Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 44

Par Latvijas Zinātnes padomes izveidošanu

Lai Latvijas Republikas neatkarības apstākļos demokratizētu zinātnes vadīšanas sistēmu, celtu zinātniskā darba efektivitāti un nodrošinātu zinātnei no budžeta iedalīto līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu un visu zinātnes nozaru tālāku attīstību, Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Piekrist Ekonomikas ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstskolu rektoru padomes un Latvijas Zinātnieku savienības ieteikumam izveidot Latvijas Zinātnes padomi.

Apstiprināt Latvijas Zinātnes padomes personālo sastāvu (pielikums) un Nolikumu par Latvijas Zinātnes padomi.

2. Latvijas Zinātnes padomei kopīgi ar Finansu ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Ekonomikas ministriju un Tautas izglītības ministriju līdz 1990. gada 10. jūlijam sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei priekšlikumus par Latvijas Zinātnes padomes darbības tehnisko nodrošinājumu, aparāta darbinieku, padomes nozaru komisiju locekļu un ekspertu darba apmaksas kārtību, 1990. gada ekspertīžu finansēšanas tāmi un līdzekļu avotiem.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 3. jūlijā

 

PIELIKUMS
Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 3. jūlija lēmumam
Nr. 44

Latvijas Zinātnes padomes
PERSONĀLAIS SASTĀVS

Gunārs Andrušaitis - bioloģijas zinātņu kandidāts, Latvijas Zinātņu akadēmija

Mārtiņš Beķeris - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Ivars Biļinskis - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Juris Ekmanis - fizikas un matemātikas zinātņu doktors, Latvijas zinātņu akadēmija

Jānis Freimanis - ķīmijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmija

Elmārs Grēns - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Imants Gronskis - lauksaimniecības zinātņu kandidāts, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Ansis Grundulis - tehnisko zinātņu doktors, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Viktors Hausmanis - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Arnolds Klotiņš - mākslas zinātņu kandidāts, Latvijas Zinātņu akadēmija

Ivars Knēts - tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Tehniskā universitāte

Edgars Lāčgalvis - tehnisko zinātņu kandidāts, Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskā ražošanas apvienība «Stars»

Pēteris Laķis - filozofijas zinātņu kandidāts, Latvijas Universitāte

Egons Lavendelis - akadēmiķis, Rīgas Tehniskā universitāte

Ilmārs Lazovskis - medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Medicīnas akadēmija

Marģeris Līdaka - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Jānis Lielpēteris - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Tālis Millers - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis

Vjačeslavs Panasenko - tehnisko zinātņu doktors, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts

Jānis Porietis - ekonomisko zinātņu doktors, Latvijas Universitāte

Indulis Ronis - vēstures zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmija

Andris Siliņš - fizikas un matemātikas zinātņu doktors, Latvijas Universitāte

Jānis Stradiņš - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Jānis Vaivads - fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, Latvijas Zinātnieku savienība

Uldis Viesturs - akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmija

Juris Zaķis - Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Latvijas Universitāte

Latvijas Zinātnes padomes pamatsastāvā pēc amata ietilpst Latvijas Republikas Ministru Padomes padomnieks zinātnes, tehnikas un informātikas jautājumos.

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 3. jūlija lēmumu
Nr. 44

 

NOLIKUMS
PAR LATVIJAS ZINĀTNES PADOMI

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Zinātnes padome (tālāk tekstā - «padome») ir zinātnes vadīšanas orgāns, kas izveidots, lai optimizētu un demokratizētu zinātnes vadīšanu un celtu zinātniskā darba efektivitāti, un kam Latvijas Republikas Ministru Padome ir uzdevusi šajā nolikumā norādītās funkcijas zinātnisko pētījumu izvērtēšanā un finansēšanas plānošanā.

Padomes darbības pamatā ir atsevišķu zinātnisko pētījumu un programmu projektu vispusīga iepriekšējā ekspertīze, kā arī iegūto zinātnisko rezultātu un zinātnisko iestāžu darbības efektivitātes kvalificēts izvērtējums.

2. Padome strādā Latvijas Republikas Ministru Padomes vispārējā vadībā un par savu darbību sniedz tai pārskatu.

3. Padome gatavo republikas budžeta iedaļas «Zinātne» projektu, lemj par zinātnisko pētījumu finansēšanu no apstiprinātā republikas budžeta un izstrādā rekomendācijas Latvijas Republikas Ministru Padomei par nacionālo programmu zinātnisko nodrošinājumu.

Padomes lēmumiem republikas budžeta projekta sastādīšanas jomā ir rekomendāciju raksturs. Padomes lēmumi zinātniskās pētniecības darbu finansēšanas jomā ir obligāti visiem izpildītājiem. Padomes lēmumus par tās pārziņā nodoto budžeta asignējumu sadalījumu realizē ar Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojumu.

4. Padome sekmē Latvijas Zinātņu akadēmijas un augstskolu sadarbību un tuvināšanos izglītībā un zinātnē un izstrādā attiecīgus priekšlikumus šais jautājumos.

5. Padome savā darbā pamatojas uz šādu 13 zinātņu nozaru ekspertu komisijām:

informātika; mehānika, mašīnbūve un enerģētika; fizika, matemātika un astronomija; ķīmija; tehnoloģijas zinātniskie pamati (materiālu, ķīmiskās, farmācijas un mežu tehnoloģijas zinātniskie pamati); bioloģija, ekoloģija, ģeogrāfija un ģeoloģija; molekulārā bioloģija, mikrobioloģija, biotehnoloģija; medicīnas zinātnes; lauksaimniecības zinātnes; vēsture (arī kultūras vēsture); valodniecība, literatūrzinātne, mākslas zinātnes; filozofija, socioloģija, psiholoģija, pedagoģija; ekonomikas zinātnes un juridiskās zinātnes.

6. Zinātņu nozaru ekspertu komisijas veic iesniegto zinātnisko projektu un pētniecisko programmu ekspertīzi, iesaistot šajā darbā ekspertus no Latvijas un citām valstīm. Ja ekspertīzes slēdziens ir pozitīvs, nozaru ekspertu komisija iesaka arī attiecīgā projekta vai programmas finansēšanas apjomu. Galīgo lēmumu pieņem padome.

Starpnozaru rakstura zinātnisko projektu un pētniecisko programmu ekspertīzei padome uz kādas nozares ekspertu komisijas bāzes, iesaistot atsevišķus citu nozaru ekspertu komisijas locekļus, izveido attiecīgu starpnozaru ekspertu komisiju. Starpnozaru ekspertu komisijām ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā vēlētajām nozaru ekspertu komisijām.

Nolikumu par ekspertīzi apstiprina padome.

II. Padomes funkcijas republikas budžeta projekta iedaļas «Zinātne» sagatavošanā

7. Padome piedalās darbā, ko veic Latvijas Republikas Ministru Padome, lai sagatavotu un iesniegtu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektus par Latvijas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības plānu un republikas budžetu. Padomes priekšsēdētājs piedalās budžeta projekta izskatīšanā Latvijas Republikas Ministru Padomē.

Padome pilda šādas funkcijas:

7.1. apkopo un izvērtē Zinātņu akadēmijas iestāžu, augstskolu un citu zinātnisko iestāžu, kā arī atsevišķu zinātnieku vai zinātnieku grupu priekšlikumus par Latvijas zinātnes attīstības galvenajiem virzieniem un nacionālajām programmām un par iespējamiem zinātniskajiem pētījumiem, kas būtu veicami par budžeta asignējumiem;

7.2. kopā ar Ekonomikas ministriju un Finansu ministriju izstrādā kopējo projektu par zinātnes finansēšanu no republikas budžeta. Šajā projektā ietilpst priekšlikumi par valsts pasūtījumu zinātniskajām iestādēm, zinātnieku grupām (radošajiem kolektīviem) vai atsevišķiem zinātniekiem;

7.3. pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Latvijas Republikas Ministru Padomes pasūtījuma un pēc savas iniciatīvas veic analīzi un dod ieteikumus par pētījumiem, kuru finansēšana notiek pēc līgumiem ar pasūtītājiem republikā un ārpus tās, kā arī veic konsultatīva rakstura funkcijas noteiktu valsts un Valdības pasūtījumu izpildē;

7.4. pēc nozaru uzņēmumu un organizāciju vadītāju lūguma izdara ekspertīzes par zinātniskajiem pētījumiem un izstrādnēm.

8. Padomes iesniegtajos priekšlikumos budžeta asignējumu kopējās summas izmantošanas virzieni ir diferencēti pa zinātnes nozarēm (atbilstoši nolikuma 5. punktā minētajām ekspertu komisijām), norādot lielākās programmas un projektus. Priekšlikumos norādītas arī summas, kas atstājamas padomes pašas rīcībā, paredzot, kādiem nolūkiem tās tiks izlietotas.

III. Padomes funkcijas apstiprinātā republikas budžeta iedaļas «Zinātne» realizēšanā

9. Padome, izskatījusi noteikto zinātnes attīstības uzdevumu izpildi (pa prioritātēm un īpaši svarīgām programmām) atbilstoši zinātnei paredzētiem budžeta asignējumiem:

9.1. pieņem lēmumus par apstiprinātā republikas budžeta līdzekļu sadalījumu pa zinātnes nozarēm un konkrētām programmām, kā arī par konkursu rīkošanu;

9.2. pamatojoties uz atsevišķu nozaru komisiju un ekspertu doto izvērtējumu, pieņem galīgo lēmumu par noteiktu zinātnisko pētījumu projektu finansēšanu zinātņu nozarei vai programmai iedalīto līdzekļu ietvaros;

9.3. pieņem lēmumus par konkrētu zinātnisko iestāžu finansēšanu ik gadus. Šos līdzekļus tālāk sadala pati iestāde.

10. Padome kontrolē budžeta asignējumu izmantošanas gaitu, un tā ir tiesīga pārtraukt finansēšanu pēc atkārtotas ekspertīzes, ja tiek konstatēta pirmās ekspertīzes nepilnība vai līdzekļu izlietošanas neefektivitāte.

11. Iebildumus pret padomes lēmumiem, kas skar konkrētu zinātnisko pētījumu projektu finansēšanu, izskata šķīrējtiesa, kuru izveido Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs pēc saskaņošanas ar Augstskolu rektoru padomi un Latvijas Zinātnieku savienību. Šķīrējtiesas lēmums ir pamats jautājuma atkārtotai izskatīšanai padomē.

IV. Padomes izveidošanas kārtība

12. Padomes sastāvā ir 28 locekļi. 13 padomes locekļus, aizklāti balsojot, ievēlē no zinātņu nozarēm. 11 šīs padomes locekļus, aizklāti balsojot, ievēlē vadošo zinātnes centru padomes. Turklāt padomes sastāvā pēc amata ietilpst Latvijas Republikas Ministru Padomes iecelts pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Augstskolu rektoru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātnieku savienības valdes sekretārs.

13. Padomes locekļus ievēlē uz 3 gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ik pēc 3 gadiem padomes sastāvā jānomaina vismaz puse no locekļiem.

Vēlētos padomes locekļus var atbrīvot pirms minētā termiņa, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļu kopējā skaita. Balsošana par šo jautājumu izdarāma aizklāti, ja to pieprasa padomes loceklis, kuru atbrīvo, vai viena trešdaļa no padomes locekļiem. Atbrīvotā padomes locekļa vietā attiecīgā zinātniskā padome vai ekspertu komisija 2 mēnešu laikā ievēlē jaunu.

14. Padomes locekļu vēlēšanas organizē vēlēšanu komisija. Nolikumu par vēlēšanām un komisijas sastāvu apstiprina Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidijs, Augstskolu rektoru padome un Latvijas Zinātnieku savienība.

15. Padomes locekļus no zinātņu nozarēm ievēlē šādā kārtībā: velēšanu komisija kvalificētos zinātniekus (zinātņu doktorus un zinātņu kandidātus) sadala pa galvenajām zinātņu nozarēm (5. punkts). Attiecīgās nozares zinātnieki vēlēšanu komisijas vadībā (konferencē vai zinātniskajās iestādēs) ievēlē savas nozares ekspertu komisijas (7-15 cilvēku sastāvā). Par eksperta kandidātu var pieteikties vai var tikt izvirzīts jebkurš kvalificēts attiecīgās nozares zinātnieks. Ikvienas nozares ekspertu komisija ievēlē no sava vidus vienu padomes locekli.

16. Pārstāvības normas padomes locekļu ievēlēšanai no vadošajiem zinātnes centriem ir šādas: Latvijas Zinātņu akadēmija - 5 locekļi; Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija kopā ar lauksaimniecības zinātniskās pētniecības institūtiem, Latvijas Medicīnas akadēmija kopā ar medicīnas zinātniskās pētniecības institūtiem un Rīgas civilās aviācijas inženieru institūts - attiecīgi pa vienam loceklim.

V. Padomes darba kārtība

17. Padomes darbu vada tās priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kurus padome ievēlē, aizklāti balsojot, uz vienu gadu.

18. Padomes sēdes protokolē. Sēdes protokolus un padomes lēmumus paraksta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un zinātniskais sekretārs.

19. Lēmumus par republikas budžeta projektu iedaļai «Zinātne», kā arī par līdzekļu sadali un piešķiršanu konkrētiem zinātnisko pētījumu projektiem padome ir tiesīga pieņemt tikai savās sēdēs, ja tajās piedalās ne mazāk kā ²/₃ no padomes locekļu kopskaita.

Lēmums atzīstams par pieņemtu, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no klātesošajiem padomes locekļiem.

Jebkura lēmuma izpilde tiek apturēta, ja 6 padomes locekļi izsaka motivētu prasību pārskatīt šo lēmumu. Atkārtoti pieņemtais lēmums ir galīgs, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļu kopskaita.

20. Lai izlemtu padomes darba operatīvos jautājumus, priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pēc padomes sēdē apstiprinātā grafika konsultējas ar operatīvo jautājumu grupu, kurā ietilpst 5 padomes locekļi, kas mainās pēc rotācijas principa.

21. Padomes darbu un nozaru ekspertu komisiju, kā arī ekspertu grupu darbu nodrošina sekretariāts. To vada un par tā darbu ir atbildīgs padomes zinātniskais sekretārs, kuru padome, aizklāti balsojot, ievēlē uz 3 gadiem. Pēc zinātniskā sekretāra priekšlikuma padome apstiprina nolikumu par sekretariāta darbību, tā darbinieku nepieciešamo kvalifikāciju un darba samaksas sistēmu.

Ar sekretariāta darbību saistītās izmaksas sedz Latvijas Zinātņu akadēmija no šim mērķim iedalītajiem budžeta līdzekļiem.

22. Padomes locekļiem un nozaru komisiju locekļiem, kā arī ekspertiem par darbu samaksā Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

23. Padome savā darbībā ievēro atklātumu. Padomes lēmumi un ieteikumi tiek savlaicīgi publicēti.