Darbības ar dokumentu

Nr. p.k.

Sateces baseina laukums

Kritums (1 līdz 3 km garā posmā)

Tips

Tipa raksturojums

1.1.

Mazs

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir sekla, straumes ātrums lielāks

(< 100 km2)

(> 1,0 m/km)

mazā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

smilts, grants un akmeņi

1.2.

Mazs

Mazs

Potamāla

Upe ir sekla, straumes ātrums mazāks

(< 100 km2)

(< 1 m/km)

tipa mazā

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

upe

smilts, kas ir klāta ar organiskas

izcelsmes detrītu un dūņām

1.3.

Vidēji liels

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks

(100 līdz

(> 1 m/km)

vidējā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

1000 km2)

smilts, grants un akmeņi

1.4.

Vidēji liels

Mazs

Potamāla

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums

(100 līdz

(< 1 m/km)

tipa vidējā

mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu

1000 km2)

upe

veido smilts, kas ir klāta ar organiskas

izcelsmes detrītu un dūņām

1.5.

Liels

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks

(> 1001 km2)

(> 1 m/km)

lielā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

smilts, grants un akmeņi

1.6.

Liels

Mazs

Potamāla

Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks

(> 1001 km2)

(< 1 m/km)

tipa lielā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

smilts, kas ir klāta ar organiskas

izcelsmes detrītu un dūņām

Nr. p.k.

Vidējais dziļums

Ūdens cietība

Krāsainība

Tips

2.1.

Ļoti sekls

Cietūdens

Oligohumozs

Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar

(< 2 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.2.

Ļoti sekls

Cietūdens

Polihumozs

Ļoti seklais brūnūdens ezers ar

(< 2 m)

(> 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.3.

Ļoti sekls

Mīkstūdens

Oligohumozs

Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar

(< 2 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.4.

Ļoti sekls

Mīkstūdens

Polihumozs

Ļoti seklais brūnūdens ezers ar

(< 2 m)

(< 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.5.

Sekls

Cietūdens

Oligohumozs

Seklais dzidrūdens ezers ar

(2-9 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.6.

Sekls

Cietūdens

Polihumozs

Seklais brūnūdens ezers ar

(2-9 m)

(> 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.7.

Sekls

Mīkstūdens

Oligohumozs

Seklais dzidrūdens ezers ar

(2-9 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.8.

Sekls

Mīkstūdens

Polihumozs

Seklais brūnūdens ezers ar

(2-9 m)

(< 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.9.

Dziļš

Cietūdens

Oligohumozs

Dziļais dzidrūdens ezers ar

(> 9 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.10.

Dziļš

Mīkstūdens

Oligohumozs

Dziļais dzidrūdens ezers ar

(> 9 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

Nr.

Ūdens

Vidējais

Pakļautība

Sajauk-

Dominējošais

Tips

p.k.

sāļums

dziļums

viļņu

šanās

substrāts

(promiles)

(m)

iedarbībai

3.1.

0,5 < 5-6

< 30

mēreni

daļēji

dūņas

Rīgas līča

atklāti

stratificēta

pārejas ūdeņi

Nr.

Ūdens

Vidējais

Pakļautība

Sajauk-

Ūdens

Dominē-

Tips

p.k.

sāļums

dziļums

viļņu

šanās

apmaiņas

jošais

(promiles)

(m)

darbībai

laiks (dnn)

4.1.

6 < 18-20

< 30

atklāti

pilnīga

< 7

smilts-

Baltijas jūras

grants

dienvidaustrumu

atklātā smilšainā

piekraste

4.2.

6 < 18-20

< 30

atklāti

pilnīga

< 7

lauk-

Baltijas jūras

akmeņi

dienvidaustrumu

atklātā akmeņainā

piekraste

4.3.

0,5 < 6

< 30

mēreni

pilnīga

< 7

smilts-

Rīgas līča smil-

atklāti

grants

šainā piekraste

4.4.

0,5 < 6

< 30

mēreni

pilnīga

< 7

lauk-

Rīgas līča akme-

atklāti

akmeņi

ņainā piekraste

Nr.

CAS

ES

Latviskais nosaukums

Piezīmes

p.k.

numurs (1)

numurs (2)

1.

15972-60-8

240-110-8

alahlors

2.

120-12-7

204-371-1

antracēns

3.

1912-24-9

217-617-8

atrazīns

4.

71-43-2

200-753-7

benzols

5.

-

-

bromētie difenilēteri

X(3)

6.

-

-

kadmijs un tā savienojumi

X

7.

85535-84-8

287-476-5

C10 - C13 hloralkāni

X

8.

470-90-6

207-432-0

hlorfenvinfoss

9.

2921-88-2

220-864-4

hlorpirifoss

10.

107-06-2

203-458-1

1,2-dihloretāns

11.

75-09-2

200-838-9

dihlormetāns

12.

117-81-7

204-211-0

di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

13.

330-54-1

206-354-4

diurons

14.

115-29-7

204-079-4

endosulfāns

(4)

14.1.

959-98-8

-

alfa-endosulfāns

15.

206-44-0

205-912-4

fluorantēns(5)

16.

118-74-1

204-273-9

heksahlorbenzols

X

17.

87-68-3

201-765-5

heksahlorbutadiēns

X

18.

608-73-1

210-158-9

heksahlorcikloheksāns (izomēru maisījums)

X

18.1.

58-89-9

200-401-2

lindāns

19.

34123-59-6

251-835-4

izoproturons

20.

-

-

svins un tā savienojumi

21.

-

-

dzīvsudrabs un tā savienojumi

X

22.

91-20-3

202-049-5

naftalīns

23.

-

-

niķelis un tā savienojumi

24.

25154-52-3

246-672-0

nonilfenoli (izomēru maisījums)

X(4)

24.1.

104-40-5

203-199-4

4-(para)-nonilfenols

25.

1806-26-4

217-302-5

4-oktilfenols

(4)

25.1.

140-66-9

-

4-terc-oktilfenols

26.

608-93-5

210-172-5

pentahlorbenzols

X

27.

87-86-5

201-778-6

pentahlorfenols

28.

-

-

poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

X(4)

28.1.

50-32-8

200-028-5

benz[a]pirēns

28.2.

205-99-2

205-911-9

benz[e]acefenantrilēns (3,4-benzofluorantēns)

28.3.

191-24-2

205-883-8

benz[g,h,i]perilēns

28.4.

207-08-9

205-916-6

benz[k]fluorantēns

28.5.

193-39-5

205-893-2

indeno[1,2,3-cd]pirēns

29.

122-34-9

204-535-2

simazīns

30.

tributilalvas savienojumi

X(4)

30.1.

-

-

tributilalvas katjons

31.

12002-48-1

234-413-4

trihlorbenzoli (izomēru maisījums)

(4)

31.1.

120-82-1

204-428-0

1,2,4-trihlorbenzols

32.

67-66-3

200-663-8

trihlormetāns (hloroforms)

33.

1582-09-8

216-428-8

trifluralīns

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa

(1)

'

'

'

1.2.

Makrofītu sastāvs un sastopamība

'

'

'

'

1.3.

Zoobentosa sastāvs un sastopamība

'

'

'

'

1.4.

Zivju sugu sastāvs un sastopamība

'

'

'

1.5.

Zivju populāciju vecuma struktūra

'

'

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

2.1.

Hidroloģiskais režīms

2.1.1.

caurteces apjoms un dinamika

'

'

2.1.2.

ūdens apmaiņas periods

'

2.1.3.

saistība ar pazemes ūdensobjektiem

'

'

2.1.4.

upes nepārtrauktība

'

2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

2.2.1.

dziļuma svārstības

'

'

'

'

2.2.2.

platuma svārstības

'

2.2.3.

gultnes dominējošais substrāta sastāvs

'

'

'

'

2.2.4.

gultnes šķērsgriezums

'

'

2.2.5.

krasta zonas struktūra

'

2.2.6.

krastu struktūra

'

2.2.7.

plūdmaiņu zonas struktūra

'

'

2.3.

Paisuma-bēguma režīms

2.3.1.

saldūdens plūsma

'

2.3.2.

galveno straumju virziens

'

2.3.3.

pakļautība viļņu iedarbībai

'

'

3.

Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

3.1.

Vispārīgie kritēriji

3.1.1.

ūdens caurredzamība

'

'

'

3.1.2.

temperatūras režīms

'

'

'

'

3.1.3.

skābekļa daudzums

'

'

'

'

3.1.4.

sāļums

'

'

'

'

3.1.5.

paskābināšanās

'

'

3.1.6.

biogēno elementu koncentrācija

'

'

'

'

3.2.

Piesārņojošās vielas

3.2.1.

konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās

'

'

'

'

piesārņojošās vielas

3.2.2.

citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās

'

'

'

'

piesārņojošās vielas

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

1.1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un

ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa

ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem.

ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā

Fitoplanktona vidējais sastopamības biežums pilnībā

Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu,

labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu

atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem

kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā

bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu

raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski

līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu

raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas.

nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību.

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst

novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem

intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

1.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas

Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības

neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu

makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju

biežuma izmaiņas

augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo

lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.

organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības

ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās

Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās

sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām

darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

1.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem.

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk

antropogēnā darbība.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu

nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu

proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa

attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi

ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība

antropogēnā darbība. Bezmugurkaulnieku sugu

sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no

un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par

daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri

rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami

raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

antropogēnā darbība

zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

1.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam

biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam

ietekmējusi antropogēnā darbība.

ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar

raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam

antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un

rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās

raksturīgās zivju sugas.

hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju

darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu

vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa

kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra

antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas

zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos

liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga,

vairošanās vai attīstības traucējumus

gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti

1.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

1.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, kā arī saistība ar

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

1.2.2.

Upes nepārtrauktība

Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

sedimentu pārvietošanās

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

1.2.3.

Morfoloģiskie apstākļi

Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

1.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

1.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā

skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana,

parametriskās vērtības

nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas

un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās

kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un

darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti

nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

1.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

1.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

2.1.

Bioloģiskie kritēriji

2.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam

sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu

ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas

antropogēnā darbība. Fitoplanktona vidējās biomasas

paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo

kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un

rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes

organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas

nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju

ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem

vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes

raksturojošo parametru vērtību izmaiņas.

apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens

pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un

biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

2.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva

rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir

Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa

izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu

novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības

sastopamības izmaiņas

paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā

biežuma rādītāju izmaiņas.

mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības

izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām.

izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās

Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās

sabiedrības aizvietotas ar baktērijām

darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

2.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

ietekmējusi antropogēnā darbība.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas

proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa

galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības

ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku sugu

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība

neietekmētā vidē. Bezmugurkaulnieku sugu

daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās

un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu

daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās

darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas

darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

kvalitātes rādītājiem

rādītājiem

2.1.4.

Zivis

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam

biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji

ietekmējusi antropogēnā darbība.

ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem.

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam

antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un

Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības

raksturīgās zivju sugas.

hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju

izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu

vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa

izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka

antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas

zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos

antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā

vairošanās vai attīstības traucējumus

gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas

sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

nav sastopamas

2.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

2.2.1.

Hidroloģiskais režīms

Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, ūdens līmenis,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

2.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

2.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

2.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā

un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas,

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu

parametriskās vērtības

nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas

funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem

antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko

Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums

vērtību sasniegšanu.

un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti

kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un

raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

2.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

analīzes metodēm

2.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

3.1.

Bioloģiskie kritēriji

3.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Biomasas

antropogēnā darbība. Fitoplanktona biomasas rādītāji

aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu

izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un nevēlamas

pilnībā atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem

savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens

citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas.

fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā

un intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

3.1.2.

Makrofītiskās aļģes

Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir

Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas

neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas

novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības biežuma

makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas

augšanas izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu

rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes

savstarpējo attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens

rādītājiem, kuras var būt saistītas ar ūdensobjektā mītošo

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām

organismu savstarpējā līdzsvara izmaiņām

3.1.3.

Segsēkļi

Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras

biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas

nelielu traucējumu

Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma

segsēkļu sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas

rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir

mainījušies vairāk

3.1.4.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

antropogēnā darbība.

rādītājiem. Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir sastopami

Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem

raksturīgo taksonomisko grupu organismu ir sastopams

piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu

apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi

organismi.

Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo

taksonomisko grupu organismi nav sastopami

3.1.5.

Zivis

Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par

Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam

hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav

ietekmējusi antropogēnā darbība

raksturīgā stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar

sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas

antropogēnās darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem

attiecīgajam ūdeņu tipam

vai hidromorfoloģiskajiem kritērijiem

3.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

3.2.1.

Paisuma-bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms atbilst vai ļoti nedaudz

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

3.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

antropogēnā darbība

3.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

3.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas

nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu

parametriskās vērtības

robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās

funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu

darbības neietekmētam stāvoklim.

ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens caurredzamība

neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas

līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas darbības

neietekmētam stāvoklim

3.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

analīzes metodēm

3.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

4.1.

Bioloģiskie kritēriji

4.1.1.

Fitoplanktons

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un

sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām.

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam

Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam

neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa

raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes

ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara

elementus.

un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību.

nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst

kvalitātes izmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli

ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona ziedēšana

ķīmiskajiem apstākļiem

4.1.2.

Makrofītiskās aļģes un segsēkļi

Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu

Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu

Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams

taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem,

taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko

mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu,

ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

antropogēnā darbība.

sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem,

sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

traucējumu

sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām

ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara

nevēlamām izmaiņām

4.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam

antropogēnā darbība.

rādītājiem. Ir sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu

raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem

Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri

tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu

ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

raksturīgi apstākļiem, ko nav ietekmējusi

Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam

antropogēnā darbība

raksturīgo taksonomisko grupu organismi

4.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

4.2.1.

Paisuma-bēguma režīms

Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

un ātrums atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

4.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

zonas gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

nav ietekmējusi antropogēnā darbība

4.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

4.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

antropogēnā darbība.

ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem

parametriskās vērtības

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās

saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas

vērtības. Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz

antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

un bioloģiskiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti

caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības

raksturojošas parametriskās vērtības

ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs

antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim

4.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

analīzes metodēm

4.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

Nr. p.k.

Visaugstākais iespējamais ekoloģiskais potenciāls

Labs ekoloģiskais potenciāls

Vidējs ekoloģiskais potenciāls

1

2

3

4

5.1.

Bioloģiskie kritēriji

Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo

Novērojamas nelielas izmaiņas, salīdzinot ar

Novērojamas lielākas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar

parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas

augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam

visaugstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam

raksturīgas tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura

raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo

raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru

īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā virszemes

parametru vērtībām

vērtībām, nekā labai kvalitātei raksturīgās vērtības

ūdensobjekta īpašībām tādos fizikālajos apstākļos, kādus

nosaka mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs

5.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu

vērtības

vērtības

ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes

samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko

ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju

migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām

5.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

5.3.1.

Vispārīgie apstākļi

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas,

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam

kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt

vērtības

virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir

bioloģisko kritēriju vērtības.

vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā

Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas,

virszemes ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras.

kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un

Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās,

iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības.

kādas parasti raksturīgas šādiem antropogēnās

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

darbības neietekmētiem ūdeņiem.

kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana,

Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst

iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības

antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi

ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura

īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri

pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām

5.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

analīzes metodēm

5.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas

Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem

nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

noteikumiem

parametriskās vērtības