Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 5. februāra noteikumus Nr. 84 "Noteikumi par atsevišķu bīstamu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās".
Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 37.§)
1. Noteikumi nosaka dažu ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumus elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, elektriskajās spuldzēs un mājsaimniecības gaismekļos.
2. Noteikumi neattiecas uz medicīniskajām iekārtām un ierīcēm, kā arī uz monitoringa un kontroles instrumentiem, kas noteikti Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumos Nr.624 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām".
3. Jaunas elektriskās un elektroniskās iekārtas, elektriskās spuldzes un mājsaimniecības gaismekļi, kurus piedāvā tirgū ar 2006.gada 1.jūliju, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, sešvērtīgo hromu, polibromētos bifenilus un polibromētos difenilēterus, izņemot attiecīgo vielu lietojumu, kas minēts šo noteikumu pielikumā. Ir pieļaujama svina, dzīvsudraba, sešvērtīgā hroma, polibromēto bifenilu un polibromēto difenilēteru maksimālā koncentrācija 0,1% apmērā no viendabīgu materiālu svara, kā arī kadmija maksimālā koncentrācija 0,01% apmērā no viendabīgu materiālu svara.
(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.90 redakcijā)
4. Noteikumus nepiemēro attiecībā uz rezerves daļām tādu elektrisko un elektronisko iekārtu remontam vai atkārtotai izmantošanai, kuras piedāvā tirgū līdz 2006.gada 30.jūnijam.
4.1 Sešvērtīgā hroma lietojums šo noteikumu pielikuma 31.punktā minētajos gadījumos atļauts līdz 2007.gada 1.jūlijam.
(MK 03.04.2007. noteikumu Nr.230 redakcijā)
4.2 Dzīvsudraba lietojums šo noteikumu pielikuma 38.punktā minētajos gadījumos atļauts līdz 2010.gada 1.jūlijam.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr.561 redakcijā)
4.3 Kadmija lietojums šo noteikumu pielikuma 41.punktā minētajos gadījumos atļauts līdz 2014.gada 1.jūlijam.
(MK 21.06.2010. noteikumu Nr.561 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.
Vides ministrs R.Vējonis
(Pielikums MK 31.01.2006. noteikumu Nr.90 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.714; MK 03.04.2007. noteikumiem Nr.230; MK 02.09.2008. noteikumiem Nr.699; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.561)
1. Dzīvsudrabs kompaktajās dienasgaismas spuldzēs — ne vairāk kā 5mg vienā spuldzē.
2. Dzīvsudrabs taisnajās dienasgaismas spuldzēs vispārējai lietošanai, nepārsniedzot:
2.1. 10 mg dzīvsudraba — halofosfātus saturošās spuldzēs;
2.2. 5 mg dzīvsudraba — trifosfātus saturošās spuldzēs ar normālu darbības laiku;
2.3. 8 mg dzīvsudraba — trifosfātus saturošās spuldzēs ar ilgu darbības laiku.
3. Dzīvsudrabs taisnajās dienasgaismas spuldzēs speciālai lietošanai (piemēram, solāriju spuldzēs, dezinfekcijas spuldzēs).
4. Dzīvsudrabs spuldzēs, kuras nav minētas šī pielikuma 1., 2. un 3.punktā.
5. Svins katodstaru lampu stiklā, elektroniskajās sastāvdaļās un dienasgaismas spuldzēs.
6. Svins tēraudā — līdz 0,35% no svara, alumīnijā — līdz 0,4% no svara, vara sakausējumos — ne vairāk kā 4% no svara.
7. Svins lodmetālos, kam raksturīga augsta kušanas temperatūra (leģēta svina sakausējumi, kuros svina saturs ir 85% no svara vai vairāk).
8. Svins lodmetālos serveriem, uzkrāšanas un datu masīvu atmiņas sistēmām, tīkla infrastruktūras komutācijas, signalizācijas un pārraides iekārtām, kā arī tīkla pārvaldībai telekomunikāciju jomā.
9. Svins elektronikas iekārtu keramiskajās daļās (piemēram, pjezoelektroniskajās iekārtās).
10. Kadmijs un tā ķīmiskie savienojumi elektrības kontaktos, kā arī pārklāšana ar kadmiju, izņemot tos bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas veidus, kas aizliegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem.
11. Sešvērtīgais hroms kā pretkorozijas līdzeklis tērauda dzesēšanas sistēmās absorbcijas refrižeratoros.
12. Dekabromdifenilēteris polimēru lietojumā.
13. Svins svina-bronzas gultņu ieliktņos un buksēs.
14. Svins, ko izmanto kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās.
15. Svins kā pārklājuma materiāls c-moduļa gredzena siltumvadītspējai.
16. Svins un kadmijs optiskajā stiklā un stikla filtros.
17. Svins lodmetālos, kas satur vairāk kā divus elementus un paredzēti tādiem kontaktkājiņu un mikroprocesoru pakotņu savienojumiem, kuros svina saturs ir no 80% līdz 85% no svara.
18. Svins lodmetālos stabilu elektronisko sakaru izveidei starp pusvadītāja mikroshēmu un datu nesēju integrētajās "Flip-Chip" pakotnēs.
19. Svins taisnās kvēlspuldžu caurulēs ar silikāta pārklājumu.
20. Svina halogenīds kā izstarotājs augstas intensitātes gāzizlādes lampās, kuras izmanto profesionālajā reprogrāfijā (HID).
21. Svins kā luminiscentā pulvera aktivators (1% svina no svara vai mazāk) gāzizlādes lampās, ja tās izmanto kā sauļošanās lampas, kas satur tādus fosfora savienojumus kā BSP (BaSi2O5 : Pb), un ja tās izmanto diazodrukas reprogrāfijā, litogrāfijā, kukaiņu ķērājos, fotoķīmiskos un ārstnieciskos procesos kā specializētas lampas, kas satur tādus fosfora savienojumus kā SMS ((Sr, Ba)2MgSi2O7 : Pb).
22. Svins ar PbBiSn-Hg un PbInSn-Hg īpašos savienojumos kā galvenā amalgama un svins ar PbSn-Hg kā papildu amalgama ļoti kompaktās enerģijas taupīšanas lampās (ESL).
23. Svina oksīds stiklā, ko izmanto, lai saistītu priekšējo un aizmugurējo slāni plakanās dienasgaismas spuldzēs, kuras izmanto šķidro kristālu ekrānos (LCD).
24. Svins un kadmijs emaljās, ko izmanto uz borsilikāta stikla izstrādājumiem.
25. (Svītrots ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.561)
26. Svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli 0,65 mm vai mazāku un ar NiFe svina skavu, un svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli 0,65 mm vai mazāku un ar vara-svina skavu.
27. Svins lodalvu sastāvā, ko izmanto dobas diskveida un plakanas matricas keramikas daudzslāņu kondensatoru ražošanai.
28. Svina oksīds plazmas displeju paneļos (PDP) un virsmas vadāmības elektronu emitera displejos (SED), kurus izmanto kā konstrukcijas elementus, īpaši stikla priekšējā un aizmugurējā dielektriskajā slānī, kopnes elektrodā, blekstripā, adreselektrodā, absorbējošajā ekrānā, stiklkeramikas lodēšanas materiālā, stiklkeramikas gredzenā, kā arī trafaretspiedes pastās.
29. Svina oksīds ultravioleto staru lampu kolbu stiklā.
30. Svina sakausējumi kā lodmetāls pārveidotājos, ko izmanto lieljaudas skaļruņos, kuri paredzēti vairāku stundu ilgai darbībai ar skaņas spiediena akustisko jaudu 125 dB un augstāku.
31. Sešvērtīgais hroms nekrāsotu metāla lokšņu un stiprinājumu korozijas aizsargpārklājumos, kā arī elektromagnētisko traucējumu ekranēšanai iekārtās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām noteiktajai trešajai kategorijai (informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas).
32. Svins tāda kristālstikla sastāvā, kam apraksts dots normatīvajos aktos par stikla izstrādājumu marķēšanu 1., 2., 3. un 4.kristālstikla grupai.
33. Kadmija sakausējumi elektriski/mehāniski lodētiem savienojumiem ar elektriskajiem vadītājiem, kas atrodas tieši uz tinumiem skaņas pārveidotājos, kurus izmanto lieljaudas skaļruņos ar skaņas spiediena līmeni 100 dB(A) un vairāk.
34. Svins lodalvu sastāvā plakanās, dzīvsudrabu nesaturošās dienasgaismas spuldzēs, kuras izmanto šķidro kristālu ekrānos, dizainā vai rūpnieciskajā apgaismē.
35. Svina oksīds stiklkeramikas lodēšanas materiālos, kurus izmanto argona un kriptona lāzera spuldžu montāžā.
36. Svins tādu lodēšanas materiālu sastāvā, kas vajadzīgi elektrisko transformatoru vara vadu (100 μm un mazāka diametra) lodēšanai.
37. Svins regulējamu maiņrezistoru elementos uz kermetu bāzes.
38. Dzīvsudrabs, ko izmanto par katoda noārdīšanās inhibitoru līdzstrāvas plazmas displejos (līdz 30 mg vienam displejam).
39. Svins augstsprieguma diožu pārklājuma slānī uz cinka borāta stikla korpusa.
40. Kadmijs un kadmija oksīds biezslāņa plēves pastās, ko klāj uz berilija oksīda ar alumīnija saiti.
41. Kadmijs krāsu mainošās gaismas diodēs (LED) ar II–VI grupas pusvadītājiem (< 10 μg kadmija uz mm2 gaismas emisijas platības), kas paredzētas izmantošanai cietvielas apgaismes vai displeju sistēmās.
 |
 |
 |
 |