1. Valsts proves uzraudzības inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
2. Inspekcijas darbības mērķis ir dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirgus attīstība, patērētāju interešu aizstāvība, godīgas konkurences un uzņēmējdarbības atbalsts.
3. Inspekcijai ir šādas funkcijas:
3.1. veikt valsts proves uzraudzību Latvijas Republikā;
3.2. zīmogot dārgmetālu izstrādājumus ar Latvijas Republikā noteiktajiem proves zīmogiem un garantijas zīmēm;
3.3. izsniegt kvalitātes apliecības, kurās apliecina dārgmetāla provi vai kausējuma sastāvu;
3.4. reģistrēt vietas, kur veic saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem;
3.5. reģistrēt dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personiskos zīmogus;
3.6. kontrolēt likuma "Par valsts proves uzraudzību" un citu ar šī likuma izpildi saistīto normatīvo aktu ievērošanu;
3.7. pildīt 1972.gada 15.novembra Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu 5.panta 1.punktā minētās pilnvarotās iestādes funkcijas Latvijā;
3.8. pildīt likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" noteiktās funkcijas;
3.9. sniegt ar proves darbu saistītos pakalpojumus;
3.10. organizēt un kontrolēt valsts apbalvojumu izgatavošanas procesu;
3.11. pildīt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.293)
4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, inspekcija veic šādus uzdevumus:
4.1. pārbauda saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem un seko, lai personas ievērotu normatīvajos aktos noteiktās prasības;
4.2. nosaka dārgmetālu un to izstrādājumu provi, veic to sastāva analīzi, ekspertīzi un atbilstības pārbaudi preču drošuma prasībām, veic kontrolanalīzes;
4.3. izsniedz kvalitātes apliecības un sniedz eksperta atzinumus;
4.4. veic garantijas zīmju un proves zīmogu ekspertīzi;
4.5. veic dārgakmeņu un citu juvelierizstrādājumos izmantojamo vērtīgo akmeņu ekspertīzi un novērtēšanu, izsniedz kvalitātes apliecības;
4.6. kontrolē valsts apbalvojumu izgatavošanas procesa ievērošanu, presformu un cirtņu tehnisko stāvokli, dārgmetālu sakausējumu un pārklājumu kvalitāti, numurē valsts apbalvojumus;
4.7. sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās;
4.8. izstrādā normatīvo aktu projektus inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās;
4.9. atbilstoši savai kompetencei izskata fizisko un juridisko personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus un sniedz atbildes uz tiem;
4.10. informē sabiedrību par inspekcijas darbību;
4.11. uzliek administratīvos sodus;
4.12. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
(Grozīts ar MK 18.04.2006. noteikumiem Nr.293)
5. Inspekcijai ir šādas tiesības:
5.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām;
5.2. sadarboties ar ārvalstu publiskās pārvaldes institūcijām, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem;
5.3. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
6. Inspekcijas darbu vada inspekcijas priekšnieks. Priekšnieku pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata finanšu ministrs.
7. Inspekcijas priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.
8. Inspekcijas priekšniekam var būt vietnieki. Priekšnieka vietnieku kompetenci, kā arī attiecīgajam priekšnieka vietniekam tieši pakļautās inspekcijas struktūrvienības nosaka inspekcijas priekšnieks.
12. Dienesta apliecībā ir šāda informācija:
12.1. inspekcijas nosaukums;
12.2. struktūrvienības nosaukums un amatpersonas amats;
12.3. amatpersonas vārds, uzvārds un personas kods;
12.4. apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš;
12.5. apliecības numurs.
13. Kontroles un uzraudzības pilnvaras ir šādām inspekcijas amatpersonām: kontroles un uzraudzības struktūrvienības vadītājam, vecākajiem inspektoriem un inspektoriem.
14. Inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts:
14.1. izpaust trešajām personām (izņemot tiesībaizsardzības iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgās informācijas saņemšana) ziņas par personām, kuras inspekcijai sniegušas informāciju par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem;
14.2. bez inspekcijas priekšnieka pilnvarojuma izteikt inspekcijas oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļos.
15. Īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, inspekcijas amatpersonām atbilstoši kompetencei un noteiktajām pilnvarām ir šādas tiesības:
15.1. iesaistīt pārbaužu un analīžu veikšanā citu struktūrvienību speciālistus;
15.2. veikt pārbaudāmajos objektos dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu atlasi, lai tos nogādātu ekspertīzei;
15.3. pieprasīt, lai kontrolējamā persona nodrošinātu nepieciešamos darba apstākļus pārbaudāmajā objektā;
15.4. pieprasīt, lai kontrolējamā persona nodrošinātu uzņēmuma vadītāja vai atbildīgās amatpersonas klātbūtni pārbaudes laikā;
15.5. sagatavot pārbaužu dokumentus, pieņemt lēmumus, dot obligāti izpildāmus norādījumus noteiktā termiņā novērst atklātos trūkumus un pārkāpumus, izskatīt materiālus par normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem;
15.6. ja nepieciešams, inspekcijas uzdevumu veikšanai pieaicināt policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;
15.7. izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
16. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas priekšnieks. Inspekcijas priekšnieks ir atbildīgs par inspekcijas iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
17. Inspekcijas priekšniekam ir tiesības atcelt inspekcijas amatpersonu prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
18. Inspekcijas priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai inspekcijas amatpersonas un darbinieku faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
19. Inspekcijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Finanšu ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
20. Inspekcija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par inspekcijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu.
21. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par inspekcijas funkciju izpildi, kā arī par inspekcijas darbību.
22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumus Nr.27 "Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 18./19.nr.).