Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.468

Rīgā 2004.gada 6.jūlijā (prot. Nr.41, 2.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

 

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

3. Iekšlietu ministrijai katru gadu:

3.1. precizēt Valsts civilās aizsardzības plānu un iekšlietu ministram līdz 1.maijam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā;

3.2. sagatavot un iekšlietu ministram līdz 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā.

4. Ministrijām katru gadu līdz 15.janvārim iesniegt Iekšlietu ministrijā:

4.1. pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā;

4.2. priekšlikumus Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanai.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.452 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 106.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Iekšlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

 

(Ministru kabineta

2004.gada 6.jūlija rīkojums Nr.468)

Valsts civilās aizsardzības plāna kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu un saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.jūlija rīkojuma Nr.452 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" 3.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus un ieteikumus.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu zaudējumus, sniegtu palīdzību un likvidētu ārkārtējo situāciju izraisītās sekas;

2) sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošos darbiniekus darbam iespējamās ārkārtējās situācijās;

3) nodrošināt maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās;

4) nodrošināt tautsaimniecības nozaru, resoru un dienestu saskaņotu darbību iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu un glābšanas pasākumu veikšanā.

2. Piedāvātais risinājums

Valsts civilās aizsardzības plāns sagatavots, lai nodrošinātu saskaņotu vadības un glābšanas dienestu rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo ārkārtējo situāciju, militāra iebrukuma vai kara gadījumā un samazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Valsts civilās aizsardzības plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanā, veicot civilās aizsardzības pasākumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, noteikti pasākumu izpildes termiņi, norādot iespējamo pasākumu izpildes intervālu.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi un Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas iesaistīšana ārkārtējās situācijas pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.

3. Papildus nepieciešamais finansējums

Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumus paredzēts īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Izņēmuma gadījumā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidācijas pasākumu veikšanai lemj Ministru kabinets atsevišķi katrā gadījumā.

Iekšlietu ministra vietā - aizsardzības ministrs A.Slakteris

06.07.2004