Darbības ar dokumentu

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.210

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 20.§)

Divvāku molusku infekcijas slimību apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 36.pantu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts uzraudzībai pakļauto divvāku molusku infekcijas slimību (pielikums) apkarošana divvāku molusku audzētavās, audzēšanas zonās un privātajās vai valsts apsaimniekotajās dabīgajās gultnēs, kā arī ūdens attīrīšanas centros un ūdens glabāšanas tvertnēs, ja ūdens no tām ieplūst jūrā.

2. Divvāku molusku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos organizē Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības vai apkarošanas programmu.

3. Divvāku molusku infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku un diferenciāldiagnostiku veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātiem un apstiprinātiem norādījumiem. Ja Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra rīcībā nav atbilstošu iekārtu un diagnostikumu, kas nodrošina laboratorisko izmeklēšanu, lai diagnosticētu šo noteikumu pielikumā minētās divvāku molusku infekcijas slimības, Pārtikas un veterinārais dienests slēdz līgumu ar references laboratoriju par attiecīgo infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku.

4. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts, Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts vai cita persona, kura novērojusi jebkādas izmaiņas divvāku molusku mirstības līmenī, nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai par infekcijas slimības iespējamo klātbūtni vai infekcijas slimības uzliesmojumu divvāku molusku populācijā.

5. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks vai turētājs:

5.1. tā īpašumā esošo divvāku molusku audzētavu reģistrē normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā;

5.2. izveido divvāku molusku audzētavas reģistru. Reģistrā norāda šādu informāciju:

5.2.1. audzētavā ievesto dzīvo divvāku molusku skaits, svars, lielums un izcelsme, kā arī dati par piegādi (datums, transportlīdzekļa veids, transportēšanas apstākļi);

5.2.2. no audzētavas izvesto divvāku molusku skaits, svars, lielums un kravas saņēmēja adrese, kā arī dati par nosūtīšanu (datums, transportlīdzekļa veids, transportēšanas apstākļi);

5.2.3. audzētavā novērojamā virsnormas mirstība (pēkšņa mirstība, kas skar aptuveni 15 % divvāku molusku krājuma un kura ir apstiprināta 15 dienu ilgā laikposmā, veicot audzētavas inspekciju. Divvāku molusku inkubatorā par virsnormas mirstību uzskata gadījumus, ja audzētavas īpašnieks vai turētājs ir ielaidis ikrus inkubācijai (ikriem jābūt iegūtiem dažādās audzētavās) un vairākkārt nevar iegūt kāpurus. Divvāku molusku mazuļu audzēšanas caurulēs par virsnormas mirstību uzskata gadījumus, ja īsā laikposmā parādās mazuļu pēkšņa mirstība vairākās caurulēs).

6. Divvāku molusku audzētavas īpašnieks vai turētājs šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto reģistru glabā ne mazāk kā četrus gadus un regulāri papildina ar jaunu informāciju, kā arī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas (turpmāk - amatpersona) pieprasījuma iesniedz reģistrā esošo informāciju izskatīšanai.

7. Ja konstatēta virsnormas mirstība vai amatpersonai ir aizdomas par infekcijas slimības klātbūtni šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos, Pārtikas un veterinārais dienests dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmas ietvaros veic šādus pasākumus:

7.1. sastāda to divvāku molusku audzētavu, audzēšanas zonu, apsaimniekoto dabīgo gultņu, ūdens attīrīšanas centru un glabāšanas tvertņu sarakstu, kurās nepiemēro dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmu un amatpersonai ir aizdomas par šo noteikumu pielikuma 5.1. vai 6.1.apakšpunktā minēto divvāku molusku infekcijas slimību klātbūtni;

7.2. sastāda to divvāku molusku audzētavu, audzēšanas zonu, apsaimniekoto dabīgo gultņu, ūdens attīrīšanas centru un glabāšanas tvertņu sarakstu, kurās novēro virsnormas mirstību, ko izraisa šo noteikumu pielikuma 1., 2., 3., 4.punktā, 5.2., 6.2., 6.3. vai 6.4.apakšpunktā minētās divvāku molusku infekcijas slimības, vai amatpersonai ir aizdomas par minēto infekcijas slimību klātbūtni;

7.3. pārrauga šo noteikumu pielikumā minēto divvāku molusku infekcijas slimību attīstību un ģeogrāfisko izplatību.

8. Lai ieviestu Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmu šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdensbaseinos, nepieciešams saskaņojums ar Eiropas Savienības Pastāvīgo veterināro komiteju. Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības programmā norāda kontroļu biežumu un grafiku, paraugu ņemšanas kārtību un diagnostikas metodes.

9. Ja radušās aizdomas par divvāku molusku infekcijas slimību klātbūtni vai virsnormas mirstību šo noteikumu 1.punktā minētajos ūdenbaseinos, amatpersona veic šādus pasākumus:

9.1. ņem paraugus un nosūta uz atzītu laboratoriju diagnozes noteikšanai;

9.2. aizliedz izvest divvāku moluskus, to ikrus vai kāpurus no attiecīgajiem ūdensbaseiniem līdz oficiālu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

10. Šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto ierobežojumu atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātāji nav konstatēti.

11. Ja laboratoriskajos izmeklējumos tiek konstatēts kāds no šo noteikumu pielikumā minētajiem divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātājiem un amatpersona ir noskaidrojusi tā saistību ar virsnormas mirstību divvāku molusku populācijā, Pārtikas un veterinārais dienests:

11.1. veic epizootoloģiskos pētījumus, lai noskaidrotu iespējamo infekcijas slimības izcelsmes avotu un inficēšanās ceļus;

11.2. noskaidro un izseko divvāku molusku kustību starp ūdensbaseiniem;

11.3. pārbauda divvāku molusku audzētavu reģistru, lai noskaidrotu uz audzētavu atsūtītās un no audzētavas nosūtītās divvāku molusku kravas.

12. Ja epizootoloģiskajos pētījumos konstatēts, ka divvāku molusku infekcijas slimības izplatījušās lielās ūdensbaseinu teritorijās, Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto ierobežojumu var piemērot citiem inficētajiem ūdensbaseiniem.

13. Dzīvu divvāku molusku, to ikru vai kāpuru pārvietošana no viena inficēta ūdensbaseina citā ir atļauta, ja attiecīgajos ūdensbaseinos konstatēta analoga infekcijas slimība.

14. Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Savienības Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības institūcijas par:

14.1. virsnormas mirstības gadījumiem, kas saistīti ar šo noteikumu pielikumā minēto divvāku molusku infekcijas slimību ierosinātāju izplatīšanos;

14.2. divvāku molusku infekcijas slimību ierobežošanai veiktajiem pasākumiem;

14.3. virsnormas mirstības cēloņiem;

14.4. epizootoloģisko pētījumu rezultātiem un kontrolēm, kas veiktas, lai ierobežotu divvāku molusku infekcijas slimību izplatību.

15. Šo noteikumu 8. un 14.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 95/70/EC.

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 7.aprīli.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.210

Divvāku molusku infekcijas slimības

Nr.	Slimību	Divvāku molusku	Uzņēmīgās divvāku molusku sugas nosaukums
p.k.	grupa	infekcijas slimības	latviešu valodā	latīņu valodā	angļu valodā
		nosaukums
1	2	3	4	5	6
1.	III	Haplosporidioze
1.1.		Haplosporidium	Austrumu	Crassostrea	The Eastern oyster
		nelsoni	austere	virginica
1.2.		Haplosporidium	Karaliskā Klusā	Crassostrea	Pacific king oyster
		nelsoni	okeāna austere	gigas
1.3.		Haplosporidium	Austrumu	Crassostrea	The Eastern oyster
		costale	austere	virginica
2.	III	Perkinsoze
2.1.		Perkinsus	Austrumu austere	Crassostrea	The Eastern oyster
		marinus		virginica
2.2.		Perkinsus	Karaliskā Klusā	Crassostrea	Pacific king oyster
		marinus	okeāna austere	gigas
2.3.		Perkinsus olseni	Austrālijas abalone	Haliotis rubra	Australian abalone
2.4.		Perkinsus olseni	Gludā Austrālijas	Haliotis	Smooth
			abalone	Laevigata	Australian Abalone
2.5.		Perkinsus olseni		Haliotis cyclobates
2.6.		Perkinsus olseni		Haliotis scalaris
2.7.		Perkinsus olseni		Ruditapes
				philippinarum
2.8.		Perkinsus olseni		Ruditapes
				decussates
3.	III	Mikrocitoze
3.1.		Mikrocytos	Karaliskā Klusā	Crassostrea	Pacific king oyster
		mackini	okeāna austere	gigas
3.2.		Mikrocytos	Īstā (dabiskā)	Ostrea edulis	Native oyster
		mackini	austere
3.3.		Mikrocytos	Austrumu	Crassostrea	The Eastern oyster
		mackini	austere	virginica
3.4.		Mikrocytos		Ostrea
		mackini		conchaphila
4.	III	Abalonu baltais
		sindroms
		Candidatus	Abalonu ģints un:		The genus Haliotis
		Xenohaliotis	Melnā abalone	Haliotis	and: Black abalone
		californiensis		cracherodii
			Sarkanā abalone	Haliotis rufescens	Red abalone
			Sārtā abalone	Haliotis corrugata	Pink abalone
			Zaļā abalone	Haliotis fulgens	Green abalone
			Baltā abalone	Haliotis sorenseni	White abalone
5.		Marteilioze
5.1.	II	Marteilla	Īstā (dabiskā)	Ostrea edulis	Native oyster
		refringens	austere
5.2.	III	Marteilia sidneyi	Sidnijas klinšu	Saccostera	Sydney rock oyster
			austere	commercialis
6.		Bonamioze
6.1.	II	Bonamia ostreae	Īstā (dabiskā)	Ostrea edulis	Native oyster
			austere
6.2.	III	Bonamia exitiosus	Čīles austere	Tiostrea chilensis	Chilean oyster
6.3.	III	Bonamia exitiosus		Ostrea angasi
6.4.	III	Mikrocytos	Sidnijas klinšu	Saccostrea	Sydney rock oyster
		roughleyi	austere	commercialis

Zemkopības ministrs M.Roze