Darbības ar dokumentu

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.577

Rīgā 2003.gada 14.oktobrī (prot. Nr.54, 9.§)

Govju pārraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba likuma 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic piena šķirņu govju (turpmāk - govis) pārraudzību.

2. Pārraudzība ietver govju individuālo rādītāju uzskaiti, ražības aprēķinus un pārraudzības govju ganāmpulka kontroli.

3. Pārraudzības govju ganāmpulks ir visas vienam mērķim turētas govis, kurām normatīvajos aktos par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanu noteiktajā kārtībā ir piešķirts reģistrācijas numurs un kuras ir reģistrētas un apzīmētas.

4. Pārraudzību veic fiziskā persona, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

4.1. normatīvajos aktos par fizisko personu sertifikāciju noteiktajā kārtībā ir saņēmusi sertifikātu pārraudzības veikšanai (turpmāk - pārraugs);

4.2. beigusi govju pārraudzības kursus, saņēmusi apliecību šā darba veikšanai konkrētā ganāmpulkā un reģistrējusies Ciltsdarba valsts inspekcijā.

5. Ir šādas govju pārraudzības metodes:

5.1. A metode - pārraudzību veic pārraugs;

5.2. B metode - pārraudzību veic ganāmpulka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, ja attiecīgās personas atbilst šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

5.3. C metode - pārraudzību veic ganāmpulka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, ja attiecīgās personas atbilst šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām, un pārraugs.

6. Pirms govju pārraudzības uzsākšanas:

6.1. ganāmpulka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona slēdz ar pārraugu līgumu par govju ganāmpulka pārraudzību;

6.2. ganāmpulka īpašnieks, viņa pilnvarota persona vai pārraugs slēdz ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk - datu centrs) un piena laboratoriju trīspusēju līgumu.

7. Pārraudzību organizē ganāmpulka īpašnieks vai ganāmpulku īpašnieku izveidotas organizācijas - pārraudzības biedrības.

8. Pārraudzības gads sākas 1.oktobrī un beidzas 30.septembrī.

 

II. Datu iegūšanas kārtība

9. Ar govju pārraudzību saistītu informāciju (turpmāk - dati) iegūst, veicot pārraudzības govju ganāmpulka un katras govs individuālo kontroli.

10. Datu iegūšanai nepieciešamos mērījumus pārraudzības govju ganāmpulkā veic ar īpašiem mērinstrumentiem (svariem, mērkannām un piena mērītājiem), kas pārbaudīti ne retāk kā reizi gadā, ko apliecina attiecīgs marķējums.

11. Ganāmpulka kontroli veic ik pēc 22-37 dienām ne retāk kā 11 reizes kalendāra gada laikā. Laiks starp divām pēc kārtas veiktām kontrolēm ir starpkontroļu periods.

12. Ja noteiktā laikā nav veikta ganāmpulka kontrole, par to izdara atzīmi kontroles veidlapā un norāda iemeslus. Starpkontroļu periods var būt ilgāks par 37 dienām šādu iemeslu dēļ:

12.1. veterinārās karantīnas ierobežojumi ganāmpulkā;

12.2. govju masveida saslimšana ganāmpulkā;

12.3. pārrauga atvaļinājums vai slimība.

13. Ja ganāmpulka kontroles dienā nav veikta govs individuālā kontrole un nav ņemts piena paraugs, par to izdara atzīmi kontroles veidlapā un norāda iemeslus. Govs individuālo kontroli neveic, kontrolizslaukumu nereģistrē un piena paraugus neņem (kontrolizslaukumu satura analīzi neveic) šādu iemeslu dēļ:

13.1. nepietiekams kontrolizslaukums:

13.1.1. kopējais govs kontrolizslaukums dienā ir mazāks par 3 kg;

13.1.2. piena izslaukums atsevišķā slaukšanas reizē ir mazāks par 1 kg;

13.2. govs slimība, trauma, iekaisums, nelaimes gadījums;

13.3. govs meklēšanās;

13.4. govs īpaša aprūpe;

13.5. govs turēšanas apstākļu vai barošanas līdzekļu maiņa.

14. Veicot govs individuālo kontroli, starpkontroļu periods ir 22-74 dienas. Ja vismaz viens starpkontroļu periods pārsniedz 74 dienas, aprēķināto ražību ciltsdarbā neizmanto (nestandarta laktācija).

15. Govs atnešanās dienu uzskata par slaukšanas dienu, bet cietlaišanas dienu - par cietstāvēšanas dienu. Govs ražību kontrolē ne agrāk kā sešas dienas pēc govs atnešanās un ne vēlāk kā sešas dienas pirms govs cietlaišanas.

16. Kontrolizslaukumu, kas reģistrēts agrāk par sesto dienu pēc laktācijas sākuma, ražības aprēķinā neizmanto, un piena satura analīzi neveic.

17. Lai novērtētu govs produktivitāti un noteiktu piena saturu, govs individuālās kontroles laikā veic kontrolizslaukumu un katrā slaukšanas reizē 24 stundu laikā:

17.1. reģistrē iegūto piena daudzumu. To nosaka kilogramos ar precizitāti līdz 0,1 kg, izmantojot vienu no šādām metodēm:

17.1.1. sver uz svariem;

17.1.2. mēra tilpumu litros (ar precizitāti līdz 0,1 litram) un pārrēķina rezultātu kilogramos, piemērojot koeficientu 1,03;

17.1.3. mēra ar slaukšanas iekārtu mēraparātiem, ja tie ir pārbaudīti ne retāk kā reizi gadā un to precizitātes pārbaudes rezultāti atbilst noteiktajām prasībām;

17.2. ņem kontrolizslaukuma piena paraugu nosūtīšanai uz piena laboratoriju.

18. Par kontroles dienu uzskata dienu, kad ņemts pēdējais piena paraugs.

19. Kontrolizslaukumu veic un piena paraugus ņem katrai ganāmpulka govij, ja uz to nav attiecināmi šo noteikumu 13.punktā minētie iemesli.

20. Ja kontrole neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, datos ir konstatētas kļūdas vai tā nav reģistrēta, veic atsevišķu dzīvnieku vai visa ganāmpulka atkārtotu kontroli 1-21 dienas laikā pēc iepriekšējās kontroles. Šādā gadījumā īpaši norāda kontroles veidu - "R" (atkārtota).

21. Atkārtotā kontrolē iegūtos datus reģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, un norāda atkārtotās kontroles datumu.

22. Atkārtotā kontrolē iegūtos datus iekļauj ražības aprēķinā, bet iepriekšējās kontroles datus svītro.

23. Pēc atkārtotas kontroles nākamo starpkontroļu periodu nosaka, sākot ar atkārtotās kontroles datumu.

24. Par laktācijas sākumu uzskata atnešanās dienu, bet par laktācijas beigām - cietlaišanas dienu.

25. Laktācija ir normāla, ja tā ilgst no 240 līdz 305 dienām. Govs individuālo produktivitāti nosaka, ņemot vērā aprēķināto govs ražību 305 laktācijas dienās (standartlaktācija). Ja pabeigts slaukšanas periods ir īsāks par 240 dienām, aprēķinātā ražība ciltsdarbā nav izmantojama.

 

III. Piena paraugu ņemšana un analīze

26. Piena paraugu ņem katrā slaukšanas reizē proporcionāli iegūtajam piena daudzumam. Pirms parauga ņemšanas pienu rūpīgi samaisa. Parauga ņemšanai izmanto piena paraugu ņemamo caurulīti (gremdi), kuras diametrs nav lielāks par 9 mm, graduētu pipeti vai šļirci, vai kausiņu.

27. Lai varētu noteikt tauku un olbaltuma saturu pienā un veikt somatisko šūnu analīzi, paraugā ņem no 30 līdz 50 ml piena.

28. Piena paraugus iepilda piena laboratorijas sagatavotās paraugu pudelītēs, tās aizvāko, piena paraugu saskalojot sajauc ar konservantu un ievieto noslēdzamā paraugu kastē.

29. Piena laboratorija nodrošina:

29.1. paraugu pudelītes, kuru tilpums ir 50 ml;

29.2. konservanta izvēli un tā iepildīšanu paraugu pudelītēs;

29.3. paraugu pudelīšu identifikāciju (marķēšanu).

30. Olbaltumvielu, tauku saturu un somatisko šūnu skaitu nosaka akreditētā piena laboratorijā. Piena laboratorijā:

30.1. piena parauga vidējo tauku saturu un vidējo olbaltumvielu saturu nosaka procentos ar precizitāti līdz 0,01 %;

30.2. piena satura noteikšanai izmanto normatīvajos aktos par laboratoriju darbību noteiktās instrumentālās metodes.

31. Piena paraugus, kas nepieciešami, lai kalibrētu analīžu veikšanai paredzēto aparatūru, iegūst references laboratorijā. Laboratorijas piedalās references laboratorijas organizētajā salīdzinošajā starplaboratoriju testēšanā.

32. Piena analīžu vidējos rādītājus nosaka, ja minimālais izslaukums ir 3 kg, maksimālais - 99,9 kg. Vidējie rādītāji atbilst šādām normām:

32.1. minimālais tauku saturs pienā ir 1,5 %, maksimālais - 9 % (ja standarta tauku saturs pienā ir virs 5 %, minimālais tauku saturs pienā ir 2 %, maksimālais - 12 %);

32.2. minimālais olbaltumvielu saturs pienā ir 1 %, maksimālais - 7 %.

33. Ja kontroles rādītāji neatbilst šo noteikumu 32.punktā minētajām prasībām, tos uzskata par nederīgiem un ražības aprēķinā neizmanto.

 

IV. Datu iesniegšanas un uzskaites kārtība

34. Pārraugs piecu dienu laikā pēc katras veiktās kontroles piena paraugus un kontroles veidlapas nosūta piena laboratorijai.

35. Piena laboratorija iegūtos piena satura rādītājus un kontroles veidlapās norādītos datus reģistrē un nosūta datu centram informācijas apkopošanai un aprēķina veikšanai.

36. Datu centrs:

36.1. izdod pārraudzības kontroles veidlapas;

36.2. reģistrē datu bāzē kontroles veidlapās norādītos datus;

36.3. apkopo un apstrādā datus, izmantojot starptautiski atzītas un zemkopības ministra apstiprinātas datu apstrādes programmas un datu apstrādes metodiku;

36.4. saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju aprēķina ražību un novērtē katras govs individuālo produktivitāti, pamatojoties uz datu bāzē reģistrētiem datiem (kas ievadīti datorizētās tabulās);

36.5. izsniedz ganāmpulka īpašniekam (vai saskaņā ar noslēgto līgumu - ganāmpulku īpašnieku izveidotām organizācijām) datu apstrādes rezultātus;

36.6. katru gadu publicē pārraudzības un virspārraudzības datus un izdod pārskatu par pārraudzības gada rezultātiem.

 

V. Pārraudzības kontrole

37. Pārraudzības kontroli veic Ciltsdarba valsts inspekcija. Ciltsdarba valsts inspekcija kontrolē šo noteikumu prasību ievērošanu un pārraugu darbu, pārbauda uzskaites dokumentus, kā arī veic ganāmpulku virspārraudzību.

38. Pārraudzības kontrolei un virspārraudzībai ir pakļauti visi pārraudzībā esošie ganāmpulki. Ar pārraudzības kontroli un virspārraudzību saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta.

39. Ciltsdarba valsts inspekcija virspārraudzību pārraudzības gada laikā veic ne mazāk kā 10 % pārraudzības ganāmpulku, pārbaudot vismaz 10 % attiecīgā ganāmpulka govju. Ja ganāmpulkā ir 10 govis vai mazāk, pārbauda visas govis.

40. Virspāraudzību veic ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ganāmpulka kontroles. Virspārraudzības laikā pārbauda govs kontrolizslaukumu (nosaka piena daudzumu) un katrā slaukšanas reizē paņem piena paraugus tā satura noteikšanai.

41. Virspārraudzību Ciltsdarba valsts inspekcija veic, ņemot vērā konstatēto pārraudzības noteikumu pārkāpumu biežumu un izmantojamās pārraudzības metodes, ar šādu periodiskumu:

41.1. ja ganāmpulkā ir augstražīgas govis (buļļu mātes) un no pārraudzības govju ganāmpulka pārdod vaislas materiālu, kā arī šķirnes govju audzēšanas saimniecībās - ne retāk kā reizi pārraudzības gadā;

41.2. ja izmanto A metodi, - ne retāk kā reizi piecos gados;

41.3. ja izmanto B vai C metodi, - ne retāk kā reizi trijos gados.

42. Veicot pārraudzības kontroli, pārbauda, vai:

42.1. pārraudzībā izmantotās iekārtas ir uzstādītas, noregulētas un lietotas atbilstoši to lietošanas instrukcijām;

42.2. dati iegūti un datu uzskaite veikta atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

43. Pārraudzības kontroli obligāti veic tādā gadījumā, ja dati būtiski atšķiras no piena izslaukuma līknes un piena satura rādītājiem.

44. Datus anulē un ciltsdarbā neizmanto, ja virspārraudzības dati, kas iegūti laktācijas perioda laikā, divas reizes atšķiras no govs individuālās kontroles laikā iegūtiem vidējiem rādītājiem:

44.1. nosakot izslaukumu (piena daudzumu), - par 5 %;

44.2. nosakot tauku saturu, - par 3 %;

44.3. nosakot olbaltumvielu saturu, - par 2 %.

45. Pārraudzības kontroles rezultātus atspoguļo aktā un to kopsavilkumu publicē datu centra pārskatā par pārraudzības gada rezultātiem.

46. Ja ganāmpulku īpašnieks vai viņa pilnvarota persona pārkāpj vai neievēro šo noteikumu prasības:

46.1. piemēro administratīvo sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

46.2. anulē govs pēdējās individuālās kontroles datus, pārraudzības gada rezultātus vai ganāmpulka pārraudzības datus;

46.3. anulē šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto apliecību vai aptur tās darbību uz laiku līdz vienam gadam (ja pārraudzību veic, izmantojot B vai C metodi).

47. Ja pārraugs pārkāpj vai neievēro šo noteikumu prasības, kā arī neziņo par ganāmpulku īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pārkāpumiem:

47.1. piemēro administratīvo sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

47.2. anulē govs pēdējās individuālās kontroles datus, pārraudzības gada rezultātus vai ganāmpulka pārraudzības datus;

47.3. anulē pārrauga sertifikātu vai aptur tā darbību uz laiku līdz vienam gadam.

 

VI. Pārrauga un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi

48. Pārraugam ir šādas tiesības:

48.1. rakstiski vai mutiski aizrādīt govju īpašniekam par pieļautajām kļūdām pārraudzībā;

48.2. pārbaudīt reģistrēto datu pareizību, ja pārraudzību veic, izmantojot šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto B metodi;

48.3. pārbaudīt izmantojamo pārraudzības aprīkojumu;

48.4. iesniegt Ciltsdarba valsts inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības ganāmpulkā.

49. Pārraugam ir šādi pienākumi:

49.1. veikt govju individuālo kontroli;

49.2. reģistrēt iegūtos datus un novērojumus govs individuālās uzskaites dokumentos;

49.3. aizpildīt kontroles veidlapas un nosūtīt tās piena laboratorijai;

49.4. regulāri paaugstināt kvalifikāciju, piedaloties kursos un citos izglītojošos pasākumos.

50. Ganāmpulka īpašniekam ir šādas tiesības:

50.1. iesniegt Ciltsdarba valsts inspekcijā ziņojumu par pārkāpumiem pārraudzības darbā;

50.2. pieprasīt Ciltsdarba valsts inspekcijai veikt pārrauga darba kontroli un saņemt informāciju par tās rezultātiem;

50.3. ja datu ticamība ir apšaubāma, pieprasīt no pārrauga atkārtotu pārbaudi, datu apstrādi un informāciju par rezultātiem;

50.4. saņemt pārrauga konsultācijas visos nepieciešamajos ar govju pārraudzību saistītajos jautājumos;

50.5. saņemt informāciju no datu centra par pārraudzības rezultātiem.

51. Ganāmpulka īpašniekam ir šādi pienākumi:

51.1. nodrošināt govju pārraudzībai un virspārraudzībai atbilstošus apstākļus un datu pieejamību kontroles un virspārraudzības veicējiem;

51.2. pildīt pārrauga norādījumus;

51.3. piedalīties pārraudzības darba veikšanā;

51.4. laikus sniegt pieprasīto informāciju pārraugam, datu centram un Ciltsdarba valsts inspekcijai.

 

VII. Noslēguma jautājumi

52. Noteikumu 10.punkts, 36.3. un 36.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

53. Noteikumu 30.punkta nosacījums par laboratorijas akreditēšanu stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/504/EEC, 87/328/EEC un 94/28/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 23.oktobri.