Darbības ar dokumentu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumos Nr.129 “Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 51.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI. Radioaktīvo atkritumu pārvadājumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un radioaktīvo atkritumu ievešana un izvešana no Eiropas Savienības

105. Operators, kurš plāno importēt slēgto starojuma avotu, kas satur radioaktīvos materiālus ar tādu kopējo radioaktivitāti, ka, lietojot šos jonizējošā starojuma avotus 10 gadus, tā pārsniegs 100 MBq, pirms to iegūšanas savā īpašumā vai valdījumā veic nepieciešamos pasākumus, lai līgumā tiktu noteikta iespēja šādu slēgto starojuma avotu nosūtīt atpakaļ tā ražotājam.

106. Līgumā paredz vismaz šādus nosacījumus:

106.1. maksimālais termiņš, kurā slēgto starojuma avotu var nosūtīt atpakaļ tā piegādātājam, ir 15 gadi pēc līguma noslēgšanas;

106.2. piegādātājs apņemas pieņemt atpakaļ slēgto starojuma avotu pēc tā drošas lietošanas perioda beigām gada laikā pēc tam, kad to rakstiski pieprasījis jonizējošā starojuma avota lietotājs.

107. Līguma izraksti par iespēju slēgto starojuma avotu nosūtīt atpakaļ tā piegādātājam tiek iesniegti centram un tās valsts institūcijai, kurā reģistrēts piegādātājs.

108. Pārvadājums ir radioaktīvo atkritumu transportēšana no to rašanās vietas līdz saņemšanas vietai, arī radioaktīvo atkritumu iekraušana un izkraušana. Ja tiek plānots radioaktīvo atkritumu pārvadājums, operators, kurš pirms pārvadājuma veikšanas ir juridiski atbildīgs par radioaktīvajiem materiāliem un kurš gatavojas radioaktīvos materiālus nogādāt līdz saņēmējam (turpmāk – turētājs), iesniedz centrā pieprasījumu radioaktīvo materiālu pārvadājuma atļaujas (turpmāk – atļauja) saņemšanai (4.pielikuma pirmā daļa).

109. Turētājs var iesniegt pieprasījumu atļaujas saņemšanai (turpmāk – pieprasījums) par vairākiem radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem, ja:

109.1. radioaktīvajiem atkritumiem visos plānotajos pārvadājumos saglabātas tādas pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības, tie saturēs tādus pašus radionuklīdus un to kopējā un īpatnējā radioaktivitāte nemainīsies;

109.2. visus attiecīgos pārvadājumus plāno viens un tas pats turētājs, būs viens un tas pats saņēmējs (operators, kuram piegādāti radioaktīvie materiāli) un pārvadājumos iesaistītas vienas un tās pašas kompetentās institūcijas;

109.3. pārvadājumus, kas saistīti ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, veic, iebraucot Eiropas Savienībā un/vai izbraucot no tās caur vienu un to pašu robežas šķērsošanas punktu un caur vieniem un tiem pašiem to valstu robežšķērsošanas punktiem, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja attiecīgās kompetentās institūcijas nevienojas par citādu kārtību.

110. Maksimālais atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi.

111. Centrs nosūta pieprasījumu pārvadājuma apstiprināšanai un kompetentās institūcijas atļaujas veidlapu (4.pielikuma otrā daļa) to valstu kompetentajām institūcijām, uz kurām un caur kurām plānots pārvadāt radioaktīvos atkritumus.

112. Ja no visu valstu kompetentajām institūcijām, kurām nosūtīts pieprasījums pārvadājuma apstiprināšanai, mēneša laikā (ja attiecīgās valsts kompetentā institūcija minēto termiņu pieprasījusi atbildes sniegšanai), tiek saņemts apstiprinājums pārvadājumam, centrs drīkst izsniegt atļauju ar nosacījumiem radioaktīvo atkritumu pārvadāšanai vai bez tiem (4.pielikuma trešā daļa).

113. Ja mēneša laikā no pieprasījuma pārvadājuma apstiprināšanai nosūtīšanas netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka attiecīgā valsts ir atļāvusi radioaktīvo atkritumu pārvadājumu, ja vien tā iepriekš nav informējusi Eiropas Komisiju, ka atsakās no automātiskas apstiprināšanas kārtības.

114. Centrs informē tās kompetentās institūcijas, kuras sniegušas atbildi uz pieprasījumu pārvadājuma apstiprināšanai, kopā ar kravu nosūtot attiecīgo pieprasījumu, kompetento institūciju apstiprinājumus un pārējos nepieciešamos dokumentus, kas noteikti Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.307 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu, transportējot radioaktīvos materiālus” un radiāciju un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos.

115. Saņēmējs 15 dienu laikā pēc radioaktīvo atkritumu saņemšanas nosūta savas valsts kompetentajai institūcijai radioaktīvo atkritumu saņemšanas apstiprinājumu (4.pielikuma ceturtā un piektā daļa). Saņēmēja valsts kompetentā institūcija nosūta radioaktīvo atkritumu saņemšanas apstiprinājuma kopijas pārējo valstu kompetentajām institūcijām, kuras sniegušas atbildi uz pieprasījumu pārvadājuma apstiprināšanai.

116. Turētāja valsts kompetentā institūcija radioaktīvo atkritumu saņemšanas apstiprinājuma kopiju nosūta radioaktīvo atkritumu turētājam.

117. Ja Latvija ir pirmā valsts, caur kuras teritoriju radioaktīvos atkritumus ieved Eiropas Savienībā un saņēmēja valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts, saņēmējs informē centru un iesniedz tajā pieprasījumu (4.pielikuma pirmā daļa). Minētajā gadījumā saņēmējs rīkojas kā turētājs, un centrs izpilda prasības, kas noteiktas šo noteikumu 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115. un 116.punktā.

118. Ja Latvija ir pirmā valsts, caur kuras teritoriju radioaktīvos atkritumus ieved Eiropas Savienībā un ved uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, pārvadājumā par radioaktīvo atkritumu rašanās valsti uzskata Latviju.

119. Attiecībā uz šo noteikumu 118.punktā minētajiem pārvadājumiem operators, kas veic pārvadājumus Latvijā, informē centru un iesniedz nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

120. Aizliegts nosūtīt radioaktīvos atkritumus uz:

120.1. vietām, kas atrodas tālāk par 60° dienvidu puslodē;

120.2. tām Āfrikas, Karību salu un Klusā okeāna valstīm, kuras 1989.gada 15.decembrī Lomē parakstīja Ceturto Āfrikas, Karību salu un Klusā okeāna valstu un Eiropas ekonomiskās savienības dalībvalstu konvenciju;

120.3. valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurām nav pietiekama tehniskā, juridiskā vai administratīvā nodrošinājuma, lai droši veiktu darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, neapdraudot vidi un iedzīvotājus.

121. Ja netiek ievērotas šo noteikumu 120.punktā noteiktās prasības, centrs nodrošina, lai radioaktīvie atkritumi tiktu nosūtīti atpakaļ turētājam.

122. Centrs par pārvadājumu, kuru veic no Latvijas uz valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un par turētājam izsniegto atļauju informē saņēmējas valsts kompetento institūciju.

123. Turētājs 15 dienu laikā nosūta centram apliecinājumu, ka radioaktīvie atkritumi nogādāti saņēmējvalstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Apliecinājumā norāda pēdējo muitas posteni Eiropas Savienībā, caur kuru veikts pārvadājums.

124. Šo noteikumu 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122. un 123.punktā minētās procedūras netiek piemērotas, ja lietotos slēgtos starojuma avotus (izņemot kodolmateriālus) atbilstoši līgumiem nosūta atpakaļ to ražotājiem.

125. Centrs sniedz atļauju radioaktīvo atkritumu atpakaļnosūtīšanai un nodrošina, lai turētājs pieņemtu tos atpakaļ šādos gadījumos:

125.1. ja kādu iemeslu dēļ radioaktīvo atkritumu nosūtīšanu nevar pabeigt vai netiek ievērotas šajā nodaļā noteiktās prasības, pārvadājumu atpakaļ veic tādos pašos apstākļos un ar tām pašām specifikācijām;

125.2. pēc lietotās kodoldegvielas pārstrādes, ja atpakaļ nosūta to pašu materiālu vai ekvivalentu citu radioaktīvo atkritumu daudzumu, ņemot vērā radioaktīvo materiālu daudzumu.

126. Centrs informē Eiropas Komisiju par situāciju, kas attiecas uz pārvadājumiem Latvijas teritorijā.”;

1.2. svītrot XII nodaļu;

1.3. papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 3.februāra Direktīvas 92/3/Euratom par radioaktīvo atkritumu pārvadājumu starp dalībvalstīm, to ievešanas Kopienā un izvešanas no Kopienas kontroli un uzraudzību.”;

1.4. izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

"4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 19.marta noteikumiem Nr.129

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.