Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 17. novembra noteikumus Nr. 1325 "Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, to ievešanai Latvijā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm".
Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17 17.§)
1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes produktu (turpmāk — produkti) tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk — trešās valstis).
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. produkta paraugs — produkta daļa, kas paņemta no produkta un kam nav komerciālas vērtības. Produkta paraugs atbilst ražojamās produktu grupas tipam, sastāvam un ir iegūts no tās pašas dzīvnieku šķirnes;
2.2. nopietnas lipīgās slimības — Āfrikas zirgu mēris, Āfrikas cūku mēris, putnu gripa, zilās mēles slimība, govju sūkļveida encefalopātija, klasiskais cūku mēris, govju infekciozā pleiropneimonija, mutes un nagu sērga, Ņūkāslas slimība, lašu infekciozā anēmija, infekciozā hematopoētiskā nekroze, nodulārais dermatīts, Rifta ielejas drudzis, govju mēris, mazo atgremotāju mēris, Tešenas slimība, aitu un kazu bakas, cūku vezikulārā slimība, vezikulārais stomatīts, virālā hemorāģiskā septicēmija;
2.3. želatīns — dabisks, šķīstošs proteīns, arī želejveida, iegūts kolagēna daļējas hidrolīzes rezultātā;
2.4. miecēšana — ādas cietināšana, izmantojot augu miecēšanas līdzekļus, hroma sāli vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāli, dzelzs sāli, silīcija sāli, aldehīdus vai citus sintētiskos cietināšanas līdzekļus;
2.5. trešās kategorijas valsts vai reģions — valsts vai reģions, kas saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem atzīts par zema riska GSE (govju sūkļveida encefalopātijas) reģionu;
2.6. ceturtās kategorijas valsts vai reģions — valsts vai reģions, kas saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem atzīts par augsta riska GSE (govju sūkļveida encefalopātijas) reģionu;
2.7. kolagēns — proteīna produkts, ko iegūst no dzīvnieku ādām un cīpslām, kā arī cūku, putnu un zivju kauliem;
2.8. kolagēns cilvēka patēriņam — pārtikas produkts vai cita pārtikas produkta sastāvdaļa;
2.9. kompetentā institūcija — attiecīgās dalībvalsts iestāde, kuras funkcijās ietilpst veikt veterinārās vai zootehniskās pārbaudes, vai cita persona, kurai valsts deleģējusi šādas tiesības;
2.10. oficiālais veterinārārsts — veterinārārsts, ko noteikusi kompetentā iestāde.
3. Noteikumi neattiecas uz produktiem, kuru apriti nosaka normatīvie akti par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tirdzniecībā ar dzīvniekiem, dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm.
4. Produktus, kas laisti brīvā apritē Latvijas teritorijā, bet kam nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, aizliegts eksportēt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, pirms nav analizēts nopietno lipīgo slimību izplatīšanās risks, kas varētu rasties Eiropas Savienībā attiecīgo produktu brīvas aprites dēļ.
5. Nav atļauta tirdzniecība ar gaļas ekstraktiem, kausētiem dzīvnieku taukiem, dradžiem, gaļas pulveri, ādas pulveri, sālītām vai žāvētām asinīm vai asins plazmu, sālītiem, žāvētiem vai karsētiem kuņģiem un pūšļiem, izņemot gadījumus, ja tie atbilst normatīvajiem aktiem par gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību (kas ievieš Padomes 1976.gada 21.decembra Direktīvas 77/99/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kuras ietekmē gaļas produktu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un tirdzniecību prasības (turpmāk — direktīva 77/99)) vai šo noteikumu prasībām.
6. Latvijas teritorijā atļauts ievest šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā un 4. un 5.punktā minētos produktus, kas ražoti citā Eiropas Savienības dalībvalstī un šķērsojuši trešās valsts teritoriju, ja tiem ir dzīvnieku veselības vai veterinārais (veselības) sertifikāts, kas apliecina produktu atbilstību šo noteikumu prasībām. Par šādu produktu ievešanu Latvijas pārstāvis pastāvīgajā veterinārajā komitejā informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis.
7. Tirdzniecība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ar produktiem, kas minēti šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā un 4. un 5.punktā, ir atļauta, ja attiecīgos produktus ražo uzņēmumi, kas:
7.1. izmanto ražošanas procesa kritisko punktu pārraudzības un pārbaudes metodes atkarībā no izmantotā pārstrādes veida;
7.2. atkarībā no produktu veida ņem produkcijas paraugus un nogādā tos Pārtikas un veterinārā dienesta atzītā laboratorijā, lai izvērtētu produktu atbilstību šo noteikumu prasībām;
7.3. vismaz divus gadus glabā datus par šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem, kā arī pārējo ar tām saistīto informāciju. Dati var tikt glabāti jebkādā apstrādājamā formā (piemēram, rakstiskā, elektroniskā), un tie uzrādāmi Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām pēc to pieprasījuma;
7.4. garantē produktu marķēšanas prasību piemērošanu;
7.5. iegūstot jebkādu informāciju, kas liecina par uzņēmumā pastāvošiem nopietniem draudiem dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, informē Pārtikas un veterināro dienestu;
7.6. tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta tikai produktus, kuru dokumentos ir norādīts attiecīgā produkta veids, nosaukums un, ja nepieciešams, uzņēmuma atzīšanas numurs.
8. Produkti, kas paredzēti tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalīb-valstīm, ir ražoti uzņēmumā, kas:
8.1. ir Pārtikas un veterinārā dienesta vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas uzraudzībā;
8.2. ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta vai attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcijā. Reģistrējoties uzņēmums Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz apliecinājumu, ka tiks ievērotas šo noteikumu prasības.
9. Šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā minēto produktu tirdzniecība Eiropas Savienības dalībvalstīs nav atļauta, ja uz produktiem var attiecināt vienu no šiem nosacījumiem:
9.1. tie ražoti uzņēmumā, kas atrodas ģeogrāfiskajā zonā, kurai noteikti ierobežojumi konstatētās slimības dēļ, un dzīvnieku suga, no kuras iegūti attiecīgie produkti, ir uzņēmīga pret šo slimību;
9.2. tie ražoti uzņēmumā vai ģeogrāfiskajā zonā, no kuras pārvietojot produktus, varētu radīt apdraudējumu dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, ja produkti ir apstrādāti ar karstumu.
10. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, ir tiesīgs veikt nepieciešamās pārbaudes, ja ir aizdomas, ka netiek ievērotas šo noteikumu prasības.
11. Šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā un 4. un 5.punktā minētos produktus atļauts ievest Latvijas teritorijā no trešajām valstīm, ja:
11.1. tie ir ražoti valstīs vai valstu daļās, kas iekļautas Eiropas Savienības apstiprinātajā sarakstā;
11.2. tie ir ražoti uzņēmumos, kas iekļauti Eiropas Savienības apstiprinātajā sarakstā;
11.3. šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā un 4. un 5.punktā minētajos gadījumos tiem ir Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktais dzīvnieku veterinārais (veselības) sertifikāts un tie ražoti uzņēmumos, kas garantē, ka to ražotajos produktos nav eksotisku slimību vai slimību, kas var skart cilvēkus.
12. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV, XV un XVI nodaļā minēto produktu paraugus atļauj ievest Latvijas teritorijā pēc licences izsniegšanas.
15. Ievedot kravu Latvijas teritorijā tālākai transportēšanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda, vai kravai ir citas dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegta licence.
16. Tirdzniecībai ar dzīvnieku zarnām ar Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniedz dokumentu, kurā norādīts Pārtikas un veterinārā dienesta atzīts attiecīgā produkta izcelsmes uzņēmums.
17. Tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm dzīvnieku zarnas sāla vai žāvē, kā arī izmanto citām vajadzībām to izcelsmes vietā.
18. Ja nav ievērotas šo noteikumu 16. un 17.punktā minētās prasības, dzīvnieku zarnas atļauts laist tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja attiecīgā produkta izcelsmes uzņēmums apstiprināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tirdzniecību ar svaigu gaļu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu prasības). Šajā gadījumā nav pieļaujama produktu transportēšana veidā, kas pieļauj to saindēšanos.
19. Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest dzīvnieku zarnas, ja ir šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētais sertifikāts, un to ir parakstījis trešās valsts oficiālais veterinārārsts. Sertifikātā ir apliecināts, ka:
19.1. produkti ir iegūti trešās valsts kompetentās iestādes atzītos uzņēmumos;
19.2. produkti ir notīrīti, sagriezti un sālīti vai balināti (vai pēc sagriešanas žāvēti);
19.3. pēc šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētās apstrādes ir veiktas nepieciešamās darbības, lai novērstu produktu atkārtotu saindēšanos.
20. Prasības kaulu, ragu un nagu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām svaigas gaļas apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū (kas ievieš Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvas 72/461/EEK par veterinārajām prasībām svaigas gaļas apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū (turpmāk— direktīva 72/461) prasības).
21. Prasības kaulu produktu, ragu produktu un nagu produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas normatīvajos aktos par veterinārsanitārajām prasībām tirdzniecībai ar gaļas produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes 1980.gada 22.janvāra Direktīvas 80/215/EEK par dzīvnieku veselības problēmām tirdzniecībai ar gaļas produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk— direktīva 80/215) prasības).
22. Prasības kaulu, ragu un nagu tirdzniecībai ar trešajām valstīm ir noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm (kas ievieš Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvas 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigas gaļu no trešajām valstīm, prasības).
23. Tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzētajiem produktiem ir sertifikāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības).
24. Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest produktus, ja ir attiecīgās valsts oficiālā veterinārārsta parakstīts šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētais sertifikāts, kas apliecina, ka:
24.1. produkti atbilst normatīvajiem aktiem par veterinārsanitārajām prasībām tirdzniecībai ar gaļas produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš direktīvas 80/215 prasības);
24.2. ir ievēroti piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu atkārtotu saindēšanos pēc to apstrādes;
24.3. pirms izcelsmes valsts teritorijas atstāšanas ir paņemti produktu paraugi, lai noteiktu salmonelozes klātbūtni, un tā nav konstatēta.
25. Pēc šo noteikumu 24.punktā minētā sertifikāta pārbaudes Pārtikas un veterinārais dienests paņem produktu paraugus. Neiepakotiem produktiem ņem paraugu no katras kravas, iepakotiem— izlases veidā no iepakojumiem.
26. Tirdzniecība ar gaļas un kaulu miltiem notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes 1989.gada 11.decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu) un normatīvajiem aktiem par veterinārajām pārbaudēm produktiem, kas nāk no trešajām valstīm (kas ievieš Padomes 1997.gada 18.decembra Direktīvas 97/78/EEK par veterināro pārbaužu principiem produktiem, kas nāk no trešajām valstīm, prasības).
27. Pārtikas un veterinārais dienests izlases veidā pārbauda neiepakotas produktu kravas, kuru izcelsme ir trešajā valstī, no kuras iepriekšējās sešās secīgi pārbaudītās kravās nav atklāta slimību klātbūtne.
28. Ja, veicot šo noteikumu 27.punktā minētās pārbaudes, konstatē slimību klātbūtni, Pārtikas un veterinārais dienests par to informē nosūtītājas valsts kompetento institūciju.
29. Ja nākamajā kravā, kas ir saņemta no attiecīgās valsts, atkārtoti konstatē slimību klātbūtni, Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda visas no minētās valsts saņemtās kravas. Pārbaudi pārtrauc, ja sešās pēc kārtas saņemtās kravās neatklāj slimību klātbūtni.
30. Pārtikas un veterinārais dienests pastāvīgi glabā dokumentus par šo noteikumu 27. un 29.punktā minēto pārbaužu rezultātiem.
32. Ja kravā konstatē salmonelozes klātbūtni, attiecīgajai kravai piemēro vienu no šādām prasībām:
32.1. kravu izved no Eiropas Savienības teritorijas;
32.2. kravā esošos produktus neizmanto dzīvnieku barošanai. Šajā gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz atļauju kravai atstāt ostu vai noliktavu vienīgi ar nosacījumu, ka tās saturu neizmantos dzīvnieku barībā;
32.3. kravā esošos produktus pārstrādā apstrādes rūpnīcā, kas atzīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei (kas ievieš Padomes 1990.gada 27.novembra Direktīvas 90/667/EEK par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei prasības), vai rūpnīcā, kas apstiprināta atindēšanas veikšanai. Šajā gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz atļauju kravai atstāt ostu vai noliktavu, lai ar to veiktu minētās darbības. Pēc apstrādes Pārtikas un veterinārais dienests kravu testē, lai noteiktu salmonelozes klātbūtni. Ja rezultāts ir negatīvs, kravu atļauts laist apgrozībā.
33. Tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ar nagaiņu un putnu gaļas asinīm, kas paredzētas cilvēka patēriņam, piemēro normatīvos aktus par veterinārajām prasībām svaigas gaļas apritei ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš direktīvu 72/46), par veterinārajām prasībām tirdzniecībā ar svaigu putnu gaļu (kas ievieš Padomes 1991.gada 26.jūnija Direktīvu 91/494/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem tirdzniecībā ar svaigu putnu gaļu (turpmāk— direktīva 91/494)) un normatīvo aktu par veterinārajām prasībām par trušu gaļas un lauksaimnieciski audzētas medījumu gaļas laišanu tirgū.
34. Tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ar asins produktiem, kas paredzēti cilvēka patēriņam, piemēro šo noteikumu IX nodaļas prasības.
35. Latvijas teritorijā no trešajām valstīm aizliegts ievest mājas nagaiņu svaigās asinis, kas paredzētas cilvēka patēriņam.
36. Mājputnu svaigās asinis, kas paredzētas cilvēka patēriņam, no trešajām valstīm Latvijas teritorijā atļauts ievest normatīvajos aktos par dzīvnieku veselības nosacījumiem tirdzniecībā ar svaigu putnu gaļu (kas ievieš direktīvas 91/49 prasības) noteiktajā kārtībā.
37. Prasības, saskaņā ar kurām Latvijas teritorijā no trešajām valstīm ievedami saimniecībā audzēto savvaļas zīdītāju asins produkti, kas paredzēti cilvēka patēriņam, noteiktas šo noteikumu IX nodaļā.
38. Tirdzniecībai ar trešajām valstīm ar asins produktiem, kas paredzēti cilvēka patēriņam, piemēro normatīvo aktu par veterinārajām prasībām govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm (kas ievieš direktīvas 72/462 prasības). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu VI nodaļā minētajiem produktiem, kas ražoti no dzīvnieku asinīm.
39. Latvijas teritorijā atļauts ievest cūku taukus un atveidotos taukus tikai no trešajām valstīm, kas iekļautas Eiropas Savienības sarakstā.
40. Ja kādā no trešajām valstīm, kas iekļautas Eiropas Savienības sarakstā, 12 mēnešu laikā pirms kravas nosūtīšanas uz Eiropas Savienību reģistrēta nopietna lipīgā slimība, katrai kravai jābūt šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētajam sertifikātam, kas apliecina, ka:
40.1. krava ir bijusi pakļauta vienam no šādiem apstrādes veidiem:
40.1.1. karsēta 70 grādu temperatūrā vismaz 30 minūtes;
40.1.2. karsēta 90 grādu temperatūrā vismaz 15 minūtes;
40.1.3. karsēta vismaz 80 grādu temperatūrā nepārtrauktā karsēšanas režīmā;
40.2. gadījumā, ja krava ir iepakota, tā ievietota jaunā tvertnē un ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu produktu atkārtotu saindēšanos;
40.3. gadījumā, ja kravu ved iepakotu, tvertne, kurā produktus pārvieto, kā arī caurules un sūkņi, ar kuru palīdzību krava iekrauta transportlīdzeklī, pirms iekraušanas ir bijusi tīra.
41. Latvijas teritorijā atļauts ievest produktus no trešajām valstīm, ja tie atbilst šajā nodaļā minētajām prasībām.
43. Produkti nāk no atzītiem uzņēmumiem, kas garantē to atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.
45. Latvijas teritorijā no trešajām valstīm atļauts ievest produktus, kas iegūti no putnu gaļas, lauksaimniecības dzīvnieku gaļas, medījumu gaļas un trušu gaļas, tikai šajā nodaļā minētajos gadījumos.
49. Ja produkti neatbilst šo noteikumu 46., 47. un 48.punktā minētajām prasībām, tos atļauts ievest Eiropas Savienības teritorijā no valsts, kas iekļauta Padomes 1976.gada 21.decembra lēmumā 79/542/EEK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest liellopus, cūkas un svaigu gaļu. Šajā gadījumā produkti ir apstrādāti ar karstumu noslēgtā konteinerā, ar FO vērtību vismaz 3,00 vai vairāk. Minēto apstrādi pieļaujams aizstāt ar karstuma apstrādi, kas paredz iekšējo temperatūru, ne mazāku par 70 °C, izņemot cūku gaļas produktus.
50. Produkti nāk no uzņēmumiem, kas nodrošina ne mazāku veterināro prasību līmeni, kāds noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
51. Produkti ir sagatavoti, pārbaudīti un ar tiem rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības).
53. Tirdzniecība ar nelobītiem, vārītiem un gatavotiem vai konservētiem gliemežiem (Helix pommatia Linne, Helix aspersa Muller, Helix lucorum sugu un Achatinidae ģints sugu sauszemes vēderkāji), kas paredzēti cilvēka patēriņam, atļauta tikai šajā nodaļā paredzētajos gadījumos.
54. Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ieved produktus no uzņēmumiem:
54.1. kas atbilst šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām;
54.2. kas ir attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas atzīti, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš Padomes 1991.gada 22.jūlija Direktīvas 91/493/EEK par prasībām zvejas produktu ražošanai un laišanai tirgū (turpmāk— direktīva 91/493) prasības);
54.3. kuros kompetentā institūcija ir veikusi ražošanas apstākļu kontroli un veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības);
54.4. kas saskaņā ar Komisijas 1994.gada 20.maija lēmumu 94/356/EEK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Direktīvu 91/493/EEK attiecībā uz zvejniecības produktu patstāvīgām sanitārām pārbaudēm, veic paškontroli.
55. Produktiem, kas paredzēti tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, veic izlases veida organoleptiskās pārbaudes. Ja pārbaudēs konstatē, ka produkti nav piemēroti cilvēka patēriņam, tos izņem no apgrozības un nodrošina, lai tie nevarētu tikt atkārtoti lietoti cilvēka patēriņam.
56. Sagatavojot lobītu gliemežu gaļu, kas paredzēta tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm:
56.1. atkarībā no veicamo darbību apjoma uzņēmumos iekārto atsevišķas telpas vai zonas:
56.1.1. iepakošanas un ietinamā materiāla glabāšanai;
56.1.2. dzīvu gliemežu saņemšanai un glabāšanai;
56.1.3. produktu mazgāšanai, balināšanai vai vārīšanai, lobīšanai vai griešanai;
56.1.4. produktu glabāšanai un, ja nepieciešams, gliemežvāku tīrīšanai un apstrādei;
56.1.5. ja nepieciešams, gliemežu gaļas apstrādei ar karstumu;
56.1.6. gliemežu gaļas ietīšanai vai iepakošanai;
56.1.7. gatavu produktu glabāšanai aukstās noliktavās;
56.2. gliemežus pirms vārīšanas pārbauda. Lietošanai cilvēka uzturā apstrādā tikai dzīvus gliemežus.
57. Uzņēmumi, kas ražo konservētu gliemežu gaļu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
58. Sagatavojot vārītus un sagatavotus gliemežus, kas paredzēti tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm:
58.1. atkarībā no veicamo darbību apjoma uzņēmumos iekārto atsevišķas telpas vai zonas:
58.1.1. nelobītu gliemežu glabāšanai aukstās noliktavās;
58.1.2. tīru gliemežvāku glabāšanai;
58.1.3. audzēšanas produktu glabāšanai;
58.1.4. pildīšanas sagatavošanai;
58.1.5. vārīšanai un atdzesēšanai;
58.1.6. gliemežvāku pildīšanai ar gliemežu gaļu un iepakošanai telpā, kurā iespējams kontrolēt temperatūru;
58.1.7. ja nepieciešams, saldēšanai;
58.1.8. gatavu produktu glabāšanai aukstās telpās;
58.2. produkti atbilst normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības);
58.3. gliemežu gaļa, ko izmanto, lai pildītu gliemežvākus, atbilst normatīvajos aktos, kas nosaka nosacījumus nelobītiem gliemežiem, minētajām prasībām.
59. Gliemežus, kas paredzēti tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, žāvē, iepako, glabā un transportē saskaņā ar higiēnas nosacījumiem, ko paredz normatīvie akti par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
60. Uz to produktu iepakojuma, ko ieved no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir identifikācijas zīme, kas norāda nosūtītājas valsts iniciāļus, uzņēmuma atzīšanas numuru un vienu no šādiem apzīmējumiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EÜ, EB, KE.
61. Uz to produktu iesaiņojuma vai iepakojuma, ko ieved Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm, ir nosūtītājas valsts vārds vai ISO kods, kā arī ražotāja uzņēmuma veterinārās atzīšanas numurs. Minētā informācija ir neizdzēšama.
62. Ievedot Eiropas Savienības teritorijā produktus no trešajām valstīm, nepieciešams šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētais sertifikāts. Šajā nodaļā minēto produktu sertifikāts atbilst sertifikātam, kas norādīts Padomes 1992.gada 17.septembra Direktīvas 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un— attiecībā uz slimību izraisītājiem— īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (turpmāk— direktīva 91/118), 2.pielikuma trešajā nodaļā.
63. Tirdzniecība ar varžu kājām (vardes ķermeņa aizmugurējā daļa, kas sadalīta ar šķērsenisku griezumu starp priekšējiem locekļiem, ar izņemtiem iekšējiem orgāniem, ar ādu, gatavotas no Rana spp. šķirnes un paredzētas lietošanai svaigas, sasaldētas vai pārstrādātas), kas paredzētas cilvēka patēriņam, atļauta tikai šajā nodaļā paredzētos gadījumos.
64. Latvijas teritorijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm atļauts ievest vardes, ja tās nokautas, atasiņotas, sagatavotas, un, ja nepieciešams, atdzesētas, sasaldētas, apstrādātas, iepakotas un glabātas uzņēmumos:
64.1. kas atbilst ™o noteikumu 7.punktā minētajām prasībām;
64.2. kuros attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija ir veikusi ražošanas apstākļu kontroli un veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības);
64.3. kas saskaņā ar Komisijas 1994.gada 20.maija lēmumu 94/356/EEK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemēro Padomes Direktīvu 91/493/EEK attiecībā uz zvejniecības produktu patstāvīgajām sanitārām pārbaudēm, veic uzņēmuma paškontroli.
65. Produktiem, kas paredzēti tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, veic izlases veida organoleptiskās pārbaudes. Ja pārbaudēs konstatē, ka produkti nav piemēroti cilvēka patēriņam, Pārtikas un veterinārais dienests tos izņem no apgrozības un nodrošina, lai tie nevarētu tikt atkārtoti lietoti cilvēka patēriņam.
66. Uzņēmumā, kas ražo produktus tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, paredz atsevišķu telpu dzīvu varžu glabāšanai un mazgāšanai, kā arī to nokaušanai un atasiņošanai. Vardes nokauj tikai atzītā uzņēmumā. Vardes, kas mirušas pirms nokaušanas, nav atļauts izmantot cilvēka patēriņam. Atsevišķā telpa atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un laišanai tirgū (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības) un ir atdalīta no sagatavošanas telpas.
67. Pēc sagatavošanas varžu kājas nekavējoties mazgā plūstošā dzeramajā ūdenī un nekavējoties atdzesē, kā arī sasaldē temperatūrā, kas nav augstāka par mīnus 18 °C, vai pārstrādā.
68. Tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm paredzēto produktu pārstrāde notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un apritei (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
69. Vardes, kas paredzētas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, žāvē, iepako, glabā un transportē saskaņā ar higiēnas nosacījumiem, ko paredz normatīvie akti par prasībām zvejas produktu ražošanai un laišanai tirgū (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
70. Uz to produktu iepakojuma, ko ieved no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir identifikācijas zīme, kas norāda nosūtītājas valsts iniciāļus, uzņēmuma atzīšanas numuru un vienu no šādiem apzīmējumiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EŪ, EB, KE, WE.
71. Uz to produktu iesaiņojuma vai iepakojuma, ko ieved Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm, ir nosūtītājas valsts vārds vai ISO kods, kā arī ražotāja komersanta atzīšanas numurs. Minētā informācija ir neizdzēšama.
72. Ievedot Eiropas Savienības teritorijā produktus no trešajām valstīm, nepieciešams šo noteikumu 11.3.apakšpunktā minētais sertifikāts. Šajā nodaļā minētajiem produktiem par sertifikāta paraugu izmanto direktīvas 92/118 2.pielikuma trešajā nodaļā norādīto sertifikātu.
73. Šie noteikumi neattiecas uz želatīnu, kas paredzēts farmaceitiskai, kosmētiskai vai cita veida tehniskai izmantošanai, kā arī medicīniskajām iekārtām.
74. Tirdzniecība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ar želatīnu, kas paredzēts cilvēka patēriņam, atļauta tikai šajā nodaļā paredzētajos gadījumos.
75. Želatīnu ražo uzņēmumi:
75.1. kas atbilst normatīvajiem aktiem par barības vielu higiēnas prasībām (kas ievieš Padomes 14.jūnija Direktīvas 93/43/EEK par barības vielu higiēnu prasības);
75.2. kas atzīti un reģistrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 11.panta prasības);
75.3. kuru ražošanas apstākļus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības) pārbauda kompetentā institūcija;
75.4. kas veic paškontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 7.panta prasības);
75.5. vismaz divus gadus glabā dokumentus par saražoto produkciju un iepirktajām izejvielām;
75.6. ievieš sistēmu, kas paredz iespēju nodrošināt katras saražotās produkcijas kravas, ienākošo izejvielu kravas, ražošanas apstākļu un ražošanas laika uzraudzību.
76. Želatīna ražošanai atļauts izmantot šādas izejvielas:
76.1. kaulus;
76.2. atgremotāju ādas;
76.3. cūku ādas;
76.4. putnu ādu;
76.5. cīpslas;
76.6. medījumu ādu;
76.7. zivju ādu un kaulus.
77. Želatīna ražošanai aizliegts izmantot to atgremotāju kaulus, kas dzimuši, audzēti vai nokauti ceturtās kategorijas valstī vai reģionā.
79. Šo noteikumu 76.1., 76.2., 76.3, 76.4. un 76.5.apakšpunktā minētās izejvielas iegūst no kautuvē nokautiem dzīvniekiem, ja to skeleti pirmsnāves un pēcnāves pārbaudē atzīti par piemērotiem pārstrādei cilvēka patēriņam.
80. Šo noteikumu 76.6.apakšpunktā minētās izejvielas iegūst no nogalinātiem dzīvniekiem, kas saskaņā ar pārbaudi, kas minēta normatīvajos aktos par prasībām medījumu gaļas iegūšanai un laišanai tirgū (kas ievieš Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas 92/45 par prasībām medījumu gaļas iegūšanai un laišanai tirgū prasības), ir atzītas par piemērotām cilvēka patēriņam.
81. Šo noteikumu 76.1., 76.2., 76.3., 76.4., 76.5. un 76.6.apakšpunktā minētās izejvielas nāk no kautuvēm, sadalīšanas uzņēmumiem, gaļas pārstrādes uzņēmumiem, medījuma pārstrādes uzņēmumiem, kaulu attaukošanas uzņēmumiem, miecētavām, savākšanas centriem, mazumtirdzniecības veikaliem vai telpām, kas atrodas pie tirdzniecības vietām, kurās gaļu un putnu gaļu sadala un glabā, lai produktus tieši piegādātu gala patērētājam.
82. Šo noteikumu 76.7.apakšpunktā minētās izejvielas nāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zivju produktu ražošanu cilvēka patēriņam un kas ir atzīti un reģistrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un laišanai tirgū (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
83. Savākšanas centrus un miecētavas, kas piegādā izejvielas želatīna ražošanai, atzīst un reģistrē Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumi:
83.1. iekārto uzglabāšanas telpas ar cietām grīdām un līdzenām sienām, kas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;
83.2. ja nepieciešams, nodrošina saldēšanas iespējas;
83.3. uzglabāšanas telpas uztur pietiekami tīras un labā stāvoklī, lai novērstu izejvielu saindēšanos. Ja telpas neatbilst minētajām prasībām, tajās turētās izejvielas saņemšanas, glabāšanas, apstrādes un sūtīšanas procesā atšķir no tām, kas turētas apstākļos, kas atbilst normatīvo aktu prasībām;
83.4. nodrošina Pārtikas un veterinārajam dienestam iespēju veikt regulāras pārbaudes par atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī grāmatvedības dokumentu, veselības sertifikātu un izejvielu izcelsmes kontroli.
84. Produktu ražošanai paredzētās izejvielas ražošanas uzņēmumiem piegādā ar piemērotiem, tīriem transportlīdzekļiem.
85. Izejvielām transportēšanas laikā, piegādājot tās savākšanas centram, kā arī miecētavā un želatīna ražošanas uzņēmumā ir tirdzniecības dokuments, kas atbilst direktīvas 92/118 2.pielikuma ceturtajā daļā noteiktajam paraugam.
86. Izejvielas transportē un glabā atdzesētā vai saldētā veidā, izņemot gadījumus, ja tās pārstrādā 24 stundu laikā pēc nosūtīšanas. Attaukotus un žāvētus kaulus, sālītu, žāvētu un kaļķotu ādu, kā arī ādu, kas apstrādāta ar skābi, atļauts transportēt un glabāt apkārtējās vides temperatūrā.
87. Ražojot želatīnu, nodrošina:
87.1. ka atgremotāju kaulu materiāls, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri dzimuši, audzēti un nokauti trešās kategorijas valstīs vai reģionos, tiek smalki saspiests un attaukots ar karstu ūdeni un vismaz divas dienas apstrādāts ar atšķaidītu sālsskābi (minimālā koncentrācija 4 % un pH < 1,5). Pēc tam seko vismaz 20 dienu ilga sārmaina apstrāde ar piesātinātu kaļķu šķīdumu (pH > 12,5) ar sterilizācijas soli 138-140 grādiem pēc celsija (četras sekundes) vai citu Kopienas normatīvajos aktos noteiktu metodi;
87.2. ka izejvielas, kas nav minētas šo noteikumu 94.1.apakšpunktā, apstrādā ar skābi vai sārmu. Pēc tam vienu vai vairākas reizes skalo un koriģē pH līmeni. Želatīnu iegūst vienreizējas vai vairākkārtējas karsēšanas rezultātā. Tad to filtrē, sterilizē, žāvē un, ja nepieciešams, pulverizē vai laminē.
89. Katra gatavo produktu krava atbilst direktīvas 92/118 2.pielikuma ceturtās daļas V nodaļā paredzētajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem un pārpalikumu limitiem. Katru gatavo produktu kravu pārbauda.
90. Produktus iepako, glabā un transportē, ievērojot higiēnas prasības. Īpaši nodrošina šādu prasību izpildi:
90.1. ierīko atsevišķu telpu glabāšanas, iepakošanas un iesaiņošanas materiālam;
90.2. produktus iepako un iesaiņo tam speciāli paredzētā telpā.
91. Uz produktu iesaiņojuma vai iepakojuma ir identifikācijas zīme, kas norāda nosūtītājas valsts iniciāļus, uzņēmuma atzīšanas numuru un vienu no šādiem apzīmējumiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EŪ, EB, KE, WE, kā arī šāda satura teksts: “Želatīns cilvēka patēriņam”.
92. Transportēšanas laikā produktiem ir tirdzniecības dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības) un kurā ir šāda satura teksts: “Želatīns cilvēka patēriņam”.
93. Latvijā atļauts ievest želatīna ražošanai paredzētās izejvielas tikai no trešajām valstīm, kas minētas Eiropas Savienības lēmumā. Katrai kravai ir Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktais sertifikāts.
94. Latvijā no trešajām valstīm atļauts ievest gatavu želatīnu tikai šādos gadījumos:
94.1. tas ražots valstīs, kas iekļautas Komisijas 1994.gada 18.marta lēmuma 94/278/EEK, ar ko izveido to ārpuskopienas valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest noteiktus produktus, uz ko attiecas Padomes Direktīva 92/118/EEK, pielikuma XIII daļā;
94.2. želatīnu ražojošie uzņēmumi atbilst XIV nodaļas nosacījumiem;
94.3. želatīns ražots no izejvielām, kas atbilst XIV nodaļas nosacījumiem;
94.4. želatīna ražošanas process atbilst XIV nodaļas nosacījumiem;
94.5. gatavais produkts atbilst XIV nodaļas nosacījumiem;
94.6. uz gatavā produkta iesaiņojuma vai iepakojuma uzdrukāts izcelsmes valsts ISO kods un ražotāja uzņēmuma atzīšanas numurs;
94.7. želatīnam pievienots attiecīgs sertifikāts.
95. Tirdzniecība ar kolagēnu, kas paredzēts cilvēka patēriņam (turpmāk -kolagēns), atļauta tikai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.
96. Uzņēmumiem, kas ražo kolagēnu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēro tādas pašas prasības, kas šajos noteikumos noteiktas želatīnu ražojošajiem uzņēmumiem.
97. Kolagēna ražošanai atļauts izmantot šādas izejvielas:
97.1. atgremotāju ādas;
97.2. cūku ādas, kaulus un zarnas;
97.3. putnu ādu un kaulus;
97.4. cīpslas;
97.5. medījumu ādu;
97.6. zivju ādu un kaulus.
99. Šo noteikumu 97.1., 97.2., 97.3. un 97.4.apakšpunktā minētās izejvielas iegūst no kautuvē nokautiem dzīvniekiem, ja to skeleti pirmsnāves un pēcnāves pārbaudē atzīti par piemērotiem pārstrādei cilvēka patēriņam.
100. Šo noteikumu 97.5.apakšpunktā minētās izejvielas iegūst no nogalinātiem dzīvniekiem, kuri saskaņā ar pārbaudi, kas minēta normatīvajos aktos par prasībām medījumu gaļas iegūšanai un laišanai tirgū (kas ievieš Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas 92/45/EEK par sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības problēmām, kas saistītas ar medījamo dzīvnieku nogalināšanu un to gaļas laišanu tirgū, prasības), ir atzīti par piemērotiem cilvēka patēriņam.
101. Šo noteikumu 97.1., 97.2., 97.3., 97.4. un 97.5.apakšpunktā minētās izejvielas nāk no kautuvēm, sadalīšanas uzņēmumiem, gaļas pārstrādes uzņēmumiem, medījuma pārstrādes uzņēmumiem, miecētavām, savākšanas centriem, mazumtirdzniecības veikaliem vai telpām, kas atrodas pie tirdzniecības vietām, kurās gaļu un putnu gaļu sadala un glabā, lai produktus tieši piegādātu gala patērētājam.
102. Šo noteikumu 97.6.apakšpunktā minētās izejvielas nāk no komersantiem, kas nodarbojas ar zivju produktu ražošanu cilvēka patēriņam un kas ir atzīti un reģistrēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zvejas produktu ražošanai un laišanai tirgū (kas ievieš direktīvas 91/493 prasības).
103. Savākšanas centrus un miecētavas, kas piegādā izejvielas kolagēna ražošanai, atzīst un reģistrē attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde. Uzņēmumi:
103.1. iekārto uzglabāšanas telpas ar cietām grīdām un līdzenām sienām, kas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;
103.2. nodrošina saldēšanas iespējas;
103.3. uzglabāšanas telpas uztur tīras un labā stāvoklī, lai novērstu izejvielu saindēšanos. Ja telpas neatbilst minētajām prasībām, tajās glabātās izejvielas saņemšanas, glabāšanas, apstrādes un sūtīšanas procesā atšķir no tām, kas glabātas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošos apstākļos;
103.4. nodrošina Pārtikas un veterinārajam dienestam iespēju veikt regulāras pārbaudes par atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī grāmatvedības dokumentu, veselības sertifikātu un izejvielu izcelsmes kontroli.
104. Produktu ražošanai paredzētās izejvielas ražošanas uzņēmumiem piegādā ar piemērotiem, tīriem transportlīdzekļiem.
105. Izejvielām transportēšanas laikā, piegādājot tās savākšanas centram, kā arī miecētavā un kolagēna ražošanas uzņēmumā ir tirdzniecības dokuments, kas atbilst direktīvas 92/118 2.pielikuma B sadaļas IX daļā noteiktajam paraugam.
106. Izejvielas transportē un glabā atdzesētā vai saldētā veidā, izņemot gadījumus, ja tās pārstrādā 24 stundu laikā pēc nosūtīšanas. Attaukotus un žāvētus kaulus, sālītu, žāvētu un kaļķotu ādu un ādu, kas apstrādāta ar sārmu vai skābi, atļauts transportēt un glabāt apkārtējās vides temperatūrā.
107. Izejvielu uzglabāšanas telpas uztur pietiekami tīras un labā stāvoklī, lai nepieļautu izejvielu saindēšanos.
108. Kolagēna ražošanai izmanto metodi, kas paredz izejvielu mazgāšanu, pH līmeņa koriģēšanu, izmantojot skābi vai alkali. Pēc tam seko viena vai vairākas mazgāšanas, filtrēšana un presēšana. Pieļaujams izmantot citas Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētās metodes.
110. Konservantu lietošana ir aizliegta, izņemot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktos konservantus.
111. Katra kolagēna krava atbilst direktīvas 92/118 2.pielikuma ceturtās daļas V nodaļā paredzētajiem mikrobioloģiskajiem kritērijiem un pārpalikumu limitiem. Mitruma un pelnu ierobežojumus nepiemēro atsevišķiem produktiem, ja tie nepieciešami attiecīgo produktu ražošanai.
112. Produktus iesaiņo, iepako, glabā un transportē, ievērojot higiēnas prasības. Īpaši nodrošina šādu prasību izpildi:
112.1. ierīko atsevišķu telpu glabāšanas, iepakošanas un iesaiņošanas materiālam;
112.2. produktus iepako un iesaiņo tam speciāli paredzētā telpā.
113. Uz produktu iesaiņojuma vai iepakojuma ir identifikācijas zīme, kas norāda nosūtītājas valsts iniciāļus, uzņēmuma atzīšanas numuru, ražošanas datumu, kravas numuru un vienu no šādiem apzīmējumiem: CE, EC, EF, EG, EK, EY, ES, EŪ, EB, KE, WE, kā arī šāda satura teksts: “Kolagēns cilvēka patēriņam”.
114. Transportēšanas laikā produktiem ir tirdzniecības dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselības prasībām gaļas produktu un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un tirdzniecībai (kas ievieš direktīvas 77/99 prasības) un kurā norādīts ražošanas datums un kravas numurs, kā arī šāda satura teksts: “Kolagēns cilvēka patēriņam”.
115. Latvijā atļauts ievest izejvielas kolagēna ražošanai tikai no tām trešajām valstīm, kas minētas Eiropas Savienības sarakstā. Katrai kravai ir sertifikāts atbilstoši direktīvas 92/118 2.pielikuma B daļas X (b) daļā norādītajam paraugam.
116. Latvijā no trešajām valstīm atļauts ievest kolagēnu tikai šādos gadījumos:
116.1. tas iegūts valstīs, kas iekļautas Komisijas 1994.gada 18.marta lēmuma 94/278/EEK, ar ko izveido to ārpuskopienas valstu sarakstu, no kurām dalībvalstis atļauj ievest noteiktus produktus, uz ko attiecas Padomes Direktīva 92/118/EEK, pielikuma XIII daļā;
116.2. kolagēnu ražojošie uzņēmumi atbilst šo noteikumu XV nodaļas nosacījumiem;
116.3. kolagēns ražots no izejvielām, kas atbilst šo noteikumu XV nodaļas nosacījumiem;
116.4. kolagēna ražošanas process atbilst šo noteikumu XV nodaļas nosacījumiem;
116.5. gatavais produkts atbilst šo noteikumu XV nodaļas nosacījumiem;
116.6. uz gatavā produkta iesaiņojuma vai iepakojuma norādīts izcelsmes valsts ISO kods un ražotāja uzņēmuma veterinārās atzīšanas numurs;
116.7. kolagēnam pievieno sertifikātu atbilstoši direktīvas 92/118 2.pielikuma B daļas X (a) daļā noteiktajam paraugam.
117. Sertifikātus atbilstoši Direktīvas 92/118 2.pielikuma B daļas X (a) daļā un direktīvas 92/118 2.pielikuma B daļas X (b) daļā norādītajam paraugam noformē uz vienas papīra lapas un aizpilda vismaz vienā tās dalībvalsts valodā, caur kuru krava tiek ievesta Eiropas Savienības teritorijā, kā arī saņēmējas dalībvalsts valodā.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1992.gada 17.jūnija Direktīvas 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem — īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK.
Zemkopības ministrs M.Roze
 |
 |
 |
 |