Darbības ar dokumentu

Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumos Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 56.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Radiācijas drošības ekspertam un radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertam papildus šo noteikumu 8.punktā noteiktajām prasībām ir nepieciešams radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu atestācijas komisijas (turpmāk - komisija) izsniegts sertifikāts. Komisijas sastāvā ir vismaz deviņi locekļi, kas pārstāv profesionālās apvienības, Vides ministriju, centru, Radiācijas drošības padomi un izglītības iestādes, kuras nodrošina profesionālo tālākizglītību. Komisijas personālsastāvu apstiprina vides ministrs."

2. Papildināt noteikumus ar 9.¹, 9.², 9.³, 9.⁴, 9.⁵, 9.⁶, 9.⁷, 9.⁸, 9.⁹ un 9.¹⁰punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Komisija izvērtē personas, kas pretendē uz sertifikātu (turpmāk - pretendents), novērtējot viņu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību šo noteikumu 8.punkta prasībām, kā arī specialitātei atbilstošas darba iemaņas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Komisija sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

9.² Komisija no savu locekļu vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas sēdes un paraksta sēdes protokolus un sertifikātus.

9.³ Komisijas priekšsēdētāja vietnieks veic komisijas priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

9.⁴ Centrs nodrošina komisijas sēžu protokolēšanu, ar sertifikāciju saistītās lietvedības kārtošanu un dokumentācijas uzglabāšanu.

9.⁵ Lai saņemtu sertifikātu, pretendents iesniedz centrā:

9.⁵1. pieteikumu, kurā norādīti jonizējošā starojuma avoti un darbības veidi ar tiem vai radiācijas drošības un kodoldrošības joma, kurā pretendents vēlas tikt atzīts par ekspertu;

9.⁵2. pases trešās lappuses kopiju (lappuse, kurā norādīti personas dati);

9.⁵3. izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

9.⁵4. dokumentu kopijas, kas apliecina pretendenta profesionālo darbību specialitātē (darba grāmatiņa, darba līgumu kopijas vai darba devēja izziņa);

9.⁵5. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka izglītība iegūta valsts valodā, vai apliecību par valsts valodas prasmes atbilstību trešā līmeņa A pakāpei (kopiju);

9.⁵6. darba pieredzes aprakstu, kurā norādīta profesionālā pieredze, vadot vai izpildot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī radiācijas drošības un kodoldrošības programmas, rekomendācijas vai citi ilgtermiņa stratēģiskie dokumenti, kuru izstrādē vai īstenošanā piedalījies pretendents.

9.⁶ Lai pagarinātu sertifikāta darbības termiņu, eksperts vismaz divus mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz centrā:

9.⁶1. pieteikumu sertifikāta darbības pagarināšanai;

9.⁶2. izglītības dokumenta kopiju, ja pēc sertifikāta saņemšanas eksperts ieguvis papildu izglītību;

9.⁶3. darba līguma kopiju, ja eksperts strādā par darbu vadītāju;

9.⁶4. atestācijas periodā veikto darbu uzskaitījumu un īsu aprakstu, pievienojot darba līgumu kopijas vai darba devēja izziņu, vai līgumu par eksperta sniegtajiem pakalpojumiem.

9.⁷ Komisija 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 9.⁵ un 9.⁶ punktā minēto dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē, uz kuru uzaicināts pretendents, un pieņem attiecīgu lēmumu.

9.⁸ Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza vai nepieciešama papildu pārbaude, lai izlemtu jautājumu par sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, komisija atliek jautājuma izskatīšanu un pieprasa, lai pretendents 14 dienu laikā iesniegtu nepieciešamo informāciju, vai veic papildu pārbaudi un par to paziņo pretendentam. Jautājumu izskata pēc nepieciešamās informācijas vai pārbaudes rezultātu saņemšanas.

9.⁹ Ja komisija ir pieņēmusi lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai lēmumu par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, sertifikāta anulēšanu vai sertifikāta darbības apturēšanu, tā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski paziņo pretendentam.

9.¹⁰ Sertifikātā norādāma šāda informācija:

9.¹⁰1. komisijas pilns nosaukums;

9.¹⁰2. sertifikāta saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods;

9.¹⁰3. atļautās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un jonizējošā starojuma avotu veids un kategorija vai radiācijas drošības un kodoldrošības joma, kurā eksperts ir sertificēts;

9.¹⁰4. sertifikāta piešķiršanas datums;

9.¹⁰5. sertifikāta derīguma termiņš;

9.¹⁰6. sertifikāta reģistrācijas numurs."

3. Izteikt 12.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.5. izmanto mobilās jonizējošā starojuma iekārtas, kurām operatora civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa ir lielāka par vismazāko normatīvajos aktos par civiltiesisko apdrošināšanu noteikto apdrošinājuma summu;".

4. Izteikt 19.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.3. ja operators veic darbības ar vidējas jaudas vai lieljaudas jonizējošā starojuma iekārtu, kas nesatur radioaktīvās vielas un kuras radītā jonizējošā starojuma dozas jauda viena metra attālumā no jonizējošā starojuma avota ir lielāka par 0,1 Sv/h. Šādā gadījumā ir nepieciešams ar Drošības policiju saskaņots fiziskās aizsardzības pasākumu plāns;".

5. Papildināt 28.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Paredzamo apstarošanos novērtē, izmantojot šajā nodaļā, 4.1. un 5.1.apakšnodaļā, 122.punktā un 2.pielikumā dotos lielumus."

6. Aizstāt 39.punktā vārdus "Labklājības ministrijas" ar vārdiem "Veselības ministrijas".

7. Izteikt 54.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"54.1. kontroles zona - teritorija ap katru jonizējošā starojuma avotu vai ap kompaktā teritorijā esošu jonizējošā starojuma avotu grupu, kurā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 2 mSv gadā;".

8. Izteikt 145.punktu šādā redakcijā:

"145. Dzeramā ūdens monitoringu un kontroli veic atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringu un kontroles kārtību."

9. Papildināt noteikumus ar 145.¹punktu šādā redakcijā:

"145.¹ Dzeramajā ūdenī nosakāmo lielumu limiti:

145.¹ 1. tritija īpatnējā radioaktivitāte - 100 Bq/l;

145.¹ 2. kopējā efektīvā doza - 0,10 mSv gadā, kuru novērtē, neņemot vērā tritiju, ⁴⁰K, radonu un radona sabrukšanas produktus. Kopējā efektīvā doza nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l."

10. Izteikt 146. un 147.punktu šādā redakcijā:

"146. Vismaz reizi gadā virszemes ūdeņos atbilstoši vides ministra apstiprinātajai vides nacionālā monitoringa programmai akreditētā laboratorijā nosaka ¹³⁷Cs un ⁴⁰K īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti (kopējo beta radioaktivitāti).

147. Centrs informē iedzīvotājus un vietējo pašvaldību par paredzamo kaitējumu iedzīvotāju veselībai un iespējamiem aizsardzības pasākumiem, ja īpatnējā radioaktivitāte vai kopējā efektīvā doza ir:

147.1. dzeramajā ūdenī:

147.1.1. lielāka par 100 Bq/l - tritijam;

147.1.2. lielāka par 0,06 Bq/l - ⁹⁰Sr;

147.1.3. lielāka par 0,1 Bq/l - ¹³⁷Cs;

147.1.4. lielāka par 0,1 mSv gadā (kopējā efektīvā doza, ko var radīt pārējie radionuklīdi ūdenī);

147.2. virszemes ūdeņos:

147.2.1. lielāka par 0,6 Bq/l - kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte), pārrēķināta uz ⁹⁰Sr (atņemot ⁴⁰K īpatnējo radioaktivitāti);

147.2.2. lielāka par 1,0 Bq/l - ¹³⁷Cs."

11. Aizstāt 152.punkta ievaddaļas pirmajā teikumā vārdus "vismaz reizi gadā" ar vārdiem "vismaz četras reizes gadā".

12. Aizstāt 152.1.apakšpunktā vārdus "nosaka radioaktivitāti" ar vārdiem "nosaka īpatnējo radioaktivitāti".

13. Izteikt 158.punktu šādā redakcijā:

"158. Vismaz reizi mēnesī atbilstoši vides ministra apstiprinātajai vides nacionālā monitoringa programmai akreditētā laboratorijā nosaka ¹³⁷Cs un ⁷Be īpatnējo radioaktivitāti gaisa paraugos, izmantojot vismaz vienu Daugavpils rajonā novietotu stacionāru gaisa aerosola paraugu filtrēšanas iekārtu, kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Ja ¹³⁷Cs īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,3 Bq/m³, tad tiek noteikta ⁹⁰Sr un citu radionuklīdu radioaktivitāte."

14. Papildināt noteikumus ar 167.¹punktu šādā redakcijā:

"167.¹ Noteikumu 11. un 12.pielikums zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem."

15. Papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 96/29/Euratom un 98/83/EC."

16. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 9.aprīļa noteikumiem Nr.149

Paredzamās apstarošanas novērtēšanas lielumi

Paredzamās apstarošanas novērtēšanai izmanto šādus lielumus:

1. Audu ekvivalents (ICRU lode) - audiem ekvivalenta lode ar diametru 30 cm, blīvumu 1 g/cm³ un masas sastāvu 76,2 % skābekļa, 11,1 % oglekļa, 10,1 % ūdeņraža un 2,6 % slāpekļa, kuru izmanto, lai apskatītu tuvinājumā cilvēka ķermeni attiecībā uz jonizējošā starojuma enerģijas absorbciju.

2. Ārējās apstarošanas novērtēšana:

2.1. apkārtējās dozas ekvivalents H* (d) - dozas ekvivalents punktā jonizējošā starojuma laukā, ko veidotu atbilstošs paplašināts un izlīdzināts lauks audu ekvivalentā (ICRU lodē) dziļumā d (mm) uz rādiusa, kura virziens ir pretēji vērsts izlīdzinātā lauka virzienam. Apkārtējās dozas ekvivalentu izmanto darba vietas monitoringā, un tā mērvienība ir zīverts (Sv);

2.2. virzītās dozas ekvivalents H' (d, ) - dozas ekvivalents punktā jonizējošā starojuma laukā, ko veidotu atbilstošais paplašinātais lauks audu ekvivalentā (ICRU lodē) dziļumā d (mm) uz rādiusa noteiktā virzienā (krišanas leņķis). Virzītās dozas ekvivalentu izmanto darba vietas monitoringā, un tā mērvienība ir zīverts (Sv);

2.3. jonizējošajam starojumam ar lielu caurspiešanās spēju izmanto audu ekvivalenta (ICRU lodes) dziļumu 10 mm, jonizējošajam starojumam ar vāju caurspiešanās spēju - 0,07 mm ādai un 3 mm acij.

3. Individuālās dozas ekvivalents H_p (d) - dozas ekvivalents mīkstajos audos attiecīgajā dziļumā d (mm) zem noteikta punkta ķermenī. Individuālās dozas ekvivalentu izmanto individuālajā monitoringā ārējās apstarošanas novērtēšanai, un tā mērvienība ir zīverts (Sv).

4. Jonizējošā starojuma ietekmes faktors (w_R):

4.1. izmanto, lai novērtētu audu vai orgāna absorbēto dozu. Attiecīgie w_R lielumi ir doti šo noteikumu 1.pielikumā. Jonizējošā starojuma ietekmes faktora (w_R) lielumi ir atkarīgi no ārējā jonizējošā starojuma lauka vai no iekšēji piesaistītā radionuklīda izstarotā jonizējošā starojuma veida un kvalitātes. Jonizējošā starojuma veidiem un enerģijai, kas nav ietverti šo noteikumu 1.pielikumā, w_R tuvinājumu var iegūt, aprēķinot vidējo kvalitātes koeficientu (Q) audu ekvivalenta (ICRU lodes) 10 mm dziļumā;

4.2. ja jonizējošā starojuma lauku veido jonizējošā starojuma veidi un enerģijas ar dažādiem w_R lielumiem, absorbēto dozu sadala blokos, no kuriem katram ir savs w_R lielums, un tos summē, lai iegūtu kopējo ekvivalento dozu. Citādi to var izteikt kā nepārtrauktu enerģijas sadalījumu, kur katrs no enerģijas elementa starp E un E+dE absorbētās dozas elements ir reizināts ar attiecīgo w_R lielumu no šo noteikumu 1.pielikumā dotās tabulas;

4.3. neitronu ietekmes faktora aprēķinam izmanto šādu matemātisku attiecību:

E ir neitronu enerģija (MeV).

5. Jonizējošā starojuma ietekmes faktors uz audiem vai atsevišķiem orgāniem (T)¹:

1.tabula

Piezīmes.

¹ Lielumi ir izstrādāti riska grupai, kurā ir abu dzimumu personas vienādā skaitā un plašā vecuma diapazonā.

² Pārējie orgāni - virsnieru dziedzeris, smadzenes, resnās zarnas augšupejošā zarna, tievā zarna, nieres, muskuļi, aizkuņģa dziedzeris, liesa, timuss un dzemde.

³ Ja viens orgāns saņēmis ekvivalento dozu, kas pārsniedz jebkura minētā orgāna augstāko dozu, attiecīgajam orgānam piemēro ietekmes faktoru 0,025.

6. Kvalitātes koeficients (Q) - lineāras enerģijas pārneses (L) funkcija, ko izmanto, lai punktā novērtētu absorbētās dozas, ņemot vērā jonizējošā starojuma kvalitāti.

7. Neierobežota lineāra enerģijas pārnese (L)- lielums, ko definē kā:

dE ir daļiņas zaudētā vidējā enerģija E, šķērsojot attālumu dl ūdenī. Šajos noteikumos L apzīmē ar L.

8. Paplašināts lauks - no faktiskā lauka atvasināts lauks, kurā plūsmas blīvumam un tā virziena un enerģijas sadalījumam ir tādi paši lielumi visā interesējošā tilpumā kā faktiskajā laukā atskaites punktā.

9. Paplašināts un izlīdzināts lauks - jonizējošā starojuma lauks, kurā plūsmas blīvums un tā virziena un enerģijas sadalījums ir tāds pats kā paplašinātā laukā, bet plūsmas blīvums ir vienvirziena.

10. Plūsmas blīvums () - dN atvasinājums pēc da:

dN ir daļiņu skaits, kas ieiet lodē ar šķērsgriezuma laukumu da.

11. Sakarība starp kvalitātes koeficientu (Q(L)) un neierobežotu lineāru enerģijas pārnesi (L):

2.tabula

12. Vidējais kvalitātes koeficients () - kvalitātes koeficienta vidējais lielums punktā audos, kur absorbēto dozu nodod daļiņas ar dažādām L vērtībām. To aprēķina šādi:

D(L)dL ir absorbētā doza pie 10 mm starp lineāro enerģijas pārnesi L un L+dL, un Q(L) ir attiecīgais kvalitātes koeficients interesējošajā punktā."

17. Izteikt 11.pielikuma 1.tabulas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

18. Izteikt 11.pielikuma 1.tabulas 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

19. Izteikt 11.pielikuma 1.tabulas 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā: