Darbības ar dokumentu
Rīgā 2004.gada 5.martā (prot. Nr.9 54.§)
1. Atbalstīt Koncepcijas par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājumu un noteikt, ka līdz 2004.gada 1.jūlijam:
1.1. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās sporta skolas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām. Murjāņu sporta ģimnāzijas statuss netiek mainīts;
1.2. valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, tiek pārveidotas par valsts budžeta iestādēm;
1.3. ministriju padotībā esošie valsts muzeji tiek pārveidoti par valsts aģentūrām. Latvijas Ugunsdzēsības muzeja statuss netiek mainīts;
1.4. ministriju padotībā esošās valsts bibliotēkas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām;
1.5. Kultūras ministrijas padotībā esošie valsts teātri un koncertorganizācijas tiek pārveidotas par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām;
1.6. Veselības ministrijas padotībā esošās valsts ārstniecības iestādes (arī rehabilitācijas centri) tiek pārveidotas par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām.
2. Noteikt, ka līdz 2004.gada 1.oktobrim valsts profesionālās izglītības iestādes, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, tiek pārveidotas par valsts budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām.
(Grozīts ar MK 14.09.2004. rīkojumu Nr.616)
4. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram līdz 2005.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā.
(MK 14.09.2004. rīkojuma Nr.616 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2004. rīkojumu Nr.926)
5. Kultūras ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem:
5.1. Muzeju likumā un Bibliotēku likumā – līdz 2004.gada 1.jūlijam;
5.2. Kultūras institūciju likumā – līdz 2004.gada 1.septembrim.
6. Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši koncepcijai, kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta trešo daļu izstrādāt un līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas informatīvajā daļā minēto nozaru iestāžu nolikumu projektus un ar padotības iestāžu juridiskā statusa maiņu saistītus priekšlikumus par grozījumiem citos normatīvajos aktos.
(Grozīts ar MK 25.11.2004. rīkojumu Nr.926)
Tieslietu ministrs A.Aksenoks
kopsavilkums
1. Risināmā jautājuma būtība
Izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē darbojas vairāku ministriju pārziņā esošas valsts iestādes un bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Komerc-likums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, nosaka tikai divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību.
Tādējādi to valsts iestāžu un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskais statuss, kuri ir ministriju pārziņā un darbojas izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē (turpmāk – nozares iestādes), neatbilst minētajiem likumiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.februāra komitejas sēdē nolemtajam par augstākās izglītības un zinātnes nozari tiks noformēta atsevišķa koncepcija un virzīta atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē (prot. Nr.8 1.§ 2.5.apakšpunkts).
Attiecībā uz pašvaldību padotībā esošajām nozaru iestādēm koncepcijai ir ieteikuma raksturs.
2. Piedāvātais risinājums
Izvērtējot situāciju, ir konstatēts, ka nav lietderīgi noteikt jaunu juridisko statusu. Nepieciešams izvērtēt nozares iestāžu atbilstību likumos noteiktajam juridiskajam statusam, ņemot vērā šo iestāžu darbības īpatnības. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nozares iestādes iespējams veidot kā:
1) tiešās pārvaldes iestādes:
a) valsts aģentūras;
b) citas tiešās pārvaldes iestādes, kas Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktas kā budžeta iestādes (turpmāk – budžeta iestādes);
2) valsts kapitālsabiedrības.
Budžeta iestādes statuss ir attiecināms uz tiešās pārvaldes iestādēm, kuras saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē budžeta iestādes statuss paredz precīzu finansēšanas un pārskatu sniegšanas kārtību. Atsevišķās situācijās tas ierobežo iestādes vadītāja darbību.
Valsts aģentūras statuss paredz iestāžu darbību atbilstoši valdības noteiktajām politikas vadlīnijām, kā arī pārskatu sniegšanas kārtību par resursu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts aģentūras ir no budžeta finansētas institūcijas.
Valsts kapitālsabiedrības statuss paredz elastīgu pieeju institūcijas vadībai. Daudzos gadījumos šis statuss nav savienojams ar to valsts pārvaldes funkciju veikšanu, kas vērstas uz valsts kultūras mantojuma saglabāšanu un zinātnes attīstību, sabiedrības izglītošanu, iedzīvotāju veselības aprūpi un sociālo vajadzību apmierināšanu.
Ja institūcija, veicot noteiktu darbību, gūst peļņu un kā publiska persona ir tiesīga veikt komercdarbību, var izvērtēt iespējas pārveidot šo institūciju par valsts kapitālsabiedrību un privatizēt to.
Izvērtējot nozares iestāžu atbilstību noteiktam juridiskam statusam, tika izskatīta arī iestāžu atbilstība valsts aģentūras statusam, ņemot vērā aģentūru veidošanas kritērijus un citus faktorus, kas saistīti ar nozares iestāžu darbības īpatnībām. Piemēram, ja viena ministra padotībā ir liels skaits iestāžu, jāņem vērā, ka pieaugs ministra noslogotība (pārvaldes līgumu slēgšana ar vairākiem desmitiem valsts aģentūru), novirzot darbību uz administratīvo, nevis politikas jautājumu risināšanu.
Pārskats par nozaru iestāžu veidiem atbilstoši piedāvātajam juridiskajam statusam
Piedāvātais juridiskais statuss | Nozares iestādes | Iestādes darbības īpatnības, |
Budžeta iestādes | Valsts profesionālās izglītības iestādes, mācību un pāraudzināšanas iestādes | Iestādes nolikumu apstiprina attiecīgais ministrs |
Sociālās aprūpes iestādes un profesionālās rehabilitācijas iestādes | Darbības īpatnību nav | |
Valsts koledžas | Iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets | |
Valsts aģentūras | Sporta skolas | Sporta skolu pārvaldību izglītības un zinātnes ministrs īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes starpniecību, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. |
Valsts muzeji | Nozares iestāžu pārvaldībai ir izveidota valsts iestāde – Muzeju valsts pārvalde, kurai ir nodotas nozares pārvaldības funkcijas. | |
Valsts bibliotēkas | Darbības īpatnību nav | |
Valsts aģentūras | Valsts teātri un koncertorganizācijas | Iestādē var veidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā ir iestādes direktors |
Valsts komercsabiedrības | Valsts ārstniecības iestādes | Darbības īpatnību nav |
3. Problēmas risinājuma finansiālā ietekme uz valsts budžetu
Problēmas risinājumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, bet jāņem vērā, ka, pārveidojot pašlaik ministriju pārziņā esošos valsts bezpeļņas uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) par valsts aģentūrām, valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem būs jāuzņemas atbildība par to līdzšinējām saistībām.
Ja paredz pārveidot ārstniecības iestādes par valsts aģentūrām, ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un analīze, lai noteiktu, kāda būs ar veselības aprūpes institūciju statusa maiņu saistītā finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Veselības minis-trijas sniegtā informācija par veselības aprūpes institūciju parādiem liecina, ka uz 2003.gada sākumu tie bija apmēram 13,9 miljoni latu, no tiem apmēram 2,8 miljoni latu – ilgtermiņa saistības. Sākotnējais izvērtējums ļauj secināt, ka par valsts aģentūrām varētu pārveidot tikai nelielu daļu no 52 valsts ārstniecības iestādēm. Jautājumu par katras konkrētas aģentūras izveidošanu Ministru kabinets izskatīs atsevišķi.
 |
 |
 |
 |