,45

Tīrie ienākumi

40,27

53,18

 

 

 

EUR

87

 

 

Kartupeļi (pāreja uz bioloģisko ražošanu)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Kartupeļu audzēšana ar pārejas uz bioloģisko lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 45 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

160,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

140,00

20,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

13,07

Ražība t/ha

7,19

5,88

Cena LVL/t

50,00

Cena LVL/t

50,00

0,00

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

653,50

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

359,43

294,08

Tīrie ienākumi

493,50

Tīrie ienākumi

219,43

274,08

 

 

 

EUR

449

 

 

Bioloģiskā lauksaimniecība

Augseka

Starpība starp tradicionālo un bioloģisko lauksaimniecību (EUR/ha)

Papildus piezīmes

Zālājs

27

Maksājuma aprēķinā ir iekļauti sertifikācijas izdevumi. Informāciju par vidējiem izdevumiem uz ha ir iesniegusi Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. Aprēķins ir balstīts uz 6 gadu augseku, kas ir visbiežāk izmantotā sistēma Latvijā.

Zālājs

27

Kvieši

54

Auzas

45

Mieži

56

Kartupeļi

235

Vidēji

74

Sertifikācijas izdevumi

8

Kopā

82

Zālāji (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Zālāju audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

25,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

20,00

5,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Zālāju ražība t/ha

17,80

Zālāju ražība t/ha

14,24

3,56

Cena LVL/t

6,00

Cena LVL/t

6,00

0,00

Zālāju vērtība uz 1 ha

106,80

Zālāju vērtība uz 1 ha

85,44

21,36

Tīrie ienākumi

81,80

Tīrie ienākumi

65,44

16,36

 

 

 

EUR

27

 

 

Kvieši (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Kviešu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 20 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

40,50

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

40,00

0,50

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

2,59

Ražība t/ha

2,07

0,52

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Kviešu vērtība uz 1 ha

168,35

Kviešu vērtība uz 1 ha

134,68

33,67

Tīrie ienākumi

127,85

Tīrie ienākumi

94,68

33,17

 

 

 

EUR

54

 

 

Auzas (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Auzu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

1,86

Ražība t/ha

1,40

0,47

Cena LVL/t

53,00

Cena LVL/t

53,00

0,00

Auzu vērtība uz 1 ha

98,58

Auzu vērtība uz 1 ha

73,94

24,65

Tīrie ienākumi

66,58

Tīrie ienākumi

38,94

27,65

 

 

 

EUR

45

 

 

Mieži (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Miežu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

32,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

35,00

- 3,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

1,93

Ražība t/ha

1,45

0,48

Cena LVL/t

65,00

Cena LVL/t

65,00

0,00

Miežu vērtība uz 1 ha

125,45

Miežu vērtība uz 1 ha

94,09

31,36

Tīrie ienākumi

93,45

Tīrie ienākumi

59,09

34,36

 

 

 

EUR

56

 

 

Kartupeļi (bioloģiskā ražošana)

Tradicionālā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Kartupeļu audzēšana ar bioloģiskās lauksaimniecību metodēm samazina ražību par 25 %. Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Izdevumi par minerālmēslojumu, pesticīdiem u.tml. LVL/ha

160,00

Organiskais mēslojums, bioloģiskie lauksaimniecības preparāti u.tml. LVL/ha

140,00

20,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Ražība t/ha

13,07

Ražība t/ha

9,80

3,27

Cena LVL/t

50,00

Cena LVL/t

50,00

0,00

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

653,50

Kartupeļu vērtība uz 1 ha

490,13

163,38

Tīrie ienākumi

493,50

Tīrie ienākumi

350,13

143,38

 

 

 

EUR

235

 

 

Pašreizējos apstākļos bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus ir samērā ierobežots un lielākā daļa produktu tirgū tiek pārdoti par tradicionālās lauksaimniecības produktiem līdzvērtīgām cenām. Viens no tā iemesliem ir ierobežotais bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus. Paredzams bioloģiskās lauksaimniecības produktu cenu paaugstinājums, jo palielināsies iedzīvotāju ienākumi, tomēr, pašreiz nav veikti nekādi aprēķini. Tāda pati neskaidrība ir attiecībā uz eksporta iespējām. Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, nepieciešams laiks, lai piemērotu ražošanas apjomus eksportēšanai. Ņemot vērā šīs grūti novērtējamās prognozes, nekādi papildus maksājumi netiek veikti.

Apakšpasākums: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Ekstensīvā ganīšana

 

 

 

 

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar ekstensīvās ganīšanas radītiem sarežģītākiem apstākļiem, kā rezultātā pļavas tiek mazāk noganītas un tajās paliek vairāk zāles atlikumu.

Mēslošana

72,00

Mēslošana

0,00

- 72,00

Pļaušana

13,50

Pļaušana

23,00

9,50

 

 

Papildus nožogojums

18,50

18,50

Kopā

85,50

Kopā

41,50

- 44,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Piena izslaukums samazinās sakarā ar to, ka dzīvnieku blīvums tiek samazināts no 1 govs/ha uz 0,7 govs/ha.

Piena izslaukums, t

3,80

Piena izslaukums, t

2,66

- 1,14

Piena cena, LVL/t

100,00

Piena cena, LVL/ t

100,00

 

Piena vērtība, LVL

380,00

Piena vērtība, LVL

266,00

114,00

Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

Tīrie ienākumi

294,50

Tīrie ienākumi

224,50

70,00

 

 

EUR

114,75

 

 

 

20 % ieinteresētības likme

138

 

 

Vēlā pļaušana

 

 

 

 

 

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

1. pļaušana (pabeigta jūnija sākumā)

Pļaušana (pabeigta pēc 10.jūlija)

 

 

 

Izdevumi

Izdevumi

 

Pielietojot agrovides metodes, siena vērtība ir ievērojami zemāka par 30 % sakarā ar siena zemo kvalitāti. Pielietojot agrovides metodes, pļaušanas izdevumi palielinās sakarā ar daudz sarežģītākiem apstākļiem, jo zāle ir cietāka.

Mēslošana

48,19

Mēslošana

0,00

 

Pļaušana, presēšana smalcināšana), transports, sastatņu sagatavošana

129,93

Pļaušana

23,00

 

 

 

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

 

 

 

Savākšana

25,00

 

 

 

Transports

5,00

 

Kopā

178,12

Kopā

69,00

- 109,12

Ienākumi

Ienākumi

 

Skābbarība, t/ha

8,00

Siens, t/ha

3,00

 

Skābbarības cena, LVL/t

25,00

Siena cena, LVL/t

10,00

 

Skābbarības vērtība, LVL

200,00

Siena vērtība, LVL

30,00

170,00

Visi pārējie izdevumi uzskatāmi par nemainīgiem.

2. pļaušana (pabeigta augustā)

 

 

 

Izdevumi

 

 

Pļaušana

13,50

Pļaušana tiek veikta tikai vienreiz

Ārdīšana un kraušana zārdos

7,70

Savākšana

9,80

Transports

5,00

Kopā

36,00

Ienākumi

Siens, t/ha

3,00

Siena cena, LVL/t

15,00

Siena vērtība, LVL

45,00

Tīrie ienākumi

31,00

Tīrie ienākumi

- 39,00

70,00

 

 

EUR

114,75

 

 

 

20 % ieinteresētības likme

138

 

 

Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Virszemes ūdensobjektu buferjoslas

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību.

Zemes apstrāde

36,20

Pļaušana

23,00

 

Sēja

10,30

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

 

Ražas novākšana, transports

31,50

Savākšana

25,00

 

 

 

Transports

5,00

- 73,00

Kopā

78,00

Kopā

69,00

 

 

Ienākumi

Ienākumi

 

 

Labības raža, t

2,60

Siena raža, t/ha

3,00

 

Labības cena, LVL/t

65,00

Siena cena, LVL/t

10,00

 

Labības vērtība, LVL

169,00

Siena vērtība, LVL

30,00

139,00

Tīrie ienākumi

91,00

Tīrie ienākumi

- 39,00

130,00

 

 

EUR

213,11

 

 

 

20 % ieinteresētības likme

256

 

Ūdenstilpju un ūdensteču gadījumā buferjoslas platums ir 10 m, EUR/m

0,256

 

Grāvju gadījumā buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas, EUR/m

0,102

 

 

Tīrumu buferjoslas

 

 

 

 

 

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Siena vērtība ir 10 LVL/t sakarā ar tās zemo kvalitāti un zemo lopbarības vērtību.

Zemes apstrāde

36,20

Pļaušana

23,00

 

Sēja

10,30

Ārdīšana un kraušana zārdos

16,00

 

Mēslošana un augu aizsardzība

59,00

Savākšana

25,00

 

Ražas novākšana, transports

31,50

Transports

5,00

 

Kopā

137,00

Kopā

64,00

- 73,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Sakarā ar tīrumu buferjoslu ierīkošanu negūtie ienākumi ir augstāki sakarā ar to, ka pirms buferjoslu ierīkošanas nebija ierobežojumu attiecībā uz mēslojuma un augu pesticīdu lietošanu. Tas nodrošina ievērojami lielāku ražu.

Labības raža, t

5,50

Siena raža, t

3,00

 

Labības cena, LVL/t

65,00

Siena cena, LVL/t

10,00

 

Labības vērtība, LVL

357,50

Piena vērtība, LVL

30,00

327,50

Tīrie ienākumi

220,50

Tīrie ienākumi

-34,00

254,50

 

 

EUR

417,21

 

 

 

7,5 % ieinteresētības likme

449

 

EUR/m buferjoslas platums ir 4 m

0,180

 

Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Govju šķirne “Latvijas brūnā”

 

 

 

 

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni.

Lopbarība

624,00

Lopbarība

588,00

- 36,00

Veterinārie izdevumi

77,00

Veterinārie izdevumi

65,00

- 12,00

Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas brūnās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti.

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

52,00

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

43,00

- 9,00

Šķirnes reproducēšana

77,00

Šķirnes reproducēšana

65,00

- 12,00

Izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti.

Pakaiši un aprīkojums

83,00

Pakaiši un aprīkojums

79,00

- 4,00

Kopā

913,00

Kopā

840,00

- 73,00

Ienākumi

Ienākumi

 

 

Piena izslaukums, kg

6000

Piena izslaukums, kg

5000

- 1000,00

Piena cena, EUR/kg

0,157

Piena cena, EUR/kg

0,150

- 0,01

Piena vērtība, EUR

942,00

Piena vērtība, EUR

750,00

192,00

Tīrie ienākumi

29,00

Tīrie ienākumi

- 90,00

119,00

 

 

10 % ieinteresētības likme

131

 

 

Govju šķirne “Latvijas zilā”

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Parastā prakse ir balstīta uz melnbalto govju šķirni.

Lopbarība

624,00

Lopbarība

572,00

- 52,00

Veterinārie izdevumi

77,00

Veterinārie izdevumi

63,00

- 14,00

Piena cena agrovides gadījumā ir zemāka sakarā ar zemāku piena kvalitāti, tā kā lielākā daļa lauku saimniecību, kas audzē Latvijas zilās govis, ir mazākas par vidējo, tādēļ tām ir grūtāk nodrošināt augstāko piena kvalitāti.

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

52,00

Izdevumi piena kvalitātes nodrošināšanai

42,00

- 10,00

Šķirnes reproducēšana

77,00

Šķirnes reproducēšana

63,00

- 14,00

Pakaiši un aprīkojums

83,00

Pakaiši un aprīkojums

79,00

- 4,00

Kopā

913,00

Kopā

819,00

- 94,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Tie paši izdevumi agrovides gadījumā ir zemāki sakarā ar zemāku produktivitāti.

Piena izslaukums, kg

6000

Piena izslaukums, kg

4500

- 1500,00

Piena cena, EUR/kg

0,157

Piena cena, EUR/kg

0,150

- 0,01

Piena vērtība, EUR

942,00

Piena vērtība, EUR

675,00

267,00

 

Tīrie ienākumi

29,00

Tīrie ienākumi

- 144,00

173,00

 

 

15 % ieinteresētības likme

199

 

Cūku šķirne “Latvijas baltā”

 

 

 

 

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Izdevumi par abām šķirnēm ir aptuveni vienādi.

 

 

 

 

0,00

Gaļas ieguve ir aprēķināta par 1 sivēnmātes 18 nobarojamām cūkām

Kopā

0,00

Kopā

0,00

0,00

Ienākumi

Ienākumi

 

Gaļas cena ir zemāka sakarā ar Baltās cūkas šķirnes lielāku tauku saturu.

Gaļas ieguve, kg

1800

Gaļas ieguve, kg

1800

0,00

Gaļas cena, EUR/kg

0,985

Gaļas cena, EUR/kg

0,907

 

Gaļas vērtība, EUR

1773,18

Gaļas vērtība, EUR

1632,60

140,58

Tīrie ienākumi

1773,18

Tīrie ienākumi

1632,60

140,58

 

 

5 % ieinteresētības likme

148

 

Aitu šķirne “Latvijas tumšgalve”

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Latvijas tumšgalves šķirne ir salīdzināta ar Vācijas tumšgalves šķirni. Latvijas tumšgalves aitām ir mazāks svars, un gaļas cena ir zemāka sakarā ar lielāku tauku saturu. Vilna ir rupjāka, tādēļ tai ir zemāka kvalitāte un zemāka cena.

Lopbarība

125,00

Lopbarība

114,00

- 11,00

Veterinārie izdevumi

13,00

Veterinārie izdevumi

11,00

- 2,00

Šķirnes reproducēšana

13,00

Šķirnes reproducēšana

11,00

- 2,00

Pakaiši un aprīkojums

17,00

Pakaiši un aprīkojums

15,00

- 2,00

Kopā

168,00

Kopā

151,00

- 17,00

 

Ienākumi

Ienākumi

 

Gaļas ieguve, kg

70

Gaļas ieguve, kg

60

- 10,00

Gaļas cena, EUR/kg

2,46

Gaļas cena, EUR/kg

1,64

- 0,82

Gaļas vērtība, EUR

172,13

Gaļas vērtība, EUR

98,36

73,77

Vilnas ieguve, kg

4,5

Vilnas ieguve, kg

3,5

1,00

 

Vilnas cena, EUR/kg

1,31

Vilnas cena, EUR/kg

1,31

0,00

Vilnas vērtība, EUR

5,90

Vilnas vērtība, EUR

4,59

1,31

Kopā

178,03

Kopā

102,95

- 75,08

Tīrie ienākumi

10,03

Tīrie ienākumi

- 52,64

62,67

 

 

20 % ieinteresētības likme

75

 

 

Latvijas zirgu šķirne

Parastā prakse

Agrovide

Starpība

Papildus piezīmes

Izdevumi

Izdevumi

 

Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki nav produktīvi sakarā ar to, ka tos nevar izmantot lauku saimniecības darbā vai sportā. To var izmantot vienīgi lauku tūrismā. Tādējādi tas saimniecībai rada tikai zaudējumus. Šo šķirni nevar salīdzināt ar citām atšķirīgās dzīvnieku vērtības, izdevumu un ienākumu dēļ.

 

 

Lopbarība

676,00

676,00

 

 

Veterinārie izdevumi

68,00

68,00

 

 

Šķirnes reproducēšana

68,00

68,00

 

 

Pakaiši un aprīkojums

90,00

90,00

Kopā

0,00

Kopā

902,00

902,00

Ienākumi

Ienākumi

 

 

 

 

 

0,00

Tīrie ienākumi

0,00

Tīrie ienākumi

- 902,00

902,00

 

20 % negūto ienākumu kompensācija

198

 

Kazu šķirne “Latvijas vietējā kaza”

Parastā prakse

Agro vide

Starpība

Piezīmes

Izdevumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

Izdevumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

  

Lopbarība:

Spēkbarība

Ganību zāle

Zaļbarība

Siens

Salmi

Skābsiens

Kartupeļi

Lopbarības bietes

Mikroelementi

Lopb. sāls

.

290 kg

1300 kg

350 kg

520 kg

150 kg

380 kg

120 kg

240 kg

.

0,11

0,01

0,02

0,06

0,01

0,02

0,05

0,03

.

31,90

13,00

7,00

31,20

1,50

7,60

6,00

7,20

4,70

0,60

Lopbarība:

Spēkbarība

Ganību zāle

Zaļbarība

Siens

Salmi

Skābsiens

Kartupeļi

Lopbarības bietes

Mikroelementi

Lopb. sāls

.

260 kg

1170 kg

300 kg

510 kg

150 kg

340 kg

110 kg

220 kg

.

0,11

0,01

0,02

0,06

0,01

0,02

0,05

0,03

.

28,60

11,70

6,00

30,60

1,50

6,80

5,50

6,60

3,00

0,40

.

- 3,30

- 1,30

- 1,00

- 0,60

0,00

- 0,80

- 0,50

- -0,60

- 1,70

- 0,20

Kazai dzīvības uzturēšanai nepieciešams dienā uzņemt 1,4 kg sausnas un 0,09 kg izmantojamā

Prot. 1 kg piena ražošanai – papildus 0,4 kg sausnas un 0,09 kg izm. prot. starpība starp ZK un LVK vidēji ir 250 kg piena. 250 kg piena saražošanai nepieciešams uzņemt 100 kg sausnas jeb 290 kg barības. 1 kg barība izmaksā 0,0375 Ls.

   

110,70

   

100,70

- 10,00

 

Veterinārie izdevumi:

      

 

 

 

Epizootoloģija

parazitoloģija

attārpošana

prof. Pasākumi

ārstēšana

1 x gadā

1 x gadā

2 x gadā

4 x gadā

5,00

5,00

1,50

0,50

5,00

5,00

3,00

2,00

3,00

Epizootoloģija

Parazitoloģija

Attārpošana

Prof. pasākumi

ārstēšana

1 x gadā

1 x gadā

2 x gadā

4 x gadā

5,00

5,00

1,00

0,50

5,00

5,00

2,00

2,00

1,00

0,00

0,00

- 1,00

0,00

- 2,00

Parastā saimniekošanā dzīvnieku ārstēšana ir dārgāka nekā agro vidē, jo ZK šķirnes kazas ir jūtīgākas pret slimībām nekā LVK un prasa vairāk ārstēšanu un aprūpi jūtīgākas pret kazu artrītu - encefalītu (CEA).

   

18,00

   

15,00

- 3,00

 

Šķirnes reproducēšana

  

20,00

   

15,00

- 5,00

Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo LVK kazu mātes auglība ir 300 – 400 %, bet ZK kazu šķirnes kazu mātes auglība ir 180 – 220 %.

Pakaiši un Aprīkojums

      

 

 

ZK šķirnes kazu mātes dzīvmasa ir 60 kg, LVK kazu šķirnes kazu mātes dzīvsvars ir 45 kg.

Salmi

Aprīkojums kūtī 1m2 izmaksas

600 kg

3 Ls/m2

0,01

2,5 m2

6,00

3,50

7,50

Salmi

Aprīkojums

Kūtī 1 m2 izmaksas

500 kg

.

3 Ls/m2

0,01

.

2,1 m2

5,00

3,50

6,50

- 1,00

0,00

- 1,00

Agro vides pasākumā izmaksas ir mazākas, jo izmaksas tiek aprēķinātas pēc dzīvnieka dzīvmasas.

   

17,00

   

15,00

- 2

 
Izdevumi piena kvalitātes noteikšanai       

Dezinfekcijas līdzekļi

Piena filtri

SŠS noteikšana

pārraudzība

Piena dzesēšanas izmaksas

Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei

.

600 gab.

0,30

1,00

750 kg

.

0,01 Ls

10 x

12 x

0,0045 Ls/kg

5,00

6,00

3,00

12,00

(3,37)

2,30

Dezinfekcijas līdzekļi

Piena filtri

SŠS noteikšana

Pārraudzība

Piena dzesēšanas izmaksas

Dzīvnieku aprūpe kvalitatīva piena ieguvei

.

600 gab.

0,30

1,00

500 kg

.

0,01 Ls

15

12 x

0,0067 Ls/kg

5,00

6,00

4,50

12,00

(3,35)

 

5,50

0,00

0,00

1,50

0,00

0,30

 

3,20

Agro vides pasākumā kvalitatīva piena nodrošināšanai izmaksas ir dārgākas, jo LVK kazām apmatojums ir garāks nekā ZK un prasa vairāk līdzekļus to kopšanai, LVK kazām SŠS vidējais ir lielāks nekā ZK un prasa papildus dzīvnieku aprūpes pasākumus kvalitātes nodrošināšanai. Piena dzesēšanas izmaksas ir atkarīgas no iegūtā piena daudzumu, jo elektrības patēriņa izmaksas ir rēķinātas uz 1 kg piena (kopējās izmaksās ir pārrēķins uz 10 kazu iegūto vidējo pienu daudzumu, t.i. ZK = 750 x 10 = 7500 kg, bet LVK = 500 x 10 = 5000 kg). piena dzesētāja nominālā diennakts elektroenerģijas patēriņš 2,5 kw, gadā 2,5 x 300 dienas (65 cietstāvošās un zīdīšanas dienas) = 750 kw. 750 kw = 33,80 Ls
Kopā  31.67   36.354.68 
Kopā izdevumi  197,37   182,05- 15,32 

 

Parastā prakse

Agro vide

Starpība

Piezīmes

Ienākumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

Ienākumi

Daudzums

Cena Ls/kg

Kopā

 

ZK kazām kazlēni dzimst ar izlīdzinātu dzīvmasu 3,1 – 3,5 kg, diennakts dzīvmasas pieaugums 150 –170 gr. LVK dzimst ar neizlīdzinātu dzīvmasu 1,80 –3,5 kg, diennakts pieaugums 120- 150 kg. kazlēnu gaļu pārdod 2,5 - 3 mēnešu vecumā. ZK kazlēni sver 16 – 20 kg, LVK 10 kg, izkaujot tīrā gaļas iznākums ir 50 % no dzīvnieka, ZK = 8 kg gaļas, LVK = 5 kg gaļas. Eiropā kazlēnu gaļa tiek iedalīta tirdzniecības klasēs U (1 klase), R (2 klase), O (3 klase).

U klase = 5,40 – 8,05 eiro (jeb 5,00 Ls),

R klase = 4,80 – 5,40 eiro (jeb 3,00 Ls)

LVK kazlēnu kautķermenis atbilst R klasei, jo tiem ir mazāks gaļas iznākums, viena no vērtīgākām kautķermeņa daļām ir pakaļējo ciska daļa, LVK šī daļa ir ar nolaidenu krustu daļu, kas samazina cisku daļas gaļas iznākumu.

Piena ieguve

750 kg

0,22

165,00

Piena ieguve

500 kg

0,22

110,00

55,00

Gaļas ieguve

8 kg

5,00

40,00

Gaļas ieguve

5 kg

3,00

15,00

25,00

kopā

  

205,00

  

 

125,00

80,00

Tīrie ienākumi

  

7,63

  

 

57,05

64,68

 

Ieinteresētības likme 20 %

12,94

 

Atbalsta apjoms, EUR

77,62

 

Apakšpasākums „Erozijas ierobežošana”

Tradicionālā saimniekošana

 

 

Saimniekošana erozijas mazināšanai

 

Kultūras

Bruto segums, LVL/ha

% no aramzemes*

Bruto segums, LVL/ha pret % no aramzemes

Ieņēmumi

Ražas zudums -15 %

Bruto segums - ražas zudums

Bruto segums - ražas zudums pret % no aramzemes

Piezīmes

vasaras kvieši

46,57

5,76

2,68

407,00

61,05

- 14,48

- 0,83

Aprēķins veikts kultūrām, kuru platība aizņem vairāk kā 1 % no aramzemes. Ieinteresētības likme tiek maksāta, lai ieinteresētu zemniekus veikt pasākumus, kas ierobežotu eroziju.

ziemas kvieši

8,38

13,89

1,16

444,00

 

8,38

1,16

rudzi

- 17,38

3,91

- 0,68

300,00

 

- 17,38

- 0,68

vasaras mieži

- 34,33

15,21

- 5,22

310,00

46,50

- 80,83

- 12,29

auzas

- 59,16

6,31

- 3,73

220,00

33,00

- 92,16

- 5,82

tritikāle

- 34,20

1,33

- 0,45

348,00

 

- 34,20

- 0,45

griķi

36,02

1,09

0,39

186,00

27,90

8,12

0,09

vasaras rapsis

8,35

5,01

0,42

299,00

44,85

- 36,50

- 1,83

ziemas rapsis

47,00

2,31

1,09

390,00

 

47,00

1,09

zālāji **

0,00

41,46

0,00

96,61

 

74,60

0,00

kartupeļi

686,72

2,26

15,52

1800,00

270,00

416,72

9,42

cukurbietes

331,94

1,46

4,85

926,50

138,98

192,97

2,82

 

 

100,00

16,02

   

-7,33

 

Starpība

23,35

 

20 % ieinteresētība

4,67

Kopā LVL

28,02

EUR

39,88

* Dati no LAD tiešo maksājumu iesniegumiem 2005.gadā.

** Aprēķinā izmantotas siena ražošanas izmaksas. Tiek pieņemts, ka siena vērtība ir vienāda ar tā ražošanas izmaksām. Šis pieņēmums neietekmē aprēķina rezultāt

14.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Standartu sasniegšana

Aprēķini šim pasākumam ir veikti, pamatojoties uz tirgus zemākajām cenām, tāpēc ir paredzēta 100% kompensācija.

Kūtsmēslu krātuvju izveidošana īpaši jutīgajās teritorijās

Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

49,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

9,80

Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3

53,30

Vircas tvertnes tilpums, m3

0,10

Kopējās izmaksas, EUR/m3

64

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

Cieto kūtsmēslu krātuve 301 un vairāk m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

41,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

6,20

Vircas tvertnes izmaksas, EUR/m3

53,30

Vircas tvertnes tilpums, m3

0,10

Kopējās izmaksas, EUR/m3

53

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

Šķidro kūtsmēslu krātuve līdz 1500 m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

41,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

12,30

Kopējās izmaksas, EUR/m3

53

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

Šķidro kūtsmēslu krātuve 1501 un vairāk m3

Vienības

Papildus piezīmes

Būvniecības izmaksas, EUR/m3

36,00

Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Latvijas tirgū esošajām zemākajām celtniecības izmaksām.

Aprīkojuma izmaksas kūtsmēslu krātuvei, EUR/m3

10,80

Kopējās izmaksas, EUR/m3

47

Aprēķinu avots: LVAEI

  

Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)

Piena dzesēšanas tvertnes iegāde

   

Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm

Vienības

Papildus piezīmes

 

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

200,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3 Ls/l.

 

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

 

Piena daudzums slaukšanas periodā

400,00

 

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

480,00

 

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

3,00

 

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

1440,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

144,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

236

 

Aprēķinu avots: LVAEI

   

11 līdz 25 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

 

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

500,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,8 Ls/l.

 

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

 

Piena daudzums slaukšanas periodā

1000,00

 

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

1200,00

 

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,80

 

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

3360,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

134,40

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

220

 

Aprēķinu avots: LVAEI

   
    

26 līdz 50 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

 

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

1000,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,5 Ls/l.

 

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

 

Piena daudzums slaukšanas periodā

2000,00

 

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

2400,00

 

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,50

 

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

6000,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

120,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

197

 

Aprēķinu avots: LVAEI

   
    

51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

 

Vidējais piena daudzums (l/dienā)

2000,00

Maksimālais daudzums attiecībā uz slaucamo govi, kas dod 6100 kg piena/gadā ir vidēji 20 l/dienā/govs visā ganāmpulkā. Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm. Visiem standartiem atbilstošu un Latvijas tirgū pieejamu Eiropā ražotu dzesētāju, kas ir piemēroti 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 2,3 Ls/l.

 

Piena slaukšanas periods (dienas)

2,00

 

Piena daudzums slaukšanas periodā

4000,00

 

20% rezerve piena izslaukuma palielināšanai (l)

4800,00

 

Piena dzesētāja cena (Ls/l)

2,30

 

Piena dzesētāja cena visam ganāmpulkam (Ls)

11040,00

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

110,40

 

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

181

 

Aprēķinu avots: LVAEI

   
 

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde

  
   

Ganāmpulki, kuros ir līdz 10 govīm

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

1200,00

Aprēķini ir balstīti uz 10 govīm ar pārnēsājamu piena slaukšanas aprīkojumu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 10 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 1200 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

120,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

197

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

11 līdz 25 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

3625,00

Aprēķini ir balstīti uz 25 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar vakuuma caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 25 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 3625 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

145,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

238

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

26 līdz 50 govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, Ls

7000,00

Aprēķini ir balstīti uz 50 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena caurulēm. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 50 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 7000 Ls.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (Ls)

140,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

230

Aprēķinu avots: LVAEI

  
   

51 līdz 100 un vairāk govju ganāmpulki

Vienības

Papildus piezīmes

Piena slaukšanas aprīkojuma cena, LVL

13000,00

Aprēķini ir balstīti uz 100 govīm ar piena slaukšanas aprīkojumu ar piena telpu. Visiem standartiem atbilstoša un Latvijas tirgū pieejama Eiropā ražota piena slaukšanas aprīkojuma, kas ir piemērots 100 govju ganāmpulkam, minimālā cena ir 13000 LVL.

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (LVL)

130,00

Izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

213

Aprēķinu avots: LVAEI

  

Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana)

Standartu attiecībā uz govju kūtīm ievērošana

 
 

Vienības

Papildus piezīmes

Govju stāvvietu ierīkošana, EUR

500,00

Aprēķini ir veikti, pamatojoties uz papildus izdevumiem saistībā ar govju stāvvietas ierīkošanu nobarojamās cūkas sivēnmātes vai kuiļa vietā. Aprēķini ir veikti, arī pamatojoties uz nepieciešamajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz konkrēto dzīvnieku.

Govs stāvvietas platība, m2

2,01

  

Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

0,65

Izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR

161

Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

3,00

Izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR

745

Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

6,00

Izmaksas par 1 kuili, EUR

1491

Cūku stāvvietu ierīkošana, EUR

270,50

Papildus piezīmes

Nobarojamās cūkas aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

0,65

Aprēķini ir veikti, pamatojoties uz papildus izdevumiem saistībā ar govju stāvvietas ierīkošanu nobarojamās cūkas sivēnmātes vai kuiļa vietā. Aprēķini ir veikti, arī pamatojoties uz nepieciešamajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz konkrēto dzīvnieku.

Ierīkošanas izmaksas par 1 nobarojamo cūku, EUR

176

Sivēnmātes aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

3,00

Ierīkošanas izmaksas par 1 sivēnmāti, EUR

812

Kuiļa aizņemtā platība, m2/dzīvnieks

6,00

Ierīkošanas izmaksas par 1 kuili, EUR

1623

Sprostu pārbūve dējējvistu labturības nodrošināšanai

Dējējvistu labturības nodrošināšana

  
   
 

Vienības

Papildus piezīmes

Jauna dējējvistu sprosta cena, EUR/dzīvnieks

7,50

Patreiz sprostu augstums ir 39cm, no 1. maija augstums jāpalielina līdz 45 cm. Turklāt sprosti jāaprīko ar laktu, ligzdu, pakaišiem un aprīkojumu nagu deldēšanai.

Sprosta papildu aprīkojums, EUR/dzīvnieks

1,50

Kopējās izmaksas uz 1 dzīvnieku (EUR)

9

  

Aprēķinu avots: Latvijas Olu ražotāju asociācija

Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

a) Ūdens apgādes nodrošināšana liellopiem (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms
(EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

Līdz 20 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 15 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zamākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

75

Dzirdnes (Ls)

300

Kopējās izmaksas, Ls

825

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

54

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

77

 

No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

165

Dzirdnes (Ls)

700

Kopējās izmaksas, Ls

1415

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

40

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

57

 

No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 75 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

345

Dzirdnes (Ls)

2400

Kopējās izmaksas, Ls

3395

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

45

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

64

 

Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 120 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

150 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

540

Dzirdnes (Ls)

3000

Kopējās izmaksas, Ls

4290

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

34

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

48

b) Ūdens apgādes nodrošināšana aitām un kazām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

Līdz 2,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 1,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

60

1 dzirdne (Ls)

300

Kopējās izmaksas, Ls

810

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

540

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

768

 

No 2,1 līdz 5,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

20 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

60

2 dzirdnes (Ls)

600

Kopējās izmaksas, Ls

1210

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

346

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

492

 

No 5,1 līdz 10,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 7,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

50 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

150

3 dzirdnes (Ls)

900

Kopējās izmaksas, Ls

1600

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

213

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

303

Vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 12,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

100 m garš sekundārais ūdensvads (Ls)

300

5 dzirdnes (Ls)

1500

Kopējās izmaksas, Ls

2450

Kopējās izmaksas uz 1D.V (sL)

196

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

279

c) Ūdens apgādes nodrošināšana cūkām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums

Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)

Komentāri

 

sivēnmātēm

atšķirtiem sivēniem

nobarojamām cūkām

 

Līdz 5 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

200

200

200

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 3,5 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

250

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

60 (20 m)

300 (100 m)

150 (50 m)

Dzirdnes (Ls)

70

250

60

Kopējās izmaksas, Ls

580

1000

660

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

166

286

189

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

236

407

269

 

No 5,1 līdz 15 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

400

400

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 10 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

250

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

300 (100 m)

1500 (500 m)

300 (100 m)

Dzirdnes (Ls)

200

715

170

Kopējās izmaksas, Ls

1050

2865

1120

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

105

287

112

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

149

408

159

 

No 15,1 līdz 30 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

300

500

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 20 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu izmaksām.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

250

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

450 (150 m)

3000 (1000 m)

600 (200 m)

Dzirdnes (Ls)

400

1430

335

Kopējās izmaksas, Ls

1400

5180

1685

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

70

259

84

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

100

369

120

 

Vairāk par 30 dzīvnieku vienībām

Sūknis (Ls)

400

500

500

Kalkulācijas pamatā ir ūdens apgādes sistēmas sakārtošanas izmaksas 35 D.V, kuras tika iegūtas no firmu piedāvājumu zemākajām cenām dzirdināšanas sistēmu ierīkošanai.

50 m garš maģistrālais ūdensvads (Ls)

250

250

250

Sekundārais ūdensvads (Ls)

750 (250 m)

6000 (2000 m)

1500 (500 m)

Dzirdnes (Ls)

700

2500

585

Kopējās izmaksas, Ls

2100

9250

2835

Kopējās izmaksas uz 1D.V (Ls)

60

264

81

Kopējās izmaksas uz 1D.V (EUR)

85

376

115

Aprēķinu avots: LLKC

15. pielikums. Teritoriju saraksts, kuras saskaņā ar
Regulas 1257/1999 19.pantu ir noteiktas kā Latvijas mazāk labvēlīgie apvidi

MLA 1. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

329000

Valles pagasts

Aizkraukles rajons

404400

Bārbeles pagasts

Bauskas rajons

408400

Stelpes pagasts

Bauskas rajons

427600

Raunas pagasts

Cēsu rajons

620100

Kuldīga

Kuldīgas rajons

626000

Kurmāles pagasts

Kuldīgas rajons

626400

Laidu pagasts

Kuldīgas rajons

627200

Padures pagasts

Kuldīgas rajons

627400

Pelču pagasts

Kuldīgas rajons

627800

Raņķu pagasts

Kuldīgas rajons

628400

Rumbas pagasts

Kuldīgas rajons

629000

Snēpeles pagasts

Kuldīgas rajons

629200

Turlavas pagasts

Kuldīgas rajons

640500

Aizpute

Liepājas rajons

644400

Bārtas pagasts

Liepājas rajons

644600

Bunkas pagasts

Liepājas rajons

644800

Cīravas pagasts

Liepājas rajons

645000

Dunalkas pagasts

Liepājas rajons

645600

Gaviezes pagasts

Liepājas rajons

646800

Kazdangas pagasts

Liepājas rajons

660700

Aloja ar lauku teritoriju

Limbažu rajons

664800

Brīvzemnieku pagasts

Limbažu rajons

665200

Katvaru pagasts

Limbažu rajons

748800

Suntažu pagasts

Ogres rajons

840500

Brocēnu novads

Saldus rajons

845200

Gaiķu pagasts

Saldus rajons

848800

Šķēdes pagasts

Saldus rajons

880100

Talsi

Talsu rajons

881700

Valdemārpils ar lauku teritoriju

Talsu rajons

885400

Ģibuļu pagasts

Talsu rajons

886800

Laidzes pagasts

Talsu rajons

887200

Lībagu pagasts

Talsu rajons

887400

Lubes pagasts

Talsu rajons

888600

Strazdes pagasts

Talsu rajons

889400

Vandzenes pagasts

Talsu rajons

907400

Pūres pagasts

Tukuma rajons

908800

Vānes pagasts

Tukuma rajons

909000

Viesatu pagasts

Tukuma rajons

941300

Seda ar lauku teritoriju

Valkas rajons

941500

Smiltene

Valkas rajons

941700

Strenči

Valkas rajons

947600

Plāņu pagasts

Valkas rajons

948000

Smiltenes pagasts

Valkas rajons

948400

Trikātas pagasts

Valkas rajons

949200

Vijciema pagasts

Valkas rajons

961100

Mazsalaca ar lauku teritoriju

Valmieras rajons

961500

Rūjiena

Valmieras rajons

964400

Bērzaines pagasts

Valmieras rajons

964600

Brenguļu pagasts

Valmieras rajons

965200

Dikļu pagasts

Valmieras rajons

965800

Jeru pagasts

Valmieras rajons

966400

Kocēnu pagasts

Valmieras rajons

966600

Ķoņu pagasts

Valmieras rajons

966800

Lodes pagasts

Valmieras rajons

967200

Naukšēnu pagasts

Valmieras rajons

969200

Vecates pagasts

Valmieras rajons

969600

Zilākalna pagasts

Valmieras rajons

986000

Puzes pagasts

Ventspils rajons

987000

Ugāles pagasts

Ventspils rajons

989000

Ziru pagasts

Ventspils rajons

MLA 2. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

210000

Rēzekne

 

324600

Bebru pagasts

Aizkraukles rajons

326200

Kurmenes pagasts

Aizkraukles rajons

328000

Sērenes pagasts

Aizkraukles rajons

329600

Zalves pagasts

Aizkraukles rajons

360500

Ape ar lauku teritoriju

Alūksnes rajons

364400

Annas pagasts

Alūksnes rajons

364800

Gaujienas pagasts

Alūksnes rajons

365200

Ilzenes pagasts

Alūksnes rajons

365800

Jaunannas pagasts

Alūksnes rajons

367200

Malienas pagasts

Alūksnes rajons

368400

Trapenes pagasts

Alūksnes rajons

369000

Virešu pagasts

Alūksnes rajons

384400

Baltinavas pagasts

Balvu rajons

385200

Briežuciema pagasts

Balvu rajons

386600

Lazdulejas pagasts

Balvu rajons

388200

Šķilbēnu pagasts

Balvu rajons

388600

Tilžas pagasts

Balvu rajons

409400

Vecumnieku pagasts

Bauskas rajons

427400

Raiskuma pagasts

Cēsu rajons

428200

Straupes pagasts

Cēsu rajons

445200

Dubnas pagasts

Daugavpils rajons

445400

Dvietes pagasts

Daugavpils rajons

446000

Kalkūnes pagasts

Daugavpils rajons

446200

Kalupes pagasts

Daugavpils rajons

446400

Laucesas pagasts

Daugavpils rajons

446800

Līksnas pagasts

Daugavpils rajons

447000

Maļinovas pagasts

Daugavpils rajons

447600

Nīcgales pagasts

Daugavpils rajons

449200

Tabores pagasts

Daugavpils rajons

449400

Vaboles pagasts

Daugavpils rajons

449800

Višķu pagasts

Daugavpils rajons

466400

Īles pagasts

Dobeles rajons

467600

Lielauces pagasts

Dobeles rajons

468000

Naudītes pagasts

Dobeles rajons

469800

Zebrenes pagasts

Dobeles rajons

500100

Gulbene

Gulbenes rajons

504800

Daukstu pagasts

Gulbenes rajons

505600

Galgauskas pagasts

Gulbenes rajons

506000

Jaungulbenes pagasts

Gulbenes rajons

506400

Lejasciema pagasts

Gulbenes rajons

507200

Lizuma pagasts

Gulbenes rajons

507600

Līgo pagasts

Gulbenes rajons

508800

Stāmerienas pagasts

Gulbenes rajons

509000

Stradu pagasts

Gulbenes rajons

509400

Tirzas pagasts

Gulbenes rajons

560100

Jēkabpils

Jēkabpils rajons

560500

Aknīste ar lauku teritoriju

Jēkabpils rajons

564400

Asares pagasts

Jēkabpils rajons

565200

Dignājas pagasts

Jēkabpils rajons

565400

Dunavas pagasts

Jēkabpils rajons

566200

Gārsenes pagasts

Jēkabpils rajons

566600

Kalna pagasts

Jēkabpils rajons

566800

Krustpils pagasts

Jēkabpils rajons

567000

Kūku pagasts

Jēkabpils rajons

567400

Leimaņu pagasts

Jēkabpils rajons

567600

Mežāres pagasts

Jēkabpils rajons

568200

Rubenes pagasts

Jēkabpils rajons

568600

Salas pagasts

Jēkabpils rajons

568800

Saukas pagasts

Jēkabpils rajons

569400

Variešu pagasts

Jēkabpils rajons

569600

Vīpes pagasts

Jēkabpils rajons

569800

Zasas pagasts

Jēkabpils rajons

604600

Asūnes pagasts

Krāslavas rajons

604800

Aulejas pagasts

Krāslavas rajons

606200

Indras pagasts

Krāslavas rajons

608400

Piedrujas pagasts

Krāslavas rajons

608600

Robežnieku pagasts

Krāslavas rajons

625000

Gudenieku pagasts

Kuldīgas rajons

625400

Īvandes pagasts

Kuldīgas rajons

625800

Kabiles pagasts

Kuldīgas rajons

626800

Nīkrāces pagasts

Kuldīgas rajons

628000

Rendas pagasts

Kuldīgas rajons

628200

Rudbāržu pagasts

Kuldīgas rajons

629600

Vārmes pagasts

Kuldīgas rajons

641500

Priekule

Liepājas rajons

644200

Aizputes pagasts

Liepājas rajons

645200

Dunikas pagasts

Liepājas rajons

645400

Embūtes pagasts

Liepājas rajons

645800

Gramzdas pagasts

Liepājas rajons

646400

Kalētu pagasts

Liepājas rajons

646600

Kalvenes pagasts

Liepājas rajons

647200

Lažas pagasts

Liepājas rajons

647600

Medzes pagasts

Liepājas rajons

648000

Otaņķu pagasts

Liepājas rajons

648200

Priekules pagasts

Liepājas rajons

649200

Vaiņodes pagasts

Liepājas rajons

649400

Vecpils pagasts

Liepājas rajons

649600

Vērgales pagasts

Liepājas rajons

649800

Virgas pagasts

Liepājas rajons

661700

Staicele ar lauku teritoriju

Limbažu rajons

666800

Pāles pagasts

Limbažu rajons

668000

Umurgas pagasts

Limbažu rajons

680900

Kārsava

Ludzas rajons

685400

Goliševas pagasts

Ludzas rajons

686800

Malnavas pagasts

Ludzas rajons

688800

Pureņu pagasts

Ludzas rajons

689400

Salnavas pagasts

Ludzas rajons

700700

Cesvaine ar lauku teritoriju

Madonas rajons

701300

Lubāna

Madonas rajons

701700

Varakļāni

Madonas rajons

704400

Barkavas pagasts

Madonas rajons

705000

Dzelzavas pagasts

Madonas rajons

705800

Indrānu pagasts

Madonas rajons

707000

Ļaudonas pagasts

Madonas rajons

707600

Mētrienas pagasts

Madonas rajons

707800

Murmastienes pagasts

Madonas rajons

708200

Ošupes pagasts

Madonas rajons

709400

Varakļānu pagasts

Madonas rajons

744400

Birzgales pagasts

Ogres rajons

745200

Krapes pagasts

Ogres rajons

745600

Ķeipenes pagasts

Ogres rajons

746000

Lauberes pagasts

Ogres rajons

746800

Madlienas pagasts

Ogres rajons

747600

Meņģeles pagasts

Ogres rajons

749200

Taurupes pagasts

Ogres rajons

761100

Līvānu novads

Preiļu rajons

764800

Galēnu pagasts

Preiļu rajons

765200

Jersikas pagasts

Preiļu rajons

766200

Riebiņu pagasts

Preiļu rajons

766800

Rudzātu pagasts

Preiļu rajons

767400

Saunas pagasts

Preiļu rajons

767600

Silajāņu pagasts

Preiļu rajons

767800

Sīļukalna pagasts

Preiļu rajons

768000

Stabulnieku pagasts

Preiļu rajons

768200

Sutru pagasts

Preiļu rajons

769200

Vārkavas novads

Preiļu rajons

769400

Vārkavas pagasts

Preiļu rajons

781700

Viļāni

Rēzeknes rajons

784800

Dekšāres pagasts

Rēzeknes rajons

785400

Gaigalavas pagasts

Rēzeknes rajons

785600

Griškānu pagasts

Rēzeknes rajons

787500

Nautrēnu pagasts

Rēzeknes rajons

787800

Ozolmuižas pagasts

Rēzeknes rajons

788200

Rikavas pagasts

Rēzeknes rajons

788600

Sakstagala pagasts

Rēzeknes rajons

788800

Silmalas pagasts

Rēzeknes rajons

789000

Sokolku pagasts

Rēzeknes rajons

789800

Viļānu pagasts

Rēzeknes rajons

885800

Īves pagasts

Talsu rajons

886400

Ķūļciema pagasts

Talsu rajons

887000

Laucienes pagasts

Talsu rajons

889200

Valdgales pagasts

Talsu rajons

908200

Smārdes pagasts

Tukuma rajons

909200

Zantes pagasts

Tukuma rajons

909600

Zentenes pagasts

Tukuma rajons

940100

Valka

Valkas rajons

944400

Bilskas pagasts

Valkas rajons

944600

Blomes pagasts

Valkas rajons

945200

Ērģemes pagasts

Valkas rajons

945400

Ēveles pagasts

Valkas rajons

946200

Jērcēnu pagasts

Valkas rajons

946600

Kārķu pagasts

Valkas rajons

947400

Palsmanes pagasts

Valkas rajons

948800

Valkas pagasts

Valkas rajons

949000

Variņu pagasts

Valkas rajons

949600

Zvārtavas pagasts

Valkas rajons

965600

Ipiķu pagasts

Valmieras rajons

966200

Kauguru pagasts

Valmieras rajons

967600

Ramatas pagasts

Valmieras rajons

967800

Rencēnu pagasts

Valmieras rajons

968200

Sēļu pagasts

Valmieras rajons

968400

Skaņkalnes pagasts

Valmieras rajons

969400

Vilpulkas pagasts

Valmieras rajons

985000

Jūrkalnes pagasts

Ventspils rajons

985600

Popes pagasts

Ventspils rajons

987800

Užavas pagasts

Ventspils rajons

989400

Zlēku pagasts

Ventspils rajons

MLA 3. kategorija

Kods

Pašvaldība

Rajons

50000

Daugavpils

 

321300

Pļaviņas

Aizkraukles rajons

324200

Aiviekstes pagasts

Aizkraukles rajons

325000

Daudzeses pagasts

Aizkraukles rajons

325400

Iršu pagasts

Aizkraukles rajons

325800

Klintaines pagasts

Aizkraukles rajons

326600

Mazzalves pagasts

Aizkraukles rajons

327000

Neretas pagasts

Aizkraukles rajons

327400

Pilskalnes pagasts

Aizkraukles rajons

327800

Seces pagasts

Aizkraukles rajons

328400

Staburaga pagasts

Aizkraukles rajons

328600

Sunākstes pagasts

Aizkraukles rajons

329200

Vietalvas pagasts

Aizkraukles rajons

360100

Alūksne

Alūksnes rajons

364200

Alsviķu pagasts

Alūksnes rajons

365600

Jaunalūksnes pagasts

Alūksnes rajons

366000

Jaunlaicenes pagasts

Alūksnes rajons

366400

Kalncempju pagasts

Alūksnes rajons

366800

Liepnas pagasts

Alūksnes rajons

367400

Mālupes pagasts

Alūksnes rajons

367600

Mārkalnes pagasts

Alūksnes rajons

368000

Pededzes pagasts

Alūksnes rajons

368800

Veclaicenes pagasts

Alūksnes rajons

369400

Zeltiņu pagasts

Alūksnes rajons

369600

Ziemera pagasts

Alūksnes rajons

380100

Balvi

Balvu rajons

381500

Viļaka

Balvu rajons

384600

Balvu pagasts

Balvu rajons

384800

Bērzkalnes pagasts

Balvu rajons

385000

Bērzpils pagasts

Balvu rajons

385600

Krišjāņu pagasts

Balvu rajons

385800

Kubuļu pagasts

Balvu rajons

386000

Kupravas pagasts

Balvu rajons

386400

Lazdukalna pagasts

Balvu rajons

387000

Medņevas pagasts

Balvu rajons

387400

Rugāju pagasts

Balvu rajons

387800

Susāju pagasts

Balvu rajons

389000

Vectilžas pagasts

Balvu rajons

389200

Vecumu pagasts

Balvu rajons

389400

Vīksnas pagasts

Balvu rajons

389800

Žīguru pagasts

Balvu rajons

424200

Amatas novads

Cēsu rajons

424800

Drustu pagasts

Cēsu rajons

425000

Dzērbenes pagasts

Cēsu rajons

425400

Inešu pagasts

Cēsu rajons

425600

Jaunpiebalgas pagasts

Cēsu rajons

425800

Kaives pagasts

Cēsu rajons

426800

Nītaures pagasts

Cēsu rajons

427800

Skujenes pagasts

Cēsu rajons

428000

Stalbes pagasts

Cēsu rajons

428600

Taurenes pagasts

Cēsu rajons

429000

Vaives pagasts

Cēsu rajons

429200

Vecpiebalgas pagasts

Cēsu rajons

429400

Veselavas pagasts

Cēsu rajons

429600

Zaubes pagasts

Cēsu rajons

429800

Zosēnu pagasts

Cēsu rajons

440700

Ilūkste

Daugavpils rajons

441500

Subate ar lauku teritoriju

Daugavpils rajons

444200

Ambeļu pagasts

Daugavpils rajons

444400

Bebrenes pagasts

Daugavpils rajons

444600

Biķernieku pagasts

Daugavpils rajons

445000

Demenes pagasts

Daugavpils rajons

445600

Eglaines pagasts

Daugavpils rajons

447200

Medumu pagasts

Daugavpils rajons

447400

Naujenes pagasts

Daugavpils rajons

448000

Pilskalnes pagasts

Daugavpils rajons

448400

Salienas pagasts

Daugavpils rajons

448600

Skrudalienas pagasts

Daugavpils rajons

448800

Sventes pagasts

Daugavpils rajons

449000

Šēderes pagasts

Daugavpils rajons

449600

Vecsalienas pagasts

Daugavpils rajons

504400

Beļavas pagasts

Gulbenes rajons

505200

Druvienas pagasts

Gulbenes rajons

506800

Litenes pagasts

Gulbenes rajons

508400

Rankas pagasts

Gulbenes rajons

561500

Viesīte ar lauku teritoriju

Jēkabpils rajons

564600

Atašienes pagasts

Jēkabpils rajons

564800

Ābeļu pagasts

Jēkabpils rajons

565800

Elkšņu pagasts

Jēkabpils rajons

568000

Rites pagasts

Jēkabpils rajons

569000

Sēlpils pagasts

Jēkabpils rajons

600100

Krāslavas novads

Krāslavas rajons

600900

Dagda

Krāslavas rajons

604200

Andrupenes pagasts

Krāslavas rajons

604400

Andzeļu pagasts

Krāslavas rajons

605000

Bērziņu pagasts

Krāslavas rajons

605400

Dagdas pagasts

Krāslavas rajons

605600

Ezernieku pagasts

Krāslavas rajons

605800

Grāveru pagasts

Krāslavas rajons

606400

Izvaltas pagasts

Krāslavas rajons

606800

Kalniešu pagasts

Krāslavas rajons

607000

Kaplavas pagasts

Krāslavas rajons

607200

Kastuļinas pagasts

Krāslavas rajons

607400

Kombuļu pagasts

Krāslavas rajons

607600

Konstantinovas pagasts

Krāslavas rajons

608000

Ķepovas pagasts

Krāslavas rajons

608800

Skaistas pagasts

Krāslavas rajons

609000

Svariņu pagasts

Krāslavas rajons

609200

Šķaunes pagasts

Krāslavas rajons

609400

Šķeltovas pagasts

Krāslavas rajons

609600

Ūdrīšu pagasts

Krāslavas rajons

624200

Alsungas pagasts

Kuldīgas rajons

624600

Ēdoles pagasts

Kuldīgas rajons

641300

Pāvilosta

Liepājas rajons

647800

Nīcas pagasts

Liepājas rajons

648400

Rucavas pagasts

Liepājas rajons

648600

Sakas pagasts

Liepājas rajons

680100

Ludza

Ludzas rajons

681800

Zilupes novads

Ludzas rajons

684400

Blontu pagasts

Ludzas rajons

684600

Briģu pagasts

Ludzas rajons

684800

Ciblas novads

Ludzas rajons

685000

Cirmas pagasts

Ludzas rajons

685800

Isnaudas pagasts

Ludzas rajons

686000

Istras pagasts

Ludzas rajons

686400

Lauderu pagasts

Ludzas rajons

687000

Mežvidu pagasts

Ludzas rajons

687200

Mērdzenes pagasts

Ludzas rajons

687800

Nirzas pagasts

Ludzas rajons

688000

Ņukšas pagasts

Ludzas rajons

688400

Pasienes pagasts

Ludzas rajons

688600

Pildas pagasts

Ludzas rajons

689000

Pušmucovas pagasts

Ludzas rajons

689200

Rundēnu pagasts

Ludzas rajons

689800

Zvirgzdenes pagasts

Ludzas rajons

700100

Madona

Madonas rajons

704200

Aronas pagasts

Madonas rajons

704600

Bērzaunes pagasts

Madonas rajons

705400

Ērgļu pagasts

Madonas rajons

706000

Jumurdas pagasts

Madonas rajons

706200

Kalsnavas pagasts

Madonas rajons

706600

Lazdonas pagasts

Madonas rajons

706800

Liezēres pagasts

Madonas rajons

707400

Mārcienas pagasts

Madonas rajons

708600

Praulienas pagasts

Madonas rajons

709000

Sarkaņu pagasts

Madonas rajons

709200

Sausnējas pagasts

Madonas rajons

709600

Vestienas pagasts

Madonas rajons

747200

Mazozolu pagasts

Ogres rajons

760100

Preiļu novads

Preiļu rajons

764200

Aglonas pagasts

Preiļu rajons

765600

Pelēču pagasts

Preiļu rajons

767000

Rušonas pagasts

Preiļu rajons

784200

Audriņu pagasts

Rēzeknes rajons

784400

Bērzgales pagasts

Rēzeknes rajons

784600

Čornajas pagasts

Rēzeknes rajons

785000

Dricānu pagasts

Rēzeknes rajons

785200

Feimaņu pagasts

Rēzeknes rajons

785800

Ilzeskalna pagasts

Rēzeknes rajons

786000

Kantinieku pagasts

Rēzeknes rajons

786200

Kaunatas pagasts

Rēzeknes rajons

786600

Lendžu pagasts

Rēzeknes rajons

786800

Lūznavas pagasts

Rēzeknes rajons

787000

Maltas pagasts

Rēzeknes rajons

787200

Mākoņkalna pagasts

Rēzeknes rajons

787400

Nagļu pagasts

Rēzeknes rajons

787600

Ozolaines pagasts

Rēzeknes rajons

788000

Pušas pagasts

Rēzeknes rajons

789200

Stoļerovas pagasts

Rēzeknes rajons

789400

Stružānu pagasts

Rēzeknes rajons

789600

Vērēmu pagasts

Rēzeknes rajons

801666

Mores pagasts

Cēsu rajons

849800

Zvārdes pagasts

Saldus rajons

885000

Dundagas pagasts

Talsu rajons

907800

Sēmes pagasts

Tukuma rajons

944800

Brantu pagasts

Valkas rajons

945800

Grundzāles pagasts

Valkas rajons

947000

Launkalnes pagasts

Valkas rajons

984400

Ances pagasts

Ventspils rajons

987400

Usmas pagasts

Ventspils rajons

16. pielikums. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas

Nr.

Veids

Vietas kods

Vietas nosaukums

Platība (ha)

1

C

LV0302100

Abavas senleja

14933

2

C

LV0520000

Ābeļi

3275

3

B

LV0301600

Adamovas ezers

779

4

C

LV0600800

Ādaži

6126

5

C

LV0512300

Ašinieku purvs

1577

6

B

LV0532300

Ašu purvs

76

7

C

LV0305100

Aiviekstes paliene

1155

8

B

LV0505400

Aizdumbles purvs

392

9

B

LV0522600

Aizkraukles purvi un meži

1532

10

C

LV0519000

Aklais purvs

2003

11

B

LV0532200

Alsungas meži

79

12

C

LV0523400

Ances purvi un meži

8772

13

B

LV0531400

Apšuciema zāļu purvs

15

14

C

LV0532400

Asūnes ezers

70

15

B

LV0532500

Audīles mežs

87

16

C

LV0600400

Augšdaugava

52325

17

C

LV0600300

Augšzeme

20828

18

C

LV0000110

Augstroze

3687

19

C

LV0513100

Babītes ezers

2988

20

B

LV0502100

Baltais purvs

139

21

B

LV0531100

Baltezera purvs

228

22

B

LV0504300

Baltmuižas purvs

874

23

B

LV0831300

Bānūžu Zelta avots

2

24

B

LV0511100

Barkavas ozolu audze

62

25

B

LV0304100

Bauska

1079

26

B

LV0830600

Bērzoles riests

103

27

C

LV0519500

Bērzpils purvs

3319

28

B

LV0830700

Bērzu purvs

58

29

B

LV0301800

Beberbeķi

275

30

B

LV0515800

Bednes purvs

30

31

B

LV0501300

Bejas mežs

59

32

B

LV0303600

Bernāti

2278

33

B

LV0525100

Blažģa ezers

424

34

C

LV0507400

Brienamais purvs

585

35

B

LV0532800

Būšnieku ezera krasts

49

36

B

LV0830800

Bulvāra riests

81

37

A

LV0532600

Burgas pļavas

183

38

C

LV0532700

Burtnieku ezera pļavas

432

39

B

LV0303100

Cārmaņa ezers

529

40

C

LV0519800

Cenas tīrelis

2133

41

B

LV0513600

Cieceres ezera sala

16

42

B

LV0301500

Cirīša ezers

1260

43

B

LV0513800

Daiķu īvju audze

11

44

A

LV0527200

Daugava pie Kaibalas

579

45

B

LV0300100

Daugavas ieleja

1091

46

B

LV0521300

Diļļu pļavas

179

47

B

LV0532900

Dimantu mežs

183

48

C

LV0514100

Dižkalni un Kaļķupes ieleja

740

49

B

LV0301900

Dolessala

1055

50

B

LV0529400

Draugolis

11

51

B

LV0831400

Dravenieku avoti

2

52

B

LV0300900

Dridža ezers

2627

53

B

LV0303700

Driksnas sils

676

54

B

LV0533000

Druviņu tīrelis

293

55

B

LV0830400

Dubļukrogs

 

56

C

LV0533100

Dubnas paliene

377

57

B

LV0513700

Dulbju acs purvs

8

58

C

LV0508300

Dunika

1802

59

B

LV0500500

Dūņezera purvs

3

60

B

LV0508500

Dūņezers

163

61

C

LV0533200

Durbes ezera pļavas

596

62

B

LV0533300

Dūres mežs

43

63

B

LV0522900

Dvietes dumbrāji

125

64

C

LV0302900

Dvietes paliene

4989

65

B

LV0509500

Dzērves purvs

488

66

B

LV0804600

Dzelmes

 

67

C

LV0523300

Dzelves– Kroņa purvs

1150

68

B

LV0508700

Dziļezers un Riebezers

375

69

B

LV0533400

Dzilnas dumbrāji

215

70

B

LV0831600

Dzirnieku pļava

0,87

71

B

LV0528100

Šepka

357

72

B

LV0831000

Šepkas riests

46

73

B

LV0500100

Šķibu purvs

536

74

B

LV0506300

Švēriņu purvs

643

75

B

LV0507000

Čertoka ezers (Valnezers)

55

76

B

LV0530100

Eglone

159

77

B

LV0526500

Eiduku purvs

588

78

B

LV0831500

Elles purvs

20

79

B

LV0500300

Ellītes purvs

4

80

B

LV0301200

Embūte

481

81

C

LV0302800

Engures ezers

19992

82

B

LV0413300

Ezernieku karsta kritenes

52

83

B

LV0512700

Gaiļukalns

2

84

B

LV0525400

Gaiņu purvs

1132

85

C

LV0506400

Gargrodes purvs

683

86

C

LV0527400

Garkalnes meži

1819

87

B

LV0500200

Gasparsona purvs

26

88

C

LV0200100

Gaujas nacionālais parks

91745

89

B

LV0501000

Gaujienas priedes

51

90

B

LV0826300

Gaujienas purvainie meži

69

91

B

LV0507300

Gaviezes āmuļi

107

92

B

LV0830900

Graviņas

8

93

B

LV0510700

Grebļukalns

237

94

B

LV0100300

Grīņu dabas rezervāts

1491

95

B

LV0526100

Gruzdovas meži

272

96

B

LV0520200

Gudenieki

106

97

B

LV0510800

Gulbinkas purvs

114

98

C

LV0510400

Gulbju un Platpirovas purvs

1612

99

C

LV0519300

Īdeņas un Kvāpānu dīķi

1116

100

C

LV0527100

Īdiņu purvs

818

101

C

LV0200200

Ķemeru nacionālais parks

38165

102

B

LV0528300

Ģipka

161

103

B

LV0528400

Ģipkas lankas

111

104

B

LV0521800

Ķirbas purvs

1095

105

B

LV0500900

Indzera ezera salas

7

106

B

LV0502900

Īslīce

2

107

B

LV0510200

Istras ezers

316

108

C

LV0301300

Istras pauguraine

861

109

C

LV0534300

Ļubasts

110

110

B

LV0536400

Jaša

69

111

B

LV0530900

Jašas-Bicānu ezers

311

112

B

LV0525900

Jaunanna

1325

113

B

LV0524600

Jaunciems

332

114

B

LV0530400

Ječu purvs

282

115

B

LV0511300

Jumurdas ezers

364

116

B

LV0527700

Kadājs

328

117

B

LV0513900

Kadiķu nora

4

118

B

LV0528500

Kaigu purvs

583

119

B

LV0533600

Kaļķu gārša

13

120

B

LV0831100

Kaļņa riests

76

121

B

LV0401000

Kalamecu– Markūzu gravas

29

122

B

LV0533500

Kalatu purvs

152

123

B

LV0503000

Kalēju tīrelis

41

124

B

LV0533700

Kalna purvs

352

125

C

LV0528600

Kalnciema pļavas

170

126

B

LV0530700

Kapu ezers

17

127

B

LV0515300

Kārķu purvs

303

128

B

LV0522100

Katlešu meži

151

129

B

LV0505900

Kaušņu purvs

221

130

B

LV0600900

Kaučers

2762

131

B

LV0533800

Kinkausku meži

231

132

B

LV0517000

Klāņu purvs

1615

133

B

LV0505700

Klaucānu un Priekulānu ezeri

200

134

C

LV0510300

Klešniku purvs

1987

135

B

LV0529300

Klintaine

83

136

B

LV0400400

Korkuļu sausgultne un pazemes upe

10

137

B

LV0533900

Krapas gārša

207

138

B

LV0519100

Kreiču purvs

2273

139

B

LV0534000

Krojas meži

19

140

C

LV0100400

Krustkalnu dabas rezervāts

2915

141

C

LV0304200

Kuja

10788

142

B

LV0402300

Kulšēnu avots

20

143

B

LV0501500

Kupravas liepu audze

33

144

B

LV0304400

Kurjanovas ezers

263

145

B

LV0505200

Lāču purvs

206

146

C

LV0518400

Lagažu– Šņitkas purvs

3386

147

B

LV0531500

Lapiņu ezers

1

148

B

LV0518700

Laugas purvs

755

149

B

LV0304000

Laukezers

327

150

B

LV0528200

Launkalne

172

151

B

LV0501100

Lepuru purvs

325

152

B

LV0513000

Lielā Baltezera salas

20

153

B

LV0518600

Lielais Mārku purvs

929

154

C

LV0512200

Lielais Pelečāres purvs

5331

155

B

LV0504800

Lielais purvs

150

156

C

LV0518500

Lielais un Pemmes purvs

2625

157

B

LV0513400

Lielie Kangari

1972

158

B

LV0509700

Lielpurvs

1047

159

B

LV0511600

Lielsalas purvs

191

160

B

LV0530800

Lielupes grīvas pļavas

277

161

C

LV0523100

Lielupes palienes pļavas

352

162

C

LV0507800

Liepājas ezers

4544

163

B

LV0534100

Liepnas niedrāji

159

164

B

LV0509300

Limšānu purvs

447

165

B

LV0525200

Linezers

40

166

B

LV0523000

Līvbērzes liekņa

144

167

C

LV0519700

Lubānas ieplakas

2522

168

C

LV0526600

Lubānas un Sūļagala purvs

2899

169

B

LV0831700

Maitiķu avoti

0,78

170

B

LV0510000

Maizezers

65

171

C

LV0525000

Manģenes meži

1657

172

B

LV0534400

Matkules meži

80

173

B

LV0520500

Mazie Kangari

348

174

B

LV0500800

Mazzalvītes purvs

267

175

B

LV0522000

Mērnieku dumbrāji

61

176

B

LV0534600

Mētru mežs

78

177

B

LV0507600

Medze

95

178

B

LV0826800

Melderupītes meži

281

179

A

LV0528700

Melnā ezera purvs

317

180

B

LV0506600

Melnais purvs

151

181

C

LV0527000

Melnsalas purvs

618

182

B

LV0534500

Melnupes meži

66

183

B

LV0527800

Melturu sils

288

184

B

LV0831800

Mežamatveju kadiķu pļavas

8

185

B

LV0831900

Mežamatveju pļavas

16

186

B

LV0512800

Mežmuižas avoti

27

187

C

LV0524100

Mežole

2832

188

B

LV0100200

Moricsalas dabas rezervāts

802

189

B

LV0530600

Motrines ezers

46

190

A

LV0528800

Mugurves pļavas

317

191

B

LV0517300

Nagļu un Ansiņu purvs

284

192

B

LV0511000

Nesaules kalns

66

193

B

LV0507700

Nīcas īvju audze

108

194

B

LV0601000

Nīcgales meži

915

195

B

LV0509800

Niedrāju-Pilkas purvs

1041

196

B

LV0531000

Nīgrandes meži

62

197

B

LV0505600

Nomavas purvs

1285

198

B

LV0303000

Numernes valnis

981

199

B

LV0412900

Ogres dolomītu krauja

4

200

B

LV0304500

Ogres ieleja

7516

201

B

LV0305200

Ogres Zilie kalni

312

202

B

LV0521100

Ojatu ezers

121

203

B

LV0516000

Oleru purvs

105

204

C

LV0502200

Orlovas (Ērgļu) purvs

2791

205

C

LV0521500

Ovīši

5078

206

B

LV0830100

Ozoldārzs

 

207

B

LV0531300

Pāces pļavas

83

208

B

LV0535000

Pašulienes mežs

106

209

B

LV0526200

Palšu purvs

633

210

B

LV0534900

Paltupes meži

157

211

C

LV0528900

Paņemūnes meži

800

212

C

LV0303500

Pape

51778

213

C

LV0526000

Pārabaine

9850

214

B

LV0415700

Pavāru atsegumi

2

215

C

LV0519600

Pededzes lejtece

4663

216

B

LV0526700

Pelēču ezera purvs

12

217

B

LV0531800

Pelcīšu purvs

56

218

B

LV0517500

Piešdanga

10

219

C

LV0301700

Piejūra

4315

220

C

LV0510600

Pildas ezers

611

221

B

LV0524900

Pilskalnes Siguldiņa

71

222

B

LV0303800

Pinku ezers

161

223

C

LV0509600

Pirtsmeža purvs

571

224

B

LV0531700

Platenes purvs

455

225

B

LV0514800

Plieņciema kāpa

52

226

B

LV0517100

Pluču tīrelis

740

227

B

LV0535100

Plunču ezera meži

53

228

B

LV0502300

Pokratas ezers

53

229

B

LV0531900

Popes zāļu purvs

78

230

B

LV0535200

Posolnīca

6630

231

B

LV0830500

Priedes

42

232

B

LV0508400

Purgaiļu purvs

340

233

B

LV0303300

Ragakāpa

150

234

C

LV0514200

Raķupes ieleja

2204

235

C

LV0509100

Randu pļavas

280

236

B

LV0529700

Raudas meži

211

237

B

LV0503300

Raunas Staburags

25

238

B

LV0528000

Rauza

812

239

C

LV0303400

Rāzna

59615

240

B

LV0515100

Riesta–Džūkstenes purvs

347

241

B

LV0301100

Riežupe

452

242

C

LV0506500

Rožu purvs

991

243

B

LV0508000

Rucavas īvju audze

206

244

B

LV0512100

Rušonu ezera salas

48

245

C

LV0535400

Rūjas paliene

444

246

B

LV0531200

Rukšu purvs

216

247

B

LV0524500

Ruņupes ieleja

607

248

B

LV0535500

Sakas grīņi

170

249

C

LV0302200

Salacas ieleja

6307

250

C

LV0512500

Salas purvs

3862

251

B

LV0506000

Saltais purvs

102

252

C

LV0517200

Sārnates purvs

1423

253

B

LV0504400

Sasaļu mežs

204

254

C

LV0525500

Sātiņu dīķi

3780

255

C

LV0300800

Sauka

5635

256

C

LV0526800

Sedas purvs

7300

257

B

LV0511500

Seldžu ozolu audze

17

258

B

LV0500600

Seržu tīrelis

151

259

C

LV0527500

Silabebru ezers

114

260

C

LV0300400

Silene

3825

261

B

LV0830300

Silzemnieki

1,6

262

C

LV0532000

Sitas un Pededzes paliene

870

263

B

LV0402200

Skaistkalnes karsta kritenes

114

264

A

LV0535600

Skrundas zivju dīķi

496

265

B

LV0530000

Skujaines un Svētaines ieleja

130

266

B

LV0506200

Slapjo salu purvs

1052

267

C

LV0200300

Slīteres nacionālais parks

16145

268

B

LV0501200

Sloku purvs

528

269

B

LV0535700

Sofikalna meži

52

270

B

LV0529500

Spinduļu meži

132

271

B

LV0505800

Spuļģu purvs

307

272

B

LV0530300

Starinas mežs

157

273

B

LV0401900

Stiglavas atsegumi

15

274

C

LV0518900

Stiklu purvi

6636

275

C

LV0502600

Stompaku purvi

2978

276

B

LV0505500

Supes purvs

712

277

B

LV0529900

Svētes ieleja

46

278

C

LV0303200

Svētes paliene

931

279

C

LV0526400

Sventājas upes ieleja

447

280

C

LV0527300

Tāšu ezers

271

281

B

LV0302000

Talsu pauguraine

3671

282

B

LV0531600

Taurīšu ezers

2

283

C

LV0300700

Tērvete

1374

284

B

LV0535800

Tebras ozolu meži

51

285

C

LV0100500

Teiču dabas rezervāts

19337

286

B

LV0501600

Tetersalas purvs

348

287

B

LV0517400

Tīšezers

39

288

B

LV0530200

Timsmales ezers

101

289

B

LV0504000

Tīrās sūnas purvs

36

290

B

LV0506100

Tīreļu purvs

1203

291

B

LV0512400

Tīrumnieku purvs

267

292

B

LV0520900

Tosmare

972

293

B

LV0535900

Tumes meži

68

294

C

LV0523200

Ukru gārša

1135

295

B

LV0522300

Ungurpils meži

55

296

C

LV0520300

Užava

3012

297

C

LV0536000

Užavas augštece

688

298

A

LV0304300

Užavas lejtece

1434

299

B

LV0515900

Vadaiņu purvs

238

300

B

LV0500700

Vāveres ezers

225

301

B

LV0525300

Vērenes purvi

1248

302

B

LV0518300

Vecdaugava

233

303

C

LV0600200

Veclaicene

20892

304

C

LV0600100

Vecpiebalga

8945

305

B

LV0830200

Vecsēlpils

5

306

C

LV0304800

Vecumu meži

7842

307

B

LV0507100

Ventas ieleja

2513

308

B

LV0507200

Ventas un Šķerveļa ieleja

1381

309

B

LV0524800

Vesetas palienes purvs

424

310

C

LV0600500

Vestiena

27150

311

B

LV0826100

Vidagas meži

130

312

C

LV0000120

Vidusburtnieks

1742

313

B

LV0508600

Vidzemes akmeņainā jūrmala

3737

314

C

LV0504700

Vīķu purvs

875

315

B

LV0516200

Vīķvēnu purvs

77

316

B

LV0304900

Vilce

144

317

B

LV0529200

Virguļicas meži

745

318

B

LV0824700

Visikums

 

319

C

LV0529100

Viskūžu sala

304

320

B

LV0530500

Vitrupes ieleja

126

321

B

LV0527600

Vjadas meži

208

322

B

LV0536100

Zāgadu kalni

86

323

B

LV0502800

Zaļezera purvs

324

324

B

LV0536200

Zaķu riests

142

325

B

LV0415600

Zaņas lejtece

53

326

B

LV0525800

Zebrus un Svētes ezers

935

327

B

LV0514500

Zemgaļu purvs

462

328

B

LV0534200

Zepu mežs

67

329

C

LV0600700

Ziemeļgauja

21749

330

C

LV0000130

Ziemeļu purvi

5319

331

C

LV0508100

Ziemupe

2458

332

B

LV0536300

Zilaiskalns

118

333

B

LV0502400

Zodānu purvs

98

334

C

LV0525600

Zvārde

3072

335

C

LV0305000

Zvārdes meži

8173

336

B

LV0510900

Zvirgzdenes ezera salas

5

A– saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu noteiktās vietas

B– saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas

C– saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu noteiktās vietas

17. pielikums. Jaunieviestie ES standarti, kas ir atbalstāmi saskaņā ar pasākumu: Standartu sasniegšana

Joma

Ieviešamais standarts

Latvijas tiesību akts

Tiesību normas prasība

ES tiesību akts

Datums, ar kuru tas kļūst obligāts Latvijā

Kompetentā iestāde

Vide

Kūtsmēslu krātuves būs visās saimniecībās, kas atrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai kuras saņēmušas atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai

2001.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimniecības darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” un Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”

12.11. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidro mēslu un vircas krātuvēs– septiņus mēnešus;

18. Šo noteikumu 12.11. un 12.12.apakšpunktā noteiktās prasības neattiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuru valdījumā nav vairāk par piecām dzīvnieku vienībām.

19. Ja A kategorijas piesārņojošu darbību iespējams veikt, pamatojoties uz vairākām labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijām, priekšroku dod Eiropas Komisijas apstiprinātajām vadlīnijām, bet, ja tādu nav, — vadlīnijām, kas paredz augstākas vides aizsardzības prasības (ņem vērā to detalizācijas pakāpi, izdošanas laiku un piemērotību attiecīgajai iekārtai, kā arī izmaksu efektivitāti, ieviešot vadlīniju nosacījumus).

Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti) 5.pants, III pielikums

2004.gada 1.maijs ar četru gadu ieviešanas termiņu

Reģionālā vides pārvalde

Dzīvnieku labturība

Būru rekonstrukcija, lai nodrošinātu dējējvistu labturību

2003.gada Ministru kabineta noteikumi Nr.102 “Dējējvistu labturības noteikumi”

40. Sprostā katrai dējējvistai paredz platību, kas nav mazāka par 550 cm2. Sprosta platību nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem.

44. Sprosta augstums:

44.1. vismaz 65 % no sprosta platības ir 40 cm;

44.2. pārējā sprosta daļā — ne mazāks par 35 cm.

Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvas Nr.99/74/EK par dējējvistu labturības prasībām

5 1) un 4) pants

2004.gada 1.maijs

Pārtikas un veterinārais dienests

Higiēna

Govju piena kvalitāte

2004.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.251 “Piena un piena produktu aprites noteikumi”

15. Somatisko šūnu skaits vienā mililitrā piena jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts triju mēnešu periodā, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī, nepārsniedz:

15.1. 400000 somatisko šūnu govs pienā;

15.2. 500000 somatisko šūnu govs pienā, kuru paredzēts izmantot siera ražošanai ar nogatavināšanas periodu, ne mazāku par 60 dienām;

15.3. 500000 somatisko šūnu bifeļa pienā;

15.4. 400000 somatisko šūnu bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai no termiski neapstrādāta piena.

Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū A pielikuma IV nodaļas A daļas 1., 2.punkts

Saskaņā ar Pievienošanās līguma 8.pielikumu piena lopu saimniecībām, kuras neatbilst Direktīvas 92/46/EEC A pielikuma, IV nodaļas A daļas 1., 2.punktam, ir piešķirts pārejas periods līdz 2005.gada 31.decembrim ar noteikumu, ka šīs saimniecības ir iekļautas valsts iestāžu šim mērķim izveidotā sarakstā. Citām saimniecībām ieviešanas termiņš ir 2004.gada 1.maijs.

Pārtikas un veterinārais dienests

Higiēna

Piena slaukšanas higiēna

2004.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.251 “Piena un piena produktu aprites noteikumi”

34. Mājputnus un cūkas nedrīkst turēt kopā ar dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, kā arī piena ieguves telpās.

Komisijas 1989. gada 26. maija Direktīvas 89/362/EEC par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās 7. pants

2004.gada 1.maijs

Pārtikas un veterinārais dienests

Dzīvnieku labturība

Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju

Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.

5.Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes automātisko un mehānisko aprīkojumu pārbauda ne retāk kā reizi dienā un konstatētos bojājumus nekavējoties novērš, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību. Ja nav iespējams nekavējoties novērst atklātos bojājumus, veic nepieciešamos pasākumus dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai.

16. Novietnes, kas aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu:

16.1.apgādā ar trauksmes ierīci, kas iekārtas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem. Trauksmes ierīci regulāri pārbauda;

16.2.nodrošina ar rezerves ventilāciju.

Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (pielikuma 13.pants) un Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 4.pants)

2003.gada 12.septembris Attiecībā uz teļiem 16.1. stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Pārtikas un veterinārais dienests

Dzīvnieku labturība

Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.

4.Lauksaimniecības dzīvniekus baro un dzirdina ar to vecumam, sugai un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu pilnvērtīgu barību un svaigu dzeramo ūdeni, ievērojot noteikto daudzumu un laika intervālus. Dzīvnieku barība un dzeramais ūdens nesatur vielas un priekšmetus, kas var izraisīt ciešanas vai savainojumus dzīvniekam

11.Lauksaimniecības dzīvnieku barošanas un dzirdināšanas vietas iekārto tā, lai nepieļautu barības un ūdens piesārņojumu un nodrošinātu visu dzīvnieku ērtu piekļūšanu barošanas un dzirdināšanas vietām.

Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (pielikuma 16., 17.pants) un Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 13., 14.pants);

Komisijas 2001.gada 9.novembra direktīva 2001/93/EK, ar kuru groza direktīvu 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (pielikuma 7.pants);

2003.gada 12.septembris

Pārtikas un veterinārais dienests

Dzīvnieku labturība

Sprostu ierīkošana jaunlopiem

Ministru kabineta 2003.g. 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības”.

3. Novietnē teļus tur nepiesietus.

19.Individuālos sprostus, izņemot sprostus, kuros ievieto slimos teļus, izveido:

19.1. ar redeļveida sānu sienām, lai nodrošinātu redzes un ožas kontaktu ar blakussprostos esošajiem dzīvniekiem;

19.2. noteiktā augstumā, kas nav zemāks par ievietotā dzīvnieka skausta augstumu, tam stāvot;

19.3. noteiktā garumā, kas nav mazāks par ievietotā dzīvnieka garumu (mēra no dzīvnieka purngala līdz sēdes kaulam un iegūto skaitli reizina ar 1,1).

20. Teļiem, kurus tur grupās, atbilstoši to svaram nodrošina katram šādu platību:

20.1. līdz 150 kg smagiem teļiem– ne mazāku par 1,5 m2;

20.2. no 150 līdz 220 kg smagiem teļiem– ne mazāku par 1,7 m2;

20.3. 220 kg un smagākiem teļiem– ne mazāku par 1,8 m2.

Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (pielikuma 10.pants);

2003.gada 5.septembris

Pārtikas un veterinārais dienests

Dzīvnieku labturība

Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Ministru kabineta 2004.g. 23.marta noteikumi Nr.152 “Cūku labturības prasības”.

37.Atnešanās aizgaldā nodrošina brīvu platību dabisku dzemdību atvieglošanai vai palīdzības sniegšanai dzemdību laikā.

38.Atnešanās aizgaldā nodrošina sivēnu aizsardzībai piemērotu nožogojumu.

39.Sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, kur visi sivēni vienlaikus var apgulties. Tā var būt no cieta seguma, izklāta ar īpašu paklāju, salmu pakaišiem vai citu piemērotu materiālu.

40.Atnešanās aizgaldā sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, lai tie bez grūtībām var zīst sivēnmāti.

Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/630/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (pielikums);

Padomes 2001.gada 23.oktobra direktīva 2001/88/EK, ar ko groza direktīvu 91/630/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (1.pants);

2004.gada 25.marts

Pārtikas un veterinārais dienests”.

18.pielikums. Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku
grupām ekstensīvās ganīšanas aktivitātēm

Dzīvnieku un vecuma grupa

Dzīvnieku vienības uz dzīvnieku

Dzīvnieki uz dzīvnieku vienību

Slaucamā govs

0,7

1,4

Tele (6 līdz 24 mēneši)

0,7

1,4

Jaunlopi (liellopi)

0,5

2

Nobarojamie buļļi

1

1

Vaislas buļļi

1

1

Kazas

0,15

6,6

Aitas ar jēriem

0,15

6,6

Zirgi

0,9

1,1

Brieži

1

1

Savvaļas zirgi

0,5

2

Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzīvas nolūkā“ lopu blīvuma nosacījumu izpildei

Dzīvnieku un vecuma grupa

Dzīvnieku vienības uz dzīvnieku

Dzīvnieki uz dzīvnieku vienību

Govis (slaucamās,
zīdītājgovis, nobarojamās)

0,7

1,4

Teles (7– 24 mēnešiem)

0,6

1,6

Teles (virs 24 mēnešiem)

0,7

1,4

Vērši

1

1

Vaislinieki

1

1

Bullis (7– 24 mēnešiem)

0,6

1,6

Bullis (virs 24 mēnešiem)

1

1

Aitas (virs 12 mēnešiem)

0,15

6,6

Kazas (virs 12 mēnešiem)

0,15

6,6

Zirgi

0,9

1,1

Brieži

1

1

Savvaļas zirgi

0,5

2

Trusis

0,004

250

Strauss

0,1

10

19. pielikums.Nacionālā pensiju sistēma

Pensiju reforma tika pabeigta 2001. gadā, kad tika ieviesti visi 3 pensiju sistēmas līmeņi:

- 1. līmenis (valsts obligātā nefondētā pensiju shēma)40 balstās uz valsts obligātās pensiju apdrošināšanas sistēmu un nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas pensiju vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā;

- 2. līmenis (valsts fondēto pensiju shēma)41 paredz, ka daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām ar līdzekļu pārvaldītāju starpniecību tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū (akcijās un citos vērtspapīros) un ieguldījumu vērtības pieaugums tiks izmantots tikai katra paša iemaksu veicēja pensijas izmaksai;

- 3. līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma)42 paredz, ka ikviens brīvprātīgi var veidot papildu uzkrājumus privātajos pensiju fondos savai pensijai vecumdienās.

Pēc valsts obligātās nefondētās pensiju shēmas tiesības uz valsts vecuma pensiju ir personām, kas sasniegušas pensijas vecumu un bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Sociālās apdrošināšanas iemaksas43 no saviem ienākumiem veic persona pati:

- ja tai ir pašnodarbinātas personas statuss, kas var būt daudziem lauku saimniecību vadītājiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāji vai kā zemnieku saimniecības vadītāji;

- ja tā ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, tajā skaitā var būt speciālisti, kas sniedz lauksaimniecības pakalpojumus saskaņā ar uzņēmējdarbības līgumu (ja persona nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apjomā no personai pienākošās atlīdzības pārskaita darba devējs);

- ja tā ir persona, kura, nebūdama pakļauta valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai, brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai un veic iemaksas no pašas izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no laulātā ienākumiem (šī ir iespēja lauku saimniecību vadītāju laulātajiem, kas strādā saimniecības darbā bez darba tiesisko attiecību noformēšanas, veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas, invaliditātes, maternitātes un slimību apdrošināšanai no saimniecības ienākumiem);

- darba attiecību gadījumā (noformēts darba līgums)– noteiktā proporcijā gan darba ņēmējs, gan darba devējs par saviem darbiniekiem;

- citas personas vai iestādes, piemēram, par laika posmu, pirms tika ieviesta iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai, pašnodarbinātā persona varēja veikt iemaksas par savā apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, kā arī ir noteikti tie gadījumi, kad iemaksas par sociāli apdrošinātu personu veic no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem.

Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ar 2003. gada 1. janvāri ir 33 procenti, no tiem 24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus– darba ņēmējs. Iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas, uzņēmuma līgumā noteiktā atlīdzība, bet citos gadījumos– Ministru kabineta noteiktais iemaksu objekta apmērs, kura zemākais līmenis nav mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. Ministru kabinets nosaka arī obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo apmēru.

Tā, piemēram,

- brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs ir 1080 latu gadā, brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs– 15000 latu gadā.

- obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam ir 540latu gadā, maksimālais– 18400latu gadā.

Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet pāreja uz to notiek pakāpeniski. 2006. gada sākumā vīriešiem pensionēšanās vecums būs 62 gadi, bet sievietēm– 61 gads un 6 mēneši līdz 2006. gada 1. jūlijam, kad tas palielināsies un arī būs 62 gadi.

Apdrošināšanas stāžs (pilnos gados izteikts laika periods, par kuru ir tikušas izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas), kas dod tiesības uz pensiju, ir vismaz 10 gadi.

Līdz 2005. gada 1. jūlijam sievietēm divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas un vīriešiem no 60 gadiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, ja personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Pensijas apmērs nevar būt zemāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu44, kuram piemēroti tiesību aktos noteiktie koeficienti.

Dodoties pensijā priekšlaicīgi, līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai tiek izmaksāta pensija 80 % apjomā no piešķirtās pensijas.

Vecuma pensijas gada apmērs ir atkarīgs no apdrošinātās personas kontā reģistrētā pensijas kapitāla (kas ir noteikta daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām), kas dalīts ar plānoto pensijas izmaksas gadu skaitu, ko ikgadēji nosaka Ministru kabinets. Pensija tiek piešķirta uz mūžu, neatkarīgi no plānotā gadu
skaita.

Pārejas laikā, kad nepieciešamajā 10 gadu apdrošināšanas stāžā iekļaujas arī pensiju reformas sākuma gadi līdz personificētās apdrošināšanas iemaksu uzskaites sistēmas ieviešanai 1996. gadā, apdrošināšanas periods līdz 1995. gadam (ieskaitot) tiek kreditēts ar sākuma kapitālu, kas atkarīgs no šajā periodā uzkrātā apdrošināšanas stāža un personas 48 mēnešu vidējo apdrošināšanas iemaksu algas, kas aprēķināta no 1996.–2000. gadā veiktajiem maksājumiem vai no valstī noteiktās minimālās darba algas.

_______________________________

1 Republikas likums “Par pašvaldībām” (1994.) reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, izpildvaras tiesības un atbildību.

2 LR MK 2001.gada 3. jūlija sēdes protokols Nr. 31 “Par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu apspriešanas rezultātiem un ministriju atzinumiem”

3 ES Statistikas biroja EUROSTAT statistisko reģionu nomenklatūras klasifikators (Nomenclature of Territorial Units of Statistics) ES informatīvajās sistēmās Latvijas Republikas teritoriju kodēšanai reģionālās statistikas vajadzībām tiek lietota ES kandidātvalstīm izstrādātā EUROSTAT Statistisko reģionu nomenklatūra (Statistical Regions for the Central European Countries), kuras pamatā ir līdzība ar NUTS.

4 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā no 15 gadiem un vecākas, vidēji 2001. gadā

5 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti: lauku iedzīvotāji vecumā no 15 gadi un vecāki – 602,4 tūkst., no tiem ekonomiski aktīvie –332 tūkst. un nodarbinātie- 297,8 tūkst. iedzīvotāji, vidēji 2001. gadā.

6 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā no 15 –74 , vidēji 2003. gadā

7 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skalas aprēķināšanai tika izmantots: pirmais pieaugušais saimniecības loceklis tika pielīdzināts 1,0 un katrs nākamais loceklis – 0,5, bet bērni vecumā līdz 14 gadiem – 0,3 patēriņa vienībām.

8 Vienas personas mājsaimniecības nabadzības slieksnis bija 60% no mediānas ekvivalentajiem ienākumiem, bet mājsaimniecības, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni (vecumā līdz 14 gadiem) tika reizināts ar 2,1 (saskaņā ar ekvivalences skalu –1,0+0,5+0,3+0,3).

9 Monetārā nabadzība ES jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs. – Eurostat, Statistics in Focus, Theme 3 – 21/2003.

10 “Nabadzības riska koeficients (pēc sociālajiem transfertiem)” liecina par tādās saimniecībās dzīvojošu personu īpatsvaru, kurās kopējie ekvivalentie ienākumi ir zem 60% no nacionālās mediānas ekvivalentajiem ienākumiem.

11 Tirgus cena (ražotāja cena), kuru saņem ražotājs par saražoto produkciju, pie kuras pieskaitītas subsīdijas un atņemti nodokļi, kas saistīti ar šīs produkcijas ražošanu.

12 Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Personas vecumā 15 gadi un vairāk, 2001.gada vidējie.

13 Pēc Zemkopības ministrijas un LVAEI aprēķiniem un prognozēm, Latvijā pašreizējā LIZ platība nākotnē varētu tikt izmantota sekojoši- 1% ilggadīgajiem stādījumiem, 23% pļavām un ganībām, 55% aramzemei, 21% ekstensīvajai lauksaimniecībai vai nelauksaimnieciskiem mērķiem.

14 Ministru kabinets 2001.gada 29.maija lēmumā noteica, ka Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu uz skaitīšanas kritisko momentu – 2001.gada 1.jūniju. Padomes 1988. gada 29. februāra Regulā (EEK) Nr. 571/88 par Kopienas lauku saimniecību struktūras apsekojumu organizēšanu laikā no 1988. līdz 2007. gadam (turpmāk – Regula Nr. 571/88) ir norādīts, ka lauksaimniecības skaitīšanā ir jāapseko lauku saimniecības, kuru īpašumā vai lietošanā ir 1 ha un vairāk LIZ vai kurās pēdējā kalendārā gada laikā pārdošanai saražots noteikts daudzums lauksaimniecības produkcijas, par šo daudzumu tika noteikts lauksaimniecības produkcijas apjoms vismaz Ls 1000 vērtībā. Tādēļ jāņem vērā, ka šeit un turpmāk lietotie dati no lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem atbilst apmēram 85,4% no lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes

14 apsekoto saimniecību kopplatība sastādīja 88,2% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes platības

14 apsekoto saimniecību LIZ kopplatība sastādīja 92,2% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās LIZ platības

15 Lauksaimniecības skaitīšanā aptaujāto saimniecību īpašnieki

16 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības Ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs

17 LAD dati , 26.09.2002.

18 Piemēram, likumi Par vides aizsardzību (1991), Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993), Aizsargjoslu likums (1997), Sugu un biotopu aizsardzības likums (2000) un Mežu likums (2000)

19 Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi u.c.

20 Ramsāres konvencija (1971); UNESCO konvencija (1972); Bernes konvencija (1979); Bonnas konvencija; Riodežaneiro konvencija (1992); Helsinku konvencija (1974, 1992)

21 Tiesību akti, kuri skar visas nozares): Ietekmes uz Vidi Novērtējuma veikšana pirms katra projekta/programmas īstenošanas, Vides informācijas nodrošināšana, Latvijas Vides Aģentūras izveide. Dabas aizsardzībā: Direktīva (92/43/EEK) Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību; Direktīva (79/409/EK) Par savvaļas putnu aizsardzību.

22 MK 2002.gada 28.maija Noteikumi Nr. 199 “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā”.

23 Gadījumā, ja lopi nepieder atbalsta saņēmējam, starp atbalsta saņēmēju un lopu īpašnieku jānoslēdz rakstveida līgums.

24 Sakarā ar novēlotu šī Plāna apstiprināšanu 2004.gadā zāle ir jānopļauj līdz 10.septembrim, bet datums zāles pļaušanas sākumam šim gadam nav noteikts.

25 Laba lauksaimnieciska stāvokļa nosacījumi veido daļu no Labas saimniekošanas prakses nosacījumiem (skat. 16 – 18 kodu).

26 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs.

27 LAD dati, 26.09.2002.

28 Līdz 5 dzīvnieku vienībām aprēķini paredz, ka slaukšana notiek vakuuma vadā vai ir pārvietojamais slaukšanas aparāts.

Ja ir vairāk par 5 dzīvnieku vienībām, aprēķini paredz ka slaukšana notiek piena vadā vai slaukšanas zālēs.

29 Komisijas Regulas Nr. 817/2004 69.pants

30 Komisijas Regulas Nr. 817/2004 69.panta 3. punkts

31 Plāna mērķa teritorijas lauku teritorija, kas ir valsts teritorija, izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas bez lauku teritorijām

32 Demogrāfiski ekonomiskās slodzes rādītājs raksturo, cik līdz darbspējas vecuma un virs darbspējas vecuma iedzīvotāju un reģistrējušies darbspējas vecuma bezdarbnieku ir uz 1000 strādājošiem darbspējīgiem iedzīvotājiem

33 Ministru kabinets 2001.gada 29.maija lēmumā noteica, ka Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic vispārējo lauksaimniecības skaitīšanu uz skaitīšanas kritisko momentu – 2001.gada 1.jūniju. Regulā Nr. 571/88 ir norādīts, ka lauksaimniecības skaitīšanā ir jāapseko lauku saimniecības, kuru īpašumā vai lietošanā ir 1 ha un vairāk LIZ vai kurās pēdējā kalendārā gada laikā pārdošanai saražots noteikts daudzums lauksaimniecības produkcijas, par šo daudzumu tika noteikts lauksaimniecības produkcijas apjoms vismaz Ls 1000 vērtībā. Tādēļ jāņem vērā, ka šeit un turpmāk lietotie dati no lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem atbilst apmēram 85.4% no lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes

34 apsekoto saimniecību kopplatība sastādīja 85,4% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās zemes platības

35 apsekoto saimniecību LIZ kopplatība sastādīja 89,5% no kopējās lauksaimniecības mērķiem lietotās LIZ platības

36 T.sk. jūras akvatorija 116750 ha

37 T.sk. jūras akvatorija 12084 ha

38 Līdzfinansējums no EAGGF un atbalsts tiek piešķirts maziem projektiem (atšķirības nosacījumos par atbalstāmo projektu izmaksu apjomu)

39 Līdzfinansējums no EAGGF un atbalsts tiek piešķirts maziem projektiem (atšķirības nosacījumos par atbalstāmo projektu izmaksu apjomu)

40 Reglamentē likums “Par valsts pensijām”, kas pašreizējā versijā stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī.

41 Reglamentē Valsts fondēto pensiju likums, kas stājās spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

42 Reglamentē likums “Par privātajiem pensiju fondiem”, kas stājās spēkā 1998. gada 1.jūlijā.

43 Reglamentē likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 1998. gada 1.janvārī, pirms tam no 1996.gada uzsāktās iemaksas personu sociālās apdrošināšanas kontos reglamentēja likums “Par sociālo nodokli” (1990.).

44 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts, ko personai var piešķirt, ja tā nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas (vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju) šādos gadījumos:

– persona nestrādā un par 5 gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (tādā gadījumā pabalstu piešķir uz mūžu);

– persona ir atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu (pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku);

– persona nav pilngadīga, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav precējusies (pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai).

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sākot ar 1998.gada 1.aprīli, pabalsta apmērs ir Ls 30 mēnesī, bet invalīdiem kopš bērnības – Ls 35 mēnesī.

30.04.2015