Darbības ar dokumentu
Tieslietu ministrijas instrukcija Nr.1-2/12
Rīgā 2003.gada 10.jūlijā
Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.33 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā" 2.punktu
I. Vispārīgie noteikumi
1. Instrukcija nosaka latviešu valodas prasmes (turpmāk - valodas prasme) un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu (turpmāk - zināšanas) pārbaudes organizēšanas, pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanas un dokumentu noformēšanas kārtību.
2. Pārbaudes materiālus valodas prasmes un zināšanu pārbaudei sagatavo Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra Metodikas sektors (turpmāk - Metodikas sektors).
3. Tās Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas vadītājs (vai viņa pilnvarota persona), kurā ir Eksaminācijas sektors, reizi mēnesī un Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra Eksaminācijas sektora vadītājs reizi nedēļā Metodikas sektorā saņem pārbaudes materiālus slēgtās, aizzīmogotās aploksnēs, parakstoties par to saņemšanu un materiālu slepenības nodrošināšanu.
4. Pretendentu kopējo sarakstu, pārbaudes lapas, protokola veidlapu un pārbaudes materiālus izsniedz:
4.1. reģionālās nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona reģionālās nodaļas filiālē Eksaminācijas sektora vadītājam dienu pirms pārbaudes vai pārbaudes dienā;
4.2. Metodikas un eksaminācijas centra Eksaminācijas sektora vadītājs pārbaudes komisijas (turpmāk - komisija) priekšsēdētājam pārbaudes dienā.
II. Valodas prasmes pārbaudes organizēšanas vispārējā kārtība
5. Valodas prasmes pārbaudei ir divas daļas - rakstiskā un mutiskā.
6. Rakstiskās pārbaudes daļas laikā komisija nedrīkst atstāt pārbaudes telpu.
7. Pirms pārbaudes, kad komisija un pretendenti ieņēmuši vietas pārbaudes telpā, komisijas priekšsēdētājs vai komisijas loceklis pārliecinās par katra pretendenta identitāti pēc personu apliecinoša dokumenta - pases (pretendentiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, jāuzrāda dzimšanas apliecība), saņem no katra pretendenta norīkojumu uz pārbaudi, pārliecinās par pretendenta tiesībām kārtot pārbaudi, salīdzina ierakstu norīkojumā, kopējā sarakstā un pasē (dzimšanas apliecībā).
8. Pēc dokumentu pārbaudes komisijas priekšsēdētājs (vai komisijas loceklis) iepazīstina pretendentus ar pārbaudes kārtību un noteikumiem, informējot, ka:
8.1. pārbaudes laikā pretendents nedrīkst izmantot vārdnīcas, citus mācību līdzekļus un papildu līdzekļus, elektroniskos sakaru līdzekļus, nedrīkst sarunāties;
8.2. ja pretendents pārkāpj šos noteikumus, komisija pārtrauc viņa pārbaudi, lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu, un pārbaude netiek ieskaitīta;
8.3. ja pārbaudi kārto vai mēģina kārtot cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums pārbaudes kārtošanai, komisija pārtrauc viņa pārbaudi, lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu, un pārbaude netiek ieskaitīta;
8.4. atkārtoti pārbaudi pretendents var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, izņemot 8.2. un 8.3.apakšpunktā paredzētajos gadījumos;
8.5. pretendents tiek informēts, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu;
8.6. pretendentam ir tiesības apstrīdēt komisijas lēmumu trīsdesmit dienu laikā pēc pārbaudes Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
III. Valodas prasmes pārbaudes organizēšana pretendentiem līdz 65 gadu vecumam
9. Kad visi pretendenti ieņēmuši vietas pārbaudes telpā, komisijas priekšsēdētājs informē, ka:
9.1. pārbaudes pirmajai daļai paredzētais laiks ir 90 minūtes;
9.2. paredzētajā laikā pretendentam ir jāveic klausītā teksta izpratnes pārbaudes tests, lasīto tekstu izpratnes pārbaudes tests, jāaizpilda veidlapa, jāuzraksta vēstule par sadzīves rakstura tematu;
9.3. pēc pārbaudes pirmās daļas ir pārtraukums, kura ilgumu nosaka komisija, vadoties no rakstiskās daļas darbu pārbaudei nepieciešamā laika, un tas nepārsniedz divas stundas;
9.4. pēc pārtraukuma pretendents piedalās intervijā, intervijas ilgums ir 15 minūtes.
10. Pēc pretendentu iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas priekšsēdētājs atver aizzīmogoto aploksni ar pārbaudes materiāliem.
11. Katram pretendentam tiek izsniegts pārbaudes materiāls, informējot, ka norādītajā vietā jāuzraksta savs vārds, uzvārds un personas kods, jāiepazīstas ar uzdevumiem un jāveic prasītais:
11.1. noklausīties tekstus un veikt izpratnes pārbaudes testu;
11.2. veikt lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testu;
11.3. aizpildīt veidlapu;
11.4. uzrakstīt vēstuli.
12. Pēc darba pabeigšanas pretendents paraksta to, nodod komisijai un atstāj pārbaudes telpu.
13. Pēc pārbaudes pirmās daļas komisijas locekļi izlabo un novērtē pretendentu darbus.
14. Darbu labošanai, protokola un pārbaudes lapu noformēšanai paredzētais laiks ir līdz 2 stundām.
15. Pēc pārtraukuma pretendenti piedalās mutvārdu intervijā.
16. Uz interviju pārbaudes telpā pretendenti tiek aicināti pa vienam, atkārtoti uzrādot pasi (dzimšanas apliecību). Komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.
17. Interviju vada viens no komisijas locekļiem, pārējie to vērtē. Intervijas ilgums ir 15 minūtes.
18. Pēc pretendenta mutvārdu prasmes pārbaudes komisijas priekšsēdētājs lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu.
19. Pēc lēmuma pieņemšanas par valodas prasmes novērtējumu komisijas priekšsēdētājs uzaicina pretendentu iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.
20. Ja pretendenta valodas prasme kopumā vai kādā no pārbaudes veidiem neatbilst prasībām, tad viņš tiek informēts, ka atkārtoti pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem.
IV. Valodas prasmes pārbaudes organizēšana pretendentiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu
21. Pretendenti, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, kārto valodas prasmes pārbaudi mutiski.
22. Pārbaudes telpā pretendenti tiek aicināti pa vienam. Komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.
23. Pēc iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem pretendents saņem tekstu, klusu to izlasa un atbild uz komisijas priekšsēdētāja (vai komisijas locekļa) uzdotajiem jautājumiem par lasīto tekstu. Pēc tam pretendents piedalās intervijā - sarunā par sadzīves rakstura tēmu.
24. Sarunu vada viens no komisijas locekļiem, pārējie to vērtē. Sarunas ilgums ir 15 minūtes.
25. Ja komisijas locekļu vērtējums par pretendenta valodas prasmi ir krasi atšķirīgs, tad komisijas priekšsēdētājs lūdz pretendentu atstāt pārbaudes telpu, kamēr komisija pieņem galīgo lēmumu.
26. Pēc lēmuma pieņemšanas par valodas prasmes novērtējumu komisijas priekšsēdētājs uzaicina pretendentu iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.
27. Ja pretendenta valodas prasme kopumā vai kādā no pārbaudes veidiem neatbilst prasībām, tad viņš tiek informēts, ka atkārtoti pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem.
V. Valodas prasmes vērtēšana
28. Valodas prasmes pārbaudē pretendenta prasme katrā pārbaudes veidā tiek vērtēta atsevišķi punktu sistēmā ar atzinumu "nokārtots" vai "nav nokārtots".
29. Pretendenta rakstu darbu labo un vērtē divi komisijas locekļi, norāda pretendenta iegūto punktu skaitu un parakstās. Ja darba vērtējums ir krasi atšķirīgs, tad galīgo vērtējumu nosaka komisijas priekšsēdētājs un parakstās.
30. Interviju (sarunu) komisijas locekļi vērtē punktu sistēmā, katrs atzīmējot vērtējumu uz atsevišķas lapas.
31. Pēc intervijas (sarunas) komisijas locekļi iesniedz komisijas priekšsēdētājam lapu ar pretendenta atbildes vērtējumu punktos, un komisijas priekšsēdētājs pieņem galīgo lēmumu (laiks līdz 3 minūtēm).
32. Lai saņemtu pozitīvu vērtējumu, pretendentam katrā no pārbaudes veidiem jāiegūst 2/3 no maksimālā punktu skaita:
32.1. maksimālais punktu skaits
- klausītā teksta izpratnes pārbaudes testā 25,
- lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testā 25,
- rakstu darbā 25,
- mutvārdu intervijā 25;
32.2. pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz
- klausītā teksta izpratnes pārbaudes testā 16 punktus,
- lasīto tekstu izpratnes pārbaudes testā 16 punktus,
- rakstu darbā 16 punktus,
- mutvārdu intervijā 16 punktus;
32.3. pretendentiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, maksimālais punktu skaits
- lasītprasmes pārbaudē 10,
- mutvārdu intervijā 25;
32.4. pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz
- lasītprasmes pārbaudē 6 punktus,
- mutvārdu intervijā 16 punktus.
VI. Zināšanu pārbaudes organizēšanas vispārējā kārtība
33. Pārbaude notiek mutiski vai rakstiski (tests) pēc pretendenta izvēles.
34. Rakstiskās pārbaudes laikā komisija nedrīkst atstāt pārbaudes telpu.
35. Pretendentiem pieejamā vietā pārbaudes telpā jāizvieto Latvijas Republikas sienas kartes (vēlams divas - mūsdienu administratīvi teritoriālā iedalījuma un fiziski-ģeogrāfiskā), Latvijas Republikas ģerboņa un karoga attēli.
36. Komisijas rīcībā jābūt šādiem materiāliem:
36.1. pārbaudes grupas kopējam sarakstam;
36.2. pārbaudes un protokola lapām;
36.3. apzīmogotām, datētām apdomas lapām;
36.4. audio aparatūrai atbildes ierakstīšanai;
36.5. Latvijas vēstures, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanu pārbaudes programmai;
36.6. Latvijas Republikas himnas tekstam;
36.7. Latvijas Republikas Satversmei;
36.8. citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar šīs pārbaudes kārtošanu.
37. Pirms zināšanu pārbaudes komisijas loceklis pretendentam lūdz uzrādīt Naturalizācijas pārvaldes reģionālās nodaļas vai tās filiāles norīkojumu un pārliecinās par pretendenta identitāti pēc personu apliecinoša dokumenta - pases (pretendentiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, jāuzrāda dzimšanas apliecība).
38. Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību un noteikumiem, informējot, ka
38.1. pārbaudes laikā pretendents nedrīkst sarunāties, nedrīkst izmantot elektroniskos sakaru līdzekļus, mācību līdzekļus un papildu līdzekļus, izņemot pārbaudes telpā izvietotos uzskates līdzekļus;
38.2. ja pretendents pārkāpj šos noteikumus, komisija pārtrauc viņa pārbaudi, lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu, un pārbaude netiek ieskaitīta;
38.3. ja pārbaudi kārto vai mēģina kārtot cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums pārbaudes kārtošanai, komisija pārtrauc viņa pārbaudi, lūdz viņu atstāt pārbaudes telpu, un pārbaude netiek ieskaitīta;
38.4. atkārtoti pārbaudi pretendents var kārtot ne agrāk kā pēc mēneša, izņemot 38.2. un 38.3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos;
38.5. pretendents tiek informēts, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu;
38.6. pretendentam ir tiesības apstrīdēt pārbaudes komisijas lēmumu trīsdesmit dienu laikā pēc pārbaudes Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
VII. Mutiskās zināšanu pārbaudes organizēšana
39. Mutiskajā pārbaudē komisijas priekšsēdētājs noskaidro, vai pretendents vēlas atbildi ierakstīt audiokasetē. Pretendents savu izvēli apliecina ar parakstu.
40. Komisijas priekšsēdētājs informē pretendentu, ka
40.1. katrs pretendents izvēlas aploksni ar pārbaudes uzdevumiem;
40.2. atbildes sagatavošanai pretendents saņem apzīmogotu, datētu lapu, uz kuras viņš uzraksta savu vārdu, uzvārdu un pārbaudes jautājumus;
40.3. atbildes sagatavošanas laiks ir 30 minūtes, pretendenta atbildei paredzētais laiks ir 15 minūtes;
40.4. gatavojoties atbildei, pretendents drīkst izmantot komisijas izsniegto zināšanu pārbaudes programmu, var veikt nepieciešamos pierakstus uz izsniegtās apdomas lapas;
40.5. pretendents valsts himnas tekstu uzraksta uz izsniegtās apdomas lapas un iesniedz komisijai vai atbild mutiski.
41. Pēc pretendenta iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas loceklis pretendentam piedāvā izvēlēties aploksni ar pārbaudes uzdevumiem. Komisija atzīmē protokolā uzdevumu numurus un izsniedz pretendentam apzīmogotu un datētu lapu atbildes sagatavošanai un zināšanu pārbaudes programmu.
42. Pārbaudes telpā vienlaikus atrodas ne vairāk kā pieci pretendenti.
43. Pēc mutiskās atbildes pretendents un komisijas locekļi paraksta iesniegto apdomas lapu, kura tiek pievienota pilsonības pretendenta naturalizācijas lietai.
44. Ja pretendents iesniedz komisijai neaizpildītu apdomas lapu un atbildes vērtējums ir negatīvs, iesniegtajā apdomas lapā komisijai jāieraksta negatīvā vērtējuma pamatojums, ko paraksta visi komisijas locekļi un pretendents. Ja pretendents atsakās parakstīt vērtējuma pamatojumu, komisija to atzīmē apdomas lapā.
45. Pēc pretendenta atbildes komisijas priekšsēdētājs lūdz pretendentu atstāt pārbaudes telpu.
46. Pēc katra pretendenta zināšanu pārbaudes komisija paziņo pretendentam savu lēmumu par zināšanu novērtējumu.
47. Ja pretendents kādā no pārbaudes daļām vai nevienā no pārbaudes daļām (valsts himnas teksts, Latvijas vēsture, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumi) nav ieguvis vismaz minimālo punktu skaitu, tad viņš tiek informēts, ka atkārtoti šo pārbaudes daļu vai visu pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc mēneša, no jauna izvēloties pārbaudes formu.
VIII. Rakstiskās zināšanu pārbaudes organizēšana
48. Pārbaudē rakstiski (tests), kad visi pretendenti ieņēmuši vietas pārbaudes telpā, komisijas priekšsēdētājs informē, ka:
48.1. pēc testa materiāla saņemšanas pretendentam norādītajā vietā jāieraksta savs vārds, uzvārds, personas kods un jāiepazīstas ar testa izpildes noteikumiem;
48.2. pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes;
48.3. paredzētajā laikā pretendentam jāuzraksta valsts himnas teksts un jāizpilda tests. Ja pretendents vēlas valsts himnas tekstu atbildēt mutiski, viņam tiek dota šī iespēja komisijas priekšsēdētāja noteiktajā laikā;
48.4. pēc testa pabeigšanas pretendentam tas jāparaksta, jānodod komisijai un jāatstāj pārbaudes telpa;
48.5. pēc pārbaudes ir pārtraukums, kura ilgumu nosaka pārbaudes komisija, un tas nepārsniedz divas stundas;
48.6. pēc pārtraukuma pretendenti iepriekš noteiktajā laikā ierodas pārbaudes telpā, katrs pretendents individuāli saņem informāciju par pārbaudes rezultātiem, parakstās protokolā un pārbaudes lapā.
49. Pēc pretendentu iepazīstināšanas ar pārbaudes kārtību un noteikumiem komisijas priekšsēdētājs atver aizzīmogoto aploksni ar pārbaudes materiāliem.
50. Katrs pretendents saņem pārbaudes materiālu, uzraksta savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, iepazīstas ar testa izpildes noteikumiem un veic pārbaudes testu.
51. Pēc darba pabeigšanas pretendents to paraksta, nodod komisijai un atstāj pārbaudes telpu.
52. Rezultātu uzzināšanai pretendenti ierodas iepriekš noteiktajā laikā un komisijas priekšsēdētājs katram pretendentam individuāli paziņo pārbaudes rezultātus.
53. Ja pretendents kādā no pārbaudes daļām vai nevienā no pārbaudes daļām (valsts himnas teksts, Latvijas vēsture, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumi) nav ieguvis vismaz minimālo punktu skaitu, tad viņš tiek informēts, ka atkārtoti šo pārbaudes daļu vai visu pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc mēneša, no jauna izvēloties pārbaudes formu.
IX. Zināšanu vērtēšana
54. Mutiskajā pārbaudē katrs komisijas loceklis vērtē pretendenta atbildi atsevišķi par katru pārbaudes jautājumu, atzīmējot vērtējumu ar punktiem uz atsevišķas lapas. Komisijas locekļi iesniedz komisijas priekšsēdētājam savu vērtējumu punktos. Ja komisijas locekļu vērtējums ir atšķirīgs, tad noteicošais ir sociālo zinātņu speciālista viedoklis. Galīgā lēmuma pieņemšanai paredzētais laiks ir līdz 3 minūtēm.
55. Vērtēšana mutiskajā pārbaudē:
55.1. maksimālais punktu skaits
- Latvijas vēsturē 4,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 4,
- par valsts himnas tekstu 2;
55.2. pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz
- Latvijas vēsturē 2 punktus,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 2 punktus,
- par valsts himnas tekstu 1 punktu.
56. Pārbaudē rakstiski (tests) pēc visu pretendentu darbu saņemšanas komisijas locekļi izlabo un novērtē punktu sistēmā pretendentu darbus. Pretendenta darbu labo un vērtē divi komisijas locekļi, norāda pretendenta iegūto punktu skaitu un parakstās. Ja himnas teksta zināšanu vērtējums ir atšķirīgs, tad galīgo vērtējumu nosaka sociālo zinātņu speciālists.
57. Vērtēšana rakstiskajā pārbaudē (tests):
57.1. maksimālais punktu skaits
- Latvijas vēsturē 10,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 8,
- par valsts himnas tekstu 2;
57.2. pārbaude ir nokārtota, ja pretendents ir saņēmis vismaz
- Latvijas vēsturē 6 punktus,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 5 punktus,
- par valsts himnas tekstu 1 punktu
vai
- Latvijas vēsturē 5 punktus,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 6 punktus,
- par valsts himnas tekstu 1 punktu
vai
- Latvijas vēsturē 7 punktus,
- Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumos 4 punktus,
- par valsts himnas tekstu 1 punktu.
X. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudes dokumentu noformēšanas vispārējā kārtība
58. Pretendenta valodas prasmes un zināšanu vērtējums tiek ierakstīts protokolā un pārbaudes lapā, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs, locekļi un pretendents. Protokols paliek pie reģionālās nodaļas vai Metodikas un eksaminācijas centra eksaminācijas sektora vadītāja un tiek glabāts saskaņā ar Naturalizācijas pārvaldes lietu nomenklatūrā noteikto kārtību.
59. Ja pretendenta valodas prasme vai zināšanas kopumā vai kādā no pārbaudes veidiem neatbilst prasībām, tad protokolā, pārbaudes lapā un norīkojumā tiek ierakstīts "pārbaude nav nokārtota" un pretendentam izsniedz attiecīgu komisijas lēmumu. Pārbaudes lapa un norīkojums paliek reģionālajā nodaļā (Metodikas un eksaminācijas centrā), uz to pamata pretendents ir tiesīgs saņemt norīkojumu atkārtotai pārbaudei vai tās daļai.
60. Ja kādam no komisijas locekļiem ir iebildumi pret pārbaudes gaitu vai pretendenta valodas prasmes vai zināšanu galīgo vērtējumu, viņš tos ieraksta protokolā pirms tā parakstīšanas. Komisijas priekšsēdētājs trīs dienu laikā par to ziņo Metodikas sektoram, kas divu nedēļu laikā izskata šos iebildumus un pieņem lēmumu.
XI. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudes dokumentu sagatavošana un pievienošana pretendenta naturalizācijas lietai
61. Pēc pretendenta darba izlabošanas, mutiskās atbildes noklausīšanās, pārbaudes lapas un protokola noformēšanas un rezultātu paziņošanas pārbaudes komisija pretendenta veiktos rakstu darbus, kā arī zināšanu pārbaudes mutiskās atbildes apdomas lapu ievieto aploksnē, aizlīmē un aizzīmogo to ar eksaminācijas sektora (Metodikas un eksaminācijas centra) zīmogu. Uz aploksnes pārbaudes komisijas priekšsēdētājs (sekretārs) uzraksta pretendenta vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonības pretendenta naturalizācijas lietas numuru, pārbaudes veidu, datumu un rezultātu. Par pārbaudes dokumentu precīzu noformēšanu ir atbildīgs pārbaudes komisijas priekšsēdētājs.
62. Pēc pārbaudes slēgtās aploksnes un pārbaudes lapas:
62.1. Metodikas un eksaminācijas centra Eksaminācijas sektora pārbaudes komisijas priekšsēdētājs nodod Metodikas un eksaminācijas centra Eksaminācijas sektora vadītājam, kurš ne vēlāk kā nedēļas laikā šos materiālus nodod attiecīgās reģionālās nodaļas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai;
62.2. reģionālās nodaļas pārbaudes komisijas priekšsēdētājs nodod reģionālās nodaļas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai.
63. Reģionālās nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona aploksni un pārbaudes lapu pievieno pilsonības pretendenta naturalizācijas lietai.
64. Ja pretendents nav nokārtojis pārbaudi un apstrīd komisijas lēmumu Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam, tad reģionālās nodaļas vadītājs slēgto aploksni ar pretendenta veiktajiem rakstu darbiem vai mutiskās atbildes apdomas lapu, kā arī audiokaseti ar pretendenta atbildes ierakstu, ja pretendents vēlējies atbildi ierakstīt, izsniedz Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka pilnvarotai personai.
XII. Komisijas lēmums aizliegt personai piedalīties valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes kārtošanā
65. Ja komisija konstatē, ka uz valodas prasmes pārbaudi vai zināšanu pārbaudi ir ieradusies cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums attiecīgās pārbaudes kārtošanai, komisija par to sastāda protokolu un pieņem lēmumu aizliegt šai personai kārtot pārbaudi. Lēmumu izsniedz personai, kura faktiski ieradusies uz pārbaudi (ja minētā persona vēl atrodas pārbaudes telpā). Lēmuma otro eksemplāru nosūta pretendentam, pavadvēstulē informējot, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu.
66. Persona tiek informēta par tiesībām apstrīdēt komisijas lēmumu trīsdesmit dienu laikā Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
XIII. Valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes pārtraukšana
67. Ja komisija pārbaudes laikā konstatē, ka pretendents pārkāpj pārbaudes noteikumus, komisija sastāda protokolu un pieņem lēmumu pārtraukt pretendenta valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi. Lēmumu izsniedz pretendentam. Pretendents tiek informēts, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu.
68. Ja komisija pārbaudes laikā konstatē, ka attiecīgo pārbaudi kārto cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums attiecīgās pārbaudes kārtošanai, komisija sastāda protokolu un pieņem lēmumu pārtraukt personas valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi. Lēmumu izsniedz personai, kura faktiski kārto pārbaudi (ja minētā persona vēl atrodas pārbaudes telpā). Lēmuma otro eksemplāru nosūta pretendentam, pavadvēstulē informējot, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu.
69. Pretendents tiek informēts par tiesībām apstrīdēt komisijas lēmumu trīsdesmit dienu laikā Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
XIV. Valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes rezultātu atzīšana par spēkā neesošiem
70. Ja pēc pārbaudes līdz rīkojuma par attiecīgā pretendenta uzņemšanu Latvijas pilsonībā pieņemšanai kļūst zināms, ka attiecīgo pārbaudi ir kārtojusi cita persona, nevis pretendents, kuram tika izsniegts norīkojums attiecīgās pārbaudes kārtošanai, komisija par to sastāda protokolu un pieņem lēmumu atzīt valodas prasmes pārbaudes vai zināšanu pārbaudes rezultātus par spēkā neesošiem. Lēmumu izsniedz personai, kura faktiski kārtoja pārbaudi (ja minētā persona vēl atrodas pārbaudes telpā). Lēmuma otro eksemplāru nosūta pretendentam, pavadvēstulē informējot, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu.
71. Ja pēc pārbaudes līdz rīkojuma par attiecīgā pretendenta uzņemšanu Latvijas pilsonībā pieņemšanai kļūst zināms, ka pretendents, kārtojot attiecīgo pārbaudi, ir pārkāpis pārbaudes noteikumus, komisija par to sastāda protokolu un pieņem lēmumu atzīt valodas prasmes pārbaudes vai zināšanu pārbaudes rezultātus par spēkā neesošiem. Lēmumu nosūta pretendentam, pavadvēstulē informējot, ka, pamatojoties uz pārbaudes komisijas lēmumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par naturalizācijas atteikumu.
72. Pretendents tiek informēts par tiesībām apstrīdēt komisijas lēmumu trīsdesmit dienu laikā Naturalizācijas pārvaldes priekšniekam.
XV. Atkārtota valodas prasmes pārbaudes kārtība pretendentam, kurš nokārtojis centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu
73. Ja Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks ir sasaucis Naturalizācijas pārvaldes pārbaudes komisijas sēdi, pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumu Nr.33 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā" 40.14punktu, komisija novērtē pretendenta valodas prasmes atbilstību Pilsonības likuma prasībām šīs instrukcijas II nodaļā noteiktajā kārtībā.
74. Ja pretendents bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz komisijas sēdi vai komisija pretendenta valodas prasmi ir novērtējusi kā neatbilstošu Pilsonības likuma prasībām, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par pretendenta valodas prasmes pārbaudes rezultātu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pēc lēmuma pieņemšanas pretendentam izsniedz norīkojumu uz valodas prasmes pārbaudi, ko pretendents kārto šīs instrukcijas II nodaļā noteiktajā kārtībā.
VIII. Noslēguma jautājumi
75. Atzīt par spēku zaudējušu Tieslietu ministrijas 1999.gada 9.marta instrukciju Nr.2 "Par latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes organizāciju un pretendenta prasmes un zināšanu vērtēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 83/84.nr.).
76. Šī instrukcija stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Tieslietu ministrs A.Aksenoks
 |
 |
 |
 |