1. Noteikumi nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai.
2. Atkritumi ir klasificējami kategorijās atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, kā arī nodaļās, grupās un klasēs atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam. Klases kodu, kura pēdējie cipari ir 99, atkritumu raksturošanai var izmantot tikai tad, ja atkritumus nevar klasificēt atbilstoši citām klasēm.
3. Atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem, ja:
3.1. tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir:
3.1.1. atkritumi, kas radušies, veicot ārstniecisku darbību;
3.1.2. medikamenti, kā arī medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamas ķīmiskās vielas, mikrobioloģiskie preparāti un to toksīni;
3.1.3. koksnes konservanti;
3.1.4. biocīdi;
3.1.5. augu aizsardzības līdzekļi;
3.1.6. šķīdinātāju atlikumi;
3.1.7. halogēnus saturošas organiskās vielas, kas nav izmantotas par šķīdinātājiem, izņemot inertus polimēru materiālus;
3.1.8. cianīdus un smagos metālus (arī Cr, Hg un Cd) saturošas dūņas;
3.1.9. minerāleļļas un eļļu saturošas vielas (metālapstrādes dūņas);
3.1.10. eļļas, ogļūdeņražu un ūdens maisījumi, emulsijas;
3.1.11. polihlorētos bifenilus vai polihlorētos terfenilus saturošas vielas (dielektriķi);
3.1.12. darvu saturoši materiāli, kas radušies rafinēšanas un destilēšanas procesā, kā arī pirolītiskā apstrādē (kuba atlikumi);
3.1.13. tekstilkrāsas, tipogrāfijas krāsas, pigmenti, eļļas krāsas, emaljas krāsas, lakas un glazūras;
3.1.14. sveķi, lateksi, plastifikatori, līmes un virsmas aktīvās vielas;
3.1.15. neidentificētas ķīmiskas vielas, kas radušās pētnieciskā, mācību vai tehniskā darbā, kuru ietekme uz cilvēku un vidi nav zināma (vielu un produktu atlikumi no laboratorijām);
3.1.16. pirotehniski un citi sprāgstoši materiāli;
3.1.17. fotoķimikālijas un attīstīšanas materiāli;
3.1.18. materiāli, kas satur kādu no polihlorētajam dibenzo-furānam līdzīgām vielām;
3.1.19. materiāli, kas satur kādu no polihlorētajam dibenzo-p-dioksīnam līdzīgām vielām;
3.2. tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām, to sastāvā ir vismaz viena no šo noteikumu 4.pielikumā minētajām vielām vai savienojumiem un:
3.2.1. dzīvnieku vai augu izcelsmes ziepes, tauki vai vaski;
3.2.2. nehalogenētas organiskās vielas, kas nav izmantotas par šķīdinātājiem;
3.2.3. neorganiskas vielas, kurās nav metālu vai to savienojumu;
3.2.4. pelni vai izdedži;
3.2.5. augsne, smilts, māls, arī gultnes padziļināšanas atlikumi;
3.2.6. cianīdus nesaturošas metālapstrādes dūņas;
3.2.7. metālu putekļi un pulveri;
3.2.8. izlietoti katalizatori;
3.2.9. metālus vai metālu savienojumus saturoši šķidrumi vai dūņas;
3.2.10. atlikumi no piesārņojuma attīrīšanas un kontroles iekārtām (gāzu attīrīšanas telpu putekļi), izņemot šo noteikumu 3.2.11., 3.2.12. un 3.2.15.apakšpunktā minētos atkritumus;
3.2.11. skruberu dūņas;
3.2.12. ūdens attīrīšanas iekārtu dūņas;
3.2.13. dekarbonizēšanas procesa atliekas;
3.2.14. jonu apmaiņas kolonnu atliekas;
3.2.15. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav apstrādātas vai piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā;
3.2.16. atlikumi no cisternu un iekārtu tīrīšanas;
3.2.17. bīstamas vielas vai atkritumus saturošas iekārtas;
3.2.18. bīstamas vielas vai atkritumus saturoši konteineri (iepakojumi, gāzes baloni);
3.2.19. akumulatori un citas baterijas;
3.2.20. augu eļļas;
3.2.21. sadzīvē radušies bīstamie atkritumi.
4. Atkritumi uzskatāmi par bīstamiem, ja tiem piemīt šo noteikumu 3.pielikumā minētās īpašības, kuras apzīmētas ar kodu H3A, H3B, H4, H5, H6, H7, H8, H10 un H11, un vismaz viena no šādām īpašībām:
4.1. uzliesmošanas temperatūra ir mazāka par 55 °C;
4.2. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas īpaši toksiskas vielas, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 0,1 %;
4.3. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas toksiskas vielas, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 3 %;
4.4. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kaitīgas vielas, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 25 %;
4.5. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kodīgas vielas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.107 “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” (turpmāk — noteikumi Nr.107) atbilst kodam R35, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 1 %;
4.6. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kodīgas vielas, kuras saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R34, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 5 %;
4.7. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kairinošas vielas, kuras saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R41, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 10 %;
4.8. atkritumu sastāvā ir viena vai vairākas kairinošas vielas, kuras saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R36, R37 vai R38, un to kopējā koncentrācija ir vismaz 20 %;
4.9. atkritumu sastāvā ir viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 ir 1. vai 2.kategorijas kancerogēna viela, un tās koncentrācija ir vismaz 0,1 %;
4.10. atkritumu sastāvā ir viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 ir 3.kategorijas kancerogēna viela, un tās koncentrācija ir vismaz 1 %;
4.11. atkritumu sastāvā ir 1. vai 2.kategorijas teratogēna (reprodukcijai toksiska) viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R60 vai R61, un tās koncentrācija ir vismaz 0,5 %;
4.12. atkritumu sastāvā ir 3.kategorijas teratogēna (reprodukcijai toksiska) viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R62 vai R63, un tās koncentrācija ir vismaz 5 %;
4.13. atkritumu sastāvā ir 1. vai 2.kategorijas mutagēna viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R46, un tās koncentrācija ir vismaz 0,1 %;
4.14. atkritumu sastāvā ir 3.kategorijas mutagēna viela, kura saskaņā ar noteikumiem Nr.107 atbilst kodam R40, un tās koncentrācija ir vismaz 1 %.
5. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumus Nr.258 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 97.nr.; 2002, 109.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Padomes 1975.gada 15.jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem;
2) Eiropas Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem.