Darbības ar dokumentu
Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24 7.§)
1. Noteikumi nosaka kravas, kuras atļauts pārvadāt cisternās, cisternām izvirzāmās prasības, kravas ieliešanas un izliešanas kārtību, atsevišķu kravu veidu pārvadāšanas nosacījumus, kā arī etilspirta iztrūkuma noteikšanas kārtību.
2. Šo noteikumu izpratnē par cisternu uzskata cisternvagonu, kas paredzēts lejamkravu pārvadāšanai pa 1520 mm platuma sliežu ceļu, un par bunkura pusvagonu uzskata bunkura tipa vagonu, kas paredzēts naftas bituma pārvadāšanai pa 1520 mm platuma sliežu ceļu.
4. Ja krava atbilst vairāku kravas veidu pazīmēm, ievēro prasības, kas noteiktas katra kravas veida pārvadāšanai.
5. Kravas nosūtītājs pārvadāšanai cisternās un bunkura pusvagonos iesniedz tādas lejamkravas, kuras atbilst attiecīgās produkcijas standartu vai tehnisko noteikumu prasībām.
6. Ielejot un izlejot kravas un veicot manevrus ar cisternām un bunkura pusvagoniem, piemēro attiecīgās vagonu izgatavotājas valsts standartus.
7. Cisternās atļauts pārvadāt tādas bīstamās lejamkravas, kuru pārvadāšana cisternās ir atļauta saskaņā ar Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma “Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RID)” pielikumu (turpmāk – RID noteikumi).
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
8. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no faktiski esošajiem cisternu (bunkura pusvagonu) tipiem un cisternu (bunkura pusvagonu) ekspluatācijas nosacījumiem nosaka, kāda tipa un kādas piederības cisternās (bunkura pusvagonos) pārvadā konkrētas RID noteikumos minētās bīstamās kravas un kravu nomenklatūrā minētās kravas, kas nav bīstamas, uz cisternām (bunkura pusvagoniem) nepieciešamos speciālos trafaretuzrakstus, pavadzīmē iespiežamos spiedogus, kā arī kādas cisternās ielietās kravas pārvadājuma laikā apkalpo kravas nosūtītāja vai saņēmēja darbinieki, kuri pielīdzināti pavadoņiem.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
9. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var atļaut kravas nosūtītājam aizvietot cisternu, kas noteikta konkrētas kravas pārvadāšanai, ar cita tipa vai piederības cisternu, ja par aizvietošanai paredzētā cisternas tipa piemērotību saņemts tās izgatavotāja vai projektētāja pozitīvs tehniskais atzinums.
10. Tādas lejamkravas pārvadāšanai cisternās, kurai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu nav noteicis pārvadāšanas nosacījumus, nepieciešama publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauja un norādījumi par pārvadāšanas nosacījumiem neatkarīgi no cisternas piederības — cisternas tips, trafaretuzraksti un zīmes uz cisternas, pārvadātāja vai ārvalstu dzelzceļa cisternas apstrāde pirms kravas ieliešanas un pēc tās izliešanas.
11. Šo noteikumu 10.punktā paredzētajā gadījumā cisternas tipa noteikšanai kravas nosūtītājs rakstiski iesniedz kravas raksturojumu un informāciju, no kāda metāla jābūt cisternas katlam, no kāda materiāla jābūt cisternas katla iekšpuses speciālajam segumam (ja tāds nepieciešams), kādā veidā silda kravu, (ja tas nepieciešams, kravu izlejot no cisternas), kādā veidā apstrādā (tīra, neitralizē, mazgā, tvaicē) cisternu pēc kravas izliešanas.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
12. Pārvadājot lejamkravu, kravas nosūtītājs pavadzīmē norāda tādu tās nosaukumu un iespiež tādus nepieciešamos spiedogus, kurus norādījis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, nosakot, kāda tipa un kādas piederības cisternās (bunkura pusvagonos) pārvadājamas konkrētas kravas. Bīstamajām kravām kravas nosūtītājs pavadzīmes aili “Kravas nosaukums” aizpilda, ievērojot arī normatīvo aktu prasības par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
14. Pārvadājot bīstamās kravas privātās vai pārvadātāja iznomātās cisternās, kravas nosūtītājs pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” izdara atzīmi “Vagona katls un armatūra ir darbderīga un atbilst tehniskajām prasībām”.
15. Pārvadātājs nepieņem cisternu no kravas nosūtītāja, ja konstatē, ka kravas nosūtītājs attiecīgajā cisternā ielējis neatbilstošu kravu vai kravu, kuru nav atļauts pārvadāt cisternās. Kravas nosūtītājs cisternu iztukšo, notīra, apstrādā un samaksā pārvadātājam par cisternas dīkstāvi līdz brīdim, kad to iztīrītu (apstrādātu) nodod atpakaļ pārvadātājam.
16. Bīstamo kravu pārvadājumos izmanto cisternas, kas atbilst RID noteikumu prasībām, vai cisternas, kas būvētas līdz 2005.gada 1.jūlijam saskaņā ar Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) 2.pielikumā “Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi” (turpmāk – SMGS 2.pielikums) noteiktajām prasībām, ja šādas cisternas uztur tādā drošības līmenī, kas atbilst SMGS 2.pielikumā noteiktajām prasībām.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
17. Starptautiskajos bīstamo kravu pārvadājumos no valstīm, kas ir Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) Līgumslēdzējas puses, un uz tām izmanto cisternas, kas atbilst SMGS 2.pielikuma prasībām, ja tiek garantēta tāda līmeņa drošība, kas līdzvērtīga RID noteikumos noteiktajām prasībām.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
18. Bīstamo kravu pārvadājumos izmantojamās cisternas, kas reģistrētas ritošā sastāva valsts reģistrā, pakļautas normatīvajos aktos par transportējamām spiedieniekārtām vai normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu paredzēto cisternu un konteineru atbilstības novērtēšanu paredzētajai atbilstības novērtēšanai un tehniskajai uzraudzībai periodisko pārbaužu laikā.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
19. Atkarībā no kravu veida lejamkravu pārvadāšanas cisternas iedala:
19.1. naftas kravu pārvadāšanas cisternās, tai skaitā konkrēta naftas produkta pārvadāšanai specializētās cisternās;
19.2. ķīmisko kravu pārvadāšanas cisternās — speciālās (speciālas konstrukcijas) cisternās un specializētās cisternās;
19.3. pārtikas kravu pārvadāšanas cisternās — speciālās (speciālas konstrukcijas) cisternās un specializētās cisternās;
19.4. sašķidrināto gāzu pārvadāšanas cisternās.
20. Uz speciālajām un specializētajām cisternām, kurās pārvadā lejamkravas, izvieto trafaretuzrakstu ar konkrētu tās kravas nosaukumu, kuras pārvadāšanai cisternas paredzētas.
21. Uz naftas kravu pārvadāšanas cisternas ir viens no šādiem izgatavotājrūpnīcas trafaretuzrakstiem: “Benzīns–Nafta”, “Benzīns”, “Nafta”, “Mazuts”, “Gaišie naftas produkti”. Uz cisternas, kura specializēta konkrēta naftas produkta pārvadāšanai, ir norādīts precīzs naftas produkta nosaukums, kas uzkrāsots, specializējot cisternu. Cisternu, uz kuras ir trafaretuzraksts “Benzīns” vai “Gaišie naftas produkti”, izmanto tikai gaišo naftas produktu (izņemot motoru degvielu un eļļu) pārvadāšanai.
22. Ķīmisko un pārtikas kravu pārvadāšanai specializētas cisternas izmanto tikai tādām kravām, kurām šīs cisternas specializētas. Speciālās cisternas (speciālas konstrukcijas cisternas) izmanto tikai tādām kravām, kuru pārvadāšanai tās izgatavotas un kuru nosaukums norādīts uz cisternas.
23. Specializētās un speciālās cisternas katlu krāso tādā krāsā (atšķirības krāsojums) un uz tā uzkrāso tādas krāsas joslas, kas atbilst konkrētai lejamkravai vai lejamkravu grupai. Uz cisternas katla izvieto trafaretuzrakstu ar lejamkravas nosaukumu, kuras pārvadāšanai cisterna paredzēta, un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktos speciālos trafaretuzrakstus.
24. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs pārbauda cisternas trafaretuzrakstu un krāsojuma pareizību.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
27. Uz cisternas, kurā pārvadā bīstamo kravu, katla abās pusēs labajā apakšējā daļā starp katla dibenu un apskavu uzkrāso vai piestiprina normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu paredzētās bīstamības zīmes un zem tām oranžo plāksnīti.
28. Trafaretuzrakstus un speciālos trafaretuzrakstus uz cisternas krāso ar krāsu, kura ir noturīga pret vides iedarbību, un noformē atbilstoši prasībām, kuras noteiktas 1520 mm platuma sliežu ceļa kravas parka vagonu zīmju un uzrakstu albumā, kas saskaņots ar NVS valstu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļiem. Bīstamo kravu pārvadājumiem paredzētajām cisternām ievēro arī SMGS 2.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz cisternu atšķirības krāsojumu un informāciju, ko norāda uz cisternas.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
29. Aizliegts ieliet kravu cisternās, kuras nav paredzētas attiecīgajam kravas veidam, kurām beidzies kārtējās inspicēšanas termiņš, kurām ir kravas veidam neatbilstošs cisternas un armatūras krāsojums vai kurām nav normatīvajos aktos noteikto zīmju, uzrakstu un trafaretuzrakstu.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
32. Kravas ielej cisternās un bunkura pusvagonos un no tiem izlej pievedceļos. Staciju koplietošanas vietās un staciju vietās, kas nav paredzētas koplietošanai, kravas drīkst ieliet un izliet tikai ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju, ja kravas nosūtītājs vai saņēmējs izstrādājis vides aizsardzības un drošības pasākumus un ja kravu lej tieši no kravas nosūtītāja taras vai tieši kravas saņēmēja tarā.
33. Kravas nosūtītāja, kravas saņēmēja un pārvadātāja darbiniekiem, kuri kravas ielej cisternās un bunkura pusvagonos un izlej no tiem, apskata, tīra un mazgā cisternas un bunkura pusvagonus, nepieciešams ievērot drošības tehnikas noteikumus un konkrēta modeļa cisternu un bunkura pusvagonu tehniskajā aprakstā un ekspluatācijas instrukcijās norādītos piepildīšanas, iztukšošanas un iezemēšanas noteikumus, pārzināt cisternu un bunkura pusvagonu konstrukciju, atsevišķus to elementus un aprīkojumu, nodrošināt ritošā sastāva saglabātību, kā arī lietot instrumentus, ar kuriem strādājot nešķiļas dzirksteles.
35. Cisternā, kas aprīkota ar universālo izliešanas ierīci (izņemot cisternas, kas aprīkotas ar tvaika apvalku), nav atļauts ieliet kravu, kuras temperatūra pārsniedz 100 °C.
37. Pēc kravas ieliešanas vagonā kravas nosūtītājs nodrošina cisternas lūkas diametram atbilstošas blīves pareizu uzlikšanu, cisternas ieliešanas lūkas vāka, bunkura pusvagona katra bunkura vāka, cisternas vai bunkura pusvagona izliešanas un ieliešanas armatūras un noslēgu hermētisku aizvēršanu un cisternas uzvāžņa plombēšanu.
38. Ja pārvadātājs konstatē, ka bunkura pusvagonu vai cisternu stāvoklis pēc to piepildīšanas vai iztukšošanas neatbilst šo noteikumu prasībām, pārvadātājam ir tiesības nepieņemt no kravas saņēmēja vai nosūtītāja bunkura pusvagonus vai cisternas, kamēr netiek novērsti konstatētie pārkāpumi.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
39. Atkarībā no cisternu katlu konstrukcijas un elementu izmēriem cisternas iedala kalibrēšanas tipos. Cisternas kalibrēšanas tipu norāda ar metāla cipariem vai cipariem un burtu, kas piemetināti pie katla sānu virsmas abās pusēs 100 mm zem cisternas numura. Lai ar mērīšanas paņēmienu noteiktu cisternās ielietās kravas masu, izmanto cisternu izgatavotāja izstrādātās cisternu kalibrēšanas tabulas un ievēro to piemērošanas nosacījumus.
(MK 13.10.2020. noteikumu Nr. 628 redakcijā)
40. Vietas, kurās kravu ielej cisternās (bunkura pusvagonos) un izlej no tām, aprīko ar apgaismojumu (ja tiek lietas bīstamās kravas, apgaismojumam jābūt sprādziendrošam) un nodrošina ar ugunsdzēšanas aprīkojumu. Viegli uzliesmojošu šķidrumu ieliešanas un izliešanas vietās, kuras nav aprīkotas ar elektrisko apgaismojumu, par apgaismošanas ierīcēm atļauts izmantot tikai elektriskos akumulatoru sprādziendrošos lukturus. Aizliegta atklātas uguns izmantošana tuvāk par 50 m no stacijas teritorijā esošu bīstamo kravu ieliešanas un izliešanas vietām.
41. Bīstamo kravu ieliešanas vietas nedrīkst atrasties tuvāk par 200 m un to izliešanas vietas — tuvāk par 125 m no 1.klases bīstamo kravu (sprāgstošu materiālu) iekraušanas, izkraušanas un glabāšanas vietām, kā arī attiecīgi ne tuvāk par 100 m un 50 m no dzelzceļa noliktavām, staciju būvēm, galvenajiem sliežu ceļiem, kravu iekraušanas un izkraušanas koplietošanas vietām un dzīvojamām mājām.
42. Ja cisternās ielietu naftas produktu iekšzemes pārvadājums atbilst normatīvajos aktos par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām paredzētajiem nosacījumiem, kravas nosūtītājs un kravas saņēmējs ievēro minēto normatīvo aktu attiecīgās normas.
43. Pārvadātājs kravas ieliešanai padod darbderīgas pārvadātāja vai ārvalsts dzelzceļa cisternas (bunkura pusvagonus), kuras atbilst ielejamās kravas veidam. Kravas nosūtītājs atkarībā no pārvadātāja vai ārvalsts dzelzceļa cisternas komerciālā stāvokļa sagatavo cisternu (ja ir ierīces sagatavošanai) kravas ieliešanai pēc tās padošanas vai nodrošina cisternas sagatavošanu pirms tās padošanas, noslēdzot ar pārvadātāju vai komercsabiedrību attiecīgu līgumu.
(Grozīts ar MK 13.10.2020. noteikumiem Nr. 628)
44. Kravas nosūtītājs ir tiesīgs atteikties no kravas ieliešanai padotas pārvadātāja vai ārvalstu dzelzceļa cisternas, ja tajā pārvadāta cisternai neatbilstoša krava un pēc kravas izliešanas cisternai nav veikta attiecīga apstrāde.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
45. Speciālo cisternu (neatkarīgi no tās piederības), privāto cisternu vai pārvadātāja iznomāto cisternu kravas ieliešanai sagatavo kravas nosūtītājs.
46. Padodot kravas ieliešanai pārvadātāja vai ārvalsts dzelzceļa cisternas, pārvadātājs, pamatojoties uz ziņām pārsūtīšanas pavadzīmē, paziņo kravas nosūtītājam no cisternas izlietās kravas nosaukumu vai – ja pārvadāta bīstamā krava – normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu noteikto informāciju par pēdējo pārvadāto kravu. Ja cisterna pirms tās padošanas kravas ieliešanai sagatavota saskaņā ar noslēgto līgumu starp kravas nosūtītāju un pārvadātāju, pārvadātājs izsniedz kravas nosūtītājam reizē ar cisternu pienākušo dokumentu, kurā norādīts, kādas kravas ieliešanai cisterna sagatavota. Ja cisterna pirms tās padošanas kravas ieliešanai sagatavota saskaņā ar noslēgto līgumu starp kravas nosūtītāju un komercsabiedrību, komercsabiedrība izsniedz kravas nosūtītājam dokumentu, kurā norādīts, kādas kravas ieliešanai cisterna sagatavota.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
47. Kravas nosūtītājs kravas ieliešanai padoto pārvadātāja vai ārvalsts dzelzceļa cisternu komerciālo stāvokli pārbauda ne vēlāk kā divas stundas pēc cisternu padošanas. Kravas nosūtītājs cisternu komerciālo stāvokli var pārbaudīt pirms to padošanas, ja kravas nosūtītājs un pārvadātājs par to ir vienojušies. Ja kravas nosūtītājs ir pārbaudījis cisternas pirms to padošanas un paziņojis pārvadātājam, ka piekrīt tās izmantot kravas ieliešanai, vai arī līdz padoto cisternu pārbaudes termiņa beigām nav paziņojis pārvadātājam, ka atsakās tās izmantot kravas ieliešanai, kravas nosūtītājs nav tiesīgs izteikt pārvadātājam pretenzijas par cisternas katla iekšējās virsmas tīrību un, ja nepieciešams, novērš cisternu neatbilstošo komerciālo stāvokli pats.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
48. Privātās cisternas un pārvadātāja iznomātās cisternas, kuras neizmanto kravas pārvadājumā, nav atļauts glabāt staciju sliežu ceļos.
50. Naftas pārvadāšanas cisternā kravu ielej:
50.1. līdz augšējā segmenta līmenim — cisternā, kuras kravnesība ir 60 t vai vairāk;
50.2. līdz uzvāžņa vidum vai (no aprīļa sākuma līdz septembra beigām ielejot viegli uzliesmojošus šķidrumus) līdz uzvāžņa pamatnei — cisternā, kuras kravnesība ir mazāka par 60 t.
51. Speciālajā cisternā kravu ielej līdz līmenim, kādu ekspluatācijas instrukcijā noteicis cisternas izgatavotājs.
52. Kravas nosūtītājs ielej kravu cisternā, nepārsniedzot RID noteikumos noteikto uzpildes pakāpi.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
53. Cisternā ielietās kravas masa nedrīkst pārsniegt cisternas kravnesību, kas norādīta uz cisternas katla.
54. Pārvadātājs var atļaut kravas nosūtītājam nepilnīgi izmantot cisternas kravnesību un ieliet cisternā kravu zemāk par noteikto līmeni, ja:
54.1. tiek pārvadāta degviela, eļļa vai citas lejamkravas, kuras ceļā no cisternas daļēji izlej darba tehnoloģijas vajadzībām;
54.2. no kravas pārliešanas vietas nosūta kravas atlikumus, kas radušies cisternas, no kuras izlej kravu, un cisternas, kurā ielej kravu, izmēru neatbilstības dēļ vai kravas, kuru izlej no kuģa un ielej cisternās, aizņemtā tilpuma un cisternu izmēru neatbilstības dēļ;
54.3. kravas daļa zudusi ceļā avārijas vai citu neparedzamu iemeslu dēļ.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
56. Viegli uzliesmojošus šķidrumus ielej, izmantojot šļūtenes (caurules), kuras nolaiž līdz cisternas katla dibenam, vai izmanto citus ieliešanas paņēmienus, kas nepieļauj putu un statiskās elektrības rašanos.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
57. Ja kravas ieliešanas laikā uz cisternas (bunkura pusvagona) norādītās zīmes, trafaretuzraksti, speciālie trafaretuzraksti vai cisternas virsma tiek notraipīta, kravas nosūtītājs notīra netīrumus no cisternas katla (pusvagona bunkura) ārējās virsmas, cisternas (bunkura pusvagona) rāmja, gaitas daļām un bremžu iekārtas, noslauka cisternas katla ārējo virsmu un atjauno uz cisternas un bunkura pusvagona norādīto zīmju, trafaretuzrakstu un speciālo trafaretuzrakstu skaidru redzamību, kā arī piestiprina bīstamības zīmes (atkarībā no ielietās kravas īpašībām) un oranžo plāksnīti, ja tās nav uzkrāsotas uz cisternas.
58. Kravas nosūtītājs kravas ieliešanas laikā un pēc ieliešanas pārbauda, vai krava neplūst no cisternas katla vai cisternas izliešanas ierīces.
59. Kravas nosūtītājs nodrošina kravas pārsūknēšanu citā cisternā vai tilpnē, ja kravas noplūde konstatēta kravas ieliešanas laikā. Kravas nosūtītājs aprīko kravas ieliešanas estakādi ar attiecīgiem tehniskajiem līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
60. Kravas saņēmējs kravu no cisternas (bunkura pusvagona) izlej pilnībā.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
61. Šķidru kravu uzskata par pilnībā izlietu no cisternas, kurai ir tikai augšējā izliešanas ierīce, ja atlikums cisternā (mērot zem uzvāžņa) nepārsniedz 1 cm, bet bunkura pusvagonā (mērot bunkura vidusdaļā) – 3 cm. Ja kravu izlej caur apakšējo izliešanas ierīci, kravas atlikumi cisternā nav pieļaujami.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
62. Pēc kravas izliešanas no cisternas kravas saņēmējs:
62.1. notīra cisternas katla ārējo virsmu, rāmi, gaitas daļas un bremžu iekārtu. Ja cisternu pēc bīstamās kravas pārvadājuma no iekšpuses neattīra, nodrošina, lai uz vagona ir skaidri redzamas visas zīmes, uzraksti un trafaretuzraksti, kādi ir nepieciešami izlietās kravas pārvadāšanai. Ja cisterna pēc bīstamās kravas pārvadājuma no iekšpuses ir iztīrīta un neitralizēta tā, ka ir novērsta jebkāda bīstamība, noņem piestiprinātās bīstamības zīmes un oranžo plāksnīti;
62.2. uzstāda uz cisternas tam paredzētajās vietās izliešanas ierīces, noslēga, ieliešanas lūkas, drošības slēga armatūras un citu iekārtu detaļas, uzstāda cisternā paredzētajās vietās blīves, cieši aizver izliešanas ierīces vārstu, noslēgu un cisternas lūkas vāku, aizskrūvē spārnuzgriežņus vai atvāžamās skrūves;
62.3. ja nepieciešams, plombē tukšo cisternu.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
63. Ja krava izlieta vai cisterna tīrīta sildot (izmantojot tvaiku), nav atļauts pilnīgi aizvērt izliešanas ierīces vārstu un lūkas vāku, kamēr cisternas katls nav pilnīgi atdzisis.
64. Ja cisternā (bunkura pusvagonā) konstatē kravas atlikumus, netīrumus vai duļķes, ja nav notīrīta cisternas katla (bunkura) ārējā virsma un citas vagona daļas vai ja šo iemeslu dēļ vagonu nepieņem ārvalstu dzelzceļi, pārvadātājs sastāda vispārējā parauga aktu un tukšo cisternu (bunkura pusvagonu) nosūta izlietās kravas saņēmējam tīrīšanai. Kravas saņēmējs atlīdzina pārvadātājam izdevumus, kas saistīti ar vagona nosūtīšanu, padošanu, novākšanu un dīkstāvi, kad vagons atrodas pie kravas saņēmēja tīrīšanas laikā, kā arī par dīkstāvi, kad tiek aizkavēta vagona pieņemšana uz pievedceļa no kravas saņēmēja atkarīgu iemeslu dēļ.
65. Ja izliešanai padod pārvadātāja vai ārvalstu dzelzceļa cisternu, kurai ir darbnederīga izliešanas ierīce vai tvaika apvalks, vai bunkura pusvagonu, kuram ir bojātas tvaika uzsildīšanas ierīces, pārvadātājs, piedaloties kravas saņēmējam, sastāda vispārējā parauga aktu un novērš cisternas (bunkura pusvagona) bojājumu. Kravas saņēmēju atbrīvo no maksas par vagona dīkstāvi, kad tiek novērsts cisternas (bunkura pusvagona) bojājums. Ja uzpildītai cisternai (bunkura pusvagonam) bojājumu nav iespējams novērst un par to ir sniegts pārvadātāja atzinums, un kravas saņēmējs piekrīt kravas izliešanai no cisternas vai kravas izkraušanai no bunkura pusvagona, kravas saņēmēju atbrīvo no maksas par vagona dīkstāvi, kad krava tiek izlieta (izkrauta) ar pārvadātāju saskaņotajā papildu laikā.
66. Kravas nosūtītāja, saņēmēja vai pārvadātāja darbinieki drīkst iekāpt tukšā cisternā, lai pārbaudītu katla iekšējo stāvokli, tikai tad, ja viņi ir pārliecinājušies, ka cisternas katlā nav pārvadātās vielas tvaiku veselībai kaitīgā vai sprādzienbīstamā koncentrācijā. Kravas nosūtītāja, saņēmēja vai pārvadātāja darbiniekus, kuri katla iekšējā stāvokļa pārbaudes laikā atrodas cisternā, pastāvīgi novēro.
67. Aizliegta cisternu lūku vāku un izliešanas ierīču vāku atvēršana bez speciālā apģērba un aizsargbrillēm, kravas izliešana caur apakšējo izliešanas ierīci, ja aizvērts augšējās lūkas vāks, cisternas katla metināšana, ja katls nav iztīrīts, degazēts, izmazgāts vai tvaicēts, atklātas uguns lietošana cisternas katla iekšienē.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr. 823)
75. Ja krava noplūst no cisternas vai rodas citas avārijas situācijas, pārvadātājs un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par rīcību avārijas situācijās uz dzelzceļa.
76. Ja konstatē tādu cisternas bojājumu, kura dēļ cisternu nav iespējams pārvadāt atbilstoši piekritībai, to atkabina no vilciena un novieto speciāli paredzētā stacijas ceļā. Ja cisternu pavada kravas nosūtītāja vai saņēmēja darbinieks, viņš apsargā atkabināto cisternu. Ja viens kravas nosūtītāja vai saņēmēja darbinieks pavada cisternu grupu, no vilciena atkabina visu viņa pavadībā pārvadājamo cisternu grupu.
77. Ja konstatē, ka privātās vai pārvadātāja iznomātās cisternas katls nav darbderīgs un var radīt avārijas situāciju, pārvadātājs paziņo kravas nosūtītājam (saņēmējam) par bojājumu, informē par bojājuma raksturu un, ja nepieciešams, pieprasa norīkot darbiniekus cisternas bojājumu novēršanai vai nosūtīt tukšu cisternu un pārsūknēšanas ierīces, kā arī norīkot darbiniekus kravas pārliešanai darbderīgā cisternā. Pēc pārvadātāja pieprasījuma saņemšanas kravas nosūtītājs (saņēmējs) nekavējoties izpilda minētās pārvadātāja prasības.
78. Ja kravas nosūtītāja vainas dēļ kravu no darbnederīgas cisternas pārlej pārvadātāja cisternā, kravas nosūtītājs vai saņēmējs (atkarībā no tā, kurš maksājis par pārvadājumu) maksā arī izdevumus par pārvadātāja cisternas izmantošanu.
79. Ja pārvadājuma laikā no bojātas cisternas pārsūknē bīstamo kravu, pārsūknēšanu, cisternas mazgāšanu un mazgāšanas ūdens izvadīšanu veic pārvadātāja klātbūtnē. Cisternu apsargā kravas nosūtītāja vai saņēmēja darbinieks, kas pavada kravu, kamēr tiek pabeigta kravas atlikumu iznīcināšana.
80. Pārvadātājs par cisternas bojājumu sastāda dokumentu, kurā apliecināts cisternas bojājuma fakts un noteikts bojājuma raksturs, kā arī sastāda vispārējā parauga aktu. Vienu minētā akta eksemplāru pievieno pavadzīmei.
81. Ja pārvadājuma laikā nepieciešams remontēt ar kravu uzpildītas cisternas vai tukšas cisternas, kuras nav mazgātas un neitralizētas (degazētas), nav atļauts remontēt cisternas katlu, izdarīt sitienus pa cisternas katlu, lietot sprādzienbīstamus instrumentus vai atklātu uguni un metināt.
82. Ja pārvadājuma laikā nepieciešams remontēt cisternas ratiņus, izmantojot atklātu uguni, metinot vai izdarot sitienus, tos izveļ no cisternas apakšas un atvelk ne mazāk kā 20 m attālumā no cisternas katla.
83. Ja nosūta remontā tukšu privātu vai pārvadātāja iznomātu cisternu, īpašnieks vai nomnieks mazgā, neitralizē, degazē cisternas katla iekšējo un ārējo virsmu, kā arī rāmi, gaitas daļas, bremžu un autosakabju ierīces un pievieno pavadzīmei apliecinājumu par cisternas apstrādi un cisternas drošumu remontam.
84. Ja pārvadātāja iznomātajai cisternai beidzas nomas termiņš, nomnieks mazgā, neitralizē, degazē cisternas katla iekšējo un ārējo virsmu, kā arī rāmi, gaitas daļas, bremžu un autosakabju ierīces un, atdodot cisternu pārvadātājam, iesniedz apliecinājumu par cisternas apstrādi.
85. Kravas, kas sacietē vai iegūst paaugstinātu viskozitāti (turpmāk — viskozas un cietējošas kravas), pārvadā tehniski darbderīgās cisternās un bunkura pusvagonos, kuri noteikti attiecīgas kravas pārvadāšanai.
86. Bunkura pusvagonus izmanto tikai viskozu naftas bitumu (izņemot cieto marku naftas bitumus) un ogļu briketēšanas naftas saistvielu pārvadāšanai.
87. Kravas saņēmējs cisternās un bunkura pusvagonos ielietas viskozas un cietējošas kravas pirms izliešanas uzsilda. Vienlaikus ar kravu pirms atvēršanas no ārpuses uzsilda izliešanas vārstu.
89. Aizliegts kravu cisternās un bunkura pusvagonos sildīt ar atklātu uguni, kā arī izkraut nesasildītu bitumu, izlaužot ar laužņiem vai cērtēm.
90. Viskozu vai cietējošu kravu, kas pienākusi cisternā ar tvaika apvalku, pirms izliešanas uzsilda ar tvaiku, laižot to caur tvaika apvalku.
(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
94. Vietas, kur naftas bitumu ielej bunkura pusvagonos, kravas nosūtītājs aprīko ar iekārtām, kas nepieļauj nokrišņu iekļūšanu bunkurā. Kravas saņēmējs izliešanas vietas aprīko ar attiecīgām pieņemšanas un tvaika sildīšanas iekārtām.
95. Pusvagona bunkuros kravu iepilda, atstājot ne mazāk kā 250 mm līdz bortu augšējām malām. Ielejamās kravas temperatūra nedrīkst pārsniegt 150 °C. Pēc ieliešanas kravas nosūtītājs aizver bunkuru vākus.
99. Bitumu no bunkura pusvagona izkrauj secīgi no katra bunkura. Nav atļauts vienlaikus apgāzt divus vai vairākus bunkurus, lai nepieļautu pusvagona apgāšanos.
100. Kravas saņēmējs pēc izkraušanas notīra no kravas paliekām bunkuru ārējās sienas, vagona rāmi, gaitas daļas un bremžu iekārtu, kā arī notīra zīmes, uzrakstus un trafaretuzrakstus uz vagona, lai tie būtu skaidri redzami, uzvelk visus āķus, līdz galam aizskrūvē slēgu skrūves (ja nepieciešams, izmanto īso lauzni) un nodrošina pusvagona bunkuru pareizu uzstādīšanu un nostiprināšanu bez sašķiebuma attiecībā pret rāmja plakni un vienam pret otru, aizver bunkuru vākus.
101. Pārtikas lejamkravas pārvadā specializētās privātās vai pārvadātāja iznomātās cisternās, kurām ir universālā izliešanas ierīce un kuras atbilst normatīvajos aktos par pārtikas apriti un dzelzceļa pārvadājumiem noteiktajām higiēnas prasībām.
102. Specializējot pārtikas kravu ieliešanai cisternu, kas nomāta no pārvadātāja, tās katlu sagatavo nomnieks.
104. Aizliegts konkrētu pārtikas kravu pārvadāšanai specializētas cisternas izmantot citu kravu pārvadāšanai.
105. Uz cisternām, kas specializētas pārtikas kravu pārvadāšanai, ar melnu krāsu pa labi no katla vidus uzkrāso konkrētās kravas nosaukumu, kurai specializēta cisterna.
106. Pārvadājot naftas produktus cisternās, kravas nosūtītājs pavadzīmei pievieno kravas kvalitātes pasi. Pārvadājot naftas produktus ar vienu pavadzīmi noformētos maršrutos vai vagonu grupās, kravas nosūtītājs kravas kvalitātes pasi pavadzīmei pievieno ne mazāk kā piecos eksemplāros.
108. Cisternu attiecīgi sagatavo (tvaicē), ja cisternā pēc naftas produkta izliešanas paredzēts pārvadāt cita nosaukuma naftas produktu. Cisternu, kurai nav noformēta pārsūtīšanas pavadzīme, kurā norādīts izlietās kravas nosaukums, var mazgāt (tvaicēt) vai var izmantot iekraušanai tikai pēc kravas atlikumu analīzes.
113. Uz cisternām, kas paredzētas atdzesētu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai atmosfēras spiedienā, pie gāzes brīvās izvadīšanas vietām uzkrāso uzrakstu “Gāzes izvadītāju neaizvērt”.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
114. Ja cisternas aprīkotas ar telpu pavadoņiem, bet pavadoņi tās nepavada, kravas nosūtītājs aizdara telpas loga stiklus ar finieri vai citu cietu materiālu un nokrāso cisternas krāsā, telpas durvis aizslēdz un plombē.
117. Kravas nosūtītājs ar kravu uzpildītām un tukšām cisternām aizslēdz un plombē armatūras skapja durvis un armatūras tambura ārējās durvis.
118. Cisternas ar sašķidrināto gāzi piepilda atbilstoši attiecīgo cisternu ekspluatācijas instrukcijā noteiktajai kārtībai un normām, kā arī uz cisternas norādītajiem trafaretuzrakstiem.
121. Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par cisternas katla un armatūras darbderīgumu, cisternas piepildīšanas pareizību un cisternas drošumu pārvadājuma laikā.
122. Kravas saņēmējs kravu no cisternas izlej pilnībā. Spiedienam cisternā pēc izliešanas jāatbilst prasībām, kas noteiktas cisternas ekspluatācijas instrukcijā.
128. Etilspirtu (vīnspirtu) (UN 1170) pārvadā privātās vai pārvadātāja iznomātās speciālās spirta cisternās, modernizētās gaišo naftas produktu pārvadāšanas četrasu cisternās, kurām ir augšējās izliešanas ierīces un kurām aizmetinātas apakšējās izliešanas ierīces, uz vāka un lūkas atveres piemetinātas dzinteles slēdzeņu uzlikšanai, ar uzvāzni aizvērts drošības un ieplūdes vārsts un uz lūkas vāka uzstādīts papildu drošības gredzens.
130. Kravas nosūtītājs pēc spirta (vīnspirta) ieliešanas cisternā nosaka spirta (vīnspirta) temperatūru un ņem vidējo paraugu, kuram nosaka spirta (vīnspirta) stiprumu. Pēc tam kravas nosūtītājs ar speciālu mērlineālu izmēra spirta (vīnspirta) nepielējuma augstumu cisternā, mērot no uzvāžņa augšējās malas līdz ielietā spirta (vīnspirta) līmenim. Četrasu cisternās, kurām ir divi uzvāžņi, nepielējuma augstumu mēra lūkā, kura izvietota tuvāk cisternas vidum (pie šīs lūkas atrodas kāpnes). Mērīšanas laikā otras lūkas vāku nedaudz atver, lai spirts (vīnspirts) abās lūkās būtu vienā līmenī.
131. Lai iegūtu vidējo paraugu, no cisternas ar paraugu ņēmēju ņem spirtu (vīnspirtu) vienādās porcijās no augšējā, apakšējā un vidējā slāņa. Vidējā parauga tilpumam jābūt ne mazākam par 1,5 litriem. Vidējā paraugā uzreiz pēc parauga ņemšanas nosaka spirta (vīnspirta) temperatūru ar precizitāti līdz 0,1 °C. Vidējo paraugu salej trijās tīrās sausās 0,5 litru pudelēs. Kravas nosūtītājs veic mērījumus, ņem paraugus, plombē cisternas pārvadātāja klātbūtnē un pirms cisternas novākšanas no pievedceļa nodod glabāšanā pārvadātājam plombēšanas knaibles.
132. Ar paraugiem piepildītās pudeles plombē vai zīmogo ar pārvadātāja zīmoglakas zīmogu un glabā pie kravas nosūtītāja, kamēr tiek saņemts kravas saņēmēja sastādīts akts par pieņemto spirtu (vīnspirtu), kura stiprums nav mainījies, vai kamēr tās nepieprasa kravas saņēmējs vai pārvadātājs analīzes veikšanai.
133. Spirta (vīnspirta) nepielējuma augstumu mēra ar speciālu verificētu metāla lineālu, kuram no augšas uz leju ir iezīmētas iedaļas ar viena milimetra intervālu.
134. Izmērot nepielējumu, lineālu cisternā ielaiž tā, lai lineāla šķērsplāksne balstītos uz lūkas malām un būtu perpendikulāra cisternas garenasij. Ātri paceļot lineālu uz augšu, pēc samirkuma līnijas nosaka spirta (vīnspirta) nepielējuma augstumu ar precizitāti līdz vienam milimetram.
135. Kravas nosūtītājs pēc mērījumu veikšanas cisternas lūkas rievā ieliek gumijas blīvi, aizver lūkas vāku, uzliek savijumus (ja plombē ar svina plombu), pēc tam uzliek slēgus un plombē cisternu.
136. Kravas nosūtītājs pavadzīmes ailē “Kravas nosaukums” papildus norāda spirta (vīnspirta) šķirni (jēlspirts, rektificēts spirts), spirta (vīnspirta) stiprumu ar precizitāti līdz 0,1 %, spirta (vīnspirta) temperatūru cisternā nepielējuma augstuma mērīšanas laikā ar precizitāti līdz 0,5 °C, nepielējuma augstumu ar precizitāti līdz vienam milimetram.
137. Kravas nosūtītāja pavadzīmē norādīto spirta (vīnspirta) masu izmanto tikai pārvadāšanas maksas noteikšanai un kravnesības pārsniegšanas nepieļaušanai.
138. Plombējot cisternas, kurās ieliets spirts (vīnspirts), katram dzinteļu pārim uzliek vienu slēdzeni un vienu plombu (kopā divas slēdzenes un divas plombas katrai lūkai). Modernizētajām cisternām, kurām apakšējās izliešanas ierīces ir aizmetinātas, šīs ierīces neplombē.
139. Kravas nosūtītājs slēdzeņu atslēgas piestiprina blīva kartona plāksnei un ievieto aizlīmētā papīra paketē, kuras izmēri vienādi ar plāksnes izmēriem. Kravas nosūtītājs šo paketi ievieto aploksnē, kuras izmēri ir 240 x 180 mm, un cauršuj kopā ar aploksni ne mazāk kā divās vietās. Kravas nosūtītājs aploksni piestiprina pavadzīmei un pavadzīmes ailē “Nosūtītāja atzīmes” ieraksta “Atslēgas pievienotas pavadzīmei”.
140. Galastacijā pēc kravas izsniegšanas noformēšanas pārvadātājs aploksni ar slēdzeņu atslēgām kopā ar pavadzīmi izsniedz kravas saņēmējam. Viens atslēgu komplekts var atrasties pie kravas saņēmēja, ja viņam pastāvīgi tiek adresēts spirts. Šādā gadījumā pavadzīmei atslēgas nepievieno, bet zem kravas nosaukuma norāda “Atslēgas ir pie saņēmēja”.
141. Izsniedzot spirtu (vīnspirtu), kas galastacijā pienācis darbderīgā cisternā (nav pazīmju, kas liecina par iespēju piekļūt kravai), ar darbderīgām kravas nosūtītāja abām plombām vai vienu plombu, pārvadātājs nepiedalās spirta (vīnspirta) pārbaudē. Šādā gadījumā pārvadātājs nav atbildīgs par iztrūkumiem un pazeminātu spirta (vīnspirta) stiprumu.
142. Ja krava pienāk bojātā cisternā vai ar bojātām abām kravas nosūtītāja plombām uz cisternas lūkas vāka, pārvadātājs piedalās spirta (vīnspirta) izsniegšanā un sastāda komercaktu, kurā norāda spirta nepielējuma augstumu ar precizitāti līdz vienam milimetram, stiprumu ar precizitāti 0,1 % un spirta (vīnspirta) temperatūru cisternā ar precizitāti līdz 0,5 °C. Komercaktā nenorāda cisternā esošā spirta (vīnspirta) daudzumu tilpuma vienībās. Komercaktam var pievienot kravas saņēmēja iepriekšēju aprēķinu par spirta (vīnspirta) saglabātību vai iztrūkumu dzelzceļa pārvadājumā. Ja pieteikta pretenzija, pārvadātājs nosaka spirta (vīnspirta) saglabātību vai iztrūkumu, pamatojoties uz komercaktā norādītajām ziņām.
143. Ja, izsniedzot kravas saņēmējam spirtu (vīnspirtu), konstatē tā pazeminātu stiprumu, no cisternas ar parauga ņēmēju ņem divus vidējos paraugus (katru viena litra tilpumā) un iepilda traukos, kurus plombē vai zīmogo ar pārvadātāja zīmoglakas zīmogu. Vienu paraugu pārvadātājs nodod analīzei un ekspertīzei neatkarīgā laboratorijā, otru paraugu glabā kravas saņēmējs kā kontroles paraugu. Šajā gadījumā komercaktā norāda spirta (vīnspirta) stiprumu, kāds norādīts pavadzīmē, un stiprumu, kuru noteicis kravas saņēmējs. Komercaktā norāda arī to, ka paraugs ņemts analīzei. Pārvadātājs neatkarīgā laboratorijā nosaka arī tā spirta (vīnspirta) parauga stiprumu, kas glabājas pie kravas nosūtītāja, bet starptautiskajos pārvadājumos pārvadātājs komercakta kopiju nosūta spirta (vīnspirta) nosūtīšanas ārvalstu dzelzceļam, lai saņemtu arī pie kravas nosūtītāja glabātā spirta (vīnspirta) parauga stipruma pārbaudes rezultātus.
144. Kravas saņēmējs pēc kravas izliešanas no cisternas zem lūkas vāka liek gumijas blīvi, uzliek slēdzenes un plombē cisternu. Tukšai cisternai uzlikto slēdzeņu atslēgas pārsūta kārtībā, kāda noteikta uzpildītas cisternas pārvadāšanai.
150. Metanolu (UN 1230) ielej un izlej tikai pievedceļos, un pārvadājuma laikā to nepārtraukti apsargā pārvadātāja apsardze no brīža, kad pārvadātājs vagonus pieņēmis no kravas nosūtītāja, līdz brīdim, kad tos nodod kravas saņēmējam.
152. Metanolu var pārvadāt arī zem inertas gāzes (slāpekļa) pārspiediena, kas atbilst cisternas ekspluatācijas instrukcijai. Cisternas aprīko ar manometru un slēgarmatūru. Metanolu cisternā ielej ne augstāk par uzvāžņa pamatni. Kravas nosūtītājs pārspiediena lielumu norāda pavadzīmes ailē “Kravas nosaukums” zem kravas nosaukuma.
154. Ja ceļā metanolu pārlej no bojātās cisternas darbderīgā cisternā, pārvadātājs apsargā bojāto cisternu, kamēr tā pilnībā tiek iztukšota, izmazgāta un tajā nav palikuši notekūdeņi, kuru savākšana un apsaimniekošana nodrošināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
155. Metanola kravas saņēmējam ir šādi pienākumi:
155.1. pieņemt no pārvadātāja ar metanolu uzpildītas cisternas padošanas brīdī un nodrošināt to apsardzi;
155.2. pilnībā izliet kravu no cisternas, izpūst cisternas ar slāpekli (ja pārvadā zem inertas gāzes (slāpekļa) pārspiediena) vai izmazgāt ar ūdeni līdz pilnīgai metanola smaržas izzušanai, izlietojot ne mazāk kā divus kubikmetrus ūdens četrasu cisternai, un žāvēt cisternu, kamēr pilnībā izzūd ūdens (ja pārvadā bez inertas gāzes pārspiediena);
155.3. cieši aizvērt tukšās cisternas lūkas vāku, aizvērt drošības apvalku, nostiprināt to ar savijumu (ja plombē ar svina plombu) un aizplombēt.
156. Ja pārvadāšanai nodod tukšu cisternu, kurā pārvadāts metanols, kravas nosūtītājs iesniedz pārvadātājam rakstisku apliecinājumu, ka cisterna ir pilnībā iztukšota, izmazgāta un izžāvēta. Pārvadātājs apliecinājumu glabā ne mazāk kā gadu.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
157. Ja konstatē tukšas vai piepildītas cisternas ar trafaretuzrakstu “Metanols”, kurām nav pavadzīmes, pārvadātājs tās nekavējoties nodod apsargāt pārvadātāja apsardzei, sastāda komercaktu un pēc cisternu piederības noskaidrošanas un pavadzīmes atrašanas vai atjaunošanas apsardzes pavadībā nosūta tās atbilstoši piekritībai, nepārbaudot, vai tukšajā cisternā ir metanola atlikums. Cisternas aizturēšanu, ja tai nav pavadzīmes, noformē ar vispārējā parauga aktu.
158. Ja pārvadāšanas laikā konstatē tukšas cisternas, no kurām izliets metanols un kurām ir neatbilstošs krāsojums, neskaidras vai noteikumiem neatbilstošas bīstamības zīmes un trafaretuzraksti, un konstatētos pārkāpumus novērst uz vietas nav iespējams, cisternu pārved uz galastaciju pārvadātāja apsardzes pavadībā.
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.823)
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 13.10.2020. noteikumiem Nr. 628)
199. Ja pārvadātājam ir pienākums piedalīties spirta (vīnspirta) izsniegšanā, viņš nav atbildīgs par tās spirta (vīnspirta) daļas iztrūkumu, kura nepārsniedz spirta (vīnspirta) dabīgā zuduma normas un spirta (vīnspirta) daudzuma noteikšanas rezultātu maksimālās novirzes, nosūtot un izsniedzot kravu.
200. Spirta (vīnspirta) saglabātības vai iztrūkuma apmēru aprēķina, izmantojot dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulas. Spirta (vīnspirta) tilpuma izplešanās koeficients, mainoties temperatūrai par vienu vienību (1 °C), ir 0,001, bet spirta (vīnspirta) daudzuma noteikšanas rezultātu maksimālā novirze, nosūtot un izsniedzot kravu, ir 0,2 %.
201. Četrasu cisternā ielieta spirta (vīnspirta) dabīgā zuduma norma katrā pārvadājuma dienā ir:
201.1. 0,3 dal absolūtā spirta, ja pārvadājums notiek no aprīļa līdz septembrim;
201.2. 0,28 dal absolūtā spirta, ja pārvadājums notiek no oktobra līdz martam.
202. Lai pārrēķinātu ūdens un spirta šķīduma dabīgo zudumu dekalitros, absolūtā spirta dabīgo zudumu dekalitros reizina ar 100 un dala ar spirta stiprumu grādos.
203. Spirta (vīnspirta) ieliešanas augstumu cisternā nosaka, dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulās norādītajam cisternas katla diametram pieskaitot ieliešanas lūkas (uzvāžņa) augstumu un katla sienas biezumu un atņemot cisternas nepielējuma augstumu.
204. Faktisko spirta (vīnspirtu) tilpumu cisternā (litros), kāds atbilst cisternā ielietās kravas augstumam, nosaka saskaņā ar dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām.
205. Lai noteiktu spirta (vīnspirta) saglabātību vai iztrūkumu, ja pārvadājumu laikā mainās tā temperatūra, spirta (vīnspirta) tilpumam, ko noteicis kravas nosūtītājs, pieskaita (ja temperatūra paaugstinājusies) vai atņem (ja temperatūra pazeminājusies) temperatūras izplešanās tilpumu.
206. Temperatūras izplešanās tilpumu nosaka, reizinot spirta (vīnspirta) tilpumu, ko noteicis kravas nosūtītājs, ar koeficientu 0,001 un ar spirta (vīnspirta) temperatūras izmaiņas (pārvadājuma laikā) grādu skaitu. No spirta (vīnspirta) tilpuma, ko noteicis kravas nosūtītājs un kas koriģēts, ņemot vērā temperatūras izplešanās tilpumu, atņem aprēķināto ūdens un spirta šķīduma dabīgo zudumu pārvadājuma laikā atkarībā no pārvadājuma ilguma (iztrūkuma gadījumā), kā arī atņem spirta (vīnspirta) tilpuma noteikšanas rezultātu maksimālo novirzi, nosūtot un izsniedzot kravu, — 0,2 %. Aprēķināto spirta tilpumu salīdzina ar faktisko tilpumu, kas noteikts atbilstoši mērījumu un dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulu datiem, un nosaka spirta (vīnspirta) saglabātību vai iztrūkumu. (62.kalibrējuma tipa cisternā ielietā spirta (vīnspirta) iztrūkuma noteikšanas piemērs dots šo noteikumu 2.pielikumā.)
207. Cisternām, kas būvētas līdz 2005.gada 1.jūlijam, piemēro SMGS 2.pielikumā paredzētos izmantošanas ierobežojumus, ja tādi ir noteikti.
(MK 28.07.2009. noteikumu Nr.823 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 24.septembra Direktīvas 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.
Satiksmes ministra vietas izpildītājs — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
1. Etilspirtu (vīnspirtu) (UN 1170) martā nosūta 62.kalibrējuma tipa cisternā. Cisternā ielieto kravu pārvadā 12 diennaktis un galastacijā cisternai konstatē kravas noplūdes pazīmes un plombu neesamību.
2. Kravas nosūtīšanas stacijā veikti mērījumi un noteikts, ka:
2.1. etilspirta (vīnspirta) (turpmāk — spirts) stiprums ir 96,4 %;
2.2. cisternas nepielējuma augstums ir 305 mm;
2.3. cisternas ieliešanas lūkas augstums ir 145 mm un cisternas katla biezums ir 9 mm (nosaka atbilstoši dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām);
2.4. spirta temperatūra ir 2 °C.
3. Galastacijā veikti mērījumi un noteikts, ka:
3.1. spirta stiprums ir 96,4 %;
3.2. cisternas nepielējuma augstums ir 1660 mm;
3.3. cisternas ieliešanas lūkas augstums ir 145 mm un cisternas katla biezums ir 9 mm (nosaka atbilstoši dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām);
3.4. spirta temperatūra ir 12 °C.
4. Saskaņā ar veiktajiem mērījumiem un dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām noteiktais 62.kalibrējuma tipa cisternā ielietā spirta līmenis:
4.1. nosūtīšanas stacijā ir:
3000 + 30 + 9 + 145 – 305 = 2879 mm;
4.2. galastacijā ir:
3000 + 30 + 9 + 145 – 1660 = 1524 mm.
5. Saskaņā ar dzelzceļa cisternu kalibrēšanas tabulām noteiktais 62.kalibrējuma tipa cisternā ielietā spirta tilpums, kas atbilst attiecīgajam cisternā ielietā spirta līmenim:
5.1. nosūtīšanas stacijā ir 7185,7 dal;
5.2. galastacijā ir 3640,6 dal.
6. Spirta tilpuma palielinājums, pārvadājuma laikā temperatūrai paaugstinoties par 10 °C (12 °C – 2 °C = 10 °C), ir:
7185,7 x 10 x 0,001 = 71,86 dal.
7. Absolūtā spirta dabīgais zudums pārvadāšanas laikā ir:
0,28 x 12 = 3,36 dal.
8. Spirta šķīduma zudums ir:
3,36 x 100 : 96,4 = 3,49 dal.
9. Spirta tilpuma noteikšanas rezultātu maksimālā novirze nosūtīšanas stacijā un galastacijā ir:
7185,7 x 0,2 : 100 = 14,37 dal.
10. Spirta iztrūkums ir:
7185,7 + 71,86 – 3640,6 – 3,49 – 14,37 = 3599,1 dal.
 |
 |
 |
 |