Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā un lietošanā latviešu valodā, kā arī kārtību, kādā personvārdus neatkarīgi no to cilmes raksta un identificē dokumentos.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

1.¹ Noteikumos lietoti šādi termini:

1.¹ 1. atveide – citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem;

1.¹ 2. daudzkomponentu uzvārds – uzvārds, ko veido vairāk nekā divas sastāvdaļas;

1.¹ 3. dzimtas uzvārda vēsturiskā forma – uzvārda forma, kas ierakstīta kāda personas tiešā augšupējā radinieka personu apliecinošā dokumentā vai civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā;

1.¹ 4. dubultuzvārds – uzvārds, ko veido divas sastāvdaļas (Civillikuma izpratnē – "dubults uzvārds");

1.¹ 5. nelokāms personvārds – personvārds, kura forma nemainās ne dzimtē, ne locījumā;

1.¹ 6. oriģinālforma – personvārda rakstība oriģinālvalodā;

1.¹ 7. oriģinālvaloda – valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls;

1.¹ 8. personvārds – fiziskas personas vārds (vārdi), uzvārds (dubult­uzvārds vai daudzkomponentu uzvārds) vai vārds (vārdi) kopā ar uzvārdu;

1.¹ 9. pielīdzināšana – personvārda formas variantu novēršana;

1.¹ 10. transkripcija – citvalodas personvārda izrunas atveide latviešu valodā;

1.¹ 11. transliterācija – citvalodas personvārda oriģinālformas pārcelšana latīņalfabētiskajā rakstībā burtu pa burtam no citu alfabētu rakstības saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikto transliterācijas tabulu;

1.¹ 12. vārda vēsturiskā forma – personas vārda forma, kas atšķiras no šī vārda pašreizējās rakstības latviešu valodā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.

3. Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai.

4. Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Latviešu valodā tradicionāli lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Izņēmums ir vēsturiski ģenitīva formā veidotie uzvārdi (piemēram, Doku Atis, Māteru Juris, Pārstrautu Jānis, Zeiboltu Jēkabs), kurus lieto vārda priekšā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

4.¹ Par vārda vai uzvārda sastāvdaļu neuzskata un Latvijas Republikā izdotajā personas dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā un civilstāvokļa aktu reģistros neiekļauj šādus latviešu valodas oficiālajā personvārdu sistēmā neiederīgus elementus (ja tos iespējams nepārprotami identificēt no personas uzrādītajiem vai iestādes iegūtajiem dokumentiem un tie nav personas vārds vai uzvārds):

4.¹ 1. tēvvārdu un tā saīsinājumus;

4.¹ 2. mantotus vai piešķirtus (aristokrātiskus) titulus (piemēram, grāfs, barons, hercogs, firsts, junkurs, marķīzs, vikonts, brīvkungs, princis, infants, dofins, idalgo, lords, lēdija, skvairs, sers, pērs, kņazs, pašā, vezīrs, bejs);

4.¹ 3. akadēmiskus grādus un titulus (piemēram, bakalaurs, maģistrs, doktors, habilitēts doktors, profesors), kā arī to saīsinājumus (piemēram, Bc., Mg., Dr., Dr. habil., prof.);

4.¹ 4. reliģiskus titulus (piemēram, monsinjors, eminence);

4.¹ 5. pieklājīgas uzrunas formas (piemēram, kungs, kundze, jaunkundze, misters, misis, mis, mesjē, madāma, pans, pane, dons, donna, donja, sinjors, sinjora, sinjorīna, senjors, senjora, senjorita);

4.¹ 6. romiešu vai arābu kārtas skaitļus, kas papildina vārdu vai uzvārdu (piemēram, Kārlis III, BI3, Leo Šmits 69, Jānis Bērziņš II, Ludvigs Hincs V, Džērids Kingslijs VII, Freds Montgomerijs MCDXLIV, Oto Leja 1987);

4.¹ 7. vidusvārda saīsinājumus (piemēram, Džons F. Kenedijs, Baraks H. Obama, Donalds Dž. Tramps);

4.¹ 8. papildu norādes, ko pievieno aiz vārda vai uzvārda, lai personu atšķirtu no vecāka ar tādu pašu vārdu vai uzvārdu (jaunākais, vidējais, vecākais, juniors, seniors), un to saīsinājumus (jaun., vid., vec., jr., sen.).

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

5. Personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, izņemot šādus gadījumus:

5.1. atveidojot personvārdus no eksotiskām valodām, pieļaujami gadījumi, ka vārdu vai uzvārdu veido tikai viens līdzskanis (piemēram, M, K, F), līdzskaņu savienojums (piemēram, Nm, Wr, Ch), viens patskanis (piemēram, A, I, O) vai divskanis (piemēram, Ai, Ie, Ou). Šādos gadījumos personvārdus atveido atbilstoši to rakstībai oriģinālvalodā;

5.2. ja vārdu vai uzvārdu veido tikai viens burts, kāda nav oficiālajā latviešu valodas alfabētā (Q, X, Y, W), personvārdu atveido atbilstoši tā izrunai oriģinālvalodā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

5.¹ Ja personas vārds (priekšvārds) oriģinālvalodā ir norādīts saīsinātā formā (piemēram, Md, Mh vai Mhd), pamatojoties uz dokumentāru apliecinājumu, personvārdu latviski atveido pilnā formā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

6. Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus:

6.1. lielos burtus – A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ğ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž;

6.2. mazos burtus – a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž.

7. Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi personas nosaukšanai. Personvārdus raksta ar lielo sākumburtu.

8. Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi:

8.1. personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;

8.2. citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

9. Latviešu valodā personvārdiem (tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām) gramatiskās nozīmes - dzimti, skaitli, locījumu - izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga.

10. Personvārdus lieto pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un citos locījumos (atkarībā no teksta). Personvārda galotni nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.

11. Personvārdus raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem:

11.1. patskaņu garuma apzīmēšanai lieto horizontālu svītriņu virs patskaņa (nevis patskaņa dubultojumu vai h aiz patskaņa);

11.2. personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos gadījumus): bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž;

11.3. nelieto no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas bh, ch, cz, dh, dt, ph, sch, sz, tc, th, tz, kas apzīmē vienu skaņu (fonēmu);

11.4. personvārdos patskaņa priekšā pieļaujams saglabāt līdzskaņu ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr dubultojumu, piemēram, Nolle, Tiļļa, Pommers, Svenne, Viņņiks, Karro (bet Erss, nevis Errss). Latviešu valodā līdzskaņu dubultojums patskaņa priekšā nav raksturīgs, piemēram, Ķerāns (nevis Ķerrāns), Zuments (nevis Zumments), Eniņš (nevis Enniņš), Danebrogs (nevis Dannebrogs);

11.5. līdzskaņu dubultojumu saglabā:

11.5.1. salikteņos (piemēram, Lappuķe, Pussars, Mazzariņš, Mežžagata, Niekkalbis, Kaķķepa, Krahhauzers, Naģģērģs, Jānoššomorja);

11.5.2. atvasinājumos ar priedēkļiem (piemēram, Atteka, Attāls (bet Atāls), Auffīrers, Avvejs, Vvedenskis, Poddubovs, Meddēlings, Bezzubovs);

11.6. patskaņu dubultojumu nesaglabā, izņemot salikteņus un atvasinājumus ar priedēkļiem (piemēram, Laukaarkls, Pieegle, Nooga), kā arī gadījumus, ja to pieļauj attiecīgās valodas īpašvārdu atveides noteikumi (piemēram, Daņiila, Saakišvili, Karaalmazovs);

11.7. ar burtu o apzīmē trīs skaņas: īso patskani [o], garo patskani [ō] un divskani [uo].

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

11.¹ Personvārdu var rakstīt, neievērojot šo noteikumu 11.2. apakšpunktā paredzētos ierobežojumus:

11.¹ 1. ja tie ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīti par neattiecināmiem uz šā personvārda rakstību;

11.¹ 2. ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes (šaurākajā nozīmē) locekļi, kas ir Latvijas valstspiederīgie.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

12. Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga. Latviešu valodā vīriešu dzimtē tiem ir galotne -s, -š, -is, -us (var būt arī galotne -a un -e), sieviešu dzimtē – -a, -e, -s, arī -us.

13. Personvārdiem (tāpat kā vispār lietvārdiem) latviešu valodā galotne ir arī vienskaitļa nominatīvā atšķirībā no daudzām citām valodām, kurās galotne ir tikai atkarīgajos locījumos, piemēram, igauņu uzvārds Sirel (Sireli - Sirelit), atveidots latviešu valodā, vīriešu dzimtē ir Sirels, sieviešu dzimtē – Sirela.

14. Sieviešu dzimtē galotne -s var būt tikai uzvārdiem – VI deklinācijas latviešu cilmes sugasvārdiem, kas ieguvuši īpašvārda nozīmi, piemēram, Dzelzs, Grunts, Klints, Uguns, Zivs. Šādā gadījumā atbilstošie vīriešu uzvārdi ir ar tādām pašām galotnēm kā sieviešu uzvārdi, tikai ar atšķirībām datīvā (Klintij – Klintim).

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

15. Latviešu valodā nelokāmi ir citvalodu cilmes vārdi un uzvārdi, kas beidzas ar -o, -ā, -ē, -i, -ī, -u, -ū (piemēram, Uibo, Utno, Ostreiko, Paukštello, Dimčenko, Arumā, Šnē, Linē, Jakobi, Martinelli, Barī, Amadu, Eminesku, Foršū), un vienzilbīgi personvārdi, kas beidzas ar -a vai -e (piemēram, Ca, Pa, De, Me). Nelokāmos uzvārdos vīriešu un sieviešu uzvārdu forma latviešu valodā ir vienāda (piemēram, Ronaldo, Savčenko, Dimā, Delakruā, Verdi, Gaprindašvili, Kamī, de Višī, Monteskjē, Rišeljē, Ronaldinju, Saramandu, Kocebū, Le, Sa).

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

16. Personas uzvārda galotni latviešu valodā nosaka šīs personas dzimums. Arī uzvārda īpašnieka dzimumu latviešu literārajā valodā norāda atšķirīgās dzimtes galotnes: Kalniņš - Kalniņa, Leitāns - Leitāne, Priednieks - Priedniece, arī gadījumos, ja uzvārda pamatā ir sugasvārds, kam ir tikai vīriešu dzimtes vai tikai sieviešu dzimtes forma: krauklis - bet: Krauklis - Kraukle, lapiņa - bet: Lapiņa - Lapiņš. Uzvārdu dzimtes formu noteikšanā attiecīgā sugasvārda dzimte nav nozīmīga, piemēram:

bērzs - bet uzvārdā Bērzs un Bērza

bērziņš - bet uzvārdā Bērziņš un Bērziņa

gailis - bet uzvārdā Gailis un Gaile

cielava - bet uzvārdā Cielavs (var būt arī vīr. Cielava) un Cielava

eglīte - bet uzvārdā Eglītis (var būt arī vīr. Eglīte) un Eglīte.

17. Vīrieša uzvārdam var būt sieviešu dzimtes galotne -a, -e, jo latviešu valodas lietvārdu sistēmā ir kopdzimtes vārdi ar šādām galotnēm pamatformā (aizmārša, auša, tiepša, balamute) un locījumu galotnēm gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē (aušai - aušam, balamutei - balamutem).

18. Latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm.

19. Veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

20. Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes.

21. Gan vīrieša, gan sievietes personvārds var būt ar galotni -us (ar atšķirībām datīvā), piemēram, Mikus Grigus - Mikum Grigum, Anna Grigus - Annai Grigui.

22. Uzvārdiem, kuru pamatā īpašības vārds, ir īpašības vārdiem raksturīgās nenoteiktās galotnes -s, -a (Stalts, Stalta) vai noteiktās galotnes -ais, -ā (Čaklais, Čaklā):

22.1. ja vīriešu dzimtes uzvārds atbilst īpašības vārdam ar noteikto galotni -ais, sieviešu uzvārdu formas veido tāpat kā attiecīgo īpašības vārdu sieviešu dzimtes formas:

Baltais - Baltā

Bagātais - Bagātā

Resnais - Resnā

Salnais - Salnā

22.2. uzvārdus ar īpašības vārdu noteikto galotni lieto tāpat kā citus uzvārdus ar galotni -ais (pat ja tajos nav tiešas atbilsmes latviešu valodas īpašības vārdiem), piemēram:

Režais - Režā

Turlais – Turlā

Gaidais - Gaidā

Dabrais - Dabrā

23. Ja viena un tā paša uzvārda varianti ir dažādas dzimtes formas, uzvārdu lieto atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Ja vīriešu dzimtes forma lietota sievietes uzvārdā, to aizstāj ar sieviešu dzimtei atbilstošu formu, piemēram, Vilks – Vilka, Zutis – Zute.

24. Ja vienas ģimenes vai vienas personas uzvārds ir lietots dažādos variantos – gan literārā, gan izloksnes formā, izvēlas un turpmāk dokumentos norāda (ja persona piekrīt) literārās valodas formu, piemēram, ir lietotas formas Balodis un Bolūdis, ieteicamais variants Balodis. Izloksnes formu (Elksnis, Leidums, Pormalis) lieto gadījumos, ja tā ir izplatīta un persona to vēlas.

25. Kopējas cilmes uzvārdus ar atšķirīgu galotni (Ārgalis - Ārgals, Ķezberis - Ķezbers, Priedīte - Priedītis), izskaņu (Purvītis - Purviņš, Virkavs - Virkaus, Zicāns - Zicēns) vai citu fonētisku vai morfoloģisku elementu (Brusubārda - Brusubārdis - Brusbārdis) nevienādo, izņemot pielīdzināšanu vienas ģimenes ietvaros, ja šīs personas to vēlas.

26. Ja uzvārds beidzas ar izskaņu -aus, galotnes priekšā saglabā divskani -au: Laus - Laua, Zaus - Zaua, Janaus - Janaua, Virkaus - Virkaua, Blūmenaus - Blūmenaua. Divzilbīgos un vairākzilbīgos vārdos divskani -au atveido arī ar izskaņu -avs (-ava), piemēram, Beltavs - Beltava, Maldavs - Maldava, Virkavs - Virkava.

27. Latviskas cilmes uzvārdos, kuriem atbilst latviešu valodas sugasvārdi ar galotni -is, lieto sugasvārdam atbilstošo formu ar galotni -is (II deklinācija): Asaris, Balodis, Cīrulis, Lūsis, Osis, Prūsis. Galotne -is latviešu valodā ir arī uzvārdos ar izskaņu -ainis, -elis, -ulis, -ieris, -manis, -aitis, -eitis, -ītis, -ietis, piemēram, Aglonietis (nevis Agloniets), Šūmanis (nevis Šūmans).

28. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -a vai galotni -e:

28.1. vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -a veido:

28.1.1. no vienzilbīgiem uzvārdiem, piemēram, Vilks - Vilka, Sils - Sila, Kalns - Kalna, Celms - Celma, Balts - Balta;

28.1.2. no uzvārdiem ar izskaņām -ēns, -ums, -uks, -ājs, -ējs, -tājs, -užs, -avs, -ens, piemēram:

Gulēns - Gulēna

Sālījums - Sālījuma

Eiduks - Eiduka

Arājs - Arāja

Sējējs - Sējēja

Dziedātājs - Dziedātāja

Linužs - Linuža

Silavs - Silava

Avens - Avena

28.2. no uzvārdiem ar izskaņām -bahs, -dorfs, -bergs, -baums, -ičs, -ics, -ins, -marks, -ovs, piemēram:

Švarcbahs – Švarcbaha

Bendorfs – Bendorfa

Veinbergs – Veinberga

Rozenbaums – Rozenbauma

Jurevičs – Jureviča

Derkevics – Derkevica

Logins – Logina

Altmarks – Altmarka

Petrovs – Petrova

28.3. no uzvārdiem, kuru pamatā ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni -s, piemēram:

Balts - Balta

Stalts - Stalta

Sarkans - Sarkana

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

29. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -s atbilstošus sieviešu uzvārdus ar galotni -e veido:

29.1. no uzvārdiem ar izskaņām -ants, -ars, -arts, -āns, -ārs, -āts, -ents, -erts, -gals, -kalns, -mals, -onts, piemēram:

Porgants - Porgante

Dzintars - Dzintare

Viparts - Viparte

Svilāns - Svilāne

Silārs - Silāre

Valdāts - Valdāte

Zuments - Zumente

Šteinerts - Šteinerte

Laukgals - Laukgale

Zeltkalns - Zeltkalne

Ezermals - Ezermale

Zigmonts - Zigmonte

29.2. no uzvārdiem, kas beidzas ar ģermāņu cilmes vārdiskām izskaņām -felds, -lands, -sons, -šmits, -tāls, -valds, piemēram:

Kiršfelds - Kiršfelde

Neilands - Neilande

Andersons - Andersone

Goldšmits - Goldšmite

Rozentāls - Rozentāle

Rēvalds - Rēvalde

30. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -blats, -šteins, -ups, -uts, -ūns pēc personas vēlēšanās sieviešu uzvārdus var veidot ar galotni -a vai -e, piemēram:

Dreiblats - Dreiblata vai Dreiblate

Goldšteins - Goldšteina vai Goldšteine

Kalnups - Kalnupa vai Kalnupe

Sukuts - Sukuta vai Sukute

Meškūns - Meškūna vai Meškūne

31. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -nieks atbilstošās sieviešu uzvārdu formas veido ar izskaņu -niece, piemēram:

Klētnieks - Klētniece

Pilsētnieks - Pilsētniece

32. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -ns, -ss, kas atbilst II deklinācijas līdzskaņu celma sugasvārdiem, atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram:

Akmens - Akmene, arī: Akmins - Akmine

Mēness - Mēnese

Rudens - Rudene

Zibens - Zibene

33. No vīriešu uzvārdiem ar izskaņu -ens, kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram:

Rībens - Rībena

Kacens - Kacena

34. Īpašā uzvārdu grupā ietilpst vācu cilmes uzvārdi ar izskaņu -au, kuriem pievienota latviskā galotne -s. Atbilstošās sieviešu dzimtes formas veido ar izskaņu -aua, piemēram:

Janaus - Janaua

Laus - Laua

Blaus - Blaua

Libaus - Libaua

Blūmenaus - Blūmenaua

35. Ja uzvārdiem, kuros sākotnēji lietota izskaņa -aus, mainīta forma, sieviešu uzvārdus veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, piemēram:

Dubaus - Dubaua

Dubauss - Dubausa

Dubavs - Dubava

36. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -š atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram:

Vējš - Vēja

Kociņš - Kociņa

Mežiņš - Mežiņa

Zaļš - Zaļa

37. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -is atbilstošus sieviešu uzvārdus veido ar galotni -e, piemēram:

Gailis - Gaile

Serģis - Serģe

Eglītis - Eglīte

Zāģeris - Zāģere

Lapainis - Lapaine

Melnacis - Melnace

Dzirkalis - Dzirkale

Baumanis - Baumane

38. Ar galotni -e var veidot sieviešu dzimtes formas arī no vīriešu uzvārdu variantiem ar elidētu (elidēt < lat. elidere - izspiest, izstumt, izlaist, atmest - izlaist kādu skaņu vai vārdu) galotnes patskani -i, piemēram, no uzvārdiem ar izskaņām -els, -ens, -ers, -als, -ols, -iers, -ons, -uls, -urs, piemēram:

Bļodons - Bļodone

Pudurs - Pudure

Bumbiers - Bumbiere

39. No vīriešu uzvārdiem ar slāvu cilmes izskaņām -skis un -ckis sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -ska un -cka, piemēram:

Beļskis - Beļska

Žilinskis - Žilinska

Cunskis - Cunska

Visockis - Visocka

40. No latviskas cilmes vīriešu uzvārdiem ar izskaņām -kis un -gis sieviešu uzvārdus veido ar galotni -a, piemēram:

Rutkis - Rutka

Vaskis - Vaska, arī Voskis - Voska

Seskis - Seska

Mazgis - Mazga

41. Vīriešu uzvārdiem ar galotni -us atbilst sieviešu uzvārdi ar galotni -us. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības izpaužas datīvā, piemēram:

Jānis Ledus - Anna Ledus, Jānim Ledum – Annai Ledui

Juris Cinkus - Ilze Cinkus, Jurim Cinkum – Ilzei Cinkui

42. Ja vīriešu dzimtes uzvārdiem ar galotni -us pievienots vēl viens galotnes līdzskanis (-uss), sieviešu uzvārdu formas veido atbilstoši vīriešu uzvārda formai, pievienojot attiecīgi patskani -a vai -e, piemēram:

Pēteris Markus - Ieva Markus, bet

Pēteris Markuss - Ieva Markusa vai Markuse

43. Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir uzvārdos ar galotnēm -a vai -e,., kas lietojami līdzīgi kā latviešu valodas sugasvārdu IV vai V deklinācijas kopdzimtes vārdi (piemēram, pļāpa, balamute), piemēram:

Jānis Liepa - Anna Liepa

Juris Egle - Ilze Egle

44. Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir arī citvalodu cilmes uzvārdos ar galotni -a vai -e. Dzimtes atšķirības šāda tipa uzvārdos ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram:

Cjukša – Cjukšam – Cjukšai

Kupala – Kupalam – Kupalai

Vaišvila – Vaišvilam – Vaišvilai

Bīne – Bīnem – Bīnei

Zenne – Zennem – Zennei

45. Ja latviskas cilmes uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar izskaņu -īte vai -iņa, vīriešu uzvārda formu veido ar izskaņu -ītis vai -iņš, piemēram:

Priedīte - Priedītis

Saulīte - Saulītis

Lapiņa - Lapiņš

46. Pēc personas vēlēšanās izskaņu -īte un -iņa var lietot arī vīriešu uzvārdos, piemēram:

Pēteris Zālīte

Arvīds Priedīte

47. Ja uzvārda pamatā ir sieviešu dzimtes sugasvārds ar galotni -s, vīriešu un sieviešu dzimtē uzvārdu lieto vienā un tajā pašā pamatformā. Šādu uzvārdu dzimtes atšķirības ir tikai vienskaitļa datīvā, piemēram:

Juris Klints - Māra Klints, Jurim Klintim – Mārai Klintij

Vilis Dzelzs - Vija Dzelzs, Vilim Dzelzim – Vijai Dzelzij

48. Ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs:

48.1. nelatvisks vārds, piemēram, Ivans, Osips, Josifs, Jeļena, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Jānis, Jāzeps, Helēna, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Ivans vietā – Jānis, vārdu Osips un Josifs vietā – Jāzeps, vārda Jeļena vietā – Helēna;

48.2. latvisks vārds, piemēram, Jānis, Jāzeps, Pēteris, Helēna, Natālija, Kristīna, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai – Ivans, Josifs vai Osips, Pjotrs, Jeļena, Nataļja, Kristina, tad pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu, rakstot vārda Jānis vietā – Ivans, vārda Jāzeps vietā – Osips vai Josifs, vārda Pēteris vietā – Pjotrs, vārda Helēna vietā – Jeļena, vārda Natālija vietā – Nataļja, vārda Kristīna vietā – Kristina.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

49. Ja personai citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 48. punktā, civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds, bet vēlāk izdotajos citos dokumentos šis vārds rakstīts atbilstoši tautībai, pēc personas vēlēšanās var veikt civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta labojumu saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras izdotu apliecinājumu.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

50. Latgaliešu personvārdu rakstībā dokumentos, kas noformēti valsts valodā, izmanto latviešu literārās valodas alfabētu, un šos personvārdus iekļauj latviešu literārās valodas gramatiskajā sistēmā.

51. Latgaliešu personvārdus pēc personas vēlēšanās var pārcelt latviešu literārajā valodā, piemēram, Jānis, Pēteris, Sīmanis, Sams, Sīlis, Lidija, Lazda, Līkums, Lūza, Ūdris. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt izlokšņu fonētiskās īpatnības, piemēram, Joņs, Pīters, Seimaņs, Soms, Seiļs, Lideja, Lozda, Leikums, Liuza, Iudrs.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

52. Vēsturisku personu īpašvārdos saglabā to tradicionālo formu, izmantojot latviešu literārās valodas alfabēta burtus, piemēram, Pīters Miglinīks, Stepons Seiļs, Madsolas Joņs, Meikuls Apeļs, Andrivs Jūrdžs.

53. Latgaliešu personvārdu rakstībā ņem vērā šādas skaņu atbilsmes, kas radušās izlokšņu atšķirīgās fonētikas un latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normu ietekmē:

53.1. cieto i skaņu (līdzīgu poļu y, krievu ы), ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar burtu y, latviešu literārajā valodā atveido ar i:

Cybuļskis - Cibuļskis

Syls - Sils

Pyks - Piks

Grybusts - Gribusts

53.2. divskani ie, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ē, latviešu literārajā valodā var atveidot:

53.2.1. atbilstoši izrunai ar ie:

Ziernis

Siermais

Spierga

Klīdziejs

53.2.2. saskaņā ar latviešu literārās valodas skaņu sistēmu:

Zirnis

Sirmais

Spirga

Klīdzējs

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šo noteikumu 53.2.1.apakšpunktā minētajos gadījumos uzvārdu rakstībā var saglabāt arī formas ar ē, piemēram, Zērnis, Sērmais, Spērga, Klīdzējs.

53.3. divskani uo, ko latgaliešu rakstu valodā apzīmē ar ō, latviešu literārajā valodā atveido ar divskani [uo] un apzīmē ar o:

Lōcis – Locis

Lōcmers – Locmers

Ōzišs – Ozišs

Ōrups – Orups

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var iekļaut latviešu literārās valodas skaņu sistēmā, piemēram, Lācis, Lācmers, Āzišs, Ārups.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

54. Latgaliešu uzvārdu rakstībā ievēro šādus principus:

54.1. uzvārdos saglabā izskaņu -āns (piemēram, Laizāns, Rancāns, Brokāns), kā arī -āts (piemēram, Bernāts, Rudzāts). Atbilstošos sieviešu uzvārdus veido ar izskaņām -āne, -āte (piemēram, Laizāne, Rancāne, Brokāne; Bernāte, Rudzāte);

54.2. uzvārdiem ar finālēm -ļs un -ņs, kurus izloksnēs loka atšķirīgi no latviešu literārās valodas, latviešu literārajā valodā iespējama divējāda rakstība: ar finālēm -ļs vai -lis, -le (nevis -ļa) un -ņs vai -nis, -ne (nevis -ņa), piemēram:

Buļs – Bulis/Bule

Cibuļs – Cibulis/Cibule

Rubuļs – Rubulis/Rubule

Apeļs – Apelis/Apele

Rupaiņs – Rupainis/Rupaine

54.3. uzvārdos saglabā izskaņas -eņš, -eņa, piemēram:

Balteņš/Balteņa

Kūceņš/Kūceņa

Ūzuleņš/Ūzuleņa

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar izskaņām -eņš, -eņa latviešu literārajā valodā var rakstīt ar izskaņām -iņš, -iņa, piemēram:

Kūceņš – Kūciņš/Kūciņa

Ūzuleņš – Ūzuliņš/Ūzuliņa

54.4. uzvārdus ar izskaņām -eits, -eite latviešu literārajā valodā raksta ar izskaņām -eitis, -eite:

Kurseits – Kurseitis/Kurseite

Kalveits – Kalveitis/Kalveite

Rudzeits – Rudzeitis/Rudzeite

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās literārajā valodā var lietot arī izskaņu -eits, piemēram, Kalveits, Rudzeits.

Pēc personas vēlēšanās šos uzvārdus var lietot arī ar izskaņām -ītis, -īte, piemēram:

Kurseits – Kursītis/Kursīte

Kalveits – Kalvītis/Kalvīte

Rudzeits – Rudzītis/Rudzīte

54.5. uzvārdus ar izskaņām -niks, -nika raksta to sākotnējā latviskajā formā ar izskaņām -nīks, -nīka vai ar izskaņām -nieks, -niece, piemēram:

Sudniks – Sudnīks/Sudnīka vai Sudnieks/Sudniece

Pūdniks – Pūdnīks/Pūdnīka vai Pūdnieks/Pūdniece

Ūzulniks – Ūzulnīks/Ūzulnīka vai Ūzulnieks/Ūzulniece

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās var saglabāt arī izskaņas -niks, -nika, piemēram:

Pūdniks/Pūdnika

Sudniks/Sudnika

Ūzulniks/Ūzulnika

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

55. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

56. Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus šo noteikumu prasībām ņem vērā:

56.1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta), Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra izstrādātos un ieteiktos, kā arī apgāda "Zinātne" publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā;

56.2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus, kas publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

57. No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā.

58. Ja lietuviešu vai grieķu personvārdam oriģinālvalodā nominatīva locījumā ir galotne, kāda šai locījumā ir arī latviešu valodā (piemēram, lietuviešu vārdos Butkus, Būga, Šaltis vai grieķu Mikis Teodorakis), to saglabā.

59. Lietuviešu personvārdu galotni -as un grieķu personvārdu galotni -os aizstāj ar galotni -s (piemēram, liet. Vanagas - latv. Vanags; liet. Jankauskas - latv. Jankausks; grieķu Ricos - latv. Rics).

60. (Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

61. Latviešu valodā personvārdus (tāpat kā vietvārdus un sugasvārdus) no citām latīņalfabētiskās rakstības valodām atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

62. No citām latīņalfabētiskās rakstības valodām pārņemtos personvārdus latviešu valodā atveido šādi:

62.1. ja citvalodu personvārdiem nav galotņu, tiem pievieno latviešu valodas normām atbilstošo galotni;

62.2. citvalodu personvārdu galotnes aizstāj ar latviešu valodas normām atbilstošām galotnēm.

63. Vienu un to pašu citvalodas personvārdu latviešu valodā atveido vienā formā arī tādā gadījumā, ja tas dažādās valodās rakstīts dažādās formās, piemēram, vācu – Schultz, Newskij, angļu – Shulz, Nevsky, krievu – Шульц, Невский, poļu – Szulc, Niewsky, slovāku – Šuľc, Nĕvský, ungāru – Sulc, Névskiy, bet latviešu valodā – Šulcs, Ņevskis.

63.¹ Slāvu cilmes uzvārdiem, kas beidzas ar -ski/-sky, -cki, latviešu valodā atbilst uzvārdi ar -skis/-ska, -ckis/-cka, piemēram:

čehu Hostinský – Hostinskis/Hostinska

poļu Dąbrowski – Dombrovskis/Dombrovska

poļu Wozniacki – Vozņackis/Vozņacka.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

64. Atveidojot latviešu valodā personvārdus no lietuviešu valodas, ņem vērā atbilsmes starp šīm valodām.

65. Lietuviešu valodas īsajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas īsie patskaņi:

65.1. a - a (piemēram, Balandis - Balandis);

65.2. e - e (piemēram, Švedas - Šveds);

65.3. i - i (piemēram, Albinas - Albins);

65.4. u - u (piemēram, Ugnė - Ugne);

65.5. lietuviešu valodā intonācijas ietekmē pagarināto īso patskani latviešu valodā apzīmē ar īso patskani, piemēram, Vilkelis - Viļķelis (arī Vilkelis).

66. Lietuviešu valodā burts i aiz līdzskaņa patskaņa priekšā apzīmē šī līdzskaņa mīkstinājumu. Šādus līdzskaņu savienojumus ar mīkstinājuma burtu i latviešu valodā atveido šādi:

66.1. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem g, k, l, n, tos atveido kā attiecīgo mīksto līdzskani, piemēram:

Margiūtė - Marģūte

Šarkiūnas - Šarķūns

Liudas - Ļuds

Niauronis - Ņauronis

66.2. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem b, c, d, m, p, r, s, t, v, z, to atveido ar līdzskani j, piemēram:

Bubius - Bubjus

Gricius - Gricjus

Darius - Darjus

Matiukaitė - Matjukaite

Vaisiūnas - Vaisjūns

Kalvius - Kalvjus

66.3. ja mīkstinājuma burts i ir aiz līdzskaņiem č, š, ž, dž, to neatveido:

Čiurlionis - Čurļonis

Džiugas - Džugs

Dašiūnas - Dašūns

Žiugžda - Žugžda

67. Lietuviešu valodas garajiem patskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas garie patskaņi:

67.1. ą – ā (piemēram, Ąžuolas - Āžols);

67.2. ę – ē (piemēram, Kęstutis - Ķēstutis (arī Kēstutis));

67.3. ė – ē (piemēram, Judrėnas - Judrēns).

Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani ė latviešu valodā atveido ar īsu patskani e (piemēram, Eglė – Egle, Jurgaitė – Jurgaite, Smetonienė – Smetoniene);

67.4. į – ī (piemēram, Įsodas - Īsods);

67.5. y – ī (piemēram, Jonynas - Jonīns).

Piezīme. Vārda galotnē lietuviešu valodas garo patskani y latviešu valodā atveido ar īsu patskani i (piemēram, Gaidys – Gaidis, Kazys – Kazis);

67.6. ū – ū (piemēram, Graičiūnas - Graičūns);

67.7. ų – ū (piemēram, Jųtra – Jūtra);

67.8. o – o (piemēram, Lokys - Loķis [..ō..]).

68. Lietuviešu valodas divskaņiem atbilst attiecīgie latviešu valodas divskaņi:

68.1. ai – ai (piemēram, Gailius - Gaiļus);

68.2. au – au (piemēram, Lankauskas - Lankausks);

68.3. ei – ei (piemēram, Treinys - Treinis);

68.4. ie – ie (piemēram, Korsakienė - Korsakiene);

68.5. ui – ui (piemēram, Žmuidzinavičius - Žmuidzinavičs);

68.6. uo – o (piemēram, Vienuolis - Vienolis [..uo..]; Uogintas – Ogints [..uo..]).

69. Lietuviešu valodas līdzskaņi atbilst attiecīgajiem latviešu valodas līdzskaņiem, izņemot līdzskaņus ch, kas atbilst latviešu valodas līdzskanim h, piemēram, Churginas - Hurģins (arī Hurgins).

70. Patskaņu un divskaņu i, į, y, e, ė, ę, ie, ei priekšā lietuviešu valodas līdzskaņus k un g latviešu valodā atveido ar ķ un ģ, taču pieļaujami arī varianti ar k un g, piemēram:

Gediminas - Ģedimins (arī Gedimins)

Gytis - Ģītis (arī Gītis)

Keturakis - Ķeturaķis (arī Keturakis)

71. Atveidojot lietuviešu personvārdus, latviešu valodā līdzskaņu ķ un ģ priekšā mīkstina līdzskaņus l un n, piemēram:

Algis - Aļģis

Algirdas - Aļģirds

Lingys - Liņģis

72. Izdarot ierakstus dokumentos, nepieciešams saglabāt tiešās atbilsmes starp lietuviešu un latviešu valodu:

72.1. latviešu valodā lietuviešu plato e atveido ar e (krievu valodā – ar я):

Petras - Petrs (kr. Пятрас)

Šunelis - Šunelis (kr. Шунялис)

72.2. divskani [uo], ko lietuviešu valodā izrunā tāpat kā attiecīgo latviešu valodas divskani, latviešu valodā atveido ar burtu o (krievu valodā rakstībā saglabāts lietuviešu divskaņa uo atveidojums ar diviem burtiem):

Danguolė - Dangole (kr. Дангуоле)

Uosis - Osis (kr. Уосис)

72.3. lietuviešu divskani ie latviešu valodā atveido ar divskani ie (krievu valodā divskaņa vietā var būt rakstīts e):

Kielė - Ķiele (arī Kiele) (kr. Келе)

Valienė - Valiene (kr. Валене)

72.4. lietuviešu divskani ei latviešu valodā atveido ar ei (krievu valodā - яй):

Meilė - Meile (kr. Мяйле)

73. Vīriešu personvārdu galotņu atbilsmes:

73.1. lietuviešu galotnei -as latviešu valodā atbilst galotne -s (Jonas - Jons; Lankauskas - Lankausks);

73.2. lietuviešu galotnei -is latviešu valodā atbilst galotne -is (Liesis - Liesis; Rytis - Rītis);

73.3. lietuviešu galotnei -ys latviešu valodā atbilst galotne -is (Balys - Balis; Jucys - Jucis);

73.4. lietuviešu galotnei -us latviešu valodā atbilst galotne -us (Butkus - Butkus; Bronius - Broņus).

74. Lietuviešu vīriešu uzvārdos ir iespējamas galotnes -a un -ė, kuras arī latviešu valodā atveido ar galotnēm -a un -e, piemēram, Norvaiša - Norvaiša, Lapė - Lape.

75. Lietuviešu galotnei -as latviešu valodā gan sugasvārdos, gan īpašvārdos vēsturiski atbilst galotne -s (namas - nams, Ambrazas - Ambrazs), tāpēc, arī atveidojot lietuviešu uzvārdus, latviešu valodā galotni -as nesaglabā.

76. Slāvu cilmes lietuviešu uzvārdos ar izskaņām -ičius, -avičius, -evičius, -ovičius ne līdzskaņa mīkstinājuma apzīmējumu i, ne galotnes patskani u latviešu valodā neatveido:

Homičius - Homičs

Karpavičius - Karpavičs

Balkevičius - Baļķevičs (arī Balkevičs)

Makutinovičius - Makutinovičs

77. Uzvārdos ar izskaņu -evičius, kur lietuviešu valodā patskanis e tiek pagarināts, latviešu valodā var lietot paralēlformas ar īsu vai garu patskani, piemēram, Marcinkevičius - Marcinkevičs (arī Marcinkēvičs).

78. Sieviešu personvārdu galotņu atbilsmes:

78.1. lietuviešu galotni -a latviešu valodā atveido ar galotni -a (Rasa - Rasa);

78.2. lietuviešu galotni -ė latviešu valodā atveido ar galotni -e (Eglė - Egle).

79. Lietuviešu sieviešu uzvārdus latviešu valodā atveido ar īpašām izskaņām atbilstoši tēva vai vīra uzvārdam:

79.1. neprecētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar attiecīgu izskaņu, piemēram:

79.2. precētu sieviešu uzvārdos lietuviešu vīriešu uzvārda galotni aizstāj ar izskaņu -ienė un latviešu valodā tāpat atveido ar izskaņu -iene (nevis ar -ene, no kr. -ене): Aleknienė - Alekniene (kr. Алекнене), Liesienė - Liesiene (kr. Лесене).

80. Lietuviešu valodā izskaņa -ienė raksturīga tikai sieviešu pēclaulības uzvārdiem. Piemēram, ja sieviete, stājoties laulībā, pieņem vīra uzvārdu, kas vīriešu dzimtē ir Dižbalis, viņas pēclaulības uzvārds ir Dižbalienė (uzvārda sakne Dižbal- ar pievienotu lietuviešu sievietes pēclaulības uzvārda izskaņu -ienė). Latviešu valodā lietuviešu cilmes sieviešu uzvārdus veido atbilstoši latviešu sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām: Alekna, Vanaga, Liese, Juce, Maceviča. Pēc personas vēlēšanās var lietot arī tradicionālo lietuviešu sieviešu pēclaulības uzvārdu izskaņu -iene: Alekniene, Vanagiene.

80.¹ Lietuviešu bērnu uzvārdus veido atbilstoši latviešu vai lietuviešu uzvārdu veidošanas likumībām, piemēram:

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

81. Pēc laulībām lietuvietes arī Latvijā var izmantot tiesības saglabāt pirmslaulības uzvārdu vai atjaunot to pēc šķiršanās. Tādā gadījumā šīs personas uzvārds beidzas ar attiecīgo neprecētas lietuviešu sievietes uzvārda izskaņu, piemēram, Aleknaite, Jucīte, Butkute.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

82. To igauņu valodas burtu un skaņu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto tās latviešu valodas skaņas un burtus, kas vistuvāk atbilst igauņu valodas skaņām. Nav pieļaujama igauņu personvārdu transkripcija ar krievu valodas starpniecību, tā apgrūtinot igauņu vārdu identifikāciju.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

83. Patskaņu burtu atbilsmes:

83.1. a – a Ariste - Ariste

83.2. aa – ā Aarna - Ārna

83.3. e – e Eller - Ellers

83.4. ee – ē Reek - Rēks

83.5. i – i Kits - Kitss

83.6. ii – ī Liiv - Līvs

83.7. o – o Maanso - Mānso

83.8. oo – o Jaansoo - Jānso

83.9. u – u Lukk - Luks

83.10. uu – ū Luuk - Lūks

83.11. õ – e Jõgi – Jegi

83.12. õõ – ē Krõõt - Krēts

83.13. ä – e Järv - Jervs

83.14. ää – ē Rääk - Rēks

83.15. ö – e Tölp - Telps

83.16. öö – ē Sööt - Sēts

83.17. ü – i Kütt - Kits

83.18. üü - ī Müür – Mīrs

84. Divskaņu atbilsmes:

84.1. igauņu rakstos sastopamā divu dažādu patskaņa burtu kombinācija apzīmē divskani un ir izrunājama vienā zilbē. Latviešu valodā to transkribē skaņu pa skaņai (atbilstoši šo noteikumu 83.punktam, neatkarīgi no tā, vai latviešu valodā tos izrunā vienā vai divās zilbēs), piemēram:

84.1.1. ae – ae Taev - Taevs

84.1.2. ai – ai Laine - Laine

84.1.3. eu – eu Eugen - Eugens

84.1.4. eä – ee Teär - Teers

bet Täär - Tērs

Teeäär - Tēērs

84.1.5. õe – ee Jõerüüt - Jeerīts

84.1.6. õi – ei Kõiva - Keiva

84.1.7. õu – eu Rõuk - Reuks

84.1.8. äe – ee Mäe - Mee

84.1.9. äo – eo Käosaar - Keosārs

84.2. ja, transkribējot igauņu divskani, latviešu valodā saskaras divi vienādi patskaņa burti, šos burtus saglabā nepārveidotus, neaizstājot tos ar gara patskaņa burtu, piemēram, Kivimäe - Kivimee, nevis Kivimē;

84.3. ja igauņu valodā vārda beigās ir viens garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garu patskani, piemēram, Laidvee – Laidvē.

85. Igauņu valodas triju patskaņa burtu kopu izrunā aiz otra burta iesprauž nezilbisko i vai u skaņu, ko latviešu transkripcijā neapzīmē, piemēram:

Raiet [izrunā: Raijet] – Raiets

Leius [izrunā: Leijus] - Leiuss

Hiie [izrunā: Hīje] - Hīe

Kauer [izrunā: Kauver] - Kauers

86. Latviešu transkripcijā, pamatojoties uz noteiktā laikposmā spēkā esošajām normām igauņu personvārdu atveidē, tika pieļautas šo noteikumu 85.punktā minēto un citu līdzīgu uzvārdu paralēlformas ar j un v iespraudumu – Raijets, Leijuss, Hīje, Kauvers. Lai nodrošinātu personu identifikāciju, līdzīgos gadījumos j un v iespraudumi nav pieļaujami, jo igauņu personvārdos j vai v var būt sastopams oriģinālformā, piemēram, Suija - Suija, Kauver – Kauvers.

87. Igauņu valodas līdzskaņus transkribē ar atbilstošajiem latviešu valodas līdzskaņa burtiem, ievērojot šādus nosacījumus:

87.1. dubultoto līdzskaņu burtu b, c, d, g, k, p, s, t vietā latviešu transkripcijā raksta vienu līdzskaņa burtu, piemēram:

Tikk - Tiks

Tõnisson - Tenisons

Lätte - Lete

Püttsepp - Pitseps

87.2. igauņu dubultos līdzskaņus ll, rr, mm, nn latviešu transkripcijā saglabā visos gadījumos, piemēram:

Põllu - Pellu

Päll - Pells

Karro - Karro

Tamm - Tamms

Tammsaare - Tammsāre

Tenno - Tenno

87.3. latviešu transkripcijā (personas identifikācijai) vārda sākumā saglabā burtu h, lai gan igauņu valodā to neizrunā, piemēram:

Hallik - Halliks, bet Allik - Alliks

Heino - Heino, bet Eino - Eino

Hella - Hella, bet Ella - Ella

87.4. līdzskaņu mīkstinājumu igauņu rakstos neatspoguļo un arī latviešu transkripcijā nenorāda, piemēram:

Kull - Kulls (nevis Kuļļs)

Kont - Konts (nevis Koņts)

Sütt - Sits

Kass - Kass

87.5. igauņu burtu s starp patskaņiem latviešu valodā transkribē ar līdzskani z, kas ir tuvāks igauņu izrunai, kā arī palīdz samazināt līdzīgu personvārda variantu skaitu, piemēram:

Maasik - Māziks

Tasa - Taza, bet Tassa - Tasa

Roosi - Rozi

Rosi - Rozi, bet Rossi - Rosi

87.6. salikteņa sastāvdaļu sadurā s patskaņu starpā paliek s arī transkripcijā, piemēram, Ernesaks - Ernesakss, Puusepp - Pūseps.

88. Lai igauņu personvārdus iekļautu latviešu valodas sistēmā, tiem pievieno latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni:

88.1. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar līdzskani, latviešu transkripcijā nominatīvā pievieno latviešu valodas nominatīva galotni -s (vīriešu personvārdiem), -a vai -e (sieviešu personvārdiem), piemēram:

Allik - Alliks, Allika

Allikas - Allikass, Allikasa vai Allikase

Kuld - Kulds, Kulda

Kull - Kulls, Kulla

Kotkas - Kotkass, Kotkasa vai Kotkase

Kallas - Kallass, Kallasa vai Kallase

Kass - Kass, Kasa vai Kase

Ots - Otss, Otsa [..o..]

Ott - Ots, Ota vai Ote [..o..]

Roos - Ross, Rosa vai Rose [..ō..]

Ross - Ross, Rosa vai Rose [..o..]

Sütt - Sits, Sita vai Site

Sits - Sitss, Sitsa 

88.2. vācu izcelsmes igauņu uzvārdiem, kas beidzas ar -man vai -mann, latviešu transkripcijā vīriešu uzvārdiem pievieno tradicionālo galotni -is, tāpat kā līdzīgos latviešu uzvārdos, piemēram, Beekman - Bēkmanis, Veidemann - Veidemanis, bet sieviešu uzvārdiem – galotni -e, piemēram, Bēkmane, Veidemane. Pēc personas vēlēšanās vācu izcelsmes igauņu uzvārdus, kas beidzas ar -man, latviešu valodā var atveidot ar izskaņu -mans, piemēram, Beekman - Bēkmans, bet sieviešu dzimtes formā – Bēkmane;

88.3. personvārdiem, kuriem igauņu valodā nominatīva galotne ir -a vai -e, tā saglabājas arī latviešu transkripcijā. Datīvā (turpmāk – dat.) vīriešu dzimtes personvārdiem ir galotne -am, -em, bet sieviešu dzimtes personvārdiem – galotne -ai, -ei, piemēram:

Kulla - Kulla, dat. Kullam – Kullai

Kotka - Kotka, dat. Kotkam – Kotkai

Käpa - Kepa, dat. Kepam – Kepai 

tāpat: Käppa - Kepa, dat. Kepam – Kepai 

bet Käpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai  ,

tāpat: Kõpp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai 

un Kepp - Keps, Kepa, dat. Kepam – Kepai 

Läte - Lete, dat. Letem – Letei 

tāpat: Lätte - Lete, dat. Letem – Letei 

Mõte - Mete, dat. Metem – Metei

tāpat: Mõtte - Mete, dat. Metem – Metei

Otsa - Otsa, dat. Otsam – Otsai [..o..]

88.4. personvārdus, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar divskani õe vai äe un ko latviešu valodā transkribē ar ee, loka kā latviešu valodas vīriešu vai sieviešu dzimtes vārdus ar galotni -e, piemēram:

Jõe - Jee, dat. Jeem – Jeei

Mäe - Mee, dat. Meem – Meei,

bet Jää - Jē un Mee -  Mē paliek nelokāmi

88.5. personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar -i, -o, -u vai ar garu patskani (latviešu transkripcijā ar -ā, -ē, -ī, -o, -ū), latviešu valodā nominatīva galotni nepievieno un tos neloka, piemēram:

Pau - Pau

Päi - Pei

Mägi - Megi

Sarapuu - Sarapū

Türnpu - Tirnpu

Rummo - Rummo

Jaansoo - Jānso

Vetemaa - Vetemā

89. Angļu valodā rakstītus personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai angļu valodā. To angļu valodas skaņu un burtu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto angļu valodas skaņām atbilstošākās latviešu valodas skaņas un burtus.

90. Atveidojot angļu personvārdus, tiem pievieno lokāmu galotni, kas norāda personas dzimumu:

Harding - Hārdings, Hārdinga

Turner - Tērners, Tērnere

91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:

91.1. ja angļu personvārda izrunā ir garš patskanis, latviešu valodā to atveido ar garo patskani, īpaši pirmajā uzsvērtajā zilbē, piemēram:

Turner - Tērners, Tērnere

Keith - Kīts, Kīta

Armstrong - Ārmstrongs, Ārmstronga

91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:

91.2.1. [a:] – ā:

Fast - Fāsts, Fāsta

Frances - Frānsisa

91.2.2. – a:

Hunt - Hants, Hanta

Young - Jangs, Janga

Coverdale - Kaverdeils, Kaverdeila

91.2.3. [e] – e:

Empson - Empsons, Empsone

Geoffrey - Džefrijs

91.2.4. – ē(r):

Ervin - Ērvins

Earle - Ērls, Ērla

Irving - Ērvings

Burns - Bērnss, Bērnsa

Wordsworth - Vērdsvērts, Vērdsvērta

91.2.5. – a, e, o, u, ja tā ir neuzsvērta un rakstos apzīmēta ar vienu burtu:

Malone - Malons, Malona

Cromwell - Kromvels, Kromvela

Donovan - Donovans, Donovana

Ferguson - Fērgusons, Fērgusone

91.2.6. – e, ja tā rakstos apzīmēta ar diviem patskaņu burtiem:

Sturgeon - Stērdžens, Stērdžena

Patience - Peišenss, Peišensa

91.2.7. [æ] – a:

Alan - Alans

Alison - Alisons, Alisone

91.2.8. [i:] – ī:

Egan - Īgans

Leigh - Lī

91.2.9. [i] – i:

Hill - Hills, Hilla

91.2.10. galotnes priekšā [i] tiek atveidots ar -ij-:

Barie - Berijs

Annie - Enija / Anija

91.2.11. [i] – e, ja rakstos tā apzīmēta ar e, eo un nav uzsvērtā zilbē:

Elisabeth – Elizabete

Bennet – Benets

Pigeon – Pidžens

91.2.12. – o, ja rakstos tā apzīmēta ar a, au, aw:

Aldridge - Oldridžs, Oldridža [..o..]

Austin - Ostins [..o..]

Taw - To [..ō..]

91.2.13. – or, ja rakstos pēc šīs skaņas seko r:

Gore - Gors, Gora [..ō..]

Warner - Vorners, Vornere [..o..] vai [..ō..]

91.2.14. [u:] – ū, arī u:

Bloomfield - Blūmfīlds, Blūmfīlde

Hoover - Hūvers, Hūvere

Hook – Huks, Huka

92. Angļu valodas divskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:

92.1. [ai] – ai:

Wilde - Vailds, Vailda

Tyler - Tailers, Tailere

92.2. galotnes priekšā divskani [ai] atdarina ar -aj-:

Rye - Rajs, Raja

92.3. [au] – au:

Brown - Brauns, Brauna

92.4. [ei] – ei:

Taylor - Teilors, Teilore

Heywood - Heivuds, Heivuda

92.5. galotnes priekšā divskani [ei] atdarina ar -ej-:

Gray - Grejs, Greja

92.6. [ou] – o vai ou:

Koe - Ko

Jones - Džonss / Džounss, Džonsa / Džounsa

92.7. galotnes priekšā divskani [ou] atdarina ar -ov-:

Rowe - Rovs, Rova [..o..]

Bowie – Bovijs, Bovija [..ō..]

92.8. [oi] – oi:

Point - Points, Pointa

Joyce - Džoiss, Džoisa

92.9. galotnes priekšā divskani [oi] atdarina ar -oj-:

Hoy - Hojs, Hoja [..o..]

92.10. – ēr:

Baring - Bērings, Bēringa

Clare - Klērs, Klēra

Bear - Bērs, Bēra

92.11. – īr:

Pearson - Pīrsons, Pīrsone

Windermere - Vindermīrs, Vindermīra

92.12. – ūr vai oor:

Moore - Mūrs / Moors, Mūra / Moora

93. Angļu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:

93.1. troksneņu dubultojumu latviešu valodā atveido ar vienu troksneni:

Griffith - Grifits, Grifita

Hobbs - Hobss, Hobsa

93.2. vienzilbīgos vārdos aiz īsa patskaņa saglabā līdzskaņu dubultojumus ll, mm, nn:

Hill - Hills, Hilla

Romm – Romms, Romma

Lynn – Linns, Linna

93.3. vairākzilbīgos vārdos skaneņu dubultojumu nesaglabā:

Morris - Moriss, Morisa

Lennox - Lenokss, Lenoksa

93.4. atsevišķu līdzskaņu atveide:

93.4.1. [t∫] – č:

Churchill – Čērčils

93.4.2. – dž:

John - Džons

George - Džordžs

Bridges - Bridžess

93.4.3. [j] – j:

Young - Jangs

93.4.4. [ ∫] – š:

Shanks - Šenkss

93.4.5.[ θ] – t:

Thurston - Tērstons

93.4.6. – t:

Vither - Viters

93.4.7. [w] – v:

Walter - Volters

Warner - Vorners

94. Vācu personvārdus latviešu valodā atveido, iekļaujot tos latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, un lieto ar latviešu valodas galotnēm.

95. Vācu valodā šķir īsos un garos patskaņus. Šo patskaņu īsumu vai garumu norāda arī personvārdu atveidē latviešu valodā.

96. Vācu valodas rakstībā patskaņu garumu norāda šādi:

96.1. ar patskaņa dubultojumu:

Raabe - Rābe

Seemann - Zēmanis, Zēmane

96.2. ar patskanim sekojošu burtu h:

Mahler - Mālers, Mālere

Ehrlich - Ērlihs, Ērliha

96.3. ar patskanim sekojošu burtu e (vai eh):

Elfriede - Elfrīde

Diehl - Dīls, Dīla

97. Garš patskanis mēdz būt uzsvērtas zilbes beigās un vienzilbes vārdos, ja patskanim neseko līdzskaņa dubultojums, piemēram:

Dürer - Dīrers, Dīrere

Bremann - Brēmanis, Brēmane

Blum - Blūms, Blūma, Blūme

Stoß - Štoss, Štosa [..ō..]

98. Ja patskaņa garums nav droši nosakāms – aiz patskaņa seko līdzskaņu kombinācijas ch, sch, tsch –, latviešu valodā raksta un izrunā īso patskani, piemēram:

Eisenach – Eizenahs, Eizenaha

Sengbusch – Zengbušs, Zengbuša

Rötschmann – Rečmanis, Rečmane

99. Patskaņu burtu atbilsmes:

99.1. a – a, ā:

Bach - Bahs, Baha

Franz - Francis

Graf - Grāfs, Grāfa

99.2. aa – ā:

Raabe - Rābe

Schaal - Šāls, Šāla

99.3. ah – ā:

Brahms - Brāmss, Brāmsa

Stahl - Štāls, Štāla

99.4. ä, ae – e vai ē:

Kästner - Kestners, Kestnere

Schäfer - Šēfers, Šēfere

Maerz – Mercs, Merca

99.5. äh – ē:

Kähler - Kēlers, Kēlere

99.6. e – e vai ē:

Berg - Bergs, Berga

Bremer - Brēmers, Brēmere

99.7. ee – ē:

Beethoven - Bēthovens, Bēthovena

99.8. eh – ē:

Behrens - Bērenss, Bērensa

Dehmel - Dēmelis, Dēmele

99.9. i – i vai ī:

Wilhelm - Vilhelms

Strigel - Štrīgelis, Štrīgele

Nikolaus – Nikolauss

99.10. ih – ī:

Stihl - Štīls, Štīla

99.11. ie, ieh – ī:

Frieda - Frīda

Dieter – Dīters

Liese – Līze

Riehl - Rīls, Rīla, Rīle

99.12. o – o vai ō (rakstos tikai o):

Otto - Oto [izrunā: Otō]

Ottilia - Otīlija [O..]

Rosenzweig - Rozencveigs, Rozencveiga [..ō..]

99.13. oo, oh – ō (rakstos o):

Roon - Rons, Rona [..ō..]

Moor - Mors, Mora [..ō..]

Kohl - Kols, Kola [..ō..]

99.14. ö, oe – e vai ē:

Lötsch - Lečs, Leča

Römer – Rēmers, Rēmere

Kroetz - Krecs, Kreca

Goethe - Gēte

99.15. u – u vai ū:

Gustav - Gustavs

Hubert - Hūberts

99.16. ü, ue – i vai ī:

Lübben - Libens, Libena, Libene

Mueller - Millers, Millere

Dürer - Dīrers, Dīrere

99.17. üh – ī:

Mühlenbach - Mīlenbahs, Mīlenbaha

Kühne - Kīne

99.18. y – i vai ī:

Mayer - Maiers, Maiere

Naunyn - Naunīns, Naunīna

100. Patskani y personvārda beigās atveido ar izskaņu -ijs, piemēram, Harry - Harijs; Niesky - Nīskijs.

101. Divskaņu atveide:

101.1. ai, ay atveido ar ai, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū:

Kainz - Kaincs, Kainca

Mayrhofer – Mairhofers, Mairhofere

101.2. ai, ay atveido ar aj, ja divskanis ir vārda beigās:

Nay - Najs, Naja

Kai – Kajs, Kaja

101.3. au – au:

Blau - Blaus, Blaua

Lau - Laus, Laua

Laube - Laube

Hausmann - Hausmanis, Hausmane

101.4. äu un eu atveido ar ei:

Neumann - Neimanis, Neimane

Feuerbach - Feierbahs, Feierbaha

Kräuter - Kreiters, Kreitere

101.5. oi un oy atveido ar oi, ja divskanis ir vārda sākumā vai vidū:

Oidtweiler - Oitveilers, Oitveilere

Foygt - Foigts, Foigta

101.6. oi un oy atveido ar oj, ja divskanis ir vārda beigās:

Noi – Nojs, Noja

Nestroy - Nestrojs, Nestroja

101.7. ei un ey atveido ar ei vai ai:

Geibel - Geibelis, Geibele

Heyse - Heize

Reiner – Rainers

102. Vācu valodas līdzskaņi atbilst latviešu valodas līdzskaņiem. Līdzskaņu dubultojums vācu valodā norāda uz iepriekšējā patskaņa īsumu, tāpēc latviskajā atveidojumā dubultojumu nesaglabā pat salikteņos, piemēram:

Abbe - Abe

Melitta - Melita

Münchhausen - Minhauzens, Minhauzena

103. Vācu personvārdu atveidē saglabā līdzskaņu l, m, n, r dubultojumu, kas atbilst latviešu pareizrakstības prasībām, piemēram:

Schiller - Šillers, Šillere

Kümmel - Kimmels, Kimmele

Annemarie - Annemarija

Karre - Karre

104. Līdzskaņu dubultojumu nn nesaglabā, atveidojot uzvārdus ar izskaņu -mann. Latviski tos atveido ar izskaņu -manis, -mane:

Kellermann - Kellermanis, Kellermane

Stockmann - Štokmanis, Štokmane

105. Šo noteikumu 102. un 103.punktā minētās prasības neattiecas uz atsevišķiem līdzskaņiem vai līdzskaņu savienojumiem, kurus atveido šādi:

105.1. b, bb – b:

Busch - Bušs, Buša

Hebbel - Hebelis, Hebele

105.2. c – c, ja vācu valodā c ir patskaņa i, e, y priekšā:

Cyprian - Cipriāns

Cecilia – Cecīlija

105.3. c – k, ja vācu valodā c ir patskaņa a, o, u vai līdzskaņa priekšā, kā arī vārda beigās:

Carmen – Karmena

Curd – Kurds

Conrad - Konrāds

Marc - Marks

105.4. ch – h vai k:

Bruch - Bruhs, Bruha

Brecht - Brehts, Brehta

Brühlchen - Brīlhens, Brīlhene / Brīlhena

Christine - Kristīne

Chlodwig - Klodvigs

105.5. ch – š, ja personvārds ir aizguvums no franču valodas:

Charlotte - Šarlote

105.6. chs – ks:

Fuchs - Fukss, Fuksa

Sachs - Zakss, Zaksa

105.7. ck – k:

Rückert - Rikerts, Rikerte

Klopstock - Klopštoks, Klopštoka

105.8. d, dd – d:

Dieter - Dīters

Rodden - Rodens, Rodena

105.9. dt – t:

Arndt - Arnts, Arnte

Schmidt - Šmits, Šmite

105.10. f, ff – f:

Fritz - Fricis

Korff - Korfs, Korfa

105.11. g, gg, gh – g:

Gisela - Gīzela

Rosegger - Rozegers, Rozegere

Ghasel - Gazelis, Gazele

105.12. h – h:

Heinrich - Heinrihs

Hans - Hanss

Piezīme. Ja vācu valodā burtu h neizrunā, latviešu valodā to neatveido:

Lohengrin - Loengrīns

Rehehusen - Rēehūzens

105.13. j – j:

Johann - Johans

Junkers - Junkerss, Junkersa

105.14. k, kk – k:

Karl - Karls

Bekker - Bekers, Bekere

105.15. l, ll – l, ll:

Lieselotte - Līzelote

Kalle - Kalle

Tell - Tells, Tella

105.16. m, mm – m, mm:

Matilde, Mathilde - Matilde

Mozart - Mocarts, Mocarte

Kammhof - Kammhofs, Kammhofa

105.17. n, nn – n, nn:

Naunyn - Naunīns, Naunīna

Renner - Renners, Rennere

105.18. p, pp – p:

Pauline - Paulīne

Philipp - Fīlips

Krupp - Krups, Krupa

105.19. ph – f:

Philipine - Filipīne

Sophia - Zofija, Sofija

105.20. pf – pf:

Pfeiffer - Pfeifers, Pfeifere

Rumpf - Rumpfs, Rumpfa

105.21. qu – kv:

Quast - Kvasts, Kvasta

Quendel – Kvendelis, Kvendele

105.22. r, rh – r:

Rau - Raus, Raua

Lortzing - Lorcings, Lorcinga

Reiner - Rainers

Rhoden - Rodens, Rodena

105.23. s atveido ar s vai z atbilstoši izrunai vācu valodā:

105.23.1. s ar s, ja tas ir līdzskaņa priekšā vai vārda beigās:

Agnes - Agnese

Christiane - Kristiāne

Hans - Hanss

105.23.2. s ar z, ja tas ir patskaņa vai divskaņa priekšā:

Sachs - Zakss, Zaksa

Singer - Zingers, Zingere

Seidewitz - Zeidevics, Zeidevica

105.24. sch – š:

Schwerin - Šverīns, Šverīna

Tischbein - Tišbeins, Tišbeina

105.25. sp – šp:

Spitteler - Špitelers, Špitelere

Spatz - Špacs, Špaca

105.26. ss – s:

Lessing - Lesings, Lesinga

Hesse - Hese

105.27. st atveido ar št vai st atbilstoši izrunai vācu valodā:

105.27.1. st ar št – vārda sākumā vai salikteņa sastāvdaļu sākumā:

Staudt - Štauts, Štauta

Stein - Šteins, Šteina

Hohenstein - Hoenšteins, Hoenšteina

Piezīme. Atsevišķos uzvārdos pēc tradīcijas saglabā st:

Stender - Stenders, Stendere

Bielenstein - Bīlenšteins vai Bīlensteins

105.27.2. st ar st – vārda vidū vai beigās vai salikteņa sastāvdaļu vidū vai beigās:

Anastasia - Anastasija

Ernestine - Ernestīne

Horst - Horsts

Fürstmayer – Firstmaiers, Firstmaiere

105.28. ß – s:

Meßter - Mesters, Mestere

Strauß - Štrauss, Štrausa

105.29. t, tt, th – t:

Tell - Tells, Tella

Otto - Oto [izrunā: Otō]

Thälmann - Tēlmanis, Tēlmane

105.30. tsch, tzsch – č:

Bartsch - Barčs, Barča

Nietzsche - Nīče

105.31. tz – c:

Lortzing - Lorcings, Lorcinga

Hertz - Hercs, Herca

105.32. v – f:

Voß - Foss, Fosa

Veit - Feits, Feita

105.33. v – v aizgūtos īpašvārdos, kuros vācu valodā izrunā v, arī latviešu valodā lieto v:

Veronika - Veronika

Viktor - Viktors

Gustav - Gustavs

105.34. w – v:

Wolfdietrich - Volfdītrihs

Roswitha - Rosvīta

105.35. x – ks:

Hexenberg - Heksenbergs, Heksenberga

Marx - Markss, Marksa

Xawer - Ksāvers

105.36. z, zz – c:

Zeiß - Ceiss, Ceisa

Diez - Dīcs, Dīca

Mizzi - Micija

106. Krievu personvārdu atveides pamatprincipi attiecas arī uz dažu citu kiriliskās rakstības valodu personvārdiem (it īpaši uz ukraiņu un baltkrievu personvārdiem), ja tos latviešu valodā atveido pēc to atveidojuma krieviskajā rakstījumā.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

107. Krievu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, bet līdz ar uzsvaru izrunā tie iegūst zināmu pagarinājumu. Šo pagarinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram:

Несмеянов - Ņesmejanovs

Астахов - Astahovs

108. Garo patskani saknē var rakstīt nekrieviskas cilmes personvārdos, kas saskan ar analoģiskas cilmes latviešu personvārdiem, piemēram:

Валентина - Valentīna

Константин - Konstantīns

109. Pēc personas vēlēšanās uzvārda rakstībā var norādīt patskaņa pagarinājumu, piemēram:

Andrejs Makārovs

Aivars Panteļējevs

110. Krievu valodas patskaņu atveide:

110.1. a – a:

Агеев - Agejevs

110.2. и – i:

Тихонов - Tihonovs

110.3. и – ji (pēc mīkstinājuma zīmes vārda vidū):

Анастасьин - Anastasjins

Piezīme. Patskani и latviešu valodā atveido ar j, ja vārda sākumā aiz и ir o, e, a:

Иосиф - Josifs

Ионов - Jonovs

Ие... – Je...

Иа... – Ja...

110.4. ы – i:

Черных - Černihs

110.5. o – o:

Носов – Nosovs

Ожегов - Ožegovs

110.6. у – u:

Ушаков - Ušakovs

111. Burtu я, ё, е, ю atveide atkarīga no to novietojuma:

111.1. я – ja:

111.1.1. vārda sākumā:

Яблоков - Jablokovs

111.1.2. zilbes sākumā aiz patskaņa:

Бруякин - Brujakins

111.1.3. zilbes sākumā aiz ь:

Васьянов - Vasjanovs

111.1.4. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н:

Васяткин - Vasjatkins

Рябинин - Rjabiņins

111.2. burtkopas ля, ня atveido attiecīgi ar burtkopām ļa, ņa:

Лядов - Ļadovs

Князев - Kņazevs

111.3. burtkopas -лья un -нья atveido attiecīgi ar -ļja, -ņja:

Вельяминов - Veļjaminovs

Маньяков – Maņjakovs

111.4. ё – jo (uzsvērtā zilbē):

111.4.1. aiz līdzskaņiem, izņemot л, н, ч, ш, щ, ж:

Демин - Djomins

Еремин - Jerjomins

Елкин - Jolkins

111.4.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa:

Kаекин - Kajokins

Piezīme. Jāievēro, ka krievu rakstībā pašreiz nešķir ё un e.

111.5. ё – o:

111.5.1. aiz līdzskaņiem л un н, kurus atveido attiecīgi ar ļ un ņ:

Линев - Ļiņovs

Селезнев - Seļezņovs

111.5.2. aiz līdzskaņiem ч, ш, щ, ж:

Гнучев - Gnučovs

111.6. ю – ju:

111.6.1. vārda sākumā:

Юдин - Judins

111.6.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa:

Баюков - Bajukovs

111.6.3. aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н:

Бирюков - Birjukovs

Вьюгин - Vjugins

111.7. ю – u aiz līdzskaņiem л un н, ko atveido ar ļ un ņ:

Любовь - Ļubova

Ванюшкин - Vaņuškins

111.8. е – e, atveidojot skaņu kopas ле, не – ļe, ņe:

Некрасов - Ņekrasovs

Лебедев - Ļebedevs

Елена - Jeļena

Piezīme. Ja е ir aiz kāda cita līdzskaņa, tā mīkstinājumu latviešu valodā nenorāda, piemēram:

Теплов - Teplovs

Перепелкин - Perepjolkins

111.9. е – je:

111.9.1. vārda sākumā:

Егоров - Jegorovs

Елена - Jeļena

111.9.2. zilbes sākumā aiz iepriekšēja patskaņa:

Абаев - Abajevs

Нуриев - Nurijevs

111.9.3. ja e priekšā ir ь, kas atrodas aiz līdzskaņa (izņemot л un н):

Аркадьев - Arkadjevs

Алябьев - Aļabjevs

112. Krievu valodas līdzskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:

112.1. latviešu valodas izrunā un rakstībā saglabā to pašu līdzskani, kas tiek rakstīts krievu valodā:

Надежда – Nadežda

Титов - Titovs

Дементьев - Dementjevs

112.2. ja aiz līdzskaņiem л vai н atrodas и vai e, skaņu kopas ле, ли, не, ни atveido ar ļe, ļi, ņe, ņi:

Леонтьев - Ļeontjevs

Литвинов - Ļitvinovs

Незнамова - Ņeznamova

Никитин - Ņikitins

112.3. vārdos, kas cilmes ziņā ir analogi latviešu personvārdiem, л un н nemīkstina:

Александр - Aleksandrs

Лидия - Lidija

Анатолий - Anatolijs, bet: Евгения - Jevgeņija

Piezīme. Uzvārdos, kas atvasināti no šādiem personvārdiem, pieļaujami varianti, piemēram:

Алексеев - Aleksejevs / Aļeksejevs

Леонидов - Leonidovs / Ļeoņidovs

Леонтьев – Leontjevs / Ļeontjevs

Piezīme. Pēc personas vēlēšanās pieļaujamas paralēlformas arī citos uzvārdos, piemēram:

Лесничий - Ļesņičijs / Lesničijs

113. Krievu valodas ь atdarina atkarībā no tā novietojuma:

113.1. burtkopu ль un нь, kam seko līdzskanis, atveido ar ļ un ņ:

Альцев - Aļcevs

Афонькин - Afoņkins

113.2. burtkopas лья un нья atveido ar ļja, ņja:

Гальянов - Gaļjanovs

Сеньянцев – Seņjancevs

113.3. burtkopas льи, ньи, лье, нье atveido ar ļji, ņji, ļje, ņje:

Ильин - Iļjins

Васильев – Vasiļjevs

Ароньев - Aroņjevs

113.4. ja ь ir vārda beigās, to aizstāj ar sieviešu personvārdu lokāmo galotni -a vai vīriešu personvārdu lokāmo galotni -s (-is), bet iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu nenorāda:

Любовь – Ļubova

Игорь – Igors

Карась – Karass, Karasa

Лебедь – Lebeds/Ļebeds, Lebeda/Ļebeda

Миндаль – Mindalis, Mindale

Эртель – Ertelis, Ertele

Кассиль – Kasilis, Kasile

Гоголь – Gogolis, Gogole

Яшкуль – Jaškulis, Jaškule

Piezīme. Līdzskaņa mīkstinājums personvārda beigās tradicionāli netika norādīts, piemēram, Белоконь – Belokonis. Tomēr pēc personas vēlēšanās uzvārdus ar ļ un ņ beigās iespējams atveidot oriģinālam tuvākā formā, piemēram, Король – Korolis/Koroļs, Соболь – Sobolis/Soboļs, Белоконь – Belokonis/Belokoņs, Миндаль – Mindalis/Mindaļs;

113.5. nekrievu cilmes personvārdos burtkopas лья un нья uzvārdu beigu daļās  -льян, -ньян atveido ar -ljans, -njans:

Абальян - Abaljans

Айзиньян - Aizinjans

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

114. Krievu valodas й atveido atkarībā no tā novietojuma:

114.1. й – j, ja tas atrodas vārda beigās vai zilbju sākumā starp diviem patskaņiem:

Крутой - Krutojs

Майоров - Majorovs

114.2. й – i, ja tas atrodas aiz patskaņa a, e, o, y:

Райкин - Raikins

Верейский - Vereiskis

Стройков - Stroikovs

Пуйманов - Puimanovs

115. Nekrieviskas cilmes personvārdos г atdarina ar g, bet pieļaujami tradicionāli rakstījumi ar h:

Генрих - Genrihs, Henrihs

Гиршман - Giršmanis, Hiršmanis

116. щ atveido ar šč:

Щедрин - Ščedrins

Верещагин - Vereščagins

117. Lai krievu personvārdus iekļautu latviešu valodas gramatikas sistēmā, tiem jābūt ar vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmo galotni.

118. Krieviskas cilmes vīriešu uzvārdiem, kas beidzas ar līdzskani, latviešu valodā pievieno galotni -s:

Иванов - Ivanovs

Щедрин - Ščedrins

Гром - Groms

Воробей - Vorobejs

Коротких - Korotkihs

119. Krieviskas cilmes sieviešu uzvārdos, kuriem ir īpaša sieviešu dzimtes forma un galotne -a, šo galotni saglabā arī latviešu valodā:

Иванова - Ivanova

Щедрина - Ščedrina

Васильева - Vasiļjeva

120. Ja sieviešu uzvārdam krievu valodā nav īpašas sieviešu dzimtes formas un tas, tāpat kā vīrieša uzvārds, beidzas ar līdzskani, latviešu valodā tam pievieno galotni -a:

Гром - Groma

Воробей - Vorobeja

Коротких - Korotkiha

Березняк - Berezņaka

121. Krieviskas cilmes uzvārdos, kuru pamatā ir īpašības vārds (Белый, Черный) un kuriem krievu valodā ir attiecīgas sieviešu dzimtes formas (Белая, Черная), latviešu valodā sieviešu dzimtes formā krievu я atveido ar -ja:

Белая - Belaja

Черная - Čornaja

122. Jaundarinātiem šo noteikumu 121.punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs - Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs - Belija):

Белый - Belijs - Belaja / Belija

Черный - Čornijs - Čornaja / Čornija

Зеленый – Zeļonijs – Zeļonaja / Zeļonija

Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni:

Белая - Belaja - Belijs / Belajs

Черная - Čornaja - Čornijs / Čornajs

Зеленая – Zeļonaja – Zeļonijs / Zeļonajs

123. Slāvu cilmes uzvārdiem ar izskaņām -ский / -ская, -цкий / -цкая latviešu valodā atbilst formas ar -skis / -ska, -ckis / -cka:

Шумский - Šumskis; Шумская - Šumska

Высоцкий - Visockis; Высоцкая - Visocka

124. Ģermāņu cilmes uzvārdiem ar izskaņām -ман, -манн latviešu valodā atbilst formas ar izskaņām -manis (vīriešu dzimtē) un -mane (sieviešu dzimtē).

Либерман - Libermanis, Libermane

Гроссманн – Grosmanis, Grosmane

125. (Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

126. Sieviešu dzimtē galotne -e ir uzvārdiem, kas krievu valodā beidzas ar -ар, -ер, -сон, -фельд:

Гайдар - Gaidare

Шильдер - Šildere

Кацнельсон - Kacnelsone

Вайнфельд - Vainfelde

127. Uzvārdi, kas krievu valodā beidzas ar galotni -a vai -я arī vīriešu dzimtē, savu formu (galotni) abās dzimtēs saglabā arī latviešu valodā:

Шульга – Šuļga

Зозуля - Zozuļa

128. No citām valodām aizgūtu sieviešu personvārdu atveidē atstāj tādu pašu galotni, kāda tiem ir krievu valodā:

Беатриса - Beatrisa

Рената - Renāta

Инесса - Inesa

129. Ukraiņu un baltkrievu personvārdus atveido tieši no ukraiņu vai baltkrievu valodas, ja persona var apliecināt šo personvārdu rakstību oriģinālvalodā:

129.1. uzvārdu saknē saglabā ukraiņu vai baltkrievu valodas fonētiskās īpatnības:

Бiлодiд – Bilodids

Цiлуйко – Ciluiko

Недайхлiба – Nedaihliba

Перебийніс – Perebijniss

129.2. personvārdu atveidē ņem vērā ukraiņu vai baltkrievu valodas personvārdu izskaņas īpatnības. Pieļaujami arī tradicionālie rakstījumi:

Олексiйова/Алексеева – Oleksijova/Aleksejeva

Астрейка/Острейко – Astreika/Ostreiko

Лукашенка/Лукашенко – Lukašenka/Lukašenko

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

130. Tradicionālās ukraiņu un baltkrievu personvārdu formas, ja tās sastopamas ukraiņu vai baltkrievu tautības personu dokumentos, saskaņā ar citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveido atbilstoši izrunai oriģinālvalodā:

Рыгор - Rigors

Фядосий - Fjadosijs

Багдан - Bagdans

Алена - Aļona

Микола - Mikola

131. Personvārdus ieraksta dokumentos un lieto personas juridiskai identificēšanai. Personvārdu lietošanā un rakstībā ievēro precizitāti un konsekvenci.

132. Dokumentos norāda vārdu un uzvārdu. Ja personai ir divi vārdi, tos raksta vienu aiz otra un starp tiem nelieto nekādas pieturzīmes (Rolands Jānis, Anna Marija).

133. Ja personas dzimšanas apliecībā ierakstīti vairāki vārdi, tos lieto arī visos citos dokumentos.

134. Dubultuzvārdu uzskata par vienu uzvārdu. Tā lietošanā un rakstībā ievēro šādus nosacījumus:

134.1. dubultuzvārda daļas savieno ar defisi (piemēram, Bergs-Bergmanis, Saule-Sleine). Arī uz atveidotajiem citvalodu daudzkomponentu uzvārdiem attiecas defises lietojums starp visām šā uzvārda daļām (piemēram, Nails-Silva-Laurio-Grants), izņemot starp pievārdu (piemēram, cu, da, dalla, de, del, delji, di, du, duš, d', of, fon, ter, van) vai pievārdu kombināciju (piemēram, fon der, fon un cu, van de) un uzvārdu (piemēram, da Silva-Mežs, de Vaškevičs-Mirskis, di Kaprio-Gulbis, Bērziņš-O’Hara, d’Artanjans-Liepiņš);

134.2. defisi nelieto daudzkomponentu uzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar pievārdu cu, da, dalla, de(l), delji, di, du(š), d', of, fon, ter, van vai šo pievārdu kombināciju, piemēram, Mežs da Silva, Nails da Silva Laurio Grants, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans, Krēsliņš van der Stūls, Kociņš fon un cu Gutenbergs;

134.3. katrai dubultuzvārda daļai ir galotne, un lietojumā tā ir lokāma (Bergs-Bergmanis, Berga-Bergmaņa, Bergam-Bergmanim; Kaže-Kažis, Kažes-Kaža, Kažem-Kažim). Sieviešu dubultuzvārdos (vai daudzkomponentu uzvārdos) abas daļas lieto ar sieviešu dzimtes galotni (Berga-Bergmane, Bergas-Bergmanes, Bergai-Bergmanei; Kaže-Kaže, Kažes-Kažes, Kažei-Kažei);

134.4. civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentos citvalodu dubultuzvārda daļas latviešu valodā savieno ar defisi, dubultuzvārda (daudzkomponentu uzvārda) oriģinālformu norādot šķērssvītrās, piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska /de Butkewicz Mirsky/, Klotilde van der Stūla-Vollebeka /van der Stoel Wollebeck/. Defisi neliek, ja dubultuzvārda daļas savieno ar mazo burtu rakstīts pievārds, piemēram, Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

134.¹ Šo noteikumu 134. punktā minētos pievārdus raksta ar mazo burtu, izņemot gadījumus, ja tie kļuvuši par uzvārda sastāvdaļu (piemēram, flāmu Van, jūdu Bar, Ben, arābu Ibn). Ja pievārdu (piemēram, jūdu Bar, Ben) lieto kā vārdu, to atveido latviešu valodā un raksta ar lielo burtu (Bars, Bens).

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

135. Dokumentos lietojamā personvārda pamatforma ir nominatīvs: Jānis Bērziņš, Reinis Kaudzīte, Māra Sudraba (nevis "Bērziņu Jānis", "Kaudzīšu Reinis", "Sudrabu Māra"). Pārējos locījumus lieto saskaņā ar vārdu saistījuma prasībām rakstītā tekstā, piemēram, izsniegts Mārim Bērziņam, saņemts no Māras Sudrabas.

136. Ja personai papildus ģimenē (šaurākajā nozīmē) lietotajai uzvārda formai ir vēl citi dzimtas dokumentos lietoti uzvārda varianti (piemēram, Buls, Buļs un Bulis; Makarovs un Makārovs), viņai ir tiesības izvēlēties vienu no šiem variantiem un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt to.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

137. Personvārdus raksta atbilstoši latviešu valodas normām, izmantojot šo noteikumu 6.punktā minētos latviešu alfabēta burtus.

138. Katram personvārdam jābūt ar latviešu valodas gramatiskajai sistēmai atbilstošu galotni vīriešu dzimtē vai sieviešu dzimtē (izņemot kopdzimtes uzvārdu formas ar sieviešu dzimtes galotni abu dzimumu personām un nelokāmos uzvārdus).

139. Citvalodu cilmes latviešu vārdi rakstāmi tā, kā saskaņā ar vecāku gribu tie ir ierakstīti vārda īpašnieka dzimšanas reģistrā, ja ieraksts nav pretrunā ar šajos noteikumos noteiktajām latviešu literārās valodas normām.

140. (Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 122)

141. Izdodot dokumentu personai, kuras personvārds jau ir ierakstīts Latvijas Republikā izdotajā personu apliecinošā dokumentā, Iedzīvotāju reģistrā vai civilstāvokļa aktu reģistrā, tā pielīdzināšana saskaņā ar personas gribu pieļaujama, ievērojot latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības normas. Pielīdzināšana nav vārda vai uzvārda maiņa.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

142. Vārda vai uzvārda atveidi veic:

142.1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;

142.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā;

142.3. Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

142.¹ Vārda vai uzvārda pielīdzināšanu veic:

142.¹ 1. pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;

142.¹ 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

144. Dokumentos, kas nav minēti šo noteikumu 142. punktā, personvārdus raksta latviešu valodā, bet pēc personas pieprasījuma, ja persona uzrāda personvārda oriģinālformu vai vēsturisko formu apliecinošus dokumentus attiecīgajā valodā, papildus norāda personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturisko formu.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

145. Latviešu valodā rakstītā personvārda forma ir juridiski identa personvārda oriģinālformai latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vēsturiskajai formai.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

146. Nevienai fiziskai vai juridiskai personai nav tiesību apstrīdēt dažādos personas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vai uzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstīts ar šādām atšķirībām:

146.1. vārds un uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts pēc attiecīgajā laikposmā pieņemtām latviešu valodas normām:

146.1.1. vienā dokumentā vārds vai uzvārds lietots ar galotni, citā dokumentā – bez galotnes;

146.1.2. vārdam vai uzvārdam ir citas deklinācijas galotne;

146.1.3. vārds vai uzvārds rakstīts citā ortogrāfijā;

146.2. vienā dokumentā vārds vai uzvārds rakstīts atbilstoši izloksnes īpatnībām, citā dokumentā – literārajā valodā;

146.3. dažādos dokumentos personas vārds vai uzvārds ir atšķirīgos locījumos;

146.4. vienā dokumentā personas vārds vai uzvārds ierakstīts kādā citā valodā, bet citā dokumentā – latviešu valodā;

146.5. vienā dokumentā ir ierakstīti divi vai vairāki vārdi, bet citā dokumentā saskaņā ar tā izsniegšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām saglabāts tikai viens vārds;

146.6. vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.

147. Norakstos un izrakstos personvārdus raksta oriģinālrakstībā.

148. Dokumentu tulkojumos līdzās atveidotam citas valodas personvārdam norāda tā oriģinālformu latīņalfabētiskajā transkripcijā.

149. Ja personvārda rakstība šajos noteikumos nav reglamentēta, šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm ir saistošs pēc personas vai iestādes rakstiska pieprasījuma sniegts Latviešu valodas aģentūras atzinums par attiecīgā personvārda rakstību valsts valodā.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

150. Ja personvārda atveidotā forma nav labskanīga vai iegūst nievājošu nozīmi, kas var radīt būtisku personas tiesisko interešu aizskārumu, persona var vērsties Latviešu valodas aģentūrā ar lūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personas intereses mazāk aizskarošā formā. Latviešu valodas aģentūras atzinums par to, kā personvārds rakstāms valsts valodā, ir saistošs šo noteikumu 142. punktā minētajām iestādēm.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 122 redakcijā)

151. Ja kādas šo noteikumu 142.punktā minētas iestādes vai amatpersonas vainas dēļ dokumentā radusies kļūda personvārda rakstībā, attiecīgajai iestādei vai amatpersonai pēc personas pieprasījuma kļūda jāizlabo un jāizdod jauns dokuments.

152. Atzīt par spēku zaudējušiem:

152.1. Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.295 "Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 302.nr.; 2001, 187.nr.);

152.2. Ministru kabineta 2002.gada 5.marta noteikumus Nr.96 "Noteikumi par citvalodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 38.nr.).