Darbības ar dokumentu
Rīgā 2003.gada 10.decembrī (prot. Nr.63 32.§)
2. Noteikt Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju Audžuģimeņu koncepcijas īstenošanā.
3. Audžuģimeņu koncepcija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
4.1. līdz 2004.gada 1.februārim — audžuģimeņu noteikumu projektu;
4.2. līdz 2005.gada 1.novembrim — citus Audžuģimeņu koncepcijā noteiktos tiesību aktu projektus.
(Grozīts ar MK 03.11.2004. rīkojumu Nr.841)
5. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātam katru gadu līdz 1.aprīlim (laikposmā no 2005.gada līdz 2009.gadam) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par audžuģimeņu skaitu, tā pieauguma vai samazināšanās tendencēm, kā arī plānotajiem risinājumiem situācijas pilnveidošanai.
Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks
Audžuģimene ir ģimene, kas nodrošina nepieciešamo aprūpi, audzināšanu un izglītību bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē.
Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei šādos gadījumos:
1) bērna vecāki ir miruši;
2) bērns ir atrasts;
3) bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
4) bērna vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības;
5) bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
6) izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem;
7) vecāki ilgstoši slimo.
Pēc stāvokļa uz 2003.gada 1.janvāri Latvijā bija tikai 15 audžuģimenes.
Latvijā pastāv arī cita alternatīva bērnu ārpusģimenes aprūpes forma — aizbildnība. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Aizbildnis bērna audzināšanu var uzņemties pats vai uzticēt to citai personai. Atšķirībā no audžuģimenes aizbildnis ir viena persona (bieži — radinieks). Atšķirībā no audžuģimenēm aizbildņiem pašlaik nav paredzēta obligāta apmācība, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizbildnība nav profesionāla aprūpes forma. Pēc stāvokļa uz 2003.gada 1.janvāri Latvijā bija 7628 aizbildņi.
Abām minētajām bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes formām šobrīd paredzēta atšķirīga finansēšanas kārtība:
Audžuģimenēm:
— atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (38 latus) maksā no valsts budžeta līdzekļiem;
— pabalstu bērna uzturam (ne mazāk par 27 latiem) maksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Aizbildņiem gan atlīdzību (38 latus), gan pabalstu (32 latus) maksā no valsts budžeta līdzekļiem.
Šāda finansēšanas kārtība neveicina pašvaldību vēlmi palielināt audžuģimeņu skaitu. Turklāt audžuģimenes šobrīd nesaņem pietiekamu metodisku atbalstu, un ir organizatoriski trūkumi audžuģimeņu veidošanā.
Audžuģimeņu koncepcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus audžuģimeņu kustības attīstībai Latvijā, tādējādi sekmējot ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošo bērnu skaita samazināšanos.
Koncepcijā piedāvātais problēmas risinājums
Šobrīd audžuģimene saņem:
— atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu 38 latus mēnesī (no valsts budžeta);
— pabalstu bērna uzturam — ne mazāku par 27 latiem mēnesī (no pašvaldības budžeta).
1.posms (2004.–2005.gads) | 2.posms (2006.gads) |
Atlīdzības palielināšana audžuģimenēm No 2004.gada: noteikt atlīdzību par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu — 70 latus mēnesī (finansējums jau piešķirts) No 2005.gada: noteikt atlīdzību par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu — 80 latus mēnesī | No 2006.gada ne vien atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, bet arī pabalstu bērna uzturam audžuģimenē (tāpat kā aizbildņiem) izmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem — 32 latus mēnesī |
Audžuģimeņu koordinatoru ieviešana No 2004.gada — 5 koordinatori No 2005.gada — vēl 5 koordinatori | Nodrošināt iepriekšējos gados ieviesto 10 audžuģimeņu koordinatoru turpmāko finansēšanu (algas, materiāltehniskie resursi u.tml.) |
No 2005.gada — 33 psihologu ieviešana (pa vienam katrā republikas un rajona pilsētā) | Nodrošināt iepriekšējā gadā ieviesto 33 psihologu tālāko finansēšanu |
Sabiedrības informēšana par iespējām kļūt par audžuģimeni (piemēram, bukleti, televīzijas reklāmas, raidījumi, raksti) | Sabiedrības informēšanas pasākumu turpināšana |
Audžuģimeņu metodiskā atbalsta pasākumi — semināri jau izveidotajām audžuģimenēm, organizatoriskā atbalsta un kvalitātes uzlabošanas pasākumi | Audžuģimeņu metodiskā atbalsta pasākumu, organizatoriskā atbalsta un kvalitātes uzlabošanas pasākumu turpināšana |
Paredzēts, ka koncepcijas īstenošanu un ārpusģimenes aprūpes sistēmas politikas koordināciju nodrošinās Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts. 2004.gadā plānotajiem pasākumiem finansējums jau paredzēts valsts budžetā 2004.gadam, un papildu līdzekļi nav nepieciešami. Turpmākajos gados koncepciju paredzēts īstenot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros.
Koncepcijas īstenošanai nepieciešamie līdzekļi (tūkst. Ls/gadā)
2004. (esošā budžeta ietvaros) | 2005. | 2006. |
121,8 | 392,6 | 613,2 |
(tai skaitā: | (tai skaitā: | (tai skaitā: |
76800 latu — atlīdzības | 126000 latu — atlīdzības | 151200 latu — atlīdzības |
palielināšanai līdz | palielināšanai līdz 80 | palielināšanai līdz 80 latiem; |
70 latiem; 1450 latu — informatīvajiem un metodiskā atbalsta pasākumiem; 43570 latu — audžuģimeņu koordinatoru finansēšanai) | latiem; 5000 latu — informatīvajiem un metodiskā atbalsta pasākumiem; 82340 latu — audžuģimeņu koordinatoru finansēšanai; 179275,8 lati — psihologu finansēšanai) | 230400 latu — pabalstu bērna uzturam maksāšanai no valsts budžeta; 6500 latu — informatīvajiem un metodiskā atbalsta pasākumiem; 77540 latu — audžuģimeņu koordinatoru finansēšanai; 147595,8 lati — psihologu finansēšanai) |
No finansiālā aspekta ir būtiski, ka ārpusģimenes aprūpes iestādēs uz vienu bērnu izdod vidēji 214 latu mēnesī (atsevišķās iestādēs izdevumi sasniedz pat 370 latu mēnesī; statistikas dati — informatīvās daļas 1.pielikumā), savukārt kopējie izdevumi uz audžuģimeni mēnesī (atlīdzībai un pabalstam) pat no 2006.gada sasniegtu tikai 112 latu.
2002.gadā valstī kopumā bērnu uzturēšanās ārpusģimenes aprūpes iestādēs izmaksāja 9492 tūkst. latu gadā.
Plānojot, ka koncepcijas īstenošanas rezultātā pēc pieciem gadiem no visām ārpusģimenes aprūpes iestādēm saglabātos vienīgi dažas specializētās iestādes, bet kopumā bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe notiktu ģimeniskā vidē, paredzams, ka valsts un pašvaldības kopā turpmākajos gados varētu samazināt izdevumus ārpusģimenes aprūpes iestādēm par 7706 tūkst. latu gadā (salīdzinot ar kārtējo gadu), no tiem valsts — par 2311,8 tūkst. latu gadā; pašvaldības — par 5394,2 tūkst. latu gadā.
 |
 |
 |
 |