Darbības ar dokumentu

Latvijas Bankas Padomes lēmums Nr. 75/6

Rīgā 2000. gada 24. maijā

Par "Likviditātes prasību izpildes noteikumu" apstiprināšanu

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt "Likviditātes prasību izpildes noteikumus" (pielikumā).

2. Atcelt Latvijas Bankas padomes 1996. gada 17. maija lēmumu Nr. 33/3 "Par "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumiem"".

3. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā 2000. gada 1. jūliju.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

 

Apstiprināti ar Latvijas Bankas padomes
2000. gada 24. maija lēmumu Nr. 75/6

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

LIKVIDITĀTES PRASĪBU IZPILDES NOTEIKUMI 

"Likviditātes prasību izpildes noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz "Kredītiestāžu likuma" 37. pantu, ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm un nosaka Latvijas Bankas noteikto likviditātes prasību izpildes kārtību.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Kredītiestādei aktīvi jāizvieto tā, lai jebkurā brīdī būtu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana (likviditāte).

1.2. Lai nodrošinātu likviditāti, kredītiestādei:

1.2.1. regulāri jānovērtē un jāplāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūra;

1.2.2. jāuztur likvīdie aktīvi saistību izpildei pietiekamā apjomā, bet ne mazāk kā 30% no kredītiestādes tekošo saistību kopsummas (likviditātes rādītājs). Tekošās saistības ir saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu.

1.3. Kredītiestādei jāizstrādā likviditātes pārvaldīšanas politika, tajā iekļaujot:

1.3.1. likviditātes ikdienas kontroles, iespējamo notikumu attīstības scenāriju analīzi un likviditātes krīzes pārvarēšanas kārtību;

1.3.2. iekšējos limitus aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām, kas aprēķinātas atbilstoši noteikumu 2.4. punkta prasībām, kā arī likviditātes neto pozīcijām latos un katrā ārvalstu valūtā, kurās kredītiestāde veikusi būtisku darījumu apjomu vai kurām ir nelikvīds tirgus;

1.3.3. iekšējos limitus noguldījuma maksimālajai summai, kuru atļauts piesaistīt no viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas).

1.4. Kredītiestādei jāizstrādā atbilstošas uzskaites procedūras, iekšējās kontroles mehānisms un vadības informācijas sistēma, lai savlaicīgi noteiktu, analizētu un kontrolētu likviditātes risku.

2. "AKTĪVU UN PASĪVU TERMIŅSTRUKTŪRAS PĀRSKATS"

2.1. "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatā" (UPDK 0620056 veidlapa; 1. pielikums) aktīvus grupē atbilstoši atlikušajam atmaksas vai pārdošanas termiņam, pasīvus un ārpusbilances saistības - atbilstoši atlikušajam izpildes termiņam. Par atlikušo termiņu uzskatāms laiks no pārskata mēneša pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic maksājumi.

2.2. Ārpusbilances saistības iekļauj "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatā", ja kredītiestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi. Izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radītās saistības, kas nodrošinātas ar šajā kredītiestādē izvietotu noguldījumu ķīlu, nav jāiekļauj "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatā".

2.3. Sagatavojot "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskatu", jāievēro šādi nosacījumi:

2.3.1. aktīvus, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai;

2.3.2. aktīvu atlikušo atmaksas (vai pārdošanas) termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas (vai pārdošanas) termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;

2.3.3. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņu grupā "uz pieprasījumu";

2.3.4. aktīvus, kuru atmaksas (vai pārdošanas) termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņu grupā "no 361 dienas";

2.3.5. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus;

2.3.6. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienu, uzrāda kā aktīvus "uz pieprasījumu";

2.3.7. aktīvus vai to daļu, kas apgrūtināti kredītiestādes saistību nodrošināšanai, t.sk. iesaistīti repo darījumos, uzrāda kā ieķīlātos aktīvus. Saistības, kuru izpilde nodrošināta ar šo aktīvu ķīlu, uzrāda kā aizņēmumu pret aktīvu ķīlu;

2.3.8. saistību atlikušos termiņus nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā noteiktajiem izpildes termiņiem vai akceptētajiem pieteikumiem par līdzekļu pirmstermiņa saņemšanu;

2.3.9. saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma uzrāda termiņu grupā "uz pieprasījumu";

2.3.10. noguldījumus, kurus klients ieķīlājis attiecīgajā kredītiestādē, lai saņemtu tajā kredītu (galvojumu, garantiju u.tml. nodrošinājumu), uzrāda attiecīgajā termiņu grupā atbilstoši atlikušajam ķīlas termiņam;

2.3.11. saistības par noguldījumiem, kuru atmaksas termiņš ir iestājies, bet klients noguldījumu nav pieprasījis, uzrāda termiņu grupā "uz pieprasījumu";

2.3.12. bilancē neiekļauto atvasināto līgumu radītās neto saistības uzrāda kā ārpusbilances posteņu pārējās saistības attiecīgajā termiņu grupā.

2.4. Aktīvu un pasīvu termiņstruktūra jānovērtē, aprēķinot likviditātes neto pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem katrā termiņu grupā un likviditātes kopējo pozīciju kā starpību starp aktīviem un pasīviem augošā termiņu secībā.

3. "LIKVIDITĀTES RĀDĪTĀJA APRĒĶINS"

3.1. "Likviditātes rādītāja aprēķinā" (UPDK 0620057 veidlapa; 2. pielikums) par likvīdiem aktīviem uzskatāmi šādi neapgrūtināti aktīvi:

3.1.1. nauda kasē;

3.1.2. prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm;

3.1.3. tās prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 30 dienu, un noguldījumi ar citu termiņu, ja līgumā ir paredzēta iespēja izņemt tos pirms noteiktā termiņa (atskaitot līgumsoda summu par saistību pirmstermiņa izpildi, ja tāds ir paredzēts);

3.1.4. ieguldījumi vērtspapīros, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus, t.i., tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.

3.2. Novērtējot attiecīgā vērtspapīra pārdošanas iespējas, jāņem vērā šā vērtspapīra tirgus drošums, dienas darījumu skaits, kredītiestādes rīcībā esošā vērtspapīra apjoma attiecība pret dienas pirkšanas un pārdošanas apgrozījumu.

4. PĀRSKATU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

4.1. "Aktīvu un pasīvu termiņstruktūras pārskats" un "Likviditātes rādītāja aprēķins" kredītiestādei jāsagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei līdz nākamā mēneša 15. datumam.