Darbības ar dokumentu
Skatīt 2015. gada 14. maija likumu: Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.
2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju
(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir Satversmes aizsardzības biroja
(turpmāk — birojs) amatpersonai, kura:
1) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie pieci gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā;
2) neatkarīgi no vecuma atbrīvota no darba veselības stāvokļa dēļ vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem;
3) sasniegusi 50 gadu vecumu un kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, bet no tiem pēdējie pieci gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā.
(2) Uz izdienas pensiju nav tiesību amatpersonām, kuras saņem citas valsts pensiju, kā arī amatpersonām, kuras atbrīvotas no darba sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai disciplinārsoda dēļ.
3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana
Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
1) dienesta (darba) laiku biroja vai citu Latvijas Republikas valsts drošības iestāžu amatpersonas statusā;
2) laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;
3) obligātā aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta laiku Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā (Aizsardzības spēkos un Zemessardzes ierindas dienestā), kā arī dienesta laiku Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā un Latvijas Republikas Drošības dienestā;
4) laiku, kas nostrādāts Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz piecus gadus, bet biroja amatpersonām, kuras darbu sākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja birojā nostrādāti vismaz 10 gadi;
5) 80 procentus no citās iestādēs, komercsabiedrībās un organizācijās nostrādātā laika, ja birojā amatpersona nostrādājusi vismaz 10 gadus, bet biroja amatpersonām, kuras darbu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja birojā nostrādāti vismaz 15 gadi.
4.pants. Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais darba laiks
(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita darba laiku, kad veikta:
1) izlūkošana vai pretizlūkošana ārvalstīs, vienu dienu, kad veikta vispārēja rakstura izlūkošana vai pretizlūkošana, ieskaitot par divām darba dienām;
2) biroja direktora noteikta īpaši svarīga izlūkošanas vai pretizlūkošanas operācija (arī sadarbībā ar ārvalstu partneru speciālajiem dienestiem), vienu dienu ieskaitot par piecām darba dienām.
(2) Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmo darba laiku katrā konkrētajā gadījumā pēc izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumu vai operāciju veikšanas un lēmuma pieņemšanas par iegūto rezultātu izmantošanu nosaka biroja direktors.
(3) Ja amatpersona iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu vienlaikus saskaņā ar vairākiem šā panta nosacījumiem, izdienas stāžu palielina, ņemot vērā tikai vienu no tiem. Ja viens nosacījums paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina atbilstoši šim nosacījumam.
5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai
(1) Amatpersonai, kura sasniegusi 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(2) Amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no darba veselības stāvokļa dēļ vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(3) Amatpersonai, kuras kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzināmais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, bet no tiem pēdējie pieci gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensijas apmēru palielina par 1,5 procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti birojam saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.
(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, izdienas pensiju samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.
6.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju
(1) Izdienas pensiju aprēķina no biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no darba.
(2) Darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par izdienas stāžu un prēmijas.
(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 4.pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj darba samaksu, kāda šai amatpersonai bija noteikta pirms tās nosūtīšanas izlūkošanas vai pretizlūkošanas veikšanai ārvalstīs.
7.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi
(1) Izdienas pensiju piešķir ne vēlāk kā trīs gadus pēc amatpersonas atbrīvošanas no darba, ja ir saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.
(2) Izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad saņemts pieprasījums par izdienas pensijas piešķiršanu.
8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana
(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktās patēriņa cenu indeksa izmaiņas.
(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata kārtībā, kāda noteikta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirto valsts pensiju indeksācijai.
9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa
(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz birojam.
(2) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus biroja direktors izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.
(3) Lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu biroja amatpersonām pieņem biroja direktors un paziņo par to pensijas pieprasītājam.
(4) Amatpersonai, kurai ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc šīs amatpersonas izvēles.
(5) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa izdienas pensiju, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas.
(6) Izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas vai izmaksas jautājumos izdienas pensijas pieprasītājs var iesniegt biroja direktoram. Biroja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.
10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana
(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai pensijas apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:
1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";
2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) iestādēs, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
(11) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot birojam par vecuma pensijas vai bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu vai par dienesta (darba) uzsākšanu citā iestādē, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku
(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.
(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikus saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas summu izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.
12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas
(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:
1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;
2) saskaņā ar biroja direktora lēmumu, lai piedzītu tās izdienas pensijas summas, kuras izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus, ja pensijas saņēmējs ir iesniedzis iesniegumu par pārmaksātās summas labprātīgu atmaksu. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.
(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.
(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.
(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.
13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa
(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.
(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm
Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izdienas pensiju, kas piešķirta saskaņā ar šo likumu, izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
1. Līdz 2004.gada 1.martam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biroja amatpersonām izmaksājama izdienas pensija.
2. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
9. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 3., 4., 5. un 6.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.
(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)
10. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Satversmes aizsardzības birojs izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
11. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai - uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
12. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
13. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Satversmes aizsardzības birojam, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
14. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
15. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs - līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
 |
 |
 |
 |