Darbības ar dokumentu

Nr.
p.k.

Darba vides faktori

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

Veselības pārbaužu biežums

Nepieciešamās ārstu speciālistu apskates

Nepieciešamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam

1

2

3

4

5

6

7

1.

1.1.

Ķīmiskie faktori

Metāli un metaloīdi

1.1.1.

Alumīnijs un tā savienojumi

Metālu sakausējumu sausa slīpēšana, metālu pulveru iegūšana; alumīnija savienojumu izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Ārējā elpošanas funkcija (turpmāk - ĀEF)

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.1.2.

Antimons un tā savienojumi

Iegūšana, pārstrāde un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.1.3.

Arsēns un tā savienojumi

Organisko un neorganisko arsēna savienojumu izmantošana; procesi, kas saistīti ar arsēna izdalīšanos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu Rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.

7. Centrālās nervu sistēmas slimības.

1.1.4.

Bārijs un tā savienojumi

1. Šķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošana.

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

2. Nešķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

1.1.5.

Berilijs un tā savienojumi

Metāliskā berilija un tā savienojumu izmantošana; beriliju saturošu sakausējumu ražošana un apstrāde; keramikas izstrādājumu ar berilija oksīda piedevu mehāniska apstrāde

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs (strādājot ar šķīstošiem berilija savienojumiem) Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts (strādājošiem ar šķīstošiem berilija savienojumiem).

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības, strādājot ar šķīstošiem berilija savienojumiem.

1.1.6.

Cinks un tā savienojumi

Izmantošana; procesi, kas saistīti ar cinka un tā savienojumu izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.1.7.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

1. Dzīvsudraba izmantošana ražošanas procesos; darbs ar aparatūru, kontakti ar atklātu dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba taisngriežiem, elektrības pārveidotājiem, sūkņiem; dzīvsudraba organisko un neorga­nisko savienojumu izmantošana.

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Stomatologs*

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Dzīvsudraba noteikšana urīnā un asinīs (ja dzīvsudraba koncentrācija darba vides gaisā pārsniedz aroda ekspozīcijas robežvērtību)

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Mutes dobuma slimības (hronisks gingivīts, stomatīts, parodontīts).

3. Hroniskas bieži recidivējošas ādas slimības.

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

2. Darbs ar aparātiem, kuros izmantots dzīvsudrabs; darbs ar dzīvsudraba amalgamu stomatoloģiskajos kabinetos; dzīvsudrabu saturošu farmaceitisko un kosmētisko preparātu ražošana

Reizi divos gados

1.1.8.

Fosfors un tā savienojumi

1. Dzeltenā fosfora, tā savienojumu, fosfororganisko savienojumu, tai skaitā plastifikatoru, ražošana un izmantošana.

2. Sarkanā fosfora izmantošana, fosfātu ieguve, ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Stomatologs*

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Žokļu rentgenogramma (strādājot ar dzelteno fosforu) - vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem

Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskiem savienojumiem*

1. Mutes dobuma un zobu slimības (plašs zobu kariess, hronisks gingivīts, stomatīts, parodontīts).

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

6. Hroniskas balsta-kustību aparāta slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.

7. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

1.1.9.

Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi

Izmantošana (tai skaitā vielas, kas satur hroma savienojumus blakuskomponentu veidā)

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Hroma noteikšana urīnā

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.

1.1.10.

Kadmijs un tā savienojumi

Izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze Urīna klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Kadmija noteikšana asinīs

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas nieru slimības.

1.1.11.

Kobalts un tā savienojumi; analogi, arī cirkonija, molibdēna, titāna, vanādija, volframa savienojumi

Kobalta un tā savienojumu izmantošana; kobalta-volframa, kobalta-titāna sakausējumu iegūšana un izmantošana; titāna apstrāde; ferrovanādija ražošana; vanādiju saturošu izdedžu pārstrāde

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Elektrokardiogramma (turpmāk - EKG) (ja strādā ar kobaltu)

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Alerģiskas slimības.

4. Jebkuras etioloģijas miokarda distrofija - ja strādā ar kobaltu.

1.1.12.

Litijs un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Neirologs

Dermatologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula,

eritrocīti

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

1.1.13.

Mangāns un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana (tai skaitā organiskie mangāna savienojumi); elektrometināšana; mangānu saturošu metālu kausēšana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem, plaušu tuberkuloze.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

6. Hroniskas ādas slimības.

1.1.14.

Magnijs un tā savienojumi

Izmantošana darba procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.

1.1.15.

Niķelis un tā savienojumi

Izmantošana darba

procesā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

2. Hroniski hiperplastiski rinīti, laringīti.

3. Alerģiskas slimības.

4. Jebkuras lokalizācijas labdabīgie audzēji (arī anamnēzē).

5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

1.1.16.

Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi

Izmantošana darba procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Alerģiskas slimības.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.1.17.

Retzemju elementi: lantāns, cēzijs

Ražošana, kas saistīta ar šo elementu un to savienojumu aerosolu izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

trombocīti

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.1.18.

Selēns, telūrs un to savienojumi

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.1.19.

Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis

Procesi, kas saistīti ar sēra dioksīda, sērskābes anhidrīda, sērūdeņraža, kā arī sērorganisko savienojumu, sēroglekļa izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

1.1.20.

Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins

1. Darbs, kas saistīts ar svina un to saturošu neorganisku savienojumu izmantošanu; krāsošana ar svinu saturošām krāsām; svina izstrādājumu izgatavošana (izņemot otrajā piemērā minētos darbus).

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

retikulocīti, delta-

aminolevulīnskābes dehidratāze asinīs jeb delta-aminolevulīnskābe urīnā; eritrocītu porfirīns asinīs jeb

koproporfirīns svaigā urīnā (līdz trim stundām)

Svina noteikšana asinīs

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Hroniskas aknu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Centrālās nervu sistēmas slimības.

5. Psihiskas slimības.

2. Neliela daudzuma svina kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā ražošana.

Reizi gadā

3. Tetraetilsvina un etilēto šķīdumu ražošana, maisīšana un pievienošana degvielai; etilētā benzīna lietošana

Reizi gadā

1.1.21.

Tallijs un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana; monokristālu audzēšana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Neirologs

Oftalmologs

Stomatologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Hronisks gingivīts, stomatīts, parodontoze.

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

1.1.22.

Varš un tā savienojumi

Izmantošana darba

procesā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Alaneīnamenotransferā­ze (turpmāk - ALAT)

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.2.

Halogēnu neorga­niskie savienojumi

1.2.1.

Broms un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.2.2.

Fluors un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana; alumīnija ražošana ar elektrolīzes metodi; procesi, kuros izdalās fluors un tā savienojumi

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Neirologs

Stomatologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Stobrkaulu rentgenogramma - reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par septiņiem gadiem

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Mutes dobuma slimības (hronisks gingivīts, stomatīts, zobu cieto audu patoloģija, parodontīts).

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) slimības.

7. Hroniskas balsta-kustību aparāta slimības ar kaulu struktūras izmaiņām.

1.2.3.

Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hlora izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

4. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.2.4.

Jods un tā savienojumi

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar joda izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.3.

Ciānsavienojumi

1.3.1.

Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar ciānsavienojumu izdalīšanos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

EKG

ĀEF

1. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Psihiskas slimības.

1.3.2.

Izocianāti

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs,

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts.

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

1.4.

Neorganiskās gāzes

1.4.1.

Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks

Ražošanas un izmantošanas procesi, kas saistīti ar slāpekļa izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.

1.4.2.

Fosgēns (COCl₂)

Ražošanas procesi, kas saistīti ar fosgēna izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.4.3.

Ozons

Procesi, kas saistīti ar ozona izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.

1.4.4.

Oglekļa oksīds

Procesi, kas saistīti ar oglekļa oksīda izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

EKG

Karboksihemoglobīns*

1. Jebkuras redzes nerva slimības.

2. Centrālās nervu sistēmas slimības.

3. Psihiskas slimības.

4. Koronārā sirds slimība.

5. Anēmija (vīriešiem zem 130 g/l, sievietēm zem 120 g/l).

6. Sensoneirāla vājdzirdība.

1.5.

Citas elpceļus kairinošas vielas

1.5.1.

Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe

Procesi, kas saistīti ar skābju lietošanu un izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Stomatologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.

1.5.2.

Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hidroksīdu izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma, bronhektāzes.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.5.3.

Ūdeņraža peroksīds

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.6.

Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi

1.6.1.

Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns),

etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un acikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns,

terpēni (tai skaitā terpentīns)

1. Naftas urbumu un iekārtu ekspluatācija un remonts; naftas un dabiskās gāzes attīrīšanas un pārstrādes procesi un palīgprocesi; procesi, kas saistīti ar preču parka apkalpošanu, laboratorisko kontroli, analīzēm;

gāzes uzglabāšana un transports.

2. Benzīna (šķīdinātāja), eļļu, bituma izmantošana un visi ar to saistītie palīgprocesi, tai skaitā laboratoriskā kontrole

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs,

Narkologs *

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Urīna klīniskā analīze

Bilirubīns asinīs,

ALAT

1. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas nieru slimības.

4. Hroniskas ādas slimības, tai skaitā ādas pirmsvēža slimības (hiperkeratozes, diskeratozes).

5. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

7. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

8. Narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

1.6.2.

Aromātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā svarīgākie - benzols un tā homologi: toluols, ksilols, stirols,

etilbenzols, kumols

Izmantošana un ražošanas procesi, kuros izdalās aromātiskie ogļūdeņraži

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ginekologs

Urologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

retikulocīti,

leikocitārā formula,

trombocīti

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem 4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

2. Dzimumorgānu labdabīgie audzēji, ja darbs saistīts ar benzola un tā homologu izmantošanu.

3. Menstruālās funkcijas traucējumi ar dzemdes disfunkcionālu asiņošanu.

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

5. Psihotropo, toksisko vai narkotisko vielu atkarība.

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

7. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.6.3.

Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hiperplastisks laringīts.

2. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

3. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas slimības.

4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

1.6.4.

Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula,

bilirubīns asinīs*

ALAT*

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

3. Taukainā seboreja, ādas folikulārās slimības.

4. Alerģiskas slimības.

5. Tīklenes un redzes nerva slimības.

6. Katarakta.

1.6.5.

Halogēnogļ-ūdeņraži, tai skaitā svarīgākie: etilēnhlorīds, hloroforms, metilēnhlorīds, metilbromīds, tetrahlorogleklis, trihloretilēns, tetrahloretilēns, vinilhlorīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži - freoni, polihlorinētie bifenili

Ražošana un izmantošana, tai skaitā laboratorijas darbi

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Narkologs

Asins klīniskā analīze

bilirubīns asinīs*

ALAT*

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Polineiropātijas.

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

3. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Taukainā seboreja, ādas folikulārā aparāta slimības.

6. Psihotropo, toksisko vielu atkarība.

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

1.6.6.

Nitrosavienojumi un aminosavienojumi

1.6.6.1.

Alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs Neirologs

Asins klīniskā analīze

retikulocīti,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.6.6.2.

Aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns

1. Ražošana un izmantošana, tai skaitā laboratorijas darbi.

2. Uz aromātisko amīnu pamata veidoto krāsvielu ražošana un izmantošana

Reizi
gadā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Dermatovenerologs Urologs*

Asins klīniskā analīze

Urīna klīniskā analīze

Cistoskopija*

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

2. Hroniskas urīnpūšļa slimības.

3. Centrālās nervu sistēmas slimības.

4. Urīnpūšļa pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji.

1.6.6.3.

Aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti, retikulocīti,

bilirubīns asinīs*

ALAT*

Urīna analīze Biomikroskopija

(ja kontakts ar trinitrotoluolu)

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm.

2. Aknu un žultsceļu hroniskas slimības.

3. Katarakta (ja kontakts ar toluola nitrosavienojumiem).

4. Redzes nerva un tīklenes slimības.

5. Alerģiskas slimības.

1.7.

Hidrazīns un tā atvasinājumi

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

bilirubīns asinīs*

ALAT*

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

2. Elpošanas orgānu un asinsrites sistēmas slimības, kas traucē darbam gāzmaskā.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

4. Izteikta veģetatīva disfunkcija.

1.8.

Fenoli un to atvasinājumi

Fenolu un to homologu, tai skaitā krezolu, ksilenolu, hidrohinonu, pirokatehīnu, beta-naftola ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Urīna klīniskā analīze*

1. Hroniskas augšējo elpceļu, bronhu un plaušu slimības.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

3. Vitiligo.

4. Hroniskas nieru slimības.

1.9.

Alkoholi, glikoli

1.9.1.

Metanols

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar metanola izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Narkologs

Asins klīniskā analīze

Acs dibena apskate

1. Redzes nerva un tīklenes slimības.

2. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

3. Hroniskas centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības.

1.9.2.

Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Neirologs

Narkologs

Asins klīniskā analīze

1. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

3. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

1.9.3.

Etilēnglikols (etāndiols)

Izmantošana, tai skaitā antifrīzu ražošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

1.10.

Ēteri, epoksīd­savienojumi, esteri

1.10.1.

Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs

Ražošana un izmantošana, tai skaitā kompleksajos šķīdinātājos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Dermatovenerologs

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

1.10.2.

Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts

Ražošana un izmantošana, tai skaitā kompleksajos šķīdinātājos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Dermatovenerologs

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

1.10.3.

Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar epoksīdsavienojumu izdalīšanos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Piramidona reakcija

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas augšējo elpceļu un plaušu slimības.

3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības.

1.11.

Aldehīdi un ketoni

1.11.1.

Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi

Izmantošana; procesi, kas saistīti ar formaldehīda un citu alifātisko aldehīdu izdalīšanos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas slimības ar biežiem paasinājumiem.

2. Alerģiskas slimības.

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

4. Hroniskas ādas slimības.

5. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

1.11.2.

Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni

Izmantošana rūpnieciskajos procesos un laboratorijās, kā arī procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Dermatovenerologs

Otorinolaringologs

Narkologs*

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu, bronhu un plaušu hroniskas slimības ar biežiem paasinājumiem.

2. Hroniskas ādas slimības.

3. Psihotropo, toksisko vai narkotisko vielu atkarība.

1.12.

Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)

1.12.1.

Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Hroniskas ādas slimības.

1.12.2.

Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

leikocitārā formula,

bilirubīns*

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas, hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Hroniskas ādas slimības.

1.12.3.

Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi

Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar skābju anhidrīdu izdalīšanos

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.

3. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

1.12.4.

Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi

Izmantošana un procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanos

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Alerģiskas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

1.12.5.

Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

leikocitārā formula,

bilirubīns*

ALAT*

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks rinīts, laringīts.

2. Aknu parenhīmas slimības.

1.13.

Dažādas ķīmiskās vielas

1.13.1.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Hlororganisko, fosfororganisko, karbamīnskābes atvasinājumu, metālorganisko pesticīdu, glifosfātu saturošu herbicīdu (glifosa, raundapa, taifūna, glifogana u.c.), fungicīdu, sintētisko piretroīdu (decis, fastaks) ražošana un izmantošana tautsaimniecībā, tai skaitā uzglabāšana noliktavā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

bilirubīns*

ALAT*

Urīna klīniskā analīze

Holīnesterāzes aktivitāte* (strādājošiem ar fosfororganiskiem un karbamīnskābes savienojumiem)

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Hroniskas aknu un žultsceļu slimības.

3. Alerģiskas slimības.

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

5. Dzirdes nerva neirīts.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

7. Tīklenes un redzes nerva slimības.

8. Hroniskas nieru slimības.

1.13.2.

Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)

Analgētisko preparātu, antikoagulantu (arī deratizācijas līdzekļos), morfija un tā atvasinājumu, neiroleptisko preparātu, pirazolona, pretvēža un hormonālo preparātu, sulfanilamīdu, vitamīnu rūpnieciskā ražošana un izmantošana zāļu izgatavošanai aptiekās, kā arī strādājošajiem ar tiem; neiroleptisko preparātu izmantošana psihiatrijā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Ginekologs

Urologs*

Dermatovenerologs

Oftalmologs

Narkologs*

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula,

eritrocīti,

bilirubīns asinīs*

ALAT*

Urīna klīniskā analīze*

Protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

Aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

1. Ožas analizatora funkcijas traucējumi.

2. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.

3. Alerģiskas slimības.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Dishormonāli traucējumi.

6. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

1.13.2.1.

Antibiotikas

Ražošana un izmantošana medicīnas praksē un aptiekās, ja lieto zāļu pagatavošanai

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Urīna klīniskā analīze

Bilirubīns asinīs

ALAT

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Hroniskas urīnceļu slimības.

4. Kandidoze, mikoze, disbakterioze.

5. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

1.13.2.2.

Fermentu preparāti un biostimulatori

Ražošana un izmantošana medicīnas praksē, aptiekās, lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

1. Alerģiskas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

1.13.3.

Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela,

ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas

Ražošana un izmantošana audumu, dziju, apģērbu, kažokādu krāsošanā, frizētavās

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Ginekologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

retikulocīti,

leikocitārā formula

ALAT

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas aknu slimības.

4. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.

Plastmasas, sintētiskie sveķi

1.13.4.1.

Akrila materiāli

Polimēru un kopolimēru ražošana un pārstrāde (metilmetaakrilāts - organiskais stikls); uz akrilsveķu bāzes izgatavotu emulsiju, krāsu, laku izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Alerģiskas slimības

1.13.4.2.

Epoksīdmateriāli

Epoksīdlaku, epoksīdsveķu, plastmasu un citu komponentu ražošana uz to bāzes un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Piramidona reakcija

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas ādas slimības.

3. Gremošanas orgānu pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji

1.13.4.3.

Formaldehīda sveķi, fenola - formaldehīda materiāli

Sveķu, laku, līmju ražošana, prespulveru un presmateriālu pārstrādāšana, līmju, laku un saistvielu lietošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Neirologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Alerģiskas slimības.

5. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

6. Perifēriskās nervu sistēmas slimības.

7. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.4.

Fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)

Fluoroplastu un kopolimēru ražošana, termiska un mehāniska pārstrāde

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

5. Hroniskas, recidivējošas ādas slimības.

6. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.13.4.5.

Poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)

Ražošana un izmantošana; līmju izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hronisks obstruktīvs bronhīts, bronhiālā astma un citas hroniskas plaušu slimības

1.13.4.6.

Poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēr-atvasinājumi)

Izstrādājumu, laku ražošana, pārstrāde, izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

trombocīti,

leikocitārā formula

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem

4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

2. Alerģiskas slimības, ja strādā karstā presēšanā

1.13.4.7.

Polietilēns, polipropilēns

Polimēru un kopolimēru ražošana un pārstrāde

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

1. Alerģiskas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts

1.13.4.8.

Polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)

1. Polimēru, kopolimēru, laku, līmju un stiklaplastu ražošana.

2. Sveķu un plastmasu pārstrāde, laku, līmju lietošana

Reizi
gadā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

leikocitārā formula,

trombocīti

ALAT

1. Hemoglobīna līmenis zem 130 g/l vīriešiem un zem 120 g/l sievietēm; leikocīti zem

4,5 tūkst./mkl, trombocīti zem 180 tūkst./mkl.

2. Alerģiskas slimības.

3. Hroniskas ādas slimības.

4. Aknu funkciju traucējumi.

5. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji.

6. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

7. Centrālās nervu sistēmas slimības

1.13.4.9.

Poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)

Poliuretāna plastmasu, putu, laku un emalju, poliurīnvielas ražošana, pārstrāde un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Alerģiskas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

3. Hronisks bronhīts, bronhiālā astma.

4. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.10.

Polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)

Polimēru un kopolimēru, laku, līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras ražošana, pārstrāde; līmju, laku izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

leikocitārā formula,

bilirubīns*

ALAT*

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Plaukstu rentgenogrāfija vienu reizi trijos gados

(ja stāžs lielāks par

10 gadiem)

1. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Hroniskas aknu un žults ceļu slimības.

5. Alerģiskas slimības.

6. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.11.

Sintētiskais kaučuks

Sintētiskā kaučuka ražošana un pārstrāde (gumijas maisījumu izgatavošana, gumijas vulkanizācija)

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

trombocīti,

leikocitārā formula,

bilirubīns asinīs*

ALAT*, ja ir kontakts ar hloroprēnu un stirolu

1. Alerģiskas slimības.

2. Izteikta veģetatīva disfunkcija.

3. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

1.13.4.12.

Silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes

Sveķu, laku, šķidro silikonu ražošana; polimēru, sveķu, laku, presmateriālu un smērvielu pārstrāde un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas. Hiperplastisks laringīts.

2. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

3. Alerģiskas slimības.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības

1.14.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi

Ražošana un rūpnieciskā izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Alerģiskas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem

2.

Rūpnieciskie aerosoli

2.1.

Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi

Abrazīvu ražošana,

apstrāde un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

2. Deguna starpsienas izliekums ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

3. Hroniskas bronhu un plaušu sistēmas slimības, plaušu tuberkuloze.

4. Acs ārējo daļu (plakstiņi, konjunktīva, radzene, asaru ceļi) hroniskas slimības.

5. Hroniskas, bieži recidivējošas ādas slimības.

6. Alerģiskas slimības, strādājot ar augu un dzīvnieku izcelsmes un metālu alergēnu putekļiem

2.2.

Augu, dzīvnieku, putnu, papīra u.c. organiskās izcelsmes putekļi

Kaņepju, kokvilnas, linu, vilnas, tabakas, koka, kūdras pārstrāde; papīra, dabiskā zīda ražošana;

graudu pārstrāde un to pārstrādes produktu izmantošana (piem., miltu); putnu audzēšana un pārstrāde

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

Leikocitārā formula

1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji, ja ir saskare ar koka un tabakas putekļiem

2.3.

Metālu un to sakausējumu putekļi

Metālu mehāniska apstrāde, darbs ar metāla pulveriem

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas

2.4.

Metināšanas aerosoli (skatīt arī 1.1.6., 1.1.9. un 1.1.13.apakš­punktu)

Metināšana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības

2.5.

Kaļķa un krīta putekļi

Ražošana un izmantošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas

2.6.

Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi

1. Ogļu izmantošana un transportēšana.

2. Melno sodrēju, grafīta, koksa ražošana un izmantošana.

3. Dimanta apstrāde

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji, ja ir saskare ar sodrējiem

2.7.

Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi

2.7.1.

Silīcija dioksīdu saturošie putekļi

1. Kvarca, granīta, stikla, vara-silīcija sakausējumu ražošana un pārstrāde.

2. Ēku fasāžu attīrīšana ar smilšu strūklu

Reizi
divos gados

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas

2.7.2.

Silikātus saturošie putekļi

1. Azbesta izmantošana.

2. Stikla un citu minerālšķiedru pārstrāde.

3. Cementa, māla, šamota ražošana, pārstrāde un izmantošana

Reizi
gadā

Reizi gadā

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

1. 2.1.apakšpunktā minētās kontrindikācijas.

2. Pirmsvēža slimības un ļaundabīgie audzēji pie saskares ar azbesta putekļiem

3.

Bioloģiskie faktori

3.1.

Alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie

preparāti

Ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

3.2.

2., 3. un 4.grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)***

Kontakts ar infekcijas slimniekiem, inficētu materiālu vai infekcijas slimību nēsātājiem, ar slimiem dzīvniekiem, dzīvnieku valsts produktiem.

Mikrobioloģiskās sintēzes produktu, antibiotiku, enzīmu, sēņu ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Infekcionists un citi speciālisti atbilstoši indikācijām

Laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

1. Alerģiskas slimības.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

3.3.

Sēnes - bioloģiski aktīvo produktu ražotājas, olbaltumu-vitamīnu koncentrāti (OVK), kombinētās lopbarības raugi

Mikrobioloģiskās sintēzes produktu ražošana un izmantošana

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

leikocitārā formula

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Alerģiskas slimības.

2. Augšējo elpceļu subatrofiskas izmaiņas.

3. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

4. Kandidoze un citas mikozes.

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības

4.

Fizikālie faktori

4.1.

Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums);

radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti

Darbs starojuma zonā, kur jonizējošā starojuma doza ir:

1) 6 un vairāk mSv gadā

2) 1-6 mSv gadā

Reizi gadā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

eritrocīti,

trombocīti,

leikocitārā formula

1. Slimības, kas izraisa pārmaiņas asinsrades orgānos un novirzes asins ainā un kuru dēļ var attīstīties hematoloģiskās slimības.

2. Anēmija, trombocitopēnija un leikopēnija.

3. Vēždraudes slimības ar tieksmi pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji.

4. Labdabīgie audzēji un citas slimības, kuru dēļ nevar valkāt speciālu aizsargtērpu, kas ir tiešā saskarē ar ādu.

5. Staru slimības II-IV stadija, ja ir pastāvīga jonizējošā starojuma iedarbība.

6. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas nav mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij, kā arī katarakta.

7. Psihiskas un neiroloģiskas slimības, kas ierobežo personas adekvātu rīcību

4.2.

Nejonizējošie starojumi

4.2.1.

Ultravioletais starojums (UV)

Darbs, kas saistīts ar UV starojuma iedarbību:

- metālu autogēnā griešana un elektrometināšana

- elektrotērauda kausēšana

- darbs ar dzīvsudraba/kvarca spuldzēm (darbs fizioterapijas kabinetos, solārijos)

- darbs stomatoloģijā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Oftalmololga apskate

1. Katarakta.

2. Pirmsvēža slimības, ļaundabīgie audzēji

4.2.2.

Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki

1. Darbs ar elektromagnētisko lauku enerģijas avotiem.

2. Darbs pastāvīgu elektromagnētisko lauku ietekmē.

3. Darbs ar lāzeriem (ražošanā, medicīnā u.c.)

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs Oftalmologs Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze,

eritrocīti,

trombocīti,

leikocitārā formula

Oftalmologa apskate

1. Katarakta.

2. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

3. Izteikta veģetatīva disfunkcija

4.3.

Paaugstināts atmosfēras spiediens

Darbs kesonos, barokamerās, ūdenslīdēja darbs

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Ķirurgs*

Narkologs

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

EKG

vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Izteikti balsta-kustību aparāta attīstības traucējumi un traumu sekas.

2. Hronisks otīts, bungu plēvītes atrofiskas rētas. Hronisks salpingootīts.

3. Elpošanas sistēmas hroniskas slimības.

4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.

5. Visas acu slimības, kuru rezultātā ir izteikti redzes funkcijas traucējumi.

6. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

7. Sirds slimības neatkarīgi no to kompensācijas pakāpes.

8. Trūces ar tieksmi iesprūst.

9. Varikozas vēnas, hemoroidālo vēnu iekaisums, perifērisko artēriju slimības.

10. Hipertoniskā slimība.

11. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

4.4.

Pazemināta temperatūra

Darbs pastāvīgi pazeminātā temperatūrā (zemākā nekā ieteicamā temperatūra darba vides gaisam) darba telpās un ārpus darba telpām - aukstajā gadalaikā

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Ginekologs

Asins klīniskā analīze

Aukstuma prove

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.

3. Izteikti kāju vēnu varikozi paplašinājumi, tromboflebīts.

4. Dzemdes vai tās piedēkļu iekaisuma slimības ar biežiem atkārtojumiem.

5. Izteiktas balsta-kustību aparāta slimības

4.5.

Paaugstināta temperatūra un intensīvs siltuma izstarojums (infrasarkanais starojums)

Darbs pastāvīgi paaugstinātā temperatūrā (augstākā nekā rekomendētā temperatūra darba vides gaisam) un intensīvā siltuma izstarojumā
(virs 140 W/m²)

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Dermatovenerologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij.

2. Katarakta.

3. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

4. Hroniskas centrālās un perifēriskās nervu sistēmas slimības

4.6.

Troksnis

Darbs, kas saistīts
ar nozīmīgu dzirdes
analizatora piepūli
un intensīvu
ražošanas trokšņa
iedarbību:

1) no 80 līdz 85 decibeliem

2) no 85 līdz 87 decibeliem

Reizi trijos gados

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Neirologs

Asins klīniskā analīze

audiometrija:

- ja trokšņa līmenis ir 80-85 dBA, tiek veikta pēc indikācijām,

- ja trokšņa līmenis ir virs 85 dBA, tiek veikta obligāti

1. Jebkuras etioloģijas izteikta dzirdes pazemināšanās, arī vienā ausī.

2. Otoskleroze un citas hroniskas auss slimības ar nelabvēlīgu prognozi.

3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība

3) virs 87 decibeliem

Reizi gadā

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

4.7.

Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām

Darbs ar ultraskaņas defektoskopiem un medicīnisko aparatūru

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Asins klīniskā analīze

Aukstuma prove

Vibrācijas jušana

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas

4.8.

Vibrācija

Darbs, kas saistīts
ar vibrācijas
iedarbību:

1) plaukstas un rokas vibrācija

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ginekologs

Asins klīniskā analīze

Aukstuma prove

Vibrācijas jušana

1. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Jebkuras etioloģijas vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, tai skaitā Menjera slimība.

4. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa anomālijas. Hroniski dzemdes un olnīcu iekaisumi ar biežiem paasinājumiem.

Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai izkrišana.

5. Tuvredzība ar izmaiņām tīklenē

2) visa ķermeņa vibrācija

Reizi divos gados

4.9.

Balss saišu aparāta fiziska pārslodze

Darbs, kas saistīts ar balss saišu aparāta pārslodzi

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

Ar balss saišu aparāta funkcijas traucējumiem saistītas slimības (hroniski laringīti, faringīti u.c.)

4.10.

Fiziskas pārslodzes

1. Darbs, kas saistīts ar smaguma pārvietošanu bez mehāniskām ierīcēm

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Ginekologs*

Asins klīniskā analīze

mugurkaula rentgenogramma*

EKG

1. Balsta un kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Perifērisko artēriju slimības, Reino slimība, perifērās angiospazmas.

4. Izteikti kāju vēnu varikozi paplašinājumi, tromboflebīts.

5. Izteikts vēdera preses vājums ar zarnu noslīdējumu, taisnās zarnas izkrišanu.

6. Koronārā slimība (jebkuras formas).

7. Sieviešu dzimumorgānu stāvokļa anomālijas. Sieviešu dzimumorgānu noslīdējums vai izkrišana.

8. Dzemdes un tās piedēkļu iekaisuma slimības ar biežiem atkārtojumiem

2. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu atrašanos piespiedu stāvoklī, tai skaitā darbs ar datoru**, darbs stāvus (stomatologa, ķirurga u.c. darbs)

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Ginekologs*

Kakla asinsvadu doplerogrāfija*

3. Darbs, kas saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar datoru**

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Ginekologs*

4. Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):

1) vīriešiem - vairāk par 10 kg (5 kg);

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Ķirurgs

Ginekologs*

2) sievietēm - vairāk par 7 kg (3 kg).

Reizi trijos gados

5. Darbs, kas saistīts ar periodisku noliekšanos; atrašanās piespiedu pozā ilgāk par 50 % no darba laika

Reizi trijos gados

4.11.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums

4.11.1.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums

Darbs, kas saistīts ar paaugstinātu redzes sasprindzinājumu (darbs ar mikroskopu, citām optiskām ierīcēm, juveliera darbs)

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Neirologs*

Redzes asuma noteikšana

Acs dibena izmeklēšana

Acs spiediena kontrole

Datorizēta redzes lauka noteikšana*

1. Redzes asums ar korekciju - zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij.

2. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).

3. Nekompensēta glaukoma.

4. Sausās acs sindroms (sistēmslimību etioloģijas).

5. Recidivējošas radzenes čūlas, distrofijas, iekaisumi.

4.11.2.

Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)

Darbs ar datoru**

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Optometrists*

Neirologs*

Redzes asuma noteikšana.

Acs dibena izmeklēšana

Redzes funkciju novērtējums darbam attālumā

Acs spiediena kontrole*

Datorizēta redzes lauka noteikšana*

1. Nespēja aizvērt acs spraugu (lagoftalms).

2. Nekompensēta glaukoma.

3. Sausās acs sindroms (sistēmslimību etioloģijas).

4. Recidivējošas radzenes čūlas, distrofijas, iekaisumi.

5.

Psihoemocionālie faktori

Darbs ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, darbs ar paaugstinātu atbildību, ātru, svarīgu lēmumu pieņemšanu u.c., kas rada regulāru psihoemocionālu slodzi pilnu darba dienu (piem., ārsti, satiksmes dispečeri, juristi (izmeklētāji), tiesu izpildītāji, pedagogi)

Reizi gadā

Arodslimību ārsts Neirologs

Psihologs*

Psihiatrs*

Narkologs*

Psiholoģiskie testi*. Bioķīmiskie testi (kortizols siekalās u.c.)*

Elektroencefalogrāfija (EEG)*

1. Psihiskās slimības.

2. Alkohola, narkotisko vielu atkarība.

3. Hroniskas funkcionālas centrālās nervu sistēmas saslimšanas.

Nr.p.k.

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

Veselības pārbaužu biežums

Nepieciešamās ārstu speciālistu apskates

Nepieciešamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Medicīniskās kontrindikācijas darba veikšanai

1

2

3

4

5

6

1.

Darbs augstumā¹ vai darbs, kas saistīts ar pacelšanos augstumā, kā arī pacelšanas
ierīču apkalpošana un ekspluatācija:

a) dažādu kravas celtņu vadītāji

b) autoceltņa un kāpurķēžu celtņa vadītāji (ja vienlaikus vada arī transportlīdzekli, jāskata arī uz tiem attiecinātais)

c) augstkāpēji³

Reizi divos gados

Reizi divos gados

Reizi divos gados

Reizi gadā

Arodslimību ārsts Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Ķirurgs²

Psihiatrs²

Narkologs²

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

Redzes asuma izmeklējumi

Elektrokardiogramma (turpmāk - EKG)*

1. Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

2. Labdabīgi audzēji, ja tie traucē vidēji smaga darba veikšanā.

3. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

4. Perifērisko artēriju slimības.

5. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā) — attiecas tikai uz otrās ailes "a" apakšpunktā minētajiem dažādu kravas celtņu vadītājiem un otrās ailes "b" apakšpunktā minētajiem autoceltņu un kāpurķēžu celtņu vadītājiem.

6. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

7. Redzes orgānu slimības:

7.1. redzes asums ar korekciju, zemāks par

0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij;

7.2. neizārstējama acu asarošana un dakriocistīti, kas nepadodas ārstēšanai;

7.3. nekomplicēta glaukoma;

7.4. binokulārās redzes trūkums.

8. Koronārā sirds slimība.

9. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

10. Epilepsija

d) ātrgaitas liftu vadītāji

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Ķirurgs¹

Psihiatrs¹

Narkologs¹

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

2. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balss mazāk nekā 3 m attālumā).

3. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība

Tādu darbojošos elektroietaišu tehniskā apkalpošana un ekspluatācija, kuru spriegums ir 50 V un lielāks

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Psihiatrs²

Narkologs²

Redzes asuma izmeklējumi

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), izņemot ESM ekspluatāciju un remonta darbus.

2. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 otrai acij.

3. Noturīga acu asarošana, kura nepakļaujas ārstēšanai.

4. Ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

5. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

6. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

7. Psihiskās slimības

3.

Darbs mežsaimniecībā un mežizstrādē; kokmateriālu transportēšana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Ķirurgs

Aukstuma prove

Vibrācijas jušana

Rentgenogrāfija*

1. Perifērisko artēriju slimības.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balss mazāk nekā 3 m attālumā).

4. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi

4.

Naftas, naftas produktu un gāzes uzglabāšana, transportēšana un ekspluatācija

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Asins klīniskā analīze

Ārējā elpošanas funkcija (turpmāk - ĀEF)

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

EKG

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

3. Koronārā sirds slimība.

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.

6. Hroniskas aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera slimības ar biežiem paasinājumiem.

7. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem

5.

Visu veidu pazemes darbi, ģeoloģiskā izlūkošana, topogrāfiskie darbi

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Oftalmologs

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Redzes asuma noteikšana

EKG*

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

3. Koronārā sirds slimība.

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai (pazemes darbos - bez korekcijas).

5. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem

6.

Celtniecība

(Skatīt "Veselībai kaitīgie darba vides faktori", 1.pielikums)

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Oftalmologs

Ķirurgs²

Ginekologs²

Asins klīniskā analīze

ĀEF

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Jostas skriemeļu rentgenogramma*

EKG*

1. Hroniskas perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības.

2. Augšējo elpceļu plašas subatrofiskas izmaiņas.

3. Koronārā sirds slimība.

4. Hroniskas bronhu un plaušu slimības ar biežiem paasinājumiem.

5. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība.

6. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.

7. Balsta-kustību aparāta slimības ar tā funkciju traucējumiem.

8. Perifērisko artēriju slimības

7.

Zem spiediena esošu bīstamo iekārtu apkalpošana

Reizi divos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs,

Otorinolaringologs

Neirologs

Redzes asuma izmeklējumi

EKG*

1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.

2. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

3. Koronārā sirds slimība

8.

Katlumāju iekārtu apkalpošana un gāzes saimniecības uzraudzība un apkalpošana

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Dermatovenerologs

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Vestibulārā aparāta izmeklējumi

1. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.

2. Skatīt 5.punktā minētās kontrindikācijas.

3. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

4. Augšējo elpceļu un elpošanas orgānu izteiktas slimību formas ar to funkciju traucējumiem.

5. Hroniskas recidivējošas ādas slimības.

6. Slimības, kas traucē darbam gāzmaskā (gāzes uzraudzības dienesta darbiniekiem)

9.

Darbs ar sprāgstvielām, ugunsnedrošām vielām un krāsvielām dažādās saimnieciskajās ražotnēs

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Psihiatrs²

Narkologs²

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Asins klīniskā analīze

Eritrocīti

Leikocitārā formula

Trombocīti

1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā) — attiecas tikai uz darbu ar sprāgstvielām un ugunsnedrošām vielām.

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.

5. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

10.

Darbs gāzes avārijas dienestos, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestos, glābšanas un ugunsdzēsības dienestos, lietojot gāzmaskas

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Otorinolaringologs

Neirologs

Oftalmologs

Ķirurgs²

Psihiatrs²

Narkologs²

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

ĀEF

EKG

Urīna klīniskā analīze

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

1. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

2. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

3. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā).

4. Asinsrites sistēmas slimības, arī kompensācijas stadijā.

5. Hroniskas elpošanas orgānu slimības.

6. Vispārējās fiziskās un balsta-kustību aparāta attīstības traucējumi.

7. Elpošanas traucējumi un krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

8. Vēdera dobuma orgānu slimības, kas izraisa šo orgānu funkciju traucējumus vai apgrūtina fiziska darba izpildi.

9. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju traucējumi.

10. Labdabīgie audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

11. Trūces (pēc sekmīgas operācijas ierobežojumu nav).

12. Perifērisko artēriju slimības.

13. Kāju vēnu varikozi paplašinājumi, trofiskas čūlas. Tromboflebīts.

14. Deguna starpsienas izliekums ar traucētu elpošanas funkciju.

15. Augšējo elpceļu gļotādas plašas subatrofiskas izmaiņas.

16. Hroniskas vidusauss slimības.

17. Jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (pat ar vienu ausi), dzirdot čukstus balsi ne mazāk kā 3 m attālumā.

18. Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi.

19. Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 - otrai, korekcija netiek pieļauta.

20. Hroniskas asaru ceļu un plakstiņu slimības, organisks plakstiņu trūkums, kas traucē to pilnīgu aizvēršanos un brīvas acs ābola kustības.

21. Cukura diabēts ar insulīna terapiju

11.

Darbs ar bīstamajām iekārtām, kuras iekļautas Ministru kabineta apstiprinātajā bīstamo iekārtu sarakstā (izņemot šī pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētos darbus)

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts,

Otorinolaringologs

Ķirurgs²

Psihiatrs²

Narkologs²

Neirologs²

Okulists²

Asins klīniskā analīze

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

1. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības ar nelabvēlīgu gaitu.

2. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

3. Noturīga vienpusēja un abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

4. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij un zem 0,2 - otrai.

5. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

6. Jebkuras mugurkaula, roku un kāju slimības, ja ir to funkciju traucējumi.

7. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)

12.

Darbs struktūrā, kurā darbiniekam ir atļauta šaujamieroču nēsāšana un lietošana darba pienākumu veikšanai (t.sk. apsardzē)

Reizi gadā

Arodslimību ārsts

Neirologs

Otorinolaringologs

Oftalmologs

Ķirurgs

Dermatovenerologs

Psihiatrs²

Narkologs²

Redzes asuma

noteikšana

Dzirdes pārbaude

EKG

1. Redzes asums ar korekciju zem 0,5 vienai acij, zem 0,2 otrai acij vai - 0,7 vienā acī, trūkstot redzei otrā.

2. Rokas, kājas, plaukstas, pēdas trūkums.

3. Perifērisko asinsvadu slimības.

4. Hroniskas perifēriskās nervu sistēmas slimības.

5. Hroniskas ādas slimības ar biežiem paasinājumiem.

6. Noturīga jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

7. Organiskas centrālās nervu sistēmas slimības.

8. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

9. Psihiskās slimības (arī remisijas stadijā)

13.

Vilcienu vadīšana

13.1.

13.1.1.

13.1.2.

13.1.3.

13.2.

13.2.1.

13.2.2.

13.2.3.

13.3.

13.3.1.

13.3.2.

13.3.3.

13.3.4.

13.4.

13.5.

13.5.1.

13.5.2.

Vilces līdzekļa vadītāji instruktori, vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un vilces līdzekļa vadītāji palīgi:

pasažieru vilcienu vadīšana ar ātrumu lielāku par 140 km/h

vilcienu (vilces līdzekļu) vadīšana bez palīga

vilcienu (vilces līdzekļu) vadīšana pēc 55 gadu vecuma

Vilcienu kustības vadība:

vilcienu kustības, lokomotīvju darba organizācijas vecākie dispečeri, dispečeri, energodispečeri, dežuranti, operatori

dzelzceļa staciju, šķirošanas uzkalnu, parku dežuranti un operatori, manevru dispečeri, centralizācijas un pārmiju posteņu operatori

kravas vilcienu galvenie konduktori, konduktori, vilcienu sastādītāji un viņu palīgi, vagonu kustības ātruma regulētāji, signalizētāji, vilcienu un kravu pieņēmēji

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana:

sliežu ceļu vecākie meistari, ceļu meistari, brigadieri, montētāji un apgaitnieki

pārbrauktuvju dežuranti

signalizācijas, centralizācijas un "bloķēšanas lauku" ierīču vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri

kontakttīkla un elektroapgādes rajonu vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri

Ritošā sastāva apkope: (vagonu tehniskās apkopes punktu vecākie vagonu apskatītāji (remontētāji), vagonu apskatītāji (remontētāji), operatori)

Pasažieru pārvadājumu nodrošināšana:

pasažieru vilcienu priekšnieki,

revidenti-kontrolieri, konduktori-kontrolieri

pasažieru vagonu pavadoņi

Reizi trijos gados

Reizi gadā

Reizi gadā

Reizi gadā

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Reizi divos gados

Reizi divos gados

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Reizi trijos gados

Arodslimību ārsts

Neirologs

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Ginekologs

Ķirurgs

Psihiatrs

Narkologs

Psihologs

Asins klīniskā analīze

Urīna klīniskā analīze

EKG

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija,

audiogramma

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

Dzirdes pārbaude

Redzes asuma pārbaude

Krāsu sajūtas noteikšana

Acs iekšējā spiediena mērījumi

Redzes lauka noteikšana

Acs dibena izmeklēšana

Asins grupas un Rh-faktora noteikšana (pirmo reizi veicot pārbaudi)

Taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 30 gadu vecuma)

Ginekoloģiskās apskates, bakterioloģiskā, citoloģiskā un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 30 gadu vecuma)

1. Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.

2. Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.

3. Vājredzība.

4. Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.

5. Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.

6. Plakstiņu parēze vai paralīze.

7. A vai B veida krāsu redzes anomālija.

8. Vienas vai abu ausu kurlums.

9. Personām, kuras pieņem darbā - ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem - ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).

10. Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes izziņa.

11. Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

12. Iekšķīgās slimības:

12.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā - individuāla pieeja);

12.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II-III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

12.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

12.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II-III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

12.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

12.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu-sirds nepietiekamības simptomiem;

12.7. persistējoša bronhiālā astma;

12.8. kuņģa-zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

12.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

12.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

12.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

12.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

13. Ginekoloģiskās slimības:

13.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

13.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

13.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

13.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

13.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem

14. Ķirurģiskās slimības:

14.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

14.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

14.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

14.4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

14.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

14.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla

14.

Lidmašīnu, helikopteru vadīšana

14.1.

14.1.1.

14.1.2.

14.1.3.

14.1.4.

14.1.5.

Civilās aviācijas personāls - I klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendenti:

aviolīniju transporta pilots (lidmašīna, helikopters)

komercpilots (lidmašīna, helikopters)

ar kvalifikācijas atzīmi "Instrumentālie lidojumi"

lidotājs-inženieris

stūrmanis

Līdz 40 gadiem - reizi gadā

Pēc 40 gadiem - reizi sešos mēnešos

Internists ª

Ķirurgsª

Neirologs ª

Oftalmologs ª

Otorinolaringologsª

Psihiatrsª

(psihologs)ª

Ginekologsª

Ja nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārsti

Asins klīniskā analīze

Asins izmeklēšana uz sifilisu

Urīna klīniskā analīze

Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe)

Bilirubīns un tā frakcijas

Alaneīnamenotrans­ferāzes (turpmāk - ASAT) Aspartātamenotrans­ferāzes (turpmāk - ALAT) fermenti - I klases veselības apliecības īpašniekiem vai pretendentam, kurš veic aviācijas ķīmiskos darbus

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī (12 novadījumos pēc Vilsona)

Velo EKG (ja ir koronārā sirds slimības (turpmāk - KSS) riska faktori,

EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā analīze - novirzes no normas)

Pilotiem izmēģinātājiem. Personām, kuras nosūta darbam polārajā ekspedīcijā vai uz valstīm ar karstu klimatu.

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija - 50 gadu un vairāk -katrā pārbaudē

Elektroencefalo­grāfija (turpmāk - EEG) - pirmreizējā un pēc medicīniskajām indikācijām

Rentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija) krūšu kurvja orgāniem

Plaušu funkcija pēc medicīniskajām indikācijām

Audiogramma:

līdz 40 gadiem - reizi piecos gados;

no 40 gadiem - reizi divos gados

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana.

Paplašināta izmeklēšana: fibrogastroduo­denoskopija

vai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnai

Iekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņu

Pārējos izmeklējumus veic, ņemot vērā medicīniskās indikācijas

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

2. Epilepsija.

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

4. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.

6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar paroksizmālu vai viļņveidu gaitu.

9. Perifēriskās nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.

10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.

11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

13. Aptaukošanās II pakāpe un augstāka.

14. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

15. Krūškurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.

16. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

17. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

18. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.

19. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).

20. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

21. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.

22. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras rada kustību traucējumu.

23. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

24. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas

traucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.

25. Ļaundabīgie audzēji.

26. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

27. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.

28. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

29. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.

30. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).

31. AIDS.

32. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).

33. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

34. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.

35. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

36. Slēgti eistahija kanāli.

37. Vestibulārā aparāta traucējumi.

38. Runas defekti, stostīšanās.

39. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

40. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.

41. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

42. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma),

LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.

43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtē individuāli).

44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem lidojumu laikā).

46. Dzirdes pasliktināšanās:

46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no
20-30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā;

46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju;

46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā.

47. Otoskleroze.

48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).

49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).

53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.

54. Binokulārās redzes traucējumi.

55. Glaukoma (novērtēt individuāli).

56. Krāsu redzes traucējumi (A, B).

57. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi:

a) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;

b) refrakcija nedrīkst pārsniegt ± 3,0 dioptrijas, sfēra, ieskaitot astigmātismu, ± 1,0 dioptriju lielākajā asī.

58. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.

59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.2.

14.2.1.

14.2.2.

14.2.3.

14.2.4.

14.2.5.

14.2.6.

14.2.7.

14.2.8.

14.2.9.

14.2.10.

Civilās aviācijas personāls - II klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendenti

studentpilots

privātpilots

(lidmašīna, helikopters)

planiera pilots

gaisa balona pilots

mikrolidmašīnas (motodeltaplāna) pilots

deltaplāna pilots

lidotājs radiooperators

lidotājs kravas operators

lidotājs novērotājs

stjuarts

izpletņlēcējs

Līdz 40 gadiem - reizi divos gados

Pēc 40 gadiem - reizi gadā

Internists^a

Ķirurgs^a

Neirologs^a

Oftalmologs^a

Otorinolaringologs^a

Psihiatrs^a

(Psihologs)^a

Ginekologs^a

Dermatovenerologs^a

Ja nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārsti

Asins klīniskā analīze

Asins izmeklēšana uz sifilisu

Urīna klīniskā analīze

Stjuartu fēču izmeklēšana uz cērmju oliņām un dizentērijas grupu

Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe)

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī (12 novadījumos pēc Vilsona)

Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskā analīze - novirzes no normas)

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*

EEG - pēc medicīniskajām indikācijām

Rentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija) krūšu kurvja orgāniem

Plaušu funkcija pēc medicīniskajām indikācijām

Audiogramma:

līdz 40 gadiem - reizi piecos gados,

no 40 gadiem - reizi divos gados

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana

Paplašināta izmeklēšana: fibrogastroduodeno­skopija

vai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnai,

iekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņu

Pārējos izmeklējumus veic, ņemot vērā medicīniskās indikācijas

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

2. Epilepsija.

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

4. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

5. Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.

6. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

7. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

8. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu gaitu.

9. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.

10. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.

11. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

12. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

13. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

14. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.

15. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

16. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

17. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts.

18. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).

19. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

20. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām izvērtē individuāli.

21. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību traucējumu.

22. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

23. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.

24. Ļaundabīgie audzēji.

25. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

26. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.

27. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

28. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma.

29. Ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).

30. AIDS.

31. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).

32. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

33. Grūtniecība un pēcdzemdību periods.

34. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

35. Slēgti eistahija kanāli.

36. Vestibulārā aparāta traucējumi.

37. Runas defekti, stostīšanās.

38. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

39. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.

40. Stomatoloģiskā pataloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

41. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).

42. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.

43. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).

44. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

45. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (izteiktiem lidojumu laikā).

46. Dzirdes pasliktināšanās:

46.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes paslikti­nāšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no

20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, stjuartes neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);

46.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums);

46.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB, uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējām profesijām individuāls vērtējums.)

47. Otoskleroze.

48. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).

49. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

50. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

51. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

52. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).

53. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.

54. Glaukoma (novērtēt individuāli).

55. Binokulārās redzes traucējumi (novērtēt individuāli).

56. Krāsu redzes traucējumi (A).

57. Redze katrai acij 0,5 ar vai bez korekcijas. Ja redzes asums bez korekcijas mazāks par 0,1, pieļaujamā refrakcija sfērai ± 4,0 dioptrijas, ieskaitot astigmātismu. Lielākajā asī individuālais vērtējums. Maksimālā anizometrija 2,0 D.

58. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs
+ 3,5 D (izvērtēt individuāli).

59. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.3.

14.3.1.

Civilās aviācijas personāls - III klases veselības apliecības īpašnieki vai pretendenti

aviodispečeri

Līdz 40 gadiem - reizi divos gados

Pēc 40 gadiem - reizi gadā

Internists^a

Ķirurgs^a

Neirologs^a

Oftalmologs^a

Otorinolaringologs^a

Psihiatrs^a

(psihologs)^a

Ginekologs^a

Ja nepieciešams, galvenajam aviācijas ārstam ekspertam ir tiesības pieprasīt, lai pretendentu veselības pārbaudes gaitā papildus apsekotu arī citu specialitāšu ārsti

Asins klīniskā analīze

Asins izmeklēšana uz sifilisu

Urīna klīniskā analīze

Bioķīmiskās analīzes (holesterīns, lipīdi, cukurs, urīnskābe) - no 40 gadiem katrā pārbaudē

Elektrokardiogrāfija miera stāvoklī

(12 novadījumos pēc Vilsona)

Velo EKG (ja ir KSS riska faktori, EKG izmaiņas dinamikā vai bioķīmiskajās analīzēs. Analīze - novirzes no normas)

Smadzeņu asinsvadu doplerogrāfija*

EEG*

Rentgenoskopija (lielkadru fluorogrāfija) krūškurvja orgāniem

Plaušu funkcija atbilstoši medicīniskajām indikācijām

Audiogramma:

līdz 40 gadiem - reizi piecos gados,

no 40 gadiem - reizi divos gados

Uztriepju citoloģiskā izmeklēšana

Paplašināta izmeklēšana: fibrogastroduo­denoskopija vai rentgenoskopija kuņģim un divpadsmitpirkstu zarnai

Iekšējo orgānu izmeklēšana ar ultraskaņu

Pārējos izmeklējumus veic atbilstoši medicīniskajām indikācijām

1. Šizofrēnija, psihozes, paranoja, neirozes.

2. Epilepsija.

3. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

4. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu atkarība.

Visu veidu psihopātijas un citi psihiskie nepsihotiska rakstura traucējumi.

5. Galvas un muguras smadzeņu traumas un sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

6. Galvas un muguras smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

7. Veģetatīvās nervu sistēmas slimības ar proksimālu vai viļņveidu gaitu.

8. Perifērijas nervu sistēmas saslimšanas un bojājumi ar biežiem paasinājumiem, ar kustību un jušanas traucējumiem, trofikas izmaiņām un sāpju sindromu.

9. Hroniskas infekciju un parazitārās slimības ar orgānu funkciju traucējumiem.

10. Asinsrades sistēmas slimības (progresējošas).

11. Dažādas etioloģijas alerģiskie stāvokļi (bieži recidivējoši).

12. Elpošanas orgānu slimības ar biežiem paasinājumiem vai ar izteiktiem elpošanas funkcijas traucējumiem.

13. Krūšu kurvja sienas deformācijas vai operācijas sekas, kas izsauc elpošanas traucējumus.

14. Elpošanas orgānu tuberkuloze (aktīva vai ar izteiktām izmaiņām).

15. Primāra arteriālā hipertensija (novērtēt individuāli).

16. Koronārā sirds slimība, miokarda infarkts (novērtēt individuāli).

17. Neaterosklerotiskas dabas sirds slimības ar ritma un vadīšanas traucējumiem (novērtēt individuāli).

18. Kuņģa-zarnu trakta slimības vai operācijas, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

19. Nieru, urīnceļu un dzimumorgānu slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas. Pretendentes pēc ginekoloģiskām operācijām novērtē individuāli.

20. Kaulu, locītavu, muskuļu, saišu slimības, kuras izsauc kustību traucējumu.

21. Endokrinoloģiskās slimības, kas var izraisīt pretendenta spēju zudumu pildīt savas funkcijas.

22. Attīstības anomālijas ar izteiktiem funkcijas traucējumiem, sāpju sindromu, redzamu kosmētisko defektu, kas traucē apģērba un apavu nēsāšanai.

23. Ļaundabīgie audzēji.

24. Labdabīgie audzēji (neoperējami, kuru dēļ tiek traucētas orgānu funkcijas, ierobežotas kustības drēbju un apavu nēsāšanai).

25. Asinsvadu attīstības anomālijas, slimības un sekas pēc bojājumiem un operācijām ar sāpju sindromu, limfas, asinsrites un trofikas traucējumiem.

26. Nierakmeņi (novērtēt individuāli).

27. Lepra, bullozas dermatozes, ādas limfoma,

ādas slimības (klīniski izteiktas, ģeneralizētas formas).

28. AIDS.

29. Sifiliss, hroniska gonoreja u.c. veneriskās slimības (novērtēt individuāli).

30. Attīstības anomālija, sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības, endometrioze, dzemdību un operāciju sekas ar izteiktu anatomisku defektu, biežiem paasinājumiem un funkciju traucējumiem.

31. Grūtniecība un pēcdzemdību periods (novērtēt individuāli).

32. Neizārstēts (nenoslēdzies) bungādiņas plīsums.

33. Slēgti eistahija kanāli.

34. Vestibulārā aparāta traucējumi.

35. Runas defekti, stostīšanās.

36. Strutaini sinusīti ar polipozi un gļotādu distrofiju.

37. Stabilas deguna dobuma, blakusdobumu, mutes dobuma, rīkles, balsenes, trahejas un auss izmaiņas pēc traumām, slimībām un operācijām ar funkciju traucējumiem.

38. Stomatoloģiskā patoloģija (paradontoze, leikoplakija, sakodiena anomālija utt. ar funkciju traucējumiem).

39. Hronisks tonsilīts (dekompensēta forma).

40. LOR orgānu vilkēde, tuberkuloze, skleroma, ļaundabīgie audzēji jebkurā attīstības stadijā.

41. Vidusauss hroniskas slimības (novērtēt individuāli).

42. Barofunkcijas traucējumi (stabili un izteikti).

43. Paaugstināta jutība uz statokinētiskiem kairinājumiem (novērtēt individuāli).

44. Dzirdes pasliktināšanās:

44.1. vienas auss pilnīgs kurlums, dzirdes pasliktināšanās, abās ausīs paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no

20-30 dB, 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB un uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - 2 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);

44.2. stabila dzirdes pazemināšanās abās ausīs, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 10-20 dB 4000 Hz frekvencē un uztverot čukstus balsi 4 ± 1 m attālumā, sarunu valodu - stāvoklī ar muguru pret pārbaudītāju. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums);

44.3. stabila dzirdes pazemināšanās vienā ausī, paaugstinoties dzirdes uztveres slieksnim runas diapazonā no 20-30 dB 4000 Hz frekvencē līdz 65 dB uztverot čukstus balsi 2 ± 1 m attālumā, un otrai ausij pie paaugstinātās dzirdes uztveres sliekšņa runas diapazonā 10 dB 4000 Hz frekvencē līdz 50 dB, uztverot čukstus balsi 5 ± 1 m attālumā. (Pirmapmācības pretendenti neder, pārējiem individuāls vērtējums.)

45. Otoskleroze.

46. Plakstu un gļotādas slimības (izteiktas ar biežiem paasinājumiem un traucētām redzes funkcijām).

47. Asaru dziedzera un ceļu saslimšanas ar asaru novadtraucējumiem.

48. Sklēras, radzenes, lēcas, stikla ķermeņa un dzīslenes iekaisums un deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

49. Tīklenes, redzes nerva iekaisums vai deģeneratīvas izmaiņas ar redzes funkciju traucējumiem.

50. Orbītas, plakstu un acs ābola ļaundabīgie veidojumi (labdabīgos veidojumus novērtēt individuāli).

51. Traumas un apdegumi ar intraokulāro svešķermeni un traucētām redzes funkcijām.

52. Glaukoma (individuāls novērtējums).

Binokulārās redzes traucējumi (individuālais vērtējums).

53. Krāsu redzes traucējumi (A).

54. Redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi:

c) ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katras acs redzes asumam jābūt ne mazākam par 0,1;

d) refrakcija nedrīkst pārsniegt ± 3,0 dioptrijas sfērā, ieskaitot astigmātismu, ± 1,0 dioptrija lielākajā asī.

55. Akomodācijas traucējumi - presbiopija virs + 3,5 dioptrijām.

56. Tumsas adaptācijas traucējumi, vistas aklums

14.4.

Gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecības īpašnieki un apliecības saņemšanas pretendenti

Līdz 40 gadiem reizi divos gados

Pēc 40 gadiem reizi gadā

Internists

Oftalmologs

Otorinolaringologs

Neirologs

Ķirurgs

Psihiatrs (veicot pirmreizējo pārbaudi)

Narkologs (veicot pirmreizējo pārbaudi)

Asins klīniskā analīze

Urīna klīniskā analīze

EKG

Fluorogrāfija

1. Psihoze, neiroze.

2. Alkohola, narkotisko vielu atkarība.

3. Epilepsija.

4. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

5. Galvas traumas sekas, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

6. Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

7. Sistoliskam un diastoliskam asinsspiedienam jābūt normas robežās bez medikamentu lietošanas.

8. Akūta plaušu tuberkuloze.

9. Hroniskas plaušu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

10. Kuņģa-zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

11. Endokrinoloģiskās slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

12. Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

13. Sifiliss (jāpierāda, ka ir saņemts pietiekams terapijas kurss).

14. Grūtniecība (regulāri jāpārbaudās pie akušiera ginekologa).

15. Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

16. Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

17. Vestibulārā aparāta traucējumi, kuri negatīvi ietekmē lidojumu drošību.

18. Pretendentam nedrīkst būt runas defekti un stostīšanās.

19. Prasības redzei:

a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām saslimšanām, kuras negatīvi ietekmē lidojumu drošību;

b) normāls redzeslauks;

c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,1. Refrakcija nedrīkst pārsniegt + 3,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī.

20. Prasības dzirdei:

a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem;

b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem;

c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz

4000-8000 Hz, pretendents atbilst veselības prasībām

15.

Elektrokāru un motobloku vadīšana

Līdz 60 gadu vecumam - reizi piecos gados;

no 60 gadu vecuma - reizi trijos gados

Sertificēts ģimenes ārsts, pie kura attiecīgā persona ir reģistrēta vismaz sešus mēnešus, vai ārstniecības iestādē speciāli izveidota ārstu komisija (vismaz divi ārsti un kuru vada sertificēts ģimenes ārsts vai internists)

Sertificēta psihiatra atzinums (izziņa no psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādes)

Sertificēta narkologa atzinums

Redzes asuma noteikšana

Dzirdes pārbaude Vestibulārā aparāta izmeklēšana

EKG

Elpošanas orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana - lielkadru fluorogrāfija vai digitāla rentgenogrāfija

Asins analīze

Urīna analīze

Asinsspiediena noteikšana