Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā (kilotonnās izteikts piesārņojošās vielas maksimālais daudzums, kuru kalendāra gada laikā atļauts emitēt atmosfērā no visiem emisijas avotiem) šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošām vielām un vielu grupām, sākot ar 2010.gadu.

2. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā šo noteikumu 3.punktā minētajām gaisu piesārņojošajām vielām un vielu grupām nosaka, ņemot vērā visas emisijas Latvijas teritorijā un tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot:

2.1. emisijas, ko rada starptautiskā jūras satiksme;

2.2. emisijas, ko rada lidmašīnas ārpus nolaišanās un pacelšanās cikla (nolaišanās un pacelšanās cikls ir 4 minūtes, lidmašīnai tuvojoties lidostai, 26 minūtes, lidmašīnām pārvietojoties pa cietzemi, 0,7 minūtes, lidmašīnai paceļoties no skrejceļa, un 2,2 minūtes, lidmašīnai sasniedzot lidošanai paredzēto augstumu).

3. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā ir:

3.1. sēra dioksīdam — 101 kilotonna gadā;

3.2. slāpekļa oksīdiem (slāpekļa oksīda un slāpekļa dioksīda summa, kas izteikta kā slāpekļa dioksīds) — 61 kilotonna gadā;

3.3. amonjakam — 44 kilotonnas gadā;

3.4. gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (antropogēnas izcelsmes organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri gaisā spēj veidot fotoķīmiskus oksidantus, saules gaismā reaģējot ar slāpekļa oksīdiem) — 136 kilotonnas gadā.

4. Kopējā valstī maksimāli pieļaujamā emisija gaisā ir noteikta, lai ar 2010.gadu visā Eiropas Savienības teritorijā būtu sasniegti šādi vides aizsardzības mērķi:

4.1. paskābināšanās samazināšana. Teritorijas, kurās ir pārsniegtas kritiskās slodzes (vienas vai vairāku piesārņojošo vielu kvantitatīvs ekspozīcijas novērtējums, kuru nepārsniedzot saskaņā ar esošajām zināšanām netiek kaitīgi ietekmēti jutīgi vides elementi), nepieciešams samazināt, salīdzinot ar 1990.gadu, vismaz par 50 % katrā ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā (laukums, kura izmēri ir 150 x 150 km un kas pieņemts kritisko slodžu kartēšanā Eiropas mērogā, kā arī gaisu piesārņojošo vielu emisiju un nosēdumu monitoringā saskaņā ar Eiropas kopējo programmu gaisa piesārņojuma izplatības novērošanai un novērtēšanai lielos attālumos (EMEP));

4.2. piezemes (troposfēras zemāko slāņu) ozona ekspozīcijas samazināšana, lai aizsargātu cilvēku veselību. Piezemes ozona slodzi, kas pārsniedz cilvēka veselības aizsardzībai kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 60 = 0), nepieciešams samazināt par divām trešdaļām (salīdzinājumā ar 1990.gadu). Turklāt piezemes ozona slodze nevienā ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā nedrīkst pārsniegt absolūto ierobežojumu 2,9 ppm stundā;

4.3. piezemes ozona ekspozīcijas samazināšana, lai aizsargātu augu valsti. Piezemes ozona slodzi, kas pārsniedz kultūraugiem vai daļēji neskartai augu valstij kritisko gaisa piesārņojuma līmeni (AOT 40 = 3 ppm stundā), nepieciešams samazināt par vienu trešdaļu (salīdzinājumā ar 1990.gadu). Turklāt piezemes ozona slodze nedrīkst pārsniegt absolūto ierobežojumu 10 ppm stundā, kas izteikts kā kritiskā līmeņa - 3 ppm stundā - pārsniegums jebkurā ģeogrāfiskā sadalījuma vienībā.

(Grozīts ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.132; punkts stājas spēkā 01.05.2004.; sk. 9. punktu)

4.¹ Kritiskais gaisa piesārņojuma līmenis ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā, kuru pārsniedzot saskaņā ar esošajām zināšanām var rasties tieša kaitīga ietekme uz recipientiem - cilvēkiem, augiem, ekosistēmām vai materiāliem.

(MK 08.03.2004. noteikumu Nr.132 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.05.2004.; sk. 9. punktu)

4.² AOT 60 ir par 120 µg/m³ (60 ppb) lielāku piezemes ozona stundas koncentrāciju vērtību starpību summa, kas akumulēta gada laikā.

(MK 08.03.2004. noteikumu Nr.132 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.05.2004.; sk. 9. punktu)

4.³ AOT 40 (izsaka µg/m³ x h) ir starpību summa starp vienas stundas koncentrāciju vērtību, kas ir lielāka par 80 µg/m³ (40 ppb), un koncentrāciju vērtību 80 µg/m³ laikposmā no 1.maija līdz 31.jūlijam, izmantojot tikai vienas stundas vērtības, ko mēra katru dienu laikposmā no plkst.8.00 līdz 20.00 pēc Viduseiropas laika.

(MK 08.03.2004. noteikumu Nr.132 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.05.2004.; sk. 9. punktu)

5. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs), pamatojoties uz inventarizācijas datiem un metodikām, par kurām vienojušās 1979.gada Ženēvas konvencijas par robežšķēršojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos dalībvalstis, kā arī saskaņā ar rokasgrāmatu par gaisa emisiju pamatinventarizāciju Eiropā, katru gadu aprēķina šo noteikumu 3.punktā noteikto piesārņojošo vielu emisijas gaisā par iepriekšējo gadu un izstrādā emisiju prognozi 2010.gadam.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1280)

6. Centrs:

6.1. katru gadu līdz 1.oktobrim ievieto centra interneta mājas lapā šo noteikumu 5.punktā minētos aprēķinus un prognozi;

6.2. katru gadu līdz 31.decembrim šo noteikumu 5.punktā minētos aprēķinus par gadu pirms iepriekšējā gada, provizoriskos aprēķinus par iepriekšējo gadu un emisiju prognozi 2010.gadam iesniedz Eiropas Komisijā un Eiropas Vides aģentūrā. Emisijas prognozi pamato, norādot tās izstrādē izmantoto sociālo un ekonomisko informāciju;

6.3. aprēķina emisijas ģeogrāfiskā sadalījuma vienībām, pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1280)

7. Centrs veic teritoriju kartēšanu un uzskaiti, lai, pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā noteiktajiem vides aizsardzības mērķiem, novērtētu kritisko slodžu un kritisko piesārņojuma līmeņu pārsniegumus Latvijas teritorijā esošajās ģeogrāfiskā sadalījuma vienībās, un ievieto attiecīgos datus centra interneta mājas lapā.

(Grozīts ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1280)

8. Centrs atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti novērtē gaisa kvalitāti Latvijas teritorijā esošajās ģeogrāfiskā sadalījuma vienībās, ņemot vērā šo noteikumu 4.punktā minētos vides aizsardzības mērķus, un ievieto attiecīgos datus centra mājas lapā internetā.

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1280 redakcijā)

8.¹ Zonās un aglomerācijās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti ir pārsniegts ozonam noteiktais mērķlielums vai ilgtermiņa mērķis, Vides ministrija izstrādā valsts programmu, lai samazinātu kopējo emisiju gaisā. Programmā iekļauj tādus pasākumus, kas nerada nesamērīgas izmaksas, lai novērstu ozonam noteiktā mērķlieluma un ilgtermiņa mērķa pārsniegumu.

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1280 redakcijā)

9. Noteikumu 4., 4.¹, 4.², 4.³, 6., 7. un 8.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

(MK 08.03.2004. noteikumu Nr.132 redakcijā)

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumus Nr.33 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 15.nr.).

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1280 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.