Darbības ar dokumentu

1. Veselības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Veselības nozare ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari.

2. Ministrija ir tieši pakļauta veselības ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt veselības politiku;

4.2. organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4.punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. sabiedrības veselības jomā:

5.1.1. izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomās;

5.1.2. koordinē pretepidēmijas pasākumu veikšanu valstī;

5.1.3. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 819);

5.1.4. (svītrots ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr. 183);

5.1.5. piedalās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aprites politikas veidošanā;

5.1.6. valsts līmenī uzrauga politikas īstenošanu epidemioloģiskās drošības, vides veselības, tai skaitā ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības un profesionālās lietošanas un kosmētikas līdzekļu drošuma jomā, kā arī dzeramā ūdens un peldvietu ūdens nekaitīguma jomā;

5.1.7. valsts un reģionālā līmenī uzrauga veselības veicināšanas politikas īstenošanu;

5.1.8. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 819);

5.1.9. organizē iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu sistemātiskus pētījumus un izvērtē šos paradumus;

5.1.10. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 819);

5.1.11. sagatavo informāciju un izstrādā ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu;

5.2. veselības aprūpes jomā:

5.2.1. izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomās;

5.2.2. pārrauga ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu, kā arī pacientu un ar noteiktām slimībām slimojošu personu reģistrus;

5.2.3. pārrauga ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšanu;

5.2.4. koordinē no valsts budžeta finansēto rezidentu apmācību;

5.2.5. pārrauga veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu ārstniecības iestādēs;

5.2.6. pārrauga veselības aizsardzības valsts statistiskās informācijas programmas īstenošanu;

5.2.7. pārrauga medicīnisko ierīču realizācijas, izplatīšanas, reģistrācijas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību;

5.2.8. nodrošina ārkārtējo medicīnisko situāciju pārvaldīšanu valstī;

5.2.9. nodrošina veselības aprūpē izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu;

5.2.10. pārrauga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

5.2.11. pārrauga kārtību, kādā tiek organizēta un nodrošināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem;

5.2.12. veic rezidentu sadali;

5.2.13. finansē rezidentūru;

5.2.14. plāno un organizē ārstniecības personu tālākizglītību;

5.2.15. veicina ārstniecības personu tālākizglītības procesa attīstību un kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu;

5.2.16. administrē ārstniecības personu tālākizglītībai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;

5.2.17. koordinē sporta medicīnas stratēģijas īstenošanu;

5.3. farmācijas jomā:

5.3.1. izstrādā valsts politiku farmācijas, kā arī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā;

5.3.2. koordinē, analizē un sniedz priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm;

5.3.3. nodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamību patērētājiem un koordinē zāļu izplatīšanas uzraudzību;

5.3.4. nodrošina pieeju kvalitatīvai un drošai, no ražotājiem neatkarīgai informācijai par zālēm un koordinē zāļu reklāmas uzraudzību;

5.3.5. koordinē zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmas izveidošanu;

5.3.6. nodrošina zāļu farmakoekonomisko rādītāju analīzi;

5.4. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(Grozīts ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr. 183; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr. 93; MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197; MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 283; MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 819; MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 441)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošos valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

(Nodaļas nosaukums MK 15.11.2005. noteikumu Nr.861 redakcijā)

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr. 243);

24.2. Valsts asinsdonoru centrs;

24.3. (svītrots ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr. 705);

24.4. (svītrots ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr. 228);

24.5. (svītrots ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr. 705);

24.6. (svītrots ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr. 705);

24.7. (svītrots ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr. 183);

24.8. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.9. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.10. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr. 243);

24.11. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr. 321);

24.12. (svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 84);

24.13. Rīgas Stradiņa universitāte;

24.14. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.15. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs;

24.16. (svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 84);

24.17. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;

24.18. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.19. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr. 243);

24.20. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr. 243);

24.21. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 283);

24.22. (svītrots ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 441);

24.23. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.24. (svītrots ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr. 705);

24.25. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.26. Zāļu valsts aģentūra;

24.27. (svītrots ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197);

24.28. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr. 243);

24.29. Veselības inspekcija;

24.30. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;

24.31. Nacionālais veselības dienests;

24.32. (svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 283);

24.33. Slimību profilakses un kontroles centrs;

24.34. Latvijas Antidopinga birojs.

(Grozīts ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 84; MK 16.10.2007. noteikumiem Nr. 705; MK 06.05.2008. noteikumiem Nr. 321; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr. 93; MK 20.10.2009. noteikumiem Nr. 1197; MK 24.04.2012. noteikumiem Nr. 283; MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 819; MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 441)

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

25.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca";

25.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca";

25.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca";

25.4. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca";

25.6. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.7. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"";

25.8. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca";

25.9. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca";

25.10. (svītrots ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.228);

25.11. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"";

25.12. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca";

25.13. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.243);

25.14. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.15. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.243);

25.16. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.243);

25.17. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Straupes narkoloģiskā slimnīca";

25.18. (svītrots ar MK 09.03.2010. noteikumiem Nr.228);

25.19. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.20. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.819);

25.21. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"";

25.22. (svītrots ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.243);

25.23. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.24. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs";

25.25. (svītrots ar MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321);

25.26. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”;

25.27. (svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.93, kas piemērojami ar 01.02.2009.)

(MK 15.11.2005. noteikumu Nr.861 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2007. noteikumiem Nr.243; MK 06.05.2008. noteikumiem Nr.321)

26. (Svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.84.)

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.20 "Veselības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.).