Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Rīgā 2003.gada 22.jūlijā (prot. Nr.41 37.§)
1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk - aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. Aizsargājamās teritorijās ir spēkā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.
(Grozīts ar MK 08.11.2005. noteikumiem Nr.838)
3. Aizsargājamās teritorijas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
4. Aizsargājamās teritorijās aizliegts:
4.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;
4.2. (svītrots ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898);
4.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
4.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
4.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;
4.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).
5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz aizsargājamo teritoriju, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.
6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti attiecīgās aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānā (turpmāk - dabas aizsardzības plāns) un paredzēti aizsargājamās teritorijas apskatei.
7. Jebkāda veida reklāma dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parkos, kā arī nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās dabā izvietojama pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898)
8. Informāciju par aizsargājamās teritorijas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar attiecīgās aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
9. Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):
9.1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;
9.2. zinātnisko pētījumu veikšana;
9.3. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;
9.4. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;
9.5. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;
9.6. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana.
10. Dabas rezervāta regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības, kas veicamas dabas rezervāta administrācijas noteiktajā kārtībā un saskaņā ar dabas aizsardzības plānu (ja tāds ir apstiprināts):
10.1. teritorijas apmeklēšana, lai to apsargātu un kontrolētu aizsardzības režīma ievērošanu;
10.2. zinātnisko pētījumu veikšana;
10.3. vides monitorings;
10.4. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;
10.5. dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;
10.6. pārvietošanās pa dabas aizsardzības plānā noteiktiem un dabā īpaši norādītiem maršrutiem;
10.7. dabas tūrisms un izziņas infrastruktūras ierīkošana;
10.8. pārvietošanās pa vispārējās lietošanas ceļiem (izņemot regulējamā režīma zonas iedzīvotājus, kuriem atļauts izmantot visus ceļus);
10.9. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšana un rekonstrukcija, izņemot darbus, kas saistīti ar zemes transformāciju;
10.10. medības, ja medījamo dzīvnieku populāciju blīvums rezervāta teritorijā pārsniedz ekosistēmu dabisko ietilpību, izraisot dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu degradāciju vai mainot dabisko procesu norisi, kā arī lai nepieļautu epidēmiju vai epizootiju izplatīšanos;
10.11. regulējamā režīma zonas iedzīvotājiem - makšķerēšana, savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana personiskām vajadzībām, kā arī lauksaimnieciska darbība lauksaimniecības zemēs.
11. Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā ir spēkā šo noteikumu 9.punktā noteiktās prasības.
15. Biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā ir spēkā šo noteikumu VII nodaļā noteiktās prasības.
16. Dabas liegumu teritorijā aizliegts:
16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:
16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;
16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;
16.2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;
16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;
16.4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;
16.5. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju (pēc rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo parku dabas lieguma zonās un zemes transformāciju (pēc saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi) šo noteikumu 16.28.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;
16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
16.7. nosusināt purvus;
16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;
16.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29.apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
16.10.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadus;
16.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadus;
16.10.3. apšu audzēm - 30 gadus;
16.11. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;
16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;
16.13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;
16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;
16.16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
16.17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
16.18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;
16.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;
16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
16.22. iegūt derīgos izrakteņus;
16.23. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;
16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;
16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;
16.26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
16.27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;
16.28. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
16.28.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;
16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
16.28.4. atjaunot un ieaudzēt mežu;
16.28.5. mainīt zemes lietošanas mērķi;
16.28.6. vākt dabas materiālus kolekcijām;
16.28.7. veikt zinātniskos pētījumus;
16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;
16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898)
17. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.
(MK 26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)
18. Dabas parku teritorijā aizliegts:
18.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:
18.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;
18.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;
18.2. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;
18.3. nosusināt purvus;
18.4. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;
18.5. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
18.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
18.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
18.8. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
18.9. uzstādīt vēja ģeneratorus;
18.10. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
18.11. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem;
18.12. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;
18.13. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
18.13.1. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;
18.13.2. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi;
18.13.3. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;
18.13.4. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
18.13.5. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;
18.13.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;
18.14. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus;
18.15. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
18.15.1. priežu un ozolu audzēm — 60 gadus;
18.15.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm — 50 gadus;
18.15.3. apšu audzēm — 30 gadus.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898)
19. Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.
(MK 26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)
20. Aizsargājamo ainavu apvidu teritorijā aizliegts:
20.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;
20.2. uzstādīt vēja ģeneratorus;
20.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
20.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
20.5. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus tehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
20.5.1. priežu un ozolu audzēm — 80 gadus;
20.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm — 60 gadus;
20.5.3. apšu audzēm — 35 gadus.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898)
21. Būvniecība aizsargājamo ainavu apvidū pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir) noteikto kārtību un ierobežojumus.
(MK 26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)
22. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:
22.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi;
22.2. aizsargājamie koki - vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem);
22.3. aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;
22.4. aizsargājamās alejas.
23. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un akmeņiem aizliegts:
23.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;
23.2. iegūt derīgos izrakteņus;
23.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
23.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
23.4.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;
23.4.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai, ja šie pasākumi nav paredzēti dabas aizsardzības plānā;
23.4.3. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;
23.4.4. mainīt zemes lietošanas mērķi.
24. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
24.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;
24.2. cirst kokus kailcirtē;
24.3. bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas (kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija) administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi:
24.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;
24.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;
24.3.3. veikt zemes transformāciju;
24.4. cirst kokus galvenajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
25. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā kā kultūras piemineklis, šo noteikumu 24.3. un 24.4.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.
26. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:
26.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;
26.2. apkraut aizsargājamos kokus;
26.3. mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu;
26.4. veikt zemes transformāciju;
26.5. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu;
26.6. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo koku teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
27. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
28. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā aizliegts:
28.1. cirst kokus galvenajā cirtē;
28.2. veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parka ierīkošanu un apsaimniekošanu, ja tā iepriekš rakstiski saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi;
28.3. atjaunot dendroloģiskos stādījumus bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot stādījumu atjaunošanu atbilstoši dabas aizsardzības plānam;
28.4. cirst kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē vai citā cirtē bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo dendroloģisko stādījumu teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
(Grozīts ar MK 26.10.2004. noteikumiem Nr.898; MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.471)
29. Papildus šo noteikumu 23.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo aleju teritorijā aizliegts:
29.1. veikt zemes transformāciju;
29.2. cirst kokus bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu tajā aizsargājamo aleju teritorijā, kas ietilpst tādā aizsargājamā teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.
30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.oktobra noteikumus Nr.354 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 280.nr.).
31. Pašvaldība, kurai nav teritoriālā plānojuma (arī detālā plānojuma), šo noteikumu 17., 19. un 21.punktā minētajos gadījumos jebkuru būvniecības ieceri rakstiski saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi. Reģionālā vides pārvalde pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa atzinumu no aizsargājamās teritorijas administrācijas (ja tāda ir). Ja reģionālā vides pārvalde:
31.1. saskaņo būvniecības ieceri, minētā būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai;
31.2. nesaskaņo būvniecības ieceri, pašvaldība to noraida.
(MK 26.10.2004. noteikumu Nr.898 redakcijā)
32. Tām aizsargājamām teritorijām, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi stājušies spēkā līdz 2005.gada 10.novembrim, noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
(MK 08.11.2005. noteikumu Nr.838 redakcijā)
Vides ministrs R.Vējonis
1. Informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.
2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:
2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));
2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;
2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));
2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.
3. Zīmes lietošanas kārtība:
3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:
3.1.1. 300 x 300 mm;
3.1.2. 150 x 150 mm;
3.1.3. 75 x 75 mm;
3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;
3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;
3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).
Nr. p.k. | Suga | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) | Augstums (metros) |
1 | 2 | 3 | 4 |
I. Vietējās sugas | |||
1. | Apse (Populus tremula L.) | 3,5 | 35 |
2. | Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) | 1,6 | 25 |
3. | Āra bērzs (Betula pendula Roth) | 3,0 | 33 |
4. | Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.) | 3,0 | 32 |
5. | Pūpolvītols (Salix caprea L.) | 1,9 | 22 |
6. | Egle (Picea abies (L.) Karst.) | 3,0 | 37 |
7. | Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch) | 1,5 | 32 |
8. | Parastā goba (Ulmus glabra Huds.) | 4,0 | 28 |
9. | Parastā ieva (Padus avium Mill.) | 1,7 | 22 |
10. | Parastā kļava (Acer platanoides L.) | 3,5 | 27 |
11. | Parastā liepa (Tilia cordata Mill.) | 4,0 | 33 |
12. | Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.) | 4,0 | 30 |
13. | Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.) | 3,0 | 30 |
14. | Parastais osis (Fraxinus excelsior L.) | 4,0 | 34 |
15. | Parastais ozols (Quercus robur L.) | 5,0 | 32 |
16. | Parastais skābardis (Carpinus betulus L.) | 1,9 | 20 |
17. | Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.) | 1,7 | 21 |
18. | Parastā priede (Pinus sylvestris L.) | 3,0 | 38 |
19. | Šķetra (Salix pentandra L.) | 1,6 | 22 |
20. | Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.) | 0,8 | 11 |
II. Svešzemju sugas | |||
21. | Skujkoki | ||
21.1. | Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.) | 1,5 | 24 |
21.2. | Eiropas baltegle (Abies alba Mill.) | 2,7 | 32 |
21.3. | Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.) | 1,6 | 22 |
21.4. | Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.) | 3,2 | 39 |
21.5. | Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.) | 1,3 | 15 |
21.6. | Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.) | 3,0 | 34 |
21.7. | Melnā priede (Pinus nigra Arnold) | 1,9 | 23 |
21.8. | Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco) | 2,4 | - |
21.9. | Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.) | 1,4 | 16 |
21.10. | Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.) | 1,8 | 30 |
21.11. | Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour) | 1,9 | 22 |
21.12. | Veimutpriede (Pinus strobus L.) | 2,7 | 36 |
21.13. | Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.) | 1,7 | 32 |
22. | Lapu koki | ||
22.1. | Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.) | 1,4 | 20 |
22.2. | Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula 'Crispa') | 1,6 | 25 |
22.3. | Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.) | 1,9 | 20 |
22.4. | Baltais vītols (Salix alba L.) | 4,5 | 20 |
22.5. | Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist) | 3,2 | 30 |
22.6. | Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.) | 0,8 | 10 |
22.7. | Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.) | 1,2 | 15 |
22.8. | Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.) | 1,0 | 10 |
22.9. | Holandes liepa (Tilia x europaea L.) | 2,8 | 26 |
22.10. | Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.) | 2,2 | 20 |
22.11. | Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) | 1,9 | 20 |
22.12. | Lauku kļava (Acer campestre L.) | 1,5 | 18 |
22.13. | Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.) | 1,6 | 18 |
22.14. | Papeles un to hibrīdi (Populus ģints) | 5,0 | 35 |
22.15. | Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.) | 1,6 | 20 |
22.16. | Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.) | 3,8 | - |
22.17. | Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia') | 3,1 | 30 |
22.18. | Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur 'Fastigiata') | 2,4 | 24 |
22.19. | Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra 'Camperdown') | 1,9 | - |
22.20. | Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.) | 3,0 | 23 |
22.21. | Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.) | 2,8 | 20 |
22.22. | Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.) | 2,0 | 23 |
22.23. | Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.) | 3,1 | 27 |
22.24. | Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.) | 1,0 | 8 |
22.25. | Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench) | 1,6 | 12 |
22.26. | Sarkanais ozols (Quercus rubra L.) | 1,9 | 27 |
22.27. | Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank) | 3,1 | 25 |
22.28. | Stepju goba (Ulmus minor L.) | 2,2 | 20 |
22.29. | Sudraba kļava (Acer saccharinum L.) | 3,2 | 26 |
22.30. | Sudrabvītols (Salix alba 'Sericea') | 4,5 | 20 |
22.31. | Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.) | 0,7 | 10 |
22.32. | Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.) | 2,0 | 23 |
22.33. | Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.) | 1,9 | 12 |
 |
 |
 |
 |