Darbības ar dokumentu

Nr.
p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa

(1)

v

v

v

1.2.

Makrofītu sastāvs un sastopamība

v

v

v

v

1.3.

Zoobentosa sastāvs un sastopamība

v

v

v

v

1.4.

Zivju sugu sastāvs un sastopamība

v

v

v

1.5.

Zivju populāciju vecuma struktūra

v

v

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

2.1.

Hidroloģiskais režīms

2.1.1.

caurteces apjoms un dinamika

v

v

2.1.2.

ūdens apmaiņas periods

v

2.1.3.

saistība ar pazemes ūdensobjektiem

v

v

2.1.4.

upes nepārtrauktība

v

2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

2.2.1.

dziļuma svārstības

v

v

v

v

2.2.2.

platuma svārstības

v

2.2.3.

gultnes dominējošais substrāta sastāvs

v

v

v

v

2.2.4.

gultnes šķērsgriezums

v

v

2.2.5.

krasta zonas struktūra

v

2.2.6.

krastu struktūra

v

2.2.7.

plūdmaiņu zonas struktūra

v

v

2.3.

Paisuma–bēguma režīms

2.3.1.

saldūdens plūsma

v

2.3.2.

galveno straumju virziens

v

2.3.3.

pakļautība viļņu iedarbībai

v

v

3.

Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

3.1.

Vispārīgie kritēriji

3.1.1.

ūdens caurredzamība

v

v

v

3.1.2.

temperatūras režīms

v

v

v

v

3.1.3.

skābekļa daudzums

v

v

v

v

3.1.4.

sāļums

v

v

v

v

3.1.5.

paskābināšanās

v

v

3.1.6.

biogēno elementu koncentrācija

v

v

v

v

3.2.

Piesārņojošās vielas

3.2.1.

konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās piesārņojošās vielas

v

v

v

v

3.2.2.

citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās piesārņojošās vielas

v

v

v

v

Nr.p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1.1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējais sastopamības bie­žums pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķī­miskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

1.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma izmaiņas

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām

1.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajām.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

1.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās zivju sugas.

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās vai attīstības traucējumus

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti

1.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

1.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Caurplūdumi un to režīmi, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.2.2.

Upes nepārtrauktība

Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un sedimentu pārvietošanās

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.2.3.

Morfoloģiskie apstākļi

Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas, straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

1.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

1.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

2.1.

Bioloģiskie kritēriji

2.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējās biomasas rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju raksturojošo parametru vērtību izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

2.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības izmaiņas

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām. Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas.

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās sabiedrības aizvietotas ar baktērijām

2.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības neietekmētā vidē.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem rādītājiem

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajām.

Bezmugurkaulnieku sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

2.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgās zivju sugas.

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas vairošanās vai attīstības traucējumus

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas nav sastopamas

2.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

2.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Caurplūdumi un to režīmi, ūdens līmenis, ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

2.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem. Temperatūra, ūdens caurredzamība, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

Temperatūra, ūdens caurredzamība, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

2.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

3.1.

Bioloģiskie kritēriji

3.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona biomasas rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

Biomasas izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un nevēlamas citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

3.1.2.

Makrofītiskās aļģes

Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas augšanas izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējo attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības biežuma rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, kuras var būt saistītas ar ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara izmaiņām

3.1.3.

Segsēkļi

Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas segsēkļu sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu traucējumu

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir mainījušies vairāk

3.1.4.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem. Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu ir sastopams

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismi nav sastopami

3.1.5.

Zivis

Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam raksturīgā stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar antropogēnās darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem vai hidromorfoloģiskajiem kritērijiem

Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas attiecīgajam ūdeņu tipam

3.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

3.2.1.

Paisuma–bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms un pakļautība viļņu iedarbībai atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

3.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas darbības neietekmētam stāvoklim

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

3.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Nr.
p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

4.1.

Bioloģiskie kritēriji

4.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību.

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes izmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām.

Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes elementus.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona ziedēšana

4.1.2.

Makrofītiskās aļģes un segsēkļi

Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu traucējumu

Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām izmaiņām

4.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri raksturīgi apstākļiem, ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā sastāva un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismi

4.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

4.2.1.

Paisuma–bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens un ātrums un pakļautība viļņu iedarbībai atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes zonas gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

4.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim

Temperatūra, skābekļa daudzums, sāļums un ūdens caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības. Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

4.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Nr.
p.k.

Visaugstākais iespējamais ekoloģiskais potenciāls

Labs ekoloģiskais potenciāls

Vidējs ekoloģiskais potenciāls

5.1.

Bioloģiskie kritēriji

Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas raksturīgas tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā virszemes ūdensobjekta īpašībām tādos fizikālajos apstākļos, kādus nosaka mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs

Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru vērtībām

Novērojamas nelielas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar labam ekoloģiskajam potenciālam raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru vērtībām

5.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

5.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

5.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras.

Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas šādiem antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas, kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības.

Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības. Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana, iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju vērtības

5.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas parametriskās vērtības

5.3.3.

Piesārņojošās vielas, kuru izcelsme nav mākslīga

Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes prasības, kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas parametriskās vērtības