Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumus Nr. 769 "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā".
Rīgā 2004.gada 7.septembrī (prot. Nr.52 34.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk — emisija) monitoringa veikšanas kārtību;
1.2. ikgadējo pārskatu par emisiju (turpmāk — pārskats) pārbaudes un apstiprināšanas kārtību.
2. Emisijas monitoringu veic operators, kas saņēmis emisijas atļauju vai kas uz laiku līdz 2007.gada 31.decembrim ir atbrīvots no prasības saņemt emisijas atļauju.
7. Emisijas mērījumu rezultātus pamato ar emisijas aprēķiniem. Ja operators veic vairākas likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētās darbības, katram ar emisiju saistītajam procesam, katra veida kurināmajam, izejvielai un palīgmateriālam veic atsevišķu aprēķinu.
8. Aprēķinot emisiju, operators ņem vērā šādus nosacījumus:
8.1. emisijas aprēķiniem izmanto Latvijas Vides aģentūras noteiktos emisijas faktorus vai citus emisijas faktorus, kuru noteikšanas kārtība minēta emisijas atļaujā;
8.2. emisijas faktors biomasai ir nulle;
8.3. ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa, aprēķinā papildus lieto oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru, kuru noteikusi Latvijas Vides aģentūra vai kura noteikšanas kārtība minēta emisijas atļaujā;
8.4. sadedzināšanas procesiem datus, kas raksturo kurināmā patēriņu, izsaka enerģētiskajās vienībās, lietojot šo noteikumu 1.pielikumā minētos zemākā sadegšanas siltuma faktorus vai citus zemākā sadegšanas siltuma faktorus, kuru noteikšanas kārtība minēta emisijas atļaujā.
9. Operators emisijas monitoringa rezultātus norāda pārskatā (2.pielikums). Pārskatā piesārņojošās darbības apzīmē ar kodu un klasificē kategorijās atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.
10. Pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu vai emisijas atļaujas darbības laiku, ja tas īsāks par kalendāra gadu.
11. Operators dokumentē un arhivē visu informāciju par emisijas monitoringa veikšanu un iegūtajiem rezultātiem emisijas atļaujā noteiktajā kārtībā.
12. Operators pārskatu rakstiski un elektroniski iesniedz pārbaudei tādam verificētājam, kas nav piedalījies operatora emisijas atļaujas pieteikuma vai pārskata sagatavošanā un nav atkarīgs no operatora.
13. Par verificētāju var būt kompetenta un neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta atbilstoši LVS EN 45004:1995 standartam un šiem noteikumiem un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
14. Verificētāju akreditē pārskatu pārbaudei, ja tas pārzina:
14.1. normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kā arī uz emisiju monitoringu un pārskatu sagatavošanu;
14.2. administratīvās prasības attiecībā uz pārbaudāmajām darbībām;
14.3. informācijas sagatavošanas kārtību par katru emisijas avotu iekārtā, īpaši par monitoringa datu apkopošanu, mērījumiem, aprēķiniem un pārskata sagatavošanu;
14.4. likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikumā minēto darbību tehnoloģiskos procesus.
15. Verificētāja uzdevums ir konstatēt, vai pārskats nesatur nepilnīgu, kļūdainu vai nepatiesu informāciju par iekārtu darbību un emisiju. Lai veiktu minēto uzdevumu, verificētājs pārbauda pārskatu atbilstoši pārbaudes metodoloģijas vispārīgajiem principiem (4.pielikums), pārbauda iekārtu uz vietas un novērtē veiktā monitoringa datus un pārskatā minēto informāciju par iekārtām un emisiju, tai skaitā:
15.1. datus par tehnoloģisko procesu norisi un attiecīgos mērījumus un aprēķinus;
15.2. emisijas faktoru izvēli un lietojumu;
15.3. aprēķinus kopējā emisijas apjoma noteikšanai;
15.4. mērījumu atbilstību emisijas atļaujā noteiktajai metodei (ja izmantoti mērījumi);
15.5. datus par visiem iekārtas emisijas avotiem, lai būtu iespējams novērtēt kopējo emisijas apjomu, pamatojoties uz katra emisijas avota datu pareizību un ticamību;
15.6. informāciju par operatora lietotajām riska vadības metodēm, lai samazinātu emisijas izkliedi.
16. Operators:
16.1. nodrošina verificētājam pieeju katrai iekārtai jebkurā ražošanas objektā, lai veiktu attiecīgās pārbaudes;
16.2. pēc verificētāja pieprasījuma sniedz tam nepieciešamo informāciju.
17. Verificētājs ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kuru operators ir klasificējis kā ierobežotas pieejamības informāciju.
18. Verificētājs 15 darbdienu laikā sagatavo ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem. Ziņojumā norāda pārskata atbilstību šādiem principiem — pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība. Pārskatu atzīst par atbilstošu minētajiem principiem, ja:
18.1. pārskatā atspoguļotie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;
18.2. emisijas uzskaite iekārtā ir pilnīga un konsekventa;
18.3. dati ir apkopoti saskaņā ar zinātniskajām metodēm;
18.4. atšķirība starp operatora iesniegtajiem datiem (aprēķināto emisijas kopējo apjomu) un pārbaudes rezultātiem nepārsniedz 5 % no emisijas apjoma, kā arī nav pieļautas citas būtiskas kļūdas.
19. Verificētājs ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem rakstiski un elektroniski nosūta operatoram.
20. Operators katru gadu līdz 15.martam vai 60 dienu laikā pēc emisijas atļaujas anulēšanas, operatora reorganizācijas vai likvidācijas pārskatu un ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem rakstiski un elektroniski nosūta reģionālajai vides pārvaldei.
21. Reģionālā vides pārvalde 14 dienu laikā izvērtē pārskatu un, ņemot vērā ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem, pieņem lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai atteikumu apstiprināt pārskatu. Operatoram ir tiesības apstrīdēt reģionālās vides pārvaldes lēmumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.
22. Operators katru gadu līdz 31.martam vai 90 dienu laikā pēc emisijas atļaujas anulēšanas, operatora reorganizācijas vai likvidācijas apstiprināto pārskatu un ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem rakstiski un elektroniski nosūta Latvijas Vides aģentūrai.
23. Latvijas Vides aģentūra šo noteikumu 21.punktā minēto lēmumu, pārskatu un ziņojumu par pārskata pārbaudes rezultātiem ievieto Latvijas Vides aģentūras mājas lapā internetā.
24. Ja operators izbeidz darbību, komersanta administrators vai likvidators nodrošina pārskata sagatavošanu un iesniegšanu reģionālajā vides pārvaldē un Latvijas Vides aģentūrā.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.
Vides ministrs R.Vējonis
Nr. | Kurināmā veids | Zemākā sadegšanas siltuma faktors |
1. | Aviācijas benzīns | 44,00 |
2. | Autobenzīns (motorbenzīns) | 44,00 |
3. | Reaktīvā degviela (aviācijas petroleja) | 43,60 |
4. | Pārējā petroleja | 43,20 |
5. | Dīzeļdegviela | 42,49 |
6. | Sadzīves krāšņu kurināmais | 42,49 |
7. | Mazuts | 40,60 |
8. | Degakmens eļļa | 39,35 |
9. | Dabasgāze | 33,661 |
10. | Lakbenzīns | 41,86 |
11. | Parafīna sveķi | 41,86 |
12. | Sašķidrinātā gāze | 45,54 |
13. | Jēlnafta | 44,12 |
14. | Bitumeni | 41,86 |
15. | Nolietotā eļļa | 41,86 |
16. | Smērvielas | 41,86 |
17. | Pārējie naftas produkti | 41,86 |
18. | Akmeņogles | 26,22 |
19. | Kurināmā kūdra (frēzētā, gabalkūdra) ar mitruma saturu 40% | 10,05 |
20. | Kūdras briketes, pusbriketes | 15,49 |
21. | Degakmens | 9,21 |
22. | Kokss | 26,37 |
23. | Kurināmā koksne | 6,702 |
24. | Kokapstrādes atkritumi | 6,702 |
Piezīmes.
1 TJ/milj. m3.
2 TJ/tūkst. m3.
Piezīmes.
1 Atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumam. Piemēram, “Enerģētika: minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas”.
2 Sadedzināšanas iekārta — stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Tehnoloģiskā iekārta — stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta specifisku produktu ražošanai.
3 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, “2.A.2. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana”.
4 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, “3.1/3.3./3.4./3.5. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana”.
5 Aizpilda, ja emisijas apjomu nosaka, izmantojot mērījuma metodi.
6 Katru dūmeni vai citu emisijas avotu, ja to neuzskata par difūzās emisijas avotu, identificē ar iekšējo kodu A1, A2, A3 utt.
7 Informācija par tehnoloģiskajā iekārtā izmantotiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem.
8 Aizpilda, ja sadedzināšanas iekārta ir katlumāja.
9 Emisijas apjomu norāda saskaņā ar pārskata III un IV sadaļā noteikto emisijas apjomu, no kura atņem oglekļa dioksīda (CO2) pārneses daudzumu (4.tabula).
10 Emisija, kura netiek ieskaitīta kopējā emisijas apjomā gaisā.
11 Oglekļa dioksīds (CO2), ko iekārta neemitē gaisā, bet uztver un izmanto citā tehnoloģiskajā procesā kā tīru vielu, kā degvielas sastāvdaļu vai kā ķīmiskās vai papīra rūpniecības izejvielu.
12 Aizpilda, ja emisijas apjoms noteikts, izmantojot mērījuma metodi.
13 Lietderības koeficientu norāda katliem.
14 Tabulu aizpilda par katra veida kurināmo.
15 Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
16 Darbības dati enerģētiskajās vienībās (TJ) ir kurināmā patēriņš masas, tilpuma vienībās (tūkst. tonnas, milj. m3), ko reizina ar zemākā sadegšanas siltuma faktoru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktajā kārtībā.
17 Lieto, ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa.
18 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un oksidācijas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa).
19 Biomasa ir bioloģiski noārdāms augu, dzīvnieku vai mikroorganismu izcelsmes materiāls, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, blakusprodukti, atliekas un sadzīves atkritumi. Biomasa ietver arī gāzes un šķidrumus, ko iegūst bioloģiski noārdāmu organisko materiālu sadalīšanās procesā.
20 Jauktais kurināmais ir kurināmais, kas satur fosilo kurināmo un biomasu.
21 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no visiem fosilā kurināmā veidiem un visu jauktā kurināmā veidu fosilās daļas.
22 Kopējā izmantotā biomasa ir enerģijas saturs tīrā biomasā un biomasas daļā jauktajā kurināmajā.
23 Tabulu aizpilda par katru izmantotās izejvielas un palīgmateriālu veidu.
24 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un pārvēršanas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa ).
25 Jauktā izejviela vai jauktais palīgmateriāls ir materiāls, kas satur fosilo izejvielu vai fosilo palīgmateriālu un biomasu.
26 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no katra veida fosilajām izejvielām un fosilajiem palīgmateriāliem un visu veidu jaukto izejvielu un jaukto palīgmateriālu fosilās daļas.
27 Kopējo izmantotās biomasas apjomu iegūst, summējot biomasas apjomu un biomasas daļas jauktajā izejvielā un jauktajā palīgmateriālā apjomu.
1. Piesārņojošo darbību kodi un kategorijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprināto klasifikāciju ir šādas:
Nr.p.k. | Kods | Kategorija |
1. | 1. | Enerģētikas nozares |
2. | 1.A. | Kurināmā sadedzināšana (nozaru pieeja) |
3. | 1.A.1. | Enerģijas ražošana |
4. | 1.A.1.a. | Elektroenerģijas un siltuma ražošana publiskajā sektorā |
5. | 1.A.1.b. | Naftas rafinēšana |
6. | 1.A.1.c. | Cietā kurināmā un cita veida kurināmā ražošana |
7. | 1.A.2. | Apstrādes rūpniecība un būvniecība |
8. | 1.A.2.a. | Dzelzs un tērauda rūpniecība |
9. | 1.A.2.b. | Krāsaino metālu rūpniecība |
10. | 1.A.2.c. | Ķīmiskā rūpniecība |
11. | 1.A.2.d. | Celulozes, papīra un poligrāfijas rūpniecība |
12. | 1.A.2.e. | Pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība |
13. | 1.A.2.f. | Cita (norādīt) |
14. | 1.A.4. | Citas nozares |
15. | 1.A.4.a. | Tirdzniecība un iestādes |
16. | 1.A.4.b. | Mājsaimniecība |
17. | 1.A.4.c. | Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |
18. | 1.A.5. | Cita (norādīt) |
19. | 1.A.5.a. | Stacionārās iekārtas |
20. | 1.A.5.b. | Mobilās iekārtas |
21. | 1.B. | Kurināmā gaistošo vielu emisija no kurināmā |
22. | 1.B.1. | Cietais kurināmais |
23. | 1.B.1.a. | Ogļu ieguve |
24. | 1.B.1.b. | Cietā kurināmā pārveidošana |
25. | 1.B.1.c. | Cita (norādīt) |
26. | 1.B.2. | Nafta un dabasgāze |
27. | 1.B.2.a. | Nafta |
28. | 1.B.2.b. | Dabasgāze |
29. | 1.B.2.c. | Izplūdes (venting) un uzliesmojumi (flaring) |
30. | Izplūdes | |
31. | Uzliesmojumi | |
32. | 1.B.2.d. | Cita (norādīt) |
33. | 2. | Rūpnieciskie procesi |
34. | 2.A. | Minerālu izstrādājumu ražošana |
35. | 2.A.1. | Cementa ražošana |
36. | 2.A.2. | Kaļķa ražošana |
37. | 2.A.3. | Kaļķakmens un dolomīta lietošana |
38. | 2.A.4. | Kalcinētās sodas ražošana un lietošana |
39. | 2.A.5. | Jumtu materiālu ražošana uz bitumena bāzes |
40. | 2.A.6. | Ceļu asfaltēšana |
41. | 2.A.7. | Cita (norādīt) |
42. | Stikla ražošana | |
43. | Stikla vates ražošana | |
44. | 2.B. | Ķīmiskā rūpniecība |
45. | 2.B.1. | Amonjaka ražošana |
46. | 2.B.2. | Slāpekļskābes ražošana |
47. | 2.B.3. | Adipīnskābes ražošana |
48. | 2.B.4. | Karbīda ražošana |
49. | 2.B.5. | Cita (norādīt) |
50. | 2.C. | Metālu ražošana |
51. | 2.C.1. | Dzelzs un tērauda ražošana |
52. | 2.C.2. | Dzelzs sakausējumu ražošana |
53. | 2.C.3. | Alumīnija ražošana |
54. | 2.C.4. | SF6 izmantošana alumīnija un magnija kausēšanā |
55. | 2.C.5. | Cita (norādīt) |
2. Piesārņojošo darbību kodi un kategorijas saskaņā ar Eiropas piesārņotāju reģistru ir šādas:
Nr.p.k. | Kods | Kategorija |
1. | 1. | Enerģētika |
2. | 1.1. | Sadedzināšana iekārtas, kuru nominālā ievadītā jauda pārsniedz 50 MW |
3. | 1.2. | Minerāleļļas un gāzes rafinēšanas iekārtas |
4. | 1.3. | Koksa krāsnis |
5. | 1.4. | Akmeņogļu gazifikācijas un sašķidrināšanas uzņēmumi |
6. | 2. | Metāla ražošana un apstrāde |
7. | 2.1./2.2./2.3./ | Metāla rūpniecība un metāla rūdas apdedzināšanas un kausēšanas |
2.4./ 2.5./2.6. | iekārtas, melno un krāsaino metālu ražošanas iekārtas | |
8. | 3. | Minerālu izstrādājumu ražošana |
9. | 3.1./3.3./3.4./ | Klinkera cementa (> 500 t dienā), kaļķa (> 50 t dienā), stikla (> 20 t dienā), |
3.5. | nemetāla minerālu (> 20 t dienā) un apdedzināto māla izstrādājumu ražošanas (> 75 t dienā) iekārtas | |
10. | 3.2. | Azbesta ražošanas vai azbesta izstrādājumu izgatavošanas iekārtas |
11. | 4. | Ķīmiskā rūpniecība |
12. | 4.1. | Organisko ķīmisko pamatvielu ražošanas iekārtas |
13. | 4.2./4.3. | Neorganisko ķīmisko pamatvielu un minerālmēslu ražošanas iekārtas |
14. | 4.4./4.6. | Biocīdu un sprāgstvielu ražošanas iekārtas |
15. | 4.5 | Farmaceitisko vielu ražošanas iekārtas |
16. | 5. | Atkritumu saimniecība |
17. | 5.1./5.2. | Bīstamo atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas (> 10 t dienā) un sadzīves atkritumu pārstrādes vai sadedzināšanas iekārtas (> 3 t stundā) |
18. | 5.3., 5.4. | Sadzīves atkritumu pārstrādes iekārtas (> 50 t dienā) un atkritumu poligoni (> 10 t dienā) |
19. | 6. | Citas darbības |
20. | 6.1. | Iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām un papīra vai kartona ražošanai (> 20 t dienā) |
21. | 6.2. | Šķiedru vai audumu sākotnējās apstrādes ražotnes (> 10 t dienā) |
22. | 6.3. | Ādu un kažoku krāsošanas ražotnes (> 12 t dienā) |
23. | 6.4. | Lopkautuves (> 50 t dienā), piena ražotnes (> 200 t dienā), pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (> 75 t dienā), vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus (> 300 t dienā) |
24. | 6.5. | Dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādei iekārtas (> 10 t dienā) |
25. | 6.6. | Putnu (> 40000), cūku (> 2000) vai sivēnmāšu (> 750) fermas |
26. | 6.7. | Vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādes iekārtas, kurās izmanto organiskus šķīdinātājus (> 200 t gadā) |
27. | 6.8. | Oglekļa vai grafīta ražošanas iekārtas |
Nr. | Analīzes veids | Vērtēšanas principi un darbības |
1. | Stratēģiskā analīze | Pārbaude pamatojas uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi. Nepieciešams, lai verificētājam būtu pārskatāmas visas darbības un to nozīme attiecībā uz emisiju |
2. | Procesa analīze | Verificētājs veic iepriekš nepieteiktas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību. Ja nepieciešams, verificētājs iesniegto informāciju pārbauda iekārtas atrašanās vietā |
3. | Riska analīze | Verificētājs nosaka paaugstināta riska emisijas avotus, kā arī veiktā monitoringa un operatora darbības aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt kopējo emisiju, piemēram, emisijas koeficientu izvēli un aprēķinus, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Verificētājs īpaši pārbauda paaugstināta riska emisijas avotus un citus minētos aspektus |
 |
 |
 |
 |