Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.729

Rīgā 2004.gada 5.oktobrī (prot. Nr.58 3.§)

Par Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepciju

 

1. Atbalstīt Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietvertā risinājuma A variantu.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

Ministru prezidents I.Emsis

Kultūras ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

 

(Ministru kabineta

2004.gada 5.oktobra rīkojums Nr.729)

Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas

kopsavilkums

Šobrīd, Latvijai pievienojoties 2003.gada 17.oktobrī parakstītajai Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk - konvencija), nav normatīvo aktu, kas skaidri noteiktu valsts un pašvaldību institucionālo un finansiālo kompetenci, nodrošinot tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Latvija dažādu vēsturisko apstākļu dēļ ir saglabājusi bagātu nemateriālo kultūras mantojumu. Tas pastāv gan kā atsevišķu indivīdu, ļaužu grupu vai kultūrkopienu saglabātas pārmantotās prasmes, zināšanas, tradīcijas, gan arī kā valsts un pašvaldību atbalstītas tautas mākslas izpausmes, kuras sakņojas latviešu un citu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās un vietējās tradīcijās. Šī mantojuma sastāvdaļa ir arī Vispārējie latviešu dziesmu svētki - unikāla Latvijas kultūras iezīme un nacionālās identitātes sastāvdaļa. Kopā ar Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem tie kā nozīmīga pasaules kultūras vērtība 2003.gadā pasludināti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu.

Lai radītu institucionālu un finansiālu mehānismu konvencijas uzdevumu veikšanai nacionālā līmenī, nepieciešams izveidot attiecīgu normatīvo aktu kopumu. Iespējami šādi problēmas risinājumi:

Risinājuma A variants. Atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgās nemateriālās kultūras vērtības. Šāds saraksts dod iespēju vērtības identificēt, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu. Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.

Risinājuma B variants. Tiek pieņemts likums par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas ietver nepieciešamās valsts atbildības izpausmes. Kultūras ministrija par labāko uzskata tieši šādu problēmas risinājumu un ir izstrādājusi atbilstošu likuma koncepciju. Likums noteiktu:

1) valsts atbildību par tradīciju un prasmju saglabāšanai nepieciešamo izglītības un zinātnes darbinieku sagatavošanu, tautas mākslas kolektīvu vadītāju profesionālo tālākizglītību, metodiskās palīdzības nodrošināšanu, tautas mākslas pasākumu, arī Vispārējo latviešu dziesmu svētku, finansiālu atbalstīšanu;

2) pašvaldību atbildību par infrastruktūras nodrošināšanu tautas mākslas aktivitātēm, Vispārējo latviešu dziesmu svētku sagatavošanas nodrošināšanu, iespēju robežās - atbalsta sniegšanu tautas mākslas pasākumiem;

3) tautas nemateriālo kultūras vērtību reģistra izveidi, kas līdzās datu bāzes izveidei paredz izstrādāt un īstenot programmas retu un izzūdošu prasmju un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai, izmantojot citu valstu pieredzi. Reģistrs ļauj īstenot vienotu un mērķtiecīgu valsts stratēģiju tautas nemateriālo kultūras vērtību aizsardzībai un saglabāšanai, kā arī nodrošina dzīvo tradīciju un prasmju pārmantošanu, saglabājot tiešu paaudžu saikni. Reģistra veidošanā iesaistāmi nozares eksperti, valsts un pašvaldību institūcijas, sabiedriskas organizācijas un privātpersonas. Reģistra darbību pārrauga Kultūras ministrija.

Likuma par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanai (pasākumu kompleksam) nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta: 2005.gadā - 100,7 tūkstoši latu, 2006.gadā - 571,3 tūkstoši latu, 2007.gadā - 693,3 tūkstoši latu.

Risinājuma C variants. Tiek pieņemts likums par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kurā būtu noteikta valsts un pašvaldību finansiālā un organizatoriskā atbildība par svētku sarīkošanu, arī par starpsvētku periodā veicamajiem pasākumiem. Tādējādi būtu uzsvērta tikai šajos svētkos pārstāvēto amatiermākslas veidu saglabāšana, bet nepietiekami tiktu nodrošināta citu tautas nemateriālās kultūras vērtību saglabāšana.

Likuma par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem īstenošanai nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta: 2005.gadā - 100,7 tūkstoši latu, 2006.gadā - 491,3 tūkstoši latu, 2007.gadā - 613,3 tūkstoši latu.

Kultūras ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

05.10.2004