Darbības ar dokumentu

 LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 87

Par papildpasākumiem iedzīvotāju nodrošināšanai ar precēm, to taisnīgākai sadalei un naudas apgrozības normalizēšanai republikā

Lai uzlabotu iedzīvotāju nodrošinātību ar pirmās nepieciešamības precēm un taisnīgāk sadalītu paaugstināta pieprasījuma preces, kā arī lai normalizētu patēriņa tirgu un naudas apgrozību republikā, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai, Latvijas PSR Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai, republikas ministrijām un resoriem veikt pasākumus, lai nodrošinātu uzņēmumus, kas ražo tautas patēriņa preces, ar visu veidu sadalāmajiem materiāltehniskajiem resursiem tādos apjomos, kādi nepieciešami minēto preču ražošanas plānu izpildei; šiem mērķiem paredzētie resursi iedalāmi atsevišķā rindā.

Noteikt, ka materiāltehnisko resursu piegādātājuzņēmumi (ieskaitot materiāli tehniskās apgādes iestādes) nodrošina, lai pirmām kārtām un pilnā apjomā tiktu noslēgti un izpildīti līgumi par tādu izejvielu, materiālu un komplektējošo izstrādājumu piegādi patērētājiem, kādi viņiem nepieciešami tautas patēriņa preču valsts pasūtījuma izpildei. Tādā pašā kārtībā liek veikta to saskarīgo uzņēmumu materiāltehniskā apgāde, kuri noslēguši līgumus par ražošanas un tehniskās nozīmes produkcijas piegādi tautas patēriņa preču valsts pasūtījumu izpildei.

2. Noteikt valsts uzņēmumiem un organizācijām, kas ražo bērniem paredzētā sortimenta vieglās rūpniecības preces un preces vecāku gadagājumu personām, atvieglojumus maksājumiem valsts budžetā, paredzot, ka visa pelņa (ienākums), kas gūta, realizējot šīs preces virs iepriekšējā gadā sasniegtā līmeņa, paliek šo preču izgatavotājuzņēmumu rīcībā.

Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai un Latvijas PSR Finansu ministrijai mēneša laikā iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par bērnu sortimenta preču un vecāku gadagājumu personām paredzētu preču ražošanas papildstimulēšanu.

3. Lai pastiprinātu:

3.1. iedzīvotāju sociālo aizsargātību no nepamatotas cenu paaugstināšanas, nodrošināt nemainīgas valsts mazumcenas atsevišķu veidu tautas patēriņa precēm, ko realizē par sociāli zemām cenām. Apstiprināt šādu preču nomenklatūru (1. pielikums);

3.2. valsts kontroli par cenām, nepieļautu valsts mazumcenu paaugstināšanu sociāli nozīmīgām tautas patēriņa precēm, novērstu lēto izstrādājumu izzušanu no ražošanas un valsts mazumcenu nepamatotu paaugstināšanu jaunām precēm, kas neatbilst šo preču patēriņa īpašību izmaiņām, apstiprināt:

plaša pieprasījuma preču sarakstu, kurām agrāk apstiprinātās valsts mazumcenas 1990. gadā saglabājamas bez izmaiņām (2. pielikums);

sociāli nozīmīgo nepārtikas preču sarakstu, kurām nedrīkst noteikt līgumcenas (3. pielikums).

4. Noteikt, ka līgumcenas jaunām nepārtikas precēm, kas nav iekļautas šī lēmuma 3. pielikumā paredzētajā sarakstā (izņemot izstrādājumus, par kuriem noslēgti piegādes līgumi un saskaņotas cenas 1990. gadam), nedrīkst apstiprināt ar cenas pielikumu, kas vairāk nekā par 30 procentiem pārsniegtu analoģisku preču cenu līmeni pēc cenrāža. Atsevišķos gadījumos, lai stimulētu uzņēmumus ražot jaunus izstrādājumus ar augstām patēriņa īpašībām, var ar Latvijas PSR Ekonomikas ministrijas atļauju noteikt līgumcenas ar augstākiem cenas pielikumiem. Modeļu namu izgatavotajiem autordarbiem un izstrādājumiem līgumcenas ar cenas pielikumu, lielāku par 30 procentiem, nosaka pēc saskaņošanas ar tirdzniecības organizācijām.

5. Latvijas PSR Finansu ministrijai, piedaloties Latvijas PSR Tautas kontroles komitejai, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai un PSRS Valsts standartu komitejas Latvijas republikāniskajai pārvaldei 1990. gada aprīlī pārbaudīt, vai agrāk noteiktās pagaidcenas un līgumcenas atbilst preču kvalitātei, novitātei un patēriņa īpašībām, un nodrošināt tautas kontroles iestāžu, arodbiedrību organizāciju un patērētāju biedrību iespējas plaši piedalīties šajā darbā.

6. Daļēji grozot PSKP Centrālās Komitejas, PSRS Ministru Padomes un Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes 1986. gada 17. septembra lēmumā Nr. 1115 (22. un 23. punkts) paredzētos vadošo darbinieku prēmēšanas noteikumus, Latvijas PSR Ekonomikas ministrijai kopīgi ar ieinteresētajām republikas ministrijām un resoriem iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei 1990. gada aprīlī priekšlikumus par valsts uzņēmumu un organizāciju vadošo darbinieku prēmēšanas konkrēto rādītāju, noteikumu un apmēru noteikšanu pēc saskaņošanas ar attiecīgo arodbiedrību orgānu atkarībā no tautas patēriņa preču, kā arī to izlaidei nepieciešamo izejvielu, materiālu un pusfabrikātu piegāžu (maksas pakalpojamu sniegšanas iedzīvotājiem) pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā sasniegto līmeni, kā arī atkarībā no valsts pasūtījuma izpildes. Turklāt prēmiju kopsumma nedrīkst pārsniegt minētajā lēmumā noteiktos ietvarus.

7. Sakarā ar daudzajiem gadījumiem, kad rupji pārkāpta PSRS Ministru Padomes 1989. gada 4. maija lēmuma Nr. 372 5. punktā (Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 2. jūnija rīkojuma Nr. 161-r 1.4.2. apakšpunkts) noteiktā kārtība, kādā samazināms darba samaksas fonds uzņēmumiem, kas iesaista kooperatīvus produkcijas, pusfabrikātu un komplektējošo izstrādājumu izgatavošanā, citu darbu izpildē un pakalpojumu sniegšanā, uzlikt par pienākumu republikas specializēto banku iestādēm un vietējām finansu iestādēm 1990. gada aprīlī un maijā pārbaudīt minētā lēmuma prasību izpildi.

Atklātos pārkāpumus uzskatīt par pierakstījumiem un veikt spēkā esošajā likumdošanā paredzētos pasākumus.

8. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai kopīgi ar Latvijas Patērētāju arodbiedrību savienību un Latvijas PSR Krājbanku visīsākajā laikā pabeigt valsts bezprocentu mērķaizņēmumu obligāciju iegādes limitu sadalīšanu pa rajoniem un pilsētām, bet rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām - paziņot darba kolektīviem iegādes limitus. Latvijas PSR Krājbankai 1990. gada aprīlī organizēt valsts bezprocentu mērķaizņēmumu realizēšanu par noteiktu summu ar uzņēmumu un organizāciju darba kolektīvu starpniecību un pabeigt aizņēmumu izplatīšanu 1990. gada pirmajā pusē saskaņā ar noteiktajiem apjomiem.

Latvijas PSR Finansu ministrijai (Galvenajai valsts apdrošināšanas pārvaldei) 2 mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus par tradicionālo un jauno apdrošināšanas veidu tālāku pilnveidošanu un attīstīšanu, lai pilnībā apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc apdrošināšanas pakalpojumiem.

9. Uzdot:

9.1.Latvijas Patērētāju biedrību savienībai nodrošināt, lai 1990. gadā ne mazāk kā par 10 procentiem tiktu palielināts lauksaimniecības produktu iepirkums no iedzīvotājiem šo produktu pārdošanai kooperatīvajā tirdzniecībā;

9.2. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas Patērētāju biedrību savienībai un tām pakļautajiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem 1990. gadā papildus sagādāt republikā trūkstošās preces vismaz par 210 milj. rubļu.

10. Lai palielinātu rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomiteju atbildību par valsts pasūtījumu izpildi lopkopības produktu iepirkšanā un pārtikas un nepārtikas preču piegādē tirgum, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai pēc katra ceturkšņa darba rezultātiem iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par to, lai rajoniem un pilsētām, kas pieļāvušas pārtikas un tautas patēriņa preču nepilnīgu piegādi, mazāk iedalītu importa preces un citas paaugstināta pieprasījuma pārtikas un nepārtikas preces, un lai nosūtītu šīs preces rajoniem un pilsētām, kas nodrošinājuši valsts pasūtījuma izpildi un produkcijas piegādi virs šī pasūtījuma.

11. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai, Latvijas Patērētāju biedrību savienībai un republikas specializētajām bankām nodrošināt stingru kontroli par to, lai pilsētās un rajonos nepieļautu mežmateriālu un būvmateriālu tirgus fondu izlietošanu ārpustirgus vajadzībām. Pretējā gadījumā Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai pieņemt lēmumus par minēto materiālu tirgus fondu samazināšanu attiecīgajām pilsētām un rajoniem trīskārt lielākā apmērā, nekā izmantots ārpustirgus vajadzībām.

12. Lai attīstītu netradicionālās tirdzniecības formas, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai visīsākajā laikā iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus:

organizēt dažu nepārtikas preču pārdošanu izsolē;

organizēt paaugstināta pieprasījuma preču tirdzniecību par komerccenām mazumtirdzniecības tīklā.

13. Apstiprināt 1990.-1991. gadam tās produkcijas sarakstu (4. pielikums), kuru Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā nedrīkst izmantot pašu vajadzībām, kā arī realizēt un apmainīt PSRS likuma «Par valsts uzņēmumu (apvienību)» 16. pantā paredzētajā kārtībā.

14. Noteikt, ka Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas, Latvijas Patērētāju biedrību savienības un citu to ministriju un resoru, kam ir tirdzniecības tīkls, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, izstrādājumus, izejvielas un materiālus no tirgus fondiem pārdod kooperatīviem tikai tad, ja ir noslēgti līgumi par to, ka šie kooperatīvi atbilstoši visam tiem pārdoto izejvielu un materiālu apjomam piegādās saražoto produkciju attiecīgajiem tirdzniecības uzņēmumiem.

15. Lai izskaustu spekulāciju un ievērotu sociālā taisnīguma principu, ieteikt rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām:

15.1. sadalīt mēbeles, ledusskapjus, šujmašīnas un veļas mazgājamās mašīnas, atsevišķu veidu radioelektronisko tehniku un citas preces darba kolektīviem un sociālās nodrošināšanas nodaļām;

15.2. organizēt paaugstināta pieprasījuma vieglās rūpniecības izstrādājumu (šūšanas un trikotāžas izstrādājumu, zeķu un apavu) pārdošanu darba kolektīvos, pagastu un ciematu padomēs un dzīvesvietās (nestrādājošiem). Turklāt uzņēmumiem un organizācijām, kuros notiek izbraukuma tirdzniecība, uz vienošanās pamata jākompensē tirdzniecības uzņēmumu papildizdevumi, kādi tiem rodas sakarā ar izbraukuma tirdzniecību;

15.3. organizēt preču pārdošanu par sociāli zemām cenām maznodrošinātiem pilsoņiem;

15.4. noteikt dažu pārtikas preču pārdošanas normu vienam pircējam. Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai dot rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām attiecīgus ieteikumus;

15.5. 1990. gada pirmajā pusē pārskatīt no jauna to iedzīvotāju kategoriju sastāvu, kurus apkalpo pārtikas preču pasūtījumu veikali, un paredzēt, ka šajos veikalos apkalpojami visi Lielā Tēvijas kara invalīdi, pirmās grupas invalīdi, daudzbērnu ģimenes un tie vientuļie pilsoņi, kuriem pensija (pabalsts) ir mazāks par 70 rubļiem mēnesī.

16. Latvijas PSR Valsts bankai, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijai un Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, kā arī rajonu un pilsētu (republikānisko pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejām veikt pasākumus, kas izslēgtu preču pārdošanu sīkvairumtirdzniecībā virs rajonam, pilsētai un tirdzniecības uzņēmumam noteiktā limita, kā arī izslēgtu tādu tirgus fonda preču pārdošanu uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras paredzēts realizēt tikai iedzīvotājiem. Ja konstatē gadījumus, kad preces pārdotas virs sīkvairumtirdzniecības limita, Latvijas PSR Tirdzniecības ministrija un Latvijas Patērētāju biedrību savienība divkārtējā apmērā samazina attiecīgajam rajonam vai pilsētai šo preču fondu.

Noteikt maksimālos apmērus, kādos mazumtirdzniecības tīklā pārdodamas nepārtikas preces uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vajadzībām par samaksu skaidrā naudā, līdz 25 rubļiem vienā reizē, neieskaitot sīkvairumtirdzniecības limitā.

17. Piekrist Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas un Latvijas Patērētāju biedrību savienības priekšlikumam par maksimālo piecenojumu piemērošanu augstākās piecenojuma kategorijas un luksusa kategorijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī piekrist priekšlikumam par to, lai specializētajos kulinārijas un konditorejas veikalos tiktu organizēta tirdzniecība pēc komerccenām ar tādiem darbietilpīgiem, netradicionāliem konditorejas un kulinārijas izstrādājumiem, kuru izgatavošanā izmanto ļoti deficītus pārtikas produktus.

18. Latvijas PSR Valsts agrorūpnieciskajai komitejai nodrošināt, lai tiktu apmierināts Latvijas PSR Tirdzniecības ministrijas pieprasījums piegādāt republikas tirgum 1990. gadā 2500 tūkst. dekalitru liķiera un degvīna.

19. Noteikt, ka 1990.-1991. gadā paliek spēkā Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 31. oktobra lēmums Nr. 344 «Par ierobežojumu paaugstināta pieprasījuma pārtikas un nepārtikas preču izvešanai no republikas, ko veic pilsoņi» (Ziņotājs, 1988, Nr. 47).

20. Latvijas PSR Valsts kurināmā un enerģētikas komitejai atrisināt jautājumu par automobiļu benzīna un dīzeļdegvielas iedalīšanas palielināšanu (par 2 tūkst. tonnu katru) Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, lai tā varētu nodrošināt preču piegādi tirdzniecības tīklam bez pārtraukumiem un veikt sagādes darbu.

21. Pieņemt zināšanai, ka PSRS Ministru Padome ar 1990. gada 5. februāra lēmumu Nr. 110:

21.1. daļēji grozot PSRS Ministru Padomes 1989. gada 5. janvāra lēmuma Nr. 26 27. punktu (Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 23. marta lēmuma Nr. 86 29.2. apakšpunkts), noteikusi, ka, ieskaitot budžetā vissavienības un republikas pakļautības uzņēmumiem atņemto peļņu, ko tie nepamatoti guvuši sakarā ar cenu disciplīnas pārkāpumiem, 50 procenti no attiecīgās summas ieskaitāmi vietējā budžeta ieņēmumos;

21.2. atļāvusi PSRS Valsts bankai noteikt paaugstinātas (līdz 4 procentiem) procentu likmes pilsoņu noguldījumiem, kas glabājas PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankā, atkarībā no naudas glabāšanas ilguma (vairāk par 5 gadiem), noguldījumu veidiem un apmēriem. Noteikusi, ka PSRS specializētās bankas, komercbankas un citas bankas pieņem noguldījumus no iedzīvotājiem pēc tādiem pašiem noteikumiem kā PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu banka;

21.3. paredzējusi, ka par kredīta izmantošanu, ko no jauna izsniedz dārza mājiņu celtniecībai un dārza gabalu labiekārtošanai; pilsoņi maksā PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankai 3 procentus, bet par termiņā nesamaksātiem aizdevumiem- 6 procentus gadā;

21.4. noteikusi, ka PSRS Iedzīvotāju kreditēšanas un noguldījumu bankai ir tiesības piedzīt pirms termiņa no pilsoņiem piešķirtā aizdevuma parādu, ja aizdevums izlietots citiem, nevis paredzētajiem mērķiem, un aprēķināt par to 12 procentus gadā;

21.5. saglabājusi agrāk noteiktos atvieglojumus procentu nomaksai par kredītu izmantošanu dārza mājiņu celtniecībai un dārza gabalu labiekārtošanai;

21.6. atļāvusi vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izlaist bezprocentu mērķaizņēmurnus, kas izplatāmi iedzīvotāju vidū pēc brīvprātības principa, un saņemtos līdzekļus izlieto individuālo garāžu un dārza mājiņu celtniecībai, apdzīvoto vietu telefonizācijai un citiem sociāliem mērķiem;

21.7. noteikusi, ka uzņēmumu un organizāciju (izņemot padomju saimniecības un citus valsts lauksaimniecības uzņēmumus) rīcībā paliekošā papildu peļņa (ienākums), kāda gūta 1990. gadā, realizējot produkciju (veicot darbus, sniedzot pakalpojumus) par cenām pēc vienošanās (izņemot uzlabotas kvalitātes preces ar indeksu «N»* un preces ar indeksu «D»**, kuras realizē par līgumcenām) un par komerccenām, tiek iemaksāta sociālās attīstības fondā un ražošanas attīstības, zinātnes un tehnikas fondā proporcionāli to līdzekļu daļai, kurus šais fondos ieskaita saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem;

* «N» - novitāte.

** «D» - bērniem paredzētās preces.

21.8. noteikusi, ka 1990. gadā valsts zinātniskās pētniecības, projektēšanas, izpētes, konstruēšanas, tehnoloģisko un citu zinātnisko organizāciju peļņa, kas gūta virs 30 procentu apmērā noteiktā rentabilitātes līmeņa salīdzinājumā ar izpildīto darbu izmaksām, jāiemaksā valsts budžetā, izņemot peļņu, kura plānā paredzēta pirmsskolas bērnu iestāžu, dzīvokļu un citu sociālās, kultūras un sadzīves nozīmes objektu uzturēšanai.

22. Izteikt Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 16. marta lēmuma Nr. 83 1. punkta trešo rindkopu šādā redakcijā:

«Iestādes, organizācijas un uzņēmumi var iegādāties mazumtirdzniecības tīklā nepārtikas preces par samaksu skaidrā naudā, neieskaitot sīkvairumtirdzniecības limitā, bet par summu, ne lielāku par 25 rubļiem vienā reizē, izņemot kooperatīvus, kuri var iegādāties šis preces specializētajos veikalos bez pirkuma vērtības ierobežojuma. Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas var noteikt to preču sarakstu, kuras kooperatīviem mazumtirdzniecības tīklā nav pārdodamas.»

Atzīt par spēku zaudējušu ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 13. jūnija lēmumu Nr. 138 apstiprināto «Grozījumu kooperācijas jautājumos pieņemtajos Latvijas PSR Valdības lēmumos un rīkojumā» 8.2. apakšpunktu.

23. Atstāt spēkā līdz 1990. gada beigām Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 5. jūlija lēmuma Nr. 154 «Par neatliekamiem pasākumiem naudas apgrozības noregulēšanai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā 1989. gada otrajā pusē» 3., 4., 9. punktu un 5.1. apakšpunktu.

24. Latvijas PSR Tieslietu ministrijai, piedaloties republikas ieinteresētajām ministrijām un resoriem, sagatavot mēneša laikā un iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei priekšlikumus par grozījumiem spēkā esošajā likumdošanā atbilstoši šim lēmumam.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 29. martā

 

1. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 29. marta lēmumam Nr. 87

Par sociāli zemām cenām realizējamo tautas patēriņa preču
NOMENKLATŪRA

Preces nosaukums	Maksimālā mazumcena bāzes izmēram (rubļi)
1	2
BĒRNU PRECES 1. Šūšanas izstrādājumi Mazbērnu un pirmsskolas vecuma bērniem
Ziemas un demisezonas mēteļi
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 25
no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem	līdz 30
Virsjakas
no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem	līdz 20
Kostīmi
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 10
no kokvilnas audumiem	līdz 6
Virskrekli	līdz 3
Bikses
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 5
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 4
Kleitas, sarafāni, halāti
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 10
no kokvilnas audumiem	līdz 4
Skolas vecuma bērniem
Ziemas un demisezonas mēteļi
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 35
no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem	līdz 40
Virsjakas
no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem	līdz 30
Kostīmi
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 25
no kokvilnas audumiem	līdz 15
Virskrekli	līdz 5
Bikses
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 13
no kokvilnas audumiem	līdz 8
Kleitas, halāti, sarafāni
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 20
no pusvilnas, zīda un jauktu šķiedru audumiem	līdz 6
2. Trikotāžas izstrādājumi
Pirmsskolas un skolas vecuma bērnu sporta tērpi
no dažādu veidu izejmateriāliem (izņemot kokvilnu)	līdz 15
Skolas vecuma bērnu kokvilnas sporta tērpi	līdz 5
Kokvilnas treniņbikses skolas vecuma bērniem	līdz 3
3. Apavi
Mazbērnu apavi (105.-140. izmērs)
Mazbērnu apavi (105.-140. izmērs)	līdz 3
Saišu zābaciņi	līdz 2,5
Puszābaciņi, kurpes	līdz 2
Pirmsskolas vecuma I apakšgrupas bērnu apavi (145.-165. izmērs)
Siltinātie zābaciņi	līdz 6
Saišu zābaciņi	līdz 6
Puszābaciņi, kurpes	līdz 3,5
Pirmsskolas vecuma I apakšgrupas bērnu apavi (145.-165. izmērs)
Siltinātie zābaciņi	līdz 8
Saišu zābaciņi	līdz 8
Puszābaciņi, kurpes	līdz 5
Skolēnu apavi (205.-225. izmērs)
Siltinātie zābaciņi	līdz 11
Saišu zābaciņi	līdz 8
Puszābaciņi	līdz 6
Meiteņu apavi (230.-240. izmērs)
Zābaki	līdz 20
Kurpes	līdz 12
Zēnu apavi (230.-240. izmērs)
Zābaki	līdz 20
Saišu zābaki	līdz 10
Puszābaki	līdz 10
PRECES VECĀKO GADAGĀJUMU PERSONĀM
1. Šūšanas izstrādājumi
Mēteļi, pusmēteļi (bez kažokādas apkakles vērtības)	līdz 100
Kostīmi	līdz 80
Putekļmēteļi	līdz 65
Bikses	līdz 23
Kleitas	līdz 45
Kleitas	līdz 6
Virsjakas	līdz 55
Flaneļa halāti	līdz 15
Kokvilnas kleitas	līdz 12
2. Trikotāžas virsdrēbes
Pusvilnas žaketes, sarafāni un kleitas	līdz 40
Pusvilnas vingrbikses	līdz 15
3. Trikotāžas veļa
Vīriešu apakšveļa no uzkārsta kokvilnas auduma	līdz 8
4. Apavi
Ādas zābaki	līdz 40
Saišu zābaki	līdz 15
Puszābaki, kurpes	līdz 10
Vasaras kurpes, sandales	līdz 8

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

2. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 29. marta lēmumam Nr. 87

Plaša pieprasījuma preces, kurām agrāk apstiprinātās valsts mazumcenas 1990. gadā saglabājamas bez izmaiņām

Gaļa un gaļas produkti

Piens un piena produkti, arī sviests

Plaša patēriņa zivis (arī siļķes), zivju produkti un zivju konservi

Pārtikā lietojamie dzīvnieku tauki

Augu eļļa

Margarīns un margarīna produkcija

Siers

Olas

Cukurs

Tēja

Sāls

Milti

Maize un maizes izstrādājumi

Putraimi un pākšaugi

Makaronu izstrādājumi

Bērnu un diētiskie pārtikas produkti, arī bērnu pārtikai paredzētie augļu un dārzeņu konservi

Bērnu apģērbi un apavi, kā arī vecāku gadagājumu personām paredzētie apģērbi un apavi par sociāli zemām cenām

Burtnīcas un skolēnu rakstāmpiederumi

Piezīme. Šīs saraksts nav attiecināms uz delikatesēm.

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

 

3. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 29. marta lēmumam Nr. 87

Sociāli nozīmīgas nepārtikas preces, kurām nedrīkst noteikt līgumcenas

Audumi

Veļas ražošanai paredzētie kokvilnas audumi

Balinātie un vienkrāsainie katūni, bjazi, satīni, flaneļi un baikas

Oderdrēbju un tīka grupu kokvilnas audumi

Balinātie kokvilnas vafeļdvieļu audumi un no tiem ražotie dvieļi

Kokvilnas un vilnas segas (izņemot žakardauduma un tīrvilnas segas)

Visu veidu audumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā tādu preču ražošanai, kuras realizējamas par sociāli zemām cenām

Audumi skolēnu formas tērpiem

Rituāliem paredzēti zīda audumi

Vienkāršāko rakstu aizkaru audumi

Neaustie tekstilmateriāli (līmētie un adatotie materiāli)

Mākslīgās kažokādas un plīšs rotaļlietu un bērnu apģērbu izgatavošanai

Trikotāžas izstrādājumi

Izstrādājumi bērniem

Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami izstrādājumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā

Uzkārstā vienkrāsainā vīriešu veļa

Veļa no vienkrāsainiem audumiem (izņemot ar mežģīnēm, izšuvumiem un citādi apdarinātu veļu un veļu no vilnas audumiem)

Zeķes

Bērnu zeķes

Sieviešu kokvilnas zeķes un kokvilnas zeķes ar lavsāna šķiedras piejaukumu

Vīriešu kokvilnas zeķes

Bērnu un vecāku gadagājumu personu cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi)

Šūšanas izstrādājumi

Bērniem paredzētie izstrādājumi

Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami izstrādājumi, kas iekļauti valsts pasūtījumā

Skolēnu un pionieru formas tērpi

Gultas veļa (izņemot rakstaino veļu un veļu ar izšuvumiem un citādu apdari)

Vatētās segas no kokvilnas audumiem

Sieviešu mājas halāti un naktskrekli (bez apdares) no vienkrāsainiem un balinātiem kokvilnas audumiem

Apakšveļa no vienkrāsainiem un balinātiem audumiem

Apavi

Bērnu apavi

Vecāko gadagājumu personām paredzēti, par sociāli zemām cenām realizējami apavi, kas iekļauti valsts pasūtījumā

Apavi ar porainās gumijas zoli

Apavi ar juhtādas virsu

Pastaigkurpes un istabas kurpes ar rupjvilnas auduma virsu

Nelakoti gumijas zābaki

Rotaļlietas

Bērnu ratiņi

Bērnu skolas portfeli, mugursomas un citas bērniem paredzētās preces

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS

 

4. PIELIKUMS
Latvijas PSR Ministru Padomes
1990. gada 29. marta lēmumam Nr. 87

Produkcija, kuru Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā nedrīkst izmantot pašu vajadzībām, realizēt un apmainīt PSRS likuma «Par valsts uzņēmumu (apvienību)» 16. pantā paredzētajā kārtībā

Dārgmetāli, to sakausējumi un izstrādājumi no tiem

Dārgakmeņi un to izstrādājumi

Krāsainie metāli (alumīnijs, varš, cinks, svins, niķelis, alva, molibdens, volframs, kadmijs, kobalts), to sakausējumi un velmējumi

Grupas «100» produkcija

Ieroči, munīcija, kara tehnika un speciālie komplektējošie izstrādājumi to ražošanai, sprāgstvielas

Indes

Nafta un naftas produkti (nafta, gāzes kondensāts, automobiļu benzīns, reaktīvo dzinēju degviela, dīzeļdegviela, cietais parafīns)

Dabasgāze

Koksēšanai paredzētās ogles

Valsts resursu graudi un to pārstrādes produkti

Etilspirts

Vīni un degvīni

Cukurs

Augu eļļa no valsts resursu izejvielām

Gaļa un gaļas produkti

Piens un piena produkti

Konditorejas izstrādājumi

Kokvilnas un vilnas audumi

Trikotāžas izstrādājumi

Zeķes

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS