Darbības ar dokumentu

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.18

Rīgā 2000. gada 29. jūnijā

Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1998. gada 30. septembra noteikumos Nr.52 "Noteikumi par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu"

Izdoti saskaņā ar Autopārvadājuma likuma 6. un 30. pantu
un Ministru kabineta 1997. gada 7. oktobra noteikumu nr.348
"Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi" 19. punktu

Izdarīt Satiksmes ministrijas 1998. gada 30. septembra noteikumos Nr.52 "Noteikumi par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 295. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Direkcijas izsniegtā komercpārvadājumu licence pārvadātājam dod tiesības veikt attiecīgi pasažieru vai kravas pārvadājumus arī republikas, pilsētu un rajonu administratīvajās teritorijās."

2. Svītrot noteikumu 8.punktā vārdus:

"saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas 96/26/EC prasībām".

3. Izteikt noteikumu 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Finansiālais stāvoklis - tas nozīmē, ka pārvadātājam pieejamais kapitāls un finansu rezerves, naudas līdzekļi, ieskaitot skaidras naudas noguldījumus bankā, aizdevumi vai aizņēmumi, jebkādi aktīvi, ieskaitot mantu, ir pietiekami, lai finansiāli nodrošinātu pārvadātāju, un tam jābūt ne mazākam par Ls 5400 gadījumos, kad tiek izmantots tikai viens autotransporta līdzeklis un ne mazākam par Ls 3000 uz katru nākošo autotransporta līdzekļa vienību."

4. Izteikt noteikumu 10.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"10.2. nav spēkā esošas administratīvās sodāmības par kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanu, attiecībā uz noteikumiem par autotransporta līdzekļu vadītāju darba un atpūtas režīmu, komerciālo autotransporta līdzekļu svaru un izmēriem, satiksmes drošību, autotransporta līdzekļu drošību, apkārtējās vides aizsardzību un, kas saistīti ar profesionālo atbildību autopārvadājumu procesā."

5. Izteikt noteikumu 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Profesionālā kompetence - tas nozīmē, ka atbildīgā persona ir saņēmusi profesionālās kompetences sertifikātu. Prasības zināšanām, lai saņemtu profesionālās kompetences sertifikātu, tiek noteiktas saskaņā ar 5.pielikumu."

6. Izteikt noteikumu 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Lai veiktu starptautiskos autotransporta komercpārvadājumus ar kravas automobili, tam jābūt ETMK noteikta parauga "zaļā" vai "zaļākā un drošā" kravas automobiļa sertifikātam, bet, pārvadājot pasažierus ar autobusiem, tam jābūt ne vecākam par 15 gadiem no tā izgatavošanas gada."

7. Izslēgt noteikumu 13.punktu.

8. Izteikt noteikumu 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Licences pieprasītājs vienlaicīgi var saņemt licences vairākiem autotransporta komercpārvadājumu veidiem. Katram pieteiktajam autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartīti.

Licences pieprasītājs licenci var saņemt arī bez autotransporta līdzekļa pieteikšanas, bet šajā gadījumā, saņemot starptautisko komercpārvadājumu licenci, finansiālajam nodrošinājumam jābūt vismaz 9.punktā noteiktajam lielumam, kad tiek izmantots tikai viens autotransporta līdzeklis.

Uz starptautiskās komercpārvadājumu licences pamata pārvadātājs var saņemt arī licences kartītes pārvadājumiem tikai valsts robežās."

9. Izslēgt noteikumu 35.5.5. apakšpunktu.

10. Izteikt noteikumu 41.punktu šādā redakcijā:

"41. Noteikumu 9.punktā noteiktais finansiālais nodrošinājums stājas spēkā pakāpeniski šādā secībā:

41.1. attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem finansiālam nodrošinājumam jābūt:

41.1.1. kad tiek izmantots tikai viens autotransporta līdzeklis:

	ar 1999.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2000
	ar 2002.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 4000
	ar 2004.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 5400
41.1.2.uz katru nākošo autotransporta līdzekļa vienību
	ar 1999.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2000
	ar 2002.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2200
	ar 2004.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 3000
41.2. attiecībā uz pārvadājumiem pa valsti finansiālam nodrošinājumam jābūt:
41.2.1. kad tiek izmantots tikai viens autotransporta līdzeklis:
	ar 2004.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2000
	ar 2005.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 4000
	ar 2007.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 5400
41.2.2. uz katru nākošo autotransporta līdzekļa vienību
	ar 2004.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2000
	ar 2005.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 2200
	ar 2007.gada 1.janvāri - ne mazāk par Ls 3000."

11. Izteikt noteikumu 42.punktu šādā redakcijā:

"42. Noteikumu 11.punktā noteiktās profesionālās kompetences prasības stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Līdz 2001.gada 1.janvārim atbildīgā persona profesionālo kompetenci var apliecināt saskaņā ar 2.pielikumā noteiktām zināšanu prasībām, pie kam līdz 2002.gada 31.decembrim par atbildīgo personu pārvadājumiem valstī var būt, ja tai ir:

42.1. augstākā vai vidējā speciālā ar autotransporta pārvadājumu organizēšanu saistīta izglītība, vai

42.2. ne mazāk kā 5 gadu darba stāžs autopārvadājumu organizēšanā."

12. Izteikt noteikumu 43.punktu šādā redakcijā:

"43. Noteikumu 12.punkta prasības stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, pie kam pārvadātājs starptautisko autotransporta komercpārvadājumu veikšanai līdz 12. punkta prasību ieviešanai var izmantot kravas automobili un saņemt licences kartīti, ja:

43.1. kravas automobilis nav vecāks par 5 gadiem no tā izgatavošanas gada gadījumā, ja ar šī automobiļa iesaistīšanu pārvadājumu veikšanā tiek palielināta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrībai) starptautiskajos pārvadājumos izmantoto automobiļu skaits vai arī uzsākta komercpārvadājumu uzņēmējdarbība;

43.2. kravas automobilis nav vecāks par 15 gadiem no tā izgatavošanas gada gadījumā, ja ar šī automobiļa iesaistīšanu pārvadājumu veikšanā netiek palielināts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) starptautiskajos pārvadājumos izmantoto automobiļu, kuri vecāki par 5 gadiem no to izgatavošanas gada, skaits (turpmāk - "kvota");

43.3. pārvadātāja īpašumā esošais automobilis vecāks par 5 gadiem no tā izgatavošanas gada, pirms tam bija iznomāts citam pārvadātājam, - nepieciešams nomnieka rakstisks apliecinājums direkcijai par savas kvotas attiecīgu samazināšanu;

43.4. notikusi uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācija un jaunizveidotais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir pilnīgs iepriekšējā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmējs, iepriekšējā pārvadātāja kvotas robežās ar noteikumu, ka izmanto to pašu automobili, kuru izmantoja pirms reorganizācijas;

43.5. kravas automobilis, kura vecums ir no 5 līdz 15 gadiem no tā izgatavošanas gada, un uz kuru ir saņemta licences kartīte starptautisko pārvadājumu veikšanai, tiek pārreģistrēts bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" no viena pārvadātāja (īpašnieka) vārda uz cita pārvadātāja vārda, pie kam nepieciešams iepriekšējā īpašnieka rakstisks apliecinājums direkcijai par starptautiskos pārvadājumos izmantojamo automobiļu kvotas attiecīgu samazināšanu;

43.6. kravas automobilim, kurš ir vecāks par 5 gadiem no tā izgatavošanas gada, izsniegtās licences kartiņas derīguma termiņš ir beidzies, un pārvadātājs viena kalendāra mēneša laikā saņem atkārtotu licences kartīti uz šo pašu kravas automobili."

13. Izteikt noteikumu 44.punktu šādā redakcijā:

"44.Pārvadājumos izmantojamo automobiļu, kuri ir vecāki par 5 gadiem no to izgatavošanas gada, kvotu nosaka direkcija pēc stāvokļa uz 1999.gada 1.augustu, bet turpmāk kārtējam kalendārajam gadam - pēc stāvokļa uz iepriekšējā kalendārā gada 31.decembri."

14. Papildināt noteikumus ar 5. pielikumu:

" 5.pielikums

Satiksmes ministrijas

1998. gada 30. septembra noteikumiem Nr.52

Prasības un kārtība kompetences sertifikāta saņemšanai

Zināšanu kopumā, kas nepieciešamas, lai atzītu profesionālo kompetenci kravu pārvadājumu un pasažieru pārvadājumu jomā, jāietilpst vismaz tālāk uzskaitītajām disciplīnām. Apmācības institūcija izstrādā izvērstu programmu un sagatavo jautājumus sertifikāta saņemšanas eksāmenam.

I. Apmācības disciplīnu saraksts

1. Civillikums

1.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

1.1.1. Galvenie līgumu veidi, ko izmanto autotransportā, un tiesības un pienākumi, kas no šiem līgumiem izriet;

1.1.2. Sarunu vešana par juridiskām normām atbilstošu līgumu, īpaši saistībā ar pārvadājumu veikšanas nosacījumiem.

1.2. Kravu pārvadājumiem:

1.2.1. Otras līgumslēdzējas puses prasības izvērtēšana par kompensācijas piedzīšanu saistībā ar kravas zaudējumiem vai bojājumiem pārvadājuma laikā, vai aizkavētu piegādi, kā arī izvērtēt šādas prasības ietekmi uz līgumsaistībām;

1.2.2. Noteikumi un saistības, kas izriet no CMR konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu.

1.3. Pasažieru pārvadājumiem:

1.3.1. Otras līgumslēdzējas puses prasības izvērtēšana par kompensācijas piedzīšanu saistībā ar pasažieru savainošanu vai to bagāžas sabojāšanu pārvadājumu laikā notikuša satiksmes negadījuma rezultātā vai saistībā ar aizkavēšanos pārvadājumu izpildē, kā arī izvērtēt šādas prasības ietekmi uz līgumsaistībām.

2. Komerclikums

2.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

2.1.1. Nosacījumi un formalitātes, kas saistītas ar komercdarbību attiecīgā jomā, un vispārējie pārvadātāju pienākumi (reģistrācijas, datu glabāšana u.c.) un no bankrota stāvokļa izrietošās sekas;

2.1.2. Zināšanas par dažādām komercuzņēmumu organizācijas formām un likumiem, kas nosaka šo uzņēmumu struktūru un darbību.

3. Likumdošana sociālā sfērā

3.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

3.1.1. Dažādu ar autotransportu saistīto sociālo institūciju loma un funkcijas (arodbiedrības, darba lietu padomes, darbnīcu inspekcijas, darba inspekcijas u.c.);

3.1.2. Darba devēja pienākumi sociālo garantiju jomā;

3.1.3. Darba līgumu sastādīšanas noteikumi dažādu kategoriju darbiniekiem, kas nodarbināti autotransporta uzņēmumos (līgumu veidi, pušu saistības, darba apstākļu nodrošināšana, darba laiks, apmaksāts atvaļinājums, kompensāciju izmaksa, līguma laušana u.c.);

3.1.4. Noteikumu (EEC) Nr. 3820/85 un (EEC) Nr. 3821/85 nosacījumi un praktiski veicamie pasākumi šo noteikumu izpildes nodrošināšanai.

4. Finansu likumdošana

4.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem normatīvie akti, kas regulē:

4.1.1. Pievienotās vērtības nodokli par transporta pakalpojumiem;

4.1.2. Autotransporta līdzekļa īpašuma nodokli;

4.1.3. Nodokļus par noteikta veida kravas autotransporta līdzekļu izmantošanu, maksu par atsevišķu ceļa posmu izmantošanu un infrastruktūras izmantošanas nodokli;

4.1.4. Ienākuma nodokli.

5. Uzņēmuma uzņēmējdarbības un finansu vadība

5.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

5.1.1. Likumdošana un prakse, kas saistīta ar čeku, vekseļu, parādzīmju, kredītkaršu un citu maksāšanas līdzekļu izmantošanu;

5.1.2. Dažādas kredītu formas (bankas kredīts, dokumentārais kredīts, garantijas depozīts, ķīlu zīmes, līzings, faktorings u.c.), kā arī maksājumi un saistības, kas no tā izriet;

5.1.3. Bilance, no kā tā sastāv un kā to analizēt;

5.1.4. Peļņas un zaudējumu pārskatu lasīšana un analīze;

5.1.5. Uzņēmuma rentabilitātes un finansiāla stāvokļa novērtēšana, īpaši balstoties uz finansiāliem rādītājiem;

5.1.6. Budžeta sagatavošana;

5.1.7. Uzņēmuma izmaksu elementi (fiksētās izmaksas, mainīgās izmaksas, apgrozāmais kapitāls, amortizācija u.c.);

5.1.8. Organizatoriskās uzbūves shēma gan saistībā ar uzņēmumu kopumā, gan darba uzdevumu sadali u.c.;

5.1.9. Mārketinga, reklāmas, sabiedrisko attiecību principi, ieskaitot transporta pakalpojumu reklāmu un klientu kartotēkas sagatavošanu u.c.;

5.1.10. Dažādi ar autotransportu saistīti apdrošināšanas veidi (profesionālās atbildības, nelaimes gadījumu/dzīvības apdrošināšana, nedzīvības un bagāžas apdrošināšana) un garantijas un saistības, kas no tiem izriet;

5.1.11. Elektronisko datu pārraides sistēmu pielietošana autotransportā.

5.2. Kravu pārvadājumiem:

5.2.1. Noteikumi, kas regulē pavadzīmju apriti kravu pārvadājumos ar autoransportu, "Incoterm" izmantošana kravu pārvadājumos ar autotransportu;

5.2.2. Dažāda veida transporta papildpakalpojumi, to loma, funkcijas un, ja nepieciešams, to statuss;

5.3. Pasažieru pārvadājumiem:

5.3.1. Noteikumi, kas regulē tarifu un braukšanas maksas noteikšanu sabiedriskiem un komerciāliem pasažieru pārvadājumiem;

5.3.2. Noteikumi, kas regulē faktūrrēķina sastādīšanu pasažieru pārvadājumiem ar autotransportu.

6. Pieeja tirgum

6.1.Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

6.1.1. Nodarbinātības noteikumi, veicot autopārvadājumus par atlīdzību un pēc nomas līguma, noteikumi pār komercpārvadājumiem paredzētu autotransporta līdzekļu nomu un nomas apakšlīgumu slēgšanu, un, jo īpaši, noteikumi, kas regulē oficiālo šī nodarbošanās veida organizāciju, pieeju profesijai, atļaujas, kas nepieciešamas autopārvadājumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā un ārpus tās, pārbaudes un sankcijas;

6.1.2. Autotransporta uzņēmuma izveidošanas nosacījumi;

6.1.3. Nepieciešamie dokumenti, lai iesaistītos autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanā un kontroles organizēšanā, lai pārliecinātos, ka paredzētie dokumenti, kas saistās ar katru transporta operāciju un īpaši tie, kas saistīti ar autotransporta līdzekli, autovadītāju, kravu un bagāžu atrodas autotransporta līdzeklī un uzņēmuma telpās.

6.2.Kravu pārvadājumiem:

6.2.1. Kravu pārvadājumu tirgus organizācijas, kravu apstrādes un loģistikas noteikumi;

6.2.2. Robežšķērsošanas formalitātes, T dokumentu un TIR karnetes loma un nepieciešamo dokumentu pakete, pienākumi un atbildība, kas izriet no šo dokumentu izmantošanas;

6.3. Pasažieru pārvadājumiem:

6.3.1. Pasažieru pārvadājumu tirgus organizācijas noteikumi;

6.3.2. Noteikumi, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un pārvadājumu maršruta sastādīšanu.

7. Tehniskie standarti un pārvadājumu veikšanas tehniskie aspekti

7.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

7.1.1. Dalībvalstīs pieļaujamās svaru un izmēru normas un kā jārīkojas gadījumos, kad kravas svars un/vai izmērs pārsniedz pieļaujamās normas, tas ir, kad iespējamas atkāpes no šīm normām;

7.1.2. Autotransporta līdzeklis un tā sastāvdaļas (šasija, dzinējs, transmisijas sistēma, bremžu sistēma u.c.) saskaņā ar uzņēmuma vajadzībām;

7.1.3. Formalitātes, kas saistītas ar šo autotransporta līdzekļu tipa apstiprinājumu, reģistrāciju un tehniskām apskatēm;

7.1.4. Trokšņa līmeņa un gaisa piesārņojumu, ko rada transporta līdzekļa izplūdes gāzes, mazināšana;

7.1.5. Autotransporta līdzekļu periodiskās tehniskās apkopes plāni.

7.2. Kravu pārvadājumiem:

7.2.1. Kravas apstrādes un iekraušanas ierīces (kravas automašīnas, pakaļējais borts, konteineri, paletes u.c.) norādījumi saistībā ar kravas iekraušanu un izkraušanu (kravas izvietošana, novietošana grēdā, blīvēšana, bloķēšana un nostiprināšana, u.c.);

7.2.2. Dažādi kombinēto pārvadājumu veidi, kad pārvadājumu daļa tiek veikta pa dzelzceļu vai ar prāmi;

7.2.3. Pasākumi, kas paredzēti noteikumos par bīstamu kravu un atkritumu pārvadāšanu un galvenokārt izriet no Direktīvas 94/55/EC, 96/35/EC un Noteikumiem (EEC) Nr.259/93;

7.2.4. Pasākumi, kas paredzēti noteikumos par ātri bojājošos pārtikas produktu pārvadāšanu, īpaši tie, kas izriet no Līguma par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un speciālām iekārtām, kas izmantojamas to pārvadāšanā (ATP);

7.2.5. Pasākumi, kas paredzēti noteikumos par dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

8.Satiksmes drošība

8.1. Gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem:

8.1.1. Autotransporta līdzekļa vadītājam nepieciešamie kvalifikācijas dokumenti (autovadītāja tiesības, medicīniskā izziņa, fiziskās sagatavotības sertifikāts u.c.);

8.1.2. Dalībvalstīs spēkā esošie satiksmes noteikumi, satiksmes aizliegumi un ierobežojumi (ātruma ierobežojumi, prioritātes, apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi, gaismas lukturu izmantošana, ceļa zīmes u.c.);

8.1.3. Instrukcijas drošības pasākumu izpilde, kas saistīta ar autotransporta līdzekļa tehnisko stāvokli, aprīkojumu un kravu un kas saistīta ar veicamajiem drošības pasākumiem;

8.1.4. Kā jārīkojas avārijas gadījumā un kādi pasākumi jāveic, lai novērstu avāriju un nopietnu satiksmes drošības noteikumu pārkāpšanas atkārtošanos.

8.2. Pasažieru pārvadājumiem:

8.2.1. Zināšanas par ceļu tīkla izvietojumu Dalībvalstīs.

II. Eksāmenu organizēšana

1. Lai konstatētu vai autopārvadājumu profesijas pretendentam ir nepieciešamais zināšanu līmenis 1.daļā uzskaitītajās disciplīnās, tiek organizēts obligāts rakstisks eksāmens, ko var papildināt ar fakultatīvu mutisku eksāmenu.

2. Obligātam rakstiskam eksāmenam jāsastāv no diviem testiem:

2.1. rakstiskiem jautājumiem, kuros ietverti vai nu jautājumi ar atbilžu variantiem (katram jautājumam jābūt vismaz 4 atbilžu variantiem) vai jautājumi, kas prasa tiešu atbildi, vai abu šo sistēmu kombinācija;

2.2. rakstiskiem uzdevumiem - situācijas analīzes.

3. Katra testa minimālais ilgums ir divas stundas.

Gadījumos, kad tiek organizēts mutiskais eksāmens, tā priekšnosacījums ir rakstiskā eksāmena sekmīga pabeigšana.

4. Sertifikāta saņemšanas eksāmenu un lēmumu par sertifikāta piešķiršanu veic ar Satiksmes ministrijas rīkojumu izveidota komisija.

5. Katram sekmīgi izturējušam eksāmenu autopārvadājumu profesijas pretendentam tiek izsniegts profesionālās kompetences sertifikāts.

Autosatiksmes departamenta direktors T.Straume "

15. Šo noteikumu 2. pielikums zaudē spēku ar 2001. gada 1. janvāri.

16. Noteikumi stājas spēkā ar 2000. gada 1.jūliju.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Autosatiksmes departamenta direktors T.Straume