Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 234

Rīgā 2000.gada 11.jūlijā (prot. Nr. 31, 41.§)

Atsevišķu Antidempinga likuma normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Antidempinga likuma 4.panta trešo daļu,

26.panta pirmo daļu, 35.panta trešo un ceturto daļu un 36.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek preču normālās vērtības un eksporta cenas noteikšana, to salīdzināšana dempinga starpības konstatēšanai, zaudējumu noteikšana, informācijas iegūšana un pārbaudes procedūra ārvalstīs, cenu labojumu ierosināšana un eksportētāju ierosināto cenu labojumu pieņemšana, kā arī pārbaudāmo preču reģistrācija un galvojuma anulēšana.

II. Normālās vērtības noteikšana

2. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs (turpmāk - birojs) nosaka pārbaudāmās preces normālo vērtību, pamatojoties uz cenu, kādu eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie pircēji.

3. Ja eksportētājs neražo vai nepārdod līdzīgu preci eksportētājvalsts iekšējā tirgū, pārbaudāmās preces normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu pārdevēju vai ražotāju cenām.

4. Starp personām, kuras ir savstarpēji saistītas vai vienojušās par kompensācijas mehānismu, cenas uzskatāmas par tādām, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē un nav izmantojamas normālās vērtības noteikšanai, ja nav konstatēts, ka šādas attiecības preces cenu neietekmē.

5. Ja līdzīgas preces parastajā tirdzniecības apritē eksportētājvalsts iekšējā tirgū netiek pārdotas vai eksportētājvalsts iekšējā tirgū nav iespējams veikt pienācīgu salīdzināšanu, jo tirgū ir īpaša situācija vai mazs pārdošanas apjoms, birojs nosaka pārbaudāmās preces normālo vērtību, pamatojoties uz:

5.1. līdzīgas preces salīdzināmo cenu, par kādu tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar nosacījumu, ka šī cena iekļaujas parastajā tirdzniecības apritē;

5.2. ražošanas izmaksām preces izcelsmes valstī, kam pieskaita attiecīgu administratīvo, pārdošanas un pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksu un peļņas summu.

6. Līdzīgas preces pārdošanas apjoms eksportētājvalsts iekšējā tirgū ir pietiekams normālās vērtības noteikšanai, ja tas ir ne mazāk kā pieci procenti no pārbaudāmās preces pārdošanas apjoma Latvijā. Tomēr iespējams izmantot arī mazāku pārdošanas apjomu, piemērot mazāku procentuālo attiecību, ja, pamatojoties uz pierādījumiem, var pieņemt, ka šāda pārdošana ir pietiekami raksturīgs lielums, lai veiktu salīdzināšanu.

7. Līdzīgas preces pārdošana eksportētājvalsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir mazākas par vienas vienības ražošanas izmaksām (pastāvīgām vai mainīgām), kurām pieskaitītas administratīvās, pārdošanas un pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, uzskatāma par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē cenas dēļ, un to neņem vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja birojs konstatē, ka šāda pārdošana veikta:

7.1. ilgākā laikposmā (ne īsākā par sešiem mēnešiem);

7.2. lielos daudzumos;

7.3. par cenām, kas neparedz visu ražošanas izmaksu pilnīgu atgūšanu attiecīgajā laikposmā. Ja cenas, kuras pārdošanas laikā ir mazākas par ražošanas izmaksām, pārsniedz vidējās svērtās vienas vienības izmaksas pārbaudes periodā, šādas cenas uzskatāmas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu attiecīgajā laikposmā.

8. Pārdošana par cenu, kas ir mazāka par ražošanas izmaksām, uzskatāma par veiktu lielos daudzumos, ja:

8.1. attiecīgo darījumu vidējā svērtā pārdošanas cena normālās vērtības noteikšanai ir mazāka par vidējo svērto vienas vienības pašizmaksu;

8.2. pārdošanas apjoms par cenu, kas mazāka par ražošanas izmaksām, ir vismaz 20 procenti no pārdošanas apjoma, kas izmantots normālās vērtības noteikšanai.

9. Antidempinga likumā noteiktajiem mērķiem birojs aprēķina līdzīgas preces ražošanas izmaksas, pamatojoties uz pārbaudāmā eksportētāja vai ražotāja rīcībā esošo dokumentāciju, ar nosacījumu, ka šāda dokumentācija atbilst eksportētājvalstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo ar attiecīgās preces ražošanu un realizāciju saistītās izmaksas.

10. Apsverami visi birojam pieejamie pierādījumi par pienācīgu izmaksu sadali, arī tie, kurus pārbaudes gaitā sniedzis eksportētājs vai ražotājs, ar nosacījumu, ka eksportētājs vai ražotājs saskaņā ar eksportētājvalsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem izmantojis šādu izmaksu sadali, tai skaitā atbilstošu amortizācijas periodu un kapitālieguldījumus, kā arī citus ražošanas attīstības izdevumus. Ja nav piemērotākas metodes, priekšroka dodama izmaksu sadalei, pamatojoties uz apgrozījumu. Ja vien tas nav atspoguļots izmaksu sadalē saskaņā ar šo punktu, birojs atbilstoši koriģē izmaksas attiecībā uz vienu no šādiem faktoriem:

10.1. vienreizējiem izmaksu posteņiem, kas attiecas uz ražošanas attīstību;

10.2. jaunas materiāltehniskās bāzes izmantošanu ražošanā, kas ietekmē izmaksas un kam nepieciešami papildu ieguldījumi, vai zemiem jaudas izmantošanas līmeņiem, ja ražošana uzsākta pārbaudes laikā vai tā daļā. Minētajā gadījumā ražošanas uzsākšanas vidējās izmaksas ir izmaksas ražošanas uzsākšanas perioda beigās. Ja tas ir garāks par pārbaudes laiku, vidējās izmaksas ir izmaksas pārbaudes laika beigās. Minētās vidējās izmaksas sadala saskaņā ar šajā punktā noteikto, un tās ietver vidējās svērtās vērtības noteikšanā saskaņā ar šo noteikumu 7. un 8.punktu.

11. Administratīvo, pārdošanas un pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksu un peļņas summas pamatojas uz faktiskajiem datiem par līdzīgas preces ražošanu un realizāciju parastajā tirdzniecības apritē, ko veic pārbaudāmais eksportētājs vai ražotājs. Ja šīs summas nevar noteikt minētajā veidā, birojs tās nosaka, pamatojoties uz:

11.1. faktiskajām summām, ko attiecīgais eksportētājs vai ražotājs izdevis par tās pašas kategorijas preču ražošanu un pārdošanu eksportētājvalsts iekšējā tirgū;

11.2. vidējām svērtajām faktiskajām summām, kas konstatētas citiem pārbaudāmajiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas nodarbojas ar līdzīgu preču ražošanu un realizāciju izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

11.3. jebkuru citu piemērotu metodi ar nosacījumu, ka šādi noteiktais peļņas apmērs nepārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju peļņu, kas gūta, pārdodot tās pašas kategorijas preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

12. Ja eksportētājvalstī nav tirgus ekonomikas, birojs nosaka pārbaudāmās preces normālo vērtību, pamatojoties uz:

12.1. līdzīgu preču cenu vai salikto vērtību saskaņā ar Muitas likuma 166.pantu, ja šīs preces paredzētas patēriņam atbilstošā valstī, kurā ir tirgus ekonomika;

12.2. līdzīgu preču salīdzināmo cenu parastajā tirdzniecības apritē, ja tās paredzētas eksportam no trešās valsts, kurā ir tirgus ekonomika, uz citām valstīm, to skaitā uz Latviju.

13. Ja nav iespējams izmantot šo noteikumu 12.punktā noteiktās metodes, birojs nosaka pārbaudāmās preces normālo vērtību, pamatojoties uz vietējās līdzīgās preces faktisko cenu, ja nepieciešams, attiecīgi to koriģē, lai ietvertu saprātīgu peļņas procentu katrā konkrētajā gadījumā.

14. Birojs izvēlas atbilstošu trešo valsti, kurā ir tirgus ekonomika, šo noteikumu 12.punkta noteiktajiem mērķiem, pamatojoties uz pārbaudes laikā pieejamo informāciju, kā arī ņemot vērā pārbaudes veikšanas termiņa ierobežojumus. Ja iespējams, priekšroka dodama trešajai valstij, kurā ir tirgus ekonomika un kura jau ir pakļauta konkrētajai dempinga lietas pārbaudei. Birojs paziņo ieinteresētajām pusēm par savu lēmumu, un tās 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var sniegt savus komentārus.

III. Eksporta cenas noteikšana

15. Ja eksporta cenas nav vai tā nav ticama, jo eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai vienojušies par kompensācijas mehānismu, birojs nosaka eksporta cenu, pamatojoties uz:

15.1. cenu, par kādu importētās preces tiek pirmoreiz tālākpārdotas neatkarīgam pircējam. Neatkarīgs pircējs ir persona, kas nav uzskatāma par savstarpēji saistītu personu Muitas likuma 164.panta izpratnē;

15.2. citu biroja izvēlētu metodi, ja preces netiek pārdotas neatkarīgam pircējam vai netiek tālāk pārdotas tādā stāvoklī, kādā tika importētas.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos visas izmaksas, to skaitā nodevas un nodokļi, kas maksājami laikposmā starp importu un tālākpārdošanu, kā arī gūtā peļņa tiek koriģēta, lai noteiktu ticamu eksporta cenu uz Latvijas robežas.

17. Ja importētāja izmaksas sedz cita persona, kura ir saistīta ar importētāju vai eksportētāju vai ir vienojusies ar eksportētāju vai importētāju par kompensācijas mehānismu, koriģējami šādi izmaksu posteņi:

17.1. transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas;

17.2. muitas maksājumi, jebkuri citi antidempinga maksājumi, kā arī citi nodokļi (nodevas), kas jāmaksā importētājvalstī par preču importu vai pārdošanu;

17.3. pārdošanas, administratīvās un pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, kā arī peļņa.

IV. Eksporta cenas

un normālās vērtības salīdzināšana

18. Birojs nosaka pārbaudāmās preces normālo vērtību un eksporta cenu un salīdzina tās dempinga starpības konstatēšanai šādos gadījumos:

18.1. lemjot par pārbaudes nepieciešamību. Šajā gadījumā birojs nosaka iepriekšēju dempinga starpību, kuru piemēro, pieņemot lēmumu par pārbaudes uzsākšanu, pagaidu pasākumu veikšanu un to apmēru;

18.2. pārbaudes laikā. Šajā gadījumā birojs nosaka galīgo dempinga starpību, kuru piemēro, pieņemot lēmumu par antidempinga maksājumu piemērošanu un to apmēru.

19. Eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu birojs veic vienādā tirdzniecības līmenī (vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība), parasti ražotāju cenu līmenī, un izvēlas laika ziņā pēc iespējas tuvāku pārdošanu. Birojs ņem vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, un katrā konkrētajā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu var atbilstoši koriģēt.

20. Ja ir nodrošināta korekciju nedublēšanās, birojs korekcijas var veikt, ņemot vērā:

20.1. preces fiziskās īpašības. Korekcijas pakāpe atbilst pamatotam eksportētās un vietējās preces fizisko īpašību atšķirību tirgus vērtības novērtējumam;

20.2. muitas maksājumi. Normālo vērtību koriģē tādā apmērā, kas atbilst pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes nodoklim un muitas nodoklim, kas piemēroti līdzīgām precēm un to sastāvdaļām, ja tās paredzētas patēriņam eksportētājvalstī, un netiek iekasēti vai tiek atmaksāti, eksportējot preci uz Latviju;

20.3. atlaides un apjoms. Korekcijas veic, ņemot vērā atlaides, to skaitā atlaides, kas piešķirtas atkarībā no iegādātā preces apjoma, ja to apmērs ir pienācīgi noteikts un tās ir tieši saistītas ar attiecīgās preces realizāciju. Korekcijas var veikt arī, ņemot vērā atliktās atlaides, ja pastāv to piemērošanas prakse un atbilstība šādu atlaižu piešķiršanas nosacījumiem;

20.4. tirdzniecības līmenis. Korekcijas veic, ņemot vērā tirdzniecības līmeņu atšķirības, ja attiecībā uz preču pārdošanu eksportētājvalstī un Latvijā ir redzams, ka eksporta cenai salīdzinājumā ar normālo vērtību ir cits tirdzniecības līmenis un šī atšķirība ir ietekmējusi cenu salīdzināmību. Uz to norāda stabilas un būtiskas pārdevēja funkciju, kā arī cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos eksportētājvalsts iekšējā tirgū. Korekcijas apmērs pamatojas uz šo atšķirību tirgus vērtību;

20.5. transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un citas izmaksas. Korekcijas veic, ņemot vērā atšķirības tiešajās izmaksās, kas rodas, nogādājot attiecīgo preci no eksportētāja pie neatkarīgā pircēja, ja šādas izmaksas ietvertas cenā;

20.6. iesaiņošana. Korekcijas veic, ņemot vērā atšķirības izmaksās, kas tieši saistītas ar attiecīgās preces iesaiņošanu;

20.7. kredīts. Korekcijas veic, ņemot vērā atšķirības attiecīgās preces pārdošanai piešķirto kredītu izmaksās, ar noteikumu, ka šo faktoru ņem vērā, nosakot cenu;

20.8. izmaksas pēc pārdošanas. Korekcijas veic, ņemot vērā tiešo izmaksu atšķirības, kas saistītas ar garantiju, tehniskās palīdzības un pakalpojumu nodrošināšanu atbilstoši tiesību aktiem vai preces pirkšanas un pārdošanas līgumam;

20.9. komisijas maksa. Korekcijas veic, ņemot vērā atšķirības komisijas maksā par attiecīgās preces realizāciju;

20.10. valūtas konvertācija. Ja cenu salīdzināšanai nepieciešama valūtas konvertācija, to veic, ņemot vērā valūtas maiņas kursu preces pārdošanas dienā, izņemot gadījumus, ja ārvalsts valūtas pārdošana attiecīgo valstu tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgās eksporta preces pārdošanu. Minētajā gadījumā izmanto sagaidāmo pārdošanas valūtas maiņas kursu. Sagaidāmais pārdošanas valūtas maiņas kurss ir konkrēts valūtas maiņas kurss, par kuru attiecīgās puses ir vienojušās maksājuma dienai vai citai līguma izpildes dienai un kas nav atkarīgs no valūtas kursa tirgū. Pārdošanas datums parasti ir preces pavadzīmes-rēķina izrakstīšanas datums, tomēr var izmantot līguma noslēgšanas datumu, preces pasūtījuma datumu vai pasūtījuma apstiprinājuma datumu, ja tie labāk parāda pārdošanas būtiskos nosacījumus. Valūtas kursu svārstības neņem vērā un dod eksportētājiem 60 dienas, lai koriģētu savas cenas, pamatojoties uz vidējo valūtas maiņas kursu pārbaudes laikā.

V. Zaudējumu noteikšana

21. Zaudējumu noteikšana pamatojas uz pierādījumiem un ietver šādas pārbaudes:

21.1. importa apjoms par dempinga cenām;

21.2. par dempinga cenām realizētā importa ietekme uz līdzīgu preču cenām Latvijā;

21.3 par dempinga cenām realizētā importa ietekme uz vietējo ražošanu.

22. Izvērtējot importa apjomu par dempinga cenām, birojs nosaka, vai ir notikusi importa apjoma par dempinga cenām būtiska palielināšanās absolūtos vai relatīvos rādītājos attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu Latvijā.

23. Izvērtējot par dempinga cenām realizētā importa ietekmi uz cenām Latvijas iekšējā tirgū, birojs nosaka:

23.1. vai importa cenas ir ievērojami zemākas nekā vietējo līdzīgo preču cenas;

23.2. vai importa dēļ notiek būtiska cenu pazemināšanās, vai tiek būtiski kavēta cenu paaugstināšanās, kas citos apstākļos būtu notikusi.

24. Ja vienlaikus tiek pārbaudīts attiecīgās preces imports no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi birojs vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka:

24.1. dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, ir lielāka nekā minimālā un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nelielu saskaņā ar Antidempinga likuma 9.panta pirmās daļas otro un trešo punktu;

24.2. importa ietekmes novērtējums kopumā ir piemērots, ņemot vērā importēto preču savstarpējo konkurenci un importēto preču un vietējo līdzīgo preču konkurenci.

25. Pārbaudot par dempinga cenām realizētā importa ietekmi uz attiecīgo vietējo ražošanas nozari, birojs izvērtē faktorus un rādītājus, kas raksturo vietējās ražošanas stāvokli, to skaitā:

25.1. faktu, ka ražošanas nozare joprojām mēģina pārvarēt dempinga vai subsīdiju ietekmes sekas, kas radušās pagātnē;

25.2. faktisko un iespējamo pārdošanas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus daļas, produktivitātes, investīciju nestās peļņas vai ražošanas jaudu izmantošanas samazināšanos;

25.3. faktorus, kuri ietekmē cenas Latvijas iekšējā tirgū;

25.4. dempinga starpības lielumu;

25.5. faktiskās un iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, ekonomisko attīstību un kapitāla vai investīciju piesaisti.

26. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iegūti, veicot šo noteikumu 21.punktā minētās pārbaudes, birojs konstatē, ka attiecīgās preces imports par dempinga cenām ir zaudējumu cēlonis.

27. Papildus importam par dempinga cenām birojs izvērtē arī visus citus zināmos faktorus, kas vienlaikus rada zaudējumus vietējiem ražotājiem, to skaitā:

27.1. importa apjomu un cenas, ja attiecīgās preces netiek pārdotas par dempinga cenām;

27.2. pieprasījuma samazināšanos vai pārmaiņas patēriņa struktūrā;

27.3. tirdzniecības ierobežojumus un konkurenci starp trešo valsti un vietējiem ražotājiem;

27.4. tehnoloģijas attīstību, kā arī vietējo ražotāju eksportspēju un produktivitāti.

28. Par dempinga cenām realizētā importa ietekmi uz vietējo līdzīgo preču ražošanu birojs novērtē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi noteikt vietējo līdzīgo preču ražošanu, pamatojoties uz ražošanas procesu, pārdošanas apjomu un peļņu. Ja šāda atsevišķa ražošanas noteikšana nav iespējama, par dempinga cenām realizētā importa ietekmi novērtē, pārbaudot iespējami sīki sadalītu preču grupu vai sortimentu, kas ietver līdzīgo preci, par kuru ir pieejama nepieciešamā informācija.

29. Būtisku zaudējumu draudu konstatēšana pamatojas uz faktiem, bet ne uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Pārmaiņām apstākļos, kas varētu izraisīt situāciju, kurā dempings rada zaudējumus, ir jābūt skaidri paredzamām un nenovēršamām. Lai konstatētu būtisku zaudējumu draudu esamību, birojs izvērtē šādus faktorus:

29.1. būtisks par dempinga cenām realizētā importa pieauguma temps Latvijas iekšējā tirgū, kas norāda būtisku importa pieauguma iespējamību absolūtos vai relatīvos rādītājos attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu Latvijā;

29.2. eksportētāja spējas realizēt savu produkciju būtisks pieaugums, kas norāda, ka palielinās par dempinga cenām realizētā eksporta uz Latviju iespēja, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību jebkāda papildu eksporta saņemšanai;

29.3. vai preces ir importētas par cenām, kuras ievērojami samazinās cenas vietējā tirgū vai kavēs cenu pieaugumu, kas citos apstākļos būtu noticis, un palielinās pieprasījumu pēc šāda importa nākotnē;

29.4. pārbaudāmās preces krājumi.

VI. Informācijas iegūšana

un pārbaude ārvalstīs

30. Ja nepieciešams, birojs ārvalstīs pārbauda eksportētāju, importētāju un ārvalstu ražotāju sniegto informāciju vai iegūst papildu datus. Pārbaudi var veikt, ja panākta vienošanās ar attiecīgo uzņēmumu, par to paziņots attiecīgās eksportētājvalsts valdībai un tā neiebilst pret šādas pārbaudes veikšanu.

31. Lēmumu par pārbaudes veikšanu ārvalstīs birojs pieņem pēc atbilžu saņemšanas uz anketām, kas nosūtītas saskaņā ar Antidempinga likuma 13.pantu.

32. Pēc lēmuma pieņemšanas par pārbaudes veikšanu ārvalstīs Ārlietu ministrija par to informē eksportētājvalsts valdību un attiecīgos uzņēmumus, norādot apmeklējuma mērķi.

33. Ja 14 dienu laikā no paziņojuma par pārbaudes veikšanu nosūtīšanas dienas attiecīgās eksportētājvalsts valdība nav iebildusi, tiek uzskatīts, ka tā piekrīt pārbaudes veikšanai.

34. Pēc pārbaudes datumu saskaņošanas Ārlietu ministrija paziņo eksportētājvalsts valdībai apmeklējamo uzņēmumu nosaukumu, adresi un pārbaudes datumu.

35. Ne vēlāk kā 14 dienas pirms saskaņotā pārbaudes datuma birojs informē attiecīgos eksportētājvalsts uzņēmumus par pārbaudāmās informācijas vispārējo raksturu, norāda to biroja pārstāvju vārdu un ieņemamo amatu, kuri veiks pārbaudi, kā arī pārbaudes laikā sniedzamo papildu informāciju. Informāciju, kas nav minēta šajā paziņojumā, bet nepieciešama apstākļu noskaidrošanai saskaņā ar iegūto informāciju, var pieprasīt pārbaudes laikā.

36. Atbildes uz eksportētājvalsts valdības vai attiecīgo uzņēmumu uzdotajiem jautājumiem, kas saistītas ar pārbaudes veikšanu eksportētājvalstī, ja iespējams, sniedzamas pirms apmeklējuma veikšanas.

VII. Cenu labojumu

ierosināšana un pieņemšana

37. Birojs ierosina cenu labojumus, nosūtot eksportētājam rakstisku cenu labojumu projektu. Ja eksportētājs ierosinājumu pieņem, viņš to paraksta, norāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) rekvizītus un nosūta birojam.

38. Pirms cenu labojumu ierosināšanas birojs konsultējas ar vietējiem ražotājiem par cenu labojumu ierosināšanas lietderību.

39. Cenu labojumu projektā var paredzēt:

39.1. eksportētāja apņemšanos pārtraukt eksportu vai palielināt cenas (norāda cenu palielinājuma apmēru);

39.2. eksportētāja apņemšanos atturēties no cenu labojumu neievērošanas;

39.3. eksportētāja apņemšanos sniegt birojam visu nepieciešamo informāciju par darījumiem ar pārbaudāmo preci;

39.4. eksportētāja apņemšanos periodiski informēt biroju par pārbaudāmās preces pārdoto daudzumu un cenu eksportētājvalsts un Latvijas iekšējā tirgū;

39.5. eksportētāja apņemšanos sadarboties un atļaut birojam veikt attiecīgo datu pārbaudi;

39.6. biroja tiesības atcelt cenu labojumus jebkurā laikā, kā arī eksportētāja tiesības tos atsaukt, iepriekš paziņojot birojam;

39.7. biroja un eksportētāja savstarpējo konsultāciju noteikumus;

39.8. eksportētāja piekrišanu pārbaudes turpināšanai saskaņā ar Antidempinga likuma 28.panta otro daļu;

39.9. prasības cenu labojumu pavadzīmes saturam;

39.10. citus cenu labojumu veikšanai nepieciešamos noteikumus.

40. Eksportētājs, kas piedāvā cenu labojumus, sagatavo un iesniedz birojā cenu labojumu projektu. Birojs izvērtē piedāvātos cenu labojumus un lemj par to pieņemšanu.

41. Birojs paziņo ieinteresētajām pusēm un muitas iestādēm par cenu labojumu pieņemšanu.

42. Paziņojumā par cenu labojumu pieņemšanu birojs norāda Antidempinga likuma 46.panta sestajā daļā noteikto informāciju, termiņu, kādā ieinteresētās puses var sniegt informāciju un komentārus, kā arī lēmumu par pārbaudes turpināšanu vai izbeigšanu saskaņā ar Antidempinga likuma 28.pantu.

VIII. Pārbaudāmo preču reģistrācija

un galvojuma anulēšana

43. Pēc ekonomikas ministra priekšlikuma Ministru kabinets uzdod muitas iestādēm veikt pārbaudāmo preču reģistrāciju.

44. Pārbaudāmo preču reģistrācija ietver pārbaudāmo preču importa datuma, apjoma, cenas, izcelsmes valsts, eksportētāja un importētāja nosaukuma, kā arī citu datu fiksēšanu muitas iestādes reģistros, lai būtu iespējama vēlāka antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar Antidempinga likuma 36., 41. un 45.pantu.

45. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde anulē attiecīgo pagaidu pasākumu laikā iesniegto galvojumu, ja tā ir saņēmusi biroja paziņojumu par šī galvojuma anulēšanu saskaņā ar Antidempinga likuma 35.panta trešo un ceturto daļu.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 20.jūliju

20.07.2000