Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi.

2. Noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā.

4. Ja Eiropas Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) un saņem uzturēšanās atļauju. Eiropas Savienības pilsonim, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nav nepieciešama darba atļauja.

5. Eiropas Savienības pilsoņa uzturēšanās atļaujā norāda šo noteikumu 1.pielikumā noteikto informāciju. Ja Eiropas Savienības pilsonis ir saņēmis uzturēšanās atļauju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām Latvijas Republikā, noslēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis), Eiropas Savienības pilsoņa uzturēšanās atļaujā norāda šo noteikumu 2.pielikumā noteikto informāciju.

6. Eiropas Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešama uzturēšanās atļauja, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

6.1. ir sezonas strādnieks Latvijas Republikā;

6.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā parasti atgriežas vismaz vienu reizi nedēļā;

6.3. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā, slēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisko līgumu.

7. Eiropas Savienības pilsonis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

8. Eiropas Savienības pilsonis var saņemt termiņuzturēšanās atļauju:

8.1. uz darba tiesisko attiecību laiku, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kas pārsniedz 90 dienas, bet nav ilgāks par gadu;

8.2. uz pieciem gadiem, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kas ir ilgāks par vienu gadu;

8.3. uz pieciem gadiem, ja viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

8.4. uz laiku, kāds minēts līgumā par pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu Latvijas Republikā, ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs, vai darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojuma sniedzējs;

8.5. uz mācību vai studiju laiku akreditētā mācību iestādē Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā uz gadu;

8.6. uz pieciem gadiem, ja viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums. Šo noteikumu izpratnē pietiekams iztikas nodrošinājums, lai, uzturoties Latvijas Republikā, nekļūtu par apgrūtinājumu valsts sociālās palīdzības sistēmai, ir ienākumi vai naudas uzkrājumi, kas ir lielāki par minimālo ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot Latvijas pilsoņi var saņemt sociālo palīdzību Latvijas Republikā.

9. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

9.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Anketas saturs noteikts normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

9.2. divas fotogrāfijas;

9.3. ievērojot uzturēšanās iemeslu, šo noteikumu 10., 11., 12., 13. 14. vai 15.punktā noteiktos dokumentus.

10. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu, iesniedz darba līguma vai cita tāda civiltiesiska līguma kopiju, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā.

11. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā pašnodarbināta persona saskaņā ar šo noteikumu 8.3.apakšpunktu, iesniedz:

11.1. individuālā darba veicēja patenta vai reģistrācijas apliecības kopiju, ja vēlas uzturēties kā individuālā darba veicējs Latvijas Republikā;

11.2. Latvijas Republikā reģistrēta komersanta reģistrācijas apliecības kopiju, ja vēlas uzturēties saistībā ar komercdarbības veikšanu;

11.3. dokumentu kopijas, kas apliecina tiesības veikt noteiktu darbību Latvijas Republikā, ja paredzēts veikt tādu darbību, kuras veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešama atļauja.

12. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.4.apakšpunktu, iesniedz civiltiesiska līguma kopiju par pakalpojuma sniegšanu vai saņemšanu par atlīdzību.

13. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.4.apakšpunktu un ir darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojumu sniedzējs, papildus šo noteikumu 12.punktā minētajam dokumentam iesniedz:

13.1. dokumentu, kas apliecina darba tiesiskās attiecības ar komersantu, kas ir pakalpojuma sniedzējs, kopijas;

13.2. dokumentus, kas apliecina, ka komersants, kas ir pakalpojumu sniedzējs, nosūta viņu darba veikšanai Latvijas Republikā.

14. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.5.apakšpunktu, iesniedz:

14.1. līguma kopiju par mācībām vai studijām Latvijas Republikā;

14.2. derīgas veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē veselības apdrošināšanu pret visiem apdraudējumiem un kas derīga vismaz gadu.

15. Eiropas Savienības pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.6.apakšpunktu, iesniedz:

15.1. dokumentus, kas apliecina pietiekamu iztikas nodrošinājumu, kamēr viņš uzturēsies Latvijas Republikā;

15.2. derīgas veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē veselības apdrošināšanu pret visiem apdraudējumiem un kas derīga vismaz gadu.

16. Ja Eiropas Savienības pilsonis saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.2. vai 8.3.apakšpunktu un nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja, Eiropas Savienības pilsonis var saņemt jaunu termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedzot noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

17. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim (turpmāk — ģimenes loceklis), ja mērķis ir uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Eiropas Savienības pilsoni.

18. Ģimenes loceklis šo noteikumu izpratnē ir Eiropas Savienības pilsoņa laulātais, radinieks taisnā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Eiropas Savienības pilsoņa apgādībā, kā arī Eiropas Savienības pilsoņa laulātā radinieks taisnā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Eiropas Savienības pilsoņa laulātā apgādībā. Ja Eiropas Savienības pilsonis uzturas Latvijas Republikā kā students, ģimenes loceklis šo noteikumu izpratnē ir laulātais, radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas Eiropas Savienības pilsoņa apgādībā, kā arī Eiropas Savienības pilsoņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas Eiropas Savienības pilsoņa laulātā apgādībā.

19. Eiropas Savienības pilsoņa radiniekam lejupējā taisnā līnijā Eiropas Savienības pilsoņa izceļošanas gadījumā ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepieciešams studiju pabeigšanai augstskolā, ja viņš studē augstskolā vai apgūst vispārējo izglītības programmu akreditētā mācību iestādē, lai turpinātu studijas augstskolā.

20. Kopā ar šo noteikumu 19.punktā minēto Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekli tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabā arī persona, kura nav Eiropas Savienības pilsonis un kuras apgādībā atrodas šo noteikumu 19.punktā minētā persona.

21. Ģimenes loceklis, kurš vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

21.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

21.2. divas fotogrāfijas;

21.3. dokumentu kopijas, kas apliecina radniecību ar Eiropas Savienības pilsoni, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā, vai Eiropas Savienības pilsoņa laulāto;

21.4. dokumentu kopijas, kas apliecina, ka persona atrodas Eiropas Savienības pilsoņa vai Eiropas Savienības pilsoņa laulātā apgādībā;

21.5. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

22. Ģimenes loceklis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Eiropas Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.5. vai 8.6.apakšpunktu, papildus šo noteikumu 21.punktā norādītajiem dokumentiem iesniedz:

22.1. dokumentus, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu;

22.2. derīgas veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē visu ar veselības aprūpi saistītu izdevumu segšanu Latvijas Republikā un kas ir derīga vismaz gadu.

23. Eiropas Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kurš likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju nepārtraukti piecus gadus saskaņā ar šo noteikumu 8. vai 17.punktu, var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

24. Šo noteikumu 23.punktā noteiktais uzturēšanās termiņš atzīstams par nepārtrauktu, ja prombūtne nepārsniedz sešus mēnešus kalendāra gada laikā, izņemot gadījumus, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls (piemēram, obligātā militārā dienesta pildīšana, ārstēšanās ārstniecības iestādē).

25. Šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētajā gadījumā Eiropas Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 23.punktā noteiktā termiņa, ja viņš:

25.1. sasniedz Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir bijis pašnodarbināts Latvijas Republikā pēdējo gadu un ir uzturējies Latvijas Republikā nepārtraukti vairāk nekā trīs gadus;

25.2. sasniedz Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir bijis pašnodarbināts Latvijas Republikā un viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;

25.3. neatgriezeniski ir zaudējis darbspējas un iepriekš uzturējies Latvijas Republikā nepārtraukti pēdējos divus gadus;

25.4. neatgriezeniski ir zaudējis darbspējas un viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;

25.5. pēc trīs gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijas Republikā turpina darboties citā dalībvalstī kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona, atgriežoties Latvijas Republikā vismaz vienu reizi nedēļā.

26. Ģimenes loceklis ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 23.punktā noteiktā termiņa, ja Eiropas Savienības pilsonis saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju šo noteikumu 25.punktā noteiktajā gadījumā.

27. Ja šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētais Eiropas Savienības pilsonis nomirst, pirms ieguvis tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 23.punktā noteiktā termiņa, ja:

27.1. Eiropas Savienības pilsonis līdz savas nāves dienai nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā vismaz divus gadus;

27.2. Eiropas Savienības pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

27.3. Eiropas Savienības pilsoni pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas.

28. Eiropas Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

28.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

28.2. dokumentus, kas apliecina, ka viņš atbilst šo noteikumu 25., 26. vai 27.punktā minētajiem nosacījumiem, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 23.punktā noteiktā termiņa;

28.3. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

29. Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē personīgi triju mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

30. Ģimenes loceklis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē personīgi pirms vīzas derīguma termiņa beigām.

31. Dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē personīgi ne vēlāk kā 30 dienas pirms termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

32. Iesniedzot šajos noteikumos norādītās dokumentu kopijas, Eiropas Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis uzrāda dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

33. Pēc dokumentu iesniegšanas pārvalde izsniedz izziņu, kas apliecina, ka Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, līdz tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu. Ja Eiropas Savienības pilsonis ir iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu, Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Eiropas Savienības pilsonis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ir tiesīgs nodibināt darba tiesiskās attiecības, pirms tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu.

34. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēm un tiesām informāciju, kas saistīta ar Eiropas Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī ir tiesības pieprasīt no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm informāciju par Eiropas Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļu iepriekšējiem likumu pārkāpumiem.

35. Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu pēc uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu un šo noteikumu 34.punktā minēto ziņu izvērtēšanas mēneša laikā no atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, pārvalde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no dokumentu pieņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

36. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, personīgi ierodas pārvaldē.

37. Eiropas Savienības pilsonis, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu, piecu darbdienu laikā informē pārvaldi par izmaiņām darba līgumā vai citā civiltiesiskā līgumā, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā, vai par jauna darba līguma vai cita civiltiesiska līguma noslēgšanu, uz kura pamata viņš būs nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs. Eiropas Savienības pilsonis, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.3., 8.4., 8.5. vai 8.6.apakšpunktu, piecu darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas informē pārvaldi par darba līguma vai cita civiltiesiska līguma noslēgšanu, uz kura pamata viņš būs nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs.

38. Eiropas Savienības pilsonim izsniedz jaunu uzturēšanās atļauju uz laiku, kas norādīts lēmumā par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja:

38.1. derīga uzturēšanās atļauja zudusi;

38.2. Eiropas Savienības pilsonis saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu;

38.3. mainīts personas vārds (vārdi) vai uzvārds;

38.4. konstatētas neprecizitātes ierakstos;

38.5. uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu un izlasīt uzturēšanās atļaujā norādīto informāciju;

38.6. būtiski mainījies personas izskats.

39. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju šo noteikumu 38.punktā minētajos gadījumos, Eiropas Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

39.1. divas fotogrāfijas;

39.2. iepriekšējo uzturēšanās atļauju, ja personas rīcībā tāda ir;

39.3. paskaidrojumu par uzturēšanās atļaujas nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem, ja derīga uzturēšanās atļauja zudusi;

39.4. policijas iestādes atbildi uz personas iesniegto ziņojumu, ja uzturēšanās atļauja nolaupīta.

40. Jaunu uzturēšanās atļauju sagatavo un izsniedz 15 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

41. Ja Eiropas Savienības pilsonis saņem jaunu uzturēšanās atļauju, iepriekšējo atļauju anulē un pēc pilsoņa vēlēšanās atstāj viņa glabāšanā.

42. Uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

42.1. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nav iesniedzis visus šajos noteikumos norādītos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

42.2. norādītais uzturēšanās iemesls neatbilst šajos noteikumos minētajiem apstākļiem, kuriem pastāvot Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var saņemt uzturēšanās atļauju;

42.3. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai veselībai;

42.4. sniegtas nepatiesas ziņas;

42.5. Eiropas Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums.

43. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

43.1. vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot gadījumu, ja nodarbinātība vai pašnodarbinātas personas darbība pārtraukta sakarā ar pārejošu darbnespēju slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, vai piespiedu bezdarba situāciju;

43.2. Eiropas Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums;

43.3. tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;

43.4. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā, izņemot gadījumu, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var pierādīt, ka prombūtnei bija attaisnojošs iemesls;

43.5. valsts iestādes ir sniegušas atzinumu, ka Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselības aizsardzībai.

44. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē tikai tad, ja:

44.1. tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;

44.2. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai un personas tiesību ierobežojums ir samērojams ar sabiedrības un valsts ieguvumu;

44.3. Eiropas Savienības pilsonis vai tā ģimenes loceklis uzturas nepārtraukti ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls.

45. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa 15 dienu laikā, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis vēl nav saņēmis uzturēšanās atļauju, vai mēneša laikā citos gadījumos atstāt Latvijas Republiku, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai veselībai.

46. Ja Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību, pārvaldes priekšnieks var izdot izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa atstāt Latvijas Republiku 48 stundu laikā.

47. Šo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz ģimenes locekli, attiecināmi arī uz ārzemnieku, kurš atrodas Eiropas Savienības pilsoņa apgādībā un kuram ir bijusi kopīga saimniecība ar Eiropas Savienības pilsoni tā iepriekšējā mītnes valstī.

48. Eiropas Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kurš līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, var saņemt uzturēšanās atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja beidzas uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš vai ir nepieciešams reģistrēt uzturēšanās atļauju.

49. Eiropas Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus, var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

50. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Noteikumos ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 25.februāra Direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra Direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

3) Padomes 1972.gada 18.maija Direktīvas 72/194/EEK, kas paplašina darbības sfēru attiecībā uz darbiniekiem, kas izmanto tiesības palikt dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra Direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīves vietu, kas ir attaisnojama, balstoties uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

4) Padomes 1973.gada 21.maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

5) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/34/EEK par dalībvalsts pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

6) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina darbības jomu Direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir pamatoti, balstoties uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz pastāvīgu dzīvi citas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/364/EEK par tiesībām apmesties uz dzīvi;

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/365/EEK par tādu darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu pastāvīgas uzturēšanās tiesībām, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu.