Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta
2004.gada 17.novembra rīkojums Nr.893

Koncepcija “Par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu”

(Koncepcija grozīta ar MK 26.10.2006. rīkojumu Nr.823)

Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā būtiski palielinās arī Latvijā piemērojamo tiesību apjoms. Nodrošinot Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, sākot ar 2004.gada 1.maiju, Latvijā ir jāveic Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas savlaicīguma un paziņojumu par direktīvu izpildi sniegšanas Eiropas Komisijai kontrole un koordinācija. Ņemot vērā pieaugošo dokumentu apriti starp Eiropas Kopienas institūcijām un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nepieciešams efektīvs pārraudzības un kontroles instruments, ļaujot kompetentajām atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm laikus reaģēt uz Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma izmaiņām, tādējādi nodrošinot savlaicīgu Latvijas saistību izpildi.

Lai nodrošinātu šīs funkcijas maksimāli efektīvu īstenošanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju attīstību, jāizveido elektroniska dokumentu informācijas sistēma (datu bāze), ar kuras palīdzību iespējams:

• kontrolēt tiesību pārņemšanas termiņu ievērošanu un paziņojumu par direktīvu pārņemšanu sniegšanu, ietverot arī individualizējumu atgādinājumu sistēmu un tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas savlaicīgumu;

• realizēt institucionālās atbildības sadales mehānismu, kas ļauj noteikt atbildīgo iestādi un, ja nepieciešams, arī līdzatbildīgo institūciju, katram Eiropas Savienības tiesību aktam;

• uzkrāt informāciju par pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;

• uzkrāt informāciju par Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūrām, kas uzsāktas pret Latvijas Republiku, nodrošinot to efektīvu pārraudzību un oficiālo nostāju sagatavošanas koordināciju.

Šādas jaunas informācijas sistēmas ieviešana nodrošinās to, ka visa tajā esošā informācija ir vienmēr aktuāla un pieejama vienkopus, līdz ar to visām darbā iesaistītajām pusēm ir piekļuve vieniem un tiem pašiem informācijas avotiem un, izmantojot detalizētus atlases kritērijus, arī ātri atrodama un strukturējama.

Eiropas Savienības tiesību aktu informācijas sistēmu iespējams izveidot, izmantojot vienu no piedāvātajiem rīcības variantiem:

1. variants. Tiek veidota jauna, atsevišķa Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektroniska kontroles sistēma, kas nodrošinātu šīs koncepcijas otrajā un trešajā rindkopā minēto prasību izpildi. Lai nodrošinātu jaunās informācijas sistēmas darbību, to nepieciešams tehniski sasaistīt ar citām informācijas sistēmām, kā arī ar Ārlietu ministrijas jaunveidojamo uzlaboto Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēmu, kurā apkopoti dokumenti par Eiropas Savienības tiesību aktu projektu izstrādi un saistītā informācija. Riska faktors – pašlaik funkcionējošo Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēmu sākotnēji nebija paredzēts sasaistīt ar citām datu bāzēm, tādējādi šo divu sistēmu savietojamības nodrošināšana varētu radīt problēmas.

2. variants. Tiek veidota jauna, kopēja Eiropas Savienības dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektroniska kontroles sistēma, kas nodrošinātu šīs koncepcijas otrajā un trešajā rindkopā minēto prasību izpildi par jau spēkā esošu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas kontroli, kā arī par tiesību aktu projektu izstrādi un citiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. Šīs funkcijas pašlaik veic Ārlietu ministrija, kuras pārziņā ir Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēma. Jaunveidojamajā kopējā sistēmā visa informācija, kas saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (sākot no to jaunrades, līdz gatavu, spēkā esošu dokumentu ieviešanai), būtu atrodama vienuviet. Tādējādi tiktu vienkāršota savstarpēji saistītas informācijas aprite un pārvalde, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, nepieļaujot paralēlu informāciju. Minētā vienotā sistēma aizstātu pašlaik funkcionējošo Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēmu, kuras tehnoloģiskās iespējas ir novecojušas. Tomēr Ārlietu ministrija uzskata, ka, īstenojot 2.rīcības variantu, jāņem vērā šādi riska faktori – Tieslietu ministrija strādā ar jau apstiprinātiem tiesību aktiem un kontrolē to ieviešanu, savukārt Ārlietu ministrijas pārziņā esošie dokumenti ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta izplatītie tiesību aktu projekti, sanāksmju darba kārtības un citi dokumenti, kas attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādes procesu. Iespēja, ka lietotājiem, kas strādās ar Tieslietu ministrijas pārziņā esošo dokumentu daļu, būs nepieciešams izmantot dokumentus, kas atrodas Ārlietu ministrijas kompetencē esošajā sistēmas daļā, ir ļoti maza un drīzāk vērtējama kā izņēmums. Darba cikla analīze liecina, ka Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas prasības jaunveidojamās sistēmas sekmīgas darbības nodrošināšanai ievērojami atšķiras, tādējādi, ja tiktu izveidota vienota datu bāze, faktiski tiktu apvienoti divi atšķirīgi darba procesi. Apvienojot Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārziņā esošos dokumentus vienā datu bāzē, būtu nepieciešams nodrošināt šīs informācijas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām (valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēma, EUR–Lex, Extranet), kā arī paredzēt katrai sistēmas daļai vairākas īpašas funkcijas. Tādējādi izveidotos situācija, ka katrs lietotājs izmantotu tikai daļu no sistēmas iespējām un daļu no pieejamiem dokumentiem. Pārējā informācija, tehniskās iespējas un sistēmu sasaiste netiktu izmantota.

Tieslietu ministrija ir analizējusi abus rīcības variantus un atbalsta pirmo rīcības variantu – izveidot jaunu, atsevišķu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektronisku kontroles sistēmu, kuras pārvaldību atbilstoši kompetencei veic Tieslietu ministrija. Līdz ar to valsts pārvalde iegūtu Tieslietu ministrijas uzturētu pārskatāmas informācijas resursu, kas tiktu veidots, ņemot vērā valsts pārvaldes iestāžu pieredzi līdzīgu informatīvo sistēmu izstrādē un administrēšanā. Vienotas, modernas un daudzpusīgas informācijas sistēmas ieviešanas aptuvenās izmaksas ir Ls 200000, atsevišķas Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas izveidošana savukārt prasītu Ls 141600. Informācijas sistēma ieviešama pēc iespējas ātrāk, ieteicams to īstenot ne vēlāk kā līdz 2007.gada pirmās puses beigām.

Risinājuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji	2006.	2007.	2008.	2009.	Vidēji piecu gadu laikā (pēc 2006.gada)
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	141,6	25,5	25,5	25,5
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	-141,6	-25,5	-25,5	-25,5
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Atsevišķas Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas izveides aptuvenās izmaksas ir šādas: 2007.gads – Ls 141600, t.sk.: 1) sistēmas izmaksas – Ls 129800, no šīs summas 50 % ir sistēmas izstrādes izmaksas (viena cilvēkstunda Ls 400 × 162 stundas) un 50 % paredzēti samaksai par 130 sistēmas lietotāju licencēm (viena licence Ls 500 ×130 lie­totāju): 400 ×162 + 500 × 130 = Ls 129800; 2) sistēmas infrastruktūras izmaksas (citas licences sistēmas darbības nodrošināšanai, kas nav lietotāju licences, tehniskais nodrošinājums) – Ls 11800 2008.gadam un turpmākiem gadiem – Ls 25488: sistēmas uzturēšanas izmaksas katram nākamajam gadam aprēķinātas, pieņemot, ka parasti tās veido 18 % no kopējās sistēmas vērtības: Ls 141600 ×18 % = Ls 25488
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Ja šāda informācijas sistēma netiks ieviesta, Tieslietu ministrija nespēs veikt tās nolikumā noteiktās Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas koordinācijas un kontroles funkcijas kvalitatīvu izpildi. Eiropas Savienības tiesību savlaicīgas nepārņemšanas gadījumā pret Latvijas Republiku var uzsākt pārkāpuma procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pantu.

Tieslietu ministre V. Muižniece